1. Mettāvaggo · 1. 慈品义注
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Aṅguttaranikāye · 增支部中
Aṭṭhakanipāta-aṭṭhakathā · 八法集义注
1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ
一、第一五十经卷
1. Mettāvaggo一、慈品
1. Mettāsuttavaṇṇanā一、慈经注释
§1
1. Aṭṭhakanipātassa paṭhame āsevitāyāti ādarena sevitāya. Bhāvitāyāti vaḍḍhitāya. Bahulīkatāyāti punappunaṃ katāya. Yānikatāyāti yuttayānasadisakatāya. Vatthukatāyāti patiṭṭhānaṭṭhena vatthu viya katāya. Anuṭṭhitāyāti paccupaṭṭhitāya. Paricitāyāti samantato citāya upacitāya. Susamāraddhāyāti suṭṭhu samāraddhāya sukatāya. Ānisaṃsāti guṇā. Sukhaṃ supatītiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ ekādasakanipāte vakkhāma.
1. 《八支集》之首名为“āsevitā”，意指以尊敬之心精勤修行；“bhāvitā”则是指出此修行已增长、增长无量；“bahulīkatā”表明反复多次、频繁进行；“yānikatā”意指适切相应之进路、方式；“vatthukatā”表示如确立根本、根基般稳固完成；“anuṭṭhitā”指修行依次前后紧密相承；“paricitā”为全面深知通达、亲近熟悉；“susamāraddhā”则说明此修行既正当又善巧充分发动。至于“ānisaṃsā”，则是指其内在诸功德因缘；“sukhaṃ supatīti”诸语为应当研习之理，是本十一支集所论说者。
Appamāṇanti pharaṇavasena appamāṇaṃ. Tanū saṃyojanā honti, passato upadhikkhayanti mettāpadaṭṭhānāya vipassanāya anukkamena upadhikkhayasaṅkhātaṃ arahattaṃ pattassa dasa saṃyojanā pahīyantīti attho. Atha vā tanū saṃyojanā hontīti paṭighañceva paṭighasampayuttasaṃyojanā ca tanukā honti. Passato upadhikkhayanti tesaṃyeva kilesūpadhīnaṃ khayasaṅkhātaṃ mettaṃ adhigamavasena passantassa. Kusalī tena hotīti tena mettāyanena kusalo hoti. Sattasaṇḍanti sattasaṅkhātena saṇḍena samannāgataṃ, sattabharitanti attho. Vijetvāti adaṇḍena asatthena dhammeneva vijinitvā. Rājisayoti isisadisā dhammikarājāno. Yajamānāti dānāni dadamānā. Anupariyagāti vicariṃsu.
所谓“appamāṇa”，其义为以阔大载量之容器盛纳。此处喻比库断除贪爱之缚，谓十种枷锁于谛观正念中已除，乃至阿拉汉果。又言“tanū saṃyojanā”即体薄之缚，指怨恨及相关有形缚。于是所见贪爱相关恶法灭尽，因缘随顺正知所至，谓以慈心之修证为善，故为善者。意谓“sattasaṇḍa”为诸组成部分之总和；“sattabharita”为其内涵。所谓“vijetvā”，谓无杖、无力而以佛法压伏之。所谓“rājisayoti”即帝释天王；“yajamānāti”为施主，行施给予；“anupariyāgāti”为周行、遍行之义。
Assamedhantiādīsu porāṇakarājakāle kira sassamedhaṃ, purisamedhaṃ, sammāpāsaṃ, vācāpeyyanti cattāri saṅgahavatthūni ahesuṃ, yehi rājāno lokaṃ saṅgaṇhiṃsu. Tattha nipphannasassato dasamabhāgaggahaṇaṃ sassamedhaṃ nāma, sassasampādane medhāvitāti attho. Mahāyodhānaṃ chamāsikaṃ bhattavetanānuppadānaṃ purisamedhaṃ nāma, purisasaṅgaṇhane medhāvitāti attho. Daliddamanussānaṃ hatthato lekhaṃ gahetvā tīṇi vassāni vinā vaḍḍhiyā sahassadvisahassamattadhanānuppadānaṃ sammāpāsaṃ nāma. Tañhi sammā manusse pāseti hadaye bandhitvā viya ṭhapeti, tasmā sammāpāsanti vuccati. ‘‘Tāta, mātulā’’tiādinā nayena pana saṇhavācābhaṇanaṃ vācāpeyyaṃ nāma, piyavācāti attho. Evaṃ catūhi saṅgahavatthūhi saṅgahitaṃ raṭṭhaṃ iddhañceva hoti, phītañca, bahuannapānaṃ, khemaṃ, nirabbudaṃ. Manussā mudā modamānā ure putte naccentā apārutagharā viharanti. Idaṃ gharadvāresu aggaḷānaṃ abhāvato niraggaḷanti vuccati. Ayaṃ porāṇikā paveṇi.
昔日世王时代，所谓“assamedha”者，乃四种群聚稽察的总称，（一）聚集财物用以铺张其事；（二）聚集勇士以备大战；（三）聚集财产、金银资具；（四）聚集言语以号令四方。彼时国王极力搜聚众物以维持国政安定，人民因此感欢喜，载歌载舞，家宅不受侵犯。此即古代列国之“paveṇi（聚合）”国土现象也，称为古老时代。
Aparabhāge pana okkākarājakāle brāhmaṇā imāni cattāri saṅgahavatthūni imañca raṭṭhasampattiṃ parivattetvā uddhaṃmūlakaṃ katvā assamedhaṃ purisamedhantiādike pañca yaññe nāma akaṃsu. Tesu assamettha medhanti vadhentīti assamedho. Dvīhi pariyaññehi yajitabbassa ekavīsatiyūpassa ekasmiṃ pacchimadivaseyeva sattanavutipañcapasusataghātabhiṃsanassa ṭhapetvā bhūmiñca purise ca avasesasabbavibhavadakkhiṇassa yaññassetaṃ adhivacanaṃ. Purisamettha medhantīti purisamedho. Catūhi pariyaññehi yajitabbassa saddhiṃ bhūmiyā assamedhe vuttavibhavadakkhiṇassa yaññassetaṃ adhivacanaṃ. Sammamettha pāsantīti sammāpāso. Divase divase yugacchiggaḷe pavesanadaṇḍakasaṅkhātaṃ sammaṃ khipitvā tassa patitokāse vediṃ katvā saṃhārimehi yūpādīhi sarassatīnadiyā nimuggokāsato pabhuti paṭilomaṃ gacchantena yajitabbassa satrayāgassetaṃ adhivacanaṃ. Vājamettha pivantīti vājapeyyo. Ekena pariyaññena sattarasahi pasūhi yajitabbassa beluvayūpassa sattarasakadakkhiṇassa yaññassetaṃ adhivacanaṃ. Natthi ettha aggaḷāti niraggaḷo. Navahi pariyaññehi yajitabbassa saddhiṃ bhūmiyā ca purisehi ca assamedhe vuttavibhavadakkhiṇassa sabbamedhapariyāyanāmassa assamedhavikappassetaṃ adhivacanaṃ.
次代世王时代婆罗门兴起，行五大祭祀，其中含“assamedha”“purisamedha”等。所谓assamedha，即以牺牲奴隶之祭祀仪式；设于二祭之一日，百余头牲畜之殉祭为其内涵。所谓purisamedha，为人身牺牲祭，在四祭祀之一同期，伴以国家财产献祭。所谓sammāpāsa，即正确羁束，日常行岛捕猎屠杀与祭奠，皆依规范行之。所谓vājapeyyo，即饮用马乳。诸祭祀均有详细仪式与地域限制，称为assamedha仪式之条例。
Kalampite nānubhavanti soḷasinti te sabbepi mahāyāgā ekassa mettācittassa vipākamahantatāya soḷasiṃ kalaṃ na agghanti, soḷasamaṃ bhāgaṃ na pāpuṇantīti attho. Na jinātīti na attanā parassa jāniṃ karoti. Na jāpayeti na parena parassa jāniṃ kāreti. Mettaṃsoti mettāyamānacittakoṭṭhāso hutvā. Sabbabhūtānanti sabbasattesu. Veraṃ tassa na kenacīti tassa kenaci saddhiṃ akusalaveraṃ vā puggalaveraṃ vā natthi.
称为kalampi（含量）者，即十六部祭祀中，六十多种大型祭祀乃因一人为此发心皆未能完成，其中十六部未满，亦未得全部份额，故此有“未成就”之义。所谓“不成就”，即自己不为他人启示、告知之义。所谓metta，慈爱心组成同体，谓对一切众生无怨无害，无分别善恶之怨恨可得。
2. Paññāsuttavaṇṇanā二、慧经注释
§2
2. Dutiye ādibrahmacariyikāyāti maggabrahmacariyassa ādibhūtāya. Paññāyāti vipassanāya. Garuṭṭhāniyanti gāravuppattipaccayabhūtaṃ garubhāvanīyaṃ. Tibbanti bahalaṃ. Paripucchatīti atthapāḷianusandhipubbāparaṃ pucchati. Paripañhatīti pañhaṃ karoti, idañcidañca paṭipucchissāmīti vitakketi. Dvayenāti duvidhena. Anānākathikoti anānattakathiko hoti. Atiracchānakathikoti nānāvidhaṃ tiracchānakathaṃ na katheti. Ariyaṃ vā tuṇhībhāvanti ariyatuṇhībhāvo nāma catutthajjhānaṃ, sesakammaṭṭhānamanasikāropi vaṭṭati. Jānaṃ jānātīti jānitabbakaṃ jānāti. Passaṃ passatīti passitabbakaṃ passati. Piyattāyāti piyabhāvatthāya. Garuttāyāti garubhāvatthāya. Bhāvanāyāti bhāvanatthāya guṇasambhāvanāya vā. Sāmaññāyāti samaṇadhammatthāya. Ekībhāvāyāti nirantarabhāvatthāya.
第二处谓最初的梵行者，即缘于行道的最初基础。所谓智慧，即观照之意。所谓庄重，是由于庄严生起之条件所成的庄重所应修习。所谓精进，谓极强切。所谓广问，即于义分别前先广泛探问。所谓广问答，即发问与答复，思虑认为今当问此彼。所谓二者，有两种。所谓无偏曲论者，谓非歪曲者。所谓过度论者，不作多种曲解。所谓圣寂灭者，即圣人的静寂状态，名为第四禅，亦起于余余禅处之念。所谓知者，谓所应知者。所谓见者，谓所应见者。所谓亲爱者，谓亲爱之意。所谓庄重者，谓庄严之意。所谓修习者，谓修习之事，或为德性之增长。所谓通行者，谓出家法义。所谓统一者，谓不间断之法。
3-4. Appiyasuttadvayavaṇṇanā3-4. 不可爱经二经之注释
§3-4
3-4. Tatiye appiyapasaṃsīti appiyajanassa pasaṃsako vaṇṇabhāṇī. Piyagarahīti piyajanassa nindako garahako. Catutthe anavaññattikāmoti ‘‘aho vata maṃ aññena avajāneyyu’’nti anavajānanakāmo. Akālaññūti kathākālaṃ na jānāti, akāle katheti. Asucīti asucīhi kāyakammādīhi samannāgato.
第三至四言谓不喜者，为不喜人之称，是赞美言辞。所谓亲恶者，是对亲人之贬斥。第四言谓有不敬欲者，意谓『呜呼，愿无他人轻慢我』，是无敬欲者。所谓不知时者，即不知时机而胡言，违时而语。所谓不净者，谓因身业等不净之行为所具足者。
5. Paṭhamalokadhammasuttavaṇṇanā5. 第一世间法经之注释
§5
5. Pañcame lokassa dhammāti lokadhammā. Etehi muttā nāma natthi, buddhānampi honti. Tenevāha – lokaṃ anuparivattantīti anubandhanti nappajahanti , lokato na nivattantīti attho. Loko ca aṭṭha lokadhamme anuparivattatīti ayañca loko ete anubandhati na pajahati, tehi dhammehi na nivattatīti attho.
第五处谓世间法，即世间之诸法。由此解脱者名为空无，佛亦如是。其言‘世界轮转’者，谓相应不舍，非断离，自诠为‘不可从世界逃离’，即世界外不还。世界共八法次第轮转，该世界依此八法而相应，未断舍。意谓与世间诸法相应，非断离。
Lābho alābhoti lābhe āgate alābho āgatoyevāti veditabbo. Ayasādīsupi eseva nayo. Avekkhati vipariṇāmadhammeti ‘‘vipariṇāmadhammā ime’’ti evaṃ avekkhati. Vidhūpitāti vidhamitā viddhaṃsitā. Padañca ñatvāti nibbānapadaṃ jānitvā. Sammappajānāti bhavassa pāragūti bhavassa pāraṃ gato nipphattiṃ matthakaṃ patto, nibbānapadaṃ ñatvāva taṃ pāraṃ gatabhāvaṃ sammappajānātīti. Imasmiṃ sutte vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitaṃ.
所谓得失，是说得已至亦失，失已至亦得，此意亦应知。此理与金属相类比。所谓观察变化法者，仅观此变化法，即如此观察。所谓断除，谓已断或灭之。所谓知此道者，以达到涅槃境界。所谓正知，即知生死彼岸境界，斯为涅槃境识。此经中对此轮转详加阐述。
6. Dutiyalokadhammasuttavaṇṇanā6. 第二世间法经之注释
§6
6. Chaṭṭhe ko visesoti kiṃ visesakāraṇaṃ. Ko adhippayāsoti ko adhikappayogo. Pariyādāyāti gahetvā pariniṭṭhapetvā. Idhāpi vaṭṭavivaṭṭameva kathitaṃ.
第六处言谁有差别，何为差别缘由？谁为优越，谓何为加强之用？所谓终止，即取持而圆满之意。此处亦于论中阐述。
7. Devadattavipattisuttavaṇṇanā7. 迭瓦达德衰败经之注释
§7
7. Sattame acirapakkanteti saṅghaṃ bhinditvā na cirapakkante. Ārabbhāti āgamma paṭicca sandhāya. Attavipattinti attano vipattiṃ vipannākāraṃ. Sesapadesupi eseva nayo. Abhibhuyyāti abhibhavitvā madditvā.
第七言谓很快叛离，谓断绝僧团不久即离。所谓起始，即缘起依止之义。所谓身陷难境，谓自身遇难之状。所谓余余处亦如是。所谓战胜者，谓克服并摧毁之意。
8. Uttaravipattisuttavaṇṇanā8. 伍答拉衰败经之注释
§8
8. Aṭṭhame vaṭajālikāyanti evaṃnāmake vihāre. So kira vaṭavane niviṭṭhattā vaṭajālikāti saṅkhaṃ gato. Pāturahosīti imamatthaṃ devarañño ārocessāmīti gantvā pākaṭo ahosi. Ādibrahmacariyakoti sikkhattayasaṅgahassa sakalasāsanabrahmacariyassa ādibhūto.
第八条名为“树根围栏”的禅院。传说世尊于树林中安住时，进入所谓的树根围栏。由于此处隐蔽，神王便谕示，使此处显然可见。所谓“起始梵行”，指的是修行的集体，乃是整个教法梵行的根本与起点。
9. Nandasuttavaṇṇanā9. 难德经之注释
§9
9. Navame kulaputtoti jātikulaputto. Balavāti thāmasampanno. Pāsādikoti rūpasampattiyā pasādajanako. Tibbarāgoti bahalarāgo. Kimaññatrātiādīsu ayamattho – kiṃ aññena kāraṇena kathitena, ayaṃ nando indriyesu guttadvāro bhojane mattaññū jāgariyamanuyutto satisampajaññena samannāgato, yehi nando sakkoti paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Sace imehi kāraṇehi samannāgato nābhavissa, na sakkuṇeyyāti. Itiha tatthāti evaṃ tattha. Imasmiṃ sutte vaṭṭameva kathitaṃ.
第九条称为“族子”，即诞生于某族群的子孙。所谓“强健”，是指具有坚实耐劳的体力。“令人悦服”是指以形相具足而令众生心悦诚服。“烈性欲”意谓对欲望的强烈贪执。这里“何谓其他”是说，别无他义。此乃说明难陀具足诸根的守护门户、节制饮食、知足常乐、警觉勤奋、正念正智等修学条件，依凭此诸因缘才能圆满清净地行持梵行。若不具足此等条件，则不堪胜任。是故文本中如此所说。此经中即如此所述。
10. Kāraṇḍavasuttavaṇṇanā十、《迦兰达瓦经》注释。
§10
10. Dasame aññenāññaṃ paṭicaratīti aññena kāraṇena vacanena vā aññaṃ kāraṇaṃ vacanaṃ vā paṭicchādeti. Bahiddhā kathaṃ apanāmetīti bāhirato aññaṃ āgantukakathaṃ otāreti. Apaneyyesoti apaneyyo nīharitabbo esa. Samaṇadūsīti samaṇadūsako. Samaṇapalāpoti vīhīsu vīhipalāpo viya nissāratāya samaṇesu samaṇapalāpo. Samaṇakāraṇḍavoti samaṇakacavaro. Bahiddhā nāsentīti bahi nīharanti. Yavakaraṇeti yavakhette. Phuṇamānassāti ucce ṭhāne ṭhatvā mahāvāte opuniyamānassa. Apasammajjantīti sāradhaññānaṃ ekato dubbaladhaññānaṃ ekato karaṇatthaṃ punappunaṃ apasammajjanti, apasammajjanisaṅkhātena vātaggāhinā suppena vā vatthena vā nīharanti. Daddaranti daddarasaddaṃ.
第十条“以他因对他行”，即依靠他因或他语遮蔽某因或某语。那末如何从外边禁止呢？此谓外方撤除他因他说。所谓“应当撤除”，意为必须驱除。所谓“贼出家人”是指破戒出家的恶人。“破戒语”谓如同兽类咆哮般的无饶舌者，肆意于出家人中间进行恶语。所谓“出家人恶名”是指出家人恶名在修行众中如同肮脏污秽。所谓“出家人恶器”，意指出家人败坏法器。所谓“外边不入”，即从外边撤除。所谓“谷地”，即在谷地之中。所谓“极高处”，谓在高风处。所谓“错乱”，是指一方面明智一方面愚昧，频频错乱，其错乱由悲伤心莲或风漏破坏衣物为因而起。所做出之断绝声响即为断绝声。
Saṃvāsāyanti saṃvāsena ayaṃ. Vijānāthāti jāneyyātha. Santavācoti saṇhavāco. Janavatīti janamajjhe. Raho karoti karaṇanti karaṇaṃ vuccati pāpakammaṃ, taṃ raho paṭicchanno hutvā karoti. Saṃsappī ca musāvādīti saṃsappitvā musāvādī, musā bhaṇanto saṃsappati phandatīti attho. Imasmiṃ sutte vaṭṭameva kathetvā gāthāsu vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitanti.
“居住”意为以住所相存。所谓“认识”应知晓之意。所谓“聚言”是多言聚合。所谓“众中”，即人民中间。所谓“隐匿行为”，是指作恶行为被涵盖隐藏，借以秘匿而行。所谓“合集且妄语”，意谓合集妄语者，即集合起来说妄语之后，还会加剧欺骗。此义是说。此经中即以“树根围栏”为中心，配合佛经诗歌、围栏注释而分门说明。
Mettāvaggo paṭhamo. · 慈品第一。