4. Dānavaggo · 4. 布施品义注
4. Dānavaggo四、布施品
1. Paṭhamadānasuttavaṇṇanā一、第一布施经注释
§31
31. Catutthassa paṭhame āsajja dānaṃ detīti patvā dānaṃ deti. Āgataṃ disvā taṃ muhuttaṃyeva nisīdāpetvā sakkāraṃ katvā dānaṃ deti, dassāmīti na kilameti. Bhayāti ‘‘ayaṃ adāyako akārako’’ti garahabhayā, apāyabhayā vā. Adāsimeti mayhaṃ pubbe esa idaṃ nāma adāsīti deti. Dassati meti anāgate idaṃ nāma dassatīti deti. Sāhu dānanti dānaṃ nāma sādhu sundaraṃ buddhādīhi paṇḍitehi pasatthanti deti. Cittālaṅkāracittaparikkhāratthaṃ dānaṃ detīti samathavipassanācittassa alaṅkāratthañceva parikkhāratthañca deti. Dānañhi cittaṃ muduṃ karoti. Yena laddho, so ‘‘laddhaṃ me’’ti muducitto hoti. Yena dinnaṃ, sopi ‘‘dinnaṃ mayā’’ti muducitto hoti. Iti ubhinnaṃ cittaṃ muduṃ karoti. Teneva ‘‘adantadamana’’nti vuccati. Yathāha –
第四章第一节，安住于给予施舍。谓『给予施舍』者，即是施舍。见施者，应当当下使其安坐，以示恭敬，然后施舍，所谓展示施舍意愿，无矫饰虚假。恐惧之故，谓『此人为无所取者、无所为者』，由嫌恶恐惧，或畏惧恶报而起。吾昔时曾施，以此名义施舍未来。其展现即未来施舍之表现。称施舍为佳，意谓施舍为美好，受佛及大德称赞。施舍乃心之装饰及心之修饰。既具止观之心，施舍即成心之装饰及修饰。施舍能使心柔软。所得者，心悦称『此乃所获』，其心柔软。所施者，亦悦称『由我所施』，其心柔软。如此互相感受，心皆柔和。由此，号为『驯心驯息者』。譬如：
‘‘Adantadamanaṃ dānaṃ, adānaṃ dantadūsakaṃ;
『驯心驯息者乃施舍，驯息乃破除贪欲者；
Dānena piyavācāya, unnamanti namanti cā’’ti.
以恩惠和善言辞，升华礼敬之心』。
Imesu pana aṭṭhasu dānesu cittālaṅkāradānameva uttamanti.
此八种施舍中，心之装饰施舍为最高。
2. Dutiyadānasuttavaṇṇanā二、第二布施经注释
§32
32. Dutiye saddhāti yāya saddhāya dānaṃ deti, sā saddhā. Hiriyanti yāya hiriyā dānaṃ deti, sāva adhippetā. Kusalañca dānanti anavajjañca dānaṃ. Diviyanti divaṅgamaṃ.
第三十二节，第二者为信，凡以信为基础而施舍者，是为信。羞惭者，以羞惭为施舍之本，此为首要。善者称为善施，不恶者称为无过施。天上居者谓之天上施舍。
3. Dānavatthusuttavaṇṇanā三、布施事经注释
§33
33. Tatiye dānavatthūnīti dānakāraṇāni. Chandā dānaṃ detīti pemena dānaṃ deti. Dosāti dosena kuddho hutvā yaṃ atthi, taṃ vegena gaṇhitvā deti. Mohāti mohena mūḷho deti. Bhayāti garahabhayena vā apāyabhayena vā, tassa tasseva vā pana bhayena deti. Kulavaṃsanti kulapaveṇiṃ.
第三十三节，施舍缘起者，即施舍之因。欲求而施者，谓以爱意施舍。瞋恚而施者，乃怒恨之施，为愤怒而施。痴愚而施者，因愚痴施。恐惧而施者，由恐怖、嫌恶、畏报施舍。此各施舍各以其因施。世袭者谓之世族血脉者。
4. Khettasuttavaṇṇanā四、田经注释
§34
34. Catutthe na mahapphalaṃ hotīti dhaññaphalena mahapphalaṃ na hoti. Na mahassādanti yampissa phalaṃ hoti, tassa assādo na mahā hoti mandassādaṃ na madhuraṃ. Na phātiseyyanti seyyāpissa na hoti vuḍḍhi, tassa mahantaṃ vīhithambhasannivesaṃ na hotīti attho. Unnāmaninnāmīti thalaninnavasena visamatalaṃ. Tattha thale udakaṃ na saṇṭhāti, ninne atibahu tiṭṭhati. Pāsāṇasakkharikanti pattharitvā ṭhitapiṭṭhipāsāṇehi ca khuddakapāsāṇehi ca sakkharāhi ca samannāgataṃ. Ūsaranti ubbhinnaloṇaṃ. Na ca gambhīrasitanti thaddhabhūmitāya gambhīrānugataṃ, naṅgalamaggaṃ katvā kasituṃ na sakkā hoti, uttānanaṅgalamaggameva hoti. Na āyasampannanti na udakāgamanasampannaṃ. Na apāyasampannanti pacchābhāge udakaniggamanamaggasampannaṃ na hoti. Na mātikāsampannanti na khuddakamahantīhi udakamātikāhi sampannaṃ hoti . Na mariyādasampannanti na kedāramariyādāhi sampannaṃ. Na mahapphalantiādīni sabbāni vipākaphalavaseneva veditabbāni.
四者中不称为大果者，谓以谷物为果者则非大果。所谓不大者，即指那果实虽有成就，但其满足感不大，所带来的愉悦既不宏大，亦非甜美。那果实虽长久存在，却不生增益，故无所谓依赖大规模坚固住所之意。所谓‘起伏不平’，即使地面如大坝倒塌般倾斜不正。此地之水不能汇聚，低窪地域水却积聚过多。所谓‘石盐晶状’，指如长期浸泡之盐晶，形成细小硅石，又与陆地细石及盐晶相融合。所谓‘卵石’，则是被流水冲击而塑形之石块。所谓‘非深色者’，非指地面顽固不动，无法犁耕，其意乃地面高起、坡度陡峭，宛如逆坡无法耕作。亦非含铁质、亦非有河流通达的土壤。亦非指含砂、细小堆积水土，如泥层的结构。亦非具枷锁庄严之土层。总之，所谓大果等一切，应当视为成熟之果报之类来辨别。
Sampanneti paripuṇṇe sampattiyutte. Pavuttā bījasampadāti sampannaṃ bījaṃ ropitaṃ. Devesampādayantamhīti deve sammā vassante. Anītisampadā hotīti kīṭakimiādipāṇakaītiyā abhāvo ekā sampadā hoti. Virūḷhīti vaḍḍhi dutiyā sampadā hoti. Vepullanti vipulabhāvo tatiyā sampadā hoti. Phalanti paripuṇṇaphalaṃ catutthī sampadā hoti. Sampannasīlesūti paripuṇṇasīlesu. Bhojanasampadāti sampannaṃ vividhabhojanaṃ. Sampadānanti tividhaṃ kusalasampadaṃ. Upanetīti sā bhojanasampadā upanayati. Kasmā? Sampannañhissa taṃ kataṃ, yasmāssa taṃ katakammaṃ sampannaṃ paripuṇṇanti attho. Sampannatthūdhāti sampanno atthu idha. Vijjācaraṇasampannoti tīhi vijjāhi ca pañcadasahi caraṇadhammehi ca samannāgato. Laddhāti evarūpo puggalo cittassa sampadaṃ avekallaparipuṇṇabhāvaṃ labhitvā. Karoti kammasampadanti paripuṇṇakammaṃ karoti. Labhati catthasampadanti atthañca paripuṇṇaṃ labhati. Diṭṭhisampadanti vipassanādiṭṭhiṃ. Maggasampadanti sotāpattimaggaṃ. Yāti sampannamānasoti paripuṇṇacitto hutvā arahattaṃ yāti. Sā hoti sabbasampadāti sā sabbadukkhehi vimutti sabbasampadā nāma hotīti.
所谓具足者，谓圆满而与具足关联者。称为生起，是指成熟之种子生长。称为天所赋，是指天众正确安住。所谓恶业果报无具足者，喻如虫类或蛇类等之缺失，仅是缺乏一项具足而已。所谓扩大生长，是谓增进之第二项具足。所谓宽广，是第三项具足，指各种广阔的性质。所谓圆满果实，为第四项具足。所谓具足戒者，谓圆满于德。所谓具足饮食，是谓各种饮食的充足。所谓具足是有三种善业具足。所谓‘承载’，是指具足饮食可以摄受。缘何如此？因其所造业圆满、成就具足之义。所谓具足之义，谓在此具足。所谓具足智慧行为者，谓具有十五种智慧与道德品质。所谓获得，是指此类人获得心之具足、清净圆满状态。所谓作业具足，谓行使圆满之善业。所谓得具足法，谓获圆满之法。所谓具足见，谓观如实见。所谓具足道，谓所入声闻初果之道。所谓前往具足，谓圆满内心故向阿拉汉果去。此谓一切具足，谓脱尽诸苦之全圆满具足。
5. Dānūpapattisuttavaṇṇanā五、布施投生经注释
§35
35. Pañcame dānūpapattiyoti dānapaccayā upapattiyo. Dahatīti ṭhapeti. Adhiṭṭhātīti tasseva vevacanaṃ. Bhāvetīti vaḍḍheti. Hīne vimuttanti hīnesu pañcasu kāmaguṇesu vimuttaṃ. Uttari abhāvitanti tato uttarimaggaphalatthāya abhāvitaṃ. Tatrūpapattiyā saṃvattatīti yaṃ ṭhānaṃ patthetvā kusalaṃ kataṃ, tattha nibbattanatthāya saṃvattati. Vītarāgassāti maggena vā samucchinnarāgassa samāpattiyā vā vikkhambhitarāgassa. Dānamatteneva hi brahmaloke nibbattituṃ na sakkā, dānaṃ pana samādhivipassanācittassa alaṅkāraparivāraṃ hoti. Tato dānena muducitto brahmavihāre bhāvetvā brahmaloke nibbattati. Tena vuttaṃ – ‘‘vītarāgassa no sarāgassā’’ti.
第五为布施因缘之生起。所谓焚烧，即安置。所谓坚定，是指此语之确实。所谓增长，是谓增长。所谓低贱解脱，谓自五种贪欲中摆脱。所谓更高者，谓由此断除高阶道之结果。所谓因缘生起，即当处所成就善行，以使息灭之。所谓无贪，谓道中断尽贪欲或断尽的相续。有布施单独生于天界非可能，惟以布施为定慧心之装饰。彼由此心欢喜修习天界，故生天界。故说‘无贪者无贪者’此义也。
6. Puññakiriyavatthusuttavaṇṇanā6. 福业事经注释
§36
36. Chaṭṭhe puññakiriyāni ca tāni tesaṃ tesaṃ ānisaṃsānaṃ vatthūni cāti puññakiriyavatthūni. Dānādīnañhi lakkhaṇe cittaṃ ṭhapetvā ‘‘evarūpaṃ nāma amhehi dānaṃ dātabbaṃ, sīlaṃ rakkhitabbaṃ, bhāvanā bhāvetabbā’’ti sattā puññāni karonti. Dānameva dānamayaṃ, dānacetanāsu vā purimacetanāto nipphannā sanniṭṭhāpakacetanā dānamayaṃ sīlādīhi sīlamayādīni viya. Sesadvayesupi eseva nayo. Parittaṃ kataṃ hotīti thokaṃ mandaṃ kataṃ hoti. Nābhisambhotīti na nipphajjati. Akataṃ hotīti bhāvanāyayogoyeva anāraddho hotīti attho. Manussadobhagyanti manussesu sampattirahitaṃ pañcavidhaṃ nīcakulaṃ. Upapajjatīti paṭisandhivasena upagacchati, tattha nibbattatīti attho. Mattaso katanti pamāṇena kataṃ, thokaṃ na bahu. Manussasobhagyanti manussesu subhagabhāvaṃ tividhakulasampattiṃ. Adhimattanti adhikappamāṇaṃ balavaṃ vā. Adhigaṇhantīti abhibhavitvā gaṇhanti, visiṭṭhatarā jeṭṭhakā hontīti attho.
第六为功德行种类，是谓各自因缘之起点。谓于布施等之标识上，牢记心中曰：‘如是之物乃我等应布施者，戒应守护，修习当修习之禅定’。众生行布施即生善业。布施谓布施本身，由前行心念化生。戒律等亦如是。余余类亦同。所谓产生较少者，即粗劣之作。所谓未断者，谓不成熟。所谓未成之事，谓禅定修习之不中断也。谓人间福乐者，谓人中五种贫困及低贱之类。所谓诞生，谓因缘相续之生。所谓较量，谓数量甚少非多。所谓人间福乐者，谓人中三种众生之福乐。所谓助增，谓力量或数量增加。所谓获得，谓占有并得之，且以卓越及成熟者。是也。
7. Sappurisadānasuttavaṇṇanā7. 善士施经注释
§37
37. Sattame sucinti parisuddhaṃ vaṇṇasampannaṃ deti. Paṇītanti rasūpapannaṃ. Kālenāti yuttapattakālena. Kappiyanti yaṃ kappiyaṃ, taṃ deti. Viceyya detīti ‘‘imassa dinnaṃ mahapphalaṃ bhavissati, imassa na mahapphala’’nti evaṃ paṭiggāhakapariyesanavasena dānaṃ vā paṇidhāyavasena dānaṃ vā vicinitvā deti.
第七为净意境、具清净形色。所谓美好者，谓成其色香味。所谓时间，谓合适时机。所谓合适，谓给予适合者。所谓辨别给予，谓断定此物所得之大果及非大果。于是以施行供养为目的，或以立誓为目的，经观察选择而付与。
8. Sappurisasuttavaṇṇanā8. 善士经注释
§38
38. Aṭṭhame atthāyāti atthatthāya. Hitāya sukhāyāti hitatthāya sukhatthāya. Pubbapetānanti paralokagatānaṃ ñātīnaṃ. Imasmiṃ sutte anuppanne buddhe cakkavattirājāno bodhisattā paccekabuddhā labbhanti, buddhakāle buddhā ceva buddhasāvakā ca. Yathāvuttānañhi etesaṃ atthāya hitāya sukhāya saṃvattanti. Bahunnaṃvata atthāya, sappañño gharamāvasanti sappañño ghare vasanto bahūnaṃ vata atthāya hoti. Pubbeti paṭhameva. Pubbekatamanussaranti mātāpitūnaṃ pubbakāraguṇe anussaranto. Sahadhammenāti sakāraṇena paccayapūjanena pūjeti. Apace brahmacārayoti brahmacārino apacayati, nīcavuttitaṃ nesaṃ āpajjati. Pesaloti piyasīlo.
第八为利益，谓利益所在。谓利益与安乐者。谓前世亲属之利益。此经中未出现之前，佛陀、转轮圣王、菩萨、独觉者等皆曾得此利益。依其意而论，为利益与利益的利益也。多数众生皆得利益，智者住于世间，智者住于家庭者，此利益因之而成。谓之前，谓首要。谓先行，谓追忆父母先德。谓同法者，谓因缘连系并相敬重。谓纯净生活者，谓修生活清净，不犯污秽。
9. Abhisandasuttavaṇṇanā9. 流注经注释
§39
39. Navame dānānīti cetanādānāni. Aggaññānītiādīnaṃ attho heṭṭhā vuttoyeva.
第三十九：第九项布施法名为意志布施。至于最高智慧等义，归于较下所说。
10. Duccaritavipākasuttavaṇṇanā10. 恶行果报经注释
§40
40. Dasame pāṇātipātoti pāṇātipātacetanā. Sabbalahusoti sabbalahuko. Appāyukasaṃvattanikoti tena parittakena kammavipākena appāyuko hoti, dinnamattāya vā paṭisandhiyā vilīyati mātukucchito nikkhantamatte vā. Evarūpo hi na aññassa kassaci nissando, pāṇātipātasseva gatamaggo esoti. Bhogabyasanasaṃvattanikoti yathā kākaṇikāmattampi hatthe na tiṭṭhati, evaṃ bhogabyasanaṃ saṃvatteti. Sapattaverasaṃvattaniko hotīti saha sapattehi veraṃ saṃvatteti. Tassa hi sapattā ca bahukā honti. Yo ca naṃ passati, tasmiṃ verameva uppādeti na nibbāyati. Evarūpo hi parassa rakkhitagopitabhaṇḍe aparādhassa nissando.
第四十：第十为杀生，所谓杀生即杀生意志。所谓一切急速，谓一切迅疾。所谓寿命短促者，因果报不善果，寿命短促，或从前世所受业力渐消，或因母腹薄弱而出生，亦复如是。此类没有依托于他人，唯依杀生之道而行。所谓沉溺享乐者，如同少量谷粮难以停于手中，亦如是沉溺于享乐。所谓与敌仇结怨者，是与敌仇相应而为。彼因敌仇甚多而缠缚其身。不见此理者，反生怨恨，无法息灭。此等乃托他人财物、所护之物的罪过依止。
Abhūtabbhakkhānasaṃvattaniko hotīti abhūtena abbhakkhānaṃ saṃvatteti, yena kenaci kataṃ tasseva upari patati. Mittehibhedanasaṃvattanikoti mittehi bhedaṃ saṃvatteti. Yaṃ yaṃ mittaṃ karoti, so so bhijjatiyeva. Amanāpasaddasaṃvattanikoti amanāpasaddaṃ saṃvatteti. Yā sā vācā kaṇṭakā kakkasā kaṭukā abhisajjanī mammacchedikā, gatagataṭṭhāne tameva suṇāti, manāpasaddasavanaṃ nāma na labhati. Evarūpo pharusavācāya gatamaggo nāma. Anādeyyavācāsaṃvattanikoti aggahetabbavacanataṃ saṃvatteti, ‘‘tvaṃ kasmā kathesi, ko hi tava vacanaṃ gahessatī’’ti vattabbataṃ āpajjati. Ayaṃ samphappalāpassa gatamaggo. Ummattakasaṃvattaniko hotīti ummattakabhāvaṃ saṃvatteti. Tena hi manusso ummatto vā khittacitto vā eḷamūgo vā hoti. Ayaṃ surāpānassa nissando. Imasmiṃ sutte vaṭṭameva kathitanti.
所谓承受非本生物，乃承受非其所为业，业力降临于他。所谓交恶相应者，即于友人间生分裂。所作所为，彼此争斗不息。所谓不和谐相应者，即生不和谐。此类言语如荆棘、刺耳、苦涩、离间、断绝亲缘，行处遍闻此语，心不和悦，此即粗恶语之行路。所谓非应受语相应者，指挑起争端语言，如‘汝为何言此？谁敢受汝言？’此类言语属杂秽语。所谓疯狂相应者，即承受疯狂状态。由此人或狂乱，或心乱，或痴迷。此乃酒醉之依凭。以上诸义，皆出于此经所述。
Dānavaggo catuttho. · 施品第四。