9. Sītivaggo · 9. 清凉品复注
9. Sītivaggo第九 清凉品
1. Sītibhāvasuttavaṇṇanā一、清凉经注释
§85
85. Navamassa paṭhame sītibhāvanti nibbānaṃ, kilesavūpasamaṃ vā. Niggaṇhātīti accāraddhavīriyatādīhi uddhataṃ cittaṃ uddhaccapakkhato rakkhaṇavasena niggaṇhāti. Paggaṇhātīti atisithilavīriyatādīhi līnaṃ cittaṃ kosajjapātato rakkhaṇavasena paggaṇhāti. Sampahaṃsetīti samappavattacittaṃ tathāpavattiyaṃ paññāya toseti uttejeti vā. Yadā vā paññāpayogamandatāya upasamasukhānadhigamena vā nirassādaṃ cittaṃ bhāvanāya na pakkhandati, tadā jātiādīni saṃvegavatthūni paccavekkhitvā sampahaṃseti samuttejeti. Ajjhupekkhatīti yadā pana cittaṃ alīnaṃ anuddhataṃ anirassādaṃ ārammaṇe samappavattaṃ sammadeva bhāvanāvītiṃ otiṇṇaṃ hoti, tadā paggahaniggahasampahaṃsanesu kiñci byāpāraṃ akatvā samappavattesu assesu sārathī viya ajjhupekkhati, upekkhakova hoti. Paṇītādhimuttikoti paṇīte uttame maggaphale adhimutto ninnapoṇapabbhāro.
85. 第一，八识中以第六识为清净，亦即灭尽，或为污垢烦恼之息灭。所谓“摄持”者，谓心业由精进等功用激起时，心念散乱而护持之。所谓“执持”者，谓心因过于松懈精进消退，散乱护持而不坚稳。所谓“喜悦”者，谓心欢喜、畅意流转，由智慧调御激发。又云，若因智慧用功不足，或为获得宁静悦乐而调伏心意，不退转，则当对生死诸苦速疾察观，如是则称为喜悦、流转。所谓恬淡持观，谓心不散乱、不松懈、不退转，于禅修对象安住正行，心念如车马之驾驭般静定，则在执持、摄持、喜悦等境中皆无杂务，似车驾良驭平稳现前，谓之恬淡持观。所谓纯净契合，谓在最高无漏之圣道果所契合，愈加断除烦恼重负。
Sītibhāvasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 清凉经注释已毕。
2-11. Āvaraṇasuttādivaṇṇanā二至十一、障碍经等注释
§86-95
86-95. Dutiye acchandikoti kattukamyatākusalacchandarahito. Uttarakurukā manussā acchandikaṭṭhānaṃ paviṭṭhā. Duppaññoti bhavaṅgapaññāya parihīno . Bhavaṅgapaññāya pana paripuṇṇāyapi yassa bhavaṅgaṃ lokuttarassa paccayo na hoti, sopi duppañño eva nāma. Abhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattanti kusalesu dhammesu sammattaniyāmasaṅkhātaṃ ariyamaggaṃ okkamituṃ adhigantuṃ abhabbo. Na kammāvaraṇatāyātiādīsu abhabbavipariyāyena attho veditabbo. Catutthādīni uttānatthāni.
86-95. 第二，所谓无欲心，即无贪欲之不善意愿。凡尘世间人众，皆入无贪欲之境界。所谓愚者者，谓因心根之生法智慧枯竭而生愚痴。即便福德智慧圆满者，若其生根无法成为超越世间之缘起者，亦为愚者。所谓无能者，谓不能通达善法规则而圆满修习；不能达成规约善法，乃菩提之圣道规则，故非能者。其意不可混淆为业义障碍等别义。第四者等（即后续条目）谓为崇高利益。
Āvaraṇasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 障碍经等注释已毕。
Sītivaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 清凉品注释已毕。