2. Sīhanādavaggo · 2. 狮子吼品义注
2. Sīhanādavaggo2. 狮子吼品
1. Sīhanādasuttavaṇṇanā1. 狮子吼经注释
§11
11. Dutiyassa paṭhame yena bhagavā tenupasaṅkamīti ‘‘sace satthā cārikaṃ pakkamitukāmo assa , imasmiṃ kāle pakkameyya. Handāhaṃ cārikaṃ gamanatthāya satthāraṃ āpucchāmī’’ti cintetvā bhikkhusaṅghaparivuto upasaṅkami. Āyasmā maṃ, bhanteti so kira bhikkhu theraṃ mahatā bhikkhuparivārena gacchantaṃ disvā ‘‘ime bhikkhū tathāgataṃ pahāya sāriputtaṃ parivāretvā nikkhantā, gamanavicchedamassa karissāmī’’ti aṭṭhāne kopaṃ bandhitvā evamāha. Tattha āsajjāti ghaṭṭetvā. Appaṭinissajjāti akkhamāpetvā accayaṃ adesetvā. Kismiṃ pana so kāraṇe āghātaṃ bandhīti? Therassa kira dasabalaṃ vanditvā uṭṭhāya gacchato cīvarakaṇṇo tassa sarīraṃ phusi, vāto paharītipi vadanti. Ettakena āghātaṃ bandhitvā theraṃ mahatā parivārena gacchantaṃ disvā usūyamāno ‘‘gamanavicchedamassa karissāmī’’ti evamāha. Ehi tvaṃ bhikkhūti satthā tassa bhikkhuno vacanaṃ sutvā ‘‘na taṃ bhikkhu sāriputto paharīti vutte, ‘bhante, tumhe attano aggasāvakasseva pakkhaṃ vahatha, na mayha’nti mayi manopadosaṃ katvā apāye nibbatteyyā’’ti ñatvā ‘‘sāriputtaṃ pakkosāpetvā imamatthaṃ pucchissāmī’’ti ekaṃ bhikkhuṃ āmantetvā evamāha. Avāpuraṇaṃ ādāyāti kuñcikaṃ gahetvā. Sīhanādanti seṭṭhanādaṃ pamukhanādaṃ appaṭivattiyanādaṃ. Evaṃ dvīhi mahātherehi ārocito bhikkhusaṅgho rattiṭṭhānadivāṭṭhānāni pahāya satthu santikaṃ agamāsi. Khīyanadhammanti kathādhammaṃ.
第十一。在第二品第一节中记载，世尊向前靠近，想着：『如果世尊欲外出托钵行脚，今时应当出发。明日我为行脚之故去请护法尊者』。于是携众比库，前来面见长老。时有一比库见长老与众护法同行，大为愤怒，谓曰：『这些比库离弃如来，护持沙利子出外，必定阻止其行路』。当中乃握拳击打。又不肯轻易放下，口谕停止。此人为何生忿恚而击打？传言此长老曾受十种威仪敬礼，起身行走之时，衣角擦触其体，及凉风吹袭，故由这点触恼，见此长老受众大护法同行，遂生嫉恨誓言阻断其行路。时世尊闻此比库语曰：『以此并非沙利子伤人，且闻汝等说：吾辈应如尊长弟子护卫执持，不使日日转逝而在地狱受苦』。知其心念后，语一比库曰：『护送沙利子，来问此义』。那比库携净净鼓棒，名为狮吼者，以断然威严声音口诵。于是两位长老所导之僧团，放弃夜宿处，前来拜见世尊。此乃灭法伏恶之事。
Gūthagatanti gūthameva. Sesesupi eseva nayo. Pathavīsamenāti akujjhanaṭṭhena pathaviyā samānena. Na hi pathavī ‘‘mayi suciṃ nikkhipantī’’ti somanassaṃ karoti, na ‘‘asuciṃ nikkhipantī’’ti domanassaṃ. Mayhampi evarūpaṃ cittanti dasseti. Vipulenāti aparittena. Mahaggatenāti mahantabhāvaṃ gatena. Appamāṇenāti vaḍḍhitappamāṇena. Averenāti akusalaverapuggalaverarahitena. Abyāpajjhenāti niddukkhena vigatadomanassena. So idhāti so anupaṭṭhitakāyānupassanāsatipaṭṭhāno bhikkhu evaṃ kareyya, mādiso kathaṃ evarūpaṃ karissati, bhanteti paṭhamaṃ sīhanādaṃ nadi. Evaṃ sabbattha yojanā veditabbā.
“浑浊（Gūthagata）”意即污浊不净。余者亦同。所谓“平等于地”者，不搅乱土地，令其平坦。土地本不显现“投净物于上而欢喜”之相，亦不显现“投污物而不安”之状，心如是理亦当显现。所谓广大者，谓无所畏惧。所谓大行者，是就广大境界而行。所谓无量者，是无量增长之意。所谓纯洁者，谓无不善及恶人。所谓不忧者，是无苦无恼。此即此处。谓此比库持身不违戒律，内观无我，具正念修持，非邪之谓。若非如此，又安得如是？初章以狮吼为名。如此理当无处不可适用。
Rajoharaṇanti rajasammajjanacoḷakaṃ, pādapuñchanti, tasseva nāmaṃ. Kaḷopihatthoti pacchihattho ukkhalihattho vā. Nantakavāsīti antacchinnapilotikavasano. Sūratoti sucisīlo soraccena samannāgato. Sudantoti suṭṭhu damathaṃ upagato. Suvinītoti suṭṭhu sikkhito. Na kañci hiṃsatīti visāṇādīsu gaṇhantampi piṭṭhiṃ parimajjantampi na kañci viheṭheti. Usabhachinnavisāṇasamenāti usabhassa chinnavisāṇassa cittasadisena.
“除埴（Rajoharaṇa）”者，指除去灰尘污泥之扫拭，或足跟部位之擦拭，是其名称。“手背色浊（Kaḷopihattho）”即手背及指甲色浊。“衣裳裤裙（Nantakavāsi）”谓袍敝破烂。“善意气质（Sūra）”者，为清净持戒，具足威仪之意。“驯善（Sudanta）”指安顺调御良善。“善教习（Suvinīta）”即广习律学。“不伤害（Na kañci hiṃsati）”者，是对利爪及其它器具之守护不使伤害之意。犀牛角护甲颜色之类，犹如犀角护体者。此为数义诠释。
Aṭṭīyeyyāti aṭṭo pīḷito bhaveyya. Harāyeyyāti lajjeyya. Jiguccheyyāti jigucchaṃ āpajjeyya.
「应当断除」者，当彻底厌弃、压伏之意。断除即「断绝、放弃」的行为；应断除者，意谓应当令其完全消除。「羞耻」者，心有所惭愧，生起害羞感受。应羞耻者，指当令此羞愧之心产生，防止无惭无耻之坏行。又「嫌恶」者，生起厌恶、恶心的心理。应嫌恶者，谓当令此嫌恶心显现，使其堕落行为生起难受感。这三者连合，「应断除」意味着对恶行生起彻底厌弃，此厌弃基于羞耻与嫌恶两心，使恶行不得兴起。此为对恶业的内心训诂与义理说明，指向出离与品行净化。
Medakathālikanti medakathālikā vuccati sūnakārakehi yūsanikkhamanatthāya tattha tattha katachiddā thālikā. Parihareyyāti maṃsassa pūretvā ukkhipitvā gaccheyya. Chiddāvachiddanti parittamahantehi chiddehi samannāgataṃ. Uggharantanti uparimukhehi chiddehi nikkhamamānayūsaṃ. Paggharantanti adhomukhehi nikkhamamānayūsaṃ. Evamassa sakalasarīraṃ yūsamakkhitaṃ bhaveyya. Chiddāvachiddanti navahi vaṇamukhehi parittamahanta chiddaṃ. Evamettha aṭṭhamanavamehi dvīhi aṅgehi thero attano sarīre nicchandarāgataṃ kathesi.
“果榻柯提尼（Medakathālika）”为乳汁聚积之器皿，专为盛乳汁以供幼儿吸食，乃乳器子以乳出之器皿。其被切割之处称为“钛利迦（Thālika）”。“移除（Parihareyya）”谓应涂抹脂肉以填充，予以缝合再行进发。“被切割及有缺损（Chiddāvachidda）”谓两处大缺一小缺合成。向上推出乳汁称为“上口出乳汁（Uggharanti）”。向下流通乳汁称为“下口出乳汁（Paggharanti）”。整体乳汁充满全体，谓身之充满乳汁。所谓“被切割及有缺损者”，是以九处开口及大小创伤而言。由此可知，第八及第九处，二处肢体，长老述说自身身上的残缺创伤。
Atha kho so bhikkhūti evaṃ therena navahi kāraṇehi sīhanāde nadite atha so bhikkhu. Accayoti aparādho. Maṃ accagamāti maṃ atikkamma abhibhavitvā pavatto. Patiggaṇhatūti khamatu. Āyatiṃ saṃvarāyāti anāgate saṃvaraṇatthāya, puna evarūpassa aparādhassa akaraṇatthāya. Tagghāti ekaṃsena. Yathādhammaṃ paṭikarosīti yathā dhammo ṭhito, tatheva karosi, khamāpesīti vuttaṃ hoti. Taṃ te mayaṃ paṭiggaṇhāmāti taṃ tava aparādhaṃ mayaṃ khamāma. Vuddhihesā bhikkhu ariyassa vinayeti esā bhikkhu ariyassa vinaye buddhassa bhagavato sāsane vuḍḍhi nāma. Katamā? Accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaritvā āyatiṃ saṃvarāpajjanā. Desanaṃ pana puggalādhiṭṭhānaṃ karonto yo accayaṃ accayatodisvā yathādhammaṃ paṭikaroti, āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjatīti āha. Phalatīti sace hi thero na khameyya, tassa bhikkhuno tattheva sattadhā muddhā phaleyya. Tasmā bhagavā evamāha. Sace maṃ soti sace maṃ ayaṃ bhikkhu khamāhīti evaṃ vadati. Khamatu ca me soti ayampi cāyasmā mayhaṃ khamatūti evaṃ thero tassa accayaṃ paṭiggaṇhitvā sayampi taṃ satthu sammukhe khamāpesīti.
于是此比库，就如此长老所述九处残缺之缘由，发出狮吼。所谓罪过者，是不能犯之罪。谓我犯之，超越且凌驾于我故。谓应赦免。未来须守禁戒，为除彼罪过。只以一罪而已，若遵律法，必如律法正立而行，谓已赦罪。以汝罪我已接纳，汝罪我得赦。此乃比库觉悟阿里养圣者戒律之增长，称为觉悟者戒律增长。何故以此？见罪过乃罪过，依律行事，产生永远守戒，且导致未来守戒。开示是以人为本，若见罪过为罪过依律行持，则永远得受守戒，言如是。果报者，若长老不赦罪，则此比库现时当令七重头发腐坏。故世尊谓：若有人恭敬我，若有人为我赦罪，愿赦罪。于是长老见罪已被接受，且当众向世尊请罪赦。
2. Saupādisesasuttavaṇṇanā2. 有余经注释
§12
12. Dutiye saupādisesanti saupādānasesaṃ. Anupādisesanti upādānasesarahitaṃ niggahaṇaṃ. Mattaso kārīti pamāṇakārī na paripūrakārī. Na tāvāyaṃ, sāriputta, dhammapariyāyo paṭibhāsīti appaṭibhānaṃ nāma bhagavato natthi, na tāvāhaṃ imaṃ dhammapariyāyaṃ kathesinti ayaṃ panettha attho. Māyimaṃ dhammapariyāyaṃ sutvā pamādaṃ āhariṃsūti ‘‘mayaṃ kira catūhi apāyehi muttā’’ti upari arahattatthāya vīriyaṃ akarontā mā pamādaṃ āpajjiṃsu. Pañhādhippāyena bhāsitoti tayā pucchitapañhassa sabhāvena kathitoti dasseti. Imesaṃ pana navannaṃ puggalānaṃ bhavesu chandarāgavinodanatthaṃ etameva atthuppattiṃ katvā – ‘‘seyyathāpi, bhikkhave, appamattakopi gūtho duggandho hoti, evameva kho khvāhaṃ, bhikkhave, appamattakampi bhavaṃ na vaṇṇemi antamaso accharāsaṅghātamattampī’’ti imaṃ suttaṃ (a. ni. 1.321) abhāsi. Na kevalañca etesaṃyeva navannaṃ puggalānaṃ gati nibaddhā, yesaṃ pana kulānaṃ tīṇi saraṇāni pañca sīlāni ekaṃ salākabhattaṃ ekaṃ pakkhiyabhattaṃ ekaṃ vassāvāsikaṃ ekā pokkharaṇī eko āvāso, evarūpāni nibaddhapuññāni atthi. Tesampi gati nibaddhā, sotāpannasadisāneva tāni kulāni.
第二条所谓有余犯，是指还有余过的犯罪；所谓无余犯，是指没有余过的断罪。‘分量作’者，是指衡量大小的作，不是圆满充足的作。沙利子，这样的法义并非佛陀宣说的真正教理，非真非假之中，只有世尊确有其法义，我也并非从此法理说明此义。有的人听闻此法便生放逸，妄言自己已从四恶趣获自由，因而懈怠修行而堕落。由此可知，《论难答问》乃根据所问之意予以回答。这里又举九类众生于三界轮回中，为了灭除贪爱而作此说明——譬如比库们，即使不谨慎，也不会使生死污浊恶臭完全消除。我曾讲述此经（增支1.321中），言“并非仅此九类众生其流转受限”，他们各自世族中有三皈依、五戒、一枝杖、一方便处、一雨安居、一池塘、一住所等，这些均为断除生死的功德缘起。这样种种，他们的去处与初果圣者相似，皆以各自族群为依止。
3. Koṭṭhikasuttavaṇṇanā3. 果提咖经注释
§13
13. Tatiye diṭṭhadhammavedanīyanti imasmiṃ yevattabhāve vipaccanakakammaṃ. Samparāyavedanīyanti dutiye attabhāve vipaccanakakammaṃ. Sukhavedanīyanti sukhavedanājanakakammaṃ. Dukkhavedanīyanti dukkhavedanājanakakammaṃ. Paripakkavedanīyanti laddhavipākavāraṃ. Aparipakkavedanīyanti aladdhavipākavāraṃ. Bahuvedanīyanti bahuvipākadāyakaṃ. Appavedanīyanti na bahuvipākadāyakaṃ. Avedanīyanti vipākavedanāya adāyakaṃ. Imasmiṃ sutte vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitaṃ.
第三条所谓见法受者，是指业果在此现象期间起效；所谓他方受者，是指业果于他身现起；所谓乐受者，是指令生乐受的业；所谓苦受者，是指生苦受的业；所谓成熟受者，是指出现成熟业果的阶段；所谓不成熟受者，是指尚未成熟的业果；所谓多受者，是指所生果报种类多的业；所谓少受者，是指所生果报种类少的业；所谓无受者，是指未生果报的业。此经对这些轮回演变进行了详细阐述。
4. Samiddhisuttavaṇṇanā4. 萨弥提经注释
§14
14. Catutthe samiddhīti attabhāvasamiddhatāya evaṃladdhanāmo therassa saddhivihārikatthero. Kimārammaṇāti kiṃpaccayā. Saṅkappavitakkāti saṅkappabhūtā vitakkā. Nāmarūpārammaṇāti nāmarūpapaccayā. Iminā cattāro arūpakkhandhā bhūtupādāyarūpañca vitakkānaṃ paccayoti dasseti. Kva nānattaṃ gacchantīti kasmiṃ ṭhāne nānāsabhāvataṃ vemattaṃ gacchanti. Dhātusūti rūpadhātuādīsu. Aññoyeva hi rūpavitakko, aññe saddavitakkādayoti. Phassasamudayāti sampayuttaphassapaccayā. Vedanāsamosaraṇāti tisso vedanā samosaraṇā. Ettakena kusalākusalamissakā kathitā. Samādhippamukhātiādayo pana apacayapakkhikāti veditabbā. Tattha pubbaṅgamaṭṭhena jeṭṭhakaṭṭhena vā samādhi pamukhaṃ etesanti samādhippamukhā. Jeṭṭhakakāraṇaṭṭhena sati adhipateyyā etesanti satādhipateyyā. Maggapaññā uttarā etesanti paññuttarā. Phalavimuttiṃ patvā sārappattā hontīti vimuttisārā. Ārammaṇavasena amataṃ nibbānaṃ ogāhitvā tattha patiṭṭhitāti amatogadhā. Tena ca mā maññīti tena vissajjanena ‘‘ahaṃ aggasāvakena pucchite pañhe vissajjesi’’nti mā mānaṃ vā dappaṃ vā akāsi.
第四条所谓具足者，是指身心具足。这是长老信行俱足之称谓。所谓缘起，是指因缘条件。所谓心念分别，是由各种心念成因所致。所谓名色缘起，是指身心之因。此四无色蕴即是由心念之因而生起的。如何说其别异呢？所谓界，乃指色界等诸界。所谓异者，是指有色念不同，及有声念分别等。所谓触生，是指由接触条件缘起。所谓受，谓三类受。依此而讲说善恶因果。所谓定之首，是指定修初始阶段；又或于初段、中段称定为首。若从先后轻重者，称为念之主宰；所谓慧之上者，谓慧之高级水平。得果解脱后，名为解脱之要。以执持所缘，住于无死涅槃，此为最终境地。因而我不可自负，我不轻视为首弟子所问之难题。
5-6. Gaṇḍasuttādivaṇṇanā5-6. 疮经等注释
§15-16
15-16. Pañcame tīṇi cattāri vassāni vassagaṇā, aneke vassagaṇā uppannā assāti anekavassagaṇiko. Tassassūti tassa bhaveyyuṃ. Abhedanamukhānīti na kenaci bhinditvā katāni, kevalaṃ kammasamuṭṭhitāneva vaṇamukhāni. Jegucchiyaṃyevāti jigucchitabbameva paṭikūlameva. Cātumahābhūtikassāti catumahābhūtamayassa. odanakummāsūpacayassāti odanena ceva kummāsena ca upacitassa vaḍḍhitassa. Aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammassāti hutvā abhāvaṭṭhena aniccadhammassa, duggandhavighātatthāya tanuvilepanena ucchādanadhammassa, aṅgapaccaṅgābādhavinodanatthāya khuddakasambāhanena parimaddanadhammassa, daharakāle vā ūrūsu sayāpetvā gabbhavāsena dussaṇṭhitānaṃ tesaṃ tesaṃ aṅgapaccaṅgānaṃ saṇṭhānasampādanatthaṃ añchanapīḷanādivasena parimaddanadhammassa, evaṃ pariharitassāpi ca bhedanaviddhaṃsanadhammassa, bhijjanavikiraṇasabhāvassevāti attho. Ettha ca aniccapadena ceva bhedanaviddhaṃsanapadehi cassa atthaṅgamo kathito, sesehi samudayo. Nibbindathāti ukkaṇṭhatha pajahatha imaṃ kāyanti dasseti. Evamimasmiṃ sutte balavavipassanā kathitā. Chaṭṭhaṃ vuttanayameva. Saññāsīsena panettha ñāṇameva kathitaṃ.
第五、第六条讲述三界的四季与诸多季节类别，所谓季节者，指多种季节。‘为其者，则于彼处生’，指依赖存在。所谓不可分割之首，是指无论如何均不能拆分，唯以业因缘为本的首要点。‘令人羞耻’，意指必须避免及反对之意。所谓四大拥有者，指具四大之躯体。所谓火与风之依，是指发热与风病所依托的因缘。关于无常中覆敷与渐衰、不净的事故，譬如腐烂臭气、肢体病痛、幼儿抱腿睡觉，乃至生育胎内所有肢体连接，为了舒缓瘙痒与疼痛，这一些无常的境况，皆为分解无常的因。即便是分解无常的过程，也依赖虫蚀与微生物自然现象。此处以无常与分解无常为例，说明其产生与消逝。倦厌者，谓厌烦厌弃，舍弃身心。此经中讲述以深妙智慧观察之法。第六条单讲认识之义。
7-8. Kulasuttādivaṇṇanā第七至第八《家经》等注释
§17-18
17-18. Sattame na manāpena paccuṭṭhentīti manavaḍḍhanena manaṃ allīyanākārena āsanā vuṭṭhāya paccuggamanaṃ na karonti. Na manāpena abhivādentīti na pañcapatiṭṭhitena vandanti. Asakkaccaṃ dentīti acittīkārena denti. No sakkaccanti sahatthā na denti. Na upanisīdanti dhammasavanāyāti ‘‘dhammaṃ suṇissāmā’’ti na samīpe nisīdanti. Na sussūsantīti ghaṭapiṭṭhe āsittaudakaṃ viya vivaṭṭetvā gacchati. Aṭṭhame veneyyajjhāsayavasena mettābhāvanaṃ pakkhipitvā navaṅgasamannāgatoti vuttaṃ.
第七条讲：意念不随境出现，因内心滋长，意念不稳动，不能安住。称为‘无意念致礼敬’者，即不以五根稳定方式行礼敬。‘非自愿授’者，指非用意志心授与。‘非自愿’者，谓未有意欲，无心给予，不与他人共分或给予。‘不善安坐听法’者，即不坐近法会听闻，缺乏恭敬态度。‘不安静’者，譬如打翻水瓶，四处乱动。第八条讲述慈心修习，以涵盖全部九支分，以称赞培养。
9. Devatāsuttavaṇṇanā第九《天人经》注释
§19
19. Navame vippaṭisāriniyoti vippaṭisāritaṃ maṅkubhāvaṃ āpajjimha. Hīnaṃ kāyanti uparidevalokaṃ upādāya heṭṭhimo hīnoti vuccati. No ca kho yathāsatti yathābalaṃ saṃvibhajimhāti attano sattiyā ca balassa ca anurūpena sīlavantānaṃ saṃvibhāgaṃ katvā na bhuñjimhā.
第九条“消除逆境者”，意指能消除逆境烦恼的法门。脆弱者，谓由于执著或狂躁内心低下，称为劣等。然则非真如实依力分配者，非中道不偏不倚以贤者为标准，分配善人所应得所享之果报也是不真实的。
10. Velāmasuttavaṇṇanā第十《韦拉摩经》注释
§20
20. Dasame api nu te, gahapati, kule dānaṃ dīyatīti nayidaṃ bhagavā bhikkhusaṅghassa dānaṃ sandhāya pucchati. Seṭṭhissa hi ghare bhikkhusaṅghassa niccaṃ paṇītadānaṃ dīyati, na taṃ satthā na jānāti. Lokiyamahājanassa pana diyyamānadānaṃ atthi, taṃ lūkhaṃ hoti, seṭṭhissa cittaṃ na pīṇeti. Taṃ pucchāmīti pucchati. Kaṇājakanti sakuṇḍakabhattaṃ, sakuṇḍakehipi kaṇikataṇḍuleheva pakkaṃ. Biḷaṅgadutiyanti kañjiyadutiyaṃ. Asakkaccaṃ detīti asakkaritvā deti. Acittīkatvāti acittīkārena dakkhiṇeyya agāravena deti. Asahatthā detīti sahatthena adatvā parahatthena deti, āṇattimattameva karotīti attho. Apaviddhaṃ detīti na nirantaraṃ deti, saṃvaccharikaṃ soṇḍabali viya hoti. Anāgamanadiṭṭhiko detīti na kammañca phalañca saddahitvā deti.
第二十，当世尊为比库僧团谋划布施时问：『居士啊，是否应于家族中布施？』众多世尊众中常于尊长之家给予丰盛布施，此乃事实，然世尊对此不知。世间富商所布给予的施舍多属浑浊污秽，不净之物，不使尊长心生厌恶。故此，世尊方发问。这里所问的具体词义如下：卡纳迦词，指羽藻饭；羽藻如谷生于芒稻中。比朗迦杜提，指荞麦谷。阿萨卡查姆，指舍弃净物而布施。阿刺提卡特瓦，意指以不净施物与下人布施。阿萨哈塔，谓用左手送出而非右手，乃以无礼施予意思。阿帕维达，指不是连续布施，而是断断续续不执着常布。阿那伽玛尼迪提卡，谓不期待行为及果报而布施。以上诸义皆说明布施时须注重净洁庄严、不贪执、不辱礼、不求回报。
Yattha yatthāti tīsu kulasampadāsu yasmiṃ yasmiṃ kule. Na uḷārāya bhattabhogāyātiādīsu nānaggarasasugandhasālibhojane upanīte cittaṃ na namati, ‘‘harathetaṃ rogavaḍḍhana’’nti vatvā yena vā tena vā ḍākena saddhiṃ sakuṇḍakabhattaṃ amataṃ viya sampiyāyamāno bhuñjati. Kāsikādīsu varavatthesu upanītesu ‘‘harathetāni nivāsentassa paṭicchādetumpi na sakkonti, gattesupi na saṇṭhahantī’’ti vatvā nāḷikerasāṭakamūlatacasadisāni pana thūlavatthāni ‘‘imāni nivāsento nivatthabhāvampi jānāti, paṭicchādetabbampi paṭicchādentī’’ti sampiyāyamāno nivāseti. Hatthiyānaassayānarathayānasuvaṇṇasivikādīsu upanītesu ‘‘harathetāni calācalāni, na sakkā ettha nisīditu’’nti vatvā jajjararathake upanīte ‘‘ayaṃ niccalo, ettha sukhaṃ nisīditu’’nti taṃ sādiyati. Na uḷāresu pañcasu kāmaguṇesūti alaṅkatapaṭiyattā rūpavatiyo itthiyo disvā ‘‘yakkhiniyo maññe, etā khāditukāmā, kiṃ etāhī’’ti yathāphāsukeneva vītināmeti. Na sussūsantīti sotuṃ na icchanti, na saddahantīti attho. Na sotaṃ odahantīti kathitassa savanatthaṃ na sotapasādaṃ odahanti. Sakkaccantiādīni vuttavipariyāyena veditabbāni.
所谓『所在家族』，即指三种家族财富，为何于哪一族中安住？有些富裕家族虽然供养食物，却因货真价实而不心悦归依，且心未降伏，以为施据是造成病患之因，埋怨商贩虽云不死鸟食，但带病印，形同无常；又于菜蔬上虽然也有显著根茎叶等成分，但若被采摘时十分粗疏，则无法被欣然接受。又像象车、金饰等财物，因常迁移移动，故难安坐享受；而衣服尽管华贵女性满面妆饰，常被视为妖女之欲物，令人调伏心难；这些都说明受施者若无正确信心，则不易受纳；能如实知施则生欢喜心，此乃判断受施真伪、善恶之要道理。
Velāmoti jātigottarūpabhogasaddhāpaññādīhi mariyādavelaṃ atikkantehi uḷārehi guṇehi samannāgatattā evaṃladdhanāmo. So evarūpaṃ dānaṃ adāsi mahādānanti ettha ayaṃ anupubbīkathā – so kira atīte bārāṇasiyaṃ purohitagehe paṭisandhiṃ gaṇhi, velāmakumārotissa nāmaṃ akaṃsu. So soḷasavassakāle bārāṇasirājakumārena saddhiṃ sippuggahaṇatthaṃ takkasilaṃ agamāsi. Te ubhopi disāpāmokkhassa ācariyassa santike sippaṃ paṭṭhapayiṃsu. Yathā ca te, evaṃ aññepi jambudīpe caturāsītisahassarājakumārā. Bodhisatto attanā gahitaṭṭhāne piṭṭhiācariyo hutvā caturāsīti rājakumārasahassāni sikkhāpeti, sayampi soḷasavassehi gahetabbasippaṃ tīhi vassehi uggaṇhi. Ācariyo ‘‘velāmakumārassa sippaṃ paguṇa’’nti ñatvā, ‘‘tātā, velāmo mayā ñātaṃ sabbaṃ jānāti, tumhe sabbepi samaggā gantvā etassa santike sippaṃ uggaṇhathā’’ti caturāsīti kumārasahassāni bodhisattassa niyyādesi.
『垒阿摩』乃依出生贵贱、家世、财富、信解、智慧与礼仪等优良品质得名。此人曾经做过大布施，此说乃渐进故事的起头：他曾在过去世于巴拉那城一位宫廷祭司家中结为契约，此人名为垒阿摩皇子。其十六年后随巴拉那王子一同学习骑术，他们二人都跟随自由之教导师学习技能。其他四万八千名王子侍徒亦然。菩萨立于主座亲自担当讲师，教导这四万八千名王子由他本人接纳骑术，菩萨出示技能传授时间正好十六年。当导师言道“垒阿摩王子技艺熟练”时，即命令这四万八千名王子，约于菩萨所在之处集结，合力见证技能传授。
Bodhisatto ācariyaṃ vanditvā caturāsīti kumārasahassaparivāro nikkhamitvā ekaṃ āsannanagaraṃ patvā nagarasāmikaṃ rājakumāraṃ uggaṇhāpetvā tassa sippe paguṇe jāte taṃ tattheva nivattesi. Etenupāyena caturāsīti nagarasahassāni gantvā caturāsītiyā rājakumārānaṃ sippaṃ paguṇaṃ kāretvā tasmiṃ tasmiṃ nagare taṃ taṃ nivattetvā bārāṇasirājakumāraṃ ādāya bārāṇasiṃ paccāgañchi. Manussā kumāraṃ pariyositasippaṃ rajje abhisiñciṃsu, velāmassa purohitaṭṭhānaṃ adaṃsu. Tepi caturāsītisahassarājakumārā sakesu sakesu rajjesu abhisekaṃ patvā anusaṃvaccharaṃ bārāṇasirañño upaṭṭhānaṃ āgacchanti. Te rājānaṃ disvā velāmassa santikaṃ gantvā, ‘‘ācariya, amhe rajjesu patiṭṭhitā, vadeyyātha yenattho’’ti vatvā gacchanti. Tesaṃ gamanāgamanakāle sakaṭasandamānikagāvigoṇakukkuṭasūkarādayo gaṇhantānaṃ janapado ativiya uupadduto hoti, mahājano sannipatitvā rājaṅgaṇe kandati.
菩萨礼拜导师后，带领四万八千名王子，出发至一临近城镇。城镇主人王子见技艺已精，将其归还所在地，并分别将他们安置在不同城镇。继而带领巴拉那城王子回城。人间诸王悉数邀集，求见此菩萨，令其留驻。菩萨又被垒阿摩祭司安置在宫廷，四万八千名王子逐一获得加冕仪式。多国王逐一完成加冕，跪拜巴拉那王子服侍百姓。诸人为来去之时准备车畜，大兴土木以迎接，其所在国因而烦扰，群众聚集宫廷内，群情激动，纷纷诉苦于皇宫庭院。
Rājā velāmaṃ pakkositvā, ‘‘ācariya, upadduto janapado, rājāno gamanāgamanakāle mahāvilopaṃ karonti, manussā sandhāretuṃ na sakkonti, janapadapīḷāya upasamaṃ ekaṃ upāyaṃ karothā’’ti . Sādhu mahārāja, upāyaṃ karissāmi, tumhākaṃ yattakena janapadena attho, taṃ paricchinditvā gaṇhathāti. Rājā tathā akāsi. Velāmo caturāsītiyā rājasahassānaṃ janapade vicāretvā cakkanābhiyaṃ are viya rañño janapadasmiṃ oropesi. Tato paṭṭhāya te rājāno āgacchantāpi gacchantāpi attano attano janapadeneva sañcaranti, amhākaṃ janapadoti vilopaṃ na karonti. Rājagāravena rañño janapadampi na pīḷenti. Janapadā sannisinnā nissaddā niravā ahesuṃ. Sabbe rājāno haṭṭhatuṭṭhā ‘‘yena vo, ācariya, attho, taṃ amhākaṃ vadethā’’ti pavārayiṃsu.
王者因忧人群骚乱，告诫导师：『导师啊，国乱人散，国王来往扰民甚深，百姓难以安稳，请设法安抚民心。』导师答曰：『善哉王者，愿我当行此法，使你国及汝众安稳。』王于是施行其计。垒阿摩审视四万八千王子领地，收束其势，如同捕鼠者设陷阱。其后各王虽来往，然皆在自己国界活动，不相干涉，亦无压迫。诸王坐而静默，国境安定，众皆欢喜，称赞功德。诸王齐齐召聚，命令导师宣讲所行法用，令此法推展遍及各国。
Velāmo sīsaṃnhāto attano antonivesane sattaratanaparipūrānaṃ gabbhānaṃ dvārāni vivarāpetvā yāva sattamā kulaparivaṭṭā ṭhapitaṃ dhanaṃ oloketvā āyavayaṃ upadhāretvā ‘‘mayā sakalajambudīpaṃ khobhentena dānaṃ dātuṃ vaṭṭatī’’ti rañño ārocetvā gaṅgātīre dvādasayojanikā uddhanapantiyo kāretvā tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne sappimadhuphāṇitatelatilataṇḍulādīnaṃ ṭhapanatthāya mahākoṭṭhāgārāni patiṭṭhāpetvā ‘‘ekekasmiṃ ṭhāne ettakā ettakā janā saṃvidahatha, yaṃkiñci manussānaṃ laddhabbaṃ nāma atthi, tato ekasmimpi asati mayhaṃ āroceyyāthā’’ti manusse saṃvidhāya ‘‘asukadivasato paṭṭhāya velāmabrāhmaṇassa dānaṃ bhuñjantū’’ti nagare bheriṃ carāpetvā ‘‘dānaggaṃ pariniṭṭhita’’nti dānayuttehi ārocite sahassagghanakaṃ vatthaṃ nivāsetvā pañcasatagghanakaṃ ekaṃsaṃ katvā sabbālaṅkārabhūsito dānavīmaṃsanatthāya phalikavaṇṇassa udakassa suvaṇṇabhiṅgāraṃ pūretvā ‘‘imasmiṃ loke sace imaṃ dānaṃ paṭiggahetuṃ yuttarūpā dakkhiṇeyyapuggalā atthi, idaṃ udakaṃ nikkhamitvā pathaviṃ gaṇhātu. Sace natthi, evameva tiṭṭhatū’’ti saccakiriyaṃ katvā bhiṅgāraṃ adhomukhaṃ akāsi. Udakaṃ dhamakaraṇena gahitaṃ viya ahosi. Bodhisatto ‘‘suñño vata, bho, jambudīpo, ekapuggalopi dakkhiṇaṃ paṭiggahetuṃ yuttarūpo natthī’’ti vippaṭisāraṃ akatvā ‘‘sace dāyakassa vasenāyaṃ dakkhiṇā visujjhissati, udakaṃ nikkhamitvā pathaviṃ gaṇhātū’’ti cintesi. Phalikavaṇṇasadisaṃ udakaṃ nikkhamitvā pathaviṃ gaṇhi . ‘‘Idāni dānaṃ dassāmī’’ti dānaggaṃ patvā dānaṃ oloketvā yāguvelāya yāguṃ, khajjakavelāya khajjakaṃ, bhojanavelāya bhojanaṃ dāpesi. Eteneva nīhārena divase divase dānaṃ dīyati.
垒阿摩发愿著述自己私宅内七宝房门长开，巡视亲视所有财富，檐门至第七屋设满金银珠宝。向王言：『我愿布施整个锦绣岬岛。』于是于恒河岸边建十二由旬高坡。祗设大宝库，藏蜜糖、油、稻米诸物。命众人安排民众，根据各人所得分区居住。嘱托：“若世间有人配资格接受此布施，则此水可流入大地；若无，此施永自安住。”完成布施仪典，水面如镜，光彩照耀。菩萨因未见合适受施者而心生疑虑，道：“假如给予者因缘不成，此水将消退，我当念悔。”遂令水流离开库房归入大地。菩萨即示布施全貌，主持宗教祭供，陆续布施众生，亦于每日清晨夜晚依时布施。
Tasmiṃ kho pana dānagge ‘‘idaṃ nāma atthi, idaṃ nāma natthī’’ti vattabbaṃ natthi. Idāni taṃ dānaṃ ettakamatteneva na niṭṭhaṃ gamissatīti rattasuvaṇṇaṃ nīharāpetvā suvaṇṇapātiyo kāretvā caturāsītisuvaṇṇapātisahassādīnaṃ atthāya caturāsītirājasahassānaṃ sāsanaṃ pahiṇi. Rājāno ‘‘cirassaṃ vata mayaṃ ācariyena anuggahitā’’ti sabbaṃ sampādetvā pesesuṃ. Dāne diyyamāneyeva satta vassāni satta māsā atikkantā. Atha brāhmaṇo ‘‘hiraññaṃ bhājetvā dānaṃ dassāmī’’ti mahante okāse dānaṃ sajjāpesi. Sajjāpetvā caturāsīti suvaṇṇapātisahassāni ādiṃ katvā koṭito paṭṭhāya adāsi.
在那个布施树下，并无关于“这名为有，这名为无”的说法。如今这布施虽未尽其全部，但为至于此而尽，将夜晚采集的黄金熔炼，打造成金板钱，以此四万金板钱的财富，为四万国王的教法施舍。国王们说：“此施遥远以来由我师所传承”，齐心完备准备后，派遣了使者。赐施时，时间即已超越七年又七个月。之后婆罗门在极佳时机，将黄金分割展示这布施。分割完毕后，先将四万金板钱切分，密集堆放后交付。这里所说的‘银器满载’者，是由银盘、银盘边、银盘柄等而满溢。板钱虽小，不足以标记，以一桩田地四角铺置四个银板。银板盘子称为九宝盘，前后重叠称为八宝盘。附加在盘子前后边缘的八宝盘旋转，周围被六边形围绕，给参加盘子的人分发后重组，以此法将四万银盘钱施舍。这里的银器满载，金器满载、黄金盘、黄金饰物以及含多银的奶制品及物品也如法。此处诸牛身上装饰的金铃铛铭刻在金库中，牛身涂抹美旃檀，四蹄佩戴脚镯，身体覆以云锦，颈部系金钟。布施财富达数千万布，按照世界的度量单位计，一千万为一“Koṭi”，这里讲到一万二千数“Saṭaka”。“Khoma”和“Sukhumāna”等珍细物品悉数献上。此等物品即是当时雌牛、雄牛与母牛的赠予，因这赠与之门已无所谓有无，故此额外分配，以免影响原意。水流停滞，如同河流伏流般缓缓，故有“Najo maññe vissandanti”之言。
Tattha rūpiyapūrānīti rajatataṭṭirajataphālarajatamāsakehi pūrāni. Pātiyo pana khuddikāti na sallakkhetabbā, ekakarīsappamāṇe bhūmibhāge catassova pātiyo ṭhapayiṃsu. Pātimakuḷaṃ navaratanaṃ hoti, mukhavaṭṭito paṭṭhāya aṭṭharatanaṃ, pātimukhavaṭṭiyā chayutto ājaññaratho anupariyāyati, dadamāno pātiyā bāhirantena vaggavagge paṭiggāhake ṭhapetvā paṭhamaṃ pātiyā pakkhittaṃ datvā pacchā sandhisandhito viyojetvā pātinti evaṃ caturāsīti pātisahassāni adāsi. Rūpiyapātiādīsupi eseva nayo. Etthapi ca suvaṇṇapūrānīti suvaṇṇataṭṭisuvaṇṇaphālasuvaṇṇamāsakehi pūrāni. Hiraññapūrānīti sattavidharatanapūrāni. Sovaṇṇālaṅkārānīti suvaṇṇālaṅkārāni. Kaṃsūpadhāraṇānīti rajatamayakhīrapaṭicchakāni. Tāsaṃ pana dhenūnaṃ siṅgāni suvaṇṇakosakapariyonaddhāni ahesuṃ, gīvāya sumanadāmaṃ piḷandhiṃsu, catūsu pādesu nupūrāni, piṭṭhiyaṃ varadukūlaṃ pārutaṃ, kaṇṭhe suvaṇṇaghaṇṭaṃ bandhiṃsu. Vatthakoṭisahassānīti lokavohārato vīsativatthayugāni ekā koṭi , idha pana dasa sāṭakāti vuttaṃ. Khomasukhumānantiādimhi khomādīsu yaṃ yaṃ sukhumaṃ, taṃ tadeva adāsi. Yāni panetāni itthidānaṃ usabhadānaṃ majjadānaṃ samajjādānanti adānasammatāni, tānipi esa ‘‘velāmassa dānamukhe idaṃ nāma natthī’’ti vacanapathaṃ pacchindituṃ parivāratthāya adāsi. Najjo maññe vissandantīti nadiyo viya vissandanti.
于此，所谓银器满载者，即由银盘、银盘边、银盘柄等满盈而成。盘钱虽小，不便于细节标记，以每块地皮四角铺设四盘钱。此盘钱盘具为九宝盘，前后担托架称八宝盘，八宝盘旋转围绕主盘。从盘中的一边分发第一片，随后连接与拆分，再分而赐予，依此方法将四万银盘钱施舍。银币盘等物亦如法施舍。黄金满载者，包括黄金铺面、金盘、金饰及与牛所装饰的金铃等。牛在牲畜贮藏之处，口涂美旃檀香，脚戴脚镯，背覆有名缀布，脖子系金属铃铛。价值以千万为单位，计汇成千万单位共计数千万。这里讲的“Koṭi”即千万单位，已有记载为十个“Saṭaka”。“Khoma”与“Sukhumāna”等是指各种极珍细的东西，悉数献上。前述赠物包括母牛、公牛、小牛之赠物，依照惯例领取。此外施舍还为“赠予的钥门”象征已无，则当以“此处无物”言辞来避讳。故此如河水湍流不断衰退而缓缓停歇状。
Iminā satthā velāmassa dānaṃ kathetvā, ‘‘gahapati, etaṃ mahādānaṃ nāñño adāsi, ahaṃ adāsiṃ. Evarūpaṃ pana dānaṃ dadantopi ahaṃ paṭiggahetuṃ yuttarūpaṃ puggalaṃ nālatthaṃ, tvaṃ mādise buddhe lokasmiṃ diṭṭhamāne dānaṃ dadamāno kasmā cintesī’’ti seṭṭhissa desanaṃ vaḍḍhento siyā kho pana tetiādimāha. Nanu ca yāni tadā ahesuṃ rūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇāni, tāni niruddhāni? Kasmā ‘‘ahaṃ tena samayena velāmo brāhmaṇo’’ti āhāti? Paveṇiyā avicchinnattā. Tāni hi rūpādīni nirujjhamānāni imesaṃ paccaye datvā niruddhāni aparāparaṃ avicchinnaṃ paveṇiṃ gahetvā evamāha. Na taṃ koci dakkhiṇaṃ sodhetīti koci samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā uṭṭhāya taṃ dakkhiṇaṃ sodhetīti vattabbo nāhosi. Tañhi dakkhiṇaṃ sodhento uttamakoṭiyā buddho, heṭṭhimakoṭiyā dhammasenāpatisāriputtattherasadiso sāvako sodheyya.
由此，贤师讲述了赠与的原理，说：“家主，此乃大布施，别人未曾赠与，唯我赠与。即便如此布施，如要受此布施，世间无合适之人。你何故在已见佛者面前思虑此布施？”此言意在教化众生。难道当时该有的色、受、想、行、识等感受与观念皆已被断绝吗？为何称呼此婆罗门为‘当时是布施婆罗门’？是指其清净如流水不断，五蕴之色等相继灭尽，因果连绵不断，故称为不间断的流水。无人说此布施须以供养清净，亦无比库、婆罗门、天、人魔起身清净布施之说。唯有清净布施者为最高千万等布施者，以大德如来及如来法军将领沙利长老的弟子为模范清净受持者。
Diṭṭhisampannanti dassanasampannaṃ sotāpannaṃ. Idaṃ tato mahapphalataranti idaṃ sotāpannassa dinnadānaṃ lokiyamahājanassa sattamāsādhikāni satta saṃvaccharāni ettakaṃ hiraññasuvaṇṇaṃ pariccajantena dinnadānato mahapphalaṃ.
所谓具见道断相者，即是证得圣道的初果阿拉汉，于此处视为初果。由此，与世间众生分别，此布施，世俗大富豪所布施者，乃多年七旬以上，亦即七十余年长期以大量黄金珠宝布施之巨大利益。
Yo ca sataṃ diṭṭhisampannānanti ettha ekassa sakadāgāmissa vasena ekuttarasataṃ sotāpanne katvā sotāpannagaṇanā veditabbā. Iminā upāyena sabbavāresu heṭṭhā heṭṭhā āgate anantarena sataguṇaṃ katvā puggalagaṇanā veditabbā.
又所谓百次见道断者，是指某位一世初果修行者一百次生存期间将累积成百次初果，其初果众生之数可依此计算。如此方法，每年或每现世，从低至高，递增百倍，乃至递增百倍依次计算个人数。
Buddhappamukhanti ettha sammāsambuddhaṃ saṅghattheraṃ katvā nisinno saṅgho buddhappamukho saṅghoti veditabbo. Cātuddisaṃ saṅghaṃ uddissāti ettha cātuddisaṃ saṅghaṃ uddissa katavihāro nāma yattha cetiyaṃ patiṭṭhitaṃ hoti, dhammassavanaṃ karīyati, catūhi disāhi anudisāhi ca bhikkhū āgantvā appaṭipucchitvāyeva pāde dhovitvā kuñcikāya dvāraṃ vivaritvā senāsanaṃ paṭijaggitvā vasitvā yathāphāsukaṃ gacchanti. So antamaso caturataniyā paṇṇasālāpi hotu, cātuddisaṃ saṅghaṃ uddissa katavihārotveva vuccati.
所谓佛法团首者，此处指正觉世尊及长老比库聚集成僧团。在此，四方僧团即指名为‘面向四方僧团，以及其观察的僧团活动’之地，即四方有佛塔建立之处，诵闻佛法，四方各地之比库聚集后，不相互问讯，仅洁净足部，卷起袈裟，开门入座，安居处修学佛法，如同平服般自然往来。此处最晚的四大守戒所及五十静室得以证明此为面向四方的僧团活动。
Saraṇaṃ gaccheyyāti ettha maggenāgataṃ anivattanasaraṇaṃ adhippetaṃ. Apare panāhu – attānaṃ niyyādetvā dinnattā saraṇāgamanaṃ tato mahapphalataranti vuttaṃ. Sikkhāpadāni samādiyeyyāti pañca sīlāni gaṇheyya. Sīlampi maggena āgataṃ anivattanasīlameva kathitaṃ. Apare panāhu – sabbasattānaṃ abhayadānassa dinnattā sīlaṃ tato mahapphalataranti vuttaṃ. Gandhohanamattanti gandhaūhanamattaṃ, dvīhaṅgulīhi gaṇḍapiṇḍaṃ gahetvā upasiṅghanamattaṃ. Apare pana ‘‘gaddohanamatta’’nti pāḷiṃ vatvā gāviyā ekavāraṃ thanaañchanamattanti atthaṃ vadanti. Mettacittanti sabbasattānaṃ hitānupharaṇacittaṃ. Taṃ pana appanāvaseneva gahitaṃ. Aniccasaññanti maggassa anantarapaccayabhāvena sikhāpattabalavavipassanaṃ.
“当说‘应该依止’，此指已处于圣道之中、不退转的依止所，谓所依止者。又有说法曰——弃舍自身，乃是受与被依止之入处，此为胜大果报。此处又说应奉持戒律，谓应摄持五戒。戒律亦是已入于圣道之不退转戒律。又有异说——此戒乃诸有情受无畏施予之缘故所习得，故为大胜果报。关于‘甘醇如甘露’，谓以两指持头颅骨，轻轻敲击之，称为‘敲头之法’。另一说则称为‘枕头法’，谓牧牛者以牛尾轻拍牛身，此意近之。‘慈心’者，谓具足一切有情利益之心。此心虽细微，却紧紧把持不放。‘无常相’者，指此道因相续不断依缘而生故具有修习力与观慧力。
Upamāto pana imāni dānādīni puññāni evaṃ veditabbāni – sacepi hi jambudīpaṃ bheritalasadisaṃ samatalaṃ katvā koṭito paṭṭhāya pallaṅke attharitvā ariyapuggale nisīdāpeyya, tattha sotāpannānaṃ dasa pantiyo assu, sakadāgāmīnaṃ pañca, anāgāmīnaṃ aḍḍhateyyā, khiṇāsavānaṃ diyaḍḍhā, paccekabuddhānaṃ ekā panti bhaveyya, sammāsambuddho ekakova. Ettakassa janassa dinnadānato sammāsambuddhassa dinnameva mahapphalaṃ. Itaraṃ pana –
譬喻说，此等布施福德当如此了知——譬如若有人于震动似小山之广阔爪哇岛上，竖立千万座座床榻，供养圣人而使其安坐，则其中会有十向初果圣人，五向斯陀含圣人，十八向不还圣人，十五向断尽圣人，亦有一群独觉者，还有一位正遍知佛。如是众多人民布施所成之福，唯与正遍知佛所受福报等量。另有说法，
‘‘Vihāradānaṃ paṇipāto, sikkhā mettāya bhāvanā;
‘供养场所聚会，勤行戒律，且修慈心；
Khayato sammasantassa, kalaṃ nāgghati soḷasiṃ’’.
已灭之圣眷，安住彼方，未破戒者共十六人。’
Teneva bhagavā parinibbānasamaye ‘‘dhammānudhammappaṭipatti anuttarā pūjā’’ti āha. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
即此世尊于涅槃时嘱言：‘法与非法行为之行持不可比拟为至上尊敬。’结语：一切处所所说者，皆所期盼之至上义也。
Sīhanādavaggo dutiyo. · 第二《狮子吼品》。