8. Nidhikaṇḍasuttaṃ · 8. 藏宝经义注
7. Tirokuṭṭasuttavaṇṇanā七、《墙外经》注释
Nikkhepappayojanaṃ安置的目的
Idāni ‘‘tirokuṭṭesu tiṭṭhantī’’tiādinā ratanasuttānantaraṃ nikkhittassa tirokuṭṭasuttassa atthavaṇṇanākkamo anuppatto, tassa idha nikkhepappayojanaṃ vatvā atthavaṇṇanaṃ karissāma.
现在，对于『阴间之处悬挂在山崖』等众多宝经之后所出阴间经文，因其义项说明尚未完成，今当于此处将其收束，立意于内涵之归纳，进行义项说明。
Tattha idañhi tirokuṭṭaṃ iminā anukkamena bhagavatā avuttampi yāyaṃ ito pubbe nānappakārena kusalakammapaṭipatti dassitā, tattha pamādaṃ āpajjamāno nirayatiracchānayonīhi visiṭṭhatarepi ṭhāne uppajjamāno yasmā evarūpesu petesu uppajjati, tasmā na ettha pamādo karaṇīyoti dassanatthaṃ, yehi ca bhūtehi upaddutāya vesāliyā upaddavavūpasamanatthaṃ ratanasuttaṃ vuttaṃ, tesu ekaccāni evarūpānīti dassanatthaṃ vā vuttanti.
其间，此阴间乃借由如来所示正法次第而得显，此法有别于先前多方示现之善业实践。因烦恼之生起，且阴间为不善生因所生，故阴间中亦多地狱、恶趣显现。是以，警示勿行懈怠之意，藉此得明示。又前有因缘诸众因此地而致忧患，故于维萨离为平息其害故，设说此宝经，示说于其中某些亦属此类之情形。
Idamassa idha nikkhepappayojanaṃ veditabbaṃ.
因此，此处当了知此义项说明是阴间经文的归纳基础。
Anumodanākathā随喜说
Yasmā panassa atthavaṇṇanā –
既然意义说明乃如是，
‘‘Yena yattha yadā yasmā, tirokuṭṭaṃ pakāsitaṃ;
『凭借何、何地、何时，为何缘起，阴间显现，』
Pakāsetvāna taṃ sabbaṃ, kayiramānā yathākkamaṃ;
阐明此皆整体，使之作用适合其因缘，
Sukatā hoti tasmāhaṃ, karissāmi tatheva taṃ’’.
他说：“既然如此，我便同样那样去行。”
Kena panetaṃ pakāsitaṃ, kattha kadā kasmā cāti? Vuccate – bhagavatā pakāsitaṃ, taṃ kho pana rājagahe dutiyadivase rañño māgadhassa anumodanatthaṃ. Imassa catthassa vibhāvanatthaṃ ayamettha vitthārakathā kathetabbā –
但是这段话是由何人、何时、何地、为何缘故而展开阐述呢？答曰：这乃是由世尊所宣说，但此事发生在王舍城，即摩揭陀王第二日为王所认可时。为此义理之分析，故于此处详细作解说。
Ito dvānavutikappe kāsi nāma nagaraṃ ahosi. Tattha jayaseno nāma rājā. Tassa sirimā nāma devī, tassā kucchiyaṃ phusso nāma bodhisatto nibbattitvā anupubbena sammāsambodhiṃ abhisambujjhi. Jayaseno rājā ‘‘mama putto abhinikkhamitvā buddho jāto, mayhameva buddho, mayhaṃ dhammo, mayhaṃ saṅgho’’ti mamattaṃ uppādetvā sabbakālaṃ sayameva upaṭṭhahati, na aññesaṃ okāsaṃ deti.
二十年前，有一座名为迦尸的城。其国王名为耶舍悉多，其妻名为尸利摩，妻腹中有名为须札的菩提萨埵，由此开始渐次修习正觉。耶舍悉多王说：“我的儿子出家成佛，佛陀是属于我，我的法属于我，我的僧团属于我。”生起此自我执念，始终亲自侍奉他，不曾给他他人的机会。
Bhagavato kaniṭṭhabhātaro vemātikā tayo bhātaro cintesuṃ – ‘‘buddhā nāma sabbalokahitāya uppajjanti, na cekassevatthāya, amhākañca pitā aññesaṃ okāsaṃ na deti, kathaṃ nu mayaṃ labheyyāma bhagavantaṃ upaṭṭhātu’’nti. Tesaṃ etadahosi – ‘‘handa mayaṃ kiñci upāyaṃ karomā’’ti. Te paccantaṃ kupitaṃ viya kārāpesuṃ. Tato rājā ‘‘paccanto kupito’’ti sutvā tayopi putte paccantavūpasamanatthaṃ pesesi. Te vūpasametvā āgatā, rājā tuṭṭho varaṃ adāsi ‘‘yaṃ icchatha, taṃ gaṇhathā’’ti. Te ‘‘mayaṃ bhagavantaṃ upaṭṭhātuṃ icchāmā’’ti āhaṃsu. Rājā ‘‘etaṃ ṭhapetvā aññaṃ gaṇhathā’’ti āha. Te ‘‘mayaṃ aññena anatthikā’’ti āhaṃsu. Tena hi paricchedaṃ katvā gaṇhathāti. Te satta vassāni yāciṃsu, rājā na adāsi. Evaṃ cha, pañca, cattāri, tīṇi, dve, ekaṃ, satta māsāni, cha, pañca, cattārīti yāva temāsaṃ yāciṃsu. Rājā ‘‘gaṇhathā’’ti adāsi.
世尊最幼弟子韦摩第耶和其他两位弟子思虑说：“佛陀为众生利益而生起，不是为了自己的利益。我们父亲不给他人机会，怎能使我们得到世尊侍奉呢？”于是他们想：“我们要想办法。”他们愤怨地背后展开说话。王闻“背后有怨恨”而遣使去安抚他们。他们安心归来，国王满意便给他们自己能取的最好的东西。弟子们说：“我们想侍奉世尊。”王说：“你们三人控制这件事。”弟子们说：“我们三人总有一人显得无益。”于是他们分头请求期间，王不答应。复又请求数次，至多请求七个月、六个月、五个月、四个月、三个月、二个月、一月、七月、六月、五月、四月，王终于答应。
Te varaṃ labhitvā paramatuṭṭhā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā vanditvā āhaṃsu – ‘‘icchāma mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ temāsaṃ upaṭṭhātuṃ, adhivāsetu no, bhante , bhagavā imaṃ temāsaṃ vassāvāsa’’nti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Tato te attano janapade niyuttakapurisassa lekhaṃ pesesuṃ ‘‘imaṃ temāsaṃ amhehi bhagavā upaṭṭhātabbo, vihāraṃ ādiṃ katvā sabbaṃ bhagavato upaṭṭhānasambhāraṃ karohī’’ti. So taṃ sabbaṃ sampādetvā paṭinivedesi. Te kāsāyavatthanivatthā hutvā aḍḍhateyyehi purisasahassehi veyyāvaccakarehi bhagavantaṃ sakkaccaṃ upaṭṭhahamānā janapadaṃ netvā vihāraṃ niyyātetvā vasāpesuṃ.
他们得到许可非常欢喜，前往世尊所，礼敬佛陀说：“我们愿在此数月侍奉世尊，期间请佛陀居住。”世尊默然同意。诸弟子便向他所在国王递交请愿书：“本月内请尊者在我们国王庭中侍奉，建塔舍，为佛陀伺候。”世尊成就此事，回报念誓。弟子们衣着袈裟、约八十多千男子，一同诚心侍奉世尊，率领国家人民，护送至佛舍利塔，安住精进。
Tesaṃ bhaṇḍāgāriko eko gahapatiputto sapajāpatiko saddho ahosi pasanno. So buddhappamukhassa saṅghassa dānavattaṃ sakkaccaṃ adāsi. Janapade niyuttakapuriso taṃ gahetvā jānapadehi ekādasamattehi purisasahassehi saddhiṃ sakkaccameva dānaṃ pavattāpesi. Tattha keci jānapadā paṭihatacittā ahesuṃ. Te dānassa antarāyaṃ katvā deyyadhamme attanā khādiṃsu, bhattasālañca agginā dahiṃsu. Pavārite rājaputtā bhagavato mahantaṃ sakkāraṃ katvā bhagavantaṃ purakkhatvā pituno sakāsameva agamaṃsu. Tattha gantvā eva bhagavā parinibbāyi. Rājā ca rājaputtā ca janapade niyuttakapuriso ca bhaṇḍāgāriko ca anupubbena kālaṃ katvā saddhiṃ parisāya sagge uppajjiṃsu, paṭihatacittajanā nirayesu nibbattiṃsu. Evaṃ tesaṃ dvinnaṃ gaṇānaṃ saggato saggaṃ, nirayato nirayaṃ upapajjantānaṃ dvānavutikappā vītivattā.
彼时，有一名守仓管家，是一户出身虔诚的居士之子，信心坚定。他慷慨布施于以佛为首的僧团。这国王庭中率领之忠臣接受此物，和国家中有十一万多人共同布施此财。当地有人心怀怨意，破坏供养之物，自己食用，且焚毁食堂。后来国王之子们深尊敬世尊，伴随佛陀而去，如父子般相见。世尊于此地涅槃。国王、王子及忠臣们一同历时，终究随从众死，或升天，或堕地狱。二十年间，上述诸团体依序生于天界者升天，堕于地狱者陷地狱。
Atha imasmiṃ bhaddakappe kassapabuddhassa kāle te paṭihatacittajanā petesu uppannā. Tadā manussā attano ñātakānaṃ petānaṃ atthāya dānaṃ datvā uddisanti ‘‘idaṃ amhākaṃ ñātīnaṃ hotū’’ti. Te sampattiṃ labhanti. Atha imepi petā taṃ disvā bhagavantaṃ kassapaṃ upasaṅkamitvā pucchiṃsu – ‘‘kiṃ nu kho, bhante, mayampi evarūpaṃ sampattiṃ labheyyāmā’’ti? Bhagavā āha – ‘‘idāni na labhatha , apica anāgate gotamo nāma buddho bhavissati, tassa bhagavato kāle bimbisāro nāma rājā bhavissati, so tumhākaṃ ito dvānavutikappe ñāti ahosi, so buddhassa dānaṃ datvā tumhākaṃ uddisissati, tadā labhissathā’’ti. Evaṃ vutte kira tesaṃ petānaṃ taṃ vacanaṃ ‘‘sve labhissathā’’ti vuttaṃ viya ahosi.
当时，在这个吉祥的时代，咖萨巴世尊的时代，饿鬼中生起了怨恨之心。那时，人们为了自己亲属中饿鬼的利益，布施施舍，称赞说：“这就是我们的亲属。”他们因此获得富裕。之后，这些饿鬼见到此情形，便走近世尊咖萨巴，问道：“尊者，我们是否也能获得这样的财富呢？”世尊答言：“这时不能得到，但未来将有一位名为果德玛的佛陀出现，那个时候，国王名为宾比萨罗，将成为你们与他的亲属。他将布施给佛陀，你们就能得到那个财富。”如是说时，似乎对那些饿鬼而言，此言谓“自己将得此利”。
Atha ekasmiṃ buddhantare vītivatte amhākaṃ bhagavā loke uppajji. Tepi tayo rājaputtā tehi aḍḍhateyyehi purisasahassehi saddhiṃ devalokā cavitvā magadharaṭṭhe brāhmaṇakule uppajjitvā anupubbena isipabbajjaṃ pabbajitvā gayāsīse tayo jaṭilā ahesuṃ, janapade niyuttakapuriso, rājā ahosi bimbisāro, bhaṇḍāgāriko, gahapati visākho nāma mahāseṭṭhi ahosi, tassa pajāpati dhammadinnā nāma seṭṭhidhītā ahosi. Evaṃ sabbāpi avasesā parisā rañño eva parivārā hutvā nibbattā.
当某一次佛陀在世间出现后，经过七十七年，三位王子带着八万多名男子，从天界返回世间，出生于摩揭陀国婆罗门家族。他们逐渐皈依沙门出家道，在昙多利山成为三位长老，成为国中有权势的人，国王是宾比萨罗，一个仓库长官，名为婆罗门的富长者维萨哥拥有大财富，他的妻子名为达摩蒂娜。如此，所有人最终汇聚成国王的亲属团体。
Amhākaṃ bhagavā loke uppajjitvā sattasattāhaṃ atikkamitvā anupubbena bārāṇasiṃ āgamma dhammacakkaṃ pavattetvā pañcavaggiye ādiṃ katvā yāva aḍḍhateyyasahassaparivāre tayo jaṭile vinetvā rājagahaṃ agamāsi. Tattha ca tadahupasaṅkamantaṃyeva rājānaṃ bimbisāraṃ sotāpattiphale patiṭṭhāpesi ekādasanavutehi māgadhakehi brāhmaṇagahapatikehi saddhiṃ. Atha raññā svātanāya bhattena nimantito bhagavā adhivāsetvā dutiyadivase sakkena devānamindena purato purato gacchantena –
我们的世尊出生于世间，时间已过七十七年，他先后到达巴拉那西，转动法轮，在五部众中初次传法，后来教化三位长老及八万众，降服他们，前来王舍城。那时，世尊亲自接近国王宾比萨罗，使他确立了初果——斯陀含。宾比萨罗与一百一十九位摩揭陀国婆罗门及长者一道皈依。后来，国王为了庆祝自由庄园 请世尊用膳。第二天，世尊与天帝萨咖同行，从正前方向前行进，
‘‘Danto dantehi saha purāṇajaṭilehi, vippamutto vippamuttehi;
与善人及古老的长老们一起，释然解脱者共伴左右；
Siṅgīnikkhasavaṇṇo, rājagahaṃ pāvisi bhagavā’’ti. (mahāva. 58) –
与身形强健、毛色光亮者同行，进入王舍城，世尊来到了王宫。
Evamādīhi gāthāhi abhitthaviyamāno rājagahaṃ pavisitvā rañño nivesane mahādānaṃ sampaṭicchi. Te petā ‘‘idāni rājā amhākaṃ dānaṃ uddisissati, idāni uddisissatī’’ti āsāya parivāretvā aṭṭhaṃsu.
通过如此诗句在前方引导，世尊进入王舍城，与国王共同享受丰富布施。那些饿鬼们满怀希望，围绕国王，热切期盼说：“现在国王将布施给我们，他马上就会布施。”
Rājā dānaṃ datvā ‘‘kattha nu kho bhagavā vihareyyā’’ti bhagavato vihāraṭṭhānameva cintesi, na taṃ dānaṃ kassaci uddisi. Petā chinnāsā hutvā rattiṃ rañño nivesane ativiya bhiṃsanakaṃ vissaramakaṃsu. Rājā bhayasaṃvegasantāsamāpajji, tato pabhātāya rattiyā bhagavato ārocesi – ‘‘evarūpaṃ saddamassosiṃ, kiṃ nu kho me, bhante, bhavissatī’’ti. Bhagavā āha – ‘‘mā bhāyi, mahārāja, na te kiñci pāpakaṃ bhavissati, apica kho te purāṇañātakā petesu uppannā santi, te ekaṃ buddhantaraṃ tameva paccāsīsamānā vicaranti ‘buddhassa dānaṃ datvā amhākaṃ uddisissatī’ti , na tesaṃ tvaṃ hiyyo uddisi, te chinnāsā tathārūpaṃ vissaramakaṃsū’’ti.
国王布施后，心念于世尊所住之处：「世尊究竟住在哪里呢？」此念仅在世尊的居所，不针对他人。饿鬼因断食，夜间在王宫住处极为恐怖烦扰。王感恐怖慌乱，清晨时分向世尊请示：「听闻此声，当奈何，尊者？」世尊言：「勿惧，尊大王，汝无邪恶，当时汝的祖先中有古人转生饿鬼，今一佛纪中彼此相随游行，谓曰：‘我们因受佛布施得以利益’，汝昨日无意指向他们，他们却断食如常厄难。」
So āha ‘‘idāni pana, bhante, dinne labheyyu’’nti? ‘‘Āma, mahārājā’’ti. ‘‘Tena hi me, bhante, adhivāsetu bhagavā ajjatanāya dānaṃ, tesaṃ uddisissāmī’’ti? Bhagavā adhivāsesi. Rājā nivesanaṃ gantvā mahādānaṃ paṭiyādetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi. Bhagavā rājantepuraṃ gantvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Tepi kho petā ‘‘api nāma ajja labheyyāmā’’ti gantvā tirokuṭṭādīsu aṭṭhaṃsu. Bhagavā tathā akāsi, yathā te sabbeva rañño pākaṭā ahesuṃ. Rājā dakkhiṇodakaṃ dento ‘‘idaṃ me ñātīnaṃ hotū’’ti uddisi, taṅkhaṇaññeva tesaṃ petānaṃ padumasañchannā pokkharaṇiyo nibbattiṃsu. Te tattha nhatvā ca pivitvā ca paṭippassaddhadarathakilamathapipāsā suvaṇṇavaṇṇā ahesuṃ. Rājā yāgukhajjakabhojanāni datvā uddisi, taṅkhaṇaññeva tesaṃ dibbayāgukhajjakabhojanāni nibbattiṃsu. Te tāni paribhuñjitvā pīṇindriyā ahesuṃ. Atha vatthasenāsanāni datvā uddisi. Tesaṃ dibbavatthadibbayānadibbapāsādadibbapaccattharaṇadibbaseyyādialaṅkāravidhayo nibbattiṃsu. Sāpi tesaṃ sampatti yathā sabbāva pākaṭā hoti, tathā bhagavā adhiṭṭhāsi. Rājā ativiya attamano ahosi. Tato bhagavā bhuttāvī pavārito rañño māgadhassa anumodanatthaṃ ‘‘tirokuṭṭesu tiṭṭhantī’’ti imā gāthā abhāsi.
王曰：「尊者，今白天便能得食乎？」世尊答：「诚然，尊大王。」王言：「既然如此，当住世尊处，承受布施，意欲供养。」世尊便住下。王往寝处，献大布施，告知世尊时刻。世尊入王宫，坐于定座，与比库僧团同处。此时饿鬼亦来曰：「今日果能得食。」至八处凶险之地。世尊亦如是行，使皆显现于王处。王施南方净水，谓：「此为我的亲族。」立刻，莲叶所覆盖池塘，生起极妙净池。彼等饮食安住，宁静无忧，肤色金黄。王施乳酪米饭，谓：「此为天上乳酪米饭。」彼等亦显现天味，尽饱饮食，感官和悦。又施服具如衣座等，皆显天上物件，光明华丽。彼此财富皆显现如实，世尊特赞。国王欢喜至极。彼时世尊已进食，准备为摩揭陀王欢喜祝赞，于八险之地立此偈颂。
Ettāvatā ca ‘‘yena yattha yadā yasmā, tirokuṭṭaṃ pakāsitaṃ, pakāsetvāna taṃ sabba’’nti ayaṃ mātikā saṅkhepato vitthārato ca vibhattā hoti.
释义如下：“借由何者、何时、何地及何因，八险道显现及布施”的此母题简述，并于后文详细展开。
Paṭhamagāthāvaṇṇanā第一偈注释
§1
1. Idāni imassa tirokuṭṭassa yathākkamaṃ atthavaṇṇanaṃ karissāma. Seyyathidaṃ – paṭhamagāthāya tāva tirokuṭṭāti kuṭṭānaṃ parabhāgā vuccanti. Tiṭṭhantīti nisajjādippaṭikkhepato ṭhānakappanavacanametaṃ. Tena yathā pākāraparabhāgaṃ pabbataparabhāgañca gacchantaṃ ‘‘tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchatī’’ti vadanti, evamidhāpi kuṭṭassa parabhāgesu tiṭṭhante ‘‘tirokuṭṭesu tiṭṭhantī’’ti āha. Sandhisiṅghāṭakesu cāti ettha sandhiyoti catukkoṇaracchā vuccanti gharasandhibhittisandhiālokasandhiyo cāpi. Siṅghāṭakāti tikoṇaracchā vuccanti, tadekajjhaṃ katvā purimena saddhiṃ saṅghaṭento ‘‘sandhisiṅghāṭakesu cā’’ti āha. Dvārabāhāsu tiṭṭhantīti nagaradvāragharadvārānaṃ bāhā nissāya tiṭṭhanti. Āgantvāna sakaṃ gharanti ettha sakaṃ gharaṃ nāma pubbañātigharampi attanā sāmikabhāvena ajjhāvutthapubbagharampi. Tadubhayampi yasmā te sakagharasaññāya āgacchanti, tasmā ‘‘āgantvāna sakaṃ ghara’’nti āha.
1. 现对八险的适当义理释说。第一偈云，‘八险’即‘险地八部分’。‘立’者，谓从坐卧等转移处所之行为，为固定立地之义。此如人行于围墙与山之间，谓适行于“围墙部分、山部分”等，故称“立于八险”。交接处亦称“接缝”，如四角屋檐、房屋连接处、墙壁接缝等等。“屋檐”谓三角形盖顶，中间割断，与前屋连接，称“接缝屋檐”。“立于门旁”则指立于城门或房门侧边。初访称“遇自家房”，即访本宅旧宅，二者同为“遇自家房”的称呼，故以“遇进自己房屋”为名。
Dutiyagāthāvaṇṇanā第二偈注释
§2
2. Evaṃ bhagavā pubbe anajjhāvutthapubbampi pubbañātigharaṃ bimbisāranivesanaṃ sakagharasaññāya āgantvā tirokuṭṭasandhisiṅghāṭakadvārabāhāsu ṭhite issāmacchariyaphalaṃ anubhavante, appekacce dīghamassukesavikāradhare andhakāramukhe sithilabandhanavilambamānakisapharusakāḷakaṅgapaccaṅge tattha tattha ṭhitavanadāhadaḍḍhatālarukkhasadise, appekacce jighacchāpipāsāraṇinimmathanena udarato uṭṭhāya mukhato viniccharantāya aggijālāya pariḍayhamānasarīre, appekacce sūcichiddāṇumattakaṇṭhabilatāya pabbatākārakucchitāya ca laddhampi pānabhojanaṃ yāvadatthaṃ bhuñjituṃ asamatthatāya khuppipāsāparete aññaṃ rasamavindamāne, appekacce aññamaññassa aññesaṃ vā sattānaṃ pabhinnagaṇḍapiḷakamukhā paggharitarudhirapubbalasikādiṃ laddhā amatamiva sāyamāne ativiya duddasikavirūpabhayānakasarīre bahū pete rañño nidassento –
2. 如是，世尊昔日虽游旧宅，遇自家房，立于八险接缝屋檐门旁，亲证诸奇异功德。有时持无长发，头发根部疲软松撚，如树叶摇晃；有时气色昏暗，腹满起伏，燃火焰环绕身躯；有时恼恨如刺针，退缩不堪，形如山状起伏，难以食受滋味；有时诸众生相互残杀，身上鲜血流淌，形之恐怖。诸饿鬼现于王宫八险之处，
‘‘Tirokuṭṭesu tiṭṭhanti, sandhisiṅghāṭakesu ca;
“立于八险，及接缝处。”
Dvārabāhāsu tiṭṭhanti, āgantvāna sakaṃ ghara’’nti. –
“立于门外手臂处，来到了同一屋舍。”
Vatvā puna tehi katassa kammassa dāruṇabhāvaṃ dassento ‘‘pahūte annapānamhī’’ti dutiyagāthamāha.
“又用这些事展示何等恶劣的业，因多有饮食。”他又说第二句。
Tattha pahūteti anappake bahumhi, yāvadatthiketi vuttaṃ hoti. Bha-kārassa hi ha-kāro labbhati ‘‘pahu santo na bharatī’’tiādīsu (su. ni. 98) viya. Keci pana ‘‘bahūte’’ iti ca ‘‘bahūke’’ iti ca paṭhanti. Pamādapāṭhā ete . Anne ca pānamhi ca annapānamhi. Khajje ca bhojje ca khajjabhojje, etena asitapītakhāyitasāyitavasena catubbidhaṃ āhāraṃ dasseti. Upaṭṭhiteti upagamma ṭhite, sajjite paṭiyatte samohiteti vuttaṃ hoti. Na tesaṃ koci sarati, sattānanti tesaṃ pettivisaye uppannānaṃ sattānaṃ koci mātā vā pitā vā putto vā na sarati. Kiṃ kāraṇā? Kammapaccayā, attanā katassa adānadānappaṭisedhanādibhedassa kadariyakammassa paccayā. Tañhi tesaṃ kammaṃ ñātīnaṃ sarituṃ na deti.
“此处‘多有’指许多饮食，因其用途。正如比喀罗所说穷苦者得此‘他们多吃却不负担’等（参见梵典98），有人读作‘多有’，有人读作‘多种’。此皆误读。饮食是指食物与饮料，谷物与饮食，包含这些作了四种食物。‘侍奉’指接近、站立、坐下、服侍。如今无一归于他们，天道界中这些存在的鬼魂无父母子女来照顾，何以故？因业缘，自己所造作的不取与非受业的分别等不分别业缘，所以没有亲属来照顾他们。”
Tatiyagāthāvaṇṇanā第三偈注释
§3
3. Evaṃ bhagavā anappakepi annapānādimhi paccupaṭṭhite ‘‘api nāma amhe uddissa kiñci dadeyyu’’nti ñātī paccāsīsantānaṃ vicarataṃ tesaṃ petānaṃ tehi katassa atikaṭukavipākakarassa kammassa paccayena kassaci ñātino anussaraṇamattābhāvaṃ dassento –
“三、佛陀即使对饮食等侍奉，也说‘我们为之无所给予’。亲属之外的亲戚，在往来旅途因某业随行的极恶果报的条件下出现了无人念念不忘的状态，这显示了某亲属缺乏回忆。”
‘‘Pahūte annapānamhi, khajjabhojje upaṭṭhite;
“他们多饮食，侍奉饮食谷物粮食；
Na tesaṃ koci sarati, sattānaṃ kammapaccayā’’ti. –
无人照顾他们，因众生的业缘。”
Vatvā puna rañño pettivisayūpapanne ñātake uddissa dinnaṃ dānaṃ pasaṃsanto ‘‘evaṃ dadanti ñātīna’’nti tatiyagāthamāha.
又说，国王在赐施于世间故土上的亲属时，称赞地说：『亲属们正是这样施与。』这是第三偈所说。
Tattha evanti upamāvacanaṃ. Tassa dvidhā sambandho – tesaṃ sattānaṃ kammapaccayā asarantepi kismiñci dadanti, ñātīnaṃ, ye evaṃ anukampakā hontīti ca yathā tayā, mahārāja, dinnaṃ, evaṃ suciṃ paṇītaṃ kālena kappiyaṃ pānabhojanaṃ dadanti ñātīnaṃ, ye honti anukampakāti ca. Dadantīti denti uddisanti niyyātenti. Ñātīnanti mātito ca pitito ca sambandhānaṃ. Yeti ye keci puttā vā dhītaro vā bhātaro vā hontīti bhavanti. Anukampakāti atthakāmā hitesino. Sucinti vimalaṃ dassaneyyaṃ manoramaṃ dhammikaṃ dhammaladdhaṃ. Paṇītanti uttamaṃ seṭṭhaṃ. Kālenāti ñātipetānaṃ tirokuṭṭādīsu āgantvā ṭhitakālena. Kappiyanti anucchavikaṃ patirūpaṃ ariyānaṃ paribhogārahaṃ. Pānabhojananti pānañca bhojanañca. Idha pānabhojanamukhena sabbopi deyyadhammo adhippeto.
这里有这样一个比喻说法。此处关系分两种——其中众生虽未忘却业报之因，依然给予某些施舍，这些亲属正是慈悲心充满的人。就如陛下，向亲属们施与洁净美好、适时、合宜的饮食，此亲属们皆怀慈悲之心。『施与』谓示施、授予、赋与之意，所指即给与。『亲属』者，即母亲和父亲，以及一些子女、女儿、兄弟等亲缘关系。『慈悲』即利益他人而怀愿望之意。『洁净』应视为纯净无染、美好悦人、依佛法之施与。『美好』即至善至上。『适时』指亲属子孙来临时及相应时期。『合宜』为传承内规、圣贤的适用享用。『饮食』指饮与食。此处指以饮食为主的所有施与品类皆属该法。
Catutthagāthāpubbaddhavaṇṇanā第四偈前半注释
§4
4. Evaṃ bhagavā raññā māgadhena petabhūtānaṃ ñātīnaṃ anukampāya dinnaṃ pānabhojanaṃ pasaṃsanto –
四、由是世尊称赞国王基于对饥饿世间故土亲属之慈悲，所施饮食。
‘‘Evaṃ dadanti ñātīnaṃ, ye honti anukampakā;
『亲属们正是如此施与，且具慈悲；
Suciṃ paṇītaṃ kālena, kappiyaṃ pānabhojana’’nti. –
洁净美好，适时合宜的饮食。』——
Vatvā puna yena pakārena dinnaṃ tesaṃ hoti, taṃ dassento ‘‘idaṃ vo ñātīnaṃ hotū’’ti catutthagāthāya pubbaddhamāha taṃ tatiyagāthāya pubbaddhena sambandhitabbaṃ –
又说，国王是以何种法门使所施得成就，称示说：『此即是你们亲属应得之施。』这是与前述第三偈相关的第四偈。
‘‘Evaṃ dadanti ñātīnaṃ, ye honti anukampakā ;
『如是给予亲属者，乃是慈悲的那些；』
Idaṃ vo ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo’’ti.
『这便成为你们的亲属，愿亲属们皆得安乐。』
Tena ‘‘idaṃ vo ñātīnaṃ hotūti evaṃ dadanti, no aññathā’’ti ettha ākāratthena evaṃsaddena dātabbākāranidassanaṃ kataṃ hoti.
因此说『这要成为你们的亲属』，正是用这种方式，用这句话表明该给予之因缘。
Tattha idanti deyyadhammanidassanaṃ. Voti ‘‘kacci pana vo anuruddhā samaggā sammodamānā’’ti ca (ma. ni. 1.326; mahāva. 466), ‘‘yehi vo ariyā’’ti ca evamādīsu viya kevalaṃ nipātamattaṃ, na sāmivacanaṃ. Ñātīnaṃ hotūti pettivisaye uppannānaṃ ñātakānaṃ hotu. Sukhitā hontu ñātayoti te pettivisayūpapannā ñātayo idaṃ paccanubhavantā sukhitā hontūti.
此中『这』是指天法的示现。《中部大疏》言：『倘若你们增上地和谐同意』，《大宝积经》云：『令你们成为圣者等』此类词句，纯是语句本身，并非同义语。所谓亲属，指的是在人间现象界现出的亲戚。『愿亲属皆得安乐』，谓那些在人间境界出现的亲属，由此在后世亦得安乐之果报。
Catutthagāthāparaddhapañcamagāthāpubbaddhavaṇṇanā第四偈后半及第五偈前半注释
§4-5
4-5. Evaṃ bhagavā yena pakārena pettivisayūpapannānaṃ ñātīnaṃ dātabbaṃ, taṃ dassento ‘‘idaṃ vo ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo’’ti vatvā puna yasmā ‘‘idaṃ vo ñātīnaṃ hotū’’ti vuttepi na aññena kataṃ kammaṃ aññassa phaladaṃ hoti, kevalantu tathā uddissa diyyamānaṃ taṃ vatthu ñātīnaṃ kusalakammassa paccayo hoti. Tasmā yathā tesaṃ tasmiṃyeva vatthusmiṃ taṅkhaṇe phalanibbattakaṃ kusalakammaṃ hoti, taṃ dassento ‘‘te ca tatthā’’ti catutthagāthāya pacchimaddhaṃ ‘‘pahūte annapānamhī’’ti pañcamagāthāya pubbaddhañca āha.
4-5. 如世尊以此方式作为示现，令在人间现现出的亲属，得到给予，以此说『愿你们的亲属得安乐』。虽然此前曾言『愿这成为你们的亲属』，但托此并非为他人作业，不产生他人果报，专为此因缘而予的供养，才成为亲属获得善业因缘的条件。故此，正如他们在那境界内，于该境界因缘中存在善业，世尊示现说『那些也是那里』，并以第四偈中『许多粮食饮水』第五偈加以证成。
Tesaṃ attho – te ñātipetā yattha taṃ dānaṃ dīyati, tattha samantato āgantvā samāgantvā, samodhāya vā ekajjhaṃ hutvāti vuttaṃ hoti, sammā āgatā samāgatā ‘‘ime no ñātayo amhākaṃ atthāya dānaṃ uddisissantī’’ti etadatthaṃ sammā āgatā hutvāti vuttaṃ hoti. Pahūte annapānamhīti tasmiṃ attano uddissamāne pahūte annapānamhi. Sakkaccaṃ anumodareti abhisaddahantā kammaphalaṃ avijahantā cittīkāraṃ avikkhittacittā hutvā ‘‘idaṃ no dānaṃ hitāya sukhāya hotū’’ti modanti anumodanti, pītisomanassajātā hontīti.
其义在于：亲属所在之地，施与者往返遍至同处，或聚集或单独同行，乃谓正来正聚。谓彼亲属乃为我等利益而施赠。所谓许多粮食饮水，就是在其自身所目的地，提供大量粮食饮水。施受间真诚喜悦，不违背善业果报，心念不散乱，欢喜赞叹言『此赠施为安乐幸福之因』，由生喜悦与欢喜之心。
Pañcamagāthāparaddhachaṭṭhagāthāpubbaddhavaṇṇanā第五偈后半及第六偈前半注释
§5-6
5-6. Evaṃ bhagavā yathā pettivisayūpapannānaṃ taṅkhaṇe phalanibbattakaṃ kusalaṃ kammaṃ hoti, taṃ dassento –
如是，世尊示现饿鬼境界中所生者，能迅速得生善果之业，
‘‘Te ca tattha samāgantvā, ñātipetā samāgatā;
又说：『他们皆彼此相聚，亲族中的饿鬼亦相会集；
Pahūte annapānamhi, sakkaccaṃ anumodare’’ti. –
在众多饮食中，彼此极为赞同欢喜。』
Vatvā puna ñātake nissāya nibbattakusalakammaphalaṃ paccanubhontānaṃ tesaṃ ñātī ārabbha thomanākāraṃ dassento ‘‘ciraṃ jīvantū’’ti pañcamagāthāya pacchimaddhaṃ ‘‘amhākañca katā pūjā’’ti chaṭṭhagāthāya pubbaddhañca āha.
又说，依靠亲族，享受善业果报者，见其亲族显现盛怒之态，谓之『愿长寿』，此为第五偈反部中段；又曰『我们亦曾受礼敬』，此为第六偈前部，且先说。
Tesaṃ attho – ciraṃ jīvantūti cirajīvino dīghāyukā hontu. No ñātīti amhākaṃ ñātakā. Yesaṃ hetūti ye nissāya yesaṃ kāraṇā. Labhāmaseti labhāma. Attanā taṅkhaṇaṃ paṭiladdhasampattiṃ apadisantā bhaṇanti. Petānañhi attano anumodanena, dāyakānaṃ uddesena, dakkhiṇeyyasampadāya cāti tīhi aṅgehi dakkhiṇā samijjhati, taṅkhaṇe phalanibbattikā hoti. Tattha dāyakā visesahetu. Tenāhaṃsu ‘‘yesaṃ hetu labhāmase’’ti. Amhākañca katā pūjāti ‘‘idaṃ vo ñātīnaṃ hotū’’ti evaṃ imaṃ dānaṃ uddisantehi amhākañca pūjā katā. Dāyakā ca anipphalāti yamhi santāne pariccāgamayaṃ kammaṃ kataṃ, tassa tattheva phaladānato dāyakā ca anipphalāti.
其中义理即：愿长寿者，愿其生命长久实为长命者；所谓亲族者，即我们亲族也；所谓因缘者，即依止之因由。所谓得者，即得持悉所愿意者。他人所谋之迅速成就之利益，当为自身欢喜，且为施与者之所愿，具备三方面之供养：礼敬、供养、回施，故速成善果；施与者为特殊因缘，故言『所依之因，我等已得』。又言『我等亦受礼敬』，意即依此所说，愿此布施对我等亲族有益，故我等亦受礼敬；而施者若无果报，即断绝其未来世中之延续，亦无功德果报。
Etthāha – ‘‘kiṃ pana pettivisayūpapannā eva ñātayo labhanti, udāhu aññepi labhantī’’ti ? Vuccate – bhagavatā evetaṃ byākataṃ jāṇussoṇinā brāhmaṇena puṭṭhena, kimettha amhehi vattabbaṃ atthi. Vuttaṃ hetaṃ –
又问：『为何唯饿鬼境中亲族方获得？他处亦有亲族获此否？』答曰：此义由世尊通过祇夜婆罗门儿子之问，释昭而出，谓我等应知此处理事。此因缘已说：
‘‘Mayamassu, bho gotama, brāhmaṇā nāma dānāni dema, saddhāni karoma ‘idaṃ dānaṃ petānaṃ ñātisālohitānaṃ upakappatu, idaṃ dānaṃ petā ñātisālohitā paribhuñjantū’ti, kacci taṃ, bho gotama, dānaṃ petānaṃ ñātisālohitānaṃ upakappati, kacci te petā ñātisālohitā taṃ dānaṃ paribhuñjantīti. Ṭhāne kho, brāhmaṇa, upakappati, no aṭṭhāneti.
“愿我等，世尊果德玛，给予名为婆罗门者布施，且生信心，愿此布施能赴彼幽魂亲属之所，助益之；愿彼幽魂亲属饱食此布施。”世尊啊，此布施是否赴彼幽魂亲属之所？此幽魂亲属是否享用此布施？婆罗门啊，是赴某所，不是赴八所。
‘‘Katamaṃ pana taṃ, bho gotama, ṭhānaṃ, katamaṃ aṭṭhānanti? Idha, brāhmaṇa, ekacco pāṇātipātī hoti…pe… micchādiṭṭhiko hoti, so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā nirayaṃ upapajjati. Yo nerayikānaṃ sattānaṃ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati. Idaṃ kho, brāhmaṇa, aṭṭhānaṃ, yattha ṭhitassa taṃ dānaṃ na upakappati.
“世尊，何为某所？何为八所？婆罗门，有一人犯杀生戒……怀有邪见，他身坏命终后堕于地狱。因其以地狱众生为食，故生于彼处，居于彼处。此地便是八所之一，驻于此处者，其布施不赴彼处。”
‘‘Idha pana, brāhmaṇa, ekacco pāṇātipātī hoti…pe… micchādiṭṭhiko hoti, so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā tiracchānayoniṃ upapajjati. Yo tiracchānayonikānaṃ sattānaṃ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati. Idampi kho, brāhmaṇa, aṭṭhānaṃ, yattha ṭhitassa taṃ dānaṃ na upakappati.
“又有一人犯杀生戒……怀有邪见，他身坏命终后堕于畜生道。因其以畜生道众生为食，故生于彼处，居于彼处。此亦是八所之一，驻于此处者，其布施不赴彼处。”
‘‘Idha pana, brāhmaṇa, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti…pe… sammādiṭṭhiko hoti, so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā manussānaṃ sahabyataṃ upapajjati…pe… devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. Yo devānaṃ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati. Idampi kho, brāhmaṇa, aṭṭhānaṃ, yattha ṭhitassa taṃ dānaṃ na upakappati.
“又有一人戒杀生行，具正见，他身坏命终后生为人，得人间伴侣……得天伴侣。因其以天人为食，故生于天界，居于天界。此亦为八所之一，驻于此处者，其布施不赴彼处。”
‘‘Idha pana, brāhmaṇa, ekacco pāṇātipātī hoti…pe… micchādiṭṭhiko hoti, so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā pettivisayaṃ upapajjati. Yo pettivesayikānaṃ sattānaṃ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati. Yaṃ vā panassa ito anupavecchanti mittāmaccā vā ñātisālohitā vā, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati. Idaṃ kho, brāhmaṇa, ṭhānaṃ, yattha ṭhitassa taṃ dānaṃ upakappatīti.
“又有一人犯杀生戒……怀邪见，他身坏命终后生于幽灵界。因其以幽灵界众生为食，故生于彼处，居于彼处。若彼幽魂亲属或朋友等未享用此布施，彼亦生于此处，居于此处。此乃某所，驻于该处者，其布施能赴彼处。”
‘‘Sace pana, bho gotama, so peto ñātisālohito taṃ ṭhānaṃ anupapanno hoti, ko taṃ dānaṃ paribhuñjatīti? Aññepissa, brāhmaṇa, petā ñātisālohitā taṃ ṭhānaṃ upapannā honti, te taṃ dānaṃ paribhuñjantīti.
“若果尊幽魂亲属未赴该处者，谁享用此布施？婆罗门，若他幽魂亲属赴该处者，彼等则享用此布施。”
‘‘Sace pana, bho gotama, so ceva peto ñātisālohito taṃ ṭhānaṃ anupapanno hoti, aññepissa petā ñātisālohitā taṃ ṭhānaṃ anupapannā honti, ko taṃ dānaṃ paribhuñjatīti? Aṭṭhānaṃ kho etaṃ brāhmaṇa anavakāso, yaṃ taṃ ṭhānaṃ vivittaṃ assa iminā dīghena addhunā yadidaṃ petehi ñātisālohitehi. Apica brāhmaṇa dāyakopi anipphalo’’ti (a. ni. 10.177).
『但是，假使说，尊者果德玛，某个饿鬼亲属被火焚烧，未到达那个境界，其他的饿鬼亲属被火焚烧，也未到达那个境界，那么这份布施由谁去享用呢？』这就是婆罗门所说的八难境地，即因为饿鬼众多而孤立无援的境地，正如此，近来因为饿鬼众多，这境地被这些被火焚烧的饿鬼亲属笼罩者分布。婆罗门又说，即使施主也不能得利。」（巴利注疏 10.177）
Chaṭṭhagāthāparaddhasattamagāthāvaṇṇanā第六偈后半及第七偈注释
§6-7
6-7. Evaṃ bhagavā rañño māgadhassa pettivisayūpapannānaṃ pubbañātīnaṃ sampattiṃ nissāya thomento ‘‘ete te, mahārāja, ñātī imāya dānasampadāya attamanā evaṃ thomentī’’ti dassento –
世尊如是，在摩揭陀王面前，示现依赖饿鬼众生先世亲属财富而产生的恸哭：“大王啊，这些亲属正因这布施的福德而如此恸哭。”
‘‘Ciraṃ jīvantu no ñātī, yesaṃ hetu labhāmase;
「愿那些因这缘故而受益的亲属得长寿，
Amhākañca katā pūjā, dāyakā ca anipphalā’’ti. –
他们对我们所行供养，施主却无所得。」
Vatvā puna tesaṃ pettivisayūpapannānaṃ aññassa kasigorakkhādino sampattipaṭilābhakāraṇassa abhāvaṃ ito dinnena yāpanabhāvañca dassento ‘‘na hi tattha kasī atthī’’ti chaṭṭhagāthāya pacchimaddhaṃ ‘‘vaṇijjā tādisī’’ti imaṃ sattamagāthañca āha.
佛又说，依前日所示，饿鬼众生间彼此无盗贼等夺取财富的现象，表明“那里没有盗贼”，并以朗诵六偈及第七偈的方式说道：“商业业竟如此。”
Tatrāyaṃ atthavaṇṇanā – na hi, mahārāja, tattha pettivisaye kasi atthi, yaṃ nissāya te petā sampattiṃ paṭilabheyyuṃ. Gorakkhettha na vijjatīti na kevalaṃ kasi eva, gorakkhāpi ettha pettivisaye na vijjati, yaṃ nissāya te sampattiṃ paṭilabheyyuṃ. Vaṇijjā tādisī natthīti vāṇijjāpi tādisī natthi, yā tesaṃ sampattipaṭilābhahetu bhaveyya. Hiraññena kayākayanti hiraññena kayavikkayampi tattha tādisaṃ natthi, yaṃ tesaṃ sampattipaṭilābhahetu bhaveyya. Ito dinnena yāpenti, petā kālagatā tahinti kevalaṃ pana ito ñātīhi vā mittāmaccehi vā dinnena yāpenti, attabhāvaṃ gamenti. Petāti pettivisayūpapannā sattā. Kālagatāti attano maraṇakālena gatā, ‘‘kālakatā’’ti vā pāṭho, katakālā katamaraṇāti attho. Tahinti tasmiṃ pettivisaye.
这里解释道：大王啊，饿鬼所在之地无盗贼，正因如此他们得不回那财富。此处无盗贼，不仅是无盗贼，连盗贼之所亦无。盗贼不在此界，这理故他们不从此得利益。此处无商业，商业亦无其种类，因其无商业故无财富得利。金银财宝等财物的堆积与变化亦不存在，如此则财富得利缘起不得生。昨日所示他们恸哭着渡过时日，饿鬼是依其归于死亡之时而得名，“时归者”亦是如此解释，指其至死归去。因此他们在此饿鬼地中恸鸣哭泣。
Aṭṭhamanavamagāthādvayavaṇṇanā第八、第九二偈注释
§8-9
8-9. Evaṃ ‘‘ito dinnena yāpenti, petā kālagatā tahi’’nti vatvā idāni upamāhi tamatthaṃ pakāsento ‘‘unname udakaṃ vuṭṭha’’nti idaṃ gāthādvayamāha.
第八至第九节，如是说：『从此获得的，施与先亡者，难以消逝。』说已，现在用比喻说明其意，说此二句偈语：『升起的水流涌动』。
Tassattho – yathā unnate thale ussāde bhūmibhāge meghehi abhivuṭṭhaṃ udakaṃ ninnaṃ pavattati, yo yo bhūmibhāgo ninno oṇato, taṃ taṃ pavattati gacchati pāpuṇāti, evameva ito dinnaṃ dānaṃ petānaṃ upakappati nibbattati, pātubhavatīti attho. Ninnamiva hi udakappavattiyā ṭhānaṃ petaloko dānupakappanāya. Yathāha – ‘‘idaṃ kho, brāhmaṇa, ṭhānaṃ, yattha ṭhitassa taṃ dānaṃ upakappatī’’ti (a. ni. 10.177). Yathā ca kandarapadarasākhāpasākhakusobbhamahāsobbhasannipātehi vārivahā mahānajjo pūrā hutvā sāgaraṃ paripūrenti, evampi ito dinnadānaṃ pubbe vuttanayeneva petānaṃ upakappatīti.
此处意趣是——如同高地上的积水，因雨云而涌现流动；不同低洼地势的水川，水流方向各异，水流流向其所在之地，流去达成其所归之处。施施者所布施之物，先亡者得以享用，或说为先亡者因施而得成事理，故言『难以消逝』。因水的流动始终凝聚于地，先亡界依靠施得以充盈。正如经中言：『此乃婆罗门之所在，彼处施所归属』（《增支部·第十卷177经》）。又如汇聚山峰、枝桠、水塘之大河，终成江海充满，先前凡所施未来亦复如是，令先亡得其所需。
Dasamagāthāvaṇṇanā第十偈注释
§10
10. Evaṃ bhagavā ‘‘ito dinnena yāpenti, petā kālagatā tahi’’nti imaṃ atthaṃ upamāhi pakāsetvā puna yasmā te petā ‘‘ito kiñci lacchāmā’’ti āsābhibhūtā ñātigharaṃ āgantvāpi ‘‘idaṃ nāma no dethā’’ti yācituṃ asamatthā, tasmā tesaṃ imāni anussaraṇavatthūni anussaranto kulaputto dakkhiṇaṃ dajjāti dassento ‘‘adāsi me’’ti imaṃ gāthamāha.
第十节，如是世尊说：『从此而来所赐，先亡难以消逝。』以此譬喻阐释此意，而后因先亡欲求『此乃我所获』，即便携带骨灰舍宅，亦无法获得，故此，儿子念及此等，右手献礼，作证言『曾予我矣』，而说此偈。
Tassattho – ‘‘idaṃ nāma me dhanaṃ vā dhaññaṃ vā adāsī’’ti ca, ‘‘idaṃ nāma me kiccaṃ attanā uyyogamāpajjanto akāsī’’ti ca, ‘‘amu me mātito vā pitito vā sambandhattā ñātī’’ti ca sinehavasena tāṇasamatthatāya ‘‘mittā’’ti ca, ‘‘asuko me saha paṃsukīḷako sakhā’’ti ca evaṃ sabbamanussaranto petānaṃ dakkhiṇaṃ dajjā, dānaṃ niyyāteyyāti. Aparo pāṭho ‘‘petānaṃ dakkhiṇā dajjā’’ti. Tassattho – dātabbāti dajjā. Kā sā? Petānaṃ dakkhiṇā, teneva ‘‘adāsi me’’tiādinā nayena pubbe katamanussaraṃ anussaratāti vuttaṃ hoti. Karaṇavacanappasaṅge paccattavacanaṃ veditabbaṃ.
此处义理为——先亡言『此为我得之金钱及谷米』，又言『此为我因业自力所获』，又言『此为我亲母亲父亲家属，以慈爱相牵系者』，同时以情感和亲故权属称为『朋友』，或言『与我志友饱受贫苦疾患共患难者』；如此所有念头回忆前施，乃为先亡献礼，施亦遂成就赠予。另一说作『为先亡之献礼』。义为施与。如何？为先亡所献之礼，因此先亡言『曾予我』等语，由此证实其所依回忆前曾布施。结合语境，应以自称视之。
Ekādasamagāthāvaṇṇanā第十一偈释
§11
11. Evaṃ bhagavā petānaṃ dakkhiṇāniyyātane kāraṇabhūtāni anussaraṇavatthūni dassento –
第十一节，如是世尊揭示，先亡之献礼乃回忆所依对象，因而为因缘之故——
‘‘Adāsi me akāsi me, ñātimittā sakhā ca me;
『曾予我，曾为我所作，我之亲戚、朋友及同伴；
Petānaṃ dakkhiṇaṃ dajjā, pubbe katamanussara’’nti. –
施舍给饿鬼的供养，前世所作之事也。
Vatvā puna ye ñātimaraṇena ruṇṇasokādiparā eva hutvā tiṭṭhanti, na tesaṃ atthāya kiñci denti, tesaṃ taṃ ruṇṇasokādi kevalaṃ attaparitāpanameva hoti, na petānaṃ kiñci atthaṃ nipphādetīti dassento ‘‘na hi ruṇṇaṃ vā’’ti imaṃ gāthamāha.
复次，那些与亲属死别后，因伤心悲痛等而衰弱不堪，站立不稳者，对他们毫无利益。因为他们的衰弱悲痛，仅是自己身心的惭愧苦恼，与饿鬼无关，无法使饿鬼得到任何利益，故世尊以『既非衰弱』这偈文加以说明。
Tattha ruṇṇanti rodanā roditattaṃ assupātanaṃ, etena kāyaparissamaṃ dasseti. Sokoti socanā socitattaṃ, etena cittaparissamaṃ dasseti. Yā caññāti yā ca ruṇṇasokehi aññā. Paridevanāti ñātibyasanena phuṭṭhassa lālappanā, ‘‘kahaṃ ekaputtaka piya manāpā’’ti evamādinā nayena guṇasaṃvaṇṇanā, etena vacīparissamaṃ dasseti.
其中衰弱者即哭泣，哭泣乃是哭号哀号，眼泪流泻，由此显现身体衰败。悲痛者则是忧伤哀伤，忧伤由心而起，显示内心之苦。还有所谓亲属爱的悲痛，是因亲友病故而哭泣的哀泣。忧伤哀叹则是言语上的愁怨表露，用『哪里有爱子受苦呢』等语句表达，由此展现言辞的困苦。
Dvādasamagāthāvaṇṇanā第十二偈释
§12
12. Evaṃ bhagavā ‘‘ruṇṇaṃ vā soko vā yā caññā paridevanā, sabbampi taṃ petānaṃ atthāya na hoti, kevalantu attānaṃ paritāpanamattameva, evaṃ tiṭṭhanti ñātayo’’ti ruṇṇādīnaṃ niratthakabhāvaṃ dassetvā puna māgadharājena yā dakkhiṇā dinnā, tassā sātthakabhāvaṃ dassento ‘‘ayañca kho dakkhiṇā’’ti imaṃ gāthamāha.
接着说：『大王，这便是因你今日为自身亲属捐献的供养，由于僧团为世间无上功德田，因此这一供养现生即能使迦尸长久利益，功德增长成果。』所谓现生利益，即是现时就发生的利益，非久远之后。正如诗句所说『此处即是佛陀所在之处』。诸如此类，现时即受利益说。又如《杂藏》第十卷说：『贫病中受供养，即称此地为得受供养之处』，好比世人约定称呼「给予钱物者为给予者」一样。此法在适当时机必生现起利益，谓之发生。
Tassattho – ayañca kho, mahārāja, dakkhiṇā tayā ajja attano ñātigaṇaṃ uddissa dinnā , sā yasmā saṅgho anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa, tasmā saṅghamhi suppatiṭṭhitā assa petajanassa dīgharattaṃ hitāya upakappati sampajjati phalatīti vuttaṃ hoti. Upakappatīti ca ṭhānaso upakappati, taṃkhaṇaṃyeva upakappati, na cirena. Yathā hi taṃkhaṇaññeva paṭibhantaṃ ‘‘ṭhānasovetaṃ tathāgataṃ paṭibhātī’’ti vuccati, evamidhāpi taṃkhaṇaṃyeva upakappantā ‘‘ṭhānaso upakappatī’’ti vuttā. Yaṃ vā taṃ ‘‘idaṃ kho, brāhmaṇa, ṭhānaṃ, yattha ṭhitassa taṃ dānaṃ upakappatī’’ti (a. ni. 10.177) vuttaṃ, tattha khuppipāsikavantāsaparadattūpajīvinijjhāmataṇhikādibhedabhinne ṭhāne upakappatīti vuttaṃ yathā kahāpaṇaṃ dento ‘‘kahāpaṇaso detī’’ti loke vuccati. Imasmiñca atthavikappe upakappatīti pātubhavati, nibbattatīti vuttaṃ hoti.
十三、世尊为说明摩揭陀王所施供养之利益，作此说明。
Terasamagāthāvaṇṇanā十三偈释
§13
13. Evaṃ bhagavā raññā dinnāya dakkhiṇāya sātthakabhāvaṃ dassento –
13. 如此，世尊为赞成国王所给予的供养财物，以正确意义显现此事——
‘‘Ayañca kho dakkhiṇā dinnā, saṅghamhi suppatiṭṭhitā;
又此向南方所施之物，常安立于僧团之中；
Dīgharattaṃ hitāyassa, ṭhānaso upakappatī’’ti. –
长期为利益他者，成为安稳之所。
Vatvā puna yasmā imaṃ dakkhiṇaṃ dentena ñātīnaṃ ñātīhi kattabbakiccakaraṇavasena ñātidhammo nidassito, bahujanassa pākaṭīkato, nidassanaṃ vā kato, tumhehipi ñātīnaṃ evameva ñātīhi kattabbakiccakaraṇavasena ñātidhammo paripūretabbo, na niratthakehi ruṇṇādīhi attā paritāpetabboti ca pete dibbasampattiṃ adhigamentena petānaṃ pūjā katā uḷārā, buddhappamukhañca bhikkhusaṅghaṃ annapānādīhi santappentena bhikkhūnaṃ balaṃ anupadinnaṃ, anukampādiguṇaparivārañca cāgacetanaṃ nibbattentena anappakaṃ puññaṃ pasutaṃ, tasmā bhagavā imehi yathābhuccaguṇehi rājānaṃ sampahaṃsento –
又说明此供养乃施予者亲属间应行的义务，乃众人广为演说、明现的法教，或已表明，尔等亦应依如是亲属法，于亲族间行应行之义务，不当徒然以债务等将身苦恼，且以虚空之财得故，供养先亡者，称为敬礼，且为佛所示范，且以食饮养摄三宝，供养未得具足之比库众，且因慈悲等德使生布施意愿，此乃极为殊胜清净之功德，故世尊以此诸法谆谆劝勉诸王：
‘‘So ñātidhammo ca ayaṃ nidassito,
『此亲属法亦已明示，
Petāna pūjā ca katā uḷārā;
对先亡之敬礼亦已成就庄严；
Balañca bhikkhūnamanuppadinnaṃ,
且未得具足之比库增盛其力，
Tumhehi puññaṃ pasutaṃ anappaka’’nti. –
『你们的功德已成熟且圆满』。
Imāya gāthāya desanaṃ pariyosāpeti.
以上偈语完成了劝说教导的结束。
Atha vā ‘‘so ñātidhammo ca ayaṃ nidassito’’ti iminā gāthāpadena bhagavā rājānaṃ dhammiyā kathāya sandasseti. Ñātidhammanidassanameva hi ettha sandassanaṃ petāna pūjā ca katā uḷārāti iminā samādapeti. Uḷārāti pasaṃsanameva hi ettha punappunaṃ pūjākaraṇe samādapanaṃ. Balañca bhikkhūnamanuppadinnanti iminā samuttejeti. Balānuppadānameva hi ettha evaṃ dānaṃ, balānuppadānatāti tassa ussāhavaḍḍhanena samuttejanaṃ. Tumhehi puññaṃ pasutaṃ anappakanti iminā sampahaṃseti. Puññappasutakittanameva hi ettha tassa yathābhuccaguṇasaṃvaṇṇanabhāvena sampahaṃsanajananato sampahaṃsananti veditabbaṃ.
又有一句『这就是亲属义理』，以此偈语句引导，世尊示现了对国王恰当的法义教诲。此处亲属义理的示现，正是对先人供养的宣说，这里称为增强劝勉。所谓增强，即在多次进行供养时的称赞和鼓励。比库们因而生起勇气，故称为增强勇气。这种勇气的生起，即在此处如是施予（鼓励），增起勇气，也就是凭发起那种振奋力量。『你们的功德已成熟且圆满』——此句通过功德成熟的优良品质之描绘，生起赞叹，故称为赞叹。
Desanāpariyosāne ca pettivisayūpapattiādīnavasaṃvaṇṇanena saṃviggānaṃ yoniso padahataṃ caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Dutiyadivasepi bhagavā devamanussānaṃ idameva tirokuṭṭaṃ desesi, evaṃ yāva sattamadivasā tādiso eva dhammābhisamayo ahosīti.
在教诲结束后，因详细描述地狱及诸恶趣等苦难，令众生内心真实生起恐惧，共感四万手众以上的法敬受。第二天，世尊又在天人和人间宣说此处提到的那座三角山（地名），如此持续至第七日，令此教义的受持如前般生起众多法敬受。
Paramatthajotikāya khuddakapāṭha-aṭṭhakathāya · 胜义光明小诵注疏中
Tirokuṭṭasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 墙外经释毕