2. Anussativaggo · 2. 随念品义注
2. Anussativaggo2. 随念品
1-2. Mahānāmasuttadvayavaṇṇanā1-2. 大名二经注释
§11-12
11-12. Dutiyassa paṭhame nānāvihārehi viharatanti gihīnaṃ nibaddho eko vihāro nāma natthi, tasmā amhākaṃ anibaddhavihārena viharantānaṃ kena vihārena katarena nibaddhavihārena vihātabbanti pucchati. Ārādhakoti sampādako paripūrako. Dhammasotasamāpanno buddhānussatiṃbhāvetīti dhammasotasamāpanno hutvā buddhānussatiṃ bhāveti. Dutiye gilānā vuṭṭhitoti gilāno hutvā vuṭṭhito.
第十一、十二句。第二节中说：‘比库们各自修行多种不同的行处，没有一个专属于在家人的固定住处，故问及我们这些无固定住处而精勤修行者，凭什么行处或凭何种固定住处而得以安住？’此中所称‘安住’是指‘尊重、勤修、圆满具足’。‘得法流’乃‘如来及圣者谛听法音’，即已得法流后，精勤修习如来功德之念。第二节中的‘病者起身’指虽曾病倒，但已痊愈而起身。
3. Nandiyasuttavaṇṇanā3. 难提亚经注释
§13
13. Tatiye kalyāṇamitteti sumitte. Evamettha kalyāṇamittavasena saṅghānussati kathitā. Kabaḷīkārāhārabhakkhānanti kāmāvacaradevānaṃ. Asamayavimuttoti asamayavimuttiyā vimutto khīṇāsavo.
第十三句。第三节所称‘善友’即‘善良的友侣’，在此特指圣僧僧团的追念。所谓‘顽固饮食众生’乃指沉溺于欲界欲乐之天人。‘无时解脱’是指尚未得证无时解脱者，亦称‘烦恼已断’者。
4. Subhūtisuttavaṇṇanā4. 须菩提经注释
§14
14. Catutthe ko nāmāyaṃ subhūtī bhikkhūti jānantopi satthā kathāsamuṭṭhāpanatthaṃ pucchati. Sudattassa upāsakassa puttoti anāthapiṇḍikaṃ sandhāyāha. Anāthapiṇḍikassa hi putto attano cūḷapitu santike pabbajito, atha naṃ subhūtitthero ādāya satthu santikaṃ agamāsi. Saddhāpadānesūti saddhānaṃ puggalānaṃ apadānesu lakkhaṇesu.
第十四句。第四节中问：‘以何名义谓此比库为净志比库？’答曰：当时佛陀为劝发弟子信心，故提问此事。又问及‘善信居士苏达的儿子’，指关于安那律迦陀之儿子曾于小父在场时出家，及净志长老带其前往佛处。‘信心记载’指是信心果报记载于诸人传记之中。
5. Mettasuttavaṇṇanā5. 慈经注释
§15
15. Pañcame sukhaṃ supatīti yathā sesajanā samparivattamānā kākacchamānā dukkhaṃ supanti, evaṃ asupitvā sukhaṃ supati. Niddaṃ okkamantopi samāpattiṃ samāpanno viya hoti. Sukhaṃ paṭibujjhatīti yathā aññe nitthunantā vijambhamānā samparivattantā dukkhaṃ paṭibujjhanti, evaṃ appaṭibujjhitvā vikasamānaṃ viya padumaṃ sukhaṃ nibbikāro paṭibujjhati. Na pāpakaṃ supinaṃ passatīti supinaṃ passantopi bhaddakameva supinaṃ passati, cetiyaṃ vandanto viya pūjaṃ karonto viya ca dhammaṃ suṇanto viya ca hoti. Yathā panaññe attānaṃ corehi samparivāritaṃ viya vāḷehi upaddutaṃ viya papāte patantaṃ viya ca passanti, na evaṃ pāpakaṃ supinaṃ passati.
第十五句。第五节中‘安眠而安乐’比喻如众中孕妇因胎儿安然转动而卧得安适，即未生病者虽未安眠却安然无痛；反之若睡眠不佳，则如终将入眠却觉不适。‘觉知安乐’比喻他人虽相继覆灭而苦痛，未觉悟者仍执著，唯真觉者受乐之迹。如梦者虽梦见恶人围困自己，醒时已非恶梦，故非真苦。
Manussānaṃ piyo hotīti ure āmukkamuttāhāro viya sīse piḷandhitamālā viya ca manussānaṃ piyo hoti manāpo. Amanussānaṃpiyo hotīti yatheva manussānaṃ, amanussānampi piyo hoti visākhatthero viya. Vatthu visuddhimagge (visuddhi. 1.258) mettākammaṭṭhānaniddese vitthāritameva. Devatā rakkhantīti puttamiva mātāpitaro devatā rakkhanti. Nāssa aggivā visaṃ vā satthaṃ vā kamatīti mettāvihārissa kāye uttarāya upāsikāya viya aggi vā, saṃyuttabhāṇakacūḷasīvattherasseva visaṃ vā, saṃkiccasāmaṇerasseva satthaṃ vā na kamati nappavisati, nāssa kāyaṃ vikopetīti vuttaṃ hoti. Dhenuvatthumpi cettha kathayanti. Ekā kira dhenu vacchakassa khīradhāraṃ muñcamānā aṭṭhāsi. Eko luddako ‘‘taṃ vijjhissāmī’’ti hatthena samparivattetvā dīghadaṇḍaṃ sattiṃ muñci. Sā tassā sarīraṃ āhacca tālapaṇṇaṃ viya vaṭṭamānā gatā , neva upacārabalena na appanābalena, kevalaṃ vacchake balavahitacittatāya. Evaṃ mahānubhāvā mettā.
第十六句。此谓‘人所爱安乐’，譬如被细绳束缚脖项而不觉痛，因其心喜悦故感安乐。‘非人所爱安乐’指非人类，但亦得爱乐，如维萨卡长老。『净化之道论』（第1.258页）详述慈心修法。所谓‘天神护子’，犹如父母爱护儿女。慈心修止时，身体无热，无病，无惧，不及火毒、蛇毒等之畏惧。譬如有牛解开奶囊，幼犊因而得食，示意慈心能解烦恼，生安乐。诸大圣人即如是慈心之具足。
Tuvaṭaṃ cittaṃ samādhiyatīti mettāvihārino khippameva cittaṃ samādhiyati, natthi tassa dandhāyitattaṃ. Mukhavaṇṇo vippasīdatīti bandhanā pavuttatālapakkaṃ viya cassa vippasannavaṇṇaṃ mukhaṃ hoti. Asammūḷho kālaṃ karotīti mettāvihārino sammohamaraṇaṃ nāma natthi, asammūḷho pana niddaṃ okkamanto viya kālaṃ karoti. Uttari appaṭivijjhantoti mettāsamāpattito uttari arahattaṃ adhigantuṃ asakkonto ito cavitvā suttappabuddho viya brahmalokaṃ upapajjatīti.
第十七句。此谓‘迅速调伏心’，慈心住处修行者能迅疾收摄心念，无攀缘之念。面色清朗，犹如拂去烦恼面纱后明净之颜。慈心住者无昏沉死灭之境，虽入眠如同进入清凉安稳之体会。能渐入愈深之阿拉汉果，不离开此身，即得离欲天境界，犹如闻法后心明觉醒般。
6. Aṭṭhakanāgarasuttavaṇṇanā6. 阿塔卡城人经注释
§16
16. Chaṭṭhe dasamoti jātigottavasena ceva sārapattakulagaṇanāya ca dasame ṭhāne gaṇīyati, tenassa dasamotveva nāmaṃ jātaṃ. Aṭṭhakanāgaroti aṭṭhakanagaravāsī. Kukkuṭārāmeti kukkuṭaseṭṭhinā kārite ārāme.
第十六条中，按族姓和族类计算，位于第十位的称为「十者出生」，又按层级统计位于第十处者称为十者。八村户者，谓居住于八个村庄的人。鸡园者，即由鸡园主人设立的寺院。
Tena bhagavatā…pe… sammadakkhātoti ettha ayaṃ saṅkhepattho – yo so bhagavā samatiṃsa pāramiyo pūretvā sabbakilese bhañjitvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho, tena bhagavatā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ āsayānusayaṃ jānatā, hatthatale ṭhapitaṃ āmalakaṃ viya sabbañeyyadhamme passatā, apica pubbenivāsādīhi jānatā, dibbena cakkhunā passatā, tīhi vā vijjāhi chahi vā pana abhiññāhi jānatā, sabbattha appaṭihatena samantacakkhunā passatā, sabbadhammajānanasamatthāya paññāya jānatā, sabbasattānaṃ cakkhuvisayātītāni tirokuṭṭādigatāni cāpi rūpāni ativisuddhena maṃsacakkhunā vā passatā, attahitasādhikāya samādhipadaṭṭhānāya paṭivedhapaññāya jānatā, parahitasādhikāya karuṇāpadaṭṭhānāya desanāpaññāya passatā, antarāyikadhamme vā jānatā, niyyānikadhamme passatā, arīnaṃ hatattā arahatā, sammā sāmaṃ sabbadhammānaṃ buddhattā sammāsambuddhenāti evaṃ catuvesārajjavasena catūhi kāraṇehi thomitena atthi nu kho eko dhammo akkhātoti.
因此世尊为……如是……正确宣说者，此处简要说明：所谓世尊，是指成就三十三种功德，断除一切染污，证得无上正觉的正自觉者。世尊洞察众生心中习气与结使，如同手掌上安置的余甘子般透彻观察一切法；不仅知晓过去诸生之行为，更以神眼观察；他以三种智慧或六种神通洞知来到世间之世间根本，随处无阻地观照；以智慧知晓一切法之缘起无常，具足慧眼。以离染净肉眼观察众生超越眼识之境界及远至天顶之形象。为自己利益修习禅定，具有禅定所得之正慧；为他利益以慈悲心观察，具足宣说之智慧。能知阻碍法及断除法。以杀害仇敌者为阿拉汉，断绝一切烦恼，圆满所有圣法，称为正觉世尊。由此四种原因具足尊敬者，于是有人问：这里究竟有不止一法被宣说吗？
Abhisaṅkhatanti kataṃ uppāditaṃ. Abhisañcetayitanti cetayitaṃ kappayitaṃ. Sotattha ṭhitoti so tasmiṃ samathavipassanādhamme ṭhito. Dhammarāgena dhammanandiyāti padadvayenapi samathavipassanāsu chandarāgo vutto. Samathavipassanāsu hi sabbena sabbaṃ chandarāgaṃ pariyādiyituṃ sakkonto arahā hoti, asakkonto anāgāmī hoti. So samathavipassanāsu chandarāgassa appahīnattā catutthajjhānacetanāya suddhāvāse nibbattati. Ayaṃ ācariyānaṃ samānatthakathā.
所谓构成，是指所造作、所产生之义。所谓用心造，是指意使之成立、构成。所谓良法根本，谓其立于止观法中。由法之爱乐，止与观二法则皆起于爱与乐。于止与观上，能断除一切爱乐者为阿拉汉，不足者则成不还。此爱乐之减少，起于第四禅那之觉乐。此为诸师共说之义旨。
Vitaṇḍavādī panāha – ‘‘teneva dhammarāgenāti vacanato akusalena suddhāvāse nibbattatī’’ti. So ‘‘suttaṃ āharāhī’’ti vattabbo. Addhā aññaṃ apassanto idameva āharissati. Tato vattabbo ‘‘kimpanidaṃ suttaṃ nītatthaṃ, udāhu neyyattha’’nti. Addhā ‘‘nītattha’’nti vakkhati. Tato vattabbo – evaṃ sante anāgāmiphalatthikena samathavipassanāsu chandarāgo kattabbo bhavissati, chandarāge uppādite anāgāmiphalaṃ paṭiladdhaṃ bhavissati, mā ‘‘suttaṃ me laddha’’nti yaṃ vā taṃ vā dīpehi. Pañhaṃ kathentena hi ācariyassa santike uggahetvā attharasaṃ paṭivijjhitvā kathetuṃ vaṭṭati. Akusalena hi sagge, kusalena ca apāye paṭisandhi nāma natthi. Vuttañcetaṃ bhagavatā –
有怀疑辩论者诘问：“既然因法爱乐而生，佛法岂因不善业而得生至纯之生灭吗？”对此应答：“须取经文为证。”若看他人，则只取经文此处。然后应答曰：“此经文意义何在？举例说法有无适当？”有人辩说：“此经文无益。”由此应答：“如是破灭不还果之止观中应生法爱乐。若生法爱乐，则必得不还果，勿谓‘我得经文’之一二味为实。”对经师应以问答形式辩述，明证道理。因不善业则生天，善业则生恶趣，因果报无二。
‘‘Na, bhikkhave, lobhajena kammena, dosajena kammena, mohajena kammena devā paññāyanti, manussā paññāyanti, yā vā panaññāpi kāci sugatiyo. Atha kho, bhikkhave, lobhajena kammena, dosajena kammena, mohajena kammena nirayo paññāyati, tiracchānayoni paññāyati, pettivisayo paññāyati, yā vā panaññāpi kāci duggatiyo’’ti (a. ni. 6.39) –
佛陀说：“比库们，贪业、瞋业、痴业所生，诸天以此见慧，世人以此见慧，以及诸智者所趋之善趣。又比库们，贪业、瞋业、痴业所生，恶趣、地狱、畜生等趣亦由此生起，及一切不善趣亦由此生起。”（阿毗尼婆沙经6.39）
Evaṃ saññāpetabbo. Sace sañjānāti, sañjānātu. No ce sañjānāti, ‘‘gaccha pātova vihāraṃ pavisitvā yāguṃ pivā’’ti uyyojetabbo.
当如此说明。若他人理解，则应允许其理解。若不得理解，则应鼓励他入舍，饮牺牲酒以振作精进。
Ayaṃ kho, gahapati, ekadhammo akkhātoti ekaṃ dhammaṃ pucchitena ‘‘ayampi ekadhammo akkhāto, ayampi ekadhammo akkhāto’’ti evaṃ pucchāvasena kathitattā ekādasapi dhammā ekadhammo nāma kato. Amatuppattiatthena vā sabbepi ekadhammoti vattuṃ vaṭṭati.
居士啊，“一法已说”者，是指仅以一法为已问者，问曰“此亦是一法已说，此亦是一法已说”，以此反复询问，称为一一法已说。十一法中一个法称为一法。其义可为无生灭之理而说，或谓诸法皆为一法而论述。
Nidhimukhaṃgavesantoti nidhiṃ pariyesanto. Sakidevāti ekappayogeneva. Kathaṃ pana ekappayogeneva ekādasannaṃ nidhīnaṃ adhigamo hotīti? Idhekacco araññe jīvitavuttiṃ gavesamāno carati. Tamenaṃ aññataro atthacarako disvā ‘‘kiṃ, bho, carasī’’ti pucchati. So ‘‘jīvitavuttiṃ pariyesāmī’’ti āha. Itaro ‘‘tena hi samma āgaccha, etaṃ pāsāṇaṃ pavaṭṭehī’’ti āha. So taṃ pavaṭṭetvā uparūpariṭṭhitā vā kucchiyā kucchiṃ āhacca ṭhitā vā ekādasa kumbhiyo passati. Evaṃ ekappayogena ekādasannaṃ adhigamo hoti.
所谓寻求宝藏者，是指寻觅宝藏。犹如只用一种方法。如同以一种方法所得诸十一起宝藏。这里有一人在森林中寻找生计，行走。此时他人见之，问曰“汝何在行？”答曰“我在寻找生计。”他人曰“依此正去，将此石块挪开。”他挪开之后，上下围着篱笆或用篱把一处围起站立，见十一坛坛罐。由此以一种方式得十一坛之宝藏。
Ācariyadhanaṃ pariyesissantīti aññatitthiyā hi yassa santike sippaṃ uggaṇhanti, tassa sippuggahaṇato pure vā pacchā vā antarantarā vā gehato nīharitvā dhanaṃ denti. Yesaṃ gehe natthi, te ñātisabhāgato pariyesanti. Yesaṃ tampi natthi, te sabhāgato pariyesanti. Tathā alabhamānā bhikkhampi caritvā dentiyeva. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
所谓寻找师资财富，是指外邦人往往随从能持技艺者，于彼师资之前，或前或后，时隐时现地送给财富。那些家中没有的人，则寻亲族聚会者给予。连家中皆无者，则由僧团给予。如此不受施者，离开接受布施的比库亦如此施与。此事原由曾被言明。
Kiṃ panāhanti bāhirakā tāva aniyyānikepi sāsane sippamattadāyakassa dhanaṃ pariyesanti, ahaṃ pana evaṃvidhe niyyānikasāsane ekādasavidhaṃ amatuppattipaṭipadaṃ desentassa ācariyassa pūjaṃ kiṃ na karissāmi, karissāmiyevāti vadati. Paccekaṃ dussayugena acchādesīti ekamekassa bhikkhuno ekekaṃ dussayugaṃ adāsīti attho. Samudācāravacanaṃ panettha evarūpaṃ hoti, tasmā acchādesīti vuttaṃ. Pañcasataṃ vihāranti pañcasatagghanikaṃ paṇṇasālaṃ kāresīti attho.
外人何以于无依止的僧团中，寻找仅具小技艺的财富，我乃于此无依止法中，为讲述无生灭之道之师，作何不修敬礼，必行敬礼也。关于“个别的不洁之处覆盖”，意指给予比库的每个不洁物品均有覆盖。此处行为言论即为如此，故称覆盖。意谓有五百人同住，建有五百重房屋。
7. Gopālasuttavaṇṇanā7. 牧牛者经注释
§17
17. Sattame tisso kathā ekanāḷikā caturassā nisinnavattikāti. Tattha pāḷiṃ vatvā ekekassa padassa atthakathanaṃ ekanāḷikā nāma . Apaṇḍitagopālakaṃ dassetvā, apaṇḍitabhikkhuṃ dassetvā, paṇḍitagopālakaṃ dassetvā, paṇḍitabhikkhuṃ dassetvāti catukkaṃ bandhitvā kathanaṃ caturassā nāma. Apaṇḍitagopālakaṃ dassetvā pariyosānagamanaṃ, apaṇḍitabhikkhuṃ dassetvā pariyosānagamanaṃ, paṇḍitagopālakaṃ dassetvā pariyosānagamanaṃ, paṇḍitabhikkhuṃ dassetvā pariyosānagamananti ayaṃ nisinnavattikā nāma. Ayaṃ idha sabbācariyānaṃ āciṇṇā.
第十七讲，第三则，即“一管四座就坐”之意。此中所言巴利文，每词释义称为“一管”。非学人养护僧人，示现无学僧，学人养护僧，示现学僧，四者结说曰“四座”。非学僧养护，示现回转终结；学僧养护，示现回转终结；非学僧养护，示现回转终结；学僧养护，示现回转终结者，名为就坐。此乃一切行为未经破坏之义。
Ekādasahi, bhikkhave, aṅgehīti ekādasahi aguṇakoṭṭhāsehi. Gogaṇanti gomaṇḍalaṃ. Pariharitunti pariggahetvā vicarituṃ. Phātiṃ kātunti vaḍḍhiṃ āpādetuṃ. Idhāti imasmiṃ loke. Na rūpaññū hotīti gaṇanato vā vaṇṇato vā rūpaṃ na jānāti. Gaṇanato na jānāti nāma attano gunnaṃ sataṃ vā sahassaṃ vāti saṅkhyaṃ na jānāti, so gāvīsu haṭāsu vā palātāsu vā gogaṇaṃ gaṇetvā ‘‘ajja ettakā na dissantī’’ti dve tīṇi gāmantarāni vā aṭaviṃ vā vicaranto na pariyesati. Aññesaṃ gāvīsu attano gogaṇaṃ paviṭṭhāsupi gogaṇaṃ gaṇetvā ‘‘imā ettikā gāvo na amhāka’’nti yaṭṭhiyā pothetvā na nīharati. Tassa naṭṭhā gāviyo naṭṭhāva honti. Paragāviyo gahetvā carati. Gosāmikā disvā ‘‘ayaṃ ettakaṃ kālaṃ amhākaṃ dhenū duhī’’ti tajjetvā attano gāviyo gahetvā gacchanti. Tassa gogaṇopi parihāyati, pañca gorasaparibhogatopi paribāhiro hoti. Vaṇṇato na jānāti nāma ‘‘ettikā gāvī setā, ettikā rattā, ettikā kāḷā, ettikā odātā, ettikā kabarā, ettikā nīlā’’ti na jānāti. So gāvīsu haṭāsu vā palātāsu vā…pe… pañcagorasaparibhogatopi paribāhiro hoti.
“一十一，众群”者，指十一堆无品类之物。“众群”意为牛圈。所谓积存，是指收取以便查看；“裂开，割除”者，意谓增长和破除。此处言“此间世中也”。“不识色者”，是谓无论是数字计数还是颜色辨识皆不识。谓不识自己品数百数千者，如同牛、牝牛或母牛群，计算牛数时说“今日不见这么多”，在两个或三个牧区或森林中游走，不去寻觅。对他牛群，即使自己牛进入群中，仍心存“这些牛不是我们的”，驱赶着群便不留。因为它们离开即无牛群存在。牝牛群或其它牛群采集而去。牧主见之，则说“这些咱家奶牛已很久未挤”，遂带着自家牛去。牛群亦被抛弃，五类奴仆都被疏远。所谓“不会识色者”，意谓“这牛是白色，这牛是红色，这牛是黑色，这牛是花色，这牛是斑纹，这牛是蓝色”，均不知。对牝牛群或母牛群……五类奴仆亦是疏远者。
Na lakkhaṇakusaloti gāvīnaṃ sarīre kataṃ dhanusattisūlādibhedaṃ lakkhaṇaṃ na jānāti. So gāvīsu haṭāsu vā palātāsu vā ‘‘ajja asukalakkhaṇā asukalakkhaṇā ca gāvo na dissantī’’ti…pe… pañcagorasaparibhogatopi paribāhiro hoti.
牛身上不存在某种特定外相上的良善行为，牛不会知道身体受弓箭、矛等刺破的特征。它们在牛圈或栏栅中，若今日发现牛出现病态的特征，牛就表现出病兆。此时，即使在此教法中，牛身边的五种杂役服务人员，也同时成为外境受难者。
Na āsāṭikaṃ hāretāti gunnaṃ khāṇukaṇṭakādīhi pahaṭaṭṭhānesu vaṇo hoti. Tattha nīlamakkhikā aṇḍakāni ṭhapenti, tesaṃ āsāṭikāti nāmaṃ. Tāni daṇḍakena apanetvā bhesajjaṃ dātabbaṃ hoti, bālo gopālako tathā na karoti. Tena vuttaṃ – ‘‘na āsāṭikaṃ hāretā hotī’’ti. Tassa gunnaṃ vaṇā vaḍḍhanti, gambhīrā honti, pāṇakā kucchiṃ pavisanti, gāvo gelaññābhibhūtā neva yāvadatthaṃ tiṇaṃ khādituṃ na pānīyaṃ pātuṃ sakkonti. Tattha gunnaṃ khīraṃ chijjati, goṇānaṃ javo hāyati, ubhayesampi jīvitantarāyo hoti. Evamassa gogaṇopi parihāyati…pe… pañcagorasatopi paribāhiro hoti.
不能将传播皮肤病菌的枝条除去，这在那些布满荆棘等的较隐蔽之地丛林中被称作“刺病枝”。在这里，蓝绿色蚂蚁会产卵，故称之为刺病枝。用棍棒打断这些枝条后须施药，愚痴牧牛人却不这样做。因此有说法：“绝不会除去刺病枝。”如此一来，菌类在林中繁茂，根深蒂固，蛇进入草丛，牛患皮肤病，无法饮水食草。病菌以乳汁形式侵出，牛犊生病，母仔双双面临生命危险，牛群亦因此受到损害。在此教法中，牛与五种杂役同样成为外境受难者。
Na vaṇaṃ paṭicchādetā hotīti gunnaṃ vuttanayeneva sañjāto vaṇo bhesajjaṃ datvā vākena vā cīrakena vā bandhitvā paṭicchādetabbo hoti. Bālagopālako taṃ na karoti. Athassa gunnaṃ vaṇehi yūsā paggharanti, tā aññamaññaṃ nighaṃsanti. Tena aññesampi vaṇā jāyanti. Evaṃ gāvo gelaññābhibhūtā neva yāvadatthaṃ tiṇāni khādituṃ…pe… paribāhiro hoti.
不能将牛圈完全覆盖树枝蔽荫。牛圈病害因如上所说，须施以草扎枝蔓的药剂，绑扎或用绳结遮盖。愚痴牧牛者不愿这样做。于是，诸多树枝争夺空间，彼此相互挤压，随之产生更多树蔓。如此牛群被皮肤病所侵，无法饮食，因而受到伤害。在此教法中，牛及五种杂役同样成为外境受难者。
Na dhūmaṃ kattā hotīti antovasse ḍaṃsamakasādīnaṃ ussannakāle gogaṇe vajaṃ paviṭṭhe tattha tattha dhūmo kātabbo hoti. Apaṇḍitagopālako taṃ na karoti, gogaṇo sabbarattiṃ ḍaṃsādīhi upadduto niddaṃ alabhitvā punadivase araññe tattha tattha rukkhamūlādīsu nipajjitvā niddāyati. Neva yāvadatthaṃ tiṇāni khādituṃ…pe… paribāhiro hoti.
不能熏烟防虫。雨季蚊蝇等趁气候炎热时繁殖，牛圈中随处都应施烟熏。愚痴牧牛者不作此事，牛群全部时刻受虫害之苦，得不到安眠。白天在森林中，牛在树根等处休憩睡眠。牛群无法正常饮食，因而受损。在此教法中，牛及五种杂役同为外境受难者。
Na titthaṃ jānātīti titthampi samanti vā visamanti vā sagāhanti vā niggāhanti vā na jānāti. So atitthena gāviyo otāreti. Tāsaṃ visamatitthe pāsāṇādīni akkamantīnaṃ pādā bhijjanti. Sagāhaṃ gambhīraṃ titthaṃ otiṇṇe kumbhīlādayo gāvo gaṇhanti, ‘‘ajja ettikā gāvo naṭṭhā, ajja ettikā’’ti vattabbataṃ āpajjanti. Evamassa go gaṇopi parihāyati…pe… pañcagorasatopi paribāhiro hoti.
不能识别牛有外邪（如毒蛇、毒虫）而害怕，也不能识别牛于顺逆牧场间迁徙。牛被敌对外邪惊吓后，会乱入他人圈牧地。敌对外邪（如石块等坚硬障碍）会伤及牛蹄。顺境牛群中，深水区过河后，鼓声般的声音响起，牛群携带着幼牛群起相互呼唤，报告今日牛只失散，今日牛只遭难。在此教法中，此种牛群及五种杂役同样为外境受难者。
Na pītaṃ jānātīti pītampi apītampi na jānāti. Gopālakena hi ‘‘imāya gāviyā pītaṃ, imāya na pītaṃ, imāya pānīyatitthe okāso laddho, imāya na laddho’’ti evaṃ pītāpītaṃ jānitabbaṃ hoti. Ayaṃ pana divasabhāge araññe gogaṇaṃ rakkhitvā ‘‘pānīyaṃ pāyessāmī’’ti nadiṃ vā taḷākaṃ vā ogāhetvā gacchati. Tattha mahāusabhā ca anusabhā ca balavagāviyo ca dubbalāni ceva mahallakāni ca gorūpāni siṅgehi vā phāsukāhi vā paharitvā attano okāsaṃ katvā ūruppamāṇaṃ udakaṃ pavisitvā yathākāmaṃ pivanti. Avasesā okāsaṃ alabhamānā tīre ṭhatvā kalalamissakaṃ udakaṃ pivanti vā apītā eva vā honti. Atha so gopālako piṭṭhiyaṃ paharitvā puna araññaṃ paveseti. Tattha apītā gāviyo pipāsāya sussamānā yāvadatthaṃ tiṇāni khādituṃ na sakkonti. Tattha gunnaṃ khīraṃ chijjati. Goṇānaṃ javo hāyati…pe… paribāhiro hoti.
不能分别牛乳汁的品质好坏。牧牛者应识别“这头牛乳汁好，这头乳汁不好，这头牛有乳汁，适饮用的水源，没乳汁”等等乳汁品质。每日牧牛后，牧牛者带队至河流或水池，牛群中有大水牛、母牛、健壮牛及弱小小牛或牛犊，被群牛的角、蹄践踏或用树枝、藤条抽打驱赶，瓜分饮水空间，任其饮用适意水量。有时剩余水域候，牛群相互推挤饮用，质量亦可能欠佳。牧人打理完水池后，再入林中牧牛。此时，乳汁不佳的牛因渴极无法正常食草，乳汁流失，牛犊生病，母子双方均受生命威胁，牛群受损。在此教法中，牛及五种杂役同为外境受难者。
Na vīthiṃ jānātīti ‘‘ayaṃ maggo samo khemo, ayaṃ visamo sāsaṅko sappaṭibhayo’’ti na jānāti. So samaṃ khemaṃ maggaṃ vajjetvā gogaṇaṃ itaramaggaṃ paṭipādeti. Tattha gāvo sīhabyagghādīnaṃ gandhena coraparissayena ca abhibhūtā bhantamigasappaṭibhāgā gīvaṃ ukkhipitvā tiṭṭhanti , neva yāvadatthaṃ tiṇāni khādanti, na pānīyaṃ pivanti. Tattha gunnaṃ khīraṃ chijjati…pe… paribāhiro hoti.
不知通路者，即不晓得“此道平等安稳，此道不平滑，有危险，有恐惧”之义。此人将平坦安稳之道视为正道，而另行通达陡峭险阻之路。彼时，牛群受狮、虎等猛兽的余香和掠夺危难所侵袭，被狼群包围撕裂，舌头被拔出而立，既不按时吞食草料，也不饮用饮水。其奶汁因此腐坏……等，而呈现外露状。
Nagocarakusalo hotīti gopālakena hi gocarakusalena bhavitabbaṃ, pañcāhikacāro vā sattāhikacāro vā jānitabbo. Ekadisāya gogaṇaṃ cāretvā punadivase tattha na cāretabbo. Mahatā hi gogaṇena ciṇṇaṭṭhānaṃ bheritalaṃ viya suddhaṃ hoti nittiṇaṃ, udakampi ālulīyati. Tasmā pañcame vā sattame vā divase puna tattha cāretuṃ vaṭṭati. Ettakena hi tiṇampi paṭiviruhati, udakampi pasīdati, ayaṃ pana imaṃ pañcāhikacāraṃ vā sattāhikacāraṃ vā na jānāti, divase divase rakkhitaṭṭhāneyeva rakkhati. Athassa gogaṇo haritatiṇaṃ na labhati, sukkhatiṇaṃ khādanto kalalamissakaṃ udakaṃ pivati. Tattha gunnaṃ khīraṃ chijjati…pe… paribāhiro hoti.
擅长畜牧者应由牧人来认知，五日一次或七日一次轮牧亦须了知。一天里放牧一处，次日不可仍放牧该处。因由长途轮牧，草地得以净化如新，平整如铁板，水源亦净。故五日或七日之后应再次于此处放牧。如此草料得以恢复，水源得以净洁。但此时牛群并不懂得五日一次或七日一次轮牧，其每天均守旧有之草场。牛群由此无法取得鲜嫩草料，只食枯萎之草，饮混浊水。其奶汁因此腐坏……等，显露外表。
Anavasesadohī ca hotīti paṇḍitagopālakena hi yāva vacchakassa maṃsalohitaṃ saṇṭhāti, tāva ekaṃ dve thane ṭhapetvā sāvasesadohinā bhavitabbaṃ. Ayaṃ vacchakassa kiñci anavasesetvā duhati. Khīrapako vaccho khīrapipāsāya sussati, saṇṭhātuṃ asakkonto kampamāno mātu purato patitvā kālaṃ karonti. Mātā puttakaṃ disvā, ‘‘mayhaṃ puttako attano mātukhīraṃ pātuṃ na labhatī’’ti puttasokena neva yāvadatthaṃ tiṇāni khādituṃ na pānīyaṃ pātuṃ sakkoti, thanesu khīraṃ chijjati. Evamassa gogaṇopi parihāyati…pe… pañcagorasatopi paribāhiro hoti.
聪慧牧牛者以为牛犊牙齿长出、肉红血色，不可无保护，须设置一处或两处避护所。牛犊若无遮护则受苦。养奶的幼犊因渴望乳汁而饥渴，难以咀嚼，颤抖间曾摔倒于母前等待时分。母亲见犊子，心想“我的犊子得不到母奶”，“因犊子悲伤，不能正常进食饮水，乳汁因而腐坏”。牧牛者亦由此疏于保卫……等，五群牛也有外露状。
Gunnaṃ pitiṭṭhānaṃ karontīti gopitaro. Gāvo pariṇāyanti yathāruciṃ gahetvā gacchantīti gopariṇāyakā. Te naatirekapūjāyāti paṇḍito hi gopālako evarūpe usabhe atirekapūjāya pūjeti, paṇītaṃ gobhattaṃ deti, gandhapañcaṅgulikehi maṇḍeti, mālaṃ piḷandheti, siṅgesu suvaṇṇarajatakosake ca dhāreti, rattiṃ dīpaṃ jāletvā celavitānassa heṭṭhā sayāpeti. Ayaṃ pana tato ekasakkārampi na karoti. Usabhā atirekapūjaṃ alabhamānā gogaṇaṃ na rakkhanti, parissayaṃ na vārenti. Evamassa gogaṇopi parihāyati…pe… pañcagorasatopi paribāhiro hoti.
牧人们被称为奶产之根源，牧牛长者谓牛群喜悦且根据口味而行。牧人领袖非单一礼敬，明智的牧牛者对良牛非单纯礼祀，而是以优质牛粮供养，香料环绕，戴花饰，饰以珠宝金银，于夜间点灯且放置牛床。然此时彼牧者未对此牛施一份礼敬。被牛群无尊敬之意而放牧，不加防范。由此牛群亦遭遗弃……等，五群牛皆呈外显状。
Idhāti imasmiṃ sāsane. Na rūpaññū hotīti ‘‘cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpa’’nti evaṃ vuttaṃ rūpaṃ dvīhākārehi na jānāti gaṇanato vā samuṭṭhānato vā. Gaṇanato na jānāti nāma – ‘‘cakkhāyatanaṃ sotāyatanaṃ ghānāyatanaṃ jivhākāyarūpasaddagandharasaphoṭṭhabbāyatanaṃ, itthindriyaṃ purisindriyaṃ jīvitindriyaṃ kāyaviññatti vacīviññatti ākāsadhātu āpodhātu rūpassa lahutā, mudutā, kammaññatā, upacayo, santati, jaratā, rūpassa aniccatā, kabaḷīkāro āhāro’’ti (dha. sa. 657-665) evaṃ pāḷiyā āgatā pañcavīsati rūpakoṭṭhāsāti na jānāti. Seyyathāpi so gopālako gaṇanato gunnaṃ rūpaṃ na jānāti, tathūpamo ayaṃ bhikkhu. So gaṇanato rūpaṃ ajānanto rūpaṃ pariggahetvā arūpaṃ vavatthapetvā rūpārūpaṃ pariggahetvā paccayaṃ sallakkhetvā lakkhaṇaṃ āropetvā kammaṭṭhānaṃ matthakaṃ pāpetuṃ na sakkoti. So yathā tassa gopālakassa gogaṇo na vaḍḍhati, evaṃ imasmiṃ sāsane sīlasamādhivipassanāmaggaphalanibbānehi na vaḍḍhati. Yathā ca so gopālako pañcahi gorasehi paribāhiro hoti , evamevāyaṃ asekhena sīlakkhandhena asekhena samādhipaññāvimutti vimuttiñāṇadassanakkhandhenāti pañcahi dhammakkhandhehi paribāhiro hoti.
所谓“于此教法中。不识色者”，谓“四大及四大之色之所生者”如是所称色，亦不了解二重声音之色，或聚合所成色。不了解曰：眼处、耳处、鼻处、舌处、身处、意识处，女根、男根、命根，身体维持、语言作用，空气元素、水元素的色之轻柔、柔软、适用、附着、连续、衰老、本无常与消化养料等（出自《增支部经集》第657-665偈）。如此巴利文所述二十五色类别未能理解。譬如某牧牛者不能认识色之成分，今此比库亦同。如同牧者不能理解色，故亦不能正确把握颜色而运行；摄受色与非色，辨别与标识，对修行用处加以认知不能。于是其牛群不增，亦如此教中，若无戒定慧三学果位涅槃之增长亦无益。正如牧牛者于五牛群中为外患，此比库亦同，他于五法聚皆为外患。
Samuṭṭhānatona jānāti nāma – ‘‘ettakaṃ rūpaṃ ekasamuṭṭhānaṃ, ettakaṃ dvisamuṭṭhānaṃ, ettakaṃ tisamuṭṭhānaṃ, ettakaṃ catusamuṭṭhānaṃ, ettakaṃ nakutoci samuṭṭhātī’’ti na jānāti. Seyyathāpi so gopālako vaṇṇato gunnaṃ rūpaṃ na jānāti, tathūpamo ayaṃ bhikkhu. So samuṭṭhānato rūpaṃ ajānanto rūpaṃ pariggahetvā…pe… paribāhiro hoti.
所谓吾不识集成者，即不懂“一集有多少色，一双合集，一组三集，四集，多集”的意涵。不识这样说。如牧人不晓此集成理，今此比库亦同。不识集成色，却能摄受色……等，为外患。
Na lakkhaṇakusalo hotīti ‘‘kammalakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito’’ti evaṃ vuttaṃ kusalākusalakammaṃ paṇḍitabālalakkhaṇanti na jānāti. So evaṃ ajānanto bāle vajjetvā paṇḍite na sevati. Bāle vajjetvā paṇḍite asevanto kappiyākappiyaṃ kusalākusalaṃ sāvajjānavajjaṃ garukalahukaṃ satekicchātekicchaṃ kāraṇākāraṇaṃ na jānāti. Taṃ ajānanto kammaṭṭhānaṃ gahetvā vaḍḍhetuṃ na sakkoti. So yathā tassa gopālakassa gogaṇo na vaḍḍhati, evaṃ imasmiṃ sāsane yathāvuttehi sīlādīhi na vaḍḍhati. So gopālako viya ca pañcahi gorasehi, pañcahi dhammakkhandhehi paribāhiro hoti.
不善于识别特征者谓之「业特征愚者」，又称「业特征智者」，此说意指不识善恶业的智者与愚者的区别，却不知善恶业的特征。此人不知此义，属于愚者，故应斥之为愚，而非侍奉智者。若侍奉愚者，弃智者而不侍奉，则不知善恶业、正邪戒律、轻重分别、种种因缘。其不知者取业修习，不能增长。正如牧牛者，牛羔不增长，故在此教法中，依说善法诸戒之五根五蕴，如同牧童五根五蕴外护，而牧牛者亦复如是。
Na āsāṭikaṃ hāretā hotīti ‘‘uppannaṃ kāmavitakka’’nti evaṃ vutte kāmavitakkādayo na vinodeti. So imaṃ akusalavitakkaṃ āsāṭikaṃ ahāretvā vitakkavasiko hutvā vicaranto kammaṭṭhānaṃ gahetvā vaḍḍhetuṃ na sakkoti. So yathā tassa gopālakassa…pe… paribāhiro hoti.
不能断恶贪者谓之「不除恶念者」，如曰「生起欲念」等，此谓欲念等不能生灭。此人除不善念，行住坐卧常思恶念，欲以修业为业处，却不能增长正法。正如牧牛者，牛羔不增长，亦如先所说，依五根五蕴外护。
Na vaṇaṃ paṭicchādetā hotīti ‘‘cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hotī’’tiādinā nayena sabbārammaṇesu nimittaṃ gaṇhanto yathā so gopālako vaṇaṃ na paṭicchādeti, evaṃ saṃvaraṃ na sampādeti. So vivaṭadvāro vicaranto kammaṭṭhānaṃ gahetvā vaḍḍhetuṃ na sakkoti…pe… paribāhiro hoti.
不能遮蔽烦恼者谓之「虽见色相，所取之相不息灭者」，如以眼见色而取相存在。此人虽见烦恼而不能遮断，不能禁闭烦恼之门；虽修习业处，却不能增长。犹牧牛人，牛羔不能增长，亦如前说依五根五蕴外护。
Na dhūmaṃ kattā hotīti so gopālako dhūmaṃ viya dhammadesanādhūmaṃ na karoti, dhammakathaṃ vā sarabhaññaṃ vā upanisinnakakathaṃ vā anumodanaṃ vā na karoti, tato naṃ manussā ‘‘bahussuto guṇavā’’ti na jānanti. Te guṇāguṇaṃ ajānanto catūhi paccayehi saṅgahaṃ na karonti. So paccayehi kilamamāno buddhavacanaṃ sajjhāyaṃ kātuṃ vattapaṭivattaṃ pūretuṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā vaḍḍhetuṃ na sakkoti…pe… paribāhiro hoti.
不能净除痴迷者谓之「不作法义之烟者」，如牧牛人不吹除烟尘，此人不闻佛法之妙语如法赞叹，故人不知其多闻善德。彼不识彼之多闻善德，不能从缘法集中并成一体。彼在缘起中为障碍，不能依佛语为教理，作正讽诵，不能增长业处。犹牧童牛羔不增长，如前所述，依五根五蕴外护。
Natitthaṃ jānātīti titthabhūte bahussutabhikkhū na upasaṅkamati. Anupasaṅkamanto ‘‘idaṃ, bhante, byañjanaṃ kathaṃ ropetabbaṃ? Imassa bhāsitassa ko attho? Imasmiṃ ṭhāne pāḷi kiṃ vadati? Imasmiṃ ṭhāne attho kiṃ dīpetī’’ti evaṃ na paripucchati na paripañhati, na jānāpetīti attho. Tassa te evaṃ aparipucchitā avivaṭañceva na vivaranti, bhājetvā na dassenti, anuttānīkatañca na uttāniṃ karonti, apākaṭaṃ na pākaṭaṃ karonti. Anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesūti anekavidhāsu kaṅkhāsu ekakaṅkhampi na paṭivinodenti. Kaṅkhāyeva hi kaṅkhāṭhāniyā dhammā nāma. Tattha ekaṃ kaṅkhampi na nīharantīti attho. So evaṃ bahussutatitthaṃ anupasaṅkamitvā sakaṅkho kammaṭṭhānaṃ gahetvā vaḍḍhetuṃ na sakkoti. Yathā vā so gopālako titthaṃ na jānāti, evaṃ ayampi bhikkhu dhammatitthaṃ na jānāti. Ajānanto avisaye pañhaṃ pucchati, ābhidhammikaṃ upasaṅkamitvā kappiyākappiyaṃ pucchati, vinayadharaṃ upasaṅkamitvā rūpārūpaparicchedaṃ pucchati. Te avisaye puṭṭhā kathetuṃ na sakkonti. So attanā sakaṅkho kammaṭṭhānaṃ gahetvā vaḍḍhetuṃ na sakkoti…pe… paribāhiro hoti.
不知正法者谓之「斥邪法故不近多闻比库」，所不近者不问教义、不探究释义、不解释义理。彼诸不与者未开悟心，故不明论理，不分解法义，不表显道理，亦不提升其义，故既不明显亦不隐秘。于诸多疑惑纷繁法门中，不释一疑。疑即是疑惑法。彼疑亦不消除。此谓彼人虽多闻，犹不近正法。彼不近法，当自知疑惑，不能摄持业处增长。正如牧童不知正法，彼亦不知法义。愚人欲问非业题目，问析义文辞，问律章界限，不能应对。故彼不知自疑，不能自摄业处增长。亦如前喻牛羔不增长，依五根五蕴外护。
Napītaṃ jānātīti yathā so gopālako pītāpītaṃ na jānāti, evaṃ dhammūpasañhitaṃ pāmojjaṃ na jānāti na labhati. Savanamayaṃ puññakiriyavatthuṃ nissāya ānisaṃsaṃ na vindati, dhammassavanaggaṃ gantvā sakkaccaṃ na suṇāti, nisinno niddāyati, kathaṃ katheti, aññavihitako hoti. So sakkaccaṃ dhammaṃ assuṇanto kammaṭṭhānaṃ gahetvā vaḍḍhetuṃ na sakkoti…pe… paribāhiro hoti.
不知法味者谓之「不知饮渴」者，如牧童不知苦渴，不能得乐。此人依听善法善功德起因，不能真得法喜。未能亲近三藏，更不深闻入听，坐眠怠惰，犹如别处而非此处。彼虽专精听法，却不能修习业处增长。依前譬喻，牧童牛羔不成长，依五根五蕴外护。
Na vīthiṃ jānātīti so gopālako maggāmaggaṃ viya ‘‘ayaṃ lokiyo, ayaṃ lokuttaro’’ti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Ajānanto lokiyamagge abhinivisitvā lokuttaraṃ nibbattetuṃ na sakkoti…pe… paribāhiro hoti.
不知正行者，犹如牧牛人不明道路，不能真实认识世俗与超世间的圣八正道。因无知而执著于世俗正道，便无能出生超世间（涅槃），于是外露显现。
Na gocarakusalo hotīti so gopālako pañcāhikasattāhikacāre viya cattāro satipaṭṭhāne ‘‘ime lokiyā, ime lokuttarā’’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Ajānanto sukhumaṭṭhānesu attano ñāṇaṃ carāpetvā lokiyasatipaṭṭhāne abhinivisitvā lokuttaraṃ nibbattetuṃ na sakkoti…pe… paribāhiro hoti.
不善于正念修习者，犹如凡夫每日行五劳作，不能真实认识四念处的世俗与超世间之别。因无知而迷于世俗念处，便无能出生超世间（涅槃），于是外露显现。
Anavasesadohīhotīti paṭiggahaṇe mattaṃ ajānanto anavasesaṃ duhati. Niddesavāre panassa abhihaṭṭhuṃ pavārentīti abhiharitvā pavārenti. Ettha dve abhihārā vācābhihāro ca, paccayābhihāro ca. Vācābhihāro nāma manussā bhikkhussa santikaṃ gantvā ‘‘vadeyyātha, bhante, yenattho’’ti pavārenti. Paccayābhihāro nāma vatthādīni vā sappinavanītaphāṇitādīni vā gahetvā bhikkhussa santikaṃ gantvā ‘‘gaṇhatha, bhante, yāvatakena attho’’ti vadanti. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānātīti bhikkhu tesu paccayesu pamāṇaṃ na jānāti. ‘‘Dāyakassa vaso veditabbo, deyyadhammassa vaso veditabbo, attano thāmo veditabbo’’ti iminā nayena pamāṇayuttakaṃ aggahetvā yaṃ āharanti, taṃ sabbaṃ gaṇhātīti attho. Manussā vippaṭisārino na puna abhiharitvā pavārenti. So paccayehi kilamanto kammaṭṭhānaṃ gahetvā vaḍḍhetuṃ na sakkoti…pe… paribāhiro hoti.
所谓不会彻底取持者，谓无知之人不完整地承持真理。于辩说对境处，能对他人阐明时，自身却未真实持守彻底。此中有两种阐明：说话的阐明，即人向比库到来，启请说出所求之义；缘起的阐明，即携带物资等供养物至比库处，说明所能承受之限。不通晓比库则无量不识，按此方法，明了供养主体、供养法及自身应戒三事，持有具体定量，摄取一切。世间人无知错误则复述误说。因这些缘起而执取修习业处者，无能增长提升其修行，更现露显。
Te na atirekapūjāya pūjetā hotīti so gopālako mahāusabhe viya there bhikkhū imāya āvi ceva raho ca mettākāyakammādikāya atirekapūjāya na pūjeti. Tato therā ‘‘ime amhesu garucittīkāraṃ na karontī’’ti navake bhikkhū dvīhi saṅgahehi na saṅgaṇhanti, neva dhammasaṅgahena saṅgaṇhanti, na āmisasaṅgahena, cīvarena vā pattena vā pattapariyāpannena vā vasanaṭṭhānena vā kilamantepi nappaṭijagganti, pāḷiṃ vā aṭṭhakathaṃ vā dhammakathābandhaṃ vā guḷhaganthaṃ vā na sikkhāpenti. Navakā therānaṃ santikā sabbaso ime dve saṅgahe alabhamānā imasmiṃ sāsane patiṭṭhātuṃ na sakkonti. Yathā tassa gopālakassa gogaṇo na vaḍḍhati, evaṃ sīlādīhi na vaḍḍhanti. Yathā ca so gopālako pañcahi gorasehi, evaṃ pañcahi dhammakkhandhehi paribāhirā honti. Sukkapakkho kaṇhapakkhe vuttavipallāsavasena yojetvā veditabbo.
这些人非因过度礼敬而敬礼，犹如平常节日中比库亦不因秘密施与慈心等行持而过度礼敬。故众长老曰：『新众比库不生高慢心。』众新比库亦不结党、不共会、不共法、不共衣钵、不共住所、亦不违反戒律、不学巴利文经文或注疏及佛法经藏之隐义。众新比库亦不结党。众新比库面对众长老，则二党无法树立法教。正如牧牛人之群无从壮大，戒法等亦难长盛。正如牧牛人五群，众新比库五法蕴中外现，故当辨别善恶条理。
Anussativaggo dutiyo. · 随念品第二
Manorathapūraṇiyā aṅguttaranikāya-aṭṭhakathāya · 满足希求——增支部注疏
Ekādasakanipātassa saṃvaṇṇanā niṭṭhitā. · 十一集之解释已毕
Nigamanakathā结论
Ettāvatā ca –
迄此为止——
Āyācito sumatinā therena bhadantajotipālena;
由圣善法师灯护长老所赐。
Kañcipurādīsu mayā pubbe saddhiṃ vasantena.
就连从前我曾共同生活于各地诸处。
Varatambapaṇṇidīpe mahāvihāramhi vasanakālepi;
即使在大婆舍那的蔽叶树林寺中生活时期，
Pākaṃ gate viya dume valañjamānamhi saddhamme.
也如同熟透的果实在枝头摇曳于贤法之中。
Pāraṃ piṭakattayasāgarassa gantvā ṭhitena sumatinā;
渡过三藏海洋抵达彼岸，持守正觉的善慧；
Parisuddhājīvenābhiyācito jīvakenāpi.
并以清净生活受教于基瓦迦，
Dhammakathāya nipuṇaparamanikāyassaṭṭhakathaṃ āraddho;
开始善于说法， 精通六十法门的阐释。
Yamahaṃ cirakālaṭṭhitimicchanto sāsanavarassa.
因为长时间违背正法的久住无常，
Sā hi mahāaṭṭhakathāya sāramādāya niṭṭhitā esā;
这正是依据大注疏的精要而完成的；
Catunavutiparimāṇāya pāḷiyā bhāṇavārehi.
用四十余种巴利语音节表达，
Sabbāgamasaṃvaṇṇanamanoratho pūrito ca me yasmā;
我已充满所有卷帙的综合阐释之愿；
Etāya manorathapūraṇīti nāmaṃ tato assā.
因此将此称为『愿望满足』，
Ekūnasaṭṭhimatto visuddhimaggopi bhāṇavārehi;
以五十九卷清净之道的语句完成。
Atthappakāsanatthāya āgamānaṃ kato yasmā.
为了阐明义理，经典经文为何如此著录？
Tasmā tena sahāyaṃ gāthāgaṇanānayena aṭṭhakathā;
因此依此援引韵文计数法为助，以作为注疏；
Tīhādhikadiyaḍḍhasataṃ viññeyyā bhāṇavārānaṃ.
注疏中言论段落应为三百五十二句可知。
Tīhādhikadiyaḍḍhasatappamāṇamiti bhāṇavārato esā;
言论段落数计三百五十二句左右即为此处；
Samayaṃ pakāsayantī mahāvihārādhivāsīnaṃ.
当时宣说此义者为居住于大寺之僧众。
Mūlaṭṭhakathāsāraṃ ādāya mayā imaṃ karontena;
我取本根注疏概要，依此作此注释，乃由此人完成。
Yaṃ puññamupacitaṃ tena hotu loko sadā sukhitoti.
愿世间因所获善业永远安乐。
Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyappaṭimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena sakasamayasamayantaragahanajjhogāhanasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattippabhede sāṭṭhakathe satthu sāsane appaṭihatañāṇappabhāvena mahāveyyākaraṇena karaṇasampattijanitasukhaviniggatamadhurodāravacanalāvaṇṇayuttena yuttamuttavādinā vādīvarena mahākavinā pabhinnapaṭisambhidāparivāre chaḷabhiññādippabhedaguṇappaṭimaṇḍite uttarimanussadhamme suppatiṭṭhitabuddhīnaṃ therānaṃ theravaṃsappadīpānaṃ mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsālaṅkārabhūtena suvipulavisuddhabuddhinā buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā ayaṃ manorathapūraṇī nāma aṅguttaranikāyaṭṭhakathā –
世尊教法中的这部名为《愿望满足》的阿含部注疏，是由佛音长老精心撰写，具备殊胜的清净信解、智慧、精进，依戒行纯正、节制谦逊、诸种美好品德所集成。具备彻底证悟、深入三藏教义、广泛掌握正义、清晰无误的解说。文章语言甜美高雅，条理清楚，是由盛名大诗人以精妙辩论逻辑及多种高级智慧能力，辅以六种超知之善法，结合此世至高法门的诸长老，乃至大寺庙常住者集体创造，具备殊胜清净智慧，堪称法藏流辉。
Tāva tiṭṭhatu lokasmiṃ, lokanittharaṇesinaṃ;
愿他也住世间，令世间得脱。
Dassentī kulaputtānaṃ, nayaṃ cittavisuddhiyā.
于是欲示现于大众，导引众生安心净心。
Yāva buddhoti nāmampi, suddhacittassa tādino;
这法之名即“佛”，慧心清净者所共持。
Lokamhi lokajeṭṭhassa, pavattati mahesinoti.
在这世间，如世尊般至尊者，现化世中而转法轮。
Manorathapūraṇī nāma · 名为满足希求
Aṅguttaranikāya-aṭṭhakathā sabbākārena niṭṭhitā. · 《增支部注疏》一切方面已完成。