(8) 3. Ākaṅkhavaggo · (8) 3. 希望品义注
(8) 3. Ākaṅkhavaggo（八）第三 希求品
1. Ākaṅkhasuttavaṇṇanā一、《希求经》注释
§71
71. Tatiyassa paṭhame sampannasīlāti paripuṇṇasīlā, sīlasamaṅgino vā hutvāti attho. Tattha dvīhi kāraṇehi sampannasīlatā hoti sīlavipattiyā ca ādīnavadassanena, sīlasampattiyā ca ānisaṃsadassanena. Tadubhayampi visuddhimagge (visuddhi. 1.9, 21) vitthāritaṃ. Tattha ‘‘sampannasīlā’’ti ettāvatā kira bhagavā catupārisuddhisīlaṃ uddisitvā ‘‘pātimokkhasaṃvarasaṃvutā’’ti iminā tattha jeṭṭhakasīlaṃ vitthāretvā dassesīti dīpavihāravāsī sumanatthero āha. Antevāsiko panassa tepiṭakacūḷanāgatthero āha – ubhayatthapi pātimokkhasaṃvarova bhagavatā vutto. Pātimokkhasaṃvaroyeva hi sīlaṃ, itarāni pana tīṇi sīlanti vuttaṭṭhānaṃ atthīti ananujānanto vatvā āha – indriyasaṃvaro nāma chadvārārakkhāmattakameva, ājīvapārisuddhi dhammena samena paccayuppattimattakaṃ, paccayasannissitaṃ paṭiladdhapaccaye idamatthanti paccavekkhitvā paribhuñjanamattakaṃ. Nippariyāyena pātimokkhasaṃvarova sīlaṃ. Yassa so bhinno, ayaṃ sīsacchinno viya puriso hatthapāde sesāni rakkhissatīti na vattabbo. Yassa pana so arogo, ayaṃ acchinnasīso viya puriso jīvitaṃ sesāni puna pākatikāni kātuṃ sakkoti. Tasmā ‘‘sampannasīlā’’ti iminā pātimokkhasaṃvaraṃ uddisitvā ‘‘sampannapātimokkhā’’ti tasseva vevacanaṃ vatvā taṃ vitthāretvā dassento pātimokkhasaṃvarasaṃvutātiādimāha. Tattha pātimokkhasaṃvarasaṃvuttātiādīni vuttatthāneva. Ākaṅkheyya ceti idaṃ kasmā āraddhanti? Sīlānisaṃsadassanatthaṃ . Sacepi acirapabbajitānaṃ vā duppaññānaṃ vā evamassa ‘‘bhagavā ‘sīlaṃ pūretha sīlaṃ pūrethā’ti vadati, ko nu kho sīlapūraṇe ānisaṃso, ko viseso, kā vaḍḍhī’’ti tesaṃ dasa ānisaṃse dassetuṃ evamāha – ‘‘appeva nāma etaṃ sabrahmacārīnaṃ piyamanāpatādiāsavakkhayapariyosānaṃ ānisaṃsaṃ sutvāpi sīlaṃ paripūreyyu’’nti.
第七十一条。第三品第一章所谓具足善法，意为善法圆满、善法具足。此处善法圆满，缘于两个原因：一是由戒恶之患如危险显现；二是由戒善之利如利益显现。此二者均在净道中有详尽阐释（参见《净道·第1章第9节、第21节》）。所谓‘善法圆满’，大致因佛陀分述四净善戒中“依戒律结集修持”，示现此处戒律为长善彼岸的大善法，济助于修行者，此乃南天林中长老苏摩纳所说。此又由《三藏末那长老》称：“善法圆满即为戒律结集。”戒律结集即是佛所说的戒也。戒律即六门守护，出生清净业，依因缘而生，及凭因缘得成，是所谓戒律。由此归纳戒律即为戒律结集。若戒律一破，犹如头破血流之人不能护持身脚。若戒律不缺，犹如头完整之人能自保护生命及余分护体。故以“善法圆满”是指戒律结集，谓之“守戒结集”广释之。守戒结集即前面所说之内容。何故称之“依愿”？是为使善戒利益显现。即便不久出家或不慧根之人，佛言“应先成就戒”，何以戒成就？何其妙处？并为其十种利益而示说：“众在家人虽未断尽烦恼所为之业，若闻此戒戒已圆满。”
Tattha ākaṅkheyya ceti yadi iccheyya. Piyo cassanti piyacakkhūhi sampassitabbo, sinehuppattiyā padaṭṭhānabhūto bhaveyyaṃ. Manāpoti tesaṃ manavaḍḍhanako, tesaṃ vā manena pattabbo, mettacittena pharitabboti attho. Garūti tesaṃ garuṭṭhāniyo pāsāṇacchattasadiso. Bhāvanīyoti ‘‘addhāyamāyasmā jānaṃ jānāti passaṃ passatī’’ti evaṃ sambhāvanīyo. Sīlesvevassa paripūrakārīti catupārisuddhisīlesuyeva paripūrakārī assa, anūnena ākārena samannāgato bhaveyyāti vuttaṃ hoti. Ajjhattaṃ cetosamathamanuyuttoti attano cittasamathe yutto. Anirākatajjhānoti bahi anīhaṭajjhāno, avināsitajjhāno vā. Vipassanāyāti sattavidhāya anupassanāya. Brūhetā suññāgārānanti vaḍḍhetā suññāgārānaṃ. Ettha ca samathavipassanāvasena kammaṭṭhānaṃ gahetvā rattindivaṃ suññāgāraṃ pavisitvā nisīdamāno bhikkhu ‘‘brūhetā suññāgārāna’’nti veditabbo. Ayamettha saṅkhepo , vitthāro pana icchantena majjhimanikāyaṭṭhakathāya (ma. ni. aṭṭha. 1.64 ādayo) ākaṅkheyyasuttavaṇṇanāya oloketabbo.
“依愿”者，即若有所愿，则此愿应由亲近贤善之人观察而知，并由亲和力所促使，意即应以慈心相待。所谓“敬重”，如如山石之坚定庄重。所谓“应修习”者，即“师长所知，知者观之，观者得实”，是当修之义。惟戒律圆满者，即为四净善戒的完善，至少应具备某些形态而圆满。所谓“内心专注于清净”者，心与止定相应。所谓“行住坐卧无所痴心”者，意为外在不染污，住于不坏之状态。所谓“观照”者，指七种观察之法。所谓“宣说空屋”者，意指“增广空屋”。此处意谓持止观双修，选定修行业处，于晝夜俱入空屋独坐的比库，当知此为“宣说空屋”。此段略述，其详见中部法义注（中部释经1章64节等）及相关经文解说。
Lābhīti ettha na bhagavā lābhanimittaṃ sīlādiparipūraṇaṃ katheti. Bhagavā hi ‘‘ghāsesanaṃ chinnakatho, na vācaṃ payutaṃ bhaṇe’’ti (su. ni. 716) evaṃ sāvake ovadati. So kathaṃ lābhanimittaṃ sīlādiparipūraṇaṃ katheyya. Puggalajjhāsayavasena panetaṃ vuttaṃ. Yesañhi evaṃ ajjhāsayo bhaveyya ‘‘sace mayaṃ catūhi paccayehi na kilameyyāma, sīlāni paripūretuṃ sakkuṇeyyāmā’’ti, tesaṃ ajjhāsayavasenevamāha. Apica sarasānisaṃso esa sīlassa yadidaṃ cattāro paccayā nāma. Tathā hi paṇḍitamanussā koṭṭhādīsu ṭhapitaṃ nīharitvā attanāpi aparibhuñjitvā sīlavantānaṃ dentīti sīlassa sarasānisaṃsadassanatthampetaṃ vuttaṃ.
“利益”一节，佛非由利益缘故论戒律圆满。佛言如“不出言断语，不言虚假”，劝导弟子。如是，佛岂会由利益缘缘说戒律圆满乎？此言乃由经验之见所说。谓有此见者即说：“若无四因缘，则不可成就戒，望尔等当成就戒。”此亦由众多贤达言论总结，称为“善法利益依缘”。如智者即使身处牢狱除罪，亦应放弃恶行，守持清净，此即戒律利益依缘之义。
Tatiyavāre yesāhanti yesaṃ ahaṃ. Tesaṃ te kārāti tesaṃ devānaṃ vā manussānaṃ vā te mayi katā paccayadānakārā. Mahapphalā hontu mahānisaṃsāti lokiyasukhena phalabhūtena mahapphalā, lokuttarena mahānisaṃsā. Ubhayaṃ vā etaṃ ekatthameva. Sīlādiguṇayuttassa hi kaṭacchubhikkhāpi pañcaratanamattāya bhūmiyā paṇṇasālāpi katvā dinnā anekāni kappasahassāni duggativinipātato rakkhati, pariyosāne ca amatāya dhātuyā parinibbānassa paccayo hoti. ‘‘Khīrodanaṃ ahamadāsi’’ntiādīni (vi. va. 413) cettha vatthūni. Sakalameva vā petavatthu vimānavatthu ca sādhakaṃ.
第三次品中，此我所爱者之所因者，即天人与人间由我而结因。其果乃大果，是此俗世幸福之果，并有超越世俗大果依缘。此二果合为一体。具足戒行者，即便乞食于贫瘠之地，亦获其赐，免则堕入恶道，终得永灭之涅槃。此中言及“我曾赐予牛奶”等事迹。总言一切同于饿鬼及天界等事。
Catutthavāre petāti peccabhavaṃ gatā. Ñātīti sassusasurapakkhikā. Sālohitāti ekalohitabaddhā pitipitāmahādayo. Kālaṅkatāti matā. Tesaṃ tanti tesaṃ taṃ mayi pasannacittaṃ, taṃ vā pasannena cittena anussaraṇaṃ. Yassa hi bhikkhuno kālakato pitā vā mātā vā ‘‘amhākaṃ ñātakatthero sīlavā kalyāṇadhammo’’ti pasannacitto hutvā taṃ bhikkhuṃ anussarati, tassa so cittappasādopi taṃ anussaraṇamattampi mahapphalaṃ mahānisaṃsameva hoti.
第四品所说饿鬼，即受苦饿鬼道；亲属为鬼神鬼鸟蛙蟾蜍等。红瓷即是单纯的红色器皿。黑斑即被视为污点。对诸苦者，由于心念清净，使忆念安稳。若比库愍念其亲属心清净，忆念时皆生欢喜，为其带来大利大利果。
Aratiratisahoti nekkhammapaṭipattiyā aratiyā kāmaguṇesu ratiyā ca saho abhibhavitā ajjhottharitā. Bhayabheravasahoti ettha bhayaṃ cittutrāsopi ārammaṇampi, bheravaṃ ārammaṇameva.
“无贪无欲”意谓行出世解脱道，远离爱著，斥逐对欲乐之贪恋与追逐。所谓“恐惧惊怖”，在这里即指由心生的恐惧及惧怕之念相。如是以心起恐怖为所缘境，故名为恐怖境。
2. Kaṇṭakasuttavaṇṇanā二、《刺经》注释
§72
72. Dutiye abhiññātehīti gaganamajjhe puṇṇacando viya sūriyo viya ñātehi pākaṭehi. Parapurāyāti paraṃ vuccati pacchimabhāgo, purāti purimabhāgo, purato dhāvantena pacchato anubandhantena ca mahāparivārenāti attho. Kaṇṭakoti vijjhanaṭṭhena kaṇṭako. Visūkadassananti visūkabhūtaṃ dassanaṃ. Mātugāmūpacāroti mātugāmassa samīpacāritā.
第七十二条。所谓「第二种大神通」者，如同满月中的天空，如同太阳中的明亮，亦即借由智慧显现之事物而明白无疑也。所谓「他方之尽头」，是指西方的边界；「尽头」即前方；「前方」是由于有奔跑而向前进；「后方」则是随着跟随而连续环绕，这里称为「大环绕」。所谓「刺」是因其凿刺所致；「净」则是指清净的显现。所谓「母道之亲近行为」，即为亲近母亲之举止。
3-4. Iṭṭhadhammasuttādivaṇṇanā三至四、《可意法经》等注释
§73-74
73-74. Tatiye vaṇṇoti sarīravaṇṇo. Dhammāti nava lokuttaradhammā. Catutthe ariyāyāti apothujjanikāya, sīlādīhi missakattā evaṃ vuttaṃ. Sārādāyī ca hoti varadāyīti sārassa ca varassa ca ādāyako hoti. Yo kāyassa sāro, yañcassa varaṃ, taṃ gaṇhātīti attho.
第七十三至七十四条。第三者名为「色」，指身体之色相；「法」则是指九种出世间法。第四者谓之「圣者」，为非凡人，依戒律等洁净所得，故如此称呼。亦为「施与者」，即给予恩德者，是身体之精华，亦是恩德之所在，意即「取用此精华与恩德」。
5. Migasālāsuttavaṇṇanā五、《弥伽萨拉经》注释
§75
75. Pañcamassa ādimhi tāva yaṃ vattabbaṃ, taṃ chakkanipāte vuttameva. Dussīlo hotītiādīsu pana dussīloti nissīlo. Cetovimuttinti phalasamādhiṃ. Paññāvimuttinti phalañāṇaṃ. Nappajānātīti uggahaparipucchāvasena na jānāti. Dussīlyaṃ aparisesaṃ nirujjhatīti ettha pañca dussīlyāni tāva sotāpattimaggena pahīyanti, dasa arahattamaggena. Phalakkhaṇe tāni pahīnāni nāma honti. Phalakkhaṇaṃ sandhāya idha ‘‘nirujjhatī’’ti vuttaṃ. Puthujjanassa sīlaṃ pañcahi kāraṇehi bhijjati pārājikāpajjanena sikkhāpaccakkhānena titthiyapakkhandanena arahattena maraṇenāti. Tattha purimā tayo bhāvanāparihānāya saṃvattanti, catuttho vaḍḍhiyā, pañcamo neva hānāya na vaḍḍhiyā. Kathaṃ panetaṃ arahattena sīlaṃ bhijjatīti? Puthujjanassa hi sīlaṃ accantakusalameva hoti, arahattamaggo ca kusalākusalakammakkhayāya saṃvattatīti evaṃ tena taṃ bhijjati. Savanenapiakataṃ hotīti sotabbayuttakaṃ assutaṃ hoti. Bāhusaccenapi akataṃ hotīti ettha bāhusaccanti vīriyaṃ. Vīriyena kattabbayuttakaṃ akataṃ hoti, tassa akatattā saggatopi maggatopi parihāyati. Diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṃ hotīti diṭṭhiyā paṭivijjhitabbaṃ appaṭividdhaṃ hoti apaccakkhakataṃ. Sāmayikampi vimuttiṃ na labhatīti kālānukālaṃ dhammassavanaṃ nissāya pītipāmojjaṃ na labhati. Hānāya paretīti hānāya pavattati.
第七十五条。第五条之开端内容，如在六章之中已详述。谓「恶行者」者，诸恶之始皆称为恶行，相对而言无恶行者即无善行。所谓「意解脱」即显色之定；「慧解脱」是指果智。所谓「不知」是因未深入探讨而不识知也。恶业断尽即是灭尽，这里说五种恶行在入流果时皆已断除，十种阿拉汉果位时亦断除。于果标记处，断除称为「灭尽」。世人之戒由五因破坏：巴拉基戒破、戒律授记时的违犯、外道之非正断、阿拉汉的死亡。此时前三种胎教丧失，第四种则增进，第五无增无减。如何阿拉汉的戒律能够破坏？世人之戒律乃极善之法，阿拉汉果位则因善恶业尽而得灭故。听闻亦需俱足，否则不可受闻。多勤精进则不可懈怠，若懈怠，则往生天界与道途难以成就。对此见解虽不应被反驳，但确当反驳；其并非真正体证。当下禅定不现，亦无凭法闻持所生之欢喜喜悦。故谓因果轮转之损失而生。
Yathābhūtaṃ pajānātīti ‘‘sotāpattiphalaṃ patvā pañcavidhaṃ dussīlyaṃ aparisesaṃ nirujjhatī’’ti uggahaparipucchāvasena jānāti. Tassa savanenapi kataṃ hotīti sotabbayuttakaṃ sutaṃ hoti. Bāhusaccenapi kataṃ hotīti vīriyena kattabbayuttakaṃ antamaso dubbalavipassanāmattakampi kataṃ hoti. Diṭṭhiyāpi suppaṭividdhaṃ hotīti antamaso lokiyapaññāyapi paccayapaṭivedho kato hoti. Imassa hi puggalassa paññā sīlaṃ paridhovati, so paññāparidhotena visesaṃ pāpuṇāti.
如实了知，即知「入流果成后，五种恶行完全断除」。由此辨别及追问后得知。即使不知，亦有听闻可依。多勤精进亦已做成，同时由迟钝的观慧帮助修习。虽见解不完全，但尚未错失，且由世间智慧亦能推断。此人的智慧可涵盖戒律，唯有智慧之覆盖才致于特别成就。
Pamāṇikāti puggalesu pamāṇaggāhakā. Pamiṇantīti pametuṃ tuletuṃ arahanti. Eko hīnoti eko guṇehi hīno. Paṇītoti eko guṇehi paṇīto uttamo. Taṃ hīti taṃ pamāṇakaraṇaṃ. Abhikkantataroti sundarataro. Paṇītataroti uttamataro. Dhammasoto nibbahatīti sūraṃ hutvā pavattamānaṃ vipassanāñāṇaṃ nibbahati, ariyabhūmiṃ pāpeti. Tadantaraṃko jāneyyāti taṃ evaṃ kāraṇaṃ ko jāneyya. Sīlavā hotīti lokiyasīlena sīlavā hoti. Yatthassa taṃ sīlanti arahattavimuttiṃ patvā sīlaṃ aparisesampi nirujjhati nāma, tattha yutti vuttāyeva. Ito paresu dvīsu aṅgesu anāgāmiphalaṃ vimutti nāma, pañcame arahattameva. Sesamettha vuttanayānusāreneva veditabbaṃ. Chaṭṭhaṃ uttānatthameva.
所谓「量者」乃特指人格中具有度量承受力者。所谓「容忍」即承受忍耐之意。所谓「劣」即品质较差者；「优」则指品质优良者，谓此即「度量持有者」。所谓「极美者」为佳美之意。所谓「法闻灭」即指正观慧增进，最终断尽无上果地。由修持途径可知其缘由，谁又能知其缘呢？谓依世间戒律则得称戒者。于圣者解脱处，净戒断尽通常令一切恶根断尽，是为正理。佛法等诸流中，第二为入流果，第五为阿拉汉果。此处余者之说，应依传说理解。第六条为升华之意。
7. Kākasuttavaṇṇanā七、《乌鸦经》注释
§77
77. Sattame dhaṃsīti guṇadhaṃsako. Kassaci guṇaṃ anādiyitvā hatthenapi gahito tassa sīsepi vaccaṃ karoti. Pagabbhoti pāgabbhiyena samannāgato. Tintiṇoti tintiṇaṃ vuccati taṇhā, tāya samannāgato, āsaṅkābahulo vā. Luddoti dāruṇo. Akāruṇikoti nikkāruṇiko. Dubbaloti abalo appathāmo. Oravitāti oravayutto oravanto carati. Necayikoti nicayakaro.
第七十七条。所谓「毁坏」是指破坏德行者。有人即使未摧毁德行，仍以手指厮打头颅。所谓「前锋」即为前锋之人。所谓「三」即为渴爱之数；具此三者者，往往嗔恚甚多。所谓「残酷」即为凶暴无情。所谓「无慈悲」即不具慈悲心。所谓「软弱」即无力，行动迟缓。所谓「多行」者广泛从事不善行为。所谓「安住」即是使其安稳的意思。
9. Āghātavatthusuttavaṇṇanā9. 忿怒事经注释
§79
79. Navame aṭṭhāneti akāraṇe. Sacittakapavattiyañhi ‘‘anatthaṃ me acarī’’tiādi kāraṇaṃ bhaveyya, khāṇupahaṭādīsu taṃ natthi. Tasmā tattha āghāto aṭṭhāne āghāto nāma. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
79. 第九条名为“伤害”。就念头活动而言，因缘例如认为“这对我无益”等理由产生伤害，但在斫骨等物理行为上则不存在此因缘。因此，伤害在此处指的是行为上的伤害。余下所有情形皆以积极利益为目的。
Ākaṅkhavaggo tatiyo. · 希求品第三。