5. Uposathavaggo · 5. 伍波萨他品义注
5. Uposathavaggo5. 伍波萨他品
4. Vāseṭṭhasuttavaṇṇanā4. 瓦谢德经注释
§44
44. Pañcamassa catutthe ime cepi, vāseṭṭha, mahāsālāti purato ṭhite dve sālarukkhe dassento parikappopamaṃ āha. Idaṃ vuttaṃ hoti – ime tāva mahāsālā acetanā. Sace etepi sacetanā hutvā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavaseyyuṃ, etesampi so uposathavāso dīgharattaṃ hitāya sukhāya assa. Bhūte pana vattabbameva natthīti.
第四十五章，此时这丈下堂中，宽广大厅前伫立着两株沙罗树，观其周围呈环状，称为环形。此义释曰：此二树即是此宽厅之无生命物。若如是此二树俱有生命，且具八支涵摄之斋戒，宁静安卧，则此二树亦为长久利益快乐之斋戒修持者。然现实中却非此理，故当明了。
6. Anuruddhasuttavaṇṇanā6. 阿努儒达经注释
§46
46. Chaṭṭhe yenāyasmā anuruddhoti tā kira devatā attano sampattiṃ oloketvā ‘‘kiṃ nu kho nissāya ayaṃ sampatti amhehi laddhā’’ti āvajjamānā theraṃ disvā ‘‘mayaṃ amhākaṃ ayyassa pubbe cakkavattirajjaṃ karontassa pādaparicārikā hutvā tena dinnovāde ṭhatvā imaṃ sampattiṃ labhimha, gacchāma theraṃ ānetvā imaṃ sampattiṃ anubhavissāmā’’ti divā yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkamiṃsu. Tīsu ṭhānesūti tīsu kāraṇesu. Ṭhānaso paṭilabhāmāti khaṇeneva labhāma. Saranti vacanasaddaṃ vā gītasaddaṃ vā ābharaṇasaddaṃ vā. Pītā assūtiādīni nīlā tāva jātā, pītā bhavituṃ na sakkhissantītiādinā nayena cintetvā vitakketi. Tāpi ‘‘idāni ayyo amhākaṃ pītabhāvaṃ icchati, idāni lohitabhāva’’nti tādisāva ahesuṃ.
第四十六章，时有名曰阿努儒达具寿者，于某时观天神自相显其所获福报，喃喃曰：「我等可从何处获得此福报？」众天人现身长老面前言：「昔日，吾等曾为尊者，乃前佛转轮王之侍从足下，恭敬侍奉。以此因缘，得此福报。今当前往，引尊者来，得共受斯福。」日间是名阿努儒达者至彼处。三处而至者，谓三因缘。因缘得即所得者，谓瞬间得成。闻歌声、歌谣声、器乐声等响。天衣物诸色多为蓝色，谓由『非能成为黄色』（不可变成黄色）等义而生。其色谓「黄色欲成之蓝」，思虑其不能成黄色，乃作是念：「如今尊者欲得我等黄身，遂今变为赤色。」如此色相渐成。
Accharaṃ vādesīti pāṇitalaṃ vādesi. Pañcaṅgikassāti ātataṃ, vitataṃ, ātatavitataṃ, ghanaṃ, susiranti imehi pañcahi aṅgehi samannāgatassa. Tattha ātataṃ nāma cammapariyonaddhesu bheriādīsu ekatalatūriyaṃ, vitataṃ nāma ubhayatalaṃ, ātatavitataṃ nāma sabbaso pariyonaddhaṃ, susiraṃ vaṃsādi, ghanaṃ sammādi. Suvinītassāti ākaḍḍhanasithilakaraṇādīhi samucchitassa. Suppaṭipatāḷitassāti pamāṇe ṭhitabhāvajānanatthaṃ suṭṭhu paṭipatāḷitassa. Kusalehi susamannāhatassāti ye vādetuṃ kusalā chekā, tehi vāditassa. Vaggūti cheko sundaro. Rajanīyoti rañjetuṃ samattho. Kamanīyoti kāmetabbayutto. Khamanīyoti vā pāṭho, divasampi suyyamāno khamateva, na nibbindatīti attho. Madanīyoti mānamadapurisamadajanano. Indriyāni okkhipīti ‘‘asāruppaṃ imā devatā karontī’’ti indriyāni heṭṭhā khipi, na akkhīni ummīletvā olokesi. Na khvayyo anuruddho sādiyatīti ‘‘mayaṃ naccāma gāyāma, ayyo pana anuruddho na kho sādiyati, akkhīni ummīletvā na oloketi, kiṃ mayaṃ naccitvā vā gāyitvā vā karissāmā’’ti tattheva antaradhāyiṃsu. Yena bhagavā tenupasaṅkamīti tāsaṃ devatānaṃ ānubhāvaṃ disvā ‘‘katihi nu kho dhammehi samannāgato mātugāmo manāpakāyike devaloke nibbattatī’’ti imamatthaṃ pucchituṃ upasaṅkami.
所谓阐述正道者，亦称为摆说正道。其谓五肢成就者，谓根本成就、展开、收敛、坚固、柔和之五种因缘。彼中展开者，即边缘皮革中铃铛等之一层；展开则为双层；收敛谓全体包围；柔和谓竹管等，坚固曰正紧实。所谓圆满者，谓增减收放诸因皆相称合。所谓调善者，谓量度得正，能正确阐明理义。所谓善能者，即善于演说之辈，其言美妙。所谓达意者，谓能悦心。所谓悦意者，谓应当令开心。所谓应软者，谓言语柔顺，日复一日均能胜任，未生厌倦。所谓傲慢者，谓因自尊而显露富贵。谓「向内掷诸根」，谓如「虚空之能施者」，此类根未视而速收。不然者阿努儒达非主善者云：「我等可舞歌，然尊者阿努儒达无能舞歌，此时闭眼未视。吾等可舞歌为谁？」遂彼天人皆消失。后与世尊相遇，诸天人之神通显现，世尊问：「何因缘而具足此身？而来生于无有悔恶之天？」乃为此义问。
9-10. Idhalokikasuttadvayavaṇṇanā9-10. 此世间经二经注释
§49-50
49-50. Navame ayaṃ’sa loko āraddho hotīti ayamassa loko idhaloke karaṇamattāya āraddhattā paripuṇṇattā āraddho hoti paripuṇṇo. Soḷasākārasampannāti sutte vuttehi aṭṭhahi, gāthāsu aṭṭhahīti soḷasahi ākārehi samannāgatā, yāni vā aṭṭhaṅgāni parampi tesu samādapetīti evampi soḷasākārasampannāti eke. Saddhāsīlapaññā panettha missikā kathitā. Dasamaṃ bhikkhusaṅghassa kathitaṃ. Sabbasuttesu pana yaṃ na vuttaṃ, taṃ heṭṭhā āgatanayattā uttānatthamevāti.
第四十九至五十章，第九，此界已开始成就，是谓此界仅对内世作用而已，以成就圆满为准。所谓具十六形相者，经典及颂章中言六十，颂文十六形相俱足，即八支种类亦皆周遍，谓如是称具十六形。信、戒、慧三德于此表述颇有误会。第十篇论述比库僧团。经典诸事若未载，当皆归于下述等深奥义理。
Uposathavaggo pañcamo. · 伍波萨他品第五。
Paṭhamapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ. · 第一个五十经完毕。
2. Dutiyapaṇṇāsakaṃ
第二章，第五十篇。