3. Sattāvāsavaggo · 3. 七识住品复注
3. Sattāvāsavaggo3. 七识住品
1. Tiṭhānasuttavaṇṇanā1. 住处经注释
§21
21. Tatiyassa paṭhame amamāti vatthābharaṇapānabhojanādīsupi mamattavirahitā. Apariggahāti itthipariggahena apariggahā. Tesaṃ kira ‘‘ayaṃ mayhaṃ bhariyā’’ti mamattaṃ na hoti, mātaraṃ vā bhaginiṃ vā disvā chandarāgo na uppajjati. Dhammatāsiddhassa sīlassa ānubhāvena putte diṭṭhamatte eva mātuthanato thaññaṃ paggharati, tena saññāṇena nesaṃ mātari puttassa mātusaññā, mātu ca putte puttasaññā paccupaṭṭhitāti keci.
第三章第一节中，所谓“阿玛玛提”指不贪恋衣服、住处、饮食等物，心无自我执著。所谓“阿巴里迦”是指对妻子没有所有的执著，不认为“此女是我妻”，也不因见是母亲或姐妹而生爱欲。由于其修持法则坚定的戒律力量，看到子女时，仅止于见而已，虽有母子之缘，亦有母子相依之意，亦有子母相依之意，这是某些人的说法。
Apicettha (sārattha. ṭī. 1.1 verañjakaṇḍavaṇṇanā) uttarakurukānaṃ puññānubhāvasiddho ayampi viseso veditabbo. Tattha kira tesu tesu padesesu ghananicitapattasañchannasākhāpasākhā kūṭāgārasamā manoramā rukkhā tesaṃ manussānaṃ nivesanakiccaṃ sādhenti. Yattha sukhaṃ nivasanti, aññepi tattha rukkhā sujātā sabbadāpi pupphitaggā tiṭṭhanti. Jalāsayāpi vikasitakamalakuvalayapuṇḍarīkasogandhikādipupphasañchannā sabbakālaṃ paramasugandhaṃ samantato pavāyantā tiṭṭhanti. Sarīrampi tesaṃ atidīghādidosarahitaṃ ārohapariṇāhasampannaṃ jarāya anabhibhūtattā valitapalitādidosavirahitaṃ yāvatāyukaṃ aparikkhīṇajavabalaparakkamasobhameva hutvā tiṭṭhati. Anuṭṭhānaphalūpajīvitāya na ca nesaṃ kasivaṇijjādivasena āhārapariyeṭṭhivasena dukkhaṃ atthi, tato eva na dāsadāsikammakarādipariggaho atthi, na ca tattha sītuṇhaḍaṃsamakasavātātapasarīsapavāḷādiparissayo atthi. Yathā nāmettha gimhānaṃ pacchime māse paccūsavelāyaṃ samasītuṇho utu hoti, evameva sabbakālaṃ tattha samasītuṇhova utu hoti, na ca nesaṃ koci upaghāto vihesā vā uppajjati. Akaṭṭhapākimeva sāliṃ akaṇaṃ athusaṃ suddhaṃ sugandhaṃ taṇḍulapphalaṃ paribhuñjanti. Taṃ bhuñjantānaṃ nesaṃ kuṭṭhaṃ, gaṇḍo, kilāso, soso, kāso, sāso, apamāro, jaroti evamādiko na koci rogo uppajjati, na ca te khujjā vā vāmanā vā kāṇā vā kuṇī vā khañjā vā pakkhahatā vā vikalaṅgā vā vikalindriyā vā honti.
又言（炼义，译者注第一章第一节释义）北方库鲁族所积累的功德，尤应特别知晓。那里各处，树木茂密，树枝交错，相连成丛，宛如楼阁，美妙树木成为人们的居所。凡所栖息安乐之处，彼处树林也滋生，常盛开花卉。水池里莲花、荷花、香花盛开，四周常有极香空气流动。那里的身体异常长寿，无疥癣无腐烂，能够攀树，无老化之苦，持续年轻无衰退，弹性十足，肌肤莹润，力量、生机强盛，鲜活光泽。生计安稳，无因贩卖等维生之苦，亦无寒冷酷暑、风瘟沾染等苦难。如同佳节时本地庄家后院凉爽宜人，四季和乐，亦无妨害发生。田地中割取农作物，无断垢污，食粮洁净香美。食后无人患皮肤病等恶疾，无诸病态症状，且无跛瘸、呕吐、脱发、瘸腿等残疾身故现象。
Itthiyopi tattha nātidīghā, nātirassā, nātikisā, nātithūlā, nātikāḷā, naccodātā, sobhaggappattarūpā honti. Tathā hi dīghaṅgulī, tambanakhā, alambathanā, tanumajjhā, puṇṇacandamukhī, visālakkhī, mudugattā, sahitorū, odātadantā, gambhīranābhī, tanujaṅghā, dīghanīlavellitakesī, puthulasussoṇī, nātilomā, nālomā, subhagā, utusukhasamphassā, saṇhā, sakhilā, sukhasambhāsā, nānābharaṇavibhūsitā vicaranti. Sabbadāpi soḷasavassuddesikā viya honti, purisā ca pañcavīsativassuddesikā viya. Na puttadāresu rajjanti. Ayaṃ tattha dhammatā.
妇女中亦无身形过长、过胖、过瘦、过大、过老、不能起舞者，且皆容貌端正。其特征如：手指细长、指甲长、肌肤丰润、脸庞圆润、美丽大眼、身材匀称、牙齿洁白端正、肚脐深陷、小腿纤细、直长蓝黑发、柔软发质、毛发浓密、发长、面容俊美、触感舒适、行为端庄、言谈柔和，衣饰华美装点。全体如同十六岁少女，男人如二十五岁壮年。月经不难受。此即其规律。
Sattāhikameva ca tattha itthipurisā kāmaratiyā viharanti. Tato vītarāgā viya yathāsakaṃ gacchanti, na tattha idha viya gabbhokkantimūlakaṃ, gabbhapariharaṇamūlakaṃ, vijāyanamūlakaṃ vā dukkhaṃ hoti. Rattakañcukato kañcanapaṭimā viya dārakā mātukucchito amakkhitā eva semhādinā sukheneva nikkhamanti. Ayaṃ tattha dhammatā.
还有常住于此之男女，无爱欲玩耍，彼等无爱欲般生活，如此自在行动。在此无怀胎之痛，无产子与断奶之苦。孩子们如佩戴黄金细项链、铃铛，母亲们彼此宽容愉悦，且彼此幸福自在。此即其规律。
Mātā pana puttaṃ vā dhītaraṃ vā vijāyitvā te vicaraṇakappadese ṭhapetvā anapekkhā yathāruci gacchati. Tesaṃ tattha sayitānaṃ ye passanti purisā vā itthiyo vā, te attano aṅguliyo upanāmenti. Tesaṃ kammabalena tato khīraṃ pavattati, tena te dārakā yāpenti. Evaṃ pana vaḍḍhentā katipayadivaseheva laddhabalā hutvā dārikā itthiyo upagacchanti, dārakā purise. Kapparukkhato eva ca tesaṃ tattha vatthābharaṇāni nipphajjanti. Nānāvirāgavaṇṇavicittāni hi sukhumāni mudusukhasamphassāni vatthāni tattha tattha kapparukkhesu olambantāni tiṭṭhanti. Nānāvidharasmijālasamujjalavividhavaṇṇaratanavinaddhāni anekavidhamālākammalatākammabhittikammavicittāni sīsūpagagīvūpagahatthūpagakaṭūpagapādūpagāni sovaṇṇamayāni ābharaṇāni kapparukkhato olambanti. Tathā vīṇāmudiṅgapaṇavasammatāḷasaṅkhavaṃsavetāḷaparivādinīvallakīpabhutikā tūriyabhaṇḍāpi tato tato olambanti. Tattha bahū phalarukkhā kumbhamattāni phalāni phalanti madhurarasāni, yāni paribhuñjitvā te sattāhampi khuppipāsāhi na bādhīyanti.
母亲生子女后，将子女置于游乐场所，自由任意活动而不理会。见此躺卧子女之人，无论男女，都会伸出指头触摸。以其业力结果，乃发生乳汁流出，子女因此得以养活。如此成长，仅数日便生力量，少女们接近男子，男子接近少女。婆罗树枝叶遮蔽着衣服与住处。色彩迥异、柔软舒适，女子衣服依附其上。织有各种色彩丝带、宝石，饰品悬挂于头、颈、手、肘、臂、手腕、足部，如黄金制品悬挂于婆罗树。亦悬挂着琴、笛、鼓、弹拨乐器、铜器等乐器。多种果树常结佳果，甜美滋味，食之众生不致饥饿。
Najjopi tattha suvisuddhajalā suppatitthā ramaṇīyā akaddamā vālukatalā nātisītā naccuṇhā surabhigandhīhi jalajapupphehi sañchannā sabbakālaṃ surabhī vāyantiyo sandanti, na tattha kaṇṭakikā kakkhaḷagacchalatā honti, akaṇṭakā pupphaphalasampannā eva honti, candananāgarukkhā sayameva rasaṃ paggharanti, nahāyitukāmā ca nadititthe ekajjhaṃ vatthābharaṇāni ṭhapetvā nadiṃ otaritvā nhatvā uttiṇṇuttiṇṇā upariṭṭhimaṃ upariṭṭhimaṃ vatthābharaṇaṃ gaṇhanti, na tesaṃ evaṃ hoti ‘‘idaṃ mama, idaṃ parassā’’ti. Tato eva na tesaṃ koci viggaho vā vivādo vā. Sattāhikā eva ca nesaṃ kāmaratikīḷā hoti, tato vītarāgā viya vicaranti. Yattha ca rukkhe sayitukāmā honti, tattheva sayanaṃ upalabbhati. Mate ca satte disvā na rodanti na socanti. Tañca maṇḍayitvā nikkhipanti. Tāvadeva ca nesaṃ tathārūpā sakuṇā upagantvā mataṃ dīpantaraṃ nenti, tasmā susānaṃ vā asuciṭṭhānaṃ vā tattha natthi, na ca tato matā nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā pettivisayaṃ vā upapajjanti. Dhammatāsiddhassa pañcasīlassa ānubhāvena te devaloke nibbattantīti vadanti. Vassasahassameva ca nesaṃ sabbakālaṃ āyuppamāṇaṃ, sabbametaṃ tesaṃ pañcasīlaṃ viya dhammatāsiddhamevāti.
此外，有清净水域，水中莲花生长优美无污，沙粒细腻，气候不过寒冷亦不过炎热，莲花与香花烂漫盛开，四季香气环绕常吹拂。此处无荆棘丛生，无粗糙艰难路途，且有檀香与水仙树，时常散发香气。欲浴者可至河畔，将衣装置于一处，在河中沐浴，洗涤后穿衣之。众人彼此无争，亦无纷争。约有七十余人，彼等虽存情欲游戏，然如无欲者般行动。欲卧于树下者，即得所在。见秽俗众生时，彼等不忧伤不悲怆，且将此类众生赶离。此外，如鸟类来临，为其指示栖息之岛屿。乃无亡灵未净之地，也无地狱、饿鬼、畜生道轮回之苦。因修持坚定的五戒法力故，众生皆生天界。长久寿命，持续生存，一切如护持五戒一般，由法坚固护持。
Tiṭhānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 住处经注释完毕。
3. Taṇhāmūlakasuttavaṇṇanā3. 渴爱为根经注释
§23
23. Tatiye (dī. ni. ṭī. 2.103) esanataṇhāti bhogānaṃ pariyesanavasena pavattā taṇhā. Esitataṇhāti pariyiṭṭhesu bhogesu uppajjamānataṇhā. Paritassanavasena pariyesati etāyāti pariyesanā, āsayato payogato ca pariyesanā tathāpavatto cittuppādo. Tenāha ‘‘taṇhāya sati hotī’’ti. Rūpādiārammaṇappaṭilābhoti savatthukānaṃ rūpādiārammaṇānaṃ gavesanavasena paṭilābho. Yaṃ pana apariyiṭṭhaṃyeva labbhati, tampi atthato pariyesanāya laddhameva nāma tathārūpassa kammassa pubbekatattā eva labbhanato. Tenāha ‘‘so hi pariyesanāya sati hotī’’ti.
第三节（译自大毗婆沙论第二卷第103页）所谓探求渴爱，即指对诸乐境的探求生起。所谓被探求的渴爱，是指对周围境界中诸乐所生起的渴爱。探求乃因苦恼而起，所谓探求即为观察与探求，亦是由潜藏在心中的习气所导致的心念生起。因此有言：“渴爱因念起。”对色等六尘所获得的心识，便是对诸色等六尘境的探求所得。至于所获那非周围所生之境，实则由此探求所得，乃为此业之前因所生。故有言：“此亦因探求而由念起。”
Sukhavinicchayanti sukhaṃ visesato nicchinotīti sukhavinicchayo. Sukhaṃ sabhāvato samudayato atthaṅgamato ādīnavato nissaraṇato ca yāthāvato jānitvā pavattañāṇaṃva sukhavinicchayaṃ. Jaññāti jāneyya. ‘‘Subhaṃ sukha’’ntiādikaṃ ārammaṇe abhūtākāraṃ vividhaṃ ninnabhāvena cinoti āropetīti vinicchayo, assādānupassanā taṇhā. Diṭṭhiyāpi evameva vinicchayabhāvo veditabbo. Imasmiṃ pana sutte vitakkoyeva āgatoti yojanā. Imasmiṃ pana sutteti sakkapañhasutte (dī. ni. 2.358). Tattha hi ‘‘chando kho, devānaminda, vitakkanidāno’’ti āgataṃ. Idhāti imasmiṃ sutte. Vitakkeneva vinicchinantīti etena ‘‘vinicchinati etenāti vinicchayo’’ti vinicchayasaddassa karaṇasādhanamāha. Ettakantiādi vinicchayanākāradassanaṃ.
所谓关于幸福的分辨，即专门辨别幸福，这称为幸福之分辨。幸福乃由于其本性而生起、由于生起而灭亡、由于其受苦性质而消离，乃至真实知晓这些而显现的知识，诸如此般的幸福之分辨。知晓谓应当知晓。“美好幸福”等此类念头非实有形态，因不同负面现象而变现，是辨别，是依见取故生的渴爱。通过观受（即体验）得知。通过见解亦当观知此种辨别的性质。此处经中有“念头”一词，系指概念，如萨迦婆疑难经（大毗婆沙论第二卷第358页）中所称。“比库们，此处念头之根由即欲望。”此“此处”即指本经中。此处由“念头”一词的使用以引申为辨别（vinicchaya），故称“辨别就是由此产生”，“辨别”即为别解的意思。这是辨别之相的体现。
Chandanaṭṭhena chando, evaṃ rañjanaṭṭhena rāgoti chandarāgo. Svāyaṃ anāsevanatāya mando hutvā pavatto idhādhippetoti āha ‘‘dubbalarāgassādhivacana’’nti. Ajjhosānanti taṇhādiṭṭhivasena abhinivesanaṃ. ‘‘Mayhaṃ ida’’nti hi taṇhāgāho yebhuyyena attaggāhasannissayova hoti. Tenāha ‘‘ahaṃ mamantī’’ti. Balavasanniṭṭhānanti ca tesaṃ gāhānaṃ thirabhāvappattimāha. Taṇhādiṭṭhivasena pariggahakaraṇanti ahaṃ mamanti balavasanniṭṭhānavasena abhiniviṭṭhassa attattaniyaggāhavatthuno aññāsādhāraṇaṃ viya katvā pariggahetvā ṭhānaṃ, tathāpavatto lobhasahagatacittuppādo. Attanā pariggahitassa vatthuno yassa vasena parehi sādhāraṇabhāvassa asahamāno hoti puggalo, so dhammo asahanatā. Evaṃ vacanatthaṃ vadanti niruttinayena. Saddalakkhaṇena pana yassa dhammassa vasena macchariyayogato puggalo maccharo , tassa bhāvo, kammaṃ vā macchariyaṃ, maccharo dhammo. Macchariyassa balavabhāvato ādarena rakkhaṇaṃ ārakkhoti āha ‘‘dvāra…pe… suṭṭhu rakkhaṇa’’nti.
以贪欲为本，即以贪著为处，是称为贪欲。以爱乐为处即为贪爱。因此，由自身未修习故而迟延生起，此即“恶贪的根本缘起”。“吾有是故欲著”“我我见”者正是渴爱之所取依。谓之“我我执着”。“身心立着”是指对这种执著的坚定表现。由渴爱所生的我我执着便增加强烈的心起。有意取执为我所有者如同贪虫缠绕，如此者即此法所说。执我所有者，如此心有所执而盲目于共同义理的态度，即诸贪欲心起。若有个人因为自身所执之事而憎恶他人持守共同的正法，便称为此心的“不能容忍”。论述即如是说。依语法规则如此说明。若欲乐的强度高强，即表该取执所在仍被维护，此称为“守门”，“门”即此处比喻其守护之地。“大力防守”等句即指此义。
Attano phalaṃ karotīti karaṇaṃ, yaṃ kiñci kāraṇaṃ. Adhikaṃ karaṇanti adhikaraṇaṃ, visesakāraṇaṃ. Visesakāraṇañca bhogānaṃ ārakkhadaṇḍādānādianatthasambhavassāti vuttaṃ ‘‘ārakkhādhikaraṇa’’ntiādi. Paranisedhanatthanti māraṇādinā paresaṃ vibādhanatthaṃ. Ādiyanti etenāti ādānaṃ, daṇḍassa ādānaṃ daṇḍādānaṃ, daṇḍaṃ āharitvā paraviheṭhanacittuppādo. Satthādānepi eseva nayo. Hatthaparāmāsādivasena kāyena kātabbo kalaho kāyakalaho. Mammaghaṭṭanādivasena vācāya kātabbo kalaho vācākalaho. Virujjhanavasena virūpaṃ gaṇhāti etenāti viggaho. Viruddhaṃ vadati etenāti vivādo. ‘‘Tuvaṃ tuva’’nti agāravavacanasahacaraṇato tuvaṃtuvaṃ. Sabbepi te tathāpavattadosasahagatā cittuppādā veditabbā. Tenāha bhagavā ‘‘aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavantī’’ti.
“成就自身之果”指成为因缘所生的行为。大因缘被称为“主要因缘”，特殊因缘包括护卫、刑罚、赒济等利益。所谓护卫因缘者，谓为防护利益而设之。所谓禁止他人乃为毁坏他人行动之目的。 “始于”意为“摄取”，“刑罚赒济”为以刑罚强制施予赒济，乃以此刑罚为手段。教师授记亦有同理。手掌责打等由身体所为，便是身体方面的争执。用言语辱骂则是语言上的争执。以恶意夺取即为诽谤。相反情绪产生则为争论。双方各执所持，常相争论。由此起的错误心起应当知道。佛陀亦言：“众多恶行及不善法常相生。”
Taṇhāmūlakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 渴爱为根经注释完毕。
4-5. Sattāvāsasuttādivaṇṇanā4-5. 七识住经等注释
§24-25
24-25. Catutthe sattā āvasanti etesūti sattāvāsā, nānattasaññiādibhedā sattanikāyā. Yasmā te te sattanivāsā tappariyāpannānaṃ sattānaṃ tāya eva tappariyāpannatāya ādhāro viya vattabbataṃ arahanti. Samudāyācāro hi avayavassa yathā ‘‘rukkhe sākhā’’ti, tasmā ‘‘sattānaṃ āvāsā, vasanaṭṭhānānīti attho’’ti vuttaṃ. Suddhāvāsāpi sattāvāsova ‘‘na so, bhikkhave, sattāvāso sulabharūpo, yo mayā anāvutthapubbo iminā dīghena addhunā aññatra suddhāvāsehi devehī’’ti (dī. ni. 2.91) vacanato. Yadi evaṃ te kasmā idha na gahitāti tattha kāraṇamāha ‘‘asabbakālikattā’’tiādi. Vehapphalā pana catuttheyeva sattāvāse bhajantīti daṭṭhabbaṃ. Pañcamaṃ uttānameva.
第二十四至二十五节关于“色法中的诸界居所”等称谓谓为界的众多所居，乃众生实体之所处。因诸多众生所居不同，宜以界的不同诸相为依止。此类似于树木的枝叶，故云“界众的居所即是界的栖息所”。纯净界亦属于界众居所之一。佛言：阿比达摩法中说“佛时期间，除了纯净界，天界及世间别无他界”，意即若非如此，因何这里未及？称为“非一时所生”的缘故。由此可见，天界果报确由色界众生居住。第五节为证。
Sattāvāsasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《七识住经》等之义疏已毕。
6. Silāyūpasuttavaṇṇanā6. 《石柱经》义疏
§26
26. Chaṭṭhe pamāṇamajjhimassa purisassa catuvīsataṅguliko hattho kukku, ‘‘kakkū’’tipi tasseva nāmaṃ. Aṭṭha kukkū upari nemassāti aṭṭha hatthā āvāṭassa upari uggantvā ṭhitā bhaveyyuṃ. Sesamettha uttānameva.
第二十六节，色界中最中等的人类，身长二十四指长，名为“kukku”，或称“咯咯”。成人身高约等于八指高的拇指立起。其余部分同上节。
Silāyūpasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《石柱经》义疏已毕。
7. Paṭhamaverasuttavaṇṇanā7. 《第一怨经》义疏
§27
27. Sattame (saṃ. ni. ṭī. 2.241) yatoti yasmiṃ kāle. Ayañhi to-saddo dā-saddo viya idha kālavisayo, yadāti vuttaṃ hoti. Bhayāni verānīti bhīyate bhayaṃ, bhayena yogā, bhāyitabbena vā bhayaṃ eva verappasavaṭṭhena veranti ca laddhanāmā cetanādayo. Pāṇātipātādayo hi yassa pavattanti, yañca uddissa pavattīyanti, ubhayesañca verāvahā, tato eva cete bhāyitabbā verasañjanakā nāmāti. Sotassa ariyamaggassa ādito pajjanaṃ paṭipatti adhigamo sotāpatti. Tadatthāya tattha patiṭṭhitassa ca aṅgāni sotāpattiyaṅgāni. Duvidhañhi (saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.41) sotāpattiyaṅgaṃ sotāpattiatthāya ca aṅgaṃ kāraṇaṃ, yaṃ sotāpattimaggappaṭilābhato pubbabhāge sotāpattippaṭilābhāya saṃvattati, ‘‘sappurisasaṃsevo saddhammassavanaṃ yonisomanasikāro dhammānudhammapaṭipattī’’ti (dī. ni. 3.311) evaṃ āgataṃ. Paṭiladdhaguṇassa ca sotāpattiṃ patvā ṭhitassa aṅgaṃ, yaṃ ‘‘sotāpannassa aṅga’’ntipi vuccati ‘‘sotāpanno aṅgīyati ñāyati etenā’’ti katvā, buddhe aveccappasādādīnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Idamidhādhippetaṃ.
27. 「在第七条（《相应部》释义二百四十一页）谓‘在何时何处’。此处‘何时’一词如同‘给与’之义，指涉时节，表明所述之事遂于时节发生。所谓恐惧，即为恐怖，因恐生怖，即由应当恐惧之物而起的恐惧。此种恐惧为阻害之因，名为‘障碍’，与有所得名的心意诸法俱生。因杀生等恶业而生起的恐怖，及其针对的目的所起的恐惧，二者皆生诸阻碍，故此等应当恐惧的障碍心识等即名为‘障碍’。声闻圣道之始基为别解脱果之得解，依止修习该果道而达果实。于此，已立成的支分，即是初果声闻的支分。声闻果支分分两类（《相应部》释义八十四二十一节）：即声闻果支分与支分为得声闻果道之因。得声闻果道前期之声闻果，即积集修习诸具足德行“善士交往、信法听闻、正念思惟、随法修行”等。已得之声闻果支分谓为“已入声闻果的支分”，成就如来等觉者净信之释称。以上即本条注解之义。此说由佛陀无疑之信心等基础而起，名为‘中说’。此即所欲表达者也。
Khīṇanirayotiādīsu āyatiṃ tattha anuppajjanatāya khīṇo nirayo mayhati, so ahaṃ khīṇanirayo. Esa nayo sabbattha. Sotāpannoti maggasotaṃ āpanno. Avinipātadhammoti na vinipātasabhāvo. Niyatoti paṭhamamaggasaṅkhātena sammattaniyāmena niyato. Sambodhiparāyaṇoti uparimaggattayasaṅkhāto sambodhi paraṃ ayanaṃ mayhanti sohaṃ sambodhiparāyaṇo, sambodhiṃ avassaṃ abhisambujjhanakoti attho.
「关于‘灭尽地者’等，谓彼处因不再产生烦恼而灭灭自净，谓‘灭尽地’住于其中。‘我即为灭尽者’此为所依教义。此义普遍成立。‘得初果声闻’意指已入圣道的声闻。‘不退转法’指果位性质不隐匿而不退转之义。‘命定者’根据初果道次第所定，受正制约而成。‘向觉悟归依’者谓上行道次第所称，向远越觉悟之归宿迈进，谓我即归依觉悟之方向，意即“悉达成觉”即将证得之理。
Pāṇātipātapaccayāti pāṇātipātakammassa karaṇahetu. Bhayaṃ veranti atthato ekaṃ. Veraṃ vuccati virodho, tadeva bhāyitabbato ‘‘bhaya’’nti vuccati. Tañca panetaṃ duvidhaṃ hoti – bāhiraṃ, ajjhattikanti. Ekena hi ekassa pitā mārito hoti. So cinteti ‘‘etena kira me pitā mārito, ahampi taṃyeva māressāmī’’ti nisitaṃ satthaṃ ādāya carati. Yā tassa abbhantare uppannā veracetanā, idaṃ bāhiraṃ veraṃ nāma tassa verassa mūlabhūtato verakārakapuggalato bahibhāvattā. Yā pana itarassa ‘‘ayaṃ kira maṃ māressāmīti carati, ahameva naṃ paṭhamataraṃ māressāmī’’ti cetanā uppajjati, idaṃ ajjhattikaṃ veraṃ nāma. Idaṃ tāva ubhayampi diṭṭhadhammikameva. Yā pana taṃ niraye uppannaṃ disvā ‘‘etaṃ paharissāmī’’ti jalitaṃ ayamuggaraṃ gaṇhantassa nirayapālassa cetanā uppajjati, idamassa samparāyikaṃ bāhiraṃ veraṃ. Yā cassa ‘‘ayaṃ niddosaṃ maṃ paharissāmīti āgacchati, ahameva naṃ paṭhamataraṃ paharissāmī’’ti cetanā uppajjati, idamassa samparāyikaṃ ajjhattaṃ veraṃ. Yaṃ panetaṃ bāhiraṃ veraṃ, taṃ aṭṭhakathāsu ‘‘puggalavera’’nti vuccati. Dukkhaṃ domanassanti atthato ekameva. Yathā cettha, evaṃ sesesupi ‘‘iminā mama bhaṇḍaṃ haṭaṃ, mayhaṃ dāresu cārittaṃ āpannaṃ, musā vatvā attho bhaggo, surāmadamattena idaṃ nāma kata’’ntiādinā nayena verappavatti veditabbā.
「喻杀生的因缘，谓杀生业因之起因。恐怖即此所说之一面，谓断然抵抗者，名为恐。抵抗即对立，即因恐怖，故名恐。此恐有内外二种。外在者如一人其父已死，思维‘如是则我将丧父，必将成为寡妇’而痛苦行持。其心生起内在抵抗意，即此所谓内在抵抗。外在抵抗生起之根本，由此抵抗者本身始，缘外而起。另一者在他人心中生‘此人将败我，我必先败之’等意，即为内在抵抗。此内外抵抗均具现之。若见此人于地狱现受苦，生‘将击打此人’之意念，谓此为外感抵抗。又若念生‘此人非罪人而将我击打’谓其为内感抵抗。此外感抵抗，在论注中称为‘他人敌对’。苦恼与忧愁，实为其义之一。譬如此，此言亦当据此法理了解抵抗之起因。
Aveccappasādenāti adhigatena acalappasādena. Ariyakantehīti pañcahi sīlehi. Tāni hi ariyānaṃ kantāni piyāni bhavanti, bhavantaragatāpi ariyā tāni na vijahanti, tasmā ‘‘ariyakantānī’’ti vuccanti. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ visuddhimagge anussatiniddese vuttanti veditabbaṃ.
「‘无疑信心’谓于所得之坚定不移的信。‘圣教戒律’谓五戒。此五戒乃圣者所爱乐，尽管圣者超越生死，未断欲乐，而戒则不舍，故名无疑信心。于此应当了解，后文所述诸法，皆在清净之道中宣说，应了当知。
Paṭhamaverasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《第一怨经》义疏已毕。
9. Āghātavatthusuttavaṇṇanā9. 《嗔恨事经》义疏
§29
29. Navame vasati ettha phalaṃ tannimittatāya pavattatīti vatthu, kāraṇanti āha ‘‘āghātavatthūnī’’ti. Kopo nāmāyaṃ yasmiṃ vatthusmiṃ uppajjati, na tattha ekavārameva uppajjati, atha kho punapi uppajjatevāti vuttaṃ ‘‘bandhatī’’ti. Atha vā yo paccayavisesena uppajjamāno āghāto savisaye baddho viya na vigacchati, punapi uppajjateva. Taṃ sandhāyāha ‘‘āghātaṃ bandhatī’’ti. Taṃ panassa paccayavasena nibbattanaṃ uppādanamevāti vuttaṃ ‘‘uppādetī’’ti.
29. 「第九条曰，此处所述功德，因起缘故而現起者。谓缘由是故，名为‘缘起之物’。‘怒气’即眉间所起的烦恼，其于起处非仅一次发生，之后又再生。故称‘生结’。若某缘依特别缘起，怒气于其所依处不离不散，复生复起。针对此义说“怒气缚缚”，谓此烦恼因缘相缠而难解。故又言由此缘起之起动，谓名‘生发者’。
Āghātavatthusuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 嗔恨事经注释完毕。
10. Āghātapaṭivinayasuttavaṇṇanā10. 嗔恨调伏经注释
§30
30. Dasame taṃ kutettha labbhāti ettha tanti kiriyāparāmasanaṃ. Padajjhāhārena ca attho veditabboti ‘‘taṃ anatthacaraṇaṃ mā ahosī’’tiādimāha. Kena kāraṇena laddhabbaṃ niratthakabhāvato. Kammassakā hi sattā. Te kassa ruciyā dukkhitā sukhitā vā bhavanti, tasmā kevalaṃ tasmiṃ mayhaṃ anatthacaraṇaṃ, taṃ kutettha labbhāti adhippāyo. Atha vā taṃ kopakāraṇaṃ ettha puggale kuto labbhā paramatthato kujjhitabbassa kujjhanakassa ca abhāvato. Saṅkhāramattañhetaṃ, yadidaṃ khandhapañcakaṃ yaṃ ‘‘satto’’ti vuccati, te saṅkhārā ittarakhaṇikā, kassa ko kujjhatīti attho. Lābhā nāma ke siyuṃ aññatra anatthuppattito.
30. 「第十条讨论‘此处所获’之义，谓此即为烦恼紧箍咒。若知此义，则当避此不善行为。众生乃因何原因受苦乐或中庸？因此专于不利自性的行为，何处获此？当以正念思维。若缘于怒火之起，则非第二者。由烦恼行执持，即五蕴总称‘众生’，此为烦恼妄为之缘，由彼众生所患之者即为‘受苦’。利益仅为不善所生之果报而已。
Āghātapaṭivinayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 嗔恨调伏经注释完毕。
11. Anupubbanirodhasuttavaṇṇanā11. 次第灭经注释
§31
31. Ekādasame anupubbanirodhāti anupubbena anukkamena pavattetabbanirodhā. Tenāha ‘‘anupaṭipāṭinirodhā’’ti.
31. 第十一，谓渐次的止灭，是指应当依次循序发生的止灭。由此故称为『无渐次止灭』。
Anupubbanirodhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 次第灭经注释完毕。
Sattāvāsavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 七住品注释完毕。