3. Gahapativaggo · 3. 居士品复注
3. Gahapativaggo第三,居士品
1-7. Paṭhamauggasuttādivaṇṇanā第一至第七,第一《伍嘎经》等的注释
§21-27
21-27. Tatiyassa paṭhamadutiyesu natthi vattabbaṃ. Tatiye ‘‘hatthago’’ti vattabbe ‘‘hatthako’’ti vuttaṃ. So hi rājapurisānaṃ hatthato yakkhassa hatthaṃ, yakkhassa hatthato bhagavato hatthaṃ , bhagavato hatthato puna rājapurisānaṃ hatthaṃ gatattā nāmato hatthako āḷavakoti jāto. Tenāha ‘‘āḷavakayakkhassa hatthato hatthehi sampaṭicchitattā hatthakoti laddhanāmo rājakumāro’’ti. Catutthādīni uttānatthāneva.
21-27. 第三章中,第一节和第二节无须详述。第三节中提及“hatthago”时,应作“hatthako”解说。其意为国中人以手为量度标准,以恶鬼之手、世尊之手、世人之手度量衡量而成,名为“hatthako”,即阿拉维人。由此称“以阿拉维恶鬼之手与手相互量度而得名为‘手量者’的王子”,此义蕴含其中。第四节及以后内容见原处释义。
Paṭhamauggasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 第一《伍嘎经》等的注释终了。
8. Dutiyabalasuttavaṇṇanā第八,第二《力经》的注释
§28
28. Aṭṭhame khīṇāsavassa sabbesaṃ saṅkhārānaṃ aniccatā asammohavasena kiccato maggapaññāya suppaṭividdhā, vipassanāya ārammaṇakaraṇavasenapīti dassento āha ‘‘sahavipassanāya maggapaññāyā’’ti. Ime kāmāti dvepi kāme vadati. Kilesavasena uppajjamāno hi pariḷāho vatthukāmasannissayo vatthukāmavisayo vāti dvepi sapariḷāhaṭṭhena aṅgārakāsu viyāti ‘‘aṅgārakāsūpamā’’ti vuttā. Anto vuccati lāmakaṭṭhena taṇhā, byantaṃ vigatantaṃ bhūtanti byantibhūtanti āha ‘‘vigatantabhūta’’nti, nittaṇhanti attho.
28. 第八章讲述已断有漏者,所有心识造作皆无常,以无迷惑心进行,因缘所生得见正道智慧得彻底破开,是为观行依止,故明示曰“伴随观行成就正道智慧”。其中“这些欲”意指两种欲。由烦恼所生的强烈欲望,是对财物之渴求依赖,也分为求财之境界。以炭火之炽热形容强烈烦恼,故曰“似炽烈火焰”。“末端”谓为枯槁之渴爱,已破结已断灭,称为“已破灭者”,其义为止息了义。
Dutiyabalasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第二《力经》的注释终了。
9. Akkhaṇasuttavaṇṇanā第九,《不遇时经》的注释
§29
29. Navame yasmā mahiddhikapetā devāsurānaṃ āvāhaṃ gacchanti, vivāhaṃ na gacchanti, tasmā pettivisayeneva asurakāyo gahitoti veditabbo. Petāsurā pana petā evāti tesaṃ petehi saṅgaho avuttasiddhova.
29. 第九章述,因诸天鬼神多享大势力,往往赴请而不成婚娶,故云应知鬼神之身仅限于饿鬼地界。然饥饿鬼与天鬼,实则只谓饿鬼,故其名谓之饿鬼,因彼饿鬼群聚关系故如此称呼。
Akkhaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《无暇经》注释终了。
10. Anuruddhamahāvitakkasuttavaṇṇanā第十,《阿努儒达大寻思经》注释。
§30
30. Dasame appicchassāti na icchassa. Abhāvattho hettha appasaddo ‘‘appaḍaṃsamakasavātātapā’’tiādīsu (a. ni. 10.11) viya. Paccayesu appiccho paccayappiccho, cīvarādipaccayesu icchārahito. Adhigamappicchoti jhānādiadhigamavibhāvane icchārahito . Pariyattiappicchoti pariyattiyaṃ bāhusaccavibhāvane icchārahito. Dhutaṅgappicchoti dhutaṅgesu appiccho dhutaṅgabhāvavibhāvane icchārahito. Santaguṇaniguhanenāti attani saṃvijjamānānaṃ jhānādiguṇānañceva bāhusaccaguṇassa dhutaṅgaguṇassa ca niguhanena chādanena. Sampajjatīti nipphajjati sijjhati. No mahicchassāti mahatiyā icchāya samannāgatassa no sampajjati anudhammassapi anipphajjanato. Pavivittassāti pakārehi vivittassa. Tenāha ‘‘kāyacittaupadhivivekehi vivittassā’’ti. Ārambhavatthuvasenāti bhāvanābhiyogavasena ekībhāvova kāyavivekoti adhippeto, na gaṇasaṅgaṇikābhāvamattanti dasseti. Kammanti yogakammaṃ.
30. 第十章“无所欲”意指无欲。此处不符合烦恼受令不得安静之义如《增支部》所说“无有热毒、寒气”等。于缘起中分分别“无所欲”谓各缘所不欲;衣服依止列无欲;禅定所得无欲;论义求闻集无欲;苦行法中无欲。遮蔽自身已得之禅定品质及论义广博品质之隐蔽,即称“显现断灭”意谓其息灭、止息。非意谓不欲大事,于大愿求中不息不灭。称为“远离”意指法身离散状态,以此法身离散合一,谓仅为身心清净,是为内外缘离。所说“身心分离之境”,非指数目统计不成,示意行为即修习之业行。
Sattehi kilesehi ca saṅgaṇanaṃ samodhānaṃ saṅgaṇikā, sā āramitabbaṭṭhena ārāmo etassāti saṅgaṇikārāmo, tassa. Tenāha ‘‘gaṇasaṅgaṇikāya cevā’’tiādi. Āraddhavīriyassāti paggahitavīriyassa. Tañca kho upadhiviveke ninnatāvasena ‘‘ayaṃ dhammo’’ti vacanato. Esa nayo itaresupi. Vivaṭṭanissitaṃyeva hi samādhānaṃ idhādhippetaṃ, tathā paññāpi. Kammassa-katapaññāya hi ṭhito kammavasena bhavesu nānappakāro anatthoti jānanto kammakkhayakaraṃ ñāṇaṃ abhipattheti, tadatthañca ussāhaṃ karoti. Mānādayo sattasantānaṃ saṃsāre papañcenti vitthārentīti papañcāti āha ‘‘taṇhāmānadiṭṭhipapañcarahitattā’’tiādi. Sesamettha suviññeyyameva.
计数七种烦恼与清除烦恼之方法称为“计数者”,以此为根本依据谓之“计数之根本”。故称“精进者”为勤勉精力之人。对此安住远离来自欲念之法说“此法也”者,法义可适用他处。断灭之法乃此处所说的调伏方法,智慧亦同。因业与造作之智慧立于业故,此因知业为无分别不善,故追求断尽业的智慧而努力。生灭流转之中,生死之人以渴爱、我见等生起纷乱称为“纷乱之根”,众多烦恼皆出其类。此义详尽,理当深解。
Anuruddhamahāvitakkasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《阿努儒达大寻思经》注释终了。
Gahapativaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《家主品》注释终了。