1. Nissayavaggo · 1. 依止品义注
1. Nissayavaggo1. 依止品
1-6. Kimatthiyasuttādivaṇṇanā1-6. 何义经等之解释
§1-6
1-6. Ekādasakanipātassa paṭhamādīni heṭṭhā vuttanayāneva. Kevalañcettha ādito pañcasu nibbidāvirāgaṃ dvidhā bhinditvā ekādasaṅgāni katāni. Chaṭṭhe sikkhāpaccakkhānaṃ adhikaṃ.
第一章至第十章的组卷，起始内容如下面所述。唯独在此起头章节中，在五种厌离无爱中，将无爱分为二，合成十一种概念。第六章较之诸多修学条件更为详尽。
7-8. Paṭhamasaññāsuttādivaṇṇanā7-8. 第一想经等之解释
§7-8
7-8. Sattame atthena atthoti atthena saddhimattho. Byañjanena byañjananti byañjanena saddhiṃ byañjanaṃ. Saṃsandissatīti sampavattissati. Samessatīti samānaṃ bhavissati. Na viggayhissatīti na virajjhissati. Aggapadasminti nibbāne. Aṭṭhame paccavekkhaṇā kathitā.
第七章中，‘以义为义’是‘义’的真实含义；辅以辅音则称为辅音，辅音合成辅音。‘会合’意为产生、来临；‘合在一起’意为相同、结合。不生不灭意为不会分裂、不会消退。‘最高境界’指涅槃。第八章则是回顾论述。
9. Saddhasuttavaṇṇanā9. 信经之解释
§9
9. Navame doṇiyā baddhoti yavasassadoṇiyā samīpe baddho. Antaraṃ karitvāti abbhantare katvā. Jhāyatīti cinteti. Pajjhāyatīti ito cito ca nānappakārakaṃ jhāyati. Nijjhāyatīti nirantaravasena nibaddhaṃ jhāyati. Pathavimpi nissāya jhāyatīti samāpattiyaṃ sanikantikavasenetaṃ vuttaṃ. Samāpattiyañhi sanikantikattā esa khaḷuṅko nāma kato. Āpādīsupi eseva nayo.
第九章中，‘束缚于船’是指藏于谷物船之侧。‘中间所作’指于内部为之。‘思惟’是指思考；‘信受思惟’意涵由内及外多方思考。‘持续思惟’是不断连接之念。‘依止大地而思惟’是指与入定（禅定）及亲近密合而成，据此为说。“亲近定”即为禅定近因，此为对其所称。出离亦同此理。
Kathañca saddha ājānīyajhāyitaṃ hotīti kathaṃ kāraṇākāraṇaṃ jānantassa sindhavassa jhāyitaṃ hoti. Yathā iṇantiādīsu iṇasadisaṃ bandhanasadisaṃ dhanajānisadisaṃ kalisaṅkhātamahāparādhasadisañca katvā attano abhimukhassa patodassa ajjhoharaṇasaṅkhātaṃ patanaṃ vipassatīti attho. Neva pathaviṃ nissāya jhāyatīti samāpattisukhanikantiyā abhāvena pathaviārammaṇāya catukkapañcakajjhānasaññāya na jhāyati, niyantiyā abhāveneva so ājānīyo nāma hotīti. Jhāyati ca panāti nibbānārammaṇāya phalasamāpattiyā jhāyati. Pathaviyaṃ pathavisaññā vibhūtā hotīti pathavārammaṇe uppannā catukkapañcakajjhānasaññā vibhūtā pākaṭā hoti. ‘‘Vibhūtā, bhante, rūpasaññā avibhūtā aṭṭhikasaññā’’ti imasmiñhi sutte samatikkamassa atthitāya vibhūtatā vuttā, idha pana vipassanāvasena aniccadukkhānattato diṭṭhattā vibhūtā nāma jātā. Āposaññādīsupi eseva nayo. Evamettha heṭṭhā viya samāpattivasena samatikkamaṃ avatvā vipassanācāravasena samatikkamo vutto. Evaṃ jhāyīti evaṃ vipassanāpaṭipāṭiyā āgantvā uppāditāya phalasamāpattiyā jhāyanto.
如何使信心产生而能思惟？意指于因果相知时，种田灌溉等世俗常见之事，乃至犯大罪类比，清晰显现自身的下坠沉沦，观照明智。这并非简单依赖大地入定，即使有入定之乐感，未具四禅识，亦不是真正之思惟。失去调御，亦不可称为信心生起。然于涅槃所缘处的思惟，则因其果报现前而生。大地识显现于四禅识地支现起时，彼时所谓‘识变’，如本经所言“变者，尊者”，系涅槃显教意。于此乃至于观行方式，均言因其能穿越入定次第，而由观修得入正见，遂于离欲无常苦灭现前思惟。
10. Moranivāpasuttavaṇṇanā10. 孔雀饲养处经之解释
§10
10. Dasame accantaniṭṭhoti antaṃ atītattā accantasaṅkhātaṃ avināsadhammaṃ nibbānaṃ niṭṭhā assāti accantaniṭṭho. Iminā nayena sesapadāni veditabbāni. Janetasminti janitasmiṃ , pajāyāti attho. Ye gottapaṭisārinoti ye janā tasmiṃ gotte paṭisaranti ‘‘ahaṃ gotamo, ahaṃ kassapo’’ti, tesu loke gottapaṭisārīsu khattiyo seṭṭho. Anumatā mayāti mama sabbaññutaññāṇena saddhiṃ saṃsandetvā desitā mayā anuññātā. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
第十章中，“究竟完成”是指终极超越，灭绝不坏的涅槃得以究竟。由此引出需识别余余句式。‘生起’即于生起之义。‘是为世间族群’谓于世间者，即自称“我是果德玛、我是咖萨巴”等，诸族群中，贵族为尊。此说经由我具足全智而结合诠释，所传法教皆此道。余者无不至诚殊胜。
Nissayavaggo paṭhamo. · 依止品第一。