三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页复注经藏复注增支部复注5. 蒙达王品复注

5. Muṇḍarājavaggo · 5. 蒙达王品复注

8 段 · CSCD 巴利原典
5. Muṇḍarājavaggo五、蒙达王品
1-2. Ādiyasuttādivaṇṇanā一至二、《受用经》等的注释
§41-42
41-42. Pañcamassa paṭhame uṭṭhānavīriyādhigatehīti vā uṭṭhānena ca vīriyena ca adhigatehi. Tattha uṭṭhānanti kāyikaṃ vīriyaṃ. Vīriyanti cetasikanti vadanti. Uṭṭhānanti vā bhoguppādane yuttappayuttatā. Vīriyaṃ tajjo ussāho. Pīṇitanti dhātaṃ sutittaṃ. Tathābhūto pana yasmā thūlasarīro hoti, tasmā ‘‘thūlaṃ karotī’’ti vuttaṃ. Dutiyaṃ uttānameva.
第四十一至四十二句。所谓第五者,是指最初阶段所获得的振起精进,或谓由振起与精进所达成。此中,振起指身行之精进,精进谓心行之精进。所谓振起,或解为致生享乐时身心相应之调和;精进乃火热精进之意。所谓燃烧者,谓激励、振奋之义。又因身体厚重,故谓“使其厚重”。第二者仍指振起。
Ādiyasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《受用经》等的注释完毕。
3. Iṭṭhasuttavaṇṇanā三、《所欲经》的注释
§43
43. Tatiye appamādaṃ pasaṃsantīti ‘‘etāni āyuādīni patthayantena appamādo kātabbo’’ti appamādameva pasaṃsanti paṇḍitā. Yasmā vā puññakiriyāsu paṇḍitā appamādaṃ pasaṃsanti, tasmā āyuādīni patthayantena appamādova kātabboti attho. Purimasmiṃ atthavikappe ‘‘puññakiriyāsū’’ti padassa ‘‘appamatto’’ti iminā sambandho. Yasmā paṇḍitā appamādaṃ pasaṃsanti, yasmā ca puññakiriyāsu appamatto ubho atthe adhigato hoti, tasmā āyuādīni patthayantena appamādova kātabbo. Dutiyasmiṃ atthavikappe paṇḍitā appamādaṃ pasaṃsanti. Katthāti? Puññakiriyāsu. Kasmāti ce? Yasmā appamatto ubho atthe adhiggaṇhāti paṇḍito, tasmāti attho. Atthappaṭilābhenāti diṭṭhadhammikādihitappaṭilābhena.
第四十三句。第三者赞叹谨慎,谓“生命诸事皆应谨慎行之”,智者专赞此谨慎。因智者于善行中赞叹谨慎,故述生命诸事皆宜谨慎为义。前文义疏中解释“善行”与“谨慎”有关连。智者赞叹谨慎者,且于善行中无疏漏,彼此皆达其义,故以谨慎为生命诸事所应为。第二部分义疏亦述智者赞叹谨慎,于何事中?善行中。何以?因智者既审慎又达其义,故云智者。此义即见于法所见诸利。
Iṭṭhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《所欲经》的注释完毕。
4. Manāpadāyīsuttavaṇṇanā四、《施与可意物者经》的注释
§44
44. Catutthe jhānamanena nibbattaṃ manomayanti āha ‘‘suddhāvāsesu ekaṃ jhānamanena nibbattaṃ devakāya’’nti. Satipi hi sabbasattānaṃ abhisaṅkhāramanasā nibbattabhāve bāhirapaccayehi vinā manasāva nibbattattā ‘‘manomayā’’ti vuccanti rūpāvacarasattā. Yadi evaṃ kāmabhave opapātikasattānampi manomayabhāvo āpajjatīti ce? Na, tattha bāhirapaccayehi nibbattetabbatāsaṅkāya eva abhāvato ‘‘manasāva nibbattā’’ti avadhāraṇāsambhavato. Niruḷho vāyaṃ loke manomayavohāro rūpāvacarasattesu. Tathā hi ‘‘annamayo, pāṇamayo, manomayo, ānandamayo, viññāṇamayo’’ti pañcadhā attānaṃ vedavādinopi vadanti. Ucchedavādinopi vadanti ‘‘dibbo rūpī manomayo’’ti (dī. ni. 1.87). Tīsu vā kulasampattīsūti brāhmaṇakhattiyavessasaṅkhātesu sampannakulesu. Chasu vā kāmasaggesūti chasu kāmāvacaradevesu.
第四十四句。第四者谓由禅那入静息心时,谓众生于净净衣中由一禅那进入天身。众生一切之行蕴,由外因缘未生心识之境界称为“由心而生”,形色类心者言之。如若问,于欲界众生亦生心所造境界乎?非也,因外缘未生,故心识未生亦不可想有“由心而生”。世间谓形色类心为“由心所造”乃错误。故有“食色心乐识”为五种,对断灭论者亦言“天身乃形色之心所造”。
Manāpadāyīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《施可意经》注释完毕。
5-6. Puññābhisandasuttādivaṇṇanā5-6. 《福流经》等注释
§45-46
45-46. Pañcame asaṅkheyyoti āḷhakagaṇanāya asaṅkheyyo. Yojanavasena panassa saṅkhā atthi heṭṭhā mahāpathaviyā upari ākāsena parisamantato cakkavāḷapabbatena majjhe tattha tattha ṭhitakehi dīpapabbatapariyantehi paricchinnattā jānantena yojanato saṅkhātuṃ sakkāti katvā. Mahāsarīramacchakumbhīlayakkharakkhasamahānāgadānavādīnaṃ saviññāṇakānaṃ balavāmukhapātālādīnaṃ aviññāṇakānaṃ bheravārammaṇānaṃ vasena bahubheravaṃ. Puthūti bahū. Savantīti sandamānā. Upayantīti upagacchanti. Chaṭṭhaṃ uttānameva.
第四十五至四六句。第五者“不可计数”,为指入无量数。按距离,以距离为数,谓无量,经空际止于空间,由天轮山及诸座山中间之处由立处及灯山围绕切割方能用距离计数。大身者诸龙众、鱼、龟、火焰、守护鬼、大龙、大蛇、小鬼、无识之众、恐惧观之众,众多怖畏,众多聚集。伟大众多。相互接连。临近相随。为第五者所指。第六者仍为振起。
Puññābhisandasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《福流经》等注释完毕。
7-8. Dhanasuttādivaṇṇanā7-8. 《财经》等注释
§47-48
47-48. Sattame saddhāti maggenāgatā saddhā. Sīlañca yassa kalyāṇanti kalyāṇasīlaṃ nāma ariyasāvakassa ariyakantaṃ sīlaṃ vuccati. Tattha kiñcāpi ariyasāvakassa ekasīlampi akantaṃ nāma natthi, imasmiṃ panatthe bhavantarepi appahīnaṃ pañcasīlaṃ adhippetaṃ. Aṭṭhamaṃ uttānameva.
第四十七至四十八句。第七者为信,谓依于道所生信。其戒洁净,谓所谓善戒,即圣弟子所称之尊敬正戒。于圣弟子无一戒不为尊敬,是故本法中尚有少损之五戒。第八者仍为振起。
Dhanasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《财经》等注释完毕。
9. Kosalasuttavaṇṇanā9. 《国萨拉经》注释
§49
49. Navame patitakkhandhoti sammukhā kiñci oloketuṃ asamatthatāya adhomukho. Nippaṭibhānoti sahadhammikaṃ kiñci vattuṃ avisahanato nippaṭibhāno paṭibhānarahito.
第四十九句。第九者谓专注五蕴之所应察觉事物不正一致,意在向下观察。所谓涵摄,谓因共同法互相援引而讲论,涵摄之义即不破坏涵摄内容。
Kosalasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《国萨拉经》注释终了。
10. Nāradasuttavaṇṇanā十、《那罗陀经》注释
§50
50. Dasame ajjhomucchitoti adhimattāya taṇhāmucchāya mucchito, mucchaṃ mohaṃ pamādaṃ āpanno. Tenāha ‘‘gilitvā…pe… atirekamucchāya taṇhāya samannāgato’’ti. Mahaccāti mahatiyā. Liṅgavipallāsena cetaṃ vuttaṃ. Tenāha ‘‘mahatā rājānubhāvenā’’ti.
第五十节 释:『十』字本意为上升、推动,此处指因为贪欲过度而极端膨胀的渴爱。由此贪爱者陷于愚昧和疏忽之中。故有言『吞没……至……具备极度膨胀渴爱的状态』。 『大』意指极大、广大。这里心意以意义反转呈现。又说『以广大王者般的威仪』来形容。
Nāradasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《那罗陀经》注释终了。
Muṇḍarājavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《蒙达王品》注释终了。
Paṭhamapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ. · 初五十集终了。
2. Dutiyapaṇṇāsakaṃ
第二十五章