三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 玛欣德尊者标准中译
首页经藏增支部八至十一集(8) 3. 双品

(8) 3. Yamakavaggo(8) 3. 双品

91 段 · CSCD 巴利原典
(8) 3. Yamakavaggo(8) 3. 双品
1. Paṭhamasaddhāsuttaṃ1. 第一信经
§71
‘‘Saddho ca , bhikkhave, bhikkhu hoti, no ca sīlavā. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ – ‘kintāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā cā’ti. Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.
「诸比库!比库有信,但无戒。如此,他在那支分上不圆满。因此,那支分应被圆满——『我如何既有信又有戒呢?』诸比库!当比库既有信又有戒时,如此,他在那支分上圆满。
‘‘Saddho ca, bhikkhave, bhikkhu hoti sīlavā ca, no ca bahussuto. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ – ‘kintāhaṃ saddho ca assaṃ, sīlavā ca, bahussuto cā’ti. Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.
「诸比库!比库有信、有戒,但不多闻。如此,他在那支分上不圆满。因此,那支分应被圆满——『我如何既有信、有戒又多闻呢?』诸比库!当比库既有信、有戒又多闻时,如此,他在那支分上圆满。
‘‘Saddho ca, bhikkhave, bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca, no ca dhammakathiko…pe… dhammakathiko ca, no ca parisāvacaro…pe… parisāvacaro ca, no ca visārado parisāya dhammaṃ deseti…pe… visārado ca parisāya dhammaṃ deseti, no ca catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī…pe… catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, no ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati; evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ – ‘kintāhaṃ saddho ca assaṃ, sīlavā ca, bahussuto ca, dhammakathiko ca, parisāvacaro ca, visārado ca parisāya dhammaṃ deseyyaṃ, catunnañca jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī assaṃ akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya’’’nti.
「诸比库!比库有信、有戒、多闻,但不说法……说法,但不行于众中……行于众中,但不无畏地向众宣说法……无畏地向众宣说法,但不随意、无困难、无艰辛地获得四种增上心、现法乐住的禅那……随意、无困难、无艰辛地获得四种增上心、现法乐住的禅那,但不以诸漏尽故,于现法中自己以证智作证、具足住于无漏的心解脱、慧解脱;如此,他在那支分上不圆满。因此,那支分应被圆满——『我如何既有信、有戒、多闻、说法、行于众中、无畏地向众宣说法、随意、无困难、无艰辛地获得四种增上心、现法乐住的禅那,又以诸漏尽故,于现法中自己以证智作证、具足住呢?』」
‘‘Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhu saddho ca hoti, sīlavā ca, bahussuto ca, dhammakathiko ca, parisāvacaro ca, visārado ca parisāya dhammaṃ deseti, catunnañca jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati; evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti. Imehi, kho, bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti sabbākāraparipūro cā’’ti. Paṭhamaṃ.
「诸比库!当比库既有信、有戒、多闻、说法、行于众中、无畏地向众宣说法、随意、无困难、无艰辛地获得四种增上心、现法乐住的禅那,又以诸漏尽故,于现法中自己以证智作证、具足住于无漏的心解脱、慧解脱时;如此,他在那支分上圆满。诸比库!具足这八法的比库,既完全令人净信,又一切行相圆满。」第一。
2. Dutiyasaddhāsuttaṃ2. 第二信经
§72
‘‘Saddho ca, bhikkhave, bhikkhu hoti, no ca sīlavā. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ – ‘kintāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā cā’ti. Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.
「诸比库!比库有信,但无戒。如此,他在那支分上不圆满。因此,那支分应被圆满——『我如何既有信又有戒呢?』诸比库!当比库既有信又有戒时,如此,他在那支分上圆满。
‘‘Saddho ca, bhikkhave, bhikkhu hoti sīlavā ca, no ca bahussuto…pe… bahussuto ca, no ca dhammakathiko…pe… dhammakathiko ca, no ca parisāvacaro…pe… parisāvacaro ca, no ca visārado parisāya dhammaṃ deseti …pe… visārado ca parisāya dhammaṃ deseti, no ca ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phusitvā viharati…pe… ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phusitvā viharati, no ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati; evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ – ‘kintāhaṃ saddho ca assaṃ, sīlavā ca, bahussuto ca, dhammakathiko ca, parisāvacaro ca, visārado ca parisāya dhammaṃ deseyyaṃ, ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phusitvā vihareyyaṃ, āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya’’’nti.
「诸比库!比库有信、有戒,但不多闻……多闻,但不说法……说法,但不行于众中……行于众中,但不无畏地向众宣说法……无畏地向众宣说法,但不以身触那些超越色的寂静无色解脱而住……以身触那些超越色的寂静无色解脱而住,但不以诸漏尽故,于现法中自己以证智作证、具足住于无漏的心解脱、慧解脱;如此,他在那支分上不圆满。因此,那支分应被圆满——『我如何既有信、有戒、多闻、说法、行于众中、无畏地向众宣说法、以身触那些超越色的寂静无色解脱而住,又以诸漏尽故,于现法中自己以证智作证、具足住呢?』」
‘‘Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhu saddho ca hoti, sīlavā ca, bahussuto ca, dhammakathiko ca, parisāvacaro ca, visārado ca parisāya dhammaṃ deseti. Ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te ca kāyena phusitvā viharati, āsavānañca khayā…pe… sacchikatvā upasampajja viharati; evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti sabbākāraparipūro cā’’ti. Dutiyaṃ.
「诸比库!当比库既有信、有戒、多闻、说法、行于众中、无畏地向众宣说法、以身触那些超越色的寂静无色解脱而住,又以诸漏尽故……以证智作证、具足住时;如此,他在那支分上圆满。诸比库!具足这八法的比库,既完全令人净信,又一切行相圆满。」第二。
3. Paṭhamamaraṇassatisuttaṃ3. 第一死随念经
§73
Ekaṃ samayaṃ bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti . ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca – ‘‘maraṇassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā. Bhāvetha no tumhe, bhikkhave, maraṇassati’’nti.
一时,世尊住在那提咖的砖屋。于此,世尊称呼诸比库:「诸比库!」「尊者!」那些比库回答世尊。世尊如此说道:「诸比库!死念已修习、已多修习,有大果、有大利益,以不死为趣向,以不死为终极。诸比库!你们应修习死念。」
Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahaṃ kho, bhante, bhāvemi maraṇassati’’nti. ‘‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassati’’nti? ‘‘Idha mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ rattindivaṃ jīveyyaṃ , bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhāvemi maraṇassati’’nti.
如是说已,某位比库对世尊如此说:「尊者,我修习死随念。」「比库,你如何修习死随念呢?」「尊者,于此,我如此想:『啊!愿我能活一日一夜,能作意世尊的教诫,我将做很多。』尊者,我如此修习死随念。」
Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahampi kho, bhante, bhāvemi maraṇassati’’nti. ‘‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassati’’nti? ‘‘Idha mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ divasaṃ jīveyyaṃ, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhāvemi maraṇassati’’nti.
另一位比库也对世尊如此说:「尊者,我也修习死随念。」「比库,你如何修习死随念呢?」「尊者,于此,我如此想:『啊!愿我能活一日,能作意世尊的教诫,我将做很多。』尊者,我如此修习死随念。」
Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahampi kho, bhante, bhāvemi maraṇassati’’nti. ‘‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassati’’nti? ‘‘Idha mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ upaḍḍhadivasaṃ jīveyyaṃ, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhāvemi maraṇassati’’nti.
另一位比库也对世尊如此说:「尊者,我也修习死随念。」「比库,你如何修习死随念呢?」「尊者,于此,我如此想:『啊!愿我能活半日,能作意世尊的教诫,我将做很多。』尊者,我如此修习死随念。」
Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahampi kho, bhante, bhāvemi maraṇassati’’nti . ‘‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassati’’nti? ‘‘Idha mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ ekapiṇḍapātaṃ bhuñjāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhāvemi maraṇassati’’nti.
另一位比库也对世尊如此说:「尊者,我也修习死随念。」「比库,你如何修习死随念呢?」「尊者,于此,我如此想:『啊!愿我能活那段期间,即我食用一钵食的期间,能作意世尊的教诫,我将做很多。』尊者,我如此修习死随念。」
Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahampi kho, bhante, bhāvemi maraṇassati’’nti. ‘‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassati’’nti? ‘‘Idha mayhaṃ , bhante, evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ upaḍḍhapiṇḍapātaṃ bhuñjāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhāvemi maraṇassati’’nti.
另一位比库也对世尊如此说:「尊者,我也修习死随念。」「比库,你如何修习死随念呢?」「尊者,于此,我如此想:『啊!愿我能活那段期间,即我食用半钵食的期间,能作意世尊的教诫,我将做很多。』尊者,我如此修习死随念。」
Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahampi kho, bhante, bhāvemi maraṇassati’’nti. ‘‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassati’’nti? ‘‘Idha mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ cattāro pañca ālope saṅkhāditvā ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhāvemi maraṇassati’’nti.
另一位比库也对世尊如此说:「尊者,我也修习死随念。」「比库,你如何修习死随念呢?」「尊者,于此,我如此想:『啊!愿我能活那段期间,即我咀嚼吞下四、五口食物的期间,能作意世尊的教诫,我将做很多。』尊者,我如此修习死随念。」
Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahampi kho, bhante, bhāvemi maraṇassati’’nti. ‘‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassati’’nti? ‘‘Idha mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ ekaṃ ālopaṃ saṅkhāditvā ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhāvemi maraṇassati’’nti.
另一位比库也对世尊如此说:「尊者,我也修习死随念。」「比库,你如何修习死随念呢?」「尊者,于此,我如此想:『啊!愿我能活那段期间,即我咀嚼吞下一口食物的期间,能作意世尊的教诫,我将做很多。』尊者,我如此修习死随念。」
Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahampi kho, bhante, bhāvemi maraṇassati’’nti. ‘‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassati’’nti? ‘‘Idha mayhaṃ bhante, evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ assasitvā vā passasāmi, passasitvā vā assasāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Evaṃ kho ahaṃ, bhante bhāvemi maraṇassati’’nti.
另一位比库也对世尊如此说:「尊者,我也修习死随念。」「比库,你如何修习死随念呢?」「尊者,于此,我如此想:『啊!愿我能活那段期间,即我入息或出息、出息或入息的期间,能作意世尊的教诫,我将做很多。』尊者,我如此修习死随念。」
Evaṃ vutte bhagavā te bhikkhū etadavoca – ‘‘yvāyaṃ , bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti – ‘aho vatāhaṃ rattindivaṃ jīveyyaṃ, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Yo cāyaṃ , bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti – ‘aho vatāhaṃ divasaṃ jīveyyaṃ, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti; yo cāyaṃ , bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti – ‘aho vatāhaṃ upaḍḍhadivasaṃ jīveyyaṃ, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Yo cāyaṃ , bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ ekapiṇḍapātaṃ bhuñjāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti; yo cāyaṃ , bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ upaḍḍhapiṇḍapātaṃ bhuñjāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Yo cāyaṃ , bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ cattāro pañca ālope saṅkhāditvā ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti – ime vuccanti, bhikkhave, ‘bhikkhū pamattā viharanti, dandhaṃ maraṇassatiṃ bhāventi āsavānaṃ khayāya’’’.
如是说时,世尊对那些比库们如此说——「诸比库!凡任何比库如此修习死念——『啊!愿我活一日一夜,作意世尊的教诫,我确实已作了很多』。诸比库!凡任何比库如此修习死念——『啊!愿我活一日,作意世尊的教诫,我确实已作了很多』。诸比库!凡任何比库如此修习死念——『啊!愿我活半日,作意世尊的教诫,我确实已作了很多』。诸比库!凡任何比库如此修习死念——『啊!愿我活那么长的时间,即在那时间内我食用一钵食,作意世尊的教诫,我确实已作了很多』。诸比库!凡任何比库如此修习死念——『啊!愿我活那么长的时间,即在那时间内我食用半钵食,作意世尊的教诫,我确实已作了很多』。诸比库!凡任何比库如此修习死念——『啊!愿我活那么长的时间,即在那时间内我咀嚼吞下四五团食,作意世尊的教诫,我确实已作了很多』——诸比库!这些被称为『住于放逸的比库们,为了诸漏尽而迟钝地修习死念』。」
‘‘Yo ca khvāyaṃ , bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ ekaṃ ālopaṃ saṅkhāditvā ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Yo cāyaṃ , bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ assasitvā vā passasāmi, passasitvā vā assasāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti – ime vuccanti, bhikkhave, ‘bhikkhū appamattā viharanti, tikkhaṃ maraṇassatiṃ bhāventi āsavānaṃ khayāya’’’.
「诸比库!然而凡任何比库如此修习死念——『啊!愿我活那么长的时间,即在那时间内我咀嚼吞下一团食,作意世尊的教诫,我确实已作了很多』。诸比库!凡任何比库如此修习死念——『啊!愿我活那么长的时间,即在那时间内我入息后出息,或出息后入息,作意世尊的教诫,我确实已作了很多』——诸比库!这些被称为『住于不放逸的比库们,为了诸漏尽而敏锐地修习死念』。」
‘‘Tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘appamattā viharissāma, tikkhaṃ maraṇassatiṃ bhāvayissāma āsavānaṃ khayāyā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba’’nti. Tatiyaṃ.
「诸比库!因此,在此应当如此学——『我们将住于不放逸,为了诸漏尽将敏锐地修习死念』。诸比库!你们确实应当如此学。」第三经。
4. Dutiyamaraṇassatisuttaṃ4. 第二死随念经
§74
Ekaṃ samayaṃ bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi …pe… maraṇassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā.
一时,世尊住在那提咖的砖屋。在那里,世尊对诸比库说……(中略)……诸比库!死念已修习、已多修习,有大果、有大利益,以不死为趣向,以不死为终极。
‘‘Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, maraṇassati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā? Idha, bhikkhave, bhikkhu divase nikkhante rattiyā patihitāya iti paṭisañcikkhati – ‘bahukā kho me paccayā maraṇassa – ahi vā maṃ ḍaṃseyya, vicchiko vā maṃ ḍaṃseyya, satapadī vā maṃ ḍaṃseyya; tena me assa kālakiriyā. So mama assa antarāyo. Upakkhalitvā vā papateyyaṃ, bhattaṃ vā me bhuttaṃ byāpajjeyya, pittaṃ vā me kuppeyya, semhaṃ vā me kuppeyya, satthakā vā me vātā kuppeyyuṃ , manussā vā maṃ upakkameyyuṃ, amanussā vā maṃ upakkameyyuṃ; tena me assa kālakiriyā. So mama assa antarāyo’ti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ – ‘atthi nu kho me pāpakā akusalā dhammā appahīnā ye me assu rattiṃ kālaṃ karontassa antarāyāyā’’’ti.
「诸比库!死念如何修习、如何多修习,有大果、有大利益,以不死为趣向,以不死为终极呢?诸比库!于此,比库在白日过去、夜晚来临时,如此省察——『我有许多死亡的因缘——蛇可能咬我,蝎子可能咬我,蜈蚣可能咬我;那将是我的死时。那将是我的障碍。或者我可能绊倒而跌落,或者我所食的食物可能损害我,或者我的胆汁可能扰乱,或者我的痰可能扰乱,或者我的刀风可能扰乱,或者人们可能攻击我,或者非人可能攻击我;那将是我的死时。那将是我的障碍』。诸比库!那位比库应当如此省察——『我是否有未断的恶不善法,它们若在夜晚死时将成为我的障碍?』」
‘‘Sace, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – ‘atthi me pāpakā akusalā dhammā appahīnā ye me assu rattiṃ kālaṃ karontassa antarāyāyā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ.
「诸比库!若比库省察时如此了知——『我有未断的恶不善法,它们若在夜晚死时将成为我的障碍』,诸比库!那位比库为了断除那些恶不善法,应当生起增上的欲、精进、努力、勇猛、不退、念与正知。
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ādittacelo vā ādittasīso vā tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṃ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyya; evamevaṃ kho, bhikkhave, tena bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ.
「诸比库!譬如衣着火或头着火者,为了熄灭那衣或头,会生起增上的欲、精进、努力、勇猛、不退、念与正知;诸比库!同样地,那位比库为了断除那些恶不善法,应当生起增上的欲、精进、努力、勇猛、不退、念与正知。
‘‘Sace pana, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – ‘natthi me pāpakā akusalā dhammā appahīnā ye me assu rattiṃ kālaṃ karontassa antarāyāyā’ti , tena, bhikkhave, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.
「诸比库!然而若比库省察时如此了知——『我没有未断的恶不善法,它们若在夜晚死时将成为我的障碍』,诸比库!那位比库应当以那喜与悦而住,日夜修学诸善法。
‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu rattiyā nikkhantāya divase patihite iti paṭisañcikkhati – ‘bahukā kho me paccayā maraṇassa – ahi vā maṃ ḍaṃseyya, vicchiko vā maṃ ḍaṃseyya, satapadī vā maṃ ḍaṃseyya; tena me assa kālakiriyā. So mama assa antarāyo. Upakkhalitvā vā papateyyaṃ, bhattaṃ vā me bhuttaṃ byāpajjeyya, pittaṃ vā me kuppeyya, semhaṃ vā me kuppeyya, satthakā vā me vātā kuppeyyuṃ, manussā vā maṃ upakkameyyuṃ, amanussā vā maṃ upakkameyyuṃ; tena me assa kālakiriyā. So mama assa antarāyo’ti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ – ‘atthi nu kho me pāpakā akusalā dhammā appahīnā ye me assu divā kālaṃ karontassa antarāyāyā’’’ti.
「诸比库!于此,比库在夜已过、日已出时如此省察:『我有许多死亡的因缘——蛇可能咬我,蝎子可能螫我,蜈蚣可能螫我;那可能成为我的死亡。那可能成为我的障碍。或者我可能绊倒而跌落,或者我所食的食物可能导致疾病,或者我的胆汁可能失调,或者我的痰可能失调,或者我的刀风可能失调,或者人类可能侵害我,或者非人可能侵害我;那可能成为我的死亡。那可能成为我的障碍。』诸比库!那位比库应当如此省察:『我是否有未断的恶不善法,若我在白天死亡时,它们会成为障碍?』」
‘‘Sace , bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – ‘atthi me pāpakā akusalā dhammā appahīnā ye me assu divā kālaṃ karontassa antarāyāyā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ.
「诸比库!如果比库省察时如此了知:『我有未断的恶不善法,若我在白天死亡时,它们会成为障碍』,诸比库!那位比库为了断除那些恶不善法,应当生起强烈的欲、精进、努力、勇猛、不退、念与正知。」
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ādittacelo vā ādittasīso vā tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṃ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyya; evamevaṃ kho, bhikkhave, tena bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ.
「诸比库!譬如衣服着火或头发着火,为了熄灭那衣服或头发,他应当生起强烈的欲、精进、努力、勇猛、不退、念与正知;同样地,诸比库!那位比库为了断除那些恶不善法,应当生起强烈的欲、精进、努力、勇猛、不退、念与正知。」
‘‘Sace pana, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – ‘natthi me pāpakā akusalā dhammā appahīnā ye me assu divā kālaṃ karontassa antarāyāyā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, maraṇassati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā’’ti. Catutthaṃ.
「诸比库!然而,如果比库省察时如此了知:『我没有未断的恶不善法,若我在白天死亡时,它们会成为障碍』,诸比库!那位比库应当以那喜与悦而住,日夜修学善法。诸比库!如此修习、如此多修的死随念有大果、大利益,以不死为归趣,以不死为终极。」」第四经。
5. Paṭhamasampadāsuttaṃ5. 第一成就经
§75
‘‘Aṭṭhimā , bhikkhave, sampadā. Katamā aṭṭha? Uṭṭhānasampadā, ārakkhasampadā, kalyāṇamittatā, samajīvitā, saddhāsampadā, sīlasampadā, cāgasampadā, paññāsampadā – imā kho, bhikkhave, aṭṭha sampadā’’ti.
「诸比库!有这八种成就。哪八种?勤奋成就、守护成就、善友、平衡生活、信成就、戒成就、施舍成就、慧成就——诸比库!这些是八种成就。」
‘‘Uṭṭhātā kammadheyyesu, appamatto vidhānavā;
「于应作之业勤奋,不放逸而善安排;」
Samaṃ kappeti jīvikaṃ, sambhataṃ anurakkhati.
「平衡地安排生计,守护所积聚之物。」
‘‘Saddho sīlena sampanno, vadaññū vītamaccharo;
「具信与戒成就者,慷慨而离悭吝心;」
Niccaṃ maggaṃ visodheti, sotthānaṃ samparāyikaṃ.
他常清净道路,来世的安稳处。
‘‘Iccete aṭṭha dhammā ca, saddhassa gharamesino;
这八法,对于有信的在家人,
Akkhātā saccanāmena, ubhayattha sukhāvahā.
已被名为真实者所说,两方面带来快乐。
‘‘Diṭṭhadhammahitatthāya, samparāyasukhāya ca;
为了现法的利益,以及来世的快乐,
Evametaṃ gahaṭṭhānaṃ, cāgo puññaṃ pavaḍḍhatī’’ti. pañcamaṃ;
如此,对于诸在家人,布施增长福德。」第五经
6. Dutiyasampadāsuttaṃ6. 第二成就经
§76
‘‘Aṭṭhimā , bhikkhave, sampadā. Katamā aṭṭha? Uṭṭhānasampadā, ārakkhasampadā, kalyāṇamittatā, samajīvitā, saddhāsampadā, sīlasampadā, cāgasampadā, paññāsampadā. Katamā ca, bhikkhave, uṭṭhānasampadā? Idha, bhikkhave, kulaputto yena kammaṭṭhānena jīvitaṃ kappeti – yadi kasiyā yadi vaṇijjāya yadi gorakkhena yadi issattena yadi rājaporisena yadi sippaññatarena – tattha dakkho hoti analaso, tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato, alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātunti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, uṭṭhānasampadā.
「诸比库,有这八种成就。哪八种?勤奋成就、守护成就、善友性、平衡生活、信成就、戒成就、施舍成就、慧成就。诸比库,什么是勤奋成就?诸比库,在此,族姓子以某种工作维持生活——或以耕作、或以贸易、或以养牛、或以弓术、或以王臣、或以某种技艺——在那里,他是熟练的、不懒惰的、具足对方法的思量,能够作、能够安排。诸比库,这称为勤奋成就。
‘‘Katamā ca, bhikkhave, ārakkhasampadā? Idha, bhikkhave, kulaputtassa bhogā honti uṭṭhānavīriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā te ārakkhena guttiyā sampādeti – ‘kinti me bhoge neva rājāno hareyyuṃ, na corā hareyyuṃ, na aggi ḍaheyya, na udakaṃ vaheyya, na appiyā dāyādā hareyyu’nti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ārakkhasampadā.
「诸比库,什么是守护成就?诸比库,在此,族姓子有财富,是以勤奋精进所得、以臂力所积、以汗水所获、如法的、如法所得的,他以守护、以防护来成就它们——『如何使我的财富,诸王不夺取、诸盗贼不夺取、火不烧、水不冲、不可爱的继承人不夺取』。诸比库,这称为守护成就。
‘‘Katamā ca, bhikkhave, kalyāṇamittatā? Idha, bhikkhave, kulaputto yasmiṃ gāme vā nigame vā paṭivasati, tattha ye te honti gahapatī vā gahapatiputtā vā daharā vā vuddhasīlino vuddhā vā vuddhasīlino saddhāsampannā sīlasampannā cāgasampannā paññāsampannā, tehi saddhiṃ santiṭṭhati sallapati sākacchaṃ samāpajjati; yathārūpānaṃ saddhāsampannānaṃ saddhāsampadaṃ anusikkhati, yathārūpānaṃ sīlasampannānaṃ sīlasampadaṃ anusikkhati, yathārūpānaṃ cāgasampannānaṃ cāgasampadaṃ anusikkhati, yathārūpānaṃ paññāsampannānaṃ paññāsampadaṃ anusikkhati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, kalyāṇamittatā.
「诸比库,什么是善友性?诸比库,在此,族姓子在他所住的村或镇,那里有诸家主或家主之子,或是年轻而戒德成熟者、或是年长而戒德成熟者、具足信、达上、具足施舍、具足慧,他与他们一起站立、一起交谈、一起进入讨论;他随学那些具足信者的信成就,他随学那些达上者的戒成就,他随学那些具足施舍者的施舍成就,他随学那些具足慧者的慧成就。诸比库,这称为善友性。
‘‘Katamā ca, bhikkhave, samajīvitā? Idha, bhikkhave, kulaputto āyañca bhogānaṃ viditvā vayañca bhogānaṃ viditvā samaṃ jīvikaṃ kappeti nāccogāḷhaṃ nātihīnaṃ – ‘evaṃ me āyo vayaṃ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaṃ pariyādāya ṭhassatī’ti. Seyyathāpi, bhikkhave, tulādhāro vā tulādhārantevāsī vā tulaṃ paggahetvā jānāti – ‘ettakena vā onataṃ, ettakena vā unnata’nti; evamevaṃ kho, bhikkhave, kulaputto āyañca bhogānaṃ viditvā vayañca bhogānaṃ viditvā samaṃ jīvikaṃ kappeti nāccogāḷhaṃ nātihīnaṃ – ‘evaṃ me āyo vayaṃ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaṃ pariyādāya ṭhassatī’ti. Sacāyaṃ, bhikkhave, kulaputto appāyo samāno uḷāraṃ jīvikaṃ kappeti, tassa bhavanti vattāro ‘udumbarakhādī vāyaṃ kulaputto bhoge khādatī’ti. Sace panāyaṃ, bhikkhave, kulaputto mahāyo samāno kasiraṃ jīvikaṃ kappeti, tassa bhavanti vattāro – ‘ajeṭṭhamaraṇaṃ vāyaṃ kulaputto marissatī’ti. Yato ca khoyaṃ, bhikkhave, kulaputto āyañca bhogānaṃ viditvā vayañca bhogānaṃ viditvā samaṃ jīvikaṃ kappeti nāccogāḷhaṃ nātihīnaṃ – ‘evaṃ me āyo vayaṃ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaṃ pariyādāya ṭhassatī’ti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, samajīvitā.
「诸比库,什么是平衡生活?诸比库,在此,族姓子知道财富的收入,知道财富的支出,他安排平衡的生活,不过于奢侈,不过于吝啬——『如此,我的收入将超过支出而存续,我的支出不会超过收入而存续』。诸比库,譬如持秤者或持秤者的弟子,拿起秤后知道——『以此程度下沉,以此程度上升』;同样地,诸比库,族姓子知道财富的收入,知道财富的支出,他安排平衡的生活,不过于奢侈,不过于吝啬——『如此,我的收入将超过支出而存续,我的支出不会超过收入而存续』。诸比库,如果这位族姓子收入少却安排奢侈的生活,他们会有这样的说法——『这位族姓子像吃无花果树者一样吃掉财富』。诸比库,但如果这位族姓子收入多却安排贫困的生活,他们会有这样的说法——『这位族姓子将像乞丐一样死去』。诸比库,当这位族姓子知道财富的收入,知道财富的支出,他安排平衡的生活,不过于奢侈,不过于吝啬——『如此,我的收入将超过支出而存续,我的支出不会超过收入而存续』。诸比库,这称为平衡生活。
‘‘Katamā ca bhikkhave, saddhāsampadā? Idha, bhikkhave, kulaputto saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ – ‘itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, saddhāsampadā.
「诸比库,什么是信具足?诸比库,在此,族姓子有信,信如来的觉悟——『如此,彼世尊……(中略)……天人师、佛、世尊』。诸比库,这称为信具足。
‘‘Katamā ca, bhikkhave, sīlasampadā? Idha, bhikkhave, kulaputto pāṇātipātā paṭivirato hoti…pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, sīlasampadā.
「诸比库,什么是戒具足?诸比库,在此,族姓子离杀生……(中略)……离放逸之因的诸酒类。诸比库,这称为戒具足。
‘‘Katamā ca, bhikkhave, cāgasampadā? Idha, bhikkhave, kulaputto vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati…pe… yācayogo dānasaṃvibhāgarato. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, cāgasampadā.
「诸比库,什么是舍具足?诸比库,在此,族姓子以离垢、离悭吝之心住于家中……(中略)……乐于应请、乐于布施与分享。诸比库,这称为舍具足。
‘‘Katamā ca, bhikkhave, paññāsampadā? Idha , bhikkhave, kulaputto paññavā hoti…pe… sammā dukkhakkhayagāminiyā. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, paññāsampadā. Imā kho, bhikkhave, aṭṭha sampadā’’ti.
「诸比库,什么是慧具足?诸比库,在此,族姓子有慧……(中略)……导向正灭苦。诸比库,这称为慧具足。诸比库,这些是八种具足。」
‘‘Uṭṭhātā kammadheyyesu, appamatto vidhānavā;
「于诸业务中勤奋,不放逸而善安排;
Samaṃ kappeti jīvikaṃ, sambhataṃ anurakkhati.
安排平衡的生活,守护所积聚的。
‘‘Saddho sīlena sampanno, vadaññū vītamaccharo;
「有信、达上,慷慨、离悭吝;
Niccaṃ maggaṃ visodheti, sotthānaṃ samparāyikaṃ.
他常清净道路,来世的安稳处。
‘‘Iccete aṭṭha dhammā ca, saddhassa gharamesino;
这八法,对于在家的有信者,
Akkhātā saccanāmena, ubhayattha sukhāvahā.
被称为真实之名,在两方面带来安乐。
‘‘Diṭṭhadhammahitatthāya, samparāyasukhāya ca;
为了现法的利益,以及为了来世的安乐,
Evametaṃ gahaṭṭhānaṃ, cāgo puññaṃ pavaḍḍhatī’’ti. chaṭṭhaṃ;
如是对于诸在家者,布施增长福德。第六经
7. Icchāsuttaṃ7. 欲经
§77
Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi – ‘‘āvuso bhikkhavo’’ti! ‘‘Āvuso’’ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca –
在那里,具寿沙利子对诸比库说——「诸具寿比库!」「具寿!」那些比库回答具寿沙利子。具寿沙利子说此——
‘‘Aṭṭhime, āvuso, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame aṭṭha? Idhāvuso, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So uṭṭhahati, ghaṭati, vāyamati lābhāya. Tassa uṭṭhahato, ghaṭato, vāyamato lābhāya lābho nuppajjati. So tena alābhena socati kilamati paridevati, urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccatāvuso, ‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, uṭṭhahati, ghaṭati , vāyamati lābhāya, na ca lābhī, socī ca paridevī ca, cuto ca saddhammā’’’.
「诸具寿,这八种人存在、出现于世间。哪八种?诸具寿,这里,当比库独居、住于无依靠的生活时,为了利得而生起欲求。他为了利得而起立、努力、精勤。当他为了利得而起立、努力、精勤时,利得不生起。他因那无利得而悲伤、疲倦、悲泣,捶胸啼哭,陷入痴迷。诸具寿,这被称为『比库为了利得而有欲而住,为了利得而起立、努力、精勤,却不得利得,悲伤且悲泣,从正法退失』。
‘‘Idha panāvuso, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So uṭṭhahati, ghaṭati, vāyamati lābhāya. Tassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato lābhāya lābho uppajjati. So tena lābhena majjati pamajjati pamādamāpajjati. Ayaṃ vuccatāvuso, ‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya, lābhī ca, madī ca pamādī ca, cuto ca saddhammā’’’.
「然而,诸具寿,这里,当比库独居、住于无依靠的生活时,为了利得而生起欲求。他为了利得而起立、努力、精勤。当他为了利得而起立、努力、精勤时,利得生起。他因那利得而骄傲、放逸,陷入放逸。诸具寿,这被称为『比库为了利得而有欲而住,为了利得而起立、努力、精勤,得到利得,骄傲且放逸,从正法退失』。
‘‘Idha panāvuso, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So na uṭṭhahati, na ghaṭati, na vāyamati lābhāya. Tassa anuṭṭhahato, aghaṭato, avāyamato lābhāya lābho nuppajjati. So tena alābhena socati kilamati paridevati, urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccatāvuso, ‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, na uṭṭhahati, na ghaṭati, na vāyamati lābhāya, na ca lābhī, socī ca paridevī ca, cuto ca saddhammā’’’.
「复次,诸具寿,当比库远离而住、过无依生活时,为了利得而生起欲求。他不奋起、不努力、不精勤于利得。当他不奋起、不努力、不精勤于利得时,利得不生起。他因那无利得而悲伤、疲劳、悲泣,捶胸啼哭,陷入痴迷。诸具寿,这被称为『比库为了利得而有欲求地住,不奋起、不努力、不精勤于利得,无利得,悲伤且悲泣,从正法退堕』。」
‘‘Idha panāvuso, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So na uṭṭhahati, na ghaṭati, na vāyamati lābhāya. Tassa anuṭṭhahato, aghaṭato, avāyamato lābhāya lābho uppajjati. So tena lābhena majjati pamajjati pamādamāpajjati. Ayaṃ vuccatāvuso, ‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya, lābhī ca, madī ca pamādī ca, cuto ca saddhammā’’’.
「复次,诸具寿,当比库远离而住、过无依生活时,为了利得而生起欲求。他不奋起、不努力、不精勤于利得。当他不奋起、不努力、不精勤于利得时,利得生起。他因那利得而骄醉、放逸,陷入放逸。诸具寿,这被称为『比库为了利得而有欲求地住,不奋起、不努力、不精勤于利得,有利得,骄醉且放逸,从正法退堕』。」
‘‘Idha panāvuso, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So uṭṭhahati, ghaṭati, vāyamati lābhāya. Tassa uṭṭhahato, ghaṭato, vāyamato lābhāya, lābho nuppajjati. So tena alābhena na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccatāvuso, ‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya, na ca lābhī, na ca socī na ca paridevī, accuto ca saddhammā’’’.
「复次,诸具寿,当比库远离而住、过无依生活时,为了利得而生起欲求。他奋起、努力、精勤于利得。当他奋起、努力、精勤于利得时,利得不生起。他因那无利得而不悲伤、不疲劳、不悲泣,不捶胸啼哭,不陷入痴迷。诸具寿,这被称为『比库为了利得而有欲求地住,奋起、努力、精勤于利得,无利得,不悲伤且不悲泣,不从正法退堕』。」
‘‘Idha panāvuso, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So uṭṭhahati, ghaṭati, vāyamati lābhāya. Tassa uṭṭhahato, ghaṭato, vāyamato lābhāya, lābho uppajjati. So tena lābhena na majjati na pamajjati na pamādamāpajjati. Ayaṃ vuccatāvuso, ‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, uṭṭhahati, ghaṭati, vāyamati lābhāya, lābhī ca, na ca madī na ca pamādī, accuto ca saddhammā’’’.
「复次,诸具寿,当比库远离而住、过无依生活时,为了利得而生起欲求。他奋起、努力、精勤于利得。当他奋起、努力、精勤于利得时,利得生起。他因那利得而不骄醉、不放逸,不陷入放逸。诸具寿,这被称为『比库为了利得而有欲求地住,奋起、努力、精勤于利得,有利得,不骄醉且不放逸,不从正法退堕』。」
‘‘Idha panāvuso, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So na uṭṭhahati, na ghaṭati, na vāyamati lābhāya. Tassa anuṭṭhahato, aghaṭato, avāyamato lābhāya, lābho nuppajjati. So tena alābhena na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccatāvuso, ‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, na uṭṭhahati, na ghaṭati, na vāyamati lābhāya, na ca lābhī, na ca socī na ca paridevī, accuto ca saddhammā’’’.
「复次,诸具寿,当比库远离而住、过无依生活时,为了利得而生起欲求。他不奋起、不努力、不精勤于利得。当他不奋起、不努力、不精勤于利得时,利得不生起。他因那无利得而不悲伤、不疲劳、不悲泣,不捶胸啼哭,不陷入痴迷。诸具寿,这被称为『比库为了利得而有欲求地住,不奋起、不努力、不精勤于利得,无利得,不悲伤且不悲泣,不从正法退堕』。」
‘‘Idha panāvuso, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So na uṭṭhahati, na ghaṭati, na vāyamati lābhāya. Tassa anuṭṭhahato, aghaṭato, avāyamato lābhāya, lābho uppajjati. So tena lābhena na majjati na pamajjati na pamādamāpajjati. Ayaṃ vuccatāvuso , ‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, na uṭṭhahati, na ghaṭati , na vāyamati lābhāya, lābhī ca, na ca madī na ca pamādī, accuto ca saddhammā’. Ime kho, āvuso, aṭṭha puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi’’nti. Sattamaṃ.
「复次,诸具寿,当比库远离而住、过无依生活时,为了利得而生起欲求。他不奋起、不努力、不精勤于利得。当他不奋起、不努力、不精勤于利得时,利得生起。他因那利得而不骄醉、不放逸,不陷入放逸。诸具寿,这被称为『比库为了利得而有欲求地住,不奋起、不努力、不精勤于利得,有利得,不骄醉且不放逸,不从正法退堕』。诸具寿,这八种人存在、可见于世间。」第七经。
8. Alaṃsuttaṃ8. 足够经
§78
Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi…pe… chahāvuso, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ attano, alaṃ paresaṃ. Katamehi chahi? Idhāvuso, bhikkhu khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; sutānañca dhammānaṃ dhāraṇajātiko hoti; dhātānañca dhammānaṃ atthūpaparikkhitā hoti; atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno ca hoti; kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo, poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā; sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaṃsako sabrahmacārīnaṃ. Imehi kho, āvuso, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ attano, alaṃ paresaṃ.
于此,具寿沙利子告诸比库……诸具寿,具足六法的比库足以自利,足以利他。哪六法?诸具寿,于此,比库对诸善法是速得者;对所听闻的诸法是持法种姓者;对所持的诸法是义的观察者;了知义、了知法,是法随法行者;是善语者、善语言者,具足优雅的言语、清晰的、无瑕疵的、能表达义理的;对诸梵行者是示导者、劝导者、鼓励者、激励者。诸具寿,具足这六法的比库足以自利,足以利他。
‘‘Pañcahāvuso, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ attano, alaṃ paresaṃ. Katamehi pañcahi? Idhāvuso, bhikkhu na heva kho khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; sutānañca dhammānaṃ dhāraṇajātiko hoti; dhātānañca dhammānaṃ atthūpaparikkhitā hoti; atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno ca hoti; kalyāṇavāco ca hoti…pe… sandassako ca hoti…pe… sabrahmacārīnaṃ. Imehi kho, āvuso, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ attano, alaṃ paresaṃ.
「诸具寿,具足五法的比库足以自利,足以利他。哪五法?诸具寿,于此,比库虽然对诸善法不是速得者;但对所听闻的诸法是持法种姓者;对所持的诸法是义的观察者;了知义、了知法,是法随法行者;是善语者……对诸梵行者是示导者……。诸具寿,具足这五法的比库足以自利,足以利他。」
‘‘Catūhāvuso, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ attano, nālaṃ paresaṃ . Katamehi catūhi? Idhāvuso, bhikkhu khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; sutānañca dhammānaṃ dhāraṇajātiko hoti; dhātānañca dhammānaṃ atthūpaparikkhitā hoti; atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno ca hoti; no ca kalyāṇavāco hoti…pe… no ca sandassako hoti…pe… sabrahmacārīnaṃ. Imehi kho, āvuso, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ attano, nālaṃ paresaṃ.
「诸贤友,具足四法的比库足以自利,不足以利他。哪四种?诸贤友,这里,比库对诸善法有快速的领悟;对所听闻的诸法有持受的天性;对所持受的诸法有义理的审察;了知义理、了知法后,随法而行;但不是善语者……不是教导者……对诸梵行者。诸贤友,具足这四法的比库足以自利,不足以利他。」
‘‘Catūhāvuso , dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ paresaṃ, nālaṃ attano. Katamehi catūhi? Idhāvuso, bhikkhu khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; sutānañca dhammānaṃ dhāraṇajātiko hoti; no ca dhātānaṃ dhammānaṃ atthūpaparikkhitā hoti; no ca atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno hoti; kalyāṇavāco ca hoti…pe… sandassako ca hoti…pe… sabrahmacārīnaṃ. Imehi kho, āvuso, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ paresaṃ, nālaṃ attano.
「诸贤友,具足四法的比库足以利他,不足以自利。哪四种?诸贤友,这里,比库对诸善法有快速的领悟;对所听闻的诸法有持受的天性;但对所持受的诸法没有义理的审察;没有了知义理、了知法后随法而行;但是善语者……是教导者……对诸梵行者。诸贤友,具足这四法的比库足以利他,不足以自利。」
‘‘Tīhāvuso, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ attano, nālaṃ paresaṃ. Katamehi tīhi? Idhāvuso, bhikkhu na heva kho khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; sutānañca dhammānaṃ dhāraṇajātiko hoti; dhātānañca dhammānaṃ atthūpaparikkhitā hoti; atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno ca hoti; no ca kalyāṇavāco hoti…pe… no ca sandassako hoti…pe… sabrahmacārīnaṃ. Imehi kho, āvuso, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ attano, nālaṃ paresaṃ.
「诸贤友,具足三法的比库足以自利,不足以利他。哪三种?诸贤友,这里,比库对诸善法没有快速的领悟;但对所听闻的诸法有持受的天性;对所持受的诸法有义理的审察;了知义理、了知法后,随法而行;但不是善语者……不是教导者……对诸梵行者。诸贤友,具足这三法的比库足以自利,不足以利他。」
‘‘Tīhāvuso , dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ paresaṃ, nālaṃ attano. Katamehi tīhi? Idhāvuso, bhikkhu na heva kho khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; sutānañca dhammānaṃ dhāraṇajātiko hoti; no ca dhātānaṃ dhammānaṃ atthūpaparikkhitā hoti; no ca atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno hoti; kalyāṇavāco ca hoti…pe… atthassa viññāpaniyā, sandassako ca hoti…pe… sabrahmacārīnaṃ. Imehi kho, āvuso, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ paresaṃ, nālaṃ attano.
「诸贤友,具足三法的比库足以利他,不足以自利。哪三种?诸贤友,这里,比库对诸善法没有快速的领悟;但对所听闻的诸法有持受的天性;但对所持受的诸法没有义理的审察;没有了知义理、了知法后随法而行;但是善语者……能令义理得以了知,是教导者……对诸梵行者。诸贤友,具足这三法的比库足以利他,不足以自利。」
‘‘Dvīhāvuso, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ attano, nālaṃ paresaṃ. Katamehi dvīhi? Idhāvuso, bhikkhu na heva kho khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; no ca sutānaṃ dhammānaṃ dhāraṇajātiko hoti; dhātānañca dhammānaṃ atthūpaparikkhitā hoti; atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno ca hoti; no ca kalyāṇavāco hoti…pe… no ca sandassako hoti…pe… sabrahmacārīnaṃ. Imehi kho, āvuso, dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ attano, nālaṃ paresaṃ.
「诸贤友,具足二法的比库足以自利,不足以利他。哪二种?诸贤友,这里,比库对诸善法没有快速的领悟;对所听闻的诸法没有持受的天性;但对所持受的诸法有义理的审察;了知义理、了知法后,随法而行;但不是善语者……不是教导者……对诸梵行者。诸贤友,具足这二法的比库足以自利,不足以利他。」
‘‘Dvīhāvuso , dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ paresaṃ, nālaṃ attano. Katamehi dvīhi? Idhāvuso, bhikkhu na heva kho khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; no ca sutānaṃ dhammānaṃ dhāraṇajātiko hoti; no ca dhātānaṃ dhammānaṃ atthūpaparikkhitā hoti; no ca atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno hoti; kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo , poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā; sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaṃsako sabrahmacārīnaṃ. Imehi kho, āvuso, dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ paresaṃ, nālaṃ attano’’ti. Aṭṭhamaṃ.
「诸贤友,具足二法的比库足以利他,不足以自利。哪二种?诸贤友,这里,比库对诸善法没有快速的领悟;对所听闻的诸法没有持受的天性;对所持受的诸法没有义理的审察;没有了知义理、了知法后随法而行;但是善语者、善于说语者,具足流畅的、清晰的、无结的、能令义理得以了知的语言;是教导者、劝导者、鼓励者、激励者对诸梵行者。诸贤友,具足这二法的比库足以利他,不足以自利。」第八。
9. Parihānasuttaṃ9. 衰退经
§79
‘‘Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame aṭṭha? Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, saṅgaṇikārāmatā, indriyesu aguttadvāratā, bhojane amattaññutā, saṃsaggārāmatā, papañcārāmatā – ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti.
「诸比库,这八法导向有学比库的退失。哪八种?乐于事务、乐于言谈、乐于睡眠、乐于结交、诸根门不守护、于食不知量、乐于交际、乐于戏论——诸比库,这八法导向有学比库的退失。」
‘‘Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame aṭṭha? Na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, na saṅgaṇikārāmatā, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā, asaṃsaggārāmatā, nippapañcārāmatā – ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī’’ti. Navamaṃ.
「诸比库,这八法导向有学比库的不退失。哪八种?不乐于事务、不乐于言谈、不乐于睡眠、不乐于结交、诸根门守护、于食知量、不乐于交际、乐于无戏论——诸比库,这八法导向有学比库的不退失。」第九。
10. Kusītārambhavatthusuttaṃ10. 懈怠精进事经
§80
‘‘Aṭṭhimāni , bhikkhave, kusītavatthūni. Katamāni aṭṭha? Idha, bhikkhave, bhikkhunā kammaṃ kattabbaṃ hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘kammaṃ kho me kattabbaṃ bhavissati. Kammaṃ kho pana me karontassa kāyo kilamissati. Handāhaṃ nipajjāmī’ti. So nipajjati, na vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ kusītavatthu.
「诸比库,这些是八种懈怠事。哪八种?诸比库,这里,比库有工作应当做。他如此想:『我将有工作应当做。然而当我做工作时,身体将会疲劳。来吧,我躺下』。他躺下,不发起精进以证得未证得者、以证悟未证悟者、以作证未作证者。诸比库,这是第一种懈怠事。」
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhunā kammaṃ kataṃ hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho kammaṃ akāsiṃ. Kammaṃ kho pana me karontassa kāyo kilanto. Handāhaṃ nipajjāmī’ti. So nipajjati, na vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ, bhikkhave, dutiyaṃ kusītavatthu.
「再者,诸比库,比库已做了工作。他如此想:『我已做了工作。然而当我做工作时,身体已疲劳。来吧,我躺下』。他躺下,不发起精进以证得未证得者、以证悟未证悟者、以作证未作证者。诸比库,这是第二种懈怠事。」
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘maggo me gantabbo bhavissati. Maggaṃ kho pana me gacchantassa kāyo kilamissati. Handāhaṃ nipajjāmī’ti. So nipajjati, na vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ, bhikkhave, tatiyaṃ kusītavatthu.
「再者,诸比库,比库有道路应当行。他如此想:『我将有道路应当行。然而当我行道路时,身体将会疲劳。来吧,我躺下』。他躺下,不发起精进以证得未证得者、以证悟未证悟者、以作证未作证者。诸比库,这是第三种懈怠事。」
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho maggaṃ agamāsiṃ. Maggaṃ kho pana me gacchantassa kāyo kilanto. Handāhaṃ nipajjāmī’ti. So nipajjati, na vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ bhikkhave, catutthaṃ kusītavatthu.
「再者,诸比库,比库已行了道路。他如此想:『我已行了道路。然而当我行道路时,身体已疲劳。来吧,我躺下』。他躺下,不发起精进以证得未证得者、以证悟未证悟者、以作证未作证者。诸比库,这是第四种懈怠事。」
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto nālatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa me kāyo kilanto akammañño. Handāhaṃ nipajjāmī’ti. So nipajjati, na vīriyaṃ ārabhati…pe… idaṃ, bhikkhave, pañcamaṃ kusītavatthu.
「再者,诸比库,比库往村或镇行乞食,未得到粗或细的食物足够的满足。他如此想:『我往村或镇行乞食,未得到粗或细的食物足够的满足。我的身体疲劳、不适于工作。来吧,我躺下』。他躺下,不发起精进……诸比库,这是第五种懈怠事。」
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto alatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa me kāyo garuko akammañño māsācitaṃ maññe. Handāhaṃ nipajjāmī’ti. So nipajjati, na vīriyaṃ ārabhati…pe… idaṃ, bhikkhave, chaṭṭhaṃ kusītavatthu.
「再者,诸比库,比库往村或镇行乞食,得到了粗或细的食物足够的满足。他如此想:『我往村或镇行乞食,得到了粗或细的食物足够的满足。我的身体沉重、不适于工作,好像吃了豆子一样。来吧,我躺下』。他躺下,不发起精进……诸比库,这是第六种懈怠事。」
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho. Tassa evaṃ hoti – ‘uppanno kho me ayaṃ appamattako ābādho atthi kappo nipajjituṃ. Handāhaṃ nipajjāmī’ti. So nipajjati, na vīriyaṃ ārabhati…pe… idaṃ, bhikkhave, sattamaṃ kusītavatthu.
「再者,诸比库,比库生起了微小的疾病。他如此想:『我已生起了这微小的疾病,有躺下的理由。来吧,我躺下』。他躺下,不发起精进……诸比库,这是第七种懈怠事。」
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā. Tassa me kāyo dubbalo akammañño. Handāhaṃ nipajjāmī’ti . So nipajjati, na vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ, bhikkhave, aṭṭhamaṃ kusītavatthu. Imāni kho, bhikkhave, aṭṭha kusītavatthūni.
「再者,诸比库,比库从病中痊愈,刚从疾病中痊愈。他如此想:『我从病中痊愈,刚从疾病中痊愈。我的身体虚弱、不适于工作。来吧,我躺下』。他躺下,不发起精进以证得未证得者、以证悟未证悟者、以作证未作证者。诸比库,这是第八种懈怠事。诸比库,这些是八种懈怠事。」
‘‘Aṭṭhimāni , bhikkhave, ārambhavatthūni. Katamāni aṭṭha? Idha, bhikkhave, bhikkhunā kammaṃ kattabbaṃ hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘kammaṃ kho me kattabbaṃ bhavissati. Kammaṃ kho mayā karontena na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ. Handāhaṃ paṭikacceva vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti. So vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ ārambhavatthu.
「诸比库,这些是八种精进事。哪八种?诸比库,这里,比库有工作应当做。他如此想:『我将有工作应当做。当我做工作时,不容易作意诸佛的教诫。让我预先发起精进,为了未得的获得、未达到的达到、未作证的作证。』他发起精进,为了未得的获得、未达到的达到、未作证的作证。诸比库,这是第一种精进事。」
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhunā kammaṃ kataṃ hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho kammaṃ akāsiṃ. Kammaṃ kho panāhaṃ karonto nāsakkhiṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ. Handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti. So vīriyaṃ ārabhati. Idaṃ, bhikkhave, dutiyaṃ ārambhavatthu.
「再者,诸比库,比库已做了工作。他如此想:『我做了工作。然而当我做工作时,我不能作意诸佛的教诫。让我发起精进,为了未得的获得、未达到的达到、未作证的作证。』他发起精进。诸比库,这是第二种精进事。」
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaṃ hoti – maggo kho me gantabbo bhavissati. Maggaṃ kho pana me gacchantena na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ. Handāhaṃ vīriyaṃ…pe… idaṃ, bhikkhave, tatiyaṃ ārambhavatthu.
「再者,诸比库,比库有路程应当行。他如此想:『我将有路程应当行。然而当我行路程时,不容易作意诸佛的教诫。让我发起精进……』诸比库,这是第三种精进事。」
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaṃ hoti – ahaṃ kho maggaṃ agamāsiṃ. Maggaṃ kho panāhaṃ gacchanto nāsakkhiṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ. Handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… idaṃ, bhikkhave, catutthaṃ ārambhavatthu.
「再者,诸比库,比库已行了路程。他如此想:『我行了路程。然而当我行路程时,我不能作意诸佛的教诫。让我发起精进……』诸比库,这是第四种精进事。」
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti – ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto nālatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa me kāyo lahuko kammañño. Handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… idaṃ, bhikkhave, pañcamaṃ ārambhavatthu.
「再者,诸比库,比库在村或镇行乞食,未得到粗或细的食物足够的满足。他如此想:『我在村或镇行乞食,未得到粗或细的食物足够的满足。我的身体轻快、适于工作。让我发起精进……』诸比库,这是第五种精进事。」
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti – ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto alatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa me kāyo balavā kammañño. Handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… idaṃ, bhikkhave, chaṭṭhaṃ ārambhavatthu.
「再者,诸比库,比库在村或镇行乞食,得到了粗或细的食物足够的满足。他如此想:『我在村或镇行乞食,得到了粗或细的食物足够的满足。我的身体强壮、适于工作。让我发起精进……』诸比库,这是第六种精进事。」
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho. Tassa evaṃ hoti – uppanno kho me ayaṃ appamattako ābādho. Ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ me ābādho pavaḍḍheyya. Handāhaṃ paṭikacceva vīriyaṃ ārabhāmi…pe… idaṃ, bhikkhave, sattamaṃ ārambhavatthu.
「再者,诸比库,比库生起了小病。他如此想:『我生起了这小病。然而这是可能的,我的病可能增长。让我预先发起精进……』诸比库,这是第七种精进事。」
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā. Ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ me ābādho paccudāvatteyya. Handāhaṃ paṭikacceva vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti. So vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ, bhikkhave, aṭṭhamaṃ ārambhavatthu. Imāni kho, bhikkhave, aṭṭha ārambhavatthūnī’’ti. Dasamaṃ.
「再者,诸比库,比库从病痊愈,刚从病痊愈不久。他如此想:『我从病痊愈,刚从病痊愈不久。然而这是可能的,我的病可能再发。让我预先发起精进,为了未得的获得、未达到的达到、未作证的作证。』他发起精进,为了未得的获得、未达到的达到、未作证的作证。诸比库,这是第八种精进事。诸比库,这些是八种精进事。」第十经
Yamakavaggo tatiyo. · 双品第三
Tassuddānaṃ –
其摄颂——
Dve saddhā dve maraṇassatī, dve sampadā athāpare;
二信、二死随念,另有二成就;
Icchā alaṃ parihānaṃ, kusītārambhavatthūnīti.
欲、满足、衰退,怠惰与精进之事。