(9) 4. Theravaggo · (9) 4. 长老品义注
(9) 4. Theravaggo（九）四、长老品
1-3. Vāhanasuttādivaṇṇanā一至三、车经等之义注
§81-83
81-83. Catutthassa paṭhame vimariyādīkatenāti kilesamariyādaṃ bhinditvā vimariyādaṃ katena. Dutiyaṃ uttānatthameva. Tatiye no ca payirupāsitāti na upaṭṭhāti.
81至83节。第四品第一条云：由否定烦恼故，即摧破烦恼而能行否定烦恼。第二条与第一条相同。第三条则说不应依恋，即不应留恋于烦恼。
4. Byākaraṇasuttavaṇṇanā四、记说经之义注
§84
84. Catutthe jhāyī samāpattikusaloti jhānehi ca sampanno samāpattiyañca cheko. Irīṇanti tucchabhāvaṃ. Vicinanti guṇavicinataṃ nigguṇabhāvaṃ. Atha vā irīṇasaṅkhātaṃ araññaṃ vicinasaṅkhātaṃ mahāgahanañca āpanno viya hoti. Anayanti avaḍḍhiṃ. Byasananti vināsaṃ. Anayabyasananti avaḍḍhivināsaṃ. Kiṃ nu khoti kena kāraṇena.
84节。第四品谓禅定者，指因禅定而成就善巧之果，禅定功到自然成就。『嗤弃』是指空无意义的状态；『审察』指考察事物的优劣，见其无优。此时如同进入深林大密处，陷入无益之境。因之必造成增长，导致毁灭，增长毁灭兼有，究竟会怎样呢？是由什么因缘而起呢？
5-6. Katthīsuttādivaṇṇanā五至六、称赞经等之义注
§85-86
85-86. Pañcame katthī hoti vikatthīti katthanasīlo hoti vikatthanasīlo, vivaṭaṃ katvā katheti. Na santatakārīti na satatakārī. Chaṭṭhe adhimānikoti anadhigate adhigatamānena samannāgato. Adhimānasaccoti adhigatamānameva saccato vadati.
85至86节。第五条谓有作意者，即身口意之表达者，故能辩说，能够厘清真相。此非虚假者，也非常作意执著者。第六条所谓『 최고인자』，谓有所得之真相，具足有所得为依止。所谓具所得真相即指所得本身是真实不虚的。
7. Nappiyasuttavaṇṇanā七、不可爱经之义注
§87
87. Sattame adhikaraṇiko hotīti adhikaraṇakārako hoti. Na piyatāyāti na piyabhāvāya. Na garutāyāti na garubhāvāya. Nasāmaññāyāti na samaṇadhammabhāvāya. Na ekībhāvāyāti na nirantarabhāvāya. Dhammānaṃ na nisāmakajātikoti navannaṃ lokuttaradhammānaṃ na nisāmanasabhāvo na upadhāraṇasabhāvo. Na paṭisallānoti na paṭisallīno. Sāṭheyyānīti saṭhabhāvo. Kūṭeyyānīti kūṭabhāvo. Jimheyyānīti na ujubhāvā. Vaṅkeyyānīti vaṅkabhāvā.
87节。第七条谓执事者，即执于事情者。此非因爱欲，非因慈爱，也非因严厉，非因严肃，非因同俗，非因同道，也非因恒常不变。世间法非因习气所生，非世间以上法所生，非依止所生，亦非隐退。无隐退者即无隐退之相。所谓斥谤者为阴险，所谓诡诈者为欺诈，所谓不正直者为弯曲。
8. Akkosakasuttavaṇṇanā八、辱骂经之义注
§88
88. Aṭṭhame akkosakaparibhāsako ariyūpavādī sabrahmacārinanti ettha sabrahmacāripadaṃ akkosakaparibhāsakapadehi yojetabbaṃ ‘‘akkosako sabrahmacārīnaṃ, paribhāsako sabrahmacārīna’’nti. Ariyānaṃ pana guṇe chindissāmīti antimavatthunā upavadanto ariyūpavādī nāma hoti. Saddhammassa na vodāyantīti sikkhāttayasaṅkhātā sāsanasaddhammā assa vodānaṃ na gacchanti. Rogātaṅkanti ettha rogova kicchājīvitabhāvakaraṇena ātaṅkoti veditabbo.
88节。第八条谓斥责者、比护者及圣人诤辩者称为持戒人。此处持戒者应与斥责、比护之义相符，即应将持戒的称辞用于斥责比护者。圣法之人绝不妄语，若有宣说，则此乃教学之声，然时不时并不发生。所谓恐惧病者，谓由疾病、苦难所成之恐怖心境。
9. Kokālikasuttavaṇṇanā9. 《果咖利咖经》注释
§89
89. Navame kokāliko bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkamīti koyaṃ kokāliko, kasmā ca upasaṅkami? Ayaṃ kira kokālikaraṭṭhe kokālikanagare kokālikaseṭṭhissa putto pabbajitvā pitarā kārite vihāre vasati cūḷakokālikoti nāmena, na pana devadattassa sisso. So hi brāhmaṇaputto mahākokāliko nāma. Bhagavati pana sāvatthiyaṃ viharante dve aggasāvakā pañcamattehi bhikkhusatehi saddhiṃ janapadacārikaṃ caramānā upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya vivekavāsaṃ vasitukāmā te bhikkhū uyyojetvā attano pattacīvaramādāya tasmiṃ janapade taṃ nagaraṃ patvā vihāraṃ agamiṃsu. Tattha nesaṃ kokāliko vattaṃ akāsi. Tepi tena saddhiṃ sammoditvā, ‘‘āvuso, mayaṃ idha temāsaṃ vasissāma, mā no kassaci ārocesī’’ti paṭiññaṃ gahetvā vasiṃsu. Vasitvā pavāraṇādivase pavāretvā ‘‘gacchāma mayaṃ, āvuso’’ti kokālikaṃ āpucchiṃsu. Kokāliko ‘‘ajja, āvuso, ekadivasaṃ vasitvā sve gamissathā’’ti vatvā dutiyadivase nagaraṃ pavisitvā manusse āmantesi – ‘‘āvuso, tumhe dve aggasāvake idha āgantvā vasamānepi na jānātha, na te koci paccayenapi nimantetī’’ti. Nagaravāsino ‘‘kahaṃ, bhante, therā, kasmā no nārocayitthā’’ti? Kiṃ, āvuso, ārocitena, kiṃ na passatha dve bhikkhū therāsane nisīdante, ete aggasāvakāti. Te khippaṃ sannipatitvā sappiphāṇitādīni ceva cīvaradussāni ca saṃhariṃsu.
89节。第九条谓名叫可迦利的比库，世尊曾亲近之。问此为何人，于何故前来？此比库原为可迦利国可迦利城守王之子，出家后因父母供养修行，住于名为小可迦利处，此非天人迭瓦达德之子。此人实为婆罗门子，大可迦利者也。世尊时住在萨瓦提，同行有二大弟子，及五百比库，随同巡游国城，时节目负责人护持为修行戒期所设静处，众比库意欲驻留，不欲为他人所扰，遂出家比库携带袈裟宿处，抵国城，投靠静处，不久该处无可迦利管辖。三众便同意：「友人，彼处我们将常住，勿被他人扰乱。」如是收下诺言，居住于此。住足后，转入戒净期结束日，便告辞：「我们起行了，友人。」可迦利因此问曰：「今者，友人，尔等止一日而归乡否？」翌日入城招呼众人说：「友人，汝等二位大弟子入城并居，又无知因、无缘而至。」城中人问：「尊者长老，尔等何因来此？」答曰：「有何缘由，友人？汝看二比库坐于长老座，彼等是大弟子也。」众人迅即集合，清除污秽，收拾袈裟衣物。
Kokāliko cintesi – ‘‘paramappicchā aggasāvakā payuttavācāya uppannalābhaṃ na sādiyissanti, asādiyantā ‘āvāsikassa dethā’ti vakkhantī’’ti taṃ lābhaṃ gāhāpetvā therānaṃ santikaṃ agamāsi. Therā disvāva ‘‘ime paccayā neva amhākaṃ, na kokālikassa kappantī’’ti paṭikkhipitvā pakkamiṃsu. Kokāliko ‘‘kathañhi nāma sayaṃ aggaṇhantā mayhampi adāpetvā pakkamissantī’’ti āghātaṃ uppādesi . Tepi bhagavato santikaṃ gantvā bhagavantaṃ vanditvā puna attano parisaṃ ādāya janapadacārikaṃ carantā anupubbena tasmiṃ raṭṭhe tameva nagaraṃ paccāgamiṃsu. Nāgarā there sañjānitvā saha parikkhārehi dānaṃ sajjetvā nagaramajjhe maṇḍapaṃ katvā dānaṃ adaṃsu, therānañca parikkhāre upanāmesuṃ. Therā bhikkhusaṅghassa niyyādayiṃsu. Taṃ disvā kokāliko cintesi – ‘‘ime pubbe appicchā ahesuṃ, idāni pāpicchā jātā, pubbepi appicchasantuṭṭhapavivittasadisāva maññe’’ti there upasaṅkamitvā, ‘‘āvuso, tumhe pubbe appicchā viya, idāni pana pāpabhikkhū jātatthā’’ti vatvā ‘‘mūlaṭṭhāneyeva nesaṃ patiṭṭhaṃ bhindissāmī’’ti taramānarūpo nikkhamitvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Ayamesa kokāliko, iminā ca kāraṇena upasaṅkamīti veditabbo.
拘迦利思惟量道：“高级比库弟子由于卷入争执言辞，所获得的利益不会相同，彼等不同意者称为‘弟子之死’。”拘迦利执受此利，往见长老们。长老们见之即思：“此等因缘既非属我等，亦不属于拘迦利。”便拒绝离去。拘迦利生忧愤，念：“既然自他都不接纳，何不与我一同领受利益而离去？”遂以盛怒前往世尊处，顶礼佛陀后，复携同行众，护持乡邻，缓步前行，返回当城。诸城民认识长老，备齐供品，设立馆阁，于城中供养，并为长老们奉献供养器皿。长老们则号召比库僧团。拘迦利见此思惟：“前时他们无所求，如今生恶欲；先前与无欲者同在，我知今为恶比库所生。”遂前近诸长老，言：“诸兄弟，尔等于前曾无所求，今则成为恶比库。”又言：“彼根基将于此处崩坏，我等将能断其根基。”之后以激烈不平之形离去，随佛来者听闻佛法。此拘迦利因缘，应知即由此故而前来赴见佛陀。
Bhagavā taṃ turitaturitaṃ āgacchantaṃ disvāva āvajjento aññāsi ‘‘ayaṃ aggasāvake akkositukāmo āgato, sakkā nu kho paṭisedhetu’’nti. Tato ‘‘na sakkā paṭisedhetuṃ, theresu aparajjhitvā āgato, ekaṃsena pana padumaniraye nibbattissatī’’ti disvā ‘‘sāriputtamoggallānepi nāma garahantaṃ sutvā na nisedhetī’’ti vādamocanatthaṃ ariyūpavādassa ca mahāsāvajjabhāvadassanatthaṃ mā hevanti tikkhattuṃ paṭisedhesi. Tattha mā hevanti mā evaṃ abhaṇi. Saddhāyikoti saddhāya āgamakaro pasādāvaho, saddhātabbavacano vā. Paccayikoti pattiyāyitabbavacano.
世尊见拘迦利仓促到来，念而知之：“此乃强烈愿为争执之首的上首弟子来访，是否可加以阻止？”遂谓：“不可阻止，彼虽至长老们之间无过，必将独自堕入苦趣。”又见言：“若闻沙利弗与摩诃迦旃梨不驱除其婬行，亦是不应扶持者。”言此乃表彰圣者辩说之大罪戒显明之故，故不宜压制。此处所说不宜压制者，谓信心之人应当欢喜且使心安者，称怨者者应被制伏。此为相互缘起，彼既依缘而起，故不可废止压制之令。
Pakkāmīti kammānubhāvena codiyamāno pakkāmi. Okāsakatañhi kammaṃ na sakkā paṭibāhituṃ. Acirapakkantassāti pakkantassa sato nacireneva. Sabbo kāyo phuṭo ahosīti kesaggamattampi okāsaṃ avajjetvā sakalasarīraṃ aṭṭhīni bhinditvā uggatāhi pīḷakāhi ajjhotthaṭaṃ ahosi. Yasmā pana buddhānubhāvena tathārūpaṃ kammaṃ buddhānaṃ sammukhībhāve vipākaṃ dātuṃ na sakkoti, dassanūpacāre vijahitamatte deti, tasmā tassa acirapakkantassa pīḷakā uṭṭhahiṃsu. Kalāyamattiyoti caṇakamattiyo. Beluvasalāṭukamattiyoti taruṇabeluvamattiyo. Pabhijjiṃsūti bhijjiṃsu. Tāsu bhinnāsu sakalasarīraṃ panasapakkaṃ viya ahosi. So pakkena gattena jetavanadvārakoṭṭhake visagilito maccho viya kadalipattesu nipajji. Atha dhammassavanatthaṃ āgatāgatā manussā ‘‘dhi kokālika, dhi kokālika, ayuttamakāsi, attanoyeva mukhaṃ nissāya anayabyasanaṃ pattosī’’ti āhaṃsu. Tesaṃ saddaṃ sutvā ārakkhadevatā dhikkāramakaṃsu, ārakkhadevatānaṃ ākāsadevatāti iminā upāyena yāva akaniṭṭhabhavanā ekadhikkāro udapādi.
“出发”者，受过去业果力激发而出发。因有空隙、空处，不可即时施行此业。即使业力成熟，非即时而是稍后。整具形体破裂，虽残发仅剩，却忽然颠起，骨骼破碎，疼痛异常。佛陀因为业力之故，不能当面示现同样果报，仅略有显现，于是他迅速且疾速有剧痛起来。称痛感大小如小米粒大小，如青绿小米粒大小。其间肉胎支离破碎，呈半断裂状态。此苦由痛感形成。因由业报，犹如鱼被困于水面莲叶上翻滚。此时来往聆听佛法的人类，呼唤曰：“喂！拘迦利！你犯忌口罪了，因依止自我而受苦啊。”听闻此声，护法神祇震怒。护法神祇乃空中神祇一体，以此因缘，于极乐世界中生一护法神长官。
Turūti kokālikassa upajjhāyo turutthero nāma anāgāmiphalaṃ vatvā brahmaloke nibbatto. So bhummaṭṭhadevatā ādiṃ katvā ‘‘ayuttaṃ kokālikena kataṃ aggasāvake antimavatthunā abbhācikkhantenā’’ti paramparāya brahmalokasampattaṃ taṃ saddaṃ sutvā ‘‘mā mayhaṃ passantasseva varāko nassi, ovadissāmi naṃ theresu cittappasādatthāyā’’ti āgantvā tassa purato aṭṭhāsi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ – ‘‘turū paccekabrahmā’’ti. Pesalāti piyasīlā. Kosi tvaṃ, āvusoti nisinnakova kabarakkhīni ummīletvā evamāha. Passa yāvañca te idaṃ aparaddhati yattakaṃ tayā aparaddhaṃ, attano nalāṭe mahāgaṇḍaṃ apassanto sāsapamattāya pīḷakāya maṃ codetabbaṃ maññasīti āha.
拘迦利的导师名为度卢长老，已证无来果，生于梵天界。彼开广护法神王之首，见拘迦利作为上首弟子，终极果报已显现且遭诸恶业缠染，知闻相承至此界。拘迦利来到时，度卢至前立曰：“勿令我见时恼恨，吾愿诫诸长老安心。”称其为“度卢辟支佛”。名号意为“贤良守律”，导师对其忠告亦生悦纳。对徒弟劝诫者称“劝诫者”，因缘对经文带来缘起故及此意。
Atha naṃ ‘‘adiṭṭhippatto ayaṃ kokāliko, gilitaviso viya na kassaci vacanaṃ na karissatī’’ti ñatvā purisassa hītiādimāha. Tattha kuṭhārīti kuṭhārisadisā pharusavācā. Chindatīti kusalamūlasaṅkhāte mūleyeva nikantati. Nindiyanti ninditabbaṃ dussīlapuggalaṃ. Pasaṃsatīti uttamatthe sambhāvetvā khīṇāsavoti vadati. Taṃ vā nindati yo pasaṃsiyoti yo vā pasaṃsitabbo khīṇāsavo, taṃ antimavatthunā codento ‘‘dussīlo aya’’nti vadati. Vicināti mukhena so kalinti so taṃ aparādhaṃ mukhena vicināti nāma. Kalinātenāti tena aparādhena sukhaṃ na vindati. Nindiyapasaṃsāya hi pasaṃsiyanindāya ca samakova vipāko.
尔时人中有人曰：“此拘迦利为人贤善但无定见，似疥癞之人不语任何人。”又以“斧柄”比喻污秽语言。谓“拆除”者，如指善根之处遭破坏。众人称彼为恶德人，赞者谓为已灭余垢。因而赞者与贬者相互争论，对彼人称其为恶人。嘴唇吹毛者借由口无遮拦而谩骂他人。此恶行因果难分，受恶名者终究苦果自受。赞贬之果报相难得安，恶言相应报恶名亦复如是。
Sabbassāpi sahāpi attanāti sabbena sakena dhanenapi attanāpi saddhiṃ yo akkhesu dhanaparājayo nāma, ayaṃ appamattako aparādho. Yo sugatesūti yo pana sammaggatesu puggalesu cittaṃ dūseyya, ayaṃ cittapadosova tato kalito mahantataro kali.
众人皆晓与自身，乃自所有财富一切必受丧失，即谓此乃不精进之重大过失。若有人恶念染污净善之人，犹如污浊心灵，彼为大劣劣劣时代之行为者。
Idāni tassa mahantatarabhāvaṃ dassento sataṃ sahassānantiādimāha. Tattha sataṃ sahassānanti nirabbudagaṇanāya satasahassañca. Chattiṃsatīti aparāni chattiṃsati nirabbudāni. Pañca cāti abbudagaṇanāya pañca abbudāni. Yamariyagarahīti yaṃ ariye garahanto nirayaṃ upapajjati, tattha ettakaṃ āyuppamāṇanti attho.
此时，对其极广大之存在，便言有百万与千千万。之中“百万与千万”者，指不计其数之百万千千。三百三十六者，为非计数之三十六。五者者，为非计数之五。所谓“生于地狱中者”，即指众生投生诸地狱者，于此处所谓寿命的多少即是此义。
Kālamakāsīti upajjhāye pakkante kālaṃ akāsi. Padumanirayanti pāṭiyekko padumanirayo nāma natthi, avīcimahānirayasmiṃyeva pana padumagaṇanāya paccitabbe ekasmiṃ ṭhāne nibbatti.
所谓『限期』者，谓出家众离开后，将其生死期限确定为限期。所谓『莲地狱』，按传说此地狱只有一处，名为莲地狱，实际上于无间大地狱中，莲地狱仅为非计数地狱中之一处投生之名。
Vīsatikhārikoti māgadhakena patthena cattāro patthā, kosalaraṭṭhe eko pattho hoti. Tena patthena cattāro patthā āḷhakaṃ , cattāri āḷhakāni doṇaṃ, catudoṇā mānikā, catumānikā khārī, tāya khāriyā vīsatikhāriko. Tilavāhoti māgadhakānaṃ sukhumatilānaṃ tilasakaṭaṃ. Abbudo nirayoti abbudo nāma pāṭiyekko nirayo natthi, avīcimhiyeva pana abbudagaṇanāya paccitabbaṭṭhānassetaṃ nāmaṃ. Nirabbudādīsupi eseva nayo.
所谓绳屋者，即摩揭陀国由木制的四座房屋，迦毗罗卫国仅有一座房屋。由此各有四座房屋四套绳索，将房屋围成四个角落，分别称为窄小（Doṇa）角、宽大（Mānikā）角、刺状角，由此绳索呈为二十根。所谓『谷之屋』，摩揭陀称谷谷屋，谓稻谷堆之屋。所谓阿鼻地狱，指无间地狱，莲地狱和阿鼻地狱均属非计数地狱之内。此与非计数地狱等同理。
Vassagaṇanāpi panettha evaṃ veditabbā – yatheva hi sataṃ satasahassāni koṭi hoti, evaṃ sataṃ satasahassakoṭiyo pakoṭi nāma hoti, sataṃ satasahassapakoṭiyo koṭipakoṭi nāma, sataṃ satasahassakoṭipakoṭiyo nahutaṃ, sataṃ satasahassanahutāni ninnahutaṃ, sataṃ satasahassaninnahutāni ekaṃ abbudaṃ, tato vīsatiguṇaṃ nirabbudaṃ, esa nayo sabbatthāti. Dasamaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
数雨量亦当如是知解——如百乘百千得为亿，如百乘亿即为兆，百乘兆为京，百乘京得为恒河沙，恒河沙乘百为阿僧祇，百乘阿僧祇为那由他，百乘那由他为不可说，百乘不可说成为一无量大数，乘二百倍为非量数，（以上数目）概言之即如此。第十段以下之文亦当依此理解。其余亦普遍适用。
Theravaggo catuttho. · 长老品第四