(10) 5. Sāmaññavaggo · (10) 5. 沙门品义注
5. Sāmaññavaggo5. 共通品
1. Sambādhasuttavaṇṇanā1. 《逼迫经》义注
§42
42. Pañcamassa paṭhame udāyīti kāḷudāyitthero. Avidvāti aññāsi. Bhūrimedhasoti mahāpañño. Yo jhānamabujjhīti yo jhānaṃ abujjhi. Paṭilīnanisabhoti ekībhāvavasena paṭilīno ceva uttamaṭṭhena ca nisabho. Munīti buddhamuni. Pariyāyenāti ekena kāraṇena. Kāmasambādhassa hi abhāvamatteneva paṭhamajjhānaṃ okāsādhigamo nāma, na sabbathā sabbaṃ. Tatrāpatthi sambādhoti tasmimpi paṭhamajjhāne sambādho paṭipīḷanaṃ atthiyeva. Tatrāpitthītipi pāṭho. Kiñca tattha sambādhoti tasmiṃ pana jhāne kiṃ sambādho nāma. Ayamettha sambādhoti ayaṃ vitakkavicārānaṃ aniruddhabhāvo sambādho saṃpīḷā nāma. Iminā upāyena sabbavāresu attho veditabbo. Nippariyāyenāti na ekena kāraṇena, atha kho āsavakkhayo nāma sabbasambādhānaṃ pahīnattā sabbena sabbaṃ okāsādhigamo nāmāti.
第四十二条。名为卡鲁达依那长老『未觉者』,有智慧者称为『广大智慧』。所谓『不解禅定者』,即不解禅定。『有秽王者』,以统一性而言,是秽且最卓越之王。称『圣者』者,是佛陀圣者。『周转』之意,是以一因缘转变。由于欲缘断除后,初禅名为空相得,非普遍一切皆得。『依此欲缘』,于此初禅有依缘相应而生之苦。此处有读音不同。何以谓依缘?指禅思维想未断之无碍状态,称为『相应禅定』。由此正趣一切义理可知。『非周转』者,非一因缘转变,然所有结皆断除,悉空相得故,称为无余涅槃。
2. Kāyasakkhisuttavaṇṇanā2. 《身证经》义注
§43
43. Dutiye yathā yathā ca tadāyatananti yena yena kāraṇena yena yenākārena taṃ paṭhamajjhānasaṅkhātaṃ āyatanaṃ hoti. Tathā tathā naṃ kāyena phusitvā viharatīti tena tena kāraṇena tena tenākārena taṃ samāpattiṃ sahajātanāmakāyena phusitvā viharati, samāpajjatīti attho. Kāyasakkhi vutto bhagavatā pariyāyenāti yasmā tena nāmākāyena paṭhamajjhānaṃ sacchikataṃ, tasmā iminā pariyāyena kāyasakkhi vutto. Nippariyāyenāti yattakaṃ kāyena sacchikātabbaṃ, sabbassa katattā ayaṃ nippariyāyena kāyasakkhi nāma.
第四十三条。次第如是。所谓次第境界者,缘何原因,依何条件,即初禅所称境界。依此,身触彼境而住。依各因缘条件,缘此身触,即名『自生般若体』而住,是为『到彼』之义。世尊称为『身证周转』,由彼之名身,证得初禅,故名为周转身证。所谓『非周转』者,谓必由身证,具足全体,故此为非周转身证。
3. Paññāvimuttasuttavaṇṇanā3. 《慧解脱经》义注
§44
44. Tatiye paññāya ca naṃ pajānātīti taṃ paṭhamajjhānavipassanāpaññāya jānāti. Idhāpi pariyāyanippariyāyā purimanayeneva veditabbā. Yathā ca idha, evaṃ ito paresupi.
第四十四条。第三者,谓不以智慧所知,乃至初禅内观般若之慧所了知。于此处,此间及他方皆应以此周转与非周转法门去知。
4. Ubhatobhāgavimuttasuttavaṇṇanā4. 《俱分解脱经》义注
§45
45. Catutthaṃ ubhayena veditabbaṃ. Ettha ca ubhatobhāgavimuttoti ubhatobhāgehi samathavipassanānaṃ paccanīkakilesehi vimutto. Pariyosāne pana samāpattiyā rūpakāyato, ariyamaggena nāmakāyato vimuttoyeva ubhatobhāgavimuttoti veditabbo.
第四十五条。第四者,二者并知。此中所谓二者解脱,谓由止观俱净除污垢而解脱。至于究竟之至,离相身与名身之内,圣道解脱,名为二者解脱。
5-10. Sandiṭṭhikadhammasuttādivaṇṇanā5-10. 《现法经》等义注
§46-51
46-51. Pañcamādīsu sandiṭṭhikoti sayaṃ passitabbako. Nibbānanti kilesanibbānaṃ. Parinibbānanti tasseva vevacanaṃ. Tadaṅganibbānanti paṭhamajjhānādinā tena tena aṅgena nibbānaṃ. Diṭṭhadhammanibbānanti ismiṃyeva attabhāve nibbānaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
第四十六至五十一条。第五等起,称为直接见者。涅槃者,为烦恼涅槃。般涅槃者,即此语句。具体涅槃者,由初禅等法,次第各支得涅槃。所见涅槃者,谓此性涅槃。余皆远离一切,是为整体最上正义。
Sāmaññavaggo pañcamo. · 第五沙门品。
Paṭhamapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ. · 第一五十篇已结束。
2. Dutiyapaṇṇāsakavaṇṇanā
第二章,五十节注释
§52
52. Ito paresu khemanti nirupaddavaṃ. Khemappattoti khemabhāvaṃ patto. Sikkhādubbalyānīti sikkhāya dubbalabhāvakaraṇāni. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
52. 此后,谓彼处于他处安乐无患。所谓“已得安乐”,即已获得安乐之境。所谓“修行困难”,是指修行导致困难之因。余者无一非皆向上利益也。
Manorathapūraṇiyā aṅguttaranikāya-aṭṭhakathāya · 《满足希愿》增支部注释中,
Navakanipātassa saṃvaṇṇanā niṭṭhitā. · 九集的解说已结束。
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者。
Aṅguttaranikāye · 在增支部中。
Dasakanipāta-aṭṭhakathā · 十法集义注
1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ
1. 第一五十经