7. Devatāvaggo
7. Devatāvaggo七、天人品
1-3. Anāgāmiphalasuttādivaṇṇanā一至三、《不来果经》等注释
§65-67
65-67. Sattamassa paṭhamādīni uttānatthāni. Tatiye abhisamācāre uttamasamācāre bhavaṃ ābhisamācārikaṃ, vattappaṭipattivattaṃ. Tenāha ‘‘uttamasamācārabhūta’’ntiādi. Sekhapaṇṇattisīlanti sekhiyavasena paññattasīlaṃ.
第六十五至六十七节：在七节中，起首诸节为优越方面。于第三节中，在恶行中的不善行，转为善行故称为优越行，由此得名“优越行成者”等。所谓“在学戒纯正”，即指在学者作为应学行为的戒律。
Anāgāmiphalasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《不来果经》等注释完毕。
4-5. Saṅgaṇikārāmasuttādivaṇṇanā四至五、《乐于群聚经》等注释
§68-69
68-69. Catutthe gaṇena saṅgaṇaṃ samodhānaṃ gaṇasaṅgaṇikā, sā āramitabbaṭṭhena ārāmo etassāti gaṇasaṅgaṇikārāmo. Saṅgaṇikāti vā sakaparisasamodhānaṃ. Gaṇoti nānājanasamodhānaṃ. Sesamettha suviññeyyameva. Pañcamaṃ uttānatthameva.
第六十八至六十九节：第四节中，以众数为基础，计数是“会计者”，以其为察计据之处，故称“会计算所”。“会计算”意指同类会合之数目，“会”即多种类之聚集，此处意旨明了无疑。第五节仍是旨在优越方面的内容。
Saṅgaṇikārāmasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《乐于群聚经》等注释完毕。
6. Samādhisuttavaṇṇanā六、《定经》注释
§70
70. Chaṭṭhe paṭippassambhanaṃ paṭippassaddhīti atthato ekanti āha ‘‘na paṭippassaddhiladdhenāti kilesappaṭippassaddhiyā aladdhenā’’ti. Sukkapakkhe santenātiādīsu aṅgasantatāya ārammaṇasantatāya sabbakilesasantatāya ca santena, atappaniyaṭṭhena paṇītena, kilesappaṭippassaddhiyā laddhattā, kilesappaṭippassaddhibhāvaṃ vā laddhattā paṭippassaddhiladdhena, passaddhikilesena vā arahatā laddhattā paṭippassaddhiladdhena, ekodibhāvena adhigatattā ekodibhāvādhigatenāti evamattho daṭṭhabbo.
第七十节：第六节内涵为“安静”，其意即“平静”。此处特别说明：“不是凭借平静而得”，乃因清净之平静所得。置于善妙方面之众生及诸如关系续处、烦恼续处，亦为诸烦恼熄灭的和谐处，因以清净、纯正故虽然不增加烦恼但亦不减少烦恼，由清净得安静；若由烦恼之安静得，或是阿拉汉由安静烦恼得，均是一种内在的达成，称为专一所属，故知意义当如此诠释。
Samādhisuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《定经》注释完毕。
7-10. Sakkhibhabbasuttādivaṇṇanā七至十：《可亲证经》等注释。
§71-74
71-74. Sattame tasmiṃ tasmiṃ viseseti tasmiṃ tasmiṃ sacchikātabbe visese. Sakkhibhāvāya paccakkhakāritāya bhabbo sakkhibhabbo, tassa bhāvo sakkhibhabbatā. Taṃ sakkhibhabbataṃ. Sati satiāyataneti sati satikāraṇe. Kiñcettha kāraṇaṃ? Abhiññā vā abhiññāpādakajjhānaṃ vā, avasāne pana chaṭṭhābhiññāya arahattaṃ vā kāraṇaṃ, arahattassa vipassanā vāti veditabbaṃ. Yañhi taṃ tatra tatra sakkhibhabbatāsaṅkhātaṃ iddhividhapaccanubhavanādi, tassa abhiññā kāraṇaṃ. Atha iddhividhapaccanubhavanādi abhiññā, evaṃ sati abhiññāpādakajjhānaṃ kāraṇaṃ. Arahattampi ‘‘kudāssu nāmāhaṃ tadāyatanaṃ upasampajja viharissāmī’’ti anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhapetvā chaṭṭhābhiññaṃ nibbattentassa kāraṇaṃ. Idañca sabbasādhāraṇaṃ na hoti, sādhāraṇavasena pana arahattassa vipassanā kāraṇaṃ. Atha vā sati āyataneti tassa tassa visesādhigamassa upanissayasaṅkhāte kāraṇe satīti evamettha attho daṭṭhabbo.
第七十一至七十四节：七节中分别指出各自的特性，应当明了其区分。所说“证能”指因缘而发生之能力，是为“证能者”。此“证能”即是能力的状态。所谓“念”即觉察之根源。何为缘由？为神通等定境或禅那，最后第六种神通成就阿拉汉，是其缘由，应知这是对阿拉汉正观的因缘。其证能，在此处由多种神通之显现先后体验而起，是神通的因缘。于是神通缘生出念、禅定等，依次变成六禅。阿拉汉虽成神通，但称其“我之后必定入彼处修习”，证实第六神通产生缘由。此理并非普通一般现象，然普通层面以阿拉汉之正见为缘。或者即称念根，即各自习得之差别原因为缘，理义应显如此。
Hānabhāgiyādīsu ‘‘paṭhamajjhānassa lābhiṃ kāmasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, hānabhāgiyo samādhi. Tadanudhammatā sati santiṭṭhati, ṭhitibhāgiyo samādhi. Avitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, visesabhāgiyo samādhi. Nibbidāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti virāgūpasaṃhitā, nibbedhabhāgiyo samādhī’’ti (vibha. 799) iminā nayena sabbasamāpattiyo vitthāretvā hānabhāgiyādiattho veditabbo. Tattha paṭhamajjhānassa lābhinti yvāyaṃ appaguṇassa paṭhamassa jhānassa lābhī, taṃ. Kāmasahagatā saññāmanasikārā samudācarantīti tato vuṭṭhitaṃ ārammaṇavasena kāmasahagatā hutvā saññāmanasikārā samudācaranti tudanti, tassa kāmānatītassa kāmānupakkhandānaṃ saññāmanasikārānaṃ vasena so paṭhamajjhānasamādhi hāyati parihāyati, tasmā hānabhāgiyo vutto. Tadanudhammatāti tadanurūpasabhāvo. Sati santiṭṭhatīti idaṃ micchāsatiṃ sandhāya vuttaṃ. Yassa hi paṭhamajjhānānurūpasabhāvā paṭhamajjhānaṃ santato paṇītato disvā assādayamānā abhinandamānā nikanti hoti, tassa nikantivasena so paṭhamajjhānasamādhi neva hāyati na vaḍḍhati, ṭhitikoṭṭhāsiko hoti. Tena vuttaṃ ‘‘ṭhitibhāgiyo samādhī’’ti. Avitakkasahagatāti avitakkaṃ dutiyajjhānaṃ santato paṇītato manasikaroto ārammaṇavasena avitakkasahagatā. Saññāmanasikārā samudācarantīti paguṇapaṭhamajjhānato vuṭṭhitaṃ dutiyajjhānādhigamatthāya codenti tudanti. Tassa upari dutiyajjhānānupakkhandānaṃ saññāmanasikārānaṃ vasena so paṭhamajjhānasamādhi visesabhūtassa dutiyajjhānassa uppattipadaṭṭhānatāya ‘‘visesabhāgiyo’’ti vutto.
关于对损失部分等的阐释云：“第一禅所得，因带欲之念及觉察条件生起，称为损失部分之定。根据其相应状态，称为安定部分之定。无杂念兼带欲之念及觉察条件生起，称为殊胜部分之定。因厌倦带厌弃之念及觉察条件生起，称为厌弃部分之定。”（相应处第七九九节）依此条理扩展，须了解各禅之得失状况。所谓第一禅所得，是指此谓尚处低劣状态之第一禅所得。所谓因带欲之念及觉察条件生起，指乃凭借如摄取缘分的因缘带欲念起，称为带欲念觉察。带欲念觉察能摧毁超越欲境念为主的觉察力量，故第一禅定消失、减损，故称为“损失部分”。“根据其相应状态”即其相称之状态也。所谓“安定部分之定”是指错误念中止慧起，第一禅相续清明圆满，安稳如山，因缘具足而如是说。所谓无杂念带念，指第二禅的无杂念境相续清净，所生定也。带念觉察则是从第一禅低劣状态起，发起第二禅的道途，称为“殊胜部分”。
Nibbidāsahagatāti tameva paṭhamajjhānalābhiṃ jhānato vuṭṭhitaṃ nibbidāsaṅkhātena vipassanāñāṇena sahagatā. Vipassanāñāṇañhi jhānaṅgesu pabhedena upaṭṭhahantesu nibbindati ukkaṇṭhati, tasmā ‘‘nibbidā’’ti vuccati. Samudācarantīti nibbānasacchikiriyatthāya codenti tudanti. Virāgūpasaṃhitāti virāgasaṅkhātena nibbānena upasaṃhitā. Vipassanāñāṇañhi sakkā iminā maggena virāgaṃ nibbānaṃ sacchikātunti pavattito ‘‘virāgūpasaṃhita’’nti vuccati. Taṃsampayuttā saññāmanasikārā virāgūpasaṃhitā eva nāma. Tassa tesaṃ saññāmanasikārānaṃ vasena paṭhamajjhānasamādhi ariyamaggappaṭivedhassa padaṭṭhānatāya ‘‘nibbedhabhāgiyo’’ti vutto. Hānaṃ bhajantīti hānabhāgiyā, hānabhāgo vā etesaṃ atthīti hānabhāgiyā, parihānakoṭṭhāsikāti attho. Iminā nayena ṭhitibhāgiyo veditabbo. Aṭṭhamādīni uttānatthāneva.
所谓“厌弃部分”，即第一禅得后产生的厌烦决断慧伴随的正见。正见在禅那中能破除仇恨烦恼，因此称作“厌弃”。“带厌弃之念及觉察条件生起”，此即指以正见为依止境，涅槃现前证得的意趣，则称为“厌弃部分”。依此因缘，带念觉察即为“厌弃部分”。厌弃部分由厌弃念陪伴，如其相应无欲涅槃接近故，故称作“厌弃”。能够令第一禅得灭状态下定生起故称为“损失部分”，带厌弃之定则成就“安定部分”，是故称之。安定部分之定，乃由第一禅相续圆满而成，故名。
Sakkhibhabbasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《可亲证经》等注释完毕。
Devatāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 天人品注释完毕。