(9) 4. Theravaggo · (9) 4. 长老品复注
(9) 4. Theravaggo（9）4. 长老品
1-2. Rajanīyasuttādivaṇṇanā1-2. 染着经等注释
§81-82
81-82. Catutthassa paṭhamaṃ suviññeyyameva. Dutiye guṇamakkhanāya pavattopi attano kārakaṃ gūthena paharantaṃ gūtho viya paṭhamataraṃ makkhetīti makkho, so etassa atthīti makkhī. Paḷāsatīti paḷāso, parassa guṇe ḍaṃsitvā viya apanetīti attho. So etassa atthīti paḷāsī. Paḷāsī puggalo hi dutiyassa dhuraṃ na deti, sampasāretvā tiṭṭhati. Tenāha ‘‘yugaggāhalakkhaṇena paḷāsena samannāgato’’ti.
第八十一至八十二句。第四者，首先是「suviññeyya」；第二者是以「makkhā」为喻的品德比喻，意为自身的作为像蜜蜂聚集蜂巢，然后用蜂巢的蜂蜜比喻第一者的品德更加深厚，称为蜜蜂，指此义；「paḷāsa」是「paḷāso」，其义是像蜜蜂采摘花粉但没有带走，停留、不攀附，即此义。称之为「paḷāsī」。因「paḷāsī」之人不会给予第二者（即蜂王）任何痛苦，而是环绕蜂王而立。故此有言「具备同时相记的蜂王附着者」。
Rajanīyasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《染着经》等注释完毕。
3. Kuhakasuttavaṇṇanā3. 欺诈者经注释
§83
83. Tatiye tīhi kuhanavatthūhīti sāmantajappanairiyāpathasannissitapaccayappaṭisevanabhedato tippabhedehi kuhanavatthūhi. Tividhena kuhanavatthunā lokaṃ kuhayati vimhāpayati ‘‘aho acchariyapuriso’’ti attani paresaṃ vimhayaṃ uppādetīti kuhako. Lābhasakkāratthiko hutvā lapati attānaṃ dāyakaṃ vā ukkhipitvā yathā so kiñci dadāti, evaṃ ukkācetvā kathetīti lapako. Nimittaṃ sīlaṃ tassāti nemittiko, nimittena vā carati, nimittaṃ vā karotīti nemittiko. Nimittanti ca paresaṃ paccayadānasaññuppādakaṃ kāyavacīkammaṃ vuccati . Nippeso sīlamassāti nippesiko. Nippisatīti vā nippeso, nippesoyeva nippesiko. Nippesoti ca saṭhapuriso viya lābhasakkāratthaṃ akkosanuppaṇḍanaparapiṭṭhimaṃsikatādi.
第八十三句。第三者谓之“三种隐伏之物”，即因依止于左顾右盼之恶道及敌对之境，分别而异，故称为隐伏之物。以三种隐伏之物使世界陷入洞穴般、沮丧般，或产生“妙人”之惊叹，故隐伏者称为“kuhako”。此外，因谋求利益与尊重，如同拾取赠予者所施物品一般，这种取法称为“lapako”（拾取者）。标志体为其戒律，称为“nemittiko”（以标志行事者），随标志而行。标志乃他因缘之因，言语与行动合称。“nippeso sīlamassāti nippesiko”，即弃绝戒律者为弃绝者，弃绝者即弃绝者。弃绝者如立定人般，为利益而斥责、批判、审视他人。
Kuhakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《欺诈者经》注释完毕。
6-7. Paṭisambhidāppattasuttādivaṇṇanā6-7. 已达无碍解经等注释
§86-87
86-87. Chaṭṭhe paṭisambhidāsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva. Uccāvacānīti uccanīcāni. Tenāha ‘‘mahantakhuddakānī’’ti. Kiṃkaraṇīyānīti ‘‘kiṃ karomī’’ti evaṃ vatvā kattabbakammāni. Tattha uccakammāni nāma cīvarassa karaṇaṃ, rajanaṃ, cetiye sudhākammaṃ, uposathāgāracetiyagharabodhigharesu kattabbakammanti evamādi. Avacakammaṃ nāma pādadhovanamakkhanādi khuddakakammaṃ. Tatrupāyāsāti tatrupagamaniyā, tatra tatra mahante khuddake ca kamme sādhanavasena upagacchantiyāti attho. Tassa tassa kammassa nipphādane samatthāyāti vuttaṃ hoti. Tatrupāyāyāti vā tatra tatra kamme sādhetabbe upāyabhūtāya. Alaṃ kātunti kātuṃ samattho hoti. Alaṃ saṃvidhātunti vicāretuṃ samattho. Sattamaṃ uttānameva.
第八十六至八十七句。第六者所应说明者，下文所述。上、下言辞，称为“uccāvacāni”。如“大与小”者。定义为“应作之事者”，即“kaṭṭhabbakamma”——应行任务。其上行任务包括衣物制备、染色、寺院清洁、斋戒日、寺院房舍及觉悟宝殿等事宜。未明言之事，如脚洗净、抹油等，为琐碎小务。所谓“tatrupāyā”指此事前行之谓，即经常应到达作此类大、小事务的场所。所作任务能圆满，是谓“nipphāda”。“tatrupāyā”表示依因缘应行之方策。能行而能具备为作、能审视之义，谓之“alaṃ kātuṃ samattho”，亦称“alaṃ saṃvidhātuṃ samattho”。第七者为上文释义。
Paṭisambhidāppattasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《无碍解达经》等之解释已毕。
8. Therasuttavaṇṇanā八、《长老经》之解释
§88
88. Aṭṭhame thirabhāvappattoti sāsane thirabhāvaṃ anivattibhāvaṃ pattho. Pabbajito hutvā bahū rattiyo jānātīti rattaññū. Tenāha ‘‘pabbajitadivasato paṭṭhāyā’’tiādi. Pākaṭoti ayathābhūtaguṇehi ceva yathābhūtaguṇehi ca samuggato. Yaso etassa atthīti yasassī, yasaṃ sito nissito vā yasassī. Tenāha ‘‘yasanissito’’ti. Asataṃ asādhūnaṃ dhammā asaddhammā, asantā vā asundarā gārayhā lāmakā dhammāti asaddhammā. Vipariyāyena saddhammā veditabbā.
第八十八句。第八者「thirabhāvappatto」，谓教法中不变之法得现起，非自转动，故得称止不转者。辞义为多日熟知，即称“rattaññū”。故有言「出家日始觉知」。所谓“pākaṭa”是指非如实之属性与如实属性相互依附。所谓“yaso”，是赞誉与赫赫名声，或依赖于名声，称为“yasanissita”。“不真实、不善良之法、不真实之法、不安稳、不美好、恶劣、肮脏之法”称为“不真实之法”，应以相反义见解之。
Therasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《长老经》之解释已毕。
9. Paṭhamasekhasuttavaṇṇanā九、《第一有学经》之解释
§89
89. Navame āramitabbaṭṭhena kammaṃ ārāmo etassāti kammārāmo, tassa bhāvo kammārāmatā. Tattha kammanti itikattabbaṃ kammaṃ vuccati. Seyyathidaṃ – cīvaravicāraṇaṃ cīvarakammakaraṇaṃ upatthambhanaṃ pattatthavikaaṃsabaddhakakāyabandhanadhammakaraṇaādhārakapādakathalikasammajjaniādīnaṃ karaṇanti. Ekacco hi etāni karonto sakaladivasaṃ etāneva karoti, taṃ sandhāyesa paṭikkhepo. Yo pana etesaṃ karaṇavelāyameva tāni karoti, uddesavelāya uddesaṃ gaṇhāti, sajjhāyavelāya sajjhāyati, cetiyaṅgaṇavattavelāya cetiyaṅgaṇavattaṃ karoti, manasikāravelāya manasikāraṃ karoti, na so kammārāmo nāma. Bhassārāmatāti ettha yo itthivaṇṇapurisavaṇṇādivasena ālāpasallāpaṃ karontoyeva divasañca rattiñca vītināmeti, evarūpo bhasse pariyantakārī na hoti, ayaṃ bhassārāmo nāma. Yo pana rattimpi divasampi dhammaṃ katheti, pañhaṃ vissajjeti, ayaṃ appabhasso bhasse pariyantakārīyeva. Kasmā? ‘‘Sannipatitānaṃ vo, bhikkhave, dvayaṃ karaṇīyaṃ dhammī vā kathā, ariyo vā tuṇhībhāvo’’ti (ma. ni. 1.273; udā. 12, 28, 29) vuttattā.
89. 第九经中，以『应当投入其中』之义，业即是游乐处，具有此游乐处者，称为『以业为游乐』，其状态即称为『以业为游乐性』。此处所言之『业』，指应当做的事务，例如：检视袈裟、缝制袈裟、支撑〔架子〕、整理钵袋、捆绑绑带、系结腰带、持守法则、安置支架、制作脚垫、打扫等诸事。有些人在做这些事务时，整日只做这些事务，本经之遮止，即针对此类情形而说。然而，若有人仅在应做这些事务的时间才做这些事务，在诵经时间便受诵经，在温习时间便温习，在塔庭服务时间便从事塔庭服务，在作意时间便作意，此人不称为『以业为游乐者』。关于『以言谈为游乐性』：此处若有人终日谈论女色、男色等话题，以谈话问答度过昼夜，如此之人于言谈中不知节制，此人即称为『以言谈为游乐者』。然而，若有人无论日夜皆宣说法义、解答问题，此人言谈甚少，于言谈中自有节制。为何如此？因为世尊曾说：『诸比库，汝等聚集时，应行二事：或宣说法义，或保持圣默然。』
Niddārāmatāti ettha yo gacchantopi nisinnopi nipannopi thinamiddhābhibhūto niddāyatiyeva, ayaṃ niddārāmo nāma. Yassa pana karajakāye gelaññena cittaṃ bhavaṅge otarati, nāyaṃ niddārāmo. Tenevāha – ‘‘abhijānāmi kho panāhaṃ, aggivessana, gimhānaṃ pacchime māse pacchābhattaṃ piṇḍapātappaṭikkanto catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpetvā dakkhiṇena passena sato sampajāno niddaṃ okkamitā’’ti (ma. ni. 1.387). Saṅgaṇikārāmatāti ettha yo ekassa dutiyo, dvinnaṃ tatiyo, tiṇṇaṃ catutthoti evaṃ saṃsaṭṭhova viharati, ekako assādaṃ na labhati, ayaṃ saṅgaṇikārāmo. Yo pana catūsu iriyāpathesu ekakova assādaṃ labhati, nāyaṃ saṅgaṇikārāmo veditabbo. Sekhānaṃ paṭiladdhaguṇassa parihānāsambhavato ‘‘upariguṇehī’’tiādi vuttaṃ.
「niddārāma」指虽行止虽坐，但因昏沉瞌睡而如梦呓声者，非此名号。若心因担忧而动摇，即非此名号。佛言：“吾明知火灾年末后一日，施粮食乞食并授衣缎之事，乃于南方正念谨慎，恰似入眠镇静。”称为“niddārāmo”。「saṅgaṇikārāma」指一人居于第二处，两人第三处，三人第四处，如此聚合而居者。若仅在四行处之一得一所依，则非“saṅgaṇikārāmo”。因学士所得之德不复得，故名有“upariguṇehi”等异名。
Paṭhamasekhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《第一有学经》之解释已毕。
10. Dutiyasekhasuttavaṇṇanā十、《第二有学经》之解释
§90
90. Dasame atipātovāti sabbarattiṃ niddāyitvā balavapaccūse koṭisammuñjaniyā thokaṃ sammajjitvā mukhaṃ dhovitvā yāgubhikkhatthāya pātova pavisati. Taṃ atikkamitvāti gihisaṃsaggavasena kālaṃ vītināmento majjhanhikasamayaṃ atikkamitvā pakkamati. Pātoyeva hi gāmaṃ pavisitvā yāguṃ ādāya āsanasālaṃ gantvā pivitvā ekasmiṃ ṭhāne nipanno niddāyitvā manussānaṃ bhojanavelāya ‘‘paṇītabhikkhaṃ labhissāmī’’ti upakaṭṭhe majjhanhike uṭṭhāya dhammakaraṇena udakaṃ gahetvā akkhīni puñchitvā piṇḍāya caritvā yāvadatthaṃ bhuñjitvā gihisaṃsaṭṭho kālaṃ vītināmetvā majjhanhe vītivatte paṭikkamati.
第九十条 过度杀生者，尽弃一切乐趣，克制嗜睡，坚强精进，集中注意，洗净面容，为了献祭乞食而进入祭坛。所谓超越，是指像与家人分别那样度过时日，迈过中午时辰，离开。进入祭坛后，到村落取来献祭物，赴供堂所，饮食完毕，于一处坐下休息，心中怀念人众的用餐时刻，“我们将得清净的乞食”如此期待。然后起身，举行净水仪式，洗擦眼睛，持钵行乞，以期所求得的果报满足所需。与家人分别调节时日，并逢中午时令，便离开祭坛返回。
Appicchakathāti, ‘‘āvuso, atricchatā pāpicchatāti ime dhammā pahātabbā’’ti tesu ādīnavaṃ dassetvā ‘‘evarūpaṃ appicchataṃ samādāya vattitabba’’ntiādinayappavattā kathā. Tīhi vivekehīti kāyaviveko, cittaviveko, upadhivivekoti imehi tīhi vivekehi. Tattha eko gacchati, eko tiṭṭhati, eko nisīdati, eko seyyaṃ kappeti, eko gāmaṃ piṇḍāya pavisati, eko paṭikkamati, eko caṅkamaṃ adhiṭṭhāti, eko carati, eko viharatīti ayaṃ kāyaviveko nāma. Aṭṭha samāpattiyo pana cittaviveko nāma. Nibbānaṃ upadhiviveko nāma. Vuttampi hetaṃ – ‘‘kāyaviveko ca vivekaṭṭhakāyānaṃ nekkhammābhiratānaṃ, cittaviveko ca parisuddhacittānaṃ paramavodānappattānaṃ, upadhiviveko ca nirupadhīnaṃ puggalānaṃ visaṅkhāragatāna’’nti (mahāni. 57). Duvidhaṃ vīriyanti kāyikaṃ, cetasikañca vīriyaṃ. Sīlanti catupārisuddhisīlaṃ. Samādhinti vipassanāpādakā aṭṭha samāpattiyo. Vimuttikathāti vā ariyaphalaṃ ārabbha pavattā kathā. Sesaṃ uttānameva.
所谓无贪欲，是说：“比库啊，此处之所断贼，即为此法”，指示当舍弃诸恶法，理应采取无贪为行。以此理启示说：“须以此般无贪欲作为修行。”三种离欲被分别为：身离欲、心离欲、束缚离欲。所谓身离欲，是指有者行走、立止、坐卧、入村乞食、离开等身行诸态；共有八种实现方式属心离欲。所谓束缚离欲，则是指涅槃。经论中亦说：“身离欲乃是抛弃执着身者之远离，心离欲乃是断净心者得极乐，束缚离欲乃是超出一切束缚之圣者。”力分身力与心力两种，戒即四净戒，禅为有八种导入慧观的禅那。解脱者果报行述即此，后续即是上文说明。
Dutiyasekhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《第二有学经》注释结束。
Theravaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《长老品》注释结束。