(10) 5. Upālivaggo
(10) 5. Upālivaggo(10) 5. 伍巴离品
1-4. Kāmabhogīsuttādivaṇṇanā1-4. 欲乐者经等之义注
§91-94
91-94. Pañcamassa paṭhamādīni uttānatthāni. Catutthe tapanaṃ santapanaṃ kāyassa khedanaṃ tapo, so etassa atthīti tapassī, taṃ tapassiṃ. Yasmā tathābhūto tapanissito, tapo vā tannissito, tasmā āha ‘‘tapanissitaka’’nti. Lūkhaṃ pharusaṃ sādhusammatācāravirahato na pasādanīyaṃ ājīvati vattatīti lūkhājīvī, taṃ lūkhājīviṃ. Upakkosatīti uppaṇḍeti , upahasanavasena paribhāsati. Upavadatīti avaññāpubbakaṃ apavadati. Tenāha ‘‘hīḷeti vambhetī’’ti.
第九十一至九十四条。第五节的第一条由上而下的含义。第四条中“加热”指身体的烧灼之苦，即苦行，称此为“苦行者”，故称与苦行者有关。因其真实与烧灼连结，苦行依赖于此，故谓“加热者”。“腐败粗陋、远离善行、不宜亲近、生活贫困”等意谓此为腐败贫苦之生活，称作腐贫生活。『Upakkosatī』意为膨胀，带有讥讽之意。『Upavadatī』指妄加贬低，故说“堕落与欺骗”。
Kāmabhogīsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 欲乐者经等之义注已毕。
5. Uttiyasuttavaṇṇanā5. 伍提亚经之义注
§95
95. Pañcame paccante bhavaṃ paccantimaṃ. Pākārassa thirabhāvaṃ uddhamuddhaṃ pāpetīti uddhāpaṃ, pākāramūlaṃ. Ādi-saddena pākāradvārabandhaparikhādīnaṃ saṅgaho veditabbo. Paṇḍitadovārikaṭṭhāniyaṃ katvā bhagavā attānaṃ dassesīti dassento ‘‘ekadvāranti kasmā āhā’’ti codanaṃ samuṭṭhāpesi. Yassā paññāya vasena puriso paṇḍitoti vuccati, taṃ paṇḍiccanti āha ‘‘paṇḍiccena samannāgato’’ti. Taṃtaṃitikattabbatāsu chekabhāvo byattabhāvo veyyattiyaṃ. Medhati sammohaṃ hiṃsati vidhamatīti medhā, sā etassa atthīti medhāvī. Ṭhāne ṭhāne uppatti etissā atthīti ṭhānuppattikā, ṭhānaso uppajjanapaññā. Anupariyāyanti etenāti anupariyāyo, so eva pathoti anupariyāyapatho, parito pākārassa anusaṃyāyanamaggo. Pākārabhāgā sandhātabbā etthāti pākārasandhi, pākārassa phullitappadeso. So pana heṭṭhimantena dvinnampi iṭṭhakānaṃ vigamena evaṃ vuccatīti āha ‘‘dvinnaṃ iṭṭhakānaṃ apagataṭṭhāna’’nti. Chinnaṭṭhānanti chinnabhinnappadeso, chiddaṭṭhānaṃ vā. Tañhi vivaranti vuccati.
第九十五条。第五节尾端论“存在”与“末端”。“障碍”的稳定状态称为“上升”；障碍根本称为“障碍根”。由词首构成应知障碍、门户、围墙等集合体。圣洁者筑堤如门楣，亲自示现，故发出“单门”之问。因智慧而成就者谓之“智者”，故言“具智慧者”。逐渐、部分、分别这类变化称为“流动变化”。“聪慧”即智慧，故称为聪慧者。各处的形成是智慧所致，即处起智。无需回顾之意谓不间断，指朝着障碍不断行进，乃环绕障碍之破除。当众部分相连即称障碍连结，障碍之充满处。此处低者因二砖战胜之，称为双砖占据处。断处意为断绝分裂之处，也称割断处。对此做了详细解说。
Uttiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 伍提亚经之义注已毕。
6-8. Kokanudasuttādivaṇṇanā6-8. 国咖努德经等之义注
§96-98
96-98. Chaṭṭhe khandhāpi diṭṭhiṭṭhānaṃ ārammaṇaṭṭhena ‘‘rūpaṃ attato samanupassatī’’tiādivacanato. Avijjāpi diṭṭhiṭṭhānaṃ upanissayādibhāvena pavattanato. Yathāha ‘‘assutavā, bhikkhave, puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido’’tiādi (dha. sa. 1007). Phassopi diṭṭhiṭṭhānaṃ. Yathā cāha ‘‘tadapi phassapaccayā (dī. ni. 1.118-130) phussa phussa paṭisaṃvediyantī’’ti (dī. ni. 1.144) ca. Saññāpi diṭṭhiṭṭhānaṃ. Vuttañhetaṃ ‘‘saññānidānā hi papañcasaṅkhā (su. ni. 880; mahāni. 109), pathavito saññatvā’’ti (ma. ni. 1.2) ca ādi. Vitakkopi diṭṭhiṭṭhānaṃ. Vuttampi cetaṃ ‘‘takkañca diṭṭhīsu pakappayitvā, saccaṃ musāti dvayadhammamāhū’’ti (su. ni. 892; mahāni. 121), ‘‘takkī hoti vīmaṃsī’’ti (dī. ni. 1.34) ca ādi. Ayonisomanasikāropi diṭṭhiṭṭhānaṃ. Tenāha bhagavā – ‘‘tassevaṃ ayoniso manasikaroto channaṃ diṭṭhīnaṃ aññatarā diṭṭhi uppajjati, atthi me attāti tassa saccato thetato diṭṭhi uppajjatī’’tiādi (ma. ni. 1.19).
第九十六至九十八条。第六节亦论蕴与见地之因缘。由“形”自体直接观照所起见等言起，亦论无明依见地始发。譬如世尊言“不善闻者，外道不见圣者法门，愚痴无知”。又言“触亦依触缘生，触处皆感受”。“想”亦是见地因缘，云“想因生异见，见地有谬”，此等明示。思维亦同，言“智者辨别，实相真虚”，称其为思维。非正当思维亦属见地因。世尊说“若非正当思维，则生于非正见妄念，生‘我有我实相’见”。
Yā diṭṭhīti idāni vuccamānānaṃ aṭṭhārasannaṃ padānaṃ sādhāraṇaṃ mūlapadaṃ. Diṭṭhiyeva diṭṭhigataṃ gūthagataṃ viya, diṭṭhīsu vā gataṃ idaṃ dassanaṃ dvāsaṭṭhidiṭṭhīsu antogadhattātipi diṭṭhigataṃ, diṭṭhiyā vā gataṃ diṭṭhigataṃ. Idañhi ‘‘atthi me attā’’tiādi diṭṭhiyā gamanamattameva , natthettha attā vā nicco vā kocīti vuttaṃ hoti. Sā cāyaṃ diṭṭhi dunniggamanaṭṭhena gahanaṃ. Duratikkamaṭṭhena sappaṭibhayaṭṭhena ca kantāro dubbhikkhakantāravāḷakantārādayo viya. Sammādiṭṭhiyā vinivijjhanaṭṭhena, vilomanaṭṭhena vā visūkaṃ. Kadāci sassatassa, kadāci ucchedassa vā gahaṇato virūpaṃ phanditanti vipphanditaṃ. Bandhanaṭṭhena saṃyojanaṃ. Diṭṭhiyeva anto tudanaṭṭhena dunnīharaṇīyaṭṭhena ca sallanti diṭṭhisallaṃ. Diṭṭhiyeva pīḷākaraṇaṭṭhena sambādhoti diṭṭhisambādho. Diṭṭhiyeva mokkhāvaraṇaṭṭhena palibodhoti diṭṭhipalibodho. Diṭṭhiyeva dummocanīyaṭṭhena bandhananti diṭṭhibandhanaṃ. Diṭṭhiyeva duruttaraṇaṭṭhena papātoti diṭṭhipapāto. Diṭṭhiyeva thāmagataṭṭhena anusayoti diṭṭhānusayo. Diṭṭhiyeva attānaṃ santāpetīti diṭṭhisantāpo. Diṭṭhiyeva attānaṃ anudahatīti diṭṭhipariḷāho. Diṭṭhiyeva kilesakāyaṃ ganthetīti diṭṭhigantho. Diṭṭhiyeva bhusaṃ ādiyatīti diṭṭhupādānaṃ. Diṭṭhiyeva ‘‘sacca’’ntiādivasena abhinivisatīti diṭṭhābhiniveso. Diṭṭhiyeva ‘‘idaṃ para’’nti āmasati, parato vā āmasatīti diṭṭhiparāmāso, samuṭṭhāti etenāti samuṭṭhānaṃ, kāraṇaṃ. Samuṭṭhānassa bhāvo samuṭṭhānaṭṭho, tena samuṭṭhānaṭṭhena, kāraṇabhāvenāti attho. Sattamaṭṭhamesu natthi vattabbaṃ.
今日被称为“见”的十八近义词，是见地的普通根本词。见的分布就像混合里面的混合物，或在六十二见中涵盖内在含义。此处“我有我”的见解，限于见往来，故谓“见”，未讲实体“我”是或不是。此见极难翻越障碍，如陡崖、荆棘丛林、鬼怪猛兽一般险恶。如正见之识破，倒逆障碍，明净如水。它既是执着，加害，故称为锁链。见明为失分离，称见断裂。见中烦恼称为见缠，见中聚着称为见着。见中执著则为执见，集起时称为缘。此见是圣道障碍，故说障碍。见即为牢笼，受苦为见累。见由此执见堕落，称为见坠入。见为烦恼之根，见为愚钝之源。见是粪秽物之根，见是执著之所。此见若执“真实”等，则为见所覆。若见执他，称为见误，此为因。因即是缘起。第七节无可论述。
Kokanudasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《拘迦努达经》等的注释完毕。
9-10. Upālisuttādivaṇṇanā第九至第十：《伍巴离经》等的注释
§99-100
99-100. Navame ajjhogāhetvā adhippetamatthaṃ sambhavituṃ sādhetuṃ dukkhāni durabhisambhavāni. Aṭṭhakathāyaṃ pana tattha nivāsoyeva dukkhoti dassetuṃ ‘‘sambhavituṃ dukkhāni dussahānī’’ti vuttaṃ. Araññavanapatthānīti araññalakkhaṇappattāni vanasaṇḍāni. Vanapatthasaddo hi saṇḍabhūte rukkhasamūhepi vattatīti araññaggahaṇaṃ. Pavivekanti pakārato, pakārehi vā vivecanaṃ, rūpādiputhuttārammaṇe pakārato gamanādiiriyāpathappakārehi attano kāyassa vivecanaṃ, gacchatopi tiṭṭhatopi nisajjatopi nipajjatopi ekasseva pavatti. Teneva hi vivecetabbānaṃ vivecanākārassa ca bhedato bahuvidhattā te ekattena gahetvā ‘‘paviveka’’nti ekavacanena vuttaṃ. Dukkaraṃ pavivekanti vā pavivekaṃ kattuṃ na sukhanti attho. Ekībhāveti ekattabhāve. Dvayaṃdvayārāmoti dvinnaṃ dvinnaṃ bhāvābhirato. Haranti viyāti saṃharanti viya vighātuppādanena. Tenāha ‘‘ghasanti viyā’’ti. Bhayasantāsuppādanena khādituṃ āgatā yakkharakkhasapisācādayo viyāti adhippāyo. Īdisassāti aladdhasamādhino. Tiṇapaṇṇamigādisaddehīti vāteritānaṃ tiṇapaṇṇādīnaṃ migapakkhiādīnañca bhīsanakehi bheravehi saddehi. Vividhehi ca aññehi khāṇuādīhi yakkhādiākārehi upaṭṭhitehi bhīsanakehi. Ghaṭena kīḷā ghaṭikāti eke. Dasamaṃ uttānameva.
第九十九至一百条。第九节论起始难起、主因起、苦难发生。论注中住处以苦示现，“苦为难生难行之事”已说。森林与荒野是森林标志之断灭，且含林木丛林，即森林集结。寂静由分别，乃自身静寂，乃俗语‘寂静’一词。行走动作，止坐盘膝等各自行为，为身之寂静分野，故以一词说“寂静”。艰难寂静意谓难以为之、不可爱。合一意为统一化，二二意谓二者相依。动摇即扰乱，毁灭以致纷乱，故曰“割裂”。恐怖惊惧引发者，为魔神鬼怪夜叉姥罗等，谓之恶势力。震动者指未达安定者。众生闻声则恐怖，如风吹草木、兽群飞鸟之惊怖声。亦由各种洞穴等异形妖怪守护怖畏声。称为“罐戏”，意为调戏破坏之物。第十条则是高层论述。
Upālisuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《伍巴离经》等的注释完毕。
Upālivaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《伍巴离品》的注释完毕。
Dutiyapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ. · 第二五十集完毕。
3. Tatiyapaṇṇāsakaṃ
第三十五章