6. Mahāvaggo · 6. 大品复注
6. Mahāvaggo第六 大品
1. Soṇasuttavaṇṇanā一、索那经注
§55
55. Chaṭṭhassa paṭhame nisīdi bhagavā paññatte āsaneti ettha kiṃ taṃ āsanaṃ paṭhamameva paññattaṃ, udāhu bhagavantaṃ disvā paññattanti ce? Bhagavato dharamānakāle padhānikabhikkhūnaṃ vattametaṃ, yadidaṃ attano vasanaṭṭhāne buddhāsanaṃ paññapetvāva nisīdananti dassento āha ‘‘padhānikabhikkhū’’tiādi. Buddhakāle kira yattha yattha ekopi bhikkhu viharati, sabbattha buddhāsanaṃ paññattameva hoti. Kasmā? Bhagavā hi attano santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā phāsukaṭṭhāne viharante manasi karoti – ‘‘asuko mayhaṃ santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā gato, asakkhi nu kho visesaṃ nibbattetuṃ, no’’ti. Atha naṃ passati kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā akusalavitakkaṃ vitakkayamānaṃ, tato ‘‘kathañhi nāma mādisassa satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā viharantaṃ imaṃ kulaputtaṃ akusalavitakkā adhibhavitvā anamatagge vaṭṭadukkhe saṃsāressantī’’ti tassa anuggahatthaṃ tattheva attānaṃ dassetvā taṃ kulaputtaṃ ovaditvā ākāsaṃ uppatitvā puna attano vasanaṭṭhānameva gacchati. Athevaṃ ovadiyamānā te bhikkhū cintayiṃsu ‘‘satthā amhākaṃ manaṃ jānitvā āgantvā amhākaṃ samīpe ṭhitaṃyeva attānaṃ dasseti. Tasmiṃ khaṇe, ‘bhante, idha nisīdatha nisīdathā’ti āsanapariyesanaṃ nāma bhāro’’ti. Te āsanaṃ paññapetvāva viharanti. Yassa pīṭhaṃ atthi, so taṃ paññapeti. Yassa natthi, so mañcaṃ vā phalakaṃ vā pāsāṇaṃ vā vālikāpuñjaṃ vā paññapeti. Taṃ alabhamānā purāṇapaṇṇānipi saṃkaḍḍhitvā tattha paṃsukūlaṃ pattharitvā ṭhapenti.
第五十五条。第六中第一项，世尊坐下时谓已定的座位，此处所谓座位为何？是否即为第一项所已定的座位？例如，观察世尊时，众人称其已定坐处为“座位”，此乃因世尊入座时，是达摩那（比库）之固定位置。故谓：“这是驻有世尊的固定著座处。”佛陀时代，无论比库所在何处，皆视为佛座，缘何如此？因世尊常随身携带修行场所，在蒲团木板之上坐禅，内心自思：“我虽离开了身边固有的修行处，但不可使修行有特别变化。”然后观察自身托修行处，放下恶念，再想到：“世尊身边修行处，若能摧伏恶念，则其众生虽生于无间之苦，得以出离循环。”于是见证自身，教诲弟子，驾云返回自所常住之处。受此教诲，比库等思惟：“师既知我们心，临来亲示自相，瞬间即说‘尊者，请坐，此处已备座位’者，乃此坐位之重。”他们于是就座。谁有座位，则坐之。谁无，则布席、木板、石块、青草束等为座。为此砍下古老落叶，捆扎作铺，铺上灰布而坐。
Satta sarāti – chajjo, usabho, gandhāro, majjhimo, pañcamo, dhevato, nisādoti ete satta sarā. Tayo gāmāti – chajjagāmo, majjhimagāmo, sādhāraṇagāmoti tayo gāmā, samūhāti attho. Manussaloke vīṇāvādanā ekekassa sarassa vasena tayo tayo mucchanāti katvā ekavīsati mucchanā. Devaloke vīṇāvādanā pana samapaññāsa mucchanāti vadanti. Tattha hi ekekassa sarassa vasena satta satta mucchanā, antarassa sarassa ca ekāti samapaññāsa mucchanā. Teneva sakkapañhasuttasaṃvaṇṇanāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 2.345) ‘‘samapaññāsa mucchanā mucchetvā’’ti pañcasikhassa vīṇāvādanaṃ dassentena vuttaṃ. Ṭhānā ekūnapaññāsāti ekekasseva sarassa satta satta ṭhānabhedā, yato sarassa maṇḍalatāvavatthānaṃ hoti. Ekūnapaññāsaṭṭhānaviseso tisso duve catasso catasso tisso duve catassoti dvāvīsati sutibhedā ca icchitā.
七弦琴称为萨拉，有：第一为弦琴面，第二为琴面侧面，第三为琴面底面，第四为弦轴，第五为上柱，第六为音孔，第七为琴弦。三种邦国称为三邑，即羽弦山邑、中邑、普通邑。成群之意。人间中，以每把萨拉弹法，依其面有三种解脱法，称二十一种解脱法。天界弹唱者则各有五十五种解脱法。此中，每把萨拉之面各有七解脱法，共五十五之数。故萨咖问经中说：“以五十五解脱弹奏”五弦萨拉，此乃典故。所谓一与三十九之差，即每把萨拉各七种不同位置，共二十一种声音法，则二十一种解脱法，种类丰盈。
Atigāḷhaṃ āraddhanti thinamiddhachambhitattānaṃ vūpasamatthaṃ ativiya āraddhaṃ. Sabbattha niyuttā sabbatthikā. Sabbena vā līnuddhaccapakkhiyena atthetabbā sabbatthikā. Samathoyeva samathanimittaṃ. Evaṃ sesesupi. Khayā rāgassa vītarāgattāti ettha yasmā bāhirako kāmesu vītarāgo na khayā rāgassa vītarāgo sabbaso avippahīnarāgattā. Vikkhambhitarāgo hi so. Arahā pana khayā eva, tasmā vuttaṃ ‘‘khayā rāgassa vītarāgattā’’ti. Esa nayo dosamohesupi.
过甚专注于昏沉及昏沉之气，乃因修行者用于平伏此昏沉气时，欲求过度激烈故也。诸处皆转为执著，处处沉湎。若以五根良善对治，则处处可胜任。仅由止禅观禅之因缘所起。乃至余者亦然。所谓欲之尽灭即为无欲，然不能全然灭欲而无欲之复生。故谓无欲是胜于欲之无欲。阿拉汉已有尽灭，故谓“欲尽灭即无欲也”。此亦适用于瞋恚及痴惑。
Lābhasakkārasilokaṃ nikāmayamānoti ettha labbhati pāpuṇīyatīti lābho, catunnaṃ paccayānametaṃ adhivacanaṃ. Sakkaccaṃ kātabboti sakkāro. Paccayā eva hi paṇītapaṇītā sundarasundarā abhisaṅkharitvā katā ‘‘sakkāro’’ti vuccati, yā ca parehi attano gāravakiriyā, pupphādīhi vā pūjā. Silokoti vaṇṇabhaṇanaṃ. Taṃ lābhañca, sakkārañca, silokañca, nikāmayamāno, pavattayamānoti attho. Tenevāha ‘‘catupaccayalābhañca…pe… patthayamāno’’ti.
“获得、尊敬、称赞”名为利益，谓受益。四因缘而得是名利益。必须谨慎施行称敬，此为尊敬。因缘能成悉福美善，所以称为“尊敬”，此为对他人表现敬意，以献花等礼物。赞叹即用辞彩加色彩描写之义。此三者皆因利益、尊敬、赞美，而不断展开施行。故说“因四因缘得利…如是说”。
Thūṇanti pasūnaṃ bandhanatthāya nikhātatthambhasaṅkhātaṃ thūṇaṃ. Sesaṃ suviññeyyameva.
柱，谓为约束牲畜共系之木柱，材质坚硬坚固。余下部分应详细分辨。
Soṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 索那经注释毕。
2. Phaggunasuttavaṇṇanā二、帕古那经注
§56
56. Dutiye samadhosīti samantato adhosi. Sabbabhāgena pariphandanacalanākārena apacitiṃ dasseti. Vattaṃ kiretaṃ bāḷhagilānenapi vuḍḍhataraṃ disvā uṭṭhitākārena apaciti dassetabbā. Tena pana ‘‘mā cali mā calī’’ti vattabbo, taṃ pana calanaṃ uṭṭhānākāradassanaṃ hotīti āha ‘‘uṭṭhānākāraṃ dassetī’’ti. Santimāni āsanānīti paṭhamameva paññatthāsanaṃ sandhāya vadati. Buddhakālasmiñhi ekassapi bhikkhuno vasanaṭṭhāne – ‘‘sace satthā āgacchissati, āsanaṃ paññattameva hotū’’ti antamaso phalakamattampi paṇṇasanthāramattampi paññattameva. Khamanīyaṃ yāpanīyanti kacci dukkhaṃ khamituṃ, iriyāpathaṃ vā yāpetuṃ sakkāti pucchati. Sīsavedanāti kutoci nikkhamituṃ alabhamānehi vātehi samuṭṭhāpitā balavatiyo sīsavedanā honti.
第五十六条。第二项，“samadho”意为周围向下。谓由整体上坠落、摇晃之势，显示出不敬之态。譬如某人看见年长者咳嗽，而起身时动作粗鲁，即为不敬。故应谦恭安稳，不轻易移动。此“uproar”（骚动）乃起身动作之表现，称“起身之态显现”。安稳者谓安置入座，指第一项已明定之座位。佛陀既时代，如某比库寄居之宿舍，若尊者来，应以先前确立之座位款待，即使仅一块小木板或树叶堆积也无妨。可容忍可承受之谓能忍受痛苦，体力行走之路亦可忍耐也。所谓“身体之受苦”，因空气、风等外因所起之疼痛痛苦。
Phaggunasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 帕古那经注释毕。
2. Chaḷabhijātisuttavaṇṇanā二、六生经注
§57
57. Tatiye abhijātiyoti ettha abhi-saddo upasaggamattaṃ, na atthavisesajotakoti āha ‘‘cha jātiyo’’ti. Abhijāyatīti etthāpi eseva nayo.
五七、【第三类】中，『阿毗』一词仅为前缀，并非表达特殊义，因此说『六种生类』。『出生』一词亦依此同理。
Urabbhe hanantīti orabbhikā. Evaṃ sūkarikādayo veditabbā. Rodenti kururakammantatāya sappaṭibaddhe satte assūni mocentīti ruddā, te eva luddā ra-kārassa la-kāraṃ katvā. Iminā aññepi ye keci māgavikā nesādā vuttā, te pāpakammappasutatāya ‘‘kaṇhābhijātī’’ti vadati.
‘Urabbhe hananti’即‘orabbhikā’。因此应理解如野猪类等。它们由于舞蹈和繁殖的缘故而哀号。被紧箍束缚着的动物若哭泣，则因解脱。它们发出的声音‘rudā’正是咒语中‘ra’音成‘la’音的例子。因此，还有一些被称为‘māgavikā’的，因其恶业重，故称为‘kaṇhābhijātī’（黑生类）。
Bhikkhūti ca buddhasāsane bhikkhū. Te kira sacchandarāgena paribhuñjantīti adhippāyena catūsu paccayesu kaṇṭake pakkhipitvā khādantīti ‘‘kaṇṭakavuttikā’’ti vadati. Kasmāti ce? Yasmā te paṇīte paccaye paṭisevantīti tassa micchāgāho. Ñāyaladdhepi paccaye bhuñjamānā ājīvakasamayassa vilomaggāhitāya paccayesu kaṇṭake pakkhipitvā khādanti nāmāti vadatīti. Atha vā kaṇṭakavuttikā evaṃnāmakā eke pabbajitā, ye savisesaṃ attakilamathānuyogaṃ anuyuttā. Tathā hi te kaṇṭake vattantā viya hontīti ‘‘kaṇṭakavuttikā’’ti vuttā. Imameva ca atthavikappaṃ sandhāyāha ‘‘kaṇṭakavuttikāti samaṇā nāmete’’ti.
‘比库’指佛法中之比库。因其贪爱五欲而过度享用，以致于以四种对立条件为因，于荆棘中投掷堆积而吃，故称‘kaṇṭakavuttikā’（荆棘中食者）。为何如此？因其违背正当条件而追随邪见。即使在理路合适的条件中被供养时，因生活途径逆逆所致，也在荆棘堆中投掷饮食而食用，被称为此名。或者有一些名为‘kaṇṭakavuttikā’的比库，为自己本性恶习而入出家门。正如他们如同身处荆棘之中，故名‘kaṇṭakavuttikā’。对于此义理的解释说‘荆棘之意即指出家者之名。’
Lohitābhijāti nāma nigaṇṭhā ekasāṭakāti vuttā. Te kira ṭhatvā bhuñjananahānappaṭikkhepādivatasamāyogena purimehi dvīhi paṇḍaratarā.
所谓赤色生类，即指尼乾陀派（单衣外道）。据说彼等站立进食、禁止沐浴等戒行，较前二者更为洁白（清净）。
Acelakasāvakāti ājīvakasāvake vadati. Te kira ājīvakaladdhiyā suvisuddhacittatāya nigaṇṭhehipi paṇḍaratarā. Evañca katvā attano paccayadāyake nigaṇṭhehipi jeṭṭhakatare karoti.
‘Acelakasāvakā’是指阿耆尼派的弟子。因为他们因阿耆尼派之修行与纯净心性，甚至于尼姑中亦有更纯净者。如此修行，得以使自己的因缘养成也在尼姑中得以成熟。
Ājīvakā ājīvakiniyo ‘‘sukkābhijātī’’ti vuttā. Te kira purimehi catūhi paṇḍaratarā. Nandādayo hi tathārūpaṃ ājīvakappaṭipattiṃ ukkaṃsaṃ pāpetvā ṭhitā, tasmā nigaṇṭhehi ājīvakasāvakehi ca paṇḍaratarāti ‘‘paramasukkābhijātī’’ti vuttā.
‘Ājīvakā’与‘ājīvakiniyo’被称为‘sukkābhijātī’（细净之生类）。他们比以前的四派更为纯净。像南达等人因弃绝粗重的阿耆尼派教法，成为坚定修习者，因此被称为‘paramasukkābhijātī’（至纯细净的生类），乃尼迦闍提派及阿耆尼派弟子中最为纯净者。
Bilaṃ olaggeyyunti maṃsabhāgaṃ nhārunā vā kenaci vā ganthitvā purisassa hatthe vā kese vā olambanavasena bandheyyuṃ. Iminā satthadhammaṃ nāma dasseti. Satthavāho kira mahākantāraṃ paṭipanno antarāmagge goṇe mate maṃsaṃ gahetvā sabbesaṃ satthikānaṃ ‘‘idaṃ khāditvā ettakaṃ mūlaṃ dātabba’’nti koṭṭhāsaṃ olambati. Goṇamaṃsaṃ nāma khādantāpi atthi, akhādantāpi atthi, khādantāpi mūlaṃ dātuṃ sakkontāpi asakkontāpi. Satthavāho yena mūlena goṇo gahito, taṃ mūlaṃ satthikehi dhāraṇatthaṃ sabbesaṃ balakkārena koṭṭhāsaṃ datvā mūlaṃ gaṇhāti. Ayaṃ satthadhammo.
用锋砍断肉块，或用刀具束缚，绑在男子手上或头发上作为支撑的，这种行为称为“教法载体”。所谓教法载体，指的是那些如大森林般广大的苦行者行持者，在行进途中以肉食为资，承载着众多教法者而告诫众生“食用此物，必应奉献相应的根本”，以捆绑方式携带这负担。地方上的人食用肉食者有之，不食用者亦有，能食用肉亦有，不能食用者亦有。教法载体以所用之根本为凭，授予众众教法者以力量，使其用全力捆绑联系这教法载体的根本。此即所谓教法载体的义理。
Kaṇhābhijātiyo samānoti kaṇhe nīcakule jāto hutvā. Kaṇhadhammanti paccatte upayogavacananti āha ‘‘kaṇhasabhāvo hutvā abhijāyatī’’ti, taṃ antogadhahetuatthaṃ padaṃ, uppādetīti attho. Tasmā kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyatīti kāḷakaṃ dasadussīlyadhammaṃ uppādeti. Sukkaṃ dhammaṃ abhijāyatīti etthāpi iminā nayena attho veditabbo. So hi ‘‘ahaṃ pubbepi puññānaṃ akatattā nīcakule nibbatto, idāni puññaṃ karissāmī’’ti puññasaṅkhātaṃ paṇḍaradhammaṃ karoti.
“黑暗生起者”是指生于黑暗贫贱之家。所谓黑暗法，乃是依靠实际用法说出此话“因具黑暗性故而生起”，其义涵盖产生与起始。因此说“黑暗法生起”，意指黑暗即产生，是恶因恶业的根本，生成了十种恶恶行。说“圣善法生起”，在这里同样应当借此理解为善法的产生。此有“我昔时于善法未成就、贫贱之家已生，但今将修善”，由此作善众多的功德法。
Akaṇhaṃ asukkaṃ nibbānanti sace kaṇhaṃ bhaveyya, kaṇhavipākaṃ dadeyya yathā dasavidhaṃ dussīlyadhammaṃ. Sace sukkaṃ, sukkavipākaṃ dadeyya yathā dānasīlādikusalakammaṃ. Dvinnampi appadānato ‘‘akaṇhaṃ asukka’’nti vuttaṃ. Nibbānañca nāma imasmiṃ atthe arahattaṃ adhippetaṃ ‘‘abhijāyatī’’ti vacanato . Tañhi kilesanibbānante jātattā nibbānaṃ nāma yathā ‘‘rāgādīnaṃ khayante jātattā rāgakkhayo, dosakkhayo, mohakkhayo’’ti. Paṭippassambhanavasena vā kilesānaṃ nibbāpanato nibbānaṃ. Taṃ esa abhijāyati pasavati. Idhāpi hi antogadhahetu atthaṃ ‘‘jāyatī’’ti padaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘jāyatī’’ti imassa pāpuṇātīhi atthaṃ gahetvāva ‘‘nibbānaṃ pāpuṇātī’’ti vuttaṃ. Sukkābhijātiyo samānoti sukke uccakule jāto hutvā. Sesamettha suviññeyyameva.
“无黑即不善涅槃”若黑暗存在，则生起黑暗果报，如十种恶恶行。若善存在，则产生善果，如布施戒律等善业果报。二者皆有一定的不放弃依止，“无黑即不善”说法由此而出。所谓涅槃，指此义中由阿拉汉所主宰，称为“生起”，意谓断除烦恼的涅槃。正如“贪嗔痴等消灭时称为生起，贪断、嗔断、痴断即为涅槃”。涅槃是烦恼通过平静消除故而生起。此生起因被信任。这里亦作比喻解说“生起”意为“得至涅槃”。说“清净生起”，即清净法于高贵之家出生，余义当明白于此处。
Chaḷabhijātisuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 六生经注释完毕。
4. Āsavasuttavaṇṇanā4. 漏经注释
§58
58. Catutthe saṃvarenāti saṃvarena hetubhūtena vā. Idhāti ayaṃ idha-saddo sabbākārato indiyasaṃvarasaṃvutassa puggalassa sannissayabhūtasāsanaparidīpano, aññassa tathābhāvappaṭisedhano vāti vuttaṃ ‘‘idhāti idhasmiṃ sāsane’’ti. Paṭisaṅkhāti paṭisaṅkhāya. Saṅkhā-saddo ñāṇakoṭṭhāsapaññattigaṇanādīsu dissati ‘‘saṅkhāyekaṃ paṭisevatī’’tiādīsu (ma. ni. 2.168) hi ñāṇe dissati. ‘‘Papañcasaññāsaṅkhā samudācarantī’’tiādīsu (ma. ni. 1.202, 204) koṭṭhāse. ‘‘Tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ saṅkhā samaññā’’tiādīsu (dha. sa. 1313-1315) paññattiyaṃ. ‘‘Na sukaraṃ saṅkhātu’’ntiādīsu (saṃ. ni. 2.128) gaṇanāya. Idha pana ñāṇe daṭṭhabbo. Tenevāha ‘‘paṭisañjānitvā paccavekkhitvāti attho’’ti. Ādīnavapaccavekkhaṇā ādīnavapaṭisaṅkhāti yojanā. Sampalimaṭṭhanti ghaṃsitaṃ. Anubyañjanasoti hatthapādasitaālokitavilokitādippakārabhāgaso. Tañhi ayonisomanasikaroto kilesānaṃ anubyañjanato ‘‘anubyañjana’’nti vuccati. Nimittaggāhoti itthipurisanimittassa subhanimittādikassa vā kilesavatthubhūtassa nimittassa gāho. Ādittapariyāyenāti ādittapariyāye (saṃ. ni. 4.28; mahāva. 54) āgatanayena veditabbo.
58. “第四，制止”，谓因缘制止。谓此语为此处言，乃指所有诸行因印度的制止而约束有依赖之人，为他断疑拒斥异道之教法指示，所以语云“于此教法中”。“回返”即是反思反馈。词根“saṅkhā”见于智慧阶层、虚构体等，表示“具反向作用的依赖”。“扰乱识觉之数量”等处亦见“saṅkhā”概念。于智慧中见此，与“反观由此知”义相应。患难反省即为回观反思，是虑恼回向的依据。反照乃指手足所示或身心觉察等方面的显现。此乃非理非合之念，烦恼因反照而显现，故名为“反照”。“征相摄取”谓女性或男性的相好及其所缘，或执的相印。应于被焚毁之境解释“被焚毁之原因”。
Yathā itthiyā indriyaṃ itthindriyaṃ, na evamidaṃ, idaṃ pana cakkhumeva indriyanti cakkhundriyaṃ. Tenāha ‘‘cakkhumeva indriya’’nti. Yathā āvāṭe niyataṭṭhitiko kacchapo ‘‘āvāṭakacchapo’’ti vuccati, evaṃ tappaṭibaddhavuttitāya taṃ ṭhāno saṃvaro cakkhundriyasaṃvaro. Tenāha ‘‘cakkhundriye saṃvaro cakkhundriyasaṃvaro’’ti. Nanu ca cakkhundriye saṃvaro vā asaṃvaro vā natthi. Na hi cakkhupasādaṃ nissāya sati vā muṭṭhassaccaṃ vā uppajjati. Apica yadā rūpārammaṇaṃ cakkhussa āpāthaṃ āgacchati, tadā bhavaṅge dvikkhattuṃ uppajjitvā niruddhe kiriyamanodhātu āvajjanakiccaṃ sādhayamānā uppajjitvā nirujjhati. Tato cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ, tato vipākamanodhātu sampaṭicchanakiccaṃ, tato vipākamanoviññāṇadhātu santīraṇakiccaṃ, tato kiriyāhetukamanoviññāṇadhātu voṭṭhabbanakiccaṃ sādhayamānā uppajjitvā nirujjhati , tadanantaraṃ javanaṃ javati. Tatthāpi neva bhavaṅgasamaye, na āvajjanādīnaṃ aññatarasamaye ca saṃvaro vā asaṃvaro vā atthi. Javanakkhaṇe pana sace dussīlyaṃ vā muṭṭhassaccaṃ vā aññāṇaṃ vā akkhanti vā kosajjaṃ vā uppajjati, asaṃvaro hoti. Tasmiṃ pana sīlādīsu uppannesu saṃvaro hoti, tasmā ‘‘cakkhundriye saṃvaro’’ti kasmā vuttanti āha ‘‘javane uppajjamānopi hesa…pe… cakkhundriyasaṃvaroti vuccatī’’ti.
如女子的根，即女子根，非为此理，乃是仅目根，如言“仅目为根”。如战甲中一固定之甲壳称“甲蟹”，此处因束缚之意称此处为“目根之制止”。来说“目根中有制止和无制止”。因眼无所依止，故无念和真实释放的起现。且当色境入眼，世间流转二三重现象起，阻断作用之余亦生启发活动，产生观照、觉察、分别、解脱等次第作用遂至新生。然则无论生灭之时，皆无制止与否之分别。在生之瞬间，若恶业或真实释疑或无知等生，则无制止亦无止。因此于戒德等善法发生时有制止，故称“目根制止”，所以说“纵然在活动中已生起，亦称目根制止”。
Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā nagare catūsu dvāresu asaṃvutesu kiñcāpi antogharadvārakoṭṭhakagabbhādayo susaṃvutā, tathāpi antonagare sabbaṃ bhaṇḍaṃ arakkhitaṃ agopitameva hoti. Nagaradvārena hi pavisitvā corā yadicchakaṃ kareyyuṃ, evamevaṃ javane dussīlyādīsu uppannesu tasmiṃ asaṃvare sati dvārampi aguttaṃ hoti bhavaṅgampi āvajjanādīni vīthicittānipi. Yathā pana nagaradvāresu saṃvutesu kiñcāpi antogharādayo asaṃvutā, tathāpi antonagare sabbaṃ bhaṇḍaṃ surakkhitaṃ sugopitameva hoti. Nagaradvāresu hi pihitesu corānaṃ paveso natthi, evamevaṃ javane sīlādīsu uppannesu dvārampi suguttaṃ hoti bhavaṅgampi āvajjanādīni vīthicittānipi, tasmā javanakkhaṇe uppajjamānopi cakkhundriyasaṃvaroti vuttoti.
如此言：如城市中四门各不闭塞，城内货物、仓库等悉皆无防无锁，外门盗贼若入可为所欲盗，犹如如此于活动中恶行等未获得制止，门户与行为恣意放纵，犹如无门无锁般。而若四门闭塞，虽城中有外人未防，城内财物仍得良善保护。如是于活动中善法发生时有闭塞门卫，护持行为，故称为“目根制止”。
Saṃvarena samannāgato puggalo saṃvutoti āha ‘‘upeto’’ti. Ayamevettha attho sundarataroti upari pāḷiyaṃ sandissanato vuttaṃ. Tenāha ‘‘tathā hī’’tiādi.
具备束缚力的人称为“受束者”，亦称“被束者”。这里“受束”一词含义甚美，以上述用词表现出巴利语的巧妙层次，因此有“如此者”之类表达。
Yanti ādesoti iminā liṅgavipallāsena saddhiṃ vacanavipallāso katoti dasseti, nipātapadaṃ vā etaṃ puthuvacanatthaṃ. Vighātakarāti cittavighātakarā , kāyacittadukkhanibbattakā vā. Yathāvuttakilesahetukā dāhānubandhā vipākā eva vipākapariḷāhā. Yathā panettha āsavā aññe ca vighātakarā kilesapariḷāhā sambhavanti, taṃ dassetuṃ ‘‘cakkhudvārasmiñhī’’tiādi vuttaṃ. Taṃ suviññeyyameva. Ettha ca saṃvaraṇūpāyo, saṃvaritabbaṃ, saṃvaro, yato so saṃvaro, yattha saṃvaro, yathā saṃvaro, yañca saṃvaraphalanti ayaṃ vibhāgo veditabbo. Kathaṃ? ‘‘Paṭisaṅkhā yoniso’’ti hi saṃvaraṇūpāyo. Cakkhundriyaṃ saṃvaritabbaṃ. Saṃvaraggahaṇena gahitā sati saṃvaro. ‘‘Asaṃvutassā’’ti saṃvaraṇāvadhi. Asaṃvarato hi saṃvaraṇaṃ. Saṃvaritabbaggahaṇasiddho idha saṃvaravisayo. Cakkhundriyañhi saṃvaraṇaṃ ñāṇaṃ rūpārammaṇe saṃvarayatīti avuttasiddhoyamattho. Āsavatannimittakilesapariḷāhābhāvo phalaṃ. Evaṃ sotadvārādīsu yojetabbaṃ. Sabbatthevāti manodvāre pañcadvāre cāti sabbasmiṃ dvāre.
“去”或“随从”的含义，是通过变换词的语绪和音调而显示的；有时词本身是口耳传诵的平凡用语。“破坏者”是指心的破坏者或身体心的痛苦制造者。如先前所说，烦恼之因、燃烧与果报，以及因果苦痛的猛烈，正如这里所说的烦恼与其他破坏者，引发烦恼的剧烈之苦。因此记载“以眼根为门”等说法，皆为说明此理，实为至理。此处还应认识束缚之法、应当被束缚之物、束缚的缘起、束缚之处、束缚之形态，及束缚的果报，此等部分需明白。如何明白？谓“出于正智思维”为束缚之法。眼根当受约束。由习气收摄而成的正念为束缚。所谓“非受束者”为束缚期限。因为无束缚则无束缚果。当具足受束约摄时，此即为束缚之境。眼根确当束缚，这是一理自证：于色境处观照和束摄。五漏烦恼因起的厌恶断灭即为果报。应当如是于声根、鼻根诸处合摄。普遍说“诸处皆合摄”，即五根六入中诸门均含之。
Paṭisaṅkhāyoniso cīvarantiādīsu ‘‘sītassa paṭighātāyā’’tiādinā paccavekkhaṇameva yoniso paṭisaṅkhā. Īdisanti evarūpaṃ iṭṭhārammaṇaṃ. Bhavapatthanāya assādayatoti bhavapatthanāmukhena bhāvitaṃ ārammaṇaṃ assādentassa. Cīvaranti nivāsanādi yaṃ kiñcicīvaraṃ. Paṭisevatīti nivāsanādivasena paribhuñjati. Yāvadevāti payojanaparimāṇaniyamanaṃ. Sītappaṭighātādiyeva hi yogino cīvarappaṭisevanappayojanaṃ. Sītassāti sītadhātukkhobhato vā utupariṇāmato vā uppannassa sītassa. Paṭighātāyāti paṭighātanatthaṃ tappaccayassa vikārassa vinodanatthaṃ. Uṇhassāti aggisantāpato uppannassa uṇhassa. Ḍaṃsādayo pākaṭāyeva. Puna yāvadevāti niyatappayojanaparimāṇaniyamanaṃ. Niyatañhi payojanaṃ cīvaraṃ paṭisevantassa hirikopīnappaṭicchādanaṃ, itaraṃ kadāci. Hirikopīnanti sambādhaṭṭhānaṃ. Yasmiñhi aṅge vivaṭe hirī kuppati vinassati, taṃ hiriyā kopanato hirikopīnaṃ, taṃpaṭicchādanatthaṃ cīvaraṃ paṭisevati.
“正智思维”于衣着等诸法之反省思惟。所谓“如是”即如某一善妙对象。谓往生道上的流转之处，此处依之而产生。衣服意谓住所等衣被。供养意为以住所衣被等为用具周遍使用。所谓“既用于久”是指法规之用具节制。于凉寒等体感不适者，修行者确有对衣服等之供养使用。凉寒意为因体冷或季节变化而起的凉意。抵触意指抵抗作用，调和身心疾患。酷热意谓因火烧等热力作用而生的热。叮咬等意指明显的刺激。又“既用于久”乃规定对用具用量之限制。规定用具当供养以防羞耻和动怒，有时为遮盖。有羞耻动怒者即破坏场所者；衣被当为遮盖之具以对治之。
Piṇḍapātanti yaṃ kiñci āhāraṃ. So hi piṇḍolyena bhikkhuno patte patanato, tattha tattha laddhabhikkhāpiṇḍānaṃ pāto sannipātoti vā ‘‘piṇḍapāto’’ti vuccati. Neva davāyāti na kīḷanāya. Na madāyāti na balamadamānamadapurisamadatthaṃ. Na maṇḍanāyāti na aṅgapaccaṅgānaṃ pīṇanabhāvatthaṃ. Na vibhūsanāyāti na tesaṃyeva sobhatthaṃ, chavisampattiatthanti attho . Imāni yathākkamaṃ mohadosasaṇṭhānavaṇṇarāgūpanissayappahānatthāni veditabbāni. Purimaṃ vā dvayaṃ attano saṃkilesuppattinisedhanatthaṃ, itaraṃ parassapi. Cattāripi kāmasukhallikānuyogassa pahānatthaṃ vuttānīti veditabbāni. Kāyassāti rūpakāyassa. Ṭhitiyā yāpanāyāti pabandhaṭṭhitatthañceva pavattiyā avicchedanatthañca, cirakālaṭṭhitatthaṃ jīvitindriyassa pavattāpanatthaṃ. Vihiṃsūparatiyāti jighacchādukkhassa uparamatthaṃ. Brahmacariyānuggahāyāti sāsanamaggabrahmacariyānaṃ anuggaṇhanatthaṃ. Itīti evaṃ iminā upāyena. Purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmīti purāṇaṃ abhuttapaccayā uppajjanakavedanaṃ paṭihanissāmi. Navañca vedanaṃ na uppādessāmīti navaṃ bhuttapaccayā uppajjanakavedanaṃ na uppādessāmi. Tassā hi anuppajjanatthameva āhāraṃ paribhuñjati. Ettha abhuttapaccayā uppajjanakavedanā nāma yathāvuttajighacchānimittā vedanā. Sā hi abhuñjantassa bhiyyo bhiyyopavaḍḍhanavasena uppajjati, bhuttapaccayā anuppajjanakavedanāpi khudānimittāva aṅgadāhasūlādivedanā appavattā. Sā hi bhuttapaccayā anuppannāva na uppajjissati. Vihiṃsānimittatā cetāsaṃ vihiṃsāya viseso.
“乞食”即一切食物。比库捧钵行乞，乞得食物称为“乞食会散”或“乞食聚集”，简称“乞食”。“不为戏谑”即非逗弄取乐。非自大也，非强暴自负。无装饰，非躯体部位装饰。非为装扮，指非出于自我欣赏。此乃依止如实断除贪欲嗔恨愚痴之缘。前者一为破除自己汙染之起，后者一为灭除他人之果报。四种身欲乐戾弃之义。身者指色身。永久养护谓维护生命和生命力，避免破坏。恶意烦恼谓欲瞋恚怨恨之升级。护持梵行指依教法守范居行。此乃如此缘故。旧苦痛“破坏”者，谓因过去所曾生起缘故之痛感将消除。新苦痛“不生起”者谓因新缘未生起之痛苦不复来。缘起苦感中有忧恼作为缘故。此忧恼更生者，因过去缘起而生，故是“有生起”；无缘起则无生起。恶意缘故是心意之嗔恨特殊表现。
Yātrā ca me bhavissatīti yāpanā ca me catunnaṃ iriyāpathānaṃ bhavissati. ‘‘Yāpanāyā’’ti iminā jīvitindriyayāpanā vuttā, idha catunnaṃ iriyāpathānaṃ avicchedasaṅkhātā yāpanāti ayametāsaṃ viseso. Anavajjatā ca phāsuvihāro cāti ayuttapariyesanappaṭiggahaṇaparibhogaparivajjanena anavajjatā, parimitaparibhogena phāsuvihāro. Asappāyāparimitabhojanapaccayā aratitandīvijambhitāviññugarahādidosābhāvena vā anavajjatā. Sappāyaparimitabhojanapaccayā kāyabalasambhavena phāsuvihāro. Yāvadatthaṃ udarāvadehakabhojanaparivajjanena vā seyyasukhapassasukhamiddhasukhādīnaṃ abhāvato anavajjatā. Catupañcālopamattaūnabhojanena catuiriyāpathayogyatāpādanato phāsuvihāro. Vuttañhetaṃ –
“旅行我将至”，即我将修持四种行路方法。所谓“修持”是指生命根本不间断。此四行路不可断绝，即为其特点。清净无漏即善居，谓离欲、无妄念、不妄用世间，怡然自乐。放逸过度则非清净；有限度之适当逍遥谓善居。因不适食而起之寝愁、烦乱、心神昏沉者，非清净。适当食量、谨慎四事而得行路适业。此已述及。
‘‘Cattāro pañca ālope, abhutvā udakaṃ pive;
“四种五种不具备，不饮水”……（此处文未完）
Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno’’ti. (theragā. 983; mi. pa. 6.5.10);
『阿朗』者，意为安乐自在的住所，常住之所；『巴素』者，安静闲适也。此为专指比库安住于此安乐净处。
Ettāvatā ca payojanapariggaho, majjhimā ca paṭipadā dīpitā hoti. Yātrā ca me bhavissatīti payojanapariggahadīpanā. Yātrā hi naṃ āhārūpayogaṃ payojeti. Dhammikasukhāpariccāgahetuko phāsuvihāro majjhimā paṭipadā antadvayaparivajjanato.
『如是』者，谓所在之处广泛具足牵引条件，中道修行也已清晰显明。此牵引诸端，即如行旅将至之义，意为牵引前行而非饮食之聚敛。此安乐自在居处，以弃舍世间贪嗔忧苦为缘，行中道正道，以远离两端为其中正道。
Senāsananti senañca āsanañca. Yattha vihārādike seti nipajjati āsati nisīdati, taṃ senāsanaṃ. Utuparissayavinodanappaṭisallānārāmatthanti utuyeva parisahanaṭṭhena parissayo sarīrābādhacittavikkhepakaro, tassa vinodanatthaṃ, anuppannassa anuppādanatthaṃ, uppannassa vūpasamanatthañcāti attho. Atha vā yathāvutto utu ca sīhabyagghādipākaṭaparissayo ca rāgadosādipaṭicchannaparissayo ca utuparissayo, tassa vinodanatthañceva ekībhāvaphāsukatthañca. Cīvarappaṭisevane hirīkopīnappaṭicchādanaṃ viya taṃ niyatapayojananti puna ‘‘yāvadevā’’ti vuttaṃ.
『席座』，即军营或座席之意。谓住处、舍所或坐卧之所也。凡卧处、舍所或坐者，皆称席座。此席座能使身心疲劳之处解除安静，不生损伤之患，且能使未生之苦得以不生，已生之苦得以消退。又若按季节气候所生疲劳，如炎热严寒、猛兽侵扰、瘟疫传染等，席座亦有消解作用。此如法斋戒衣布等之护持，皆为正当之安住目的，所以称之为牵引，其谓『至于』时亦如是宣说。
Gilānapaccayabhesajjaparikkhāranti rogassa paccanīkappavattiyā gilānapaccayo, tato eva bhisakkassa anuññātavatthutāya bhesajjaṃ, jīvitassa parivārasambhārabhāvehi parikkhāro cāti gilānapaccayabhesajjaparikkhāro, taṃ. Veyyābādhikānanti veyyābādhato dhātukkhobhato ca taṃnibbattakuṭṭhagaṇḍapīḷakādirogato uppannānaṃ. Vedanānanti dukkhavedanānaṃ. Abyābajjhaparamatāyāti niddukkhaparamabhāvāya. Yāva taṃ dukkhaṃ sabbaṃ pahīnaṃ hoti, tāva paṭisevāmīti yojanā. Evamettha saṅkhepeneva pāḷivaṇṇanā veditabbā. Navavedanuppādatopīti na kevalaṃ āyatiṃ eva vipākapariḷāhā , atha kho atibhojanapaccayā alaṃsāṭakādīnaṃ viya navavedanuppādatopi veditabbā.
『病因、药物及护理』者，谓病因即导致疾病缘起，故称病因；药物者，为医治病因之物；护理者，为维持生命周围之照护也。『医师』者，能知病理而施药之人。此三者合称病因药物护理。『疾病』者，谓体内病患如消化不良、疮肿、瘰疠、瘤肿等所成者。『受苦』者，谓苦受之感。『无病』者，谓无染污之境界以至无苦之状态。至于痛苦皆已断尽，则应照料亦随之止。此义当简明揭示。所谓新苦之生起，不仅指未来之果报感受，亦包括过度饮食等因缘所致之新苦生也，应一并考虑。
Kammaṭṭhānikassa calanaṃ nāma kammaṭṭhānapariccāgoti āha ‘‘calati kampati kammaṭṭhānaṃ vijahatī’’ti. ‘‘Khamo hoti sītassa uṇhassā’’ti ettha ca lomasanāgattherassa vatthu kathetabbaṃ. Thero kira cetiyapabbate piyaṅguguhāya padhānaghare viharanto antaraṭṭhake himapātasamaye lokantarikanirayaṃ paccavekkhitvā kammaṭṭhānaṃ avijahantova abbhokāse vītināmesi. Gimhasamaye ca pacchābhattaṃ bahicaṅkame kammaṭṭhānaṃ manasikaroto sedāpissa kacchehi muccanti. Atha naṃ antevāsiko āha – ‘‘idha, bhante, nisīdatha, sītalo okāso’’ti. Thero ‘‘uṇhabhayenevamhi, āvuso, idha nisinno’’ti avīcimahānirayaṃ paccavekkhitvā nisīdiyeva. Uṇhanti cettha aggisantāpova veditabbo sūriyasantāpassa parato vuccamānattā. Sūriyasantāpavasena panetaṃ vatthu vuttaṃ.
『业处』流转者，业处乃境界之修习。此处所谓流转，意指放弃业处。经云：『流转、震动、厌弃理所练习之业处。』又说：『如寒冷者畏热，热者畏寒。』此为说解常乐比库老者故事。该长老曾居于灵山丛林、山谷石室，忽见地狱变化，而感业处安住非久宜。又如狮子季节后，饭后外出时，思念业处，终得解脱。及末后安住处，言于弟子：『请坐于此，凉爽宜人。』长老响应，观境地狱苦大故，宁坐此处。夏热如烈火，名曰热。此热即日光煎熬之外向情况。此处业处流转之意解也。
Yo ca dve tayo vāre bhattaṃ vā pānīyaṃ vā alabhamānopi anamatagge saṃsāre attano pettivisayūpapattiṃ paccavekkhitvā avedhanto kammaṭṭhānaṃ na vijahatiyeva. Ḍaṃsamakasavātātapasamphassehi phuṭṭho cepi tiracchānūpapattiṃ paccavekkhitvā avedhanto kammaṭṭhānaṃ na vijahatiyeva. Sarīsapasamphassena phuṭṭho cāpi anamatagge saṃsāre sīhabyagghādimukhesu anekavāraṃ parivattitapubbabhāvaṃ paccavekkhitvā avedhanto kammaṭṭhānaṃ na vijahatiyeva padhāniyatthero viya, ayaṃ ‘‘khamo jighacchāya…pe… sarīsapasamphassāna’’nti veditabbo. Theraṃ kira khaṇḍacelavihāre kaṇikārapadhāniyaghare ariyavaṃsadhammaṃ suṇantaññeva ghoraviso sappo ḍaṃsi. Thero jānitvāpi pasannacitto nisinno dhammaṃyeva suṇāti, visavego thaddho ahosi. Thero upasampadamāḷaṃ ādiṃ katvā sīlaṃ paccavekkhitvā ‘‘visuddhasīlomhī’’ti pītiṃ uppādesi, saha pītuppādā visaṃ nivattitvā pathaviṃ pāvisi. Thero tattheva cittekaggataṃ labhitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi.
『若有二三旬日内，无取食饮，且于无边世中，了趣诸饿鬼界，虽饥渴不灭，仍不离弃其业处；或患虫蚁毒风蚊蝇咬噬之时，于诸地狱鬼域，转转多次，未离弃其业处；或受箭伤，转于狮猛豹虎等地，屡行过往，见前世因缘，应知此为忍辱转动之义。此如尊长居某小林寮，虽遭蛰刺，仍安坐持戒听法，心安定不动摇。此尊长已修禁戒纯正，生喜乐，复转世间，入地而证果，达到阿拉汉果位。
Yo pana akkosavasena durutte duruttattāyeva ca durāgate api antimavatthusaññite vacanapathe sutvā khantiguṇaṃyeva paccavekkhitvā na vedhati dīghabhāṇakaabhayatthero viya, ayaṃ ‘‘khamo duruttānaṃ durāgatānaṃ vacanapathāna’’nti veditabbo. Thero kira paccayasantosabhāvanārāmatāya mahāariyavaṃsappaṭipadaṃ kathesi, sabbo mahāgāmo āgacchati, therassa mahāsakkāro uppajji. Taṃ aññataro mahāthero adhivāsetuṃ asakkonto ‘‘dīghabhāṇako ‘ariyavaṃsaṃ kathemī’ti sabbarattiṃ kolāhalaṃ karotī’’tiādīhi akkosi. Ubhopi ca attano attano vihāraṃ gacchantā gāvutamattaṃ ekapathena agamaṃsu. Sakalagāvutampi so taṃ akkosiyeva. Tato yattha dvinnaṃ vihārānaṃ maggo bhijjati, tattha ṭhatvā dīghabhāṇakatthero taṃ vanditvā ‘‘eso, bhante, tumhākaṃ maggo’’ti āha. So assuṇanto viya agamāsi. Theropi vihāraṃ gantvā pāde pakkhāletvā nisīdi. Tamenaṃ antevāsiko ‘‘kiṃ, bhante, sakalagāvutaṃ paribhāsantaṃ na kiñci avocutthā’’ti āha. Thero ‘‘khantiyevāvuso, mayhaṃ bhāro, na akkhanti, ekapaduddhārepi kammaṭṭhānaviyogaṃ na passāmī’’ti āha.
若有比库因遭非难而烦躁多言，且在遥远他方失去终极住处，听闻教法时，仅从忍耐的功德来观察，不受其烦恼影响；不似那长舌怕事的长老，此人应被知为“宽恕他人非难与远方言语者”。此长老因满足于因缘而修习大圣系，广布其行，众多修行人来会奉敬礼，为其大敬。某位长老因不能共坐，便斥责其为“言多过多，日日喧扰‘圣系如何成就’等语”。双方起身，各自往自己住处，行至村口时相遇，长舌者于是敬礼并言：“这是您们的路。”宽忍长老听后便径自离去。回到住处时他将脚卸下坐下，同行居士问道：“长老，岂不曾对整村中诽谤您的众人做出回应？”长老回答：“忍耐者啊，重担在我，不生烦恼，我连为单足受伤而失修持的业缘都看不见。”
Vacanameva tadatthaṃ ñāpetukāmānañca patho upāyoti āha ‘‘vacanameva vacanapatho’’ti. Asukhaṭṭhena vā tibbā. Yañhi na sukhaṃ, taṃ aniṭṭhaṃ tibbanti vuccati. Adhivāsakajātiko hotīti yathāvuttavedanānaṃ adhivāsakasabhāvo hoti. Cittalapabbate padhāniyattherassa kira rattiṃ padhānena vītināmetvā ṭhitassa udaravāto uppajjati. So taṃ adhivāsetuṃ asakkonto āvattati parivattati. Tamenaṃ caṅkamanapasse ṭhito piṇḍapātiyatthero āha – ‘‘āvuso, pabbajito nāma adhivāsanasīlo hotī’’ti. So ‘‘sādhu, bhante’’ti adhivāsetvā niccalo sayi. Vāto nābhito yāva hadayaṃ phālesi. Thero vedanaṃ vikkhambhetvā vipassanto muhuttena anāgāmī hutvā parinibbāyi. Evaṃ sabbatthāti ‘‘uṇhena phuṭṭhassa sītaṃ patthayato’’tiādinā sabbattha uṇhādinimittaṃ kāmāsavuppatti veditabbā. Natthi sugatibhave sītaṃ vā uṇhaṃ vāti aniṭṭhaṃ sītaṃ vā uṇhaṃ vā natthīti adhippāyo. Attaggāhe sati attaniyaggāhoti āha ‘‘mayhaṃ sītaṃ uṇhanti gāho diṭṭhāsavo’’ti.
修习之道仅在言语传达中，他为欲使人领会，就说“言语本身便是道路”。若语言不得畅通，则称为不善之物。居住者之子是住守者，意为因触境而起的守护。某长老每夜沿着山脉走，并于停歇处感受到腹中的风起，不能安坐，于是转身离开。逡巡之间，另一比库长老说：“居士啊，受持戒律者必具守护之德。”该人答应后静坐休息，风甚大，感受扰乱。此长老观照感受，顿悟为次来者，随即证得般涅槃。由此可见，“热者接触凉者”之类比喻揭示五欲之起因要遍察清楚。不存在涅槃者生凉或生热之说，凉热本无定性。内观禅修中，长老说：“我内心中见凉即是热。”
Ahaṃ samaṇoti ‘‘ahaṃ samaṇo, kiṃ mama jīvitena vā maraṇena vā’’ti evaṃ cintetvāti adhippāyo. Paccavekkhitvāti gāmappavesappayojanādiñca paccavekkhitvā. Paṭikkamatīti hatthiādīnaṃ samīpagamanato apakkamati. Ṭhāyanti etthāti ṭhānaṃ, kaṇṭakānaṃ ṭhānaṃ kaṇṭakaṭṭhānaṃ, yattha kaṇṭakāni santi, taṃ okāsanti vuttaṃ hoti. Amanussaduṭṭhānīti amanussasañcārena dūsitāni, saparissayānīti attho. Aniyatavatthubhūtanti aniyatasikkhāpadassa kāraṇabhūtaṃ. Vesiyādibhedatoti vesiyāvidhavāthullakumārikāpaṇḍakapānāgārabhikkhunibhedato. Samānanti samaṃ, avisamanti attho. Akāsi vāti tādisaṃ anācāraṃ akāsi vā. Sīlasaṃvarasaṅkhātenāti kathaṃ parivajjanaṃ sīlaṃ? Anāsanaparivajjanena hi anācāraparivajjanaṃ vuttaṃ. Anācārāgocaraparivajjanaṃ cārittasīlatāya sīlasaṃvaro. Tathā hi bhagavatā ‘‘pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharatī’’ti (vibha. 508) sīlasaṃvaravibhajane ācāragocarasampattiṃ dassentena ‘‘atthi anācāro, atthi agocaro’’tiādinā (vibha. 513-514) ācāragocarā vibhajitvā dassitā. ‘‘Caṇḍaṃ hatthiṃ parivajjetī’’ti vacanato hatthiādiparivajjanampi bhagavato vacanānuṭṭhānanti katvā ācārasīlamevāti veditabbaṃ.
我观自己为沙门，思忖“我以生命和死亡为何等”而起念，即谓内观某地乡村路径等。远离则指象等动物离开之意。处所指树林荆棘地，谓荆棘所生之地。不可人居者乃受不净之人的污染，即负面影响之意。“不定事”为非固定戒律的因缘。“穷跛”者指有不正之行为差异。相同谓相等，不相等谓非等。‘无为’乃指无此类不当行为。故问戒律固守何如？戒律守护以避免不正行为。佛陀云：“受持巴提摩卡律而住者即守护戒律。”律中分门别类，详述何为不正行为及其范畴。经文“应当避免残害象等”即示范此戒律的重要性。
Itipīti imināpi kāraṇena ayonisomanasikārasamuṭṭhitattāpi, lobhādisahagatattāpi, kusalappaṭipakkhatopītiādīhi kāraṇehi ayaṃ vitakko akusaloti attho. Iminā nayena sāvajjotiādīsupi attho veditabbo. Ettha ca akusalotiādinā diṭṭhadhammikaṃ kāmavitakkassa ādīnavaṃ dasseti, dukkhavipākoti iminā samparāyikaṃ. Attabyābādhāya saṃvattatītiādīsupi imināva nayena ādīnavavibhāvanā veditabbā. Uppannassa kāmavitakkassa anadhivāsanaṃ nāma puna tādisassa anuppādanaṃ. Taṃ panassa pahānaṃ vinodanaṃ byantikaraṇaṃ anabhāvagamananti ca vattuṃ vaṭṭatīti pāḷiyaṃ – ‘‘uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetī’’ti vatvā ‘‘pajahatī’’tiādi vuttanti tamatthaṃ dassento ‘‘anadhivāsento kiṃ karotī’’tiādimāha. Pahānañcettha vikkhambhanameva, na samucchedoti dassetuṃ ‘‘vinodetī’’tiādi vuttanti vikkhambhanavaseneva attho dassito. Uppannuppanneti tesaṃ pāpavitakkānaṃ uppādāvatthāgahaṇaṃ vā kataṃ siyā anavasesaggahaṇaṃ vā. Tesu paṭhamaṃ sandhāyāha ‘‘uppannamatte’’ti, sampatijāteti attho. Anavasesaggahaṇaṃ byāpanicchāyaṃ hotīti dassetuṃ ‘‘satakkhattumpi uppannuppanne’’ti vuttaṃ.
“如是说”即因不正思惟由无明所起及由贪嗔等烦恼所引，故谓此念为不善念。此理可入非法界而有疏漏，“涉入非法”亦为不善境界。若起不善念，于内无坚定住者，谓之不住，成因亦由此。此非住处反覆，使念不离生起成为业的脱离因。以指治疗消除论，“放弃产生念”为缘起中的疗治，非断灭。生起与非生起表明恶念生起的条件与解除之道。故有言“生起不住更不住”，以显示转变状态。
Ñātivitakkoti ‘‘amhākaṃ ñātayo sukhajīvino sampattiyuttā’’tiādinā gehassitapemavasena ñātake ārabbha uppannavitakko. Janapadavitakkoti ‘‘amhākaṃ janapado subhikkho sampannasasso ramaṇīyo’’tiādinā gehassitapemavasena janapadaṃ ārabbha uppannavitakko. Ukkuṭikappadhānādīhi dukkhe nijjiṇṇe samparāye sattā sukhī honti amarāti dukkarakārikāya paṭisaṃyutto amaratthāya vitakko. Taṃ vā ārabbha amarāvikkhepadiṭṭhisahagato amaro ca so vitakko cāti amarāvitakko. Parānuddayatāpaṭisaṃyuttoti paresu upaṭṭhākādīsu sahananditādivasena pavatto anuddayatāpatirūpako gehassitapemappaṭisaṃyutto vitakko. Lābhasakkārasilokappaṭisaṃyuttoti cīvarādilābhena ca sakkārena ca kittisaddena ca ārammaṇakaraṇavasena paṭisaṃyutto. Anavaññattippaṭisaṃyuttoti ‘‘aho vata maṃ pare na avajāneyyuṃ, na heṭṭhā katvā maññeyyuṃ, pāsāṇacchattaṃ viya garuṃ kareyyu’’nti uppannavitakko.
“亲戚念”为关注自身亲人因幸福生活而生起念想。“众乡念”谓因对自己乡里富足安乐生起念头。因众生受苦难而心生疲惫及不安，彼念为断灭之相。生起此念连同断灭见，能使众生获得断灭观念。获利、荣誉及名声联结的念，是以衣食利益为中心。不被轻视念，则防止被人轻慢和不敬。此类念头根植于对良好人际关系与社会地位的顾虑与保护。
Kāmavitakko kāmasaṅkappanasabhāvato kāmāsavappattiyā sātisayattā ca kāmanākāroti āha ‘‘kāmavitakko panettha kāmāsavo’’ti. Tabbisesoti kāmāsavaviseso bhavasabhāvattāti adhippāyo. Kāmavitakkādike vinodeti attano santānato nīharati etenāti vinodanaṃ, vīriyanti āha ‘‘vīriyasaṃvarasaṅkhātena vinodanenā’’ti.
欲念者为欲思惟之性，由欲蔽烦恼业障导致堵塞。故称此念“欲念即烦恼”。此欲念以世间生死为性质者为其特殊含意。由欲念等而获得滋润即为其能摄持自子孙的作用，亦是能勤奋修习之意，称为“勤勉之意”者为能以精神调伏以修习。
‘‘Satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiyo paripūrentī’’ti vacanato vijjāvimuttīnaṃ anadhigamo tato ca sakalavaṭṭadukkhānativatti abhāvanāya ādīnavo. Vuttavipariyāyena bhagavato orasaputtabhāvādivasena ca bhāvanāya ānisaṃso veditabbo. Thomentoti āsavapahānassa dukkarattā tāya eva dukkarakiriyāya taṃ abhitthavanto. Saṃvareneva pahīnāti saṃvarena pahīnā eva. Tena vuttaṃ ‘‘na appahīnesuyeva pahīnasaññī’’ti.
『七觉支被调习广泛，智解脱得圆满』此语，是指智解脱未得之事。此后，成就断除一切轮回苦难之根本因障难起。此理应以世尊如蛇子等比设比喻之化功为缘，了知其对修行成就的利益。所谓困难者，是指断除烦恼的艰难，作此艰难苦行者即为忍受此难。仅凭自禁自守便能断除烦恼，断除者乃真断除。由此说『非但未断除者，即断除者亦未断除相识』。
Āsavasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 漏经注释完毕。
5. Dārukammikasuttavaṇṇanā5. 木匠经注释
§59
59. Pañcame puttasambādhasayananti puttehi sambādhasayanaṃ. Ettha puttasīsena dārapariggahaṃ puttadāresu uppilo viya. Tena tesaṃ rogādihetu sokābhibhavena ca cittassa saṃkiliṭṭhataṃ dasseti. Kāmabhogināti iminā pana rāgābhibhavanti. Ubhayenapi vikkhittacittataṃ dasseti. Kāsikacandananti ujjalacandanaṃ. Taṃ kira vaṇṇavisesasamujjalaṃ hoti pabhassaraṃ, tadatthameva naṃ saṇhataraṃ karonti. Tenevāha ‘‘saṇhacandana’’nti , kāsikavatthañca candanañcāti attho. Mālāgandhavilepananti vaṇṇasobhatthañceva sugandhabhāvatthañca mālaṃ, sugandhabhāvatthāya gandhaṃ, chavirāgakaraṇatthañceva subhatthañca vilepanaṃ dhārentena. Jātarūparajatanti suvaṇṇañceva avasiṭṭhadhanañca sādiyantena. Sabbenapi kāmesu abhigiddhabhāvameva pakāseti.
第五，「子依偎侧卧」谓子等伴随依卧。其中『子依』比拟为爱怜幼儿抱持，恰似满布病根之忧悲玷污心意。所谓『欲乐者』，指此因贪染生。此并显心意分裂。『卡希卡檀』即洁白光润之檀香，色彩美净光泽明朗，故称『紧洁檀』。『花香涂抹』即色泽华美兼具芳香，花饰又昭示芳香与色泽，涂抹乃涂油之意。『金色红色』指金饰与红色殊胜财富彼此相称。总之，皆显示对欲界诸欲的受染身心现象。
Dārukammikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 木匠经注释完毕。
6. Hatthisāriputtasuttavaṇṇanā6. 象沙利子经注释
§60
60. Chaṭṭhe hatthiṃ sāretīti hatthisārī, tassa puttoti hatthisāriputto. So kira sāvatthiyaṃ hatthiācariyassa putto bhagavato santike pabbajitvā tīṇi piṭakāni uggahetvā sukhumesu khandhadhātuāyatanādīsu atthantaresu kusalo ahosi. Tena vuttaṃ – ‘‘therānaṃ bhikkhūnaṃ abhidhammakathaṃ kathentānaṃ antarantarā kathaṃ opātetī’’ti. Tattha antarantarā kathaṃ opātetīti therehi vuccamānassa kathāpabandhassa antare antare attano kathaṃ pavesetīti attho. Pañcahi saṃsaggehīti savanasaṃsaggo, dassanasaṃsaggo, samullāpasaṃsaggo, sambhogasaṃsaggo, kāyasaṃsaggoti imehi pañcahi saṃsaggehi. Kiṭṭhakhādakoti kiṭṭhaṭṭhāne uppannasassañhi kiṭṭhanti vuttaṃ kāraṇūpacārena. Sippiyo suttiyo. Sambukāti saṅkhamāha.
第六，说象牙鞘杖，象牙杖的儿子称为象牙杖之子。此人于舍卫城，象牙老师子，向佛世尊出家，受三藏教法，通达各种色蕴触根等法总别。故有言『长老比库诵论讲义期间，如何能入耳得之』。所谓入耳，意指长老哺讲辞义其中间如何深入自己心中。五种违规称为五种染缠：听觉缠，视觉缠，口辩缠，行为缠，身体缠。『劣食虫』指谷食窟中生物，称为此虫系因缘所生。『匠师苗族』即等级讲说。
Gihibhāve vaṇṇaṃ kathesīti (dī. ni. aṭṭha. 1.422) kassapasammāsambuddhassa kira sāsane dve sahāyakā ahesuṃ, aññamaññaṃ samaggā ekatova sajjhāyanti. Tesu eko anabhirato gihibhāve cittaṃ uppādetvā itarassa ārocesi. So gihibhāve ādīnavaṃ, pabbajjāya ānisaṃsaṃ dassetvā ovadi. So taṃ sutvā abhiramitvā puna ekadivasaṃ tādise citte uppanne taṃ etadavoca – ‘‘mayhaṃ, āvuso, evarūpaṃ cittaṃ uppajjati, imāhaṃ pattacīvaraṃ tuyhaṃ dassāmī’’ti. So pattacīvaralobhena tassa gihibhāve ānisaṃsaṃ dassetvā pabbajjāya ādīnavaṃ kathesi. Tassa taṃ sutvāva gihibhāvato cittaṃ nivattetvā pabbajjāyameva abhirami. Evamesa tadā sīlavantassa bhikkhuno gihibhāve ānisaṃsakathāya kathitattā idāni cha vāre vibbhamitvā sattamavāre pabbajitvā mahāmoggallānassa mahākoṭṭhikattherassa ca abhidhammakathaṃ kathentānaṃ antarantarā kathaṃ opātesi. Atha naṃ mahākoṭṭhikatthero apasādesi. So mahāsāvakassa kathite patiṭṭhātuṃ asakkonto vibbhamitvā gihi jāto. Poṭṭhapādassa panāyaṃ gihisahāyako ahosi, tasmā vibbhamitvā dvīhatīhaccayena poṭṭhapādassa santikaṃ gato. Atha naṃ so disvā – ‘‘samma, kiṃ tayā kataṃ, evarūpassa nāma satthu sāsanā apasakkantosi, ehi pabbajituṃ dāni te vaṭṭatī’’ti taṃ gahetvā bhagavato santikaṃ agamāsi. Tasmiṃ ṭhāne pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ ‘‘sattame vāre pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇī’’ti.
说在家时谈色相，传说咖萨巴正觉佛教学中有两弟子，同心讲解无间。其一心不悦家住，便生他心劝戒。听毕欢喜，乃次日现生心念，言『我有此心，愿授你袈裟』。因贪袈裟，现生出家缘由劝说。听闻后即退家心爱出家。此等因说戒律受持比库，出家第六日诵阿毗达摩，长老果迪多绕诵问及间隙如何进入讲义。大果迪多称长老讲述辞义间歇之处，如何令自己进入。长老被拒绝听闻，不能服众，遂愿离去。随从家人多，遂离舍投向长老波陀跋陀附近。见之曰：『好，你对那事如何？敢冒犯佛教，快来出家。』遂引领至佛前出家，后证阿拉汉。故言『第七日出家证阿拉汉』。
Hatthisāriputtasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《象沙利子经》注释已结束。
7. Majjhesuttavaṇṇanā七、《中间经》注释
§61
61. Sattame mantāti ya-kāralopena niddeso, karaṇatthe vā etaṃ paccattavacanaṃ. Tenāha ‘‘tāya ubho ante viditvā’’ti. Phassavasena nibbattattāti dvayadvayasamāpattiyaṃ aññamaññaṃ samphassavasena nibbattattā, ‘‘phassapaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo , bhavapaccayā jātī’’ti iminā cānukkamena phassasamuṭṭhānattā imassa kāyassa phassavasena nibbattattāti vuttaṃ. Eko antoti ettha ayaṃ anta-saddo antaabbhantaramariyādalāmakaabhāvakoṭṭhāsapadapūraṇasamīpādīsu dissati. ‘‘Antapūro udarapūro’’tiādīsu (su. ni. 197) hi ante antasaddo. ‘‘Caranti loke parivārachannā anto asuddhā, bahi sobhamānā’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.122) abbhantare. ‘‘Kāyabandhanassa anto jīrati (cūḷava. 278) sā haritantaṃ vā panthantaṃ vā selantaṃ vā udakantaṃ vā’’tiādīsu (ma. ni. 1.304) mariyādāyaṃ. ‘‘Antamidaṃ, bhikkhave, jīvikāna’’ntiādīsu (saṃ. ni. 3.80; itivu. 91) lāmake. ‘‘Esevanto dukkhassā’’tiādīsu (ma. ni. 3.393; saṃ. ni. 2.51) abhāve. Sabbapaccayasaṅkhayo hi dukkhassa abhāvo koṭītipi vuccati. ‘‘Tayo antā’’tiādīsu (dī. ni. 3.305) koṭṭhāse. ‘‘Iṅgha tāva suttantaṃ vā gāthāyo vā abhidhammaṃ vā pariyāpuṇassu, suttante okāsaṃ kārāpetvā’’ti (pāci. 442) ca ādīsu padapūraṇe. ‘‘Gāmantaṃ vā osaṭo (pārā. 409-410; cūḷava. 343) gāmantasenāsana’’ntiādīsu (pārā. aṭṭha. 2.410) samīpe. Svāyamidha koṭṭhāse vattatīti ayameko koṭṭhāsoti.
第七句为教诲依止指示，此用以论及在彼此相续产生触感。以触感而起渴爱，以渴爱起取，以取起有，以有生生。由此涌现肉体感触，为终结处。『终』即末端，亦是中间夹界，显现入灭现象及实存现象密集处。『终极满布腹腔』等文，如经所说，‘末端’为入灭，体内终极，皆指身体之终结。此理属众缘尽聚，不苦现象之灭却可说为身终。故有言『三终』。诸经论篇中也提及此。言及经文，劝于期间停止争论。此即《钵迦罗论》等处所述。『终界』是此处意思。
Santo paramatthato vijjamāno dhammasamūhoti sakkāyo, pañcupādānakkhandhā. Tenāha ‘‘tebhūmakavaṭṭa’’nti. Sesamettha suviññeyyameva.
究竟真正觉知，法之总摄即有五取蕴。故称『界上轮回』。其余细义今当详明说明。
Majjhesuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《中间经》注释已结束。
8. Purisindriyañāṇasuttavaṇṇanā八、《人根智经》注释
§62
62. Aṭṭhame nibbattivasena apāyasaṃvattaniyena vā kammunā apāyesu niyuttoti āpāyiko nerayikoti etthāpi eseva nayo. Avīcimhi uppajjitvā tattha āyukappasaññitaṃ antarakappaṃ tiṭṭhatīti kappaṭṭho. Nirayūpapattipariharaṇavasena tikicchituṃ asakkuṇeyyoti atekiccho. Akhaṇḍānīti ekadesenapi akhaṇḍitāni. Bhinnakālato paṭṭhāya bījaṃ bījatthāya na upakappati. Apūtīnīti udakatemanena apūtikāni. Pūtikañhi bījaṃ bījatthāya na upakappati. Avātātapahatānīti vātena ca ātapena ca na hatāni nirojataṃ na pāpitāni. Nirojañhi kasaṭaṃ bījaṃ bījatthāya na upakappati. ‘‘Sārādānī’’ti vattabbe ā-kārassa rassattaṃ katvā pāḷiyaṃ ‘‘sāradānī’’ti vuttanti āha ‘‘sārādānī’’ti. Taṇḍulasārassa ādānato sārādāni, gahitasārāni patiṭṭhitasārāni. Nissarañhi bījaṃ bījatthāya na upakappati. Sukhasayitānīti cattāro māse koṭṭhe pakkhittaniyāmeneva sukhasayitāni suṭṭhu sannicitāni. Maṇḍakhetteti ūsakhārādidosehi aviddhaste sārakkhette. Abhidoti abhi-saddena samānatthanipātapadanti āha ‘‘abhiaḍḍharatta’’nti. Natthi etassa bhidāti vā abhido. ‘‘Abhidaṃ aḍḍharatta’’nti vattabbe upayogatthe paccattavacanaṃ. Aḍḍharattanti ca accantasaṃyogavacanaṃ, bhummatthe vā. Tasmā abhido aḍḍharattanti abhinne aḍḍharattasamayeti attho. Puṇṇamāsiyañhi gaganamajjhassa purato vā pacchato vā cande ṭhite aḍḍharattasamayo bhinno nāma hoti, majjhe eva pana ṭhite abhinno nāma.
第六十二条 作为第八种生起方式，当作恶趣业以致于堕落恶道之时，称为专属恶趣的业，亦称为地狱业。即使是在这种情况下，同样成立此种比喻。生于无间地狱者，被视为拥有命定寿命之间的间格（生命阶段），故名命格者。由于无法通过治疗而摆脱地狱果报者，称为无法医治者。不可割断者，意指即使分开也不可割断。若种子断裂，便不适合作种。未净者，谓为无净的，水浇之下不可称为净。净者的种子不适合作种。未受风雨侵害者，谓未被风与热气所损坏的，无病虫害者，种子亦不适合作种。‘‘萨拉达尼’’语，指动词‘‘采集’’（ā-kāra）字根的词义选择，依说是‘‘采聚谷物’’。以稻谷采集之义，指已收集或稳定保存的谷物。不可作种者，指种子不适合作为种子。舒适安卧者，指以四个月为周期，分季节安卧，能保持的舒适安稳。病害之田地，指因草木枯萎等病害所损坏的谷田。‘‘Abhi’’作为加强语素，常作同义连词。若无，则无其义。‘‘Abhida’’作为使用时的特定语，指极为紧密的连接。故而Abhida与加固之意相同，即本义中合并、紧密相连的意思。满月时，若月亮位于天空中央向前或向后，则被称为加固之时；唯独位于正中时则为不加固之时。
Suppabuddhasunakkhattādayoti ettha (dha. pa. aṭṭha. 2.127 suppabuddhasakyavatthu) suppabuddho kira sākiyo ‘‘mama dhītaraṃ chaḍḍetvā nikkhanto, mama puttaṃ pabbājetvā tassa veriṭṭhāne ṭhito cā’’ti imehi dvīhi kāraṇehi satthari āghātaṃ bandhitvā ekadivasaṃ ‘‘na dāni nimantitaṭṭhānaṃ gantvā bhuñjituṃ dassāmī’’ti gamanamaggaṃ pidahitvā antaravīthiyaṃ suraṃ pivanto nisīdi. Athassa satthari bhikkhusaṅghaparivute taṃ ṭhānaṃ āgate ‘‘satthā āgato’’ti ārocesuṃ. So āha – ‘‘purato gacchāti tassa vadetha, nāyaṃ mayā mahallakataro, nāssa maggaṃ dassāmī’’ti. Punappunaṃ vuccamānopi tatheva nisīdi. Satthā mātulassa santikā maggaṃ alabhitvā tatova nivatti. Sopi carapurisaṃ pesesi – ‘‘gaccha tassa kathaṃ sutvā ehī’’ti. Satthāpi nivattanto sitaṃ katvā ānandattherena – ‘‘ko nu kho, bhante, sitapātukamme paccayo’’ti puṭṭho āha – ‘‘passasi, ānanda, suppabuddha’’nti. Passāmi, bhante. Bhāriyaṃ tena kammaṃ kataṃ mādisassa buddhassa maggaṃ adentena, ito sattame divase heṭṭhāpāsāde pāsādamūle pathaviyā pavisissatī’’ti ācikkhi.
所谓－－‘善觉者苏纳卡塔及其同伴’（参见《长部》八，《阿毗达摩》二百二十七节）－－苏纳卡塔据说为释迦世尊的侍者，他说：‘我的女儿抛弃家园出家，我的儿子出家后立于林间护其安全。’因这两个缘故，侍者系念受困，一日对众僧说：‘现在我不去邀请，应当去游化，无法安坐食用。’及侍者所在僧团来到其所在处，众僧说：“老师来了。”他答曰：“他向前去了，你们去告诉他，我不是那个年轻小辈，我看不到路。”他虽再三说话，仍是坐着不动。佛陀闻讯未得道，随后返回。他派遣仆人与之沟通说：“你去看看他怎么样，听后立刻归来。”佛陀返回时，已与长老阿难谈论静息法。佛陀问：“尊者啊，何为静息行为的条件？”阿难答曰：“看吧，尊者，这就是善觉者。”我看见了，尊者。因其妻行持此业而未得佛道，他说今日第七天，将从下方侧门入。”
Sunakkhattopi (ma. ni. aṭṭha. 1.147) pubbe bhagavantaṃ upasaṅkamitvā dibbacakkhuparikammaṃ pucchi. Athassa bhagavā kathesi. So dibbacakkhuṃ nibbattetvā ālokaṃ vaḍḍhetvā olokento devaloke nandanavanacittalatāvanaphārusakavanamissakavanesu dibbasampattiṃ anubhavamāne devaputte ca devadhītaro ca disvā – ‘‘etesaṃ evarūpāya attabhāvasampattiyā ṭhitānaṃ kira madhuro nu kho saddo bhavissatī’’ti saddaṃ sotukāmo hutvā dasabalaṃ upasaṅkamitvā dibbasotadhātuparikammaṃ pucchi. Bhagavā panassa – ‘‘dibbasotadhātussa upanissayo natthī’’ti ñatvā parikammaṃ na kathesi. Na hi buddhā yaṃ na bhavissati, tassa parikammaṃ kathenti. So bhagavati āghātaṃ bandhitvā cintesi – ‘‘ahaṃ samaṇaṃ gotamaṃ paṭhamaṃ dibbacakkhuparikammaṃ pucchiṃ, so mayhaṃ ‘sampajjatu vā mā vā sampajjatū’ti kathesi. Ahaṃ pana paccattapurisakārena taṃ nibbattetvā dibbasotadhātuparikammaṃ pucchiṃ, taṃ me na kathesi. Addhā evaṃ hoti ‘ayaṃ rājapabbajito dibbacakkhuñāṇaṃ nibbattetvā, dibbasotañāṇaṃ nibbattetvā, cetopariyakammañāṇaṃ nibbattetvā, āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ nibbattetvā, mayā samasamo bhavissatī’ti issāmacchariyavasena mayhaṃ na kathetī’’ti bhiyyoso āghātaṃ bandhitvā kāsāyāni chaḍḍetvā gihibhāvaṃ patvāpi na tuṇhībhūto vihāsi. Dasabalaṃ pana asatā tucchena abbhācikkhitvā apāyūpago ahosi. Tampi bhagavā byākāsi. Vuttañhetaṃ – ‘‘evampi kho, bhaggava, sunakkhatto licchaviputto mayā vuccamāno apakkameva imasmā dhammavinayā, yathā taṃ āpāyiko’’ti (dī. ni. 3.6). Tena vuttaṃ ‘‘aparepi suppabuddhasunakkhattādayo bhagavatā ñātāvā’’ti. Ādi-saddena kokālikādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo.
苏纳卡塔亦曾于过去往诣佛陀，询问天眼之事。佛陀即以天眼觉知开启其眼界，观视天界花园、竹林和香树林中天人的种种幸福。随后，他好奇亲闻此种天眼之声音是否甜美，于是前往十力天再度询问天耳根之事。佛陀告知：“天耳之所依无二。”知道后他停止询问。佛陀思虑：“我初问沙门果德玛天眼之法，他说‘是否证得随其情愿’，而我询问天耳根之法，他未答我。因而这出家王子退失此缘，未证正法。”遂弃袈裟还俗，但内心未生寂灭，因为未得正知力故，反而身染恶趣。佛陀作详细说明称：“如此，尊者，苏纳卡塔乃利涉以来以我所立之法堕落，显其是恶趣。”又说：“其他许多诸如善觉者苏纳卡塔者，皆为世尊所知。”首句集合诸语，譬如鸠王说辞亦可参看。
Susīmo paribbājakoti (saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.70) evaṃnāmako vedaṅgesu kusalo paṇḍito paribbājako. Aññatitthiyā hi parihīnalābhasakkārasilokā ‘‘samaṇo gotamo na jātigottādīni ārabbha lābhaggappatto jāto, kaviseṭṭho panesa uttamakavitāya sāvakānaṃ bandhaṃ bandhitvā deti. Te taṃ uggaṇhitvā upaṭṭhākānaṃ upanisinnakathampi anumodanampi sarabhaññampīti evamādīni kathenti. Te tesaṃ pasannānaṃ lābhaṃ upasaṃharanti. Sace mayaṃ yaṃ samaṇo gotamā jānāti, tato thokaṃ jāneyyāma, attano samayaṃ tattha pakkhipitvā mayampi upaṭṭhākānaṃ katheyyāma. Tato etehi lābhitarā bhaveyyāma. Ko nu kho samaṇassa gotamassa santike pabbajitvā khippameva uggaṇhituṃ sakkhissatī’’ti evaṃ cintetvā ‘‘susimo paṭibalo’’ti disvā upasaṅkamitvā evamāhaṃsu ‘‘ehi tvaṃ, āvuso susīma, samaṇe gotame brahmacariyaṃ cara, tvaṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā amhe vāceyyāsi, taṃ mayaṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā gihīnaṃ bhāsissāma, evaṃ mayampi sakkatā bhavissāma garukatā mānitā pūjitā lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna’’nti (saṃ. ni. 2.70).
所谓净顺游方者，名为苏西摩者（参《杂阿毗曇》八，二十七〇页）为戒律及识学之学问精通者，且为智者。外道批评说：“沙门果德玛并不着眼其出身族类，但以高级智慧天才为首领，诸弟子皆结其法缘，皆以师为明灯。”对这批评者及侍者们称赞佛陀所行言论，诵赞其美。若我们真正认识沙门果德玛，应当即明白，不妨将此法付诸实际，亦当向侍者们宣说。这样我们必成为真正的利益者。谁能速得于沙门果德玛而能承接其业？遂自赞曰“我苏西摩愚钝”。于是复迎至近前，劝请其“沙门果德玛行持梵行，掌握法义，向我们略说，我们亦以法语与俗人讲说，以致被尊重、敬重、受供养，包括法衣、食施、卧具和医药护具”。
Atha susīmo paribbājako tesaṃ vacanaṃ sampaṭicchitvā yenānando tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā pabbajjaṃ yāci. Thero ca taṃ ādāya bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ ārocesi. Bhagavā pana cintesi ‘‘ayaṃ paribbājako titthiyasamaye ‘ahaṃ pāṭiekko satthā’ti paṭijānamāno carati, ‘idheva maggabrahmacariyaṃ carituṃ icchāmī’ti kira vadati, kiṃ nu kho mayi pasanno, udāhu mayhaṃ vā mama sāvakānaṃ dhammakathāya pasanno’’ti. Athassa ekaṭṭhānepi pasādābhāvaṃ ñatvā ‘‘ayaṃ mama sāsane ‘dhammaṃ thenessāmī’ti pabbajati, itissa āgamanaṃ aparisuddhaṃ, nipphatti nu kho kīdisā’’ti olokento ‘‘kiñcāpi ‘dhammaṃ thenessāmī’ti pabbajati, katipāheneva pana ghaṭetvā arahattaṃ gaṇhissatī’’ti ñatvā ‘‘tenahānanda, susīmaṃ pabbājethā’’ti āha. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ ‘‘evaṃ bhagavatā ko ñāto? Susīmo paribbājako’’ti.
于是苏西摩游方者恭敬接受其言辞，随那难陀前来，求出家。长老领其至世尊前，述说此事。世尊深思：“此游方者，在非正见外道时代，自称‘我是一片独立师’，自愿在此修行正法。对此我何应欢喜？不如令他对我或我的弟子说法时心怀坚定。”然而，见他当下无欢喜而起，察其所言：“此者在我教中誓言修持真法，若其来由未纯净，有何终结可期？”知其言行倾向，心下确信：“那难陀，应使苏西摩出家。”遂令知近意言：“谁为世尊所知者？此即苏西摩游方者。”
Santatimahāmattoti (dha. pa. aṭṭha. 2.141 santatimahāmattavatthu) so kira ekasmiṃ kāle rañño pasenadissa paccantaṃ kupitaṃ vūpasametvā āgato. Athassa rājā tuṭṭho satta divasāni rajjaṃ datvā ekaṃ naccagītakusalaṃ itthiṃ adāsi. So satta divasāni surāmadamatto hutvā sattame divase sabbālaṅkārappaṭimaṇḍito hatthikkhandhavaragato nahānatitthaṃ gacchanto satthāraṃ piṇḍāya pavisantaṃ dvārantare disvā hatthikkhandhavaragatova sīsaṃ cāletvā vandi. Satthā sitaṃ katvā ‘‘ko nu kho, bhante, sitapātukaraṇe hetū’’ti ānandattherena puṭṭho sitakāraṇaṃ ācikkhanto āha – ‘‘passasi, ānanda, santatimahāmattaṃ, ajjeva sabbābharaṇappaṭimaṇḍito mama santikaṃ āgantvā cātuppadikagāthāvasāne arahattaṃ patvā parinibbāyissatī’’ti. Tena vuttaṃ ‘‘evaṃ ko ñāto bhagavatāti? Santatimahāmatto’’ti.
所谓圣劝大臣（参《长部》八、第141经 圣劝大臣之故事）有一时，国王巴谢那帝因愤怒而镇定心志后前来。他欢喜悦纳，赐给七日王位，并赠与一位技艺精良歌女。此女子历七日醉酒，至第七日盛装华彩，携带象牙杖前往沐浴道，偶见乞食佛陀，亦作头礼。佛陀作息后，长老阿难问：“尊者，恭敬静止之因何在？”佛陀曰：“你看，阿难，圣劝大臣，昨日全身饰满华饰，日前至吾面前，诸四句诗末言已证阿拉汉，入般涅槃。”由此得知“谁为世尊所知者？”答曰：“圣劝大臣也。”
Purisindriyañāṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《人根智经》注释已结束。
9. Nibbedhikasuttavaṇṇanā九、《洞彻经》注释
§63
63. Navame parihāyati attano phalaṃ pariggahetvā vattati, tassa vā kāraṇabhāvaṃ upagacchatīti pariyāyoti idha kāraṇaṃ vuttanti āha ‘‘nibbijjhanakāraṇa’’nti.
第六十三条：第九条说到放弃自身的果报，接受后而行持，由此而来的因缘状态出现，这称为缘起义。这里的因缘称为“厌离之因”。
‘‘Anujānāmi , bhikkhave, ahatānaṃ vatthānaṃ diguṇaṃ saṅghāṭi’’nti ettha hi paṭalaṭṭho guṇaṭṭho. ‘‘Accenti kālā tarayanti rattiyo, vayoguṇā anupubbaṃ jahantī’’ti (saṃ. ni. 1.4) ettha rāsaṭṭho guṇaṭṭho. ‘‘Sataguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā’’ti (ma. ni. 3.379) ettha ānisaṃsaṭṭho. ‘‘Antaṃ antaguṇaṃ (dī. ni. 2.377; ma. ni. 1.110; khu. pā. 3.dvattiṃsākāro), kayirā mālāguṇe bahū’’ti (dha. pa. 53) ettha bandhanaṭṭho guṇaṭṭho. Idhāpi esova adhippetoti āha ‘‘bandhanaṭṭhena guṇā’’ti. Kāmarāgassa saṃyojanassa paccayabhāvena vatthukāmesupi bandhanaṭṭho rāsaṭṭho vā guṇaṭṭho daṭṭhabbo. Cakkhuviññeyyāti vā cakkhuviññāṇataṃdvārikaviññāṇehi jānitabbā. Sotaviññeyyātiādīsupi eseva nayo. Iṭṭhārammaṇabhūtāti sabhāveneva iṭṭhārammaṇajātikā, iṭṭhārammaṇabhāvaṃ vā pattā. Kamanīyāti kāmetabbā. Manavaḍḍhanakāti manoharā. Etena parikappanatopi iṭṭhārammaṇabhāvaṃ saṅgaṇhāti. Piyajātikāti piyāyitabbasabhāvā. Kāmūpasañhitāti kāmarāgena upecca sambandhanīyā sambandhā kātabbā. Tenāha ‘‘ārammaṇaṃ katvā’’tiādi. Saṅkapparāgoti vā subhādivasena saṅkappitavutthamhi uppannarāgo. Evamettha vatthukāmaṃ paṭikkhipitvā kilesakāmo vutto tasseva vasena tesampi kāmabhāvasiddhito, kilesakāmassapi iṭṭhavedanā diṭṭhādisampayogabhedena pavattiākārabhedena ca atthi vicittakāti tato visesetuṃ ‘‘citravicitrārammaṇānī’’ti āha, nānappakārāni rūpādiārammaṇānīti attho.
「我准许诸比库，有如双重衣物的衣袍。」此处说的是织物的两种功德。织物厚实坚牢，其功德是坚固耐用。《增支部》说：诸时节相继而逝，夜晚亦缓过，众多变化无缝断灭。《中部》说：善功德应当向南期待。又曰：最后的功德形态，织成许多花纹的带子，此为结合的功德。于此处，亦称之为统领的功德。依欲爱之束缚而成，色欲亦是约束者，品质亦是功德。眼识知所见之义，耳识等亦同理。好感与所依生起紧密关系，产生喜欢的情状。称为可爱的，有吸引力的。由此推论，好感之情聚合而成。称为喜爱的。由欲爱所缚，必须了知欲爱之结合，故说「造作接触」。意念所生的欲爱随时随地生起而有差别。由观察此欲爱之结构、差异，而得“色彩斑斓的各类喜爱的境界”之名，意谓有多种多样的色彩异相。
Athettha dhīrā vinayanti chandanti atha etesu ārammaṇesu dhitisampannā paṇḍitā chandarāgaṃ vinayanti.
于此处，沉稳者能安住，生起情欲者亦然，但在此诸欲中，具坚忍力的贤者与智者能约束欲乐之爱。
Tajjātikanti taṃsabhāvaṃ, atthato pana tassa kāmassa anurūpanti vuttaṃ hoti. Puññassa bhāgo puññabhāgo, puññakoṭṭhāso. Tena nibbatto, tattha vā bhavoti puññabhāgiyo. Apuññabhāgiyoti etthāpi eseva nayo. Vipākoyeva vepakkanti āha ‘‘vohāravipāka’’nti.
“同类”者，即表示事物本质，但从意义上说，则是与欲望相应而生起的。善的部分即是善的份量，善的堆积。由此息灭，或于此处长出善果的份量。亦有无善份量者。果报的差别即生起变迁，此名为“业报果报”。
Sabbasaṅgāhikāti kusalākusalasādhāraṇā. Saṃvidahanacetanāti sampayuttadhammesu saṃvidahanalakkhaṇā cetanā. Urattāḷinti uraṃ tāḷetvā . Ekapadanti ekapadacitaṃ mantaṃ. Tenāha ‘‘ekapadamantaṃ vā’’tiādi.
“一切归纳者”为善不善的共通特征。“合因意”为助缘条件中带有意识的意念。“竖胸者”为挺起胸膛。“单念者”为持一心之念。由此云：“一念或一心”。
Nibbedhikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《洞彻经》注释结束。
10. Sīhanādasuttavaṇṇanā十、《狮子吼经》注释
§64
64. Dasame tathāgatabalānīti aññehi asādhāraṇāni tathāgatasseva balāni. Nanu cetāni sāvakānampi ekaccāni uppajjantīti? Kāmaṃ uppajjanti, yādisāni pana buddhānaṃ ṭhānāṭṭhānañāṇādīni, na tādisāni tadaññesaṃ kadāci uppajjantīti aññehi asādhāraṇāni. Imameva hi yathāvuttaṃ lesaṃ apekkhitvā sādhāraṇabhāvato āsayānusayañāṇādīsu eva asādhāraṇasamaññā niruḷhā. Yathā pubbabuddhānaṃ balāni puññassa sampattiyā āgatāni, tathā āgatabalānīti vā tathāgatabalāni. Usabhassa idaṃ āsabhaṃ, seṭṭhaṭṭhānaṃ. Pamukhanādanti seṭṭhanādaṃ . Paṭivedhañāṇañceva desanāñāṇañcāti ettha paññāya pabhāvitaṃ attano ariyaphalāvahaṃ paṭivedhañāṇaṃ. Karuṇāya pabhāvitaṃ sāvakānaṃ ariyaphalāvahaṃ desanāñāṇaṃ. Tattha paṭivedhañāṇaṃ uppajjamānaṃ uppannanti duvidhaṃ. Tañhi abhinikkhamanato yāva arahattamaggā uppajjamānaṃ, phalakkhaṇe uppannaṃ nāma. Tusitabhavanato yāva mahābodhipallaṅke arahattamaggā uppajjamānaṃ, phalakkhaṇe uppannaṃ nāma. Dīpaṅkarato paṭṭhāya yāva arahattamaggā uppajjamānaṃ, phalakkhaṇe uppannaṃ nāma. Desanāñāṇampi pavattamānaṃ pavattanti duvidhaṃ. Tañhi yāva aññātakoṇḍaññassa sotāpattimaggā pavattamānaṃ, phalakkhaṇe pavattaṃ nāma. Tesu paṭivedhañāṇaṃ lokuttaraṃ, desanāñāṇaṃ lokiyaṃ. Ubhayampi panetaṃ aññehi asādhāraṇaṃ, buddhānaññeva orasañāṇaṃ.
第六十四条：第十条说，如来的力量，较之他者属不寻常者，确实为如来的力量。难道弟子中也有一部分产生这些吗？欲乐产生，但诸佛之境界所知之法则等他不具备，故属不同的非常法。如此，依教法所述，略以轻视断除烦恼及结使等习气知见，在分别中成就了特殊不可通约之境界。如此前佛的力量亦因善业果熟而至，故亦称为来临的力量，即如来的力量。野牛角即是此象征，顶级所在。头号角即为最优胜。觉悟利智所成之证知及讲说知识，也为此类。慈悲所引导，弟子之证果所根基。此证果知起有两重：一为出家者至阿拉汉道时产生，称为果证；另一为天上诸位天至大觉之地时生起，亦称为果证。弟子之教说知识有两重：一为未入声闻道而生起，称为道生起；二为入道之后存在。这里所论之二种皆属非常，唯有佛的知智慧能达此境界。
Ṭhānañca ṭhānato pajānātīti kāraṇañca kāraṇato pajānāti. Yasmā tattha phalaṃ tiṭṭhati tadāyattavuttitāya uppajjati ceva pavattati ca, tasmā ṭhānanti vuccati. Bhagavā ‘‘ye ye dhammā yesaṃ yesaṃ dhammānaṃ hetū paccayā uppādāya, taṃ taṃ ṭhānaṃ, ye ye dhammā yeyaṃ yeyaṃ dhammānaṃ na hetū na paccayā uppādāya, taṃ taṃ aṭṭhāna’’nti pajānanto ṭhānato aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti.
「处」缘于「处」所识，即因缘之所以能为所知。因「处」中有果报存在，故依此果报而生起与运行，故称为「处」。世尊说：凡诸法以何因缘依正发生，彼即是何等处；凡诸法若非因非缘而生起，彼即是何等非处。由此了知「处」与非处，依此实相而知。
Samādiyantīti samādānāni, tāni pana samādiyitvā katāni hontīti āha ‘‘samādiyitvā katāna’’nti. Kammameva vā kammasamādānanti etena ‘‘samādāna’’nti saddassa apubbatthābhāvaṃ dasseti muttagatasadde gatasaddassa viya. Gatīti nirayādigatiyo. Upadhīti attabhāvo. Kāloti kammassa vipaccanārahakālo. Payogoti vipākuppattiyā paccayabhūtā kiriyā.
「成就」者，谓诸成就法，然而已成就之法。故言「已成就之法」。所谓业，即行为成就。此处「成就」一词，表明用字非纯在发生状态，而有既成属性。如地狱等去处称为「去」，「有」为存在状态，时即业成熟时，果报显现之时，活动则是果报缘起之行为。
Catunnaṃ jhānānanti paccanīkajjhāpanaṭṭhena ārammaṇūpanijjhānaṭṭhena ca catunnaṃ rūpāvacarajjhānānaṃ. Catukkanayena hetaṃ vuttaṃ. Aṭṭhannaṃ vimokkhānanti ‘‘rūpī rūpāni passatī’’tiādīnaṃ (ma. ni. 2.248; 3.312; dha. sa. 248; paṭi. ma. 1.209) aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ. Tiṇṇaṃ samādhīnanti savitakkasavicārādīnaṃ tiṇṇaṃ samādhīnaṃ. Navannaṃ anupubbasamāpattīnanti paṭhamajjhānasamāpattiādīnaṃ navannaṃ anupubbasamāpattīnaṃ. Ettha ca paṭipāṭiyā aṭṭhannaṃ samādhītipi nāmaṃ, samāpattītipi cittekaggatāsabbhāvato, nirodhasamāpattiyā tadabhāvato na samādhīti nāmaṃ. Hānabhāgiyaṃ dhammanti appaguṇehi paṭhamajjhānādīhi vuṭṭhitassa saññāmanasikārānaṃ kāmādipakkhandanaṃ. Visesabhāgiyaṃ dhammanti paguṇehi paṭhamajjhānādīhi vuṭṭhitassa saññāmanasikārānaṃ dutiyajjhānādipakkhandanaṃ. Iti saññāmanasikārānaṃ kāmādidutiyajjhānādipakkhandanāni hānabhāgiyavisesabhāgiyadhammāti dassitāni. Tehi pana jhānānaṃ taṃsabhāvatā dhammasaddena vuttā. Tasmāti vuttamevatthaṃ hetubhāvena paccāmasati. Vodānanti paguṇatāsaṅkhātaṃ vodānaṃ. Tañhi paṭhamajjhānādīhi vuṭṭhahitvā dutiyajjhānādīnaṃ adhigamassa paccayattā ‘‘vuṭṭhāna’’nti vuttaṃ. Ye pana ‘‘nirodhato phalasamāpattiyā vuṭṭhānanti pāḷi natthī’’ti vadanti. Te ‘‘nirodhā vuṭṭhahantassa nevasaññānāsaññāyatanaṃ phalasamāpattiyā anantarapaccayena paccayo’’ti imāya pāḷiyaṃ (paṭṭhā. 1.1.417) paṭisedhetabbā.
四禅者，谓四入静禅定，其所依止处由内外缘起的支持与专注。此所谓四无色界禅。数为四，故说有此因。八解脱者，所谓见八种色界色相解脱及相关禅（如《增支部》等中有说）。三定者，谓有初禅、二禅含有思维及观想，三定。九无前顺除者，谓从初禅开始的九种除去所有杂染、异相顺除。此中修行程序，称为八种禅定；而境界入静称为成就，涅槃成就则非禅定之名。所谓损者，为初禅等三禅起于较劣根本的断除贪欲等；特异损者，为二禅等后禅更深断除内心杂念。如此，三禅中诸认识活动之断除有别，以所谓损与特异损二分，故名。以上诸禅之性质皆用法名显现。故由因缘慧知。所谓缘即成坏相续的缘，此处以初禅等为缘而生起二禅等，如起、立之相。言「起」者，为因缘之亏损。所谓断为断除过失。由初禅等为缘缘生二禅等因缘缘起故称「起」。有人说「涅槃果成就而起生」于巴利语中无此义，应当以此译文破此误解。
Sīhanādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《狮子吼经》注释结束。
Mahāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《大品》注释结束。