5. Mahāyaññavaggo
5. Mahāyaññavaggo五、大祭祀品
1. Sattaviññāṇaṭṭhitisuttavaṇṇanā一、七识住经注释
§44
44. Pañcamassa paṭhame yasmā nidassanatthe nipāto (dī. ni. ṭī. 2.127) tasmā seyyathāpi manussāti yathā manussāti vuttaṃ hoti. Viseso hotiyeva satipi bāhirassa kāraṇassa abhede ajjhattikassa bhinnattā. Nānattaṃ kāye etesaṃ, nānatto vā kāyo etesanti nānattakāyā. Iminā nayena sesapadesupi attho veditabbo. Nesanti manussānaṃ. Nānattā saññā etesaṃ atthīti nānattasaññino. Sukhasamussayato vinipāto etesaṃ atthīti vinipātikā satipi devabhāve dibbasampattiyā abhāvato. Apāyesu vā gato natthi nipāto etesanti vinipātikā. Tenāha ‘‘catuapāyavinimuttā’’ti. Piyaṅkaramātādīnaṃ viyāti piyaṅkaramātā kira yakkhinī paccūsasamaye anuruddhattherassa dhammaṃ sajjhāyato sutvā –
第五十别文第一条中所说的修饰语，有如『人间』一词，意谓此处言『人』。所言之“特异”者，正是现象之内外缘起不相扯连与内部分别。于其色身之异差及色身种类，称为“异色身”。以此理路，余余词义亦应如此解知。所谓“非人”者，即此中意，谓非人之类。此中“异分别”谓心所之分别也。谓从安乐因缘消亡称为“消灭”者，谓诸存在于天界之乐因缘断灭无有，故称“消灭者”。以及堕入无间恶道者，亦无所谓消灭此义，故称消灭。是故有言“四恶趣解脱”。喜爱者母鬼于退转期间，闻佛弟子阿努鲁陀长老受法讲说，乃言：
‘‘Mā saddamakarī piyaṅkara, bhikkhu dhammapadāni bhāsati;
“勿作恶语，母鬼啊，比库正说法句；
Api dhammapadaṃ vijāniya, paṭipajjema hitāya no siyā.
已知法句，宜行之，勿令其为害；
‘‘Pāṇesu ca saṃyamāmase, sampajānamusā na bhaṇāmase;
当自节制身，正念勿谤言；
Sikkhema susīlyamattano, api muccema pisācayoniyā’’ti. (saṃ. ni. 1.240) –
当修习清净性，欲脱恶鬼源。”（烧经注释第一卷第240页）
Evaṃ puttakaṃ saññāpetvā taṃ divasaṃ sotāpattiphalaṃ pattā. Uttaramātā pana bhagavato dhammaṃ sutvāva sotāpannā jātā.
如是，子儿被提醒，于此日得得出声闻果。其母于闻世尊法后，即得声闻。
Brahmakāye paṭhamajjhānanibbatte brahmasamūhe, brahmanikāye vā bhavāti brahmakāyikā. Mahābrahmuno parisāya bhavāti brahmapārisajjā tassa paricārakaṭṭhāne ṭhitattā. Mahābrahmuno purohitaṭṭhāne ṭhitāti brahmapurohitā. Āyuvaṇṇādīhi mahantā brahmānoti mahābrahmāno. Satipi tesaṃ tividhānampi paṭhamena jhānena gantvā nibbattabhāve jhānassa pana pavattibhedena ayaṃ visesoti dassetuṃ ‘‘brahmapārisajjā panā’’tiādi vuttaṃ. Parittenāti hīnena. Sā cassa hīnatā chandādīnaṃ hīnatāya veditabbā. Paṭiladdhamattaṃ vā hīnaṃ. Kappassāti asaṅkhyeyyakappassa . Hīnapaṇītānaṃ majjhe bhavattā majjhimaṃ. Sā cassa majjhimatā chandādīnaṃ majjhimatāya veditabbā. Paṭilabhitvā nātisubhāvitaṃ vā majjhimaṃ. Upaḍḍhakappoti asaṅkhyeyyakappassa upaḍḍhakappo. Vipphārikataroti brahmapārisajjehi pamāṇato vipulataro sabhāvato uḷārataro ca hoti. Sabhāvenapi hi uḷāratamova. Taṃ panettha appamāṇaṃ. Tassa hi parittābhādīnaṃ parittasubhādīnañca kāye satipi sabhāvavematte ekattavaseneva vavatthapīyatīti ‘‘ekattakāyā’’tveva te vuccanti. Paṇītenāti ukkaṭṭhena. Sā cassa ukkaṭṭhatā chandādīnaṃ ukkaṭṭhatāya veditabbā. Subhāvitaṃ vā, sammadeva, vasibhāvaṃ pāpitaṃ paṇītaṃ ‘‘padhānabhāvaṃ nīta’’nti katvā. Idhāpi kappo asaṅkhyeyyakappavaseneva veditabbo paripuṇṇamahākappassa asambhavato. Itīti evaṃ vuttappakārena. Teti ‘‘brahmakāyikā’’ti vuttā tividhāpi brahmāno. Saññāya ekattāti tihetukabhāvena ekasabhāvattā. Na hi tassā sampayuttadhammavasena aññopi koci bhedo atthi. Evanti iminā nānattakāyā ekattasaññino gahitāti dasseti.
在梵众中，初禅所生的梵身称为梵身众，或在婆罗门众中也有所称为梵身者。属于大神梵的众会称为梵会，是大神梵以侍从弟子等为侍奉之处而住。大神梵站在首座即为梵首座。因寿量、色泽等皆为大，称为大神梵。确实在他们的三类中，皆由初禅入灭，因禅的不同流转而生此差别，此为特别，故有“梵会”等说。谓“偏小”为低。此偏小，应由欲等低下而知。或有所得稍少，亦为低。所谓劫，指无限劫。在低下者之中居于中间者为中等。此中等应由欲等中等而知。所获不过甚善，即是中等。所谓增长劫，即无限劫中的增长劫。谓梵会中量上较大者，比性实、威严等较广大。因此即使是会中，也为较弘大，然此处以无量为限。由于所获之物既有偏小偏大，且因性状差异不一，故以唯一形体存在，即谓“唯一身”，故其称也。谓优者即至。此优应由欲等之优而知。所获既殊胜又真实、持久、善恶俱现，作领导之所也。今劫亦应视为无限劫的一部分，不可能完满无缺，如此释说。故称“梵身众”为三类大梵。以唯识“一体感”而言，即一体性。其因无别异故，唯一形式存在。如此示现不同形体但共有统一认识。
Daṇḍaukkāyāti daṇḍadīpikāya. Sarati dhāvati, vissarati vippakiṇṇā viya dhāvati. Dve kappāti dve mahākappā. Ito paresupi eseva nayo. Idhāti imasmiṃ sutte. Ukkaṭṭhaparicchedavasena ābhassaraggahaṇeneva sabbepi te parittābhāappamāṇābhāpi gahitā.
杖体，指杖的光芒。杖体如行进奔跑，犹如广泛散布、延伸奔走之状。所谓两劫，即两大劫。此法亦通达于彼处。此指本经中所说。以发明界限之明晰分断，显现并涵盖其所有偏小偏大及无量限制等，皆已被明了证明。
Sundarā pabhā subhā, tāya kiṇṇā subhākiṇṇāti vattabbe. Bhā-saddassa rassattaṃ antima-ṇa-kārassa ha-kārañca katvā ‘‘subhakiṇhā’’ti vuttā. Aṭṭhakathāyaṃ pana niccalāya ekagghanāya pabhāya subhoti pariyāyavacananti ‘‘subhena okiṇṇā vikiṇṇā’’ti attho vutto. Etthāpi antima-ṇa-kārassa ha-kārakaraṇaṃ icchitabbameva. Na chijjitvā pabhā gacchati ekagghanattā. Catutthaviññāṇaṭṭhitimeva bhajanti kāyassa saññāya ca ekarūpattā. Vipulasantasukhāyuvaṇṇādiphalattā vehapphalā. Etthāti viññāṇaṭṭhitiyaṃ.
美丽光辉，秀美光明，谓作“秀美覆着”。谓光明终止音与韩音相结合而称“秀美覆着”。注疏中云：以不动、集中的光明为义的同义词解作“以良善、束缚”等义。此处终止音与韩音结合仅为表意需，不是断而离散，其身识立于第四识。依身识和想识统一而存在。具有广博、安乐、青春色泽等丰盛结果。此处指识立住时。
Vivaṭṭapakkhe ṭhitā apunarāvattanato. ‘‘Na sabbakālikā’’ti vatvā tameva asabbakālikattaṃ vibhāvetuṃ ‘‘kappasatasahassampī’’tiādi vuttaṃ. Soḷasakappasahassaccayena uppannānaṃ suddhāvāsabrahmānaṃ parinibbāyanato aññesañca tattha anuppajjanato buddhasuññe loke suññaṃ taṃ ṭhānaṃ hoti, tasmā suddhāvāsā na sabbakālikā. Khandhāvāraṭṭhānasadisā honti suddhāvāsabhūmiyo. Iminā suttena suddhāvāsānaṃ sattāvāsabhāvadīpaneneva viññāṇaṭṭhitibhāvopi dīpito hoti, tasmā suddhāvāsāpi sattasu viññāṇaṭṭhitīsu catutthaviññāṇaṭṭhitiṃ, navasu sattāvāsesu catutthasattāvāsañca bhajanti.
在空侧而立不可复返。谓“非恒时”，为说明此处即非恒常，故说“劫数千万”诸语。以十六劫万劫为限，由清净住天梵灭后未生诸者，佛灭后空界即现虚无。故清净住不恒久。彼处为八蕴所依，故为清净住地。依本经明示，清净住位为七住处，亦为识立处，故清净住亦于七识立和九住处中第四识立时同住。
Sukhumattāti saṅkhārāvasesasukhumabhāvappattattā. Paribyattaviññāṇakiccābhāvato neva viññāṇaṃ, na sabbaso aviññāṇaṃ hotīti nāviññāṇaṃ, tasmā paripphutaviññāṇakiccavantīsu viññāṇaṭṭhitīsu na vuttaṃ.
微细者，因蕴尽微细色故。因无浊识作业，故非整个无识，且非无识根本，故未说于识立中有浊识作业。
Sattaviññāṇaṭṭhitisuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 七识住经注释终了。
2. Samādhiparikkhārasuttavaṇṇanā二、定资具经注释
§45
45. Dutiye samādhiparikkhārāti ettha tayo parikkhārā. ‘‘Ratho sīlaparikkhāro, jhānakkho cakkavīriyo’’ti (saṃ. ni. 5.4) hi ettha alaṅkāro parikkhāro nāma. ‘‘Sattahi nagaraparikkhārehi suparikkhataṃ hotī’’ti (a. ni. 7.67) ettha parivāro parikkhāro nāma. ‘‘Gilānapaccaya…pe… jīvitaparikkhārā’’ti (ma. ni. 1.191-192) ettha sambhāro parikkhāro nāma. So idha adhippetoti āha ‘‘maggasamādhissa sambhārā’’ti. Parivāraparikkhāropi vaṭṭatiyeva. Parivāro hi sammādiṭṭhādayo maggadhammā sammāsamādhissa sahajātādipaccayabhāvena parikaraṇato abhisaṅkharaṇato. Parikkhatāti parivāritā. Ayaṃ vuccati ariyo sammāsamādhīti ayaṃ sattahi ratanehi parivuto cakkavattī viya sattahi aṅgehi parivuto ariyo sammāsamādhīti vuccati. Upecca nissīyatīti upanisā, saha upanisāyāti saupaniso, saupanissayo attho, saparivāroyevāti vuttaṃ hoti. Sahakārikāraṇabhūto hi dhammasamūho idha ‘‘upaniso’’ti adhippeto.
第二禅具足品，此处三种具足品。谓“车轮犁耕具足，禅并眼力精进”（相应5.4）是装饰具足品之名。谓“依七护城具足时极严格”（增支7.67）是附属具足品之名。谓“病因……生命具足”（中部1.191-192）是集聚具足品之名。此处总归谓“阶位禅定的集聚”。附属具足品如同包围。附属即被包围者。谓“依附”，与依止乃共依止之义，谓彼法合成集合，故名依止。谓七宝围绕，护国王如七肢体围绕全身，故称圣者禅定。谓怙依及相依，称曰依止。谓事体相连之法集，故名依止。
Samādhiparikkhārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 定资具经注释终了。
3. Paṭhamaaggisuttavaṇṇanā三、第一火经注释
§46
46. Tatiye anuḍahanaṭṭhenāti kāmaṃ āhuneyyaggiādayo tayo aggī brāhmaṇehipi icchitā santi. Te pana tehi icchitamattāva, na sattānaṃ tādisā atthasādhakā. Ye pana sattānaṃ atthasādhakā, te dassetuṃ ‘‘āhunaṃ vuccatī’’tiādi vuttaṃ. Tattha ānetvā hunanaṃ pūjanaṃ ‘‘āhuna’’nti vuttaṃ, taṃ āhunaṃ arahantī mātāpitaro. Tenāha bhagavā – ‘‘āhuneyyāti, bhikkhave, mātāpitūnaṃ etaṃ adhivacana’’nti (itivu. 106). Yadaggena ca te puttānaṃ bahūpakāratāya āhuneyyāti, tesu sammāpaṭipatti nesaṃ hitasukhāvahā, tadaggena tesu micchāpaṭipatti ahitadukkhāvahāti āha ‘‘tesu…pe… nibbattantī’’ti.
第三条诠释：所谓应当给予的欲望，上位者如火焰三样，婆罗门也欲得此等。他们仅仅基于这些愿望，却非众生的利益所能及。惟有利益众生者，被称为“可请者”等言辞。彼时，受请而来供养称为“请”，此“请”是为阿拉汉及父母所行。佛言：“应当给予者，就是父母的此等称谓。”又因儿子们为多方利益，应当给予者，是对他们正当行为及带来利益安乐的称谓。反之，他们若行为错误，则生苦害，佛说“于彼等中……有发生者”。
Svāyamattho (dī. ni. aṭṭha. 3.305) mittavindakavatthunā veditabbo. Mittavindako hi mātarā, ‘‘tāta, ajja uposathiko hutvā vihāre sabbarattiṃ dhammassavanaṃ suṇohi, sahassaṃ te dassāmī’’ti vutto dhanalobhena uposathaṃ samādāya vihāraṃ gantvā ‘‘idaṃ ṭhānaṃ akutobhaya’’nti sallakkhetvā dhammāsanassa heṭṭhā nipanno sabbarattiṃ niddāyitvā gharaṃ agamāsi. Mātā pātova yāguṃ pacitvā upanāmesi. So sahassaṃ gahetvāva pivi. Athassa etadahosi ‘‘dhanaṃ saṃharissāmī’’ti. So nāvāya samuddaṃ pakkhanditukāmo ahosi. Atha naṃ mātā, ‘‘tāta, imasmiṃ kule cattālīsakoṭidhanaṃ atthi, alaṃ gamanenā’’ti nivāreti. So tassā vacanaṃ anādiyitvā gacchati eva. Sā purato aṭṭhāsi. Atha naṃ kujjhitvā ‘‘ayaṃ mayhaṃ purato tiṭṭhatī’’ti pādena paharitvā patitaṃ antaraṃ katvā agamāsi.
正当目的须由明知利害者辨别。明知利害者即母亲，她谓儿曰：“父啊，今日值优波萨节，应安住寺院闲听法音，我必千倍显现于你。”因财欲执持优波萨节，入寺庙作“此处无惧”之标记，端坐法座下，满耳法音而睡，后归家。母于近旁烹饪献食，其儿得千，而饮之。彼思：“我要积财。”欲以船渡海，母曰：“父啊，此家有四千一百万财富，勿轻行。”儿不从，前行。母立于前方，儿愤恨曰：“此乃我前方”，以足击倒母亲，越过而去。
Mātā uṭṭhahitvā ‘‘mādisāya mātari evarūpaṃ kammaṃ katvā gatassa te gataṭṭhāne sukhaṃ bhavissatīti evaṃsaññī nāma tvaṃ puttā’’ti āha. Tassa nāvaṃ āruyha gacchato sattame divase nāvā aṭṭhāsi. Atha te manussā ‘‘addhā ettha pāpapuggalo atthi, salākaṃ dethā’’ti āhaṃsu. Salākā dīyamānā tasseva tikkhattuṃ pāpuṇi. Te tassa uḷumpaṃ datvā taṃ samudde pakkhipiṃsu. So ekaṃ dīpaṃ gantvā vimānapetīhi saddhiṃ sampattiṃ anubhavanto tāhi ‘‘purato purato mā agamāsī’’ti vuccamānopi taddiguṇaṃ taddiguṇaṃ sampattiṃ passanto anupubbena khuracakkadharaṃ ekaṃ addasa. Taṃ cakkaṃ padumapupphaṃ viya upaṭṭhāsi. So taṃ āha, ‘‘ambho, idaṃ tayā piḷandhitaṃ padumaṃ mayhaṃ dehī’’ti. Na idaṃ, sāmi, padumaṃ, khuracakkaṃ etanti. So ‘‘vañcesi maṃ tvaṃ, kiṃ mayā padumaṃ na diṭṭhapubba’’nti vatvā ‘‘tvaṃ lohitacandanaṃ vilimpitvā piḷandhanaṃ padumapupphaṃ mayhaṃ na dātukāmo’’ti āha. So cintesi ‘‘ayampi mayā katasadisaṃ kammaṃ katvā tassa phalaṃ anubhavitukāmo’’ti. Atha naṃ ‘‘gaṇha, re’’ti vatvā tassa matthake cakkaṃ khipi. Tena vuttaṃ –
母起身谓曰：“作恶之母将致汝后世安乐，汝即此等名为子。”其儿登船，至第七日，船沉没。人众曰：“此有恶人，应击标示。”符号显现，众皆击之。尔时众人赠予其金盘，将其投入海中。彼单独登岛，观天宫住者之众，闻言曰：“勿由彼方前进。”见一轮，光芒如莲花，彼守之，曰：“水，乃汝舐莲花之体。”非莲非轮。彼问：“尔欺我乎？何故我不曾见此莲？”答曰：“尔以朱砂涂抹，欲隐莲花，无意赠予我。”彼思忖：“此亦因我造作恶业而感。”于是谓彼：“收之。”掷轮于头部。故有言：
‘‘Catubbhi aṭṭhajjhagamā, aṭṭhāhi pica soḷasa;
“四分之一之行，八与十六；
Soḷasāhi ca bāttiṃsa, atricchaṃ cakkamāsado;
十六又三十二，轮转不息；
Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthake’’ti. (jā. 1.1.104; 1.5.103);
『欲望所击之人，轮转于其顶上』（本生经）。
Soti gehasāmiko bhattā. Purimanayenevāti anuḍahanassa paccayatāya. Tatridaṃ vatthu – kassapabuddhakāle sotāpannassa upāsakassa bhariyā aticāraṃ carati. So taṃ paccakkhato disvā ‘‘kasmā evaṃ karosī’’ti āha. Sā ‘‘sacāhaṃ evarūpaṃ karomi, ayaṃ me sunakho viluppamāno khādatū’’ti vatvā kālakatā kaṇṇamuṇḍakadahe vemānikapetī hutvā nibbattā divā sampattiṃ anubhavati, rattiṃ dukkhaṃ. Tadā bārāṇasirājā migavaṃ caranto araññaṃ pavisitvā anupubbena kaṇṇamuṇḍakadahaṃ sampatto tāya saddhiṃ sampattiṃ anubhavati. Sā taṃ vañcetvā rattiṃ dukkhaṃ anubhavati. So ñatvā ‘‘kattha nu kho gacchatī’’ti piṭṭhito piṭṭhito gantvā avidūre ṭhito kaṇṇamuṇḍakadahato nikkhamitvā taṃ ‘‘paṭapaṭa’’nti khādamānaṃ ekaṃ sunakhaṃ disvā asinā dvidhā chindi, dve ahesuṃ. Puna chinne cattāro, puna chinne aṭṭha, puna chinne soḷasa ahesuṃ. Sā ‘‘kiṃ karosi, sāmī’’ti āha. So ‘‘kiṃ ida’’nti āha. Sā ‘‘evaṃ akatvā kheḷapiṇḍaṃ bhūmiyaṃ niṭṭhubhitvā pādena ghaṃsāhī’’ti āha. So tathā akāsi. Sunakhā antaradhāyiṃsu. Muṭṭhiyogo kirāyaṃ tassa sunakhantaradhānassa, yadidaṃ kheḷapiṇḍaṃ bhūmiyaṃ niṭṭhubhitvā pādena ghaṃsanaṃ, taṃ divasaṃ tassā kammaṃ khīṇaṃ. Rājā vippaṭisārī hutvā gantuṃ āraddho. Sā ‘‘mayhaṃ, sāmi, kammaṃ khīṇaṃ, mā agamāsī’’ti āha. Rājā assutvāva gato.
姑苏是家属、饮食所依。此处以往事为例，说明缘起现象。事因如下：迦叶佛时代，有位初果斯陀含的居士妻子行为不端。丈夫亲眼见之，便问：「你为何如此为行？」她答曰：「我确实如此为行，因为我牙膏坏了，被烧了嘴。」于是她点燃炭火、用梳子烧耳根，夜间受苦。时巴拉那国王外出打猎入林，渐渐遭遇耳根被烧之苦，与她共受体验。她欺骗国王，夜间受苦。国王知之，背后跟随至不远处，见她耳根被烧出来，拔下一齿，用石头劈成两半，得两块。再劈四片，再劈八片，最后十六片。她问：「主啊，你作何事？」他答：「何等事？」她言：「莫玩耍，将地上沙粒用脚揉压。」国王照做，牙齿消失。正因将牙齿拔除揉压地沙为因，她当日恶业消尽。国王得知后，身心安稳，起身欲去。她言：「主啊，我业已消尽，请勿离去。」国王闻言即去。
Dakkhiṇāti cattāro paccayā dīyamānā dakkhanti etehi hitasukhānīti, taṃ dakkhiṇaṃ arahatīti dakkhiṇeyyo, bhikkhusaṅgho.
南方有四种因缘相应所给予，这些能成就利益与安乐。因此，尊敬给予者者如阿拉汉，应受供养，僧团亦当如此。
Paṭhamaaggisuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第一火经注释完毕。
4-5. Dutiyaaggisuttādivaṇṇanā4-5. 第二火经等注释
§47-48
47-48. Catutthe yaññavāṭaṃ sampādetvā mahāyaññaṃ uddissa saviññāṇakāni aviññāṇakāni ca yaññūpakaraṇāni sajjitānīti āha pāḷiyaṃ ‘‘mahāyañño upakkhaṭo’’ti. Taṃ upakaraṇaṃ tesaṃ tathāsajjananti āha ‘‘upakkhaṭoti paccupaṭṭhito’’ti. Vacchatarasatānīti yuvabhāvappattāni nātibalavavacchasatāni. Te pana vacchā eva honti, na dammā, balībaddā vā. Urabbhāti taruṇameṇḍakā vuccanti. Upanītānīti ṭhapanatthāya upanītāni. Vihiṃsaṭṭhenāti hiṃsanaṭṭhena. Upavāyatūti upagantvā sarīradarathaṃ nibbāpento saṇhasītalā vāto vāyatu. Sesaṃ suviññeyyameva. Pañcame natthi vattabbaṃ.
第四章指出，为准备大祭，分别准备了有意识与无意识的祭祀用具，巴利称为「大祭器具」。这些器具被称作「祭具」，意谓被妥善照料。年轻的牛犊被称为未成熟的公牛。修整，是为安置稳固。现场的驱逐者以暴力手段驱赶牲畜。送至祭坛，消除肉体的疲劳，清凉的风吹拂。这些内容清楚明了。第五章无可论述。
Dutiyaaggisuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 第二火经等注释完毕。
6. Dutiyasaññāsuttavaṇṇanā6. 第二想经注释
§49
49. Chaṭṭhe nhāruvilekhananti cammaṃ likhantānaṃ cammaṃ likhitvā chaḍḍitakasaṭaṃ. ‘‘Esohamasmī’’tiādinā ahaṃkaraṇaṃ ahaṅkāro. ‘‘Etaṃ mamā’’ti mamaṃkaraṇaṃ mamaṅkāro. Tenāha ‘‘ahaṅkāradiṭṭhito’’tiādi. Tisso vidhāti seyyasadisahīnavasena tayo mānā. ‘‘Ekavidhena rūpasaṅgaho’’tiādīsu (dha. sa. 584) koṭṭhāso ‘‘vidhā’’ti vutto. ‘‘Kathaṃvidhaṃ sīlavantaṃ vadanti, kathaṃvidhaṃ paññavantaṃ vadantī’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.95) pakāro. ‘‘Tisso imā, bhikkhave, vidhā. Katamā tisso? Seyyohamasmīti vidhā’’ti (vibha. 920) ettha māno ‘‘vidhā’’ti vutto. Idhāpi mānova adhippeto. Māno hi vidahanato hīnādivasena tividhā. Tenākārena dahanato upadahanato ‘‘vidhā’’ti vuccati.
49. 述及皮革书写，写完后剥离称为剥皮。心理活动有三种类型：自我意识称为自我心态，我我所有称为我心态。由此产生的三种我执被称为三种。三者如同床上三种不洁物。又言「一种收集色相」，相关章节称为「方法」。信仰者如何称有德者、如何称智慧者，诸说不一。经中述说三种：自认为是，三者即是我执。此处亦称我执具有支配性。我爱为三种，即焚烧型、烧伤型，故称三种我执。
Dutiyasaññāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第二想经注释完毕。
7-8. Methunasuttādivaṇṇanā7-8. 交媾经等注释
§50-51
50-51. Sattame idhāti imasmiṃ loke. Ekaccoti eko. Samaṇo vā brāhmaṇo vāti pabbajjāmattena samaṇo vā, jātimattena brāhmaṇo vā. Dvayaṃdvayasamāpattinti dvīhi dvīhi samāpajjitabbaṃ, methunanti attho. Na heva kho samāpajjatīti sambandho. Ucchādanaṃ ubbaṭṭanaṃ. Sambāhanaṃ parimaddanaṃ. Sādiyatīti adhivāseti. Tadassādetīti ucchādanādiṃ abhiramati. Nikāmetīti icchati. Vittinti tuṭṭhiṃ. Idampi khoti ettha idanti yathāvuttaṃ sādiyanādiṃ khaṇḍādibhāvavasena ekaṃ katvā vuttaṃ. Pi-saddo vakkhamānaṃ upādāya samuccayattho, kho-saddo avadhāraṇattho. Idaṃ vuttaṃ hoti – yadetaṃ brahmacāripaṭiññassa asatipi dvayaṃdvayasamāpattiyaṃ mātugāmassa ucchādananahāpanasambāhanasādiyanādi. Idampi ekaṃsena tassa brahmacariyassa khaṇḍādibhāvāpādanato khaṇḍampi chiddampi sabalampi kammāsampīti. Evaṃ pana khaṇḍādibhāvāpattiyā so aparisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, na parisuddhaṃ, saṃyutto methunasaṃyogena, na visaṃyutto. Tato cassa na jātiādīhi parimuttīti dassento ‘‘ayaṃ vuccatī’’tiādimāha.
50-51. 「此处」乃指此世中。有一说为「一」。学者或婆罗门依出家与出生二分。所谓二二合一，指以两者结为一对，不仅仅是简单的入门。升高或揭起，维持或降低。称为栖息。由此生起升降等。于此处为方便起见，将升降等划分为一，依据词语的组合而成。此为论述「如是受持戒行」，指有不纯净二二合一行为者，亦即指粗重的结合，而非纯净。由此见不纯净戒行，结合交合未净，非无交合者。由此认知其不生诸苦之根由，说曰此者称谓。
Sañjagghatīti kilesavasena mahāhasitaṃ hasati. Saṃkīḷatīti kāyasaṃsaggavasena kīḷati. Saṃkelāyatīti sabbaso mātugāmaṃ kelāyanto viharati. Cakkhunāti attano cakkhunā. Cakkhunti mātugāmassa cakkhuṃ. Upanijjhāyatīti upecca nijjhāyati oloketi. Tirokuṭṭanti kuṭṭassa parato. Tathā tiropākāraṃ, ‘‘mattikāmayā bhitti kuṭṭaṃ, iṭṭhakāmayā pākāro’’ti vadanti. Yā kāci vā bhitti porisakā diyaḍḍharatanappamāṇā kuṭṭaṃ, tato adhiko pākāro. Assāti brahmacāripaṭiññassa. Pubbeti vatasamādānato pubbe. Kāmaguṇehīti kāmakoṭṭhāsehi. Samappitanti suṭṭhu appitaṃ sahitaṃ. Samaṅgibhūtanti samannāgataṃ. Paricārayamānanti kīḷantaṃ, upaṭṭhahiyamānaṃ vā. Paṇidhāyāti patthetvā. Sīlenātiādīsu yamaniyamādisamādānavasena sīlaṃ, avītikkamavasena vataṃ. Ubhayampi vā sīlaṃ, dukkaracariyavasena pavattitaṃ vataṃ. Taṃtaṃakiccasammatato vā nivattilakkhaṇaṃ sīlaṃ, taṃtaṃsamādānavato vesabhojanakiccakaraṇādivisesappaṭipatti vataṃ. Sabbathāpi dukkaracariyā tapo. Methunā virati brahmacariyanti evampettha pāḷivaṇṇanā veditabbā. Aṭṭhamaṃ uttānameva.
心生愤怒时大笑，为心染污之作。身生亲近结缔时戏弄打闹。常戏弄亲近者，谓目为己所见，目视亲近者。弃舍即舍离凝视。后面分别称为向外外向。谓黏土墙或砖墙为垣。若用砖墙加盖之谓垣之覆盖。凡墙多孔者，猪可出入，谓其为墙。所谓行为持戒之前言习惯，染污由其前世业强盛而来。欲望等因素有所依。行为和谐一体。呈现伴随。服务陪伴之意。立誓决心。由持戒及道德、约束持守而生持戒。善恶行为产生差异。此皆为苦难之行。若戒除交合谓为持戒。此处巴利阐明戒义所在。第八章为名。
Methunasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《交媾经》等的注释已完。
9. Dānamahapphalasuttavaṇṇanā九、《布施大果经》注释
§52
52. Navame ‘‘sāhu dāna’’nti dānaṃ detīti ‘‘dānaṃ nāma sādhu sundara’’nti dānaṃ detīti attho. Dānañhi datvā taṃ paccavekkhantassa pāmojjapītisomanassādayo uppajjanti, lobhadosaissāmaccherādayo vidūrībhavanti. Idāni dānaṃ anukūladhammaparibrūhanena paccanīkadhammavidūrīkaraṇena ca bhāvanācittassa upasobhanāya ca parikkhārāya ca hotīti ‘‘alaṅkārabhūtañceva parivārabhūtañca detī’’ti vuttaṃ. Jhānānāgāmī nāma hoti jhānaṃ nibbattetvā brahmalokūpapannānaṃ ariyānaṃ heṭṭhā anuppajjanato. Imaṃ pecca paribhuñjissāmīti sāpekkhassa dānaṃ paralokaphalāsāya sātisayāya ca pubbācāravasena uppajjamānāya anubhavattā taṇhuttaraṃ nāma hotīti āha ‘‘paṭhamaṃ taṇhuttariyadāna’’nti. Dānaṃ nāma buddhādīhi pasatthanti garuṃ cittīkāraṃ upaṭṭhapetvā dātabbattā ‘‘dutiyaṃ cittīkāradāna’’nti vuttaṃ. Pubbakehi pitupitāmahehi dinnapubbaṃ katapubbaṃ jahāpetuṃ nāma nānucchavikanti attabhāvasabhāgavasena hirottappaṃ paccupaṭṭhapetvā dātabbato ‘‘tatiyaṃ hirottappadāna’’nti vuttaṃ. ‘‘Ahaṃ pacāmi, na ime pacanti, nārahāmi pacanto apacantānaṃ dānaṃ adātu’’nti evaṃsaññī hutvā dento niravasesaṃ katvā detīti āha ‘‘catutthaṃ niravasesadāna’’nti. ‘‘Yathā tesaṃ pubbakānaṃ isīnaṃ tāni mahāyaññakāni ahesuṃ, evaṃ me ayaṃ dānaparibhogo bhavissatī’’ti evaṃsaññino dānaṃ dakkhiṇaṃ arahesu dātabbato ‘‘pañcamaṃ dakkhiṇeyyadāna’’nti vuttaṃ. ‘‘Imaṃ me dānaṃ dadato cittaṃ pasīdatī’’tiādinā pītisomanassaṃ uppādetvā dentassa dānaṃ somanassabāhullappattiyā somanassupacāraṃ nāma hotīti āha ‘‘chaṭṭhaṃ somanassupavicāradāna’’nti vuttaṃ.
第五十二章 第九节“善供施”者，谓施与。释云：施者，即称为善美之施也。施人施之时，令观察者内生欢喜、喜悦、欢欣诸心，灭失贪嗔等烦恼梦惑，心得净化。今施乃顺法润养、训练智慧、安净修心、增盛方便之具，故说“施如装饰饰物、陪伴周围之物”。所谓禅那不再生者，即断禅而未生于梵天界下等圣贤也。施者生此后之享用，乃因其先世所积供养。于是称此为“初等资生供养”。又闻佛等因施，生敬重护念之心，持施则为“第二种持心供养”。先辈祖父母曾施之物，今施时，除弃原有物而不废恼，彼获得廉耻心及羞惭心，此谓“第三廉耻供养”。若施者心怀此语：“我受用，不为彼等用，非我让与非供养于不施者”，心确定无疑施与无遗漏，谓之“第四无遗漏供养”。施如先贤大供养之祭坛，诸供养当生嘉福，此谓“第五受福供养”。又施时令心清净欢喜生，施者欢喜充满，谓为“第六喜悦欢喜专注供养”。
Dānamahapphalasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《布施大果经》的注释已完。
10. Nandamātāsuttavaṇṇanā十、《难德母经》注释
§53
53. Dasame ‘‘vutthavasso pavāretvā…pe… nikkhamī’’ti aṅguttarabhāṇakānaṃ matenetaṃ vuttaṃ. Majjhimabhāṇakā pana vadanti ‘‘bhagavā upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya jetavanato bhikkhusaṅghaparivuto cārikaṃ nikkhami. Teneva ca akāle nikkhantattā kosalarājādayo vāretuṃ ārabhiṃsu. Pavāretvā hi caraṇaṃ buddhāciṇṇa’’nti. Puṇṇāya sammāpaṭipattiṃ paccāsīsanto bhagavā ‘‘mama nivattanapaccayā tvaṃ kiṃ karissasī’’ti āha. Puṇṇāpi…pe… pabbajīti ettha seṭṭhi ‘‘puṇṇāya bhagavā nivattito’’ti sutvā taṃ bhujissaṃ katvā dhītuṭṭhāne ṭhapesi. Sā pabbajjaṃ yācitvā pabbaji, pabbajitvā vipassanaṃ ārabhi. Athassā satthā āraddhavipassakabhāvaṃ ñatvā imaṃ obhāsagāthaṃ vissajjesi –
第五十三章 第十节“雨季结束后出行……”此为《增支部》经文记载。中部经文则说：“世尊因护持雨季住处之出家女领导，于耶输陀洛林中，受僧团围绕，时起行脚。因早时外出，高萨拉诸王发动阻止。此时因佛赐法敬故而解除阻止。”奉行完毕后，世尊问：“依我返回之因缘，汝将如何作为？”执持清净正法者诵此句：
‘‘Puṇṇe pūrassu saddhammaṃ, cando pannaraso yathā;
“愿满盛善法，月十五之明如月；
Paripuṇṇāya paññāya, dukkhassantaṃ karissasī’’ti. (therīgā. 3);
智慧满盈时，将断除苦恼。”（长老比库尼颂歌第3首）
Sā gāthāpariyosāne arahattaṃ patvā abhiññātā sāvikā ahosi. Sesamettha suviññeyyameva.
终末此诗句时，彼女证得阿拉汉果，得神通，为善知识。此处内容清楚宜知。
Nandamātāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《难德母经》的注释已完。
Mahāyaññavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《大祭祀品》的注释已完。
Paṭhamapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ. · 第一五十集结束。