3. Vajjisattakavaggo · 3. 瓦基七法品复注
3. Vajjisattakavaggo第三 跋耆七法品
1. Sārandadasuttavaṇṇanā第一 《萨兰达达经》注释
§21
21. Tatiyassa paṭhame devāyatanabhāvena cittattā lokassa cittīkāraṭṭhānatāya ca cetiyaṃ ahosi. Yāvakīvanti (dī. ni. ṭī. 2.134) ekamevetaṃ padaṃ aniyamato parimāṇavācī. Kālo cettha adhippetoti āha ‘‘yattakaṃ kāla’’nti. Abhiṇhaṃ sannipātāti niccasannipātā. Taṃ pana niccasannipātataṃ dassetuṃ ‘‘divasassā’’tiādi vuttaṃ. Sannipātabahulāti pacurasannipātā. Vosānanti saṅkocaṃ. ‘‘Vuddhiyevā’’tiādinā vuttamatthaṃ byatirekamukhena dassetuṃ ‘‘abhiṇhaṃ asannipatantā hī’’tiādi vuttaṃ. Ākulāti khubhitā na pasannā. Bhijjitvāti vaggabandhato vibhajja visuṃ visuṃ hutvā.
第三节第一遍，作为天所住之处的状态，因为心的缘故，成为众生心意聚合之地而成所依象征。依《增支部释》所载，所有众生均以此不定量之字句变化。此处时刻被称为“时”，意指恒常发生的定时。因此所谓“现在会聚”即为恒常会合。所谓恒常会合，称之为“日日之间”等。称为多会合，就是指清晰的会合。与“萎缩”意指收缩相反，是增长之义，用以说明过去频繁会合，云“现在正在会合”等。意指关系纷乱，心意不悦不安。分成段落逐渐断开，意即由整体分散而变为散乱分散之状。
Sannipātabheriyāti sannipātārocanabheriyā. Addhabhuttā vāti sāmibhuttā vā. Osīdamāneti hāyamāne.
“会合恐惧”即指害怕会合之事物。被分为各种会合恐惧，其中有断开式的和紧密结合式的。所谓“蔫了”，是指失去精神或悲伤之意。
Suṅkanti bhaṇḍaṃ gahetvā gacchantehi pabbatakhaṇḍanādititthagāmadvārādīsu rājapurisānaṃ dātabbabhāgaṃ. Balinti nipphannasassādito chabhāgaṃ sattabhāgantiādinā laddhabbakaraṃ. Daṇḍanti dasavīsatikahāpaṇādikaṃ aparādhānurūpaṃ gahetabbadhanadaṇḍaṃ. Vajjidhammanti vajjirājadhammaṃ. Idāni apaññattapaññāpanādīsu tappaṭikkhepe ca ādīnavānisaṃse ca vitthārato dassetuṃ ‘‘tesa’’ntiādi vuttaṃ. Pāricariyakkhamāti upaṭṭhānakkhamā. Porāṇaṃ vajjidhammanti ettha pubbe kira vajjirājāno ‘‘ayaṃ coro’’ti ānetvā dassite ‘‘gaṇhatha naṃ cora’’nti avatvā vinicchayamahāmattānaṃ denti. Te vinicchinitvā sace acoro hoti, vissajjenti. Sace coro, attanā kiñci akatvā vohārikānaṃ denti, tepi vinicchinitvā acoro ce, vissajjenti. Coro ce, suttadharānaṃ denti. Tepi vinicchinitvā acoro ce, vissajjenti. Coro ce, aṭṭakulikānaṃ denti, tepi tatheva katvā senāpatissa, senāpati uparājassa, uparājā rañño. Rājā vinicchinitvā sace acoro hoti, vissajjeti. Sace pana coro hoti, paveṇipaṇṇakaṃ vācāpeti. Tattha ‘‘yena idaṃ nāma kataṃ, tassa ayaṃ nāmadaṇḍo’’ti likhitaṃ. Rājā tassa kiriyaṃ tena samānetvā tadanucchavikaṃ daṇḍaṃ karoti. Iti etaṃ porāṇaṃ vajjidhammaṃ samādāya vattantānaṃ manussā na ujjhāyanti. Paramparāgatesu aṭṭakulesu jātā agatigamanaviratā aṭṭamahallakapurisā aṭṭakulikā.
集聚之后，得到供养物分给城中山地等乡村边界的百姓。所谓“强分”指以六分配给被降伏的奴隶、部众等所谓七分以上等。所持杖惩罚，乃是二十三铜钱等罚金，依罪责形状而处罚杖刑。所谓“法王制”即指诸法王的法律制度。今欲详述愚昧者不起正见、违反戒律之害处，以及根本恶业等，以“诸人”等说法标明。所谓“护法者”即护持法王。所谓“古老法王法”指古时旧有的法王治民法制，昔日法王捉拿贼人，于众臣中宣布“此人是贼”，臣子执法判定。若确定非贼，则释放；若贼，则官员罚款。贼人若无所作为，则交付巫师，而巫师报告给军队长、摄政，再由摄政呈给国王。国王若确定非贼，则释放；若贼，则发布逮捕令。若为贼，则诵持律法。若犯律法，则交付八族成员，依律逐级传达至军长、摄政、国王处。国王若认定为非贼，则释放。若认定是贼，则传达告示书，书中写道“此事为某人所为，故此为该人的名杖罚”。国王依据该书行使处罚。如此依古老王法维系人民秩序，人们不敢违犯。由世代相承的八族组成，不间断传人，称为八大城镇里八族相续。
Sakkāranti upakāraṃ. Garubhāvaṃ paccupaṭṭhapetvāti ‘‘ime amhākaṃ garuno’’ti tattha garubhāvaṃ paṭi paṭi upaṭṭhapetvā. Mānessantīti sammānessanti. Taṃ pana sammānanaṃ tesu nesaṃ attamanatāpubbakanti āha ‘‘manena piyāyissantī’’ti. Nipaccakāraṃ paṇipātaṃ. Dassentīti garucittabhāraṃ dassenti. Sandhānetunti sambandhaṃ avicchinnaṃ katvā ghaṭetuṃ.
礼敬意指辅助对方。所谓施加重负，即反复提醒“我等对你的责难”，多次施加压力。所谓“敬重”，即互相敬重。其敬尊非自我本性之意，谓“意在取悦”。合掌行礼，表现敬重之心。所谓“连结”，意为持续不断地缔结关系。
Pasayhakārassāti balakkārassa. Kāmaṃ vuddhiyā pūjanīyatāya ‘‘vuddhihāniyo’’ti vuttaṃ, attho pana vuttānukkameneva yojetabbo. Pāḷiyaṃ vā yasmā ‘‘vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihānī’’ti vuttaṃ, tasmā tadanukkamena ‘‘vuddhihāniyo’’ti vuttaṃ.
“施恩者”即施力者。以利益与成长观念而被视为“成长可受损害”，意思当用上述所说相类比的方法理解。巴利中亦有“单是成长期望而无法失去”之说，故以此类比说明可受损害。
Vipaccituṃ aladdhokāse pāpakamme, tassa kammassa vipāke vā anavasarova devasopasaggo. Tasmiṃ pana laddhokāse siyā devatopasaggassa avasaroti āha ‘‘anuppannaṃ…pe… vaḍḍhentī’’ti. Eteneva anuppannaṃ sukhanti etthāpi attho veditabbo. Balakāyassa diguṇatiguṇatādassanaṃ paṭibhayabhāvadassananti evamādinā devatānaṃ saṅgāmasīse sahāyatā veditabbā.
恶业在未成熟时必然迅速招来天人干扰。若该处业已成熟，则称为天人进临。对此称“未现...渐长”等。由此可知，有些未现的快乐也会临现，其意义亦应洞察清楚。对身心强健之人，显示三倍、六倍加强之感，致使无畏心生，因此可知天人间战斗之协助。
Anicchitanti aniṭṭhaṃ. Āvaraṇatoti nisedhanato. Dhammato anapetā dhammiyāti idha ‘‘dhammikā’’ti vuttā. Migasūkarādighātāya sunakhādīnaṃ kaḍḍhitvā vanacaraṇaṃ vājo, tattha niyuttā, te vā vājentīti vājikā, migavadhacārino.
「不欲」意谓不善。「遮蔽」乃指禁止。了达此法，即称为「法性纯正」。诸如野猪狮子等野兽，割断树枝，行于山林间已受制束，故称为「制者」，或称为「制者族」，乃猎捕野兽之行者。
Sārandadasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《萨兰达达经》注释结束。
2. Vassakārasuttavaṇṇanā第二 《瓦萨咖拉经》注释
§22
22. Dutiye abhiyātukāmoti ettha abhi-saddo abhibhavanattho ‘‘anabhividitu’’ntiādīsu viyāti āha ‘‘abhibhavanatthāya yātukāmo’’ti. Vajjirājānoti ‘‘vajjetabbā ime’’ti ādito pavattaṃ vacanaṃ upādāya vajjīti laddhanāmā rājāno, vajjiraṭṭhassa vā rājāno vajjirājāno. Raṭṭhassa pana vajjisamaññā tannivāsirājakumāravasena veditabbā. Rājiddhiyāti rājabhāvānugatena pabhāvena. So pana pabhāvo nesaṃ gaṇarājānaṃ mitho sāmaggiyā loke pākaṭo. Ciraṭṭhāyī ca ahosīti ‘‘samaggabhāvaṃ kathetī’’ti vuttaṃ. Anu anu taṃsamaṅgino bhāveti vaḍḍhetīti anubhāvo, anubhāvo eva ānubhāvo, patāpo. So pana nesaṃ patāpo hatthiassādivāhanasampattiyā tattha ca subhikkhitabhāvena loke pākaṭo jātoti ‘‘etena…pe… kathetī’’ti vuttaṃ. Tāḷacchiggaḷenāti kuñcikāchiddena. Asananti saraṃ. Atipātayissantīti atikkāmenti. Poṅkhānupoṅkhanti poṅkhassa anupoṅkhaṃ, purimasarassa poṅkhapadānugatapoṅkhaṃ itaraṃ saraṃ katvāti attho. Avirādhitanti avirajjhitaṃ. Ucchindissāmīti ummūlanavasena kulasantatiṃ chindissāmi. Ayanaṃ vaḍḍhanaṃ ayo, tappaṭipakkhena anayoti āha ‘‘avaḍḍhi’’nti. Ñātīnaṃ byasanaṃ vināso ñātibyasanaṃ.
第二节 「渴欲攻击」者，此处「攻击」一词从「超越、践踏」之意演变而来，谓尚未得以征服之意，故意欲攻击者称为「攻击者」。瓦吉国王者，因其统御之意，乃「应当征服者」之意，即王名。瓦吉者，王国名称，瓦吉国之王即瓦吉国王。瓦吉国乃以居王族子弟身份之宿舍明知。所谓王权，指依王权之威力所具之显现。此威力为诸诸侯王依赖以相和合的内在力量，广为世人所知，且久远延续。乃谓此「和合之力」常久住，故有人谓之「和合之体」。依此，和合诸力量持续增长，由此生出影响力，影响力即为「作用」之意。此影响力如象马等驭载之力，因而显著，久闻于世，故谓之「显现」。所谓棕榈叶裂开者，明为断裂形态。沙发者，即坐垫。所谓过度攻击，即所指过量侵犯之意。羽毛批注羽毛数目之义，前缘羽毛接续后的羽毛划定为分离之意。未被投掷者谓无人物扰。誓言反映以根除家族血脉为目的的决断。此增长为铁，虽与痛苦相对立，因而称为「减少」者，谓减少对立面。家族毁灭乃亲族祸害。
Gaṅgāyāti gaṅgāsamīpe. Paṭṭanagāmanti sakaṭapaṭṭanagāmaṃ. Tatrāti tasmiṃ paṭṭane. Balavāghātajātoti uppannabalavakodho. Meti mayhaṃ. Gatenāti gamanena. Sītaṃ vā uṇhaṃ vā natthi tāya velāya. Abhimukhaṃ yuddhenāti abhimukhaṃ ujukameva saṅgāmakaraṇena. Upalāpanaṃ sāmaṃ dānañcāti dassetuṃ ‘‘ala’’ntiādi vuttaṃ. Bhedopi idha upāyo evāti vuttaṃ ‘‘aññatra mithubhedā’’ti. Yuddhassa pana anupāyatā pageva pakāsitā. Idanti ‘‘aññatra upalāpanāya aññatra mithubhedā’’ti idaṃ vacanaṃ. Kathāya nayaṃ labhitvāti ‘‘yāvakīvañca …pe… parihānī’’ti imāya bhagavato kathāya upāyaṃ labhitvā. Anukampāyāti vajjirājesu anuggahena.
「伽河」指伽河附近之地。「城镇乡村」指有车轮之城镇乡村。于此指示为「该城里」。因强力而生怒气，谓起强烈愤恨之意。谓我而言。往者谓移动，也即近在此行时。无论冷暖，此时皆不在。前往战争之正前方，即直面主动于战斗之意。劝谕与布施，谓示现为理由者。如「恶」者言。虽有分裂，唯其方式独特，此处谓「除非是恶友分裂」者。战争之妥协则犹如明白显出。此言谓仅为劝谕与恶友分裂，故谓此辞。获此敝说，乃因如世尊所说而获得缘机。怜悯即援助瓦吉国王之意。
Rājāpi tameva pesetvā sabbe…pe… pāpesīti rājā taṃ attano santikaṃ āgataṃ ‘‘kiṃ, ācariya, bhagavā avacā’’ti pucchi. So ‘‘yathā bho samaṇassa gotamassa vacanaṃ na sakkā vajjī kenaci gahetuṃ, apica upalāpanāya vā mithubhedena vā sakkā’’ti āha. Tato naṃ rājā ‘‘upalāpanāya amhākaṃ hatthiassādayo nassissanti, bhedeneva te gahessāmi, kiṃ karomā’’ti pucchi. Tena hi, mahārāja, tumhe vajjī ārabbha parisati kathaṃ samuṭṭhāpetha, tato ahaṃ ‘‘kiṃ te, mahārāja, tehi, attano santakena kasivaṇijjādīni katvā jīvantu ete rājāno’’ti vatvā pakkamissāmi. Tato tumhe ‘‘kiṃ nu, bho, esa brāhmaṇo vajjī ārabbha pavattaṃ kathaṃ paṭibāhatī’’ti vadeyyātha. Divasabhāge cāhaṃ tesaṃ paṇṇākāraṃ pesessāmi, tampi gāhāpetvā tumhepi mama dosaṃ āropetvā bandhanatāḷanādīni akatvāva kevalaṃ khuramuṇḍaṃ maṃ katvā nagarā nīharāpetha, athāhaṃ ‘‘mayā te nagare pākāro parikhā ca kāritā, ahaṃ thiradubbalaṭṭhānañca uttānagambhīraṭṭhānañca jānāmi, na cirassaṃ dāni taṃ ujuṃ karissāmī’’ti vakkhāmi. Taṃ sutvā tumhe ‘‘gacchatū’’ti vadeyyāthāti. Rājā sabbaṃ akāsi.
国王专派他人，以致诸事遂行。因而问道国王，此尊长佛陀发言所为何事？答曰，如尊长圣者果德玛之言，瓦吉国不可能被他者以任何理由攻犯，亦不可因劝谕或恶友分裂而攻。国王进而问：「若敌必因劝谕匪兵而杀我等，将如何为？」我将对你说：「国王，当你如何召集瓦吉氏众议，当你对自己子徒行贸易谋生，这些即是国王。」继而述：「如何对付若有婆罗门起事，我明日将为诸君传达，并请求你们承受我的过失，若我未能施行应行之法，仅行割草剃度，直到驱逐城中诸恶徒。」听闻后，你们当说「去吧」。国王遂行此计策。
Licchavī tassa nikkhamanaṃ sutvā ‘‘saṭho brāhmaṇo, mā tassa gaṅgaṃ uttāretuṃ adatthā’’ti āhaṃsu. Tatra ekaccehi ‘‘amhe ārabbha kathitattā kira so evaṃ karotī’’ti vutte ‘‘tena hi bhaṇe etū’’ti vadiṃsu. So gantvā licchavī disvā ‘‘kimāgatatthā’’ti pucchito taṃ pavattiṃ ārocesi. Licchavino ‘‘appamattakena nāma evaṃ garuṃ daṇḍaṃ kātuṃ na yutta’’nti vatvā ‘‘kiṃ te tatra ṭhānantara’’nti pucchiṃsu. Vinicchayamahāmaccohamasmīti. Tadeva te ṭhānantaraṃ hotūti. So suṭṭhutaraṃ vinicchayaṃ karoti. Rājakumārā tassa santike sippaṃ uggaṇhanti. So patiṭṭhitaguṇo hutvā ekadivasaṃ ekaṃ licchaviṃ gahetvā ekamantaṃ gantvā ‘‘dārakā kasantī’’ti pucchi. Āma, kasanti. Dve goṇe yojetvāti. Āma, dve goṇe yojetvāti. Ettakaṃ vatvā nivatto. Tato tamañño ‘‘kiṃ ācariyo āhā’’ti pucchitvā tena vuttaṃ – asaddahanto ‘‘na meso yathābhūtaṃ kathetī’’ti tena saddhiṃ bhijji.
利叉维族闻其出发，谤曰「此婆罗门诡诈，不当渡伽河」。之后有人曰「我等既然已开议论，他必如此而为。」遂谓「听我言，此即由尔等」。利叉维族曰「谨慎行事，不宜行此严厉刑罚。」于是问「你们何所置地？」答曰「此地即是你们所问之地。」利叉维长老为验证此言作审定。王子们执持器械于其前。此人性格稳重，一日带一利叉维族至一隐处，询问「此儿是谁？」答曰「确是两公族结合之幼儿。」归还后，另一人问向其说教，被拒绝其真实言辞，而生恶意。
Brāhmaṇo aparampi ekadivasaṃ ekaṃ licchaviṃ ekamantaṃ netvā ‘‘kena byañjanena bhuttosī’’ti pucchitvā nivatto. Tampi añño pucchitvā asaddahanto tatheva bhijji. Brāhmaṇo aparampi divasaṃ ekaṃ licchaviṃ ekamantaṃ netvā ‘‘atiduggatosi kirā’’ti pucchi. Ko evamāhāti . Asuko nāma licchavīti. Aparampi ekamantaṃ netvā ‘‘tvaṃ kira bhīrujātiko’’ti pucchi. Ko evamāhāti? Asuko nāma licchavīti. Evaṃ aññena akathitameva aññassa kathento tīhi saṃvaccharehi te rājāno aññamaññaṃ bhinditvā yathā dve ekamaggena na gacchanti, tathā katvā sannipātabheriṃ carāpesi. Licchavino ‘‘issarā sannipatantu, sūrā sannipatantū’’ti vatvā na sannipatiṃsu. Brāhmaṇo ‘‘ayaṃ dāni kālo, sīghaṃ āgacchatū’’ti rañño sāsanaṃ peseti. Rājā sutvāva balabheriṃ carāpetvā nikkhami. Vesālikā sutvā ‘‘rañño gaṅgaṃ uttarituṃ na dassāmā’’ti bheriṃ carāpesuṃ. Te sutvā ‘‘gacchantu sūrarājāno’’tiādīni vatvā na sannipatiṃsu. ‘‘Nagarappavesanaṃ na dassāma, dvārāni pidahissāmā’’ti bheriṃ carāpesuṃ. Ekopi na sannipati. Yathāvivaṭehi dvārehi pavisitvā sabbe anayabyasanaṃ pāpetvā gato. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ – ‘‘rājāpi tameva pesetvā sabbepi bhinditvā gantvā anayabyasanaṃ pāpesī’’ti.
另一婆罗门亦一日领利叉维族至隐处，问曰「你何所食？」归后，另一人亦问，遭拒答复。婆罗门又于一日领利叉维族至隐处问曰「你究竟去得远否？」答曰「我名为阿苏寇（固名利叉维族人）」。又有人如此问他，他依旧不答。彼等三王因此互不往来，如同各自独行般，虽乃会合而骑龙行路，利叉维族呼言「愿君等交会英勇前进」，然彼等未相会合。婆罗门言「此时将至，速来」，奉国王命令而去。王听闻即率军出征至利兹城，利兹人曰「王未见上游伽河」，发兵行进。众闻言「愿王族勇士前去」，却未能合一。曰「不见入城，闭门拒敌」。无人合流。各似游离处所出入，行恶积罪。对此说法谓「王命尽出，皆分离而行，终积罪恶」。
Vassakārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《瓦萨咖拉经》注释结束。
2. Paṭhamasattakasuttavaṇṇanā第二 《第一七法经》注释
§23
23. Tatiye aparihānāya hitāti aparihāniyā (dī. ni. ṭī. 2.136), na parihāyanti etehīti vā aparihāniyā. Evaṃ saṅkhepato vuttamatthaṃ vitthārato dassento ‘‘idhāpi cā’’tiādimāha. Tattha tatotiādi disāsu āgatasāsane vuttavacanaṃ vuttakathanaṃ. Vihārasīmā ākulā yasmā , tasmā uposathapavāraṇā ṭhitā. Olīyamānakoti pāḷito atthato ca vinassamānako. Ukkhipāpentāti paguṇabhāvakaraṇena atthasaṃvaṇṇanāvasena ca paggaṇhantā.
第三卷中“为了不破坏的利益”，称为“不破坏者”。《长部·律藏注释》二百三十六页谓此，即是不会被破坏的。此义简略而明，详加展开来说，故言“也在此”等语。此处，所谓“此处”等，是指于方位之中，教法中说出与论述言辞。住处边界之地杂乱无序，故立有伍波萨他及请安仪式。以“打破”为破坏之意，并有其词义解说，言其含义为受到损害者。
Sāvatthiyaṃ bhikkhū viya (pārā. 565) pācittiyaṃ desāpetabboti paññāpentā. Vajjiputtakā viya (cūḷava. 446) dasavatthudīpanena. Tathā akarontāti navaṃ katikavattaṃ vā sikkhāpadaṃ vā amaddantā dhammavinayato sāsanaṃ dīpentā khuddakampi ca sikkhāpadaṃ asamūhanantā. Āyasmā mahākassapo viya cāti ‘‘suṇātu me, āvuso, saṅgho, santāmhākaṃ sikkhāpadāni gihigatāni. Gihinopi jānanti ‘idaṃ vo samaṇānaṃ sakyaputtikānaṃ kappati, idaṃ vo na kappatī’ti. Sacepi hi mayaṃ khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhanissāma, bhavissanti vattāro ‘dhūmakālikaṃ samaṇena gotamena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ, yāvimesaṃ satthā aṭṭhāsi, tāvime sikkhāpadesu sikkhiṃsu. Yato imesaṃ satthā parinibbuto, na dānime sikkhāpadesu sikkhantī’ti. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho apaññattaṃ na paññapeyya, paññattaṃ na samucchindeyya, yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vatteyyā’’ti imaṃ (cūḷava. 442) tantiṃ ṭhapento āyasmā mahākassapo viya ca.
如沙瓦提比库一般，因智慧开示应当宣布犯戒事。又如迦毗罗卫国之人，借十事明示戒律。即使如此行，或是九次斋戒期限或学习戒律时，依律不严谨而开释教法，或对短小戒律不明白，不受统摄。犹如具寿大咖萨巴比库告语曰：“诸比库听我言，我们僧团的戒律已被违反。居家人亦知：‘这限于释子、迦毗罗卫城子弟，非外人能犯。’若我们细小戒条被肆意破坏，将出现灾难，如同毁坏正法的黑暗之时。此法由佛所立至今，诸比库皆修习。既然佛已涅槃，不会再有新戒制立。若僧团会众未能宣示戒律，不认真维持戒律，则不能守护戒律如法。”此语录自《小部·律藏》四四二页，由具寿大咖萨巴传授。
Thirabhāvappattāti sāsane thirabhāvaṃ anivattitabhāvaṃ upagatā. Therakārakehīti therabhāvasādhakehi sīlādiguṇehi asekkhadhammehi. Bahū rattiyoti pabbajitā hutvā bahū rattiyo jānanti. Sīlādiguṇesu patiṭṭhāpanameva sāsane pariṇāyakatāti āha ‘‘tīsu sikkhāsu pavattentī’’ti. Ovādaṃ na denti abhājanabhāvato. Paveṇikathanti ācariyaparamparābhataṃ sammāpaṭipattidīpanaṃ dhammakathaṃ. Sārabhūtaṃ dhammapariyāyanti samathavipassanāmaggaphalasampāpanena sāsane sārabhūtaṃ bojjhaṅgakosallaanuttarasītibhāva- (a. ni. 6.85) adhicittasuttādidhammatantiṃ. Ādikaṃ ovādanti ādi-saddena ‘‘evaṃ te āloketabbaṃ, evaṃ te viloketabbaṃ, evaṃ te samiñjitabbaṃ, evaṃ te pasāretabbaṃ, evaṃ te saṅghāṭipattacīvaraṃ dhāretabba’’nti ovādaṃ saṅgaṇhāti.
所谓“现起坚固”，是指于僧团中坚固不变之法已发生。谓由长老们修持坚固功德与不染污戒而成。多日修行，已得多日恒久之果。正是在戒律功德中立稳，故言“于三学中实施”。不因缺乏而不说教训。谓教化师承传统，明示正行之法。谓法之根本为止观道果成熟，故法为根本。戒律、定慧完备，名为根本。提及安住颂曰：“应照此法，应察此法，应净此法，应广弘此法，应持此三衣。”此教诲综之。
Punabbhavadānaṃ punabbhavo uttarapadalopena. Itareti ye na paccayavasikā na āmisacakkhukā, te na gacchanti taṇhāya vasaṃ.
“复生因果”指复生及果报如同脚步相接。谓非因缘所生，无眼识者，不由渴爱所牵，故不往生。
Āraññakesūti araññabhāgesu araññapariyāpannesu. Nanu yattha katthacipi taṇhā sāvajjā evāti codanaṃ sandhāyāha ‘‘gāmantasenāsanesu hī’’tiādi. Tena ‘‘anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpayato’’ti ettha vuttapihādayo piya āraññakasenāsanesu sālayatā sevitabbapakkhikā evāti dasseti.
所谓“荒野者”，指森林范围内，荒野所围之地。若某处现有渴爱，仍为有漏者。此处以示谏诫，谓在乡村军营中毁于渴爱。故若受请安仪式于超胜解脱境中，则应尊敬爱护教学处与沙门僧营。
Attanāvāti sayameva. Tena parehi anussāhitānaṃ saraseneva anāgatānaṃ pesalānaṃ bhikkhūnaṃ āgamanaṃ, āgatānañca phāsuvihāraṃ paccāsīsantīti dasseti. Imināva nīhārenāti imāya paṭipattiyā. Aggahitadhammaggahaṇanti aggahitassa pariyattidhammassa uggahaṇaṃ. Gahitasajjhāyakaraṇanti uggahitassa suṭṭhu atthacintanaṃ. Cintarattho hi ayaṃ sajjhāyasaddo. Entīti upagacchanti. Nisīdanti āsanapaññāpanādinā.
所谓“自身者”，谓而言自我。由此，因前三众互相提醒，好似河流相连，未来到者也将临此；已至者则住于适宜清净处。以此方式表示“降伏”。“持教”意为承继并宣说所传佛陀教法。教导足够理解其义务，则称之为“持教”。“听闻”即师言，意味正确深思。现身即为前往处，以座位示意礼仪等。
Paṭhamasattakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第一七经注释完毕。
4-6. Dutiyasattakasuttādivaṇṇanā4-6. 第二七经等注释
§24-26
24-26. Catutthe karontoyevāti yathāvuttaṃ tiracchānakathaṃ kathentoyeva. Atiracchānakathābhāvepi tassa tattha tapparabhāvadassanatthaṃ avadhāraṇavacanaṃ. Pariyantakārīti sapariyantaṃ katvā vattā. ‘‘Pariyantavatiṃ vācaṃ bhāsitā’’ti (dī. ni. 1.9, 194) hi vuttaṃ. Appabhassovāti parimitakathoyeva ekantena kathetabbasseva kathanato. Samāpattisamāpajjanaṃ ariyo tuṇhībhāvo. Niddāyatiyevāti niddokkamane anādīnavadassī niddāyatiyeva, iriyāpathaparivattanādinā na naṃ vinodeti. Evaṃ saṃsaṭṭhovāti vuttanayena gaṇasaṅgaṇikāya saṃsaṭṭho eva viharati. Dussīlā pāpicchā nāmāti sayaṃ nissīlā asantaguṇasambhāvanicchāya samannāgatattā pāpā lāmakā icchā etesanti pāpicchā. Pāpapuggalehi mittikaraṇato pāpamittā. Tehi sadā sahapavattanena pāpasahāyā. Tattha ninnatādinā tadadhimuttatāya pāpasampavaṅkā. Pañcamādīni uttānatthāniyeva.
第24至26节。『第四者就是正在进行者』，如前所说，就是说诳语的言辞亦复如是。若发生诳语的状态，便以此作为说明其错误本质的界定用语。所谓『周围造作』，是指全面作成的状况，谓之：『语言具足全面』（见《经集》1.9,194）。所谓『微小逐限』，是指仅限于一定范围内进行的说法，就其言论内容而言，应单一专注地说出。所谓『成就完成』，是圣人的宁静状态。所谓『就寝』，是指入睡不活动，没有痛苦的睡眠状态，若因走动等动作不停止则不属于此状。『如此纠缠』是指言语相继凝聚，群聚起来的状态，就是说聚合的聚集体正在聚集着。所谓『恶行不道德』，是指恶者自性无善，具有引起混乱不善习性的倾向，所以称为恶的欲望。因与恶人结交，乃得恶友；由此常常共同行动，互为恶友。因其低劣等缘故，恶者互相欺瞒。第五节以后也是如此表达。
Dutiyasattakasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 第二七经等注释完毕。
7-11. Saññāsuttādivaṇṇanā7-11. 想经等注释
§27-31
27-31. Sattame aniccāti anupassati etāyāti aniccānupassanā. Tathāpavattavipassanā pana yasmā attanā sahagatasaññāya bhāvitāya bhāvitā eva hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘aniccānupassanādīhi sahagatasaññā’’ti. Imā satta lokiyavipassanāpi honti ‘‘anicca’’ntiādinā pavattanato. ‘‘Etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho’’ti āgatavasena panettha dve lokuttarā hontīti veditabbā. ‘‘Virāgo nirodho’’ti hi tattha nibbānaṃ vuttanti idha virāgasaññā, tā vuttasaññā nibbānārammaṇāpi siyuṃ. Sesamettha suviññeyyameva. Aṭṭhamādīni uttānatthāneva.
第27至31节。『第七者是无常』，谓称作『无常观察』。即观照诸法无常的观法。观法之所以得殊胜，是因为内在含有自我一致的识，故谓“以无常等相一体识观”。此七种乃是世俗的观法，基于无常等相的流转而生持。谓『这安乐，这美善，因诸所有行现灭而具静寂』，此是良言教中所示，然此处应知有二种超世出世解，即所得有与无所得有。『出离、止息』是所谓涅槃的表述，此处讲的是离欲的识，因其识所对境为涅槃，即为涅槃境界的识。此余义应细察究竟。第八节以后的内容依然如此展开说明。
Saññāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 想经等注释完毕。
Vajjisattakavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 跋耆七品注释完毕。