1. Mettāvaggo · 1. 慈品复注
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Aṅguttaranikāye · 增支部
Aṭṭhakanipāta-ṭīkā · 八集复注
1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ
第一五十章节
1. Mettāvaggo1. 慈品
1. Mettāsuttavaṇṇanā1. 慈经义注
§1
1. Aṭṭhakanipātassa paṭhame vaḍḍhitāyāti bhāvanāpāripūrivasena paribrūhitāya. Punappunaṃ katāyāti bhāvanāya bahulīkaraṇena aparāparaṃ pavattitāya. Yuttayānasadisakatāyāti yathā yuttaājaññayānaṃ chekena sārathinā adhiṭṭhitaṃ yathāruci pavattati, evaṃ yathāruci pavattārahataṃ gamitāya. Patiṭṭhānaṭṭhenāti sabbasampattiadhiṭṭhānaṭṭhena. Paccupaṭṭhitāyāti bhāvanābahulīkārehi pati pati upaṭṭhitāya avijahitāya. Samantato citāyāti sabbabhāgena bhāvanānurūpaṃ cayaṃ gamitāya. Tenāha ‘‘upacitāyā’’ti. Suṭṭhu samāraddhāyāti ativiya sammadeva nibbattigatāya.
“第一分册”者，因修习圆满而称。反复修习者，由于频繁多作、此彼相续而起。所谓契合车乘，喻意依止契适的驾驭者，随顺依教行，不偏不倚，随心所行，正如良马适乘，故称契合车乘。所谓立处者，是指依托世间一切成就的立足点。所谓近次立者，是指在多重修习中，逐一紧密相随，未偏离故名。所谓周遍心者，是说遍及全心各部分，随合修习的总集。由此名曰“净法所资”。极为适切、正当而成就者，称作“纯熟”或“圆满”。
Yoca mettaṃ bhāvayatītiādīsu yo koci gahaṭṭho vā pabbajito vā. Mettanti mettājhānaṃ.
如“修慈”的思维者及其它类比修习，指的是无论出家或在家，凡修习慈心禅的行为。
Appamāṇanti bhāvanāvasena ārammaṇavasena ca appamāṇaṃ. Asubhabhāvanādayo viya hi ārammaṇe ekadesaggahaṇaṃ akatvā anavasesapharaṇavasena anodhiso pharaṇavasena ca, appamāṇārammaṇatāya paguṇabhāvanāvasena ca appamāṇaṃ. Tanū saṃyojanā hontīti mettaṃ pādakaṃ katvā sammasitvā heṭṭhime ariyamagge adhigacchantassa sukheneva paṭighasaṃyojanādayo pahīyamānā tanū hontīti evamettha attho daṭṭhabbo.
所谓无量，是指因修习对象与缘起之广大无量。若以不净等殊胜修习为例，因接触十处俱寂，未分别、一味相续如是修无余执，故称无量。但因修习的优胜功用，故亦称无量。此为身心束缚解脱的义，据修慈授足，若合宜，断诸对治缚，能得安乐。此理合理解，如是说明。
Evaṃ kilesappahānañca nibbānādhigamañca mettābhāvanāya sikhāppattamānisaṃsaṃ dassetvā idāni aññepi ānisaṃse dassetuṃ ‘‘ekampi ce’’tiādi vuttaṃ. Tattha aduṭṭhacittoti mettābalena suṭṭhu vikkhambhitabyāpādatāya byāpādena adūsitacitto. Mettāyatīti hitapharaṇavasena mettaṃ karoti. Kusalīti atisayena kusalavā mahāpuñño, paṭighādianatthavigamena khemī. Sabbe ca pāṇeti ca-saddo byatireko. Manasānukampīti cittena anukampanto. Idaṃ vuttaṃ hoti – ekasattavisayāpi tāva mettā mahākusalarāsi, sabbe pana pāṇe attano puttaṃ viya hitapharaṇena manasā anukampanto pahukaṃ pahuṃ anappakaṃ apariyantaṃ catusaṭṭhimahākappepi attano vipākappabandhaṃ pavattetuṃ samatthaṃ uḷāraṃ puññaṃ ariyo parisuddhacitto puggalova karoti nipphādetīti. Sattabharitanti sattehi aviraḷaṃ, ākiṇṇamanussanti attho.
如是，断灭烦恼及成就涅槃，修习慈心时显现功德与果报，今尚有他利益可说，故言“若者之一”等。其中心污者，是指不善心力所熄灭，因慈力善巧，善心得以增长。慈乐行为，为利益他人之事。善者，谓极大善德与福德，能消除触害等不善，安乐身心。悉为众生所有，是用心悲悯所及。此经文言说：即使唯一境界的慈，也具大功德；慈心如母爱子，利益一切众生，遍于无量劫，不断轮回生死之果报，以极大善根成就，犹如圣洁净心之人，终能灭尽烦恼成正觉。称“有众量”，意味众生无窮不断，状态无碍。
Saṅgahavatthūnīti (saṃ. ni. ṭī. 1.1.120) lokassa saṅgaṇhanakāraṇāni. Nipphannasassato nava bhāge kassakassa datvā raññaṃ ekabhāgaggahaṇaṃ dasamabhāgaggahaṇaṃ. Evaṃ kassakā haṭṭhatuṭṭhā sassāni sampādentīti āha ‘‘sassasampādane medhāvitāti attho’’ti. Tato orabhāge kira chabhāgaggahaṇaṃ jātaṃ. Chamāsikanti channaṃ channaṃ māsānaṃ pahonakaṃ. Pāsetīti pāsagate viya karoti. Vācāya piyaṃ vācāpiyaṃ, tassa kammaṃ vācāpeyyaṃ. Sabbaso raṭṭhassa iddhādibhāvato khemaṃ. Nirabbudaṃ coriyābhāvato. Iddhañhi raṭṭhaṃ acoriyaṃ. ‘‘Niraggaḷa’’nti vuccati apārutagharabhāvato.
所谓聚合事物者，是指诸缘聚集之因。成就收获以九分之一份付给县官，国王则取一份十分之一。此地县官，则是采收时在十一份中得九份。以此喻义为“采收聪明”，即有智慧经营。又据说秬麦田部有六份采收。雏麦之意，是指遮盖年岁的修持。绑缚，即如束缚之意。言语中有善语与非善语，指言语的善恶行为。全境因神通护持安稳无事。无盗窃因而国土无盗。以神通护国，无被盗者。所谓“无锁门”，意指无封闭关门之意，亦即房舍不设防备。
Uddhaṃmūlakaṃ katvāti ummūlaṃ katvā. Dvīhi pariyaññehīti mahāyaññassa pubbabhāge pacchā ca pavattetabbehi dvīhi parivārayaññehi. Satta…pe… bhīsanassāti sattanavutādhikānaṃ pañcannaṃ pasusatānaṃ māraṇena bheravassa pāpabhīrukānaṃ bhayāvahassa. Tathā hi vadanti –
『倒根而置』者，拔除其根也。『以两种伴祭』者，以应于大祭前后举行的两种附随祭祀也。『七……乃至……令人毛骨悚然的』者，以宰杀五百九十七头牲畜，而令畏惧罪恶者心生恐惧也。故彼等如是说——
‘‘Chasatāni niyujjanti, pasūnaṃ majjhime hani;
「六十余种互相驱使，居中牲畜被杀害；
Assamedhassa yaññassa, ūnāni pasūhi tīhī’’ti. (saṃ. ni. ṭī. 1.1.120; a. ni. ṭī. 2.4.39);
所承受的阿萨梅德（大火祭）祭祀，有三种牲畜不足为祭。」（梵行论疏卷一第120节；论集疏卷二第39节）
Sammanti yugacchidde pakkhipitabbadaṇḍakaṃ. Pāsantīti khipanti. Saṃhārimehīti sakaṭehi vahitabbehi. Pubbe kira eko rājā sammāpāsaṃ yajanto sarassatinaditīre pathaviyā vivare dinne nimuggoyeva ahosi. Andhabālabrāhmaṇā gatānugatigatā ‘‘ayaṃ tassa saggagamanamaggo’’ti saññāya tattha sammāpāsaṃ yaññaṃ paṭṭhapenti. Tena vuttaṃ ‘‘nimuggokāsato pabhutī’’ti . Ayūpo appakadivaso yāgo, sayūpo bahudivasaṃ sādheyyo satrayāgo. Mantapadābhisaṅkhatānaṃ sappimadhūnaṃ ‘‘vāja’’miti samaññā. Hiraññasuvaṇṇagomahiṃsādi sattarasakadakkhiṇassa. Sāragabbhakoṭṭhāgārādīsu natthi ettha aggaḷāti niraggaḷo. Tattha kira yaññe attano sāpateyyaṃ anavasesato anigūhitvā niyyātīyati.
『Sammanti yugacchidde pakkhipitabbadaṇḍakaṃ』，意谓应当合力共同掷出之木棒。『Pāsantīti khipanti』，即投掷之义。『Saṃhārimehīti sakaṭehi vahitabbehi』，意谓于车轮处用力推动。传说曾有一国王于莎拉萨蒂河之滨，在地间坑穴中投掷木棒如同坠入淤泥。盲童及婆罗门随着往复而来，思维此为“通往天界之道”，依此设祭。因而言「nimuggokāsato pabhutī」，初无年龄差及日数限制，亦可称作“同年多日之敌对祭”。以‘mantapadā安座处’陪伴之佳蜜，名曰“马”。贵重金银、珍珠及二十七颗珍珠相传。诣诸肚腹藏器等处，谓无有盲点，故称“无盲盲目”。那里祭祀之供物，饱食后无须隐藏即会自然消化。
Candappabhāti (itivu. aṭṭha. 27) candimasseva pabhāya. Tārāgaṇāva sabbeti yathā sabbepi tārāgaṇā candimasobhāya soḷasimpi kalaṃ nāgghanti, evaṃ te assamedhādayo yaññā mettassa cittassa vuttalakkhaṇena subhāvitassa soḷasimpi kalaṃ nānubhavanti, na pāpuṇanti, nāgghantīti attho.
『Candappabhāti』（出自《大分比库尼传》卷二十七）谓月光辉映。满天星群，如月光辉光芒普及，不会残缺，诸大火祭及诸余祭因施主心念皆取定福慧之特征，故即使十六个月亦不会受损失败，亦不会被践踏，解此义。
Idāni aparepi diṭṭhadhammikasamparāyike mettābhāvanāya ānisaṃse dassetuṃ ‘‘yo na hantī’’tiādi vuttaṃ. Tattha yoti mettābrahmavihārabhāvanānuyutto puggalo. Na hantīti teneva mettābhāvanānubhāvena dūravikkhambhitabyāpādatāya na kañci sattaṃ hiṃsati, leḍḍudaṇḍādīhi na vibādhati vā. Na ghātetīti paraṃ samādapetvā na satte mārāpeti na vibādhāpeti ca. Na jinātīti sārambhaviggāhikakathādivasena na kañci jināti sārambhasseva abhāvato, jānikaraṇavasena vā aṭṭakaraṇādinā na kañci jināti. Tenāha ‘‘na attanā parassa jāniṃ karotī’’ti. Na jāpayeti parehi payojetvā paresampi dhanajāniṃ na kārāpeyya. Tenāha ‘‘na parena parassa jāniṃ kāretī’’ti. Mettāya vā aṃso aviheṭhanaṭṭhena avayavabhūtoti mettaṃso.
现在为显现另有现象界之缘起者修持慈心之因缘，故示现“彼不杀害”等训诂。此处之炬，表有与慈心禅伽毗邻之人。所谓“不杀害”，者乃以慈心修习之力量，远离恶意攻击，无人残害、亦无鞭打、棍棒等迫害之事。所谓“不杀死”，乃般涅槃究竟戒语之义，无有杀害，不起杀意；虽承受诸恶缘亦不伤害他人。故曰“不自作、不使他人受害”。“不使他人发起杀心”，意即不唆使他人作恶。慈心为此种身心不伤害的组成部分。
Mettāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 慈经义注完毕。
2-4. Paññāsuttādivaṇṇanā二至四、《慧经》等的注释
§2-4
2-4. Dutiye ādibrahmacariyikāyāti ādibrahmacariyameva ādibrahmacariyikā. Tenāha ‘‘maggabrahmacariyassa ādibhūtāyā’’ti. Ariyoti niddoso parisuddho. Tuṇhībhāvo na titthiyānaṃ mūgabbatagahaṇaṃ viya aparisuddhoti ariyo tuṇhībhāvo. Catutthajjhānanti ukkaṭṭhaniddesenetaṃ vuttaṃ, paṭhamajjhānādīnipi ariyo tuṇhībhāvotveva saṅkhaṃ gacchanti. Jānanti idaṃ kammasādhananti āha ‘‘jānitabbakaṃ jānātī’’ti. Yathā vā ekacco viparītaṃ gaṇhanto jānantopi na jānāti, passantopi na passati, na evamayaṃ. Ayaṃ pana jānanto jānāti, passanto passatīti evamettha daṭṭhabbo. Tatiyādīni suviññeyyāni.
第二节至第四节所谓“初级梵行者”，是指仅具初级梵行的梵行者。故云“彼为道梵行本初者”。“圣”字意指无过失而清净。“寂静”并非指外道的愚昧混浊，而是圣者的寂静。所谓第四禅，是指极高的静定表现，此说见于一些论述中，而第一禅以下诸禅亦被认为是圣者的寂静之相。圣者知此为修业之果，故曰“应知者，知所知”。譬如某些人虽知反而不知，虽见而不见，我等则非如此。真正知者自然知，真正见者自然见。此处当如此理解。下面还有别的易于了解之处。
Paññāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《慧经》等的注释完毕。
5. Paṭhamalokadhammasuttavaṇṇanā五、《第一世间法经》的注释
§5
5. Pañcame lokassa dhammāti sattalokassa avassaṃbhāvidhammā. Tenāha ‘‘etehi muttā nāma natthi’’tiādi. Ghāsacchādanādīnaṃ laddhi lābho, tāni eva vā laddhabbato lābho, tadabhāvo alābho, lābhaggahaṇena cettha tabbisayo anurodho gahito, alābhaggahaṇena virodho. Yasmā lohite sati tadupaghātavasena pubbo viya anurodho laddhāvasaro eva hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘lābhe āgate alābho āgatoyevā’’ti. Esa nayo yasādīsupi. Sesaṃ suviññeyyameva.
第五说“诸界法”，指七界诸界法之类。故云“彼诸解脱名称无有”。草木植被诸法，所得即为所得之物；若无法得则不得。于此依得利而有为善共处力，依不得利而有反对。因早前如曾有障害之故，今得之机缘反成为依止，故说“得时若到，即得不到时亦到”。此为相似之理。下面诸说尚可理解。
Paṭhamalokadhammasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《第一世间法经》的注释完毕。
6-8. Dutiyalokadhammasuttādivaṇṇanā六至八、《第二世间法经》等的注释
§6-8
6-8. Chaṭṭhe adhikaṃ payasati payujjati etenāti adhippayāso, savisesaṃ itikattabbakiriyā. Tenāha ‘‘adhikappayogo’’ti. Sattamaṭṭhamesu natthi vattabbaṃ.
第六至第八曰：第六节所谓“多饮”，谓过度饮水，乃为烦恼之因，是指应当谨慎的行为。故云“多饮之因”。第七、第八节无须再议。
Dutiyalokadhammasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《第二世间法经》等的注释完毕。
9. Nandasuttavaṇṇanā第九，《难德经》注释。
§9
9. Navame duvidhā kulaputtā jātikulaputtā ācārakulaputtā ca. Tattha ‘‘tena kho pana samayena raṭṭhapālo kulaputto tasmiṃyeva thullakoṭṭhike aggakulikassa putto’’ti (ma. ni. 2.294) evaṃ āgatā uccākulaputtā jātikulaputtā. ‘‘Saddhāyete kulaputtā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā’’ti (ma. ni. 3.78) evaṃ āgatā pana yattha katthaci kule pasutāpi ācārakulaputtā nāma. Idha pana uccākulappasutataṃ sandhāya ‘‘kulaputtoti, bhikkhave, nandaṃ sammā vadamāno vadeyyā’’ti bhagavatā vuttanti āha ‘‘jātikulaputto’’ti. Ubhohipi pana kāraṇehi tassa kulaputtabhāvoyeva. Sesamettha uttānameva.
第九说二种族子：一为生种族子， 二为行种族子。其中文中记载“当时国王护持者为生族子，其长者为首族子”，此类为行种族子。又云“有信者族子自家出家为非家者”，此即生种族子。而某些族诞生者虽有家籍，但为行种族子。佛告比库曰：“族子当善言说难达之语”，谓乃生种族子。此二皆由原因而称族子之名，此处只论名称。以下还会详述。
Nandasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《难德经》注释完毕。
10. Kāraṇḍavasuttavaṇṇanā第十，《水鸟经》注释。
§10
10. Dasame paṭicaratīti paṭicchādanavasena carati pavattati. Paṭicchādanaṭṭho eva vā carati-saddo anekatthattā dhātūnanti āha ‘‘paṭicchādetī’’ti. Aññenāññanti pana paṭicchādanākāradassananti āha ‘‘aññena kāraṇenā’’tiādi. Tattha aññaṃ kāraṇaṃ vacanaṃ vāti yaṃ codakena cuditakassa dosavibhāvanaṃ kāraṇaṃ, vacanaṃ vā vuttaṃ, taṃ tato aññeneva kāraṇena, vacanena vā paṭicchādeti. Kāraṇenāti codanāya amūlāya amūlikabhāvadīpaniyā yuttiyā vā. Vacanenāti tadatthabodhakena vacanena. ‘‘Ko āpanno’’tiādinā codanaṃ vissajjetvāva vikkhepāpajjanaṃ aññenāññaṃ paṭicaraṇaṃ. Bahiddhā kathāpanāmanā nāma ‘‘itthannāmaṃ āpattiṃ āpannosī’’ti vutte – ‘‘pāṭaliputtaṃ gatomhī’’tiādinā codanaṃ vissajjetvāti ayameva viseso. Yo hi ‘‘āpattiṃ āpannosī’’ti vutto ‘‘ko āpanno, kiṃ āpanno, kismiṃ āpannā, kaṃ bhaṇatha, kiṃ bhaṇathā’’ti vā vadati, ‘‘evarūpaṃ kiñci tayā diṭṭha’’nti vutte ‘‘na suṇāmī’’ti sotaṃ vā upaneti, ayaṃ aññenāññaṃ paṭicarati nāma. Yo pana ‘‘itthannāmaṃ nāma āpattiṃ āpannosī’’ti puṭṭho ‘‘pāṭaliputtaṃ gatomhī’’ti vatvā puna ‘‘na tava pāṭaliputtagamanaṃ pucchāma, āpattiṃ pucchāmā’’ti vutte tato ‘‘rājagahaṃ gatomhi. Rājagahaṃ vā yāhi brāhmaṇagahaṃ vā, āpattiṃ āpannosīti. Taṃ tattha me sūkaramaṃsaṃ laddha’’ntiādīni vadati, ayaṃ bahiddhā kathaṃ apanāmeti nāma . Samaṇakacavaroti samaṇavesadhāraṇena samaṇappatirūpakatāya samaṇānaṃ kacavarabhūtaṃ.
第十说“依行”，指由于依止而运作行住坐卧。专指依止置所之意，有多义根等，故说“遮蔽”。谓一事如他因或言行等引发起咎之因，称作遮蔽。遮蔽即为由烦恼根本或其原因所遮断。言语即指能启发知见之言辞。譬如“有人犯戒”之指责，一旦被否定或回避，则生忿怒抱怨由别因由言所遮蔽起咎。外他言说即所谓“不当受罪”，如“至巴塔利城”之类指责被否定，此为特殊例。有人对“犯戒”指责说“是谁犯戒？犯何戒？何时犯戒？如何言说？”等疑问，或提“未曾听闻”，则是由别因遮蔽之行为。又有人问“何时犯戒？”时说“去巴塔利城”，若再被问即答：“往王舍城或婆罗门家，确系犯戒，且曾获猪肉”之类，称此为外说。行衣即是道衣，指有沙门衣服之象征。
Kāraṇḍavaṃ (su. ni. aṭṭha. 2.283-284) niddhamathāti vipannasīlatāya kacavarabhūtaṃ puggalaṃ kacavaramiva anapekkhā apanetha. Kasambuṃ apakassathāti kasambubhūtañca naṃ khattiyādīnaṃ majjhagataṃ pabhinnapaggharitakuṭṭhaṃ caṇḍālaṃ viya apakaḍḍhatha. Kiṃ kāraṇaṃ? Saṅghārāmo nāma sīlavantānaṃ kato, na dussīlānaṃ. Yato etadeva sandhāyāha ‘‘tato palāpe vāhetha, assamaṇe samaṇamānine’’ti. Yathā palāpā antosārarahitā ataṇḍulā bahi thusena vīhī viya dissanti, evaṃ pāpabhikkhū anto sīlarahitāpi bahi kāsāvādiparikkhārena bhikkhū viya dissanti, tasmā ‘‘palāpā’’ti vuccanti. Te palāpe vāhetha opunatha vidhamatha, paramatthato assamaṇe samaṇavesamattena samaṇamānine. Kappayavhoti kappetha, karothāti vuttaṃ hoti. Patissatāti sappatissā. Vaṭṭadukkhassa antaṃ karissatha, parinibbānaṃ pāpuṇissathāti attho.
“瓠瓜”指修行品德败坏，欲使有衣者如无衣者般失去介入。称其为破衣之人。笠子指迦比罗城中武士等聚集鞭笞杀戮之丑恶，貌似贱人。因缘何在？因莲花院为有德者所建，而非恶人。故说“尔时当和讥谤尚宜令沙门尊敬沙门”。如同讥谤言语无嗜痂，随意接近露出头发之类。恶比库无内在清净而外现破衣形态，故称“讥谤”。其讥讽反复不断，根柢深厚致使不尊敬沙门。谓“应当努力、应当作”，意在使断恶业成就涅槃。
Kāraṇḍavasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《水鸟经》注释完毕。
Mettāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《慈品》注释完毕。