5. Dhammikavaggo · 5. 达弥咖品复注
5. Dhammikavaggo第五 如法品
1. Nāgasuttavaṇṇanā第一 龙经注释
§43
43. Pañcamassa paṭhame parisiñcitunti (ma. ni. aṭṭha. 1.272) yo cuṇṇamattikādīhi gattāni ubbaṭṭento mallakamuṭṭhādīhi vā ghaṃsanto nahāyati, so ‘‘nahāyatī’’ti vuccati. Yo tathā akatvā pakatiyāva nahāyati, so ‘‘parisiñcatī’’ti vuccati . Bhagavato ca sarīre tathā haritabbaṃ rajojallaṃ nāma nupalimpati acchachavibhāvato, utuggahaṇatthaṃ pana bhagavā kevalaṃ udake otarati. Tenāha ‘‘gattāni parisiñcitu’’nti.
第五十三，关于清洗事物的说明（根据《中部尼柯耶》一·二七二页）。若用粉末土等擦洗身体部位，或用擦磨巾等搓擦而沐浴者，此称为“洗浴”。若不如此而仅用梳子按摩擦拭而沐浴者，则称为“涂擦”。世尊的身体亦当如此清除，所谓的血污与淤积污渍因不沾染之故，不会附着；而为了去除污垢，佛陀独自用水清洗。故此说“清洗身体”者，指此义。
Pubbakoṭṭhakoti pācīnakoṭṭhako. Sāvatthiyaṃ kira jetavanavihāro kadāci mahā, kadāci khuddako. Tathā hi so vipassissa bhagavato kāle yojaniko ahosi, sikhissa tigāvuto, vessabhussa aḍḍhayojaniko, kakusandhassa gāvutappamāṇo, koṇāgamanassa aḍḍhagāvutappamāṇo, kassapassa vīsatiusabhappamāṇo, amhākaṃ bhagavato kāle aṭṭhakarīsappamāṇo jāto. Tampi nagaraṃ tassa vihārassa kadāci pācīnato hoti, kadāci dakkhiṇato, kadāci pacchimato, kadāci uttarato. Jetavanagandhakuṭiyaṃ pana catunnaṃ mañcapādānaṃ patiṭṭhitaṭṭhānaṃ acalameva. Cattāri hi acalacetiyaṭṭhānāni nāma mahābodhipallaṅkaṭṭhānaṃ, isipatane dhammacakkappavattanaṭṭhānaṃ, saṅkassanagare devorohanakāle sopānassa patiṭṭhānaṭṭhānaṃ, mañcapādaṭṭhānanti. Ayaṃ pana pubbakoṭṭhako kassapadasabalassa vīsatiusabhavihārakāle pācīnadvārakoṭṭhako ahosi. So idāni ‘‘pubbakoṭṭhako’’tveva paññāyati.
前东厅与后东厅。相传沙瓦提城中的祇树给孤独园，有时为大，有时为小。确实如此，此地相当于世尊智慧时期所居的长度，有一由旬，锡克哈长三由旬，毗舍布约一半由旬，迦拘频长约一牛头牛尾的距离，拘那含长约半牛头牛尾，嘎萨巴长约二十五牛头牛尾。时代更迭至我们世尊时期约有八十三牛头牛尾。该城中祇树给孤独园的住所，有时在西北侧，有时在南侧，有时在西侧，有时在北侧。祇树园中的香林亭，是一处立有四面床脚的固定之地。所谓四处固定之地，为大菩提经幔所称的栖息地，是仙人堕处、法轮初转处、萨迦城登天台阶处、床脚之地。此处前厅即为迦萨巴王朝时代二十五牛头牛尾时期的后门东厅。此地目前称为“前东厅”。
Kassapadasabalassa kāle aciravatī nagaraṃ parikkhipitvā sandamānā pubbakoṭṭhakaṃ patvā udakena bhinditvā mahantaṃ udakarahadaṃ māpesi samatittikaṃ anupubbagambhīraṃ. Tattha ekaṃ rañño nhānatitthaṃ, ekaṃ nāgarānaṃ, ekaṃ bhikkhusaṅghassa, ekaṃ buddhānanti evaṃ pāṭiekkāni nhānatitthāni honti ramaṇīyānivippakiṇṇarajatapaṭṭasadisavālukāni. Iti bhagavatā āyasmatā ānandena saddhiṃ yena ayaṃ evarūpo pubbakoṭṭhako, tenupasaṅkami gattāni parisiñcituṃ. Athāyasmā ānando udakasāṭikaṃ upanāmesi. Bhagavā surattadupaṭṭaṃ apanetvā udakasāṭikaṃ nivāsesi. Thero dupaṭṭena saddhiṃ mahācīvaraṃ attano hatthagataṃ akāsi. Bhagavā udakaṃ otari, sahotaraṇenevassa udake macchakacchapā sabbe suvaṇṇavaṇṇā ahesuṃ, yantanāḷikāhi suvaṇṇarasadhārāni siñcanakālo viya suvaṇṇapaṭappasāraṇakālo viya ca ahosi. Atha bhagavato nahānavattaṃ dassetvā paccuttiṇṇassa thero surattadupaṭṭaṃ upanāmesi. Bhagavā taṃ nivāsetvā vijjullatāsadisaṃ kāyabandhanaṃ bandhitvā mahācīvaraṃ antantena saṃharitvā padumagabbhasadisaṃ katvā upanītaṃ dvīsu kaṇṇesu gahetvā aṭṭhāsi. Tena vuttaṃ ‘‘pubbakoṭṭhake gattāni parisiñcitvā ekacīvaro aṭṭhāsī’’ti.
迦萨巴王朝时代，有一条长河阿赤罗瓦蒂环绕城市，涌动连绵不断，河水浩瀚超深。此处设有四座洗浴处，分别属于国王、居民、比库僧团及佛陀。此地河沙细腻，洁净透亮如银色细沙。于是世尊与尊者阿难等人前来，此地即为所谓的前东厅，用以清洗身体部位。尊者阿难捧水器奉供，世尊脱下头巾进入洗浴处。尊者用大袈裟覆盖身体。世尊沐浴时，伴随翻腾水波，水中鱼龟金色闪耀，如金线流泻，光耀娑婆。浴毕，尊者为世尊披上头巾。世尊安坐，将束带似的束缚系紧，并将大袈裟周全收纳，作莲花苞般的形状，将头巾分别系于双耳。因如此，云：“前东厅沐浴后，单衣系于耳侧”。
Evaṃ ṭhitassa pana bhagavato sarīraṃ vikasitapadumapupphasadisaṃ sabbapāliphullaṃ pāricchattakaṃ, tārāmarīcivikasitañca gaganatalaṃ siriyā avahasamānaṃ viya virocittha, byāmappabhāparikkhepavilāsinī cassa dvattiṃsavaralakkhaṇamālā ganthitvā ṭhapitā dvattiṃsa candimā viya, dvattiṃsa sūriyā viya, paṭipāṭiyā ṭhapitadvattiṃsacakkavattidvattiṃsadevarājadvattiṃsamahābrahmāno viya ca ativiya virocittha. Yasmā ca bhagavato sarīraṃ sudhantacāmīkarasamānavaṇṇaṃ, suparisodhitapavāḷaruciratoraṇaṃ, suvisuddhanīlaratanāvalisadisakesatanuruhaṃ, tasmā tahaṃ tahaṃ viniggatasujātajātihiṅgulakarasūpasobhitaṃ upari satamegharatanāvalisucchāditaṃ jaṅgamamiva kanakagirisikharaṃ virocittha. Tasmiñca samaye dasabalassa sarīrato nikkhamitvā chabbaṇṇarasmiyo samantato asītihatthappamāṇe padese ādhāvantī vidhāvantī ratanāvaliratanadāmaratanacuṇṇavippakiṇṇaṃ viya pasāritaratanacittakañcanapaṭṭamiva āsiñcamānalākhārasadhārācittamiva ukkāsatanipātasamākulamiva nirantaravippakiṇṇakaṇikārakiṅkiṇikapupphamiva vāyuvegasamuddhatacinapiṭṭhacuṇṇarañjitamiva indadhanuvijjullatāvitānasanthatamiva ca gaganatalaṃ, taṃ ṭhānaṃ pavanañca sammā pharanti. Vaṇṇabhūmi nāmesā. Evarūpesu ṭhānesu buddhānaṃ sarīravaṇṇaṃ vā guṇavaṇṇaṃ vā cuṇṇiyapadehi vā gāthāhi vā atthañca upamāyo ca kāraṇāni ca āharitvā paṭibalena dhammakathikena pūretvā kathetuṃ vaṭṭati. Evarūpesu hi ṭhānesu dhammakathikassa thāmo veditabbo. Pubbasadisāni kurumānoti nirudakāni kurumāno, sukkhāpayamānoti attho. Sodake gatte cīvaraṃ pārupantassa hi cīvare kaṇṇikāni uṭṭhahanti, parikkhārabhaṇḍaṃ dussati, buddhānaṃ pana sarīre rajojallaṃ na upalimpati, padumapatte ukkhittaudakabindu viya udakaṃ vinivaṭṭetvā gacchati. Evaṃ santepi sikkhāgāravatāya bhagavā ‘‘pabbajitavattaṃ nāmeta’’nti mahācīvaraṃ ubhosu kaṇṇesu gahetvā purato kāyaṃ paṭicchādetvā aṭṭhāsi.
世尊身体恒如盛放莲花般美妙，遍体光泽宛如天空之星辰闪烁，略带青黄色彩，亮丽异常，身上五十二种纹饰如同众星闪耀，宛如太阳、月亮、转轮王、诸天王、大梵天辉映光彩。因世尊身色如净琉璃与宝链串绕，明洁透明，宛如金山峰顶，散发曜光。时世尊自城中离开，身披六彩光华漫布身体，遍及三十六肢端，宝链珠玉装饰其身，好似金织物铺展。此处称为“色地”。如斯光景，成为佛陀身色及品质的标志，论师们引此以教化众生，论述佛法时恰当运用。诸如左前、右前以至于诸天居所，人间诸处皆能见此佛身熠熠生辉。故须知此为教学说法之基础。过去修行若惜衣食，披袈裟时会露耳环，携持法器多失落物。然佛身净无血污，如莲叶上水珠滑动而不附着。故世尊往赴学处时，谓之“出家行止”。握袈裟于双耳前覆盖身体而立。
Tāḷitañca vāditañca tāḷitavāditaṃ, tūriyānaṃ tāḷitavāditaṃ tūriyatāḷitavāditaṃ. Mahantañca taṃ tūriyatāḷitavāditañcāti mahātūriyatāḷitavāditaṃ. Tenāha ‘‘mahantenā’’tiādi. Atha vā bherimudiṅgapaṇavāditūriyānaṃ tāḷitaṃ vīṇāveḷugomukhiādīnaṃ vāditañca tūriyatāḷitavāditanti vā evamettha attho daṭṭhabbo.
婆罗门乐器有钹、鼓，及以钹击鼓之乐，第三者为钹鼓合奏，更有第四层次的钹鼓合奏，第五层次则称为最高级的钹鼓合奏。故称“最高级”。又有象头子、蝙蝠等膜质乐器，及塔乐器，这些皆属于最高级钹鼓合奏奏乐。此乃所示解释。
Abhiññāpāraṃ gatoti abhiññāpāragū. Evaṃ sesesupi. So hi bhagavā sabbadhamme abhijānanto gatoti abhiññāpāragū. Tesu pañcupādānakkhandhe parijānanto gatoti pariññāpāragū. Sabbakilese pajahanto gatoti pahānapāragū. Cattāro magge bhāvento gatoti bhāvanāpāragū. Nirodhaṃ sacchikaronto gatoti sacchikiriyāpāragū. Sabbasamāpattiṃ samāpajjanto gatoti samāpattipāragū. Subrahmadevaputtādayoti ettha so kira devaputto accharāsaṅghaparivuto nandanakīḷitaṃ katvā pāricchattakamūle paññattāsane nisīdi. Taṃ pañcasatā parivāretvā nisinnā , pañcasatā rukkhaṃ abhiruhitvā madhurassarena gāyitvā pupphāni pātenti. Tāni gahetvā itarā ekatovaṇṭikamālāva ganthenti. Atha rukkhaṃ abhiruḷhā upacchedakavasena ekappahāreneva kālaṃ katvā avīcimhi nibbattā mahādukkhaṃ anubhavanti. Atha kāle gacchante devaputto ‘‘imāsaṃ neva saddo suyyati , na pupphāni pātenti, kahaṃ nu kho gatā’’ti āvajjento niraye nibbattabhāvaṃ disvā piyavatthukasokena ruppamāno cintesi – ‘‘etā tāva yathākammena gatā, mayhaṃ āyusaṅkhāro kittako’’ti. So ‘‘sattame divase mayāpi avasesāhi pañcasatāhi saddhiṃ kālaṃ katvā tattheva nibbattitabba’’nti disvā balavatarena sokena samappito. ‘‘Imaṃ mayhaṃ sokaṃ sadevake loke aññatra tathāgatā nibbāpetuṃ samattho natthī’’ti cintetvā satthu santikaṃ gantvā vanditvā ekamantaṃ ṭhito –
“已经通达”为通达之意。世尊悉知一切法故谓通达，在五蕴中了解缘起故谓彻悟，断除一切污垢谓为断除，修持四圣谛谓为修习，证得涅槃谓为实现，达到一切果位谓为完成。所谓诸天子即酥摩罗等天众，围绕世尊坐于幻想乐园，环绕五百座涂饰构筑及宫殿，歌舞赞叹。后来登树采花，树被砍后坠入地狱，承受极大痛苦。众天子哀叹称：“其声不再响起，花不再飘落，他今何处？”心怀怜悯，前往世尊处顶礼并独自静立。
‘‘Niccaṃ utrastamidaṃ cittaṃ, niccaṃ ubbiggamidaṃ mano;
「此心恒常地远离外境束缚，此意亦恒常超脱烦恼；
Anuppannesu kicchesu, atho uppatitesu ca;
无论于未生苦恼中，抑或于已然生起者，
Sace atthi anutrastaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti. (saṃ. ni. 1.98) –
若有心未曾远离，则请善问我，告之我。」（集注尼 1.98）——
Imaṃ gāthamabhāsi. Bhagavāpissa –
如是经此偈言，世尊自说——
‘‘Nāññatra bojjhā tapasā, nāññatrindriyasaṃvarā;
「无有他离此觉悟之火，无有他能遏制六根，
Nāññatra sabbanissaggā, sotthiṃ passāmi pāṇina’’nti. (saṃ. ni. 1.98) –
无有他舍弃万缘，唯此心中见得离苦安乐。」（集注尼 1.98）——
Dhammaṃ desesi. So desanāpariyosāne vigatasoko pañcahi accharāsatehi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāya bhagavantaṃ namassamāno aṭṭhāsi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ ‘‘dukkhappattā subrahmadevaputtādayo’’ti. Ādi-saddena candasūriyadevaputtādayo saṅgaṇhāti. Catūhi kāraṇehīti ārakattā, arīnaṃ arānañca hatattā, paccayādīnaṃ arahattā, pāpakaraṇe rahābhāvāti imehi catūhi kāraṇehi.
世尊宣说法义。法义宣说终结时，心无烦恼，与五百音节同声，稳定于初果圣入流果，敬礼世尊立于侧旁。其由来谓曰：‘苦由于天神诸子等’。以起首音声计，月、日、天神诸子等合数。谓此由四因：即杀生、非杀生者之杀害者、因及阿拉汉、恶业隐匿。此四因皆相依而成。
Dasavidhasaṃyojanānīti orambhāgiyuddhambhāgiyabhedato dasavidhasaṃyojanāni. Sabbe accarucīti sabbasatte atikkamitvā pavattaruci. Aṭṭhamakanti sotāpattimaggaṭṭhaṃ sandhāya vadati. Sotāpannoti phalaṭṭho gahito.
谓十种结缚，即自他战争、相互战斗之断别，是十种结缚。诸结皆谓超越一切众生，已出离而发生。第八为初果入流圣道层次对应。所谓入流者，是指果报已获，实现圣果。
Soraccanti ‘‘tattha katamaṃ soraccaṃ? Yo kāyiko avītikkamo, vācasiko avītikkamo, kāyikavācasiko avītikkamo, idaṃ vuccati soraccaṃ, sabbāpi sīlasaṃvaro soracca’’nti (dha. sa. 1349) vacanato sucisīlaṃ ‘‘soracca’’nti vuttaṃ. Karūṇāti karuṇābrahmavihāramāha. Karuṇāpubbabhāgoti tassa pubbabhāgaṃ upacārajjhānaṃ vadati.
所谓纯净，意云何纯净？谓身行不违、不违语言、不违身语合行者，是名纯净，谓诸戒律的守护即称纯净。悲是悲慈 Brahmavihāra（梵天行法），谓慈心之初分为接近禅那（upacārajhāna）。
Duvidhenajhānenāti ārammaṇūpanijjhānalakkhaṇūpanijjhānabhedato duvidhena jhānamanena. Pañcavidhamicchājīvavasenāti kuhanālapanānemittikatānippesikatālābhenalābhaṃnijigīsanatāsaṅkhāta- pañcavidhamicchājīvavasena. Na lippatīti na allīyati anusayato ārammaṇakaraṇato vā taṇhādiṭṭhiabhinivesābhāvato. Sesamettha uttānameva.
所谓双种禅那，是指对象及入禅的差异。所谓五种不正当生计，是喻以坑井捕捞等有害利益之五种不善业习。非污染，是谓无染污者，由于不执着对如针等戒条的执著。此说高级别者，乃是总结。
Nāgasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《龙经》注释完毕。
2. Migasālāsuttavaṇṇanā第二 弥伽萨拉经注释
§44
44. Dutiye samasamagatiyāti ka-kārassa ya-kāravasena niddesoti āha ‘‘samabhāveneva samagatikā’’ti. Bhavissantīti atītatthe anāgatavacanaṃ katanti āha ‘‘bhavissantīti jātā’’ti. Purāṇassa hi isidattassa ca samagatikaṃ sandhāya sā evamāha.
第四十四，所谓第二般等调伏，是指‘谁种有为（ka-kāra）谁种所为（ya-kāra）’的表现，谓正为般等调伏。谓有为，指过去及未来之言。古人伊师达尊者谓调伏者，如是言之。
Ammakāti mātugāmo. Upacāravacanañhetaṃ. Itthīsu yadidaṃ ammakā mātugāmo jananī janikāti. Tenāha ‘‘itthī hutvā itthisaññāya eva samannāgatā’’ti.
Amma意为娘家，乃接近词。谓妇女之中此谓娘家母亲。故谓‘成为女人，唯凭女人之见自具足（itthisaññāya）’。
Diṭṭhiyā paṭivijjhitabbaṃ appaṭividdhaṃ hotīti atthato kāraṇato ca paññāya paṭivijjhitabbaṃ appaṭividdhaṃ hoti, nijjaṭaṃ niggumbaṃ katvā yāthāvato aviditaṃ hoti. Samaye samaye kilesehi vimuccanakaṃ pītipāmojjaṃ idha sāmāyikaṃ ma-kāre akārassa dīghaṃ katvā. Tenāha – ‘‘sāmāyikampi vimuttiṃ na labhatīti kālānukālaṃ dhammassavanaṃ nissāya pītipāmojjaṃ na labhatī’’ti. Pamiṇantīti ettha ārambhattho pa-saddoti āha ‘‘tuletuṃ ārabhantī’’ti. Paṇītoti visiṭṭho.
关于“见解当被反知，未反知则不成理”的含义：从道理和原因来说，明晰理解的见解应当被反知，未明知的则不成立。就如同未经剥离的脱落壳子，尽管已成形，依然是不如实的未知。因缘际会间，借由使烦恼解脱的喜乐欢喜，此处非常时期未成作，作久时亦是如此。因此有人说：“即使是非常时期，也无法获得解脱”，是指一直依赖于时刻聆听法义却得不到喜乐欢喜。所谓“沉降”，这里是起步阶段，所谓“鼓励”，是说“开始努力”。“完善”则是卓越出众者。
Tadantaranti vacanavipallāsena upayogatthe sāmivacanaṃ katanti āha ‘‘taṃ antaraṃ taṃ kāraṇa’’nti . Lobhassa aparāparuppattiyā bahuvacanavasena ‘‘lobhadhammā’’ti vuttā. Sīlena visesī ahosi methunadhammaviratiyā samannāgatattā.
“之间”这个词，是因辞义相反而用于表达对立的意思，所以被称为“之间”一词。关于贪欲，由于其渐次生成，故用复数称呼“贪毒法”。在戒律上，由于有别于淫欲行为，表现为禁欲清净的修持特质，因此被特别指出。
Migasālāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《弥伽萨拉经》注释完毕。
3-6. Iṇasuttādivaṇṇanā第三至第六 负债经等注释
§45-48
45-48. Tatiye daliddo nāma duggato, tassa bhāvo dāliddiyaṃ. Na etassa sakaṃ sāpateyyanti assako, asāpateyyo. Tenāha ‘‘attano santakena rahito’’ti. ‘‘Buddho dhammo saṅgho’’ti vutte ‘‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto dhammo, suppaṭipanno saṅgho’’ti kenaci akampiyabhāvena okappanaṃ ratanattayaguṇe ogāhetvā kappanaṃ okappanasaddhā nāma. ‘‘Idaṃ akusalaṃ kammaṃ no sakaṃ, idaṃ pana kammaṃ saka’’nti evaṃ byatirekato anvayato ca kammassakatajānanapaññā kammassakatapaññā. Tividhañhi duccaritaṃ attanā katampi sakakammaṃ nāma na hoti atthabhañjanato. Sucaritaṃ sakakammaṃ nāma atthajananato. Iṇādānasminti paccattavacanatthe etaṃ bhummanti āha ‘‘iṇaggahaṇaṃ vadāmī’’ti.
45-48节中，名为贫穷的人，境遇艰难，那种状态称为贫穷的；无论谁也不应与之结盟，不能与之同谋。因此说“远离自己的敌人”。如经言：“佛、法、僧称三宝”，“正觉者世尊、廣说教法、德行圆满的僧众”，这些以无可动摇的信心赞叹三宝，称为信奉。恶业不与人结伴，此说借以区别善恶，从因缘推断业识。恶行无论由自己何时何地所为，均称恶业，因其破坏善法。善行则生起利益，称善业。以“取息”为例，在字面上称为地层，故说“称为捉摄”。
Kaṭaggāhoti kataṃ sabbaso siddhameva katvā gahaṇaṃ. So pana vijayalābho hotīti āha ‘‘jayaggāho’’ti. Hirimano etassāti hirimanoti āha ‘‘hirisampayuttacitto’’ti, pāpajigucchanalakkhaṇāya hiriyā sampayuttacittoti attho. Ottappati ubbijjati bhāyati sīlenāti ottappī, ottappena samannāgato. Nirāmisaṃ sukhanti tatiyajjhānasukhaṃ dūrasamussāritakāmāmisattā. Upekkhanti catutthajjhānupekkhaṃ, na yaṃ kiñci upekkhāvedananti āha ‘‘catutthajjhānupekkha’’nti. Āraddhavīriyoti paggahitaparipuṇṇakāyikacetasikavīriyoti attho. Yo gaṇasaṅgaṇikaṃ vinodetvā catūsu iriyāpathesu aṭṭhaārambhavatthuvasena ekako hoti, tassa kāyikaṃ vīriyaṃ āraddhaṃ nāma hoti. Cittasaṅgaṇikaṃ vinodetvā aṭṭhasamāpattivasena ekako hoti. Gamane uppannakilesassa ṭhānaṃ pāpuṇituṃ na deti, ṭhāne uppannakilesassa nisajjaṃ, nisajjāya uppannakilesassa sayanaṃ pāpuṇituṃ na deti, uppannaṭṭhāneyeva kilese niggaṇhāti. Ayaṃ cetasikaṃ vīriyaṃ āraddhaṃ nāma hoti. Paṭipakkhadūrībhāvena seṭṭhaṭṭhena ca eko udetīti ekodi, ekaggatā. Tassa yogato ekaggacitto idha ekodi. Paṭipakkhato attānaṃ nipāti, taṃ vā nipayati visosetīti nipako. Aññataraṃ kāyādibhedaṃ ārammaṇaṃ sātisayāya satiyā saratīti sato. Tenāha ‘‘ekaggacitto’’tiādi.
“捉摄”就是说全然作成以成就为目的的接纳行为。胜利取得者因此称作“胜取得者”。“羞愧者”是指由羞愧心所聚合的心，即染污恶习之羞愧，有羞愧连接的心。生起远离恶行的生理—戒心即生起羞愧心。喜乐者满足于无味，指一至三禅的快乐，不贪爱粗俗杂念。捨弃者为四禅的平等心，并非对受苦施以漠然。勤奋者是指具足住满身心的精进。以能乐计算法数，身体精进表现于18种具体行为，称为已兴起的身业精进。心的精进表现在八次心所成就。行走时不容行恶烦恼在所处之地生起；坐卧亦然，此称为潜伏烦恼的制伏。此心所精进称为起动精进。对治远离烦恼为优等境界而单独生起，称为专注。由专注而生起定心，此处名为专注心。以对治而协助自制，控制或压制烦恼，称为控制者。身及心的分别器官为观照缘，悉皆注重，此称为专心。故称“专注心”等等。
Akuppāme vimuttīti mayhaṃ arahattaphalavimutti akuppatāya akuppārammaṇatāya ca akuppā. Sā hi rāgādīhi na kuppatīti akuppatāyapi akuppā . Akuppaṃ nibbānamassā ārammaṇanti akuppārammaṇatāyapi akuppā. Tenevāha ‘‘akuppārammaṇattā’’tiādi. Bhavasaṃyojanānanti kāmarāgapaṭighamānadiṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsabhavarāgaissāmacchariya- avijjāsaṅkhātānaṃ dasannaṃ saṃyojanānaṃ. Imāni hi satte bhavesu saṃyojenti upanibandhanti bhavābhavena saṃyojenti, tasmā bhavasaṃyojanānīti vuccanti. Khīṇāsavo uttamaaṇaṇo kilesaiṇānaṃ abhāvato. Aññe hi sattā yāva na kilesā pahīyanti, tāva saiṇā nāma aserivihārabhāvato. Catutthādīni uttānatthāni.
“不动心的解脱”是指我的阿拉汉果位解脱，由于不动性、不动摇特质而称之“不动”。此不动，是因为不为贪等所扰动。灭尽亦称为不动的根本依止。由此说“不动之根本依止”等法。所谓轮回之缠累，是指由欲爱恚恨等所激发的错误见和疑惑以及戒律的缺失等十种缠累。众生被此牵缠于生死之中，相称为世间缠累。已断除烦恼称为超脱，因无烦恼而超越所有形态。唯有生者在未断烦恼前，必承受烦恼及其结果。第四缠累等为高级境界。
Iṇasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《负债经》等注释结束。
7. Khemasuttavaṇṇanā七、《安稳经注释》
§49
49. Sattame vutthabrahmacariyavāsoti nivutthabrahmacariyavāso. Katakaraṇīyoti ettha karaṇīyanti pariññāpahānabhāvanāsacchikiriyamāha. Taṃ pana yasmā catūhi maggehi paccekaṃ catūsu saccesu kattabbattā soḷasavidhaṃ veditabbaṃ. Tenāha ‘‘catūhi maggehi kattabba’’nti. Khandhakilesaabhisaṅkhārasaṅkhātā tayo osīdāpanaṭṭhena bhārā viyāti bhārā. Te ohitā oropitā nikkhittā pātitā etenāti ohitabhāro. Tenāha ‘‘khandhabhāraṃ…pe… otāretvā ṭhito’’ti. Anuppatto sadatthanti anuppattasadattho. Sadatthoti ca sakatthamāha ka-kārassa da-kāraṃ katvā. Ettha hi arahattaṃ attano yonisomanasikārāyattattā attūpanibandhaṭṭhena sasantānapariyāpannattā attānaṃ avijahanaṭṭhena attano uttamatthena ca attano atthattā ‘‘sakattho’’ti vuccati. Tenāha ‘‘sadattho vuccati arahatta’’nti. Sammadaññā vimuttoti sammā aññāya vimutto, acchinnabhūtāya maggapaññāya sammā yathābhūtaṃ dukkhādīsu yo yathā jānitabbo, tathā jānitvā vimuttoti attho. Tenāha ‘‘sammā hetunā’’tiādi. Vimuttoti ca dve vimuttiyo sabbassa cittasaṃkilesassa maggo nibbānādhimutti ca. Nibbāne adhimuccanaṃ tattha ninnapoṇapabbhāratāya. Arahā sabbakilesehi vimuttacittattā cittavimuttiyā vimutto. Nibbānaṃ adhimuttattā nibbāne vimutto. Sesamettha uttānameva.
49节中“出离梵行者”即弃舍梵行者。所谓应作者，是指断尽修习怀疑而以正知正见而成就其所应作之事。修四圣谛四真理时，必须独自亲证四果，证知十六种业相，故称“应作四圣谛”。由贪、嗔、痴等烦恼所聚，烦恼负担沉重，犹如负重。此负担被推开、降伏、去除、彻底摧毁即为推卸负担。故有“不负担……推卸负担”等说法。称“无厌足”意指正确而无厌，为正当目的。此意涵盖阿拉汉依正念善思修持，远离世间烦恼，自知正法，称为无厌足。应当般涅槃即正见无误的解脱，即依正见解脱，通达苦集灭道之理，证得真实，称正缘。解脱有二种，一是心识烦恼断除之解脱，二是涅槃得至的解脱。涅槃在于断净烦恼重负。阿拉汉因除尽诸烦恼，心获得解脱，故称心解脱。以涅槃绝对灭尽为涅槃得至的解脱。以上为此处对解脱的总括说明。
Khemasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《安稳经注释》结束。
8. Indriyasaṃvarasuttavaṇṇanā八、《根律仪经注释》
§50
50. Aṭṭhame upanisīdati phalaṃ etthāti kāraṇaṃ upanisā. Yathābhūtañāṇadassananti yathāsabhāvajānanasaṅkhātaṃ dassanaṃ. Etena taruṇavipassanaṃ dasseti. Taruṇavipassanā hi balavavipassanāya paccayo hoti. Taruṇavipassanāti nāmarūpapariggahe ñāṇaṃ, paccayapariggahe ñāṇaṃ, sammasane ñāṇaṃ, maggāmagge vavatthapetvā ṭhitañāṇanti catunnaṃ ñāṇānaṃ adhivacanaṃ. Nibbindati etāyāti nibbidā. Balavavipassanāti bhayatupaṭṭhāne ñāṇaṃ ādīnavānupassane ñāṇaṃ muccitukamyatāñāṇaṃ saṅkhārupekkhāñāṇanti catunnaṃ ñāṇānaṃ adhivacanaṃ. Paṭisaṅkhānupassanā pana muccitukamyatāpakkhikā eva. ‘‘Yāva maggāmaggañāṇadassanavisuddhi, tāva taruṇavipassanā’’ti hi vacanato upakkilesavimuttaudayabbayañāṇato balavavipassanā. Virajjati ariyo saṅkhārato etenāti virāgo, ariyamaggo. Arahattaphalanti ukkaṭṭhaniddesato vuttaṃ. Indriyasaṃvarassa sīlarakkhaṇahetuttā vuttaṃ ‘‘sīlānurakkhaṇaindriyasaṃvaro kathito’’ti.
第五十条 此处称为第八，谓坐定果位因缘之坐定。所谓如实知识与见，是缘意识及其所生见。此为青年明观所现。青年明观实为有力明观之因。所谓青年明观，是名四种智慧中：对名色聚合的智慧、对缘起聚合的智慧、对谛理的智慧，以及对道理与道理相续的智慧。厌离称为厌离（厌倦）。有力明观是指对畏惧的生起知识、对灾难的认知、对求解脱的知识、以及对行蕴观察的平等心等，皆为四种智慧之名称。反观则为求解脱愿望的紧要辅助。『青年明观之称谓，至于道理及道理贯通知识的清净显现，谓之有力明观』。由圣行所断烦恼，谓离欲，谓圣道。阿拉汉果位，是指其最高之标示。对于根门节制的戒律持守，言已成戒律守护言论『戒者护持节制』。
Indriyasaṃvarasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《根律仪经注释》结束。
9. Ānandasuttavaṇṇanā九、《阿难经注释》
§51
51. Navame therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamātiādipāḷipadesu imināva nayena attho daṭṭhabbo – sīlādiguṇānaṃ thirabhāvappattiyā therā. Suttageyyādi bahu sutaṃ etesanti bahussutā. Vācuggatadhāraṇena sammadeva garūnaṃ santike āgamitabhāvena āgato pariyattidhammasaṅkhāto āgamo etesanti āgatāgamā. Suttātidhammasaṅkhātassa dhammassa dhāraṇena dhammadharā. Vinayadhāraṇena vinayadharā. Tesaṃyeva dhammavinayānaṃ mātikāya dhāraṇena mātikādharā. Tattha tattha dhammaparipucchāya paripucchati. Taṃ atthaparipucchāya paripañhati vīmaṃsati vicāreti. Idaṃ, bhante, kathaṃ, imassa kvatthoti paripucchanapañhanākāradassanaṃ. Āvivaṭañceva pāḷiyā atthaṃ padesantarapāḷidassanena āgamato vivaranti. Anuttānīkatañca yuttivibhāvanena uttānīkaronti. Kaṅkhāṭṭhāniyesu dhammesu saṃsayuppattiyā hetuyā gaṇṭhiṭṭhānabhūtesu pāḷipadesu yāthāvato vinicchayadānena kaṅkhaṃ paṭivinodenti.
第五十一条 第九条，长老比库住于多闻者、来往者之处。以巴利诸处之以往行为指引，可见此处意思是指从持戒及根本功德住立坦荡之长老。诸多经论所称多闻者，谓广闻善法者。由口传承，确实作为师长亲近而受持，是称作来往者。此所谓世间所流传法，名为来往法。律法所持守者为律护持者。由法律总目所支持者，称目护持者。彼此于法理问答，反复释疑，审查思维。此谓『尊者，何以从何处问答，显示疑释由来』。巴利义词相承之间，以往释义彰显。如释陈辩相合，能适当引导。于疑惑事物，有生疑因，得以周详判断而释除疑惑。
Ānandasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 阿难经注释完毕。
10. Khattiyasuttavaṇṇanā十、刹帝利经注释
§52
52. Dasame bhoge adhippāyo etesanti bhogādhippāyā. Paññatthāya etesaṃ mano upavicaratīti paññūpavicārā. Pathaviyā dāyatthāya vā cittaṃ abhiniveso etesanti pathavībhinivesā. Mantā adhiṭṭhānaṃ patiṭṭhā etesanti mantādhiṭṭhānā. Iminā nayena sesapadānipi veditabbāni. Sesaṃ uttānameva.
第五十二条 第十条，所谓心识所缘对象，谓境界所缘境土。精微解说诸多境界。心识所执著，谓土地执著。境土所摄，谓根本安住。所言意志自定，谓意志确立。由此指悉余余相应记号亦应知晓，余者乃余余之意。此次条文仅述其名。
Khattiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 刹帝利经注释完毕。
11. Appamādasuttavaṇṇanā十一、不放逸经注释
§53
53. Ekādasame jaṅgalānanti ettha yo nipicchalo na anūpo nirudakatāya thaddhalūkho bhūmippadeso, so ‘‘jaṅgalo’’ti vuccati. Tabbahulatāya pana idha sabbo bhūmippadeso jaṅgalo. Tasmiṃ jaṅgale jātā bhavāti vā jaṅgalā, tesaṃ jaṅgalānaṃ. Evañhi nadicarānampi hatthīnaṃ saṅgaho kato hoti samodhātabbānaṃ viya samodhāyakānampi idha jaṅgalaggahaṇena gahetabbato. Pathavītalacārīnanti iminā jalacārino ca nivatteti adissamānapādattā. ‘‘Pāṇāna’’nti sādhāraṇavacanampi ‘‘padajātānī’’ti saddantarasannidhānena visesaniviṭṭhameva hotīti āha ‘‘sapādakapāṇāna’’nti. ‘‘Muttagata’’ntiādīsu (ma. ni. 2.119; a. ni. 9.11) gata-saddo viya idha jāta-saddo anatthantaroti āha ‘‘padajātānīti padānī’’ti. Samodhānanti samavarodhaṃ, antogadhaṃ vā. Tenāha ‘‘odhānaṃ upanikkhepaṃ gacchantī’’ti. Kūṭaṅgamāti pārimantena kūṭaṃ upagacchanti. Kūṭaninnāti kūṭacchiddamagge pavisanavasena kūṭe ninnā. Kūṭasamosaraṇāti chidde anupavisanavasena ca āhacca avatthānena ca kūṭe samodahitvā ṭhitā. Vaṇṭe patamāne sabbāni bhūmiyaṃ patantīti āha ‘‘vaṇṭānuvattakāni bhavantī’’ti.
第五十三条 第十一条，“丛林”之义指此处，谓未受压迫、不水湿、不动摇、不稳定之尘土地方，称为丛林。虽多地皆称为丛林，今此上下文所云：“丛林”是指丛林中诞生生命之地，或称丛林之属地。又河流汇聚之处，象征大象群聚之所，如需聚集者，当取之以丛林之意。水行者之所归依，谓陆行者之“足”之处，此地无迹可寻。“手足”常为普通辞，言“足类生物”者，如所示，呼为“爪足”的通常称谓。曰“落水处”等语，僧伽陀经中有“去处”词义，故称足类生物。聚合者，指阻碍或集聚之义。言“阻碍投入”也。群山之间，谓从东西环绕。跌落者土块集中，谓“顺山而流亦随之”。
Appamādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 不放逸经注释完毕。
12. Dhammikasuttavaṇṇanā十二、达弥咖经注释
§54
54. Dvādasame jātibhūmiyanti ettha jananaṃ jāti, jātiyā bhūmi jātibhūmi, jātaṭṭhānaṃ. Taṃ kho panetaṃ neva kosalamahārājādīnaṃ, na caṅkibrāhmaṇādīnaṃ, na sakkasuyāmasantusitādīnaṃ , na asītimahāsāvakānaṃ, na aññesaṃ sattānaṃ ‘‘jātibhūmī’’ti vuccati. Yassa pana jātadivase dasasahassī lokadhātu ekaddhajamālāvippakiṇṇakusumavāsacuṇṇagaṇasugandhā sabbapāliphullamiva nandanavanaṃ virocamānā paduminipaṇṇe udakabindu viya akampittha, jaccandhādīnañca rūpadassanādīni anekāni pāṭihāriyāni pavattiṃsu. Tassa sabbaññubodhisattassa jātaṭṭhānaṃ, sātisayassa pana janakakapilavatthusannissayo ‘‘jātibhūmī’’ti vuccati. Jātibhūmakā upāsakāti jātibhūmivāsino upāsakā. Santanetvā sabbaso tanetvā pattharitvā ṭhitamūlāni mūlasantānakāni. Tāni pana atthato mūlāniyevāti āha ‘‘mūlasantānakānanti mūlāna’’nti.
第五十四条 第十二条，所谓出生之地，乃指出生与生起之地，即出生之根本处。此称谓非仅限于马嘎达大王及诸如布拉明等，也非仅指萨咖等天神，亦非圣弟子中最古者，亦非他类众生所称谓之出生地。凡在出生日当天，地球界以内，有千万级花蕾纯洁盛开，如满园芙蓉，水珠无染，月光等色现世间多种神奇妙现。此乃全知菩萨之出生处，谓为出生地。自生圣人赖根本父母，故谓出生之地。称此地之居持者为出生地在住之近事男。遍集一切，拉拢庇护，建立稳固根基，谓根本族系。言根本族系即根本。
Jātadivase āvudhānaṃ jotitattā, rañño aparimitassa ca sattakāyassa anatthato paripālanasamatthatāya ca ‘‘jotipālo’’ti laddhanāmattā vuttaṃ ‘‘nāmena jotipālo’’ti. Govindoti govindiyābhisekena abhisitto, govindassa ṭhāne ṭhapanābhisekena abhisittoti attho. Taṃ kira tassa brāhmaṇassa kulaparamparāgataṃ ṭhānantaraṃ. Tenāha ‘‘ṭhānena mahāgovindo’’ti. Gavaṃ paññañca vindati paṭilabhatīti govindo, mahanto govindoti mahāgovindo. Goti hi paññāyetaṃ adhivacanaṃ ‘‘gacchati atthe bujjhatī’’ti katvā. Mahāgovindo ca amhākaṃ bodhisattoyeva. So kira disampatissa nāma rañño purohitassa govindabrāhmaṇassa putto hutvā attano pitussa ca rañño ca accayena tassa putto reṇu, sahāyā cassa sattabhū, brahmadatto, vessabhū, bharato, dve dhataraṭṭhāti ime satta rājāno yathā aññamaññaṃ na vivadanti. Evaṃ rajje patiṭṭhāpetvā tesaṃ atthadhamme anusāsante jambudīpatale sabbesaṃ rājāva raññaṃ, brahmāva brāhmaṇānaṃ, devova gahapatikānaṃ sakkato garukato mānito pūjito apacito uttamagāravaṭṭhānaṃ ahosi. Tena vuttaṃ ‘‘reṇuādīnaṃ sattannaṃ rājūnaṃ purohito’’ti. Imeva satta bhāradhārā mahārājāno. Vuttañhetaṃ –
出生日当天，号称“光明守护者”，因帝王无量身体及无益施护，故专属守护光明之名而称。称“光明守护者”者，乃出于照明，非实名。原意为由朝觐者印授之“光明守护”，用以标识。有布拉明世家世袭之岗位，故曰“岗位大光明”。意即牛及智慧得获者荣为“牛王”，又称大牛王。智慧一词即有“能知其义而行”之义，也是智慧本义。大牛王即我佛菩萨本人。其为国境圣师光明布拉明之子，有七位随从兄弟，名为布拉玛达多、唯沙布、婆罗多及两位帝王等七王互不争执。如此治国顺应法，相互治理，诸众王、梵天、婆罗门、天神及居士，皆敬仰、尊重、尊敬，不敢逆违。故有言“七王之宫廷祭司”，此七王皆为重担大王。此文即为记载——
‘‘Sattabhū brahmadatto ca, vessabhū bharato saha;
『萨塔布』『梵天达多』与『韦萨布』『拔罗多』同在一处；
Reṇu dve ca dhataraṭṭhā, tadāsuṃ satta bhāradhā’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 2.308);
以及『莲努』与两位『达塔罗睐陀』，彼时共有七位施重者。
Rañño diṭṭhadhammikasamparāyikatthānaṃ puro vidhānato pure saṃvidhānato purohito. Kodhāmagandhenāti kodhasaṅkhātena pūtigandhena. Karuṇā assa atthīti karuṇanti sapubbabhāgakaruṇajjhānaṃ vuttanti āha ‘‘karuṇāya ca karuṇāpubbabhāge ca ṭhitā’’ti. Yakāro sandhivasena āgatoti āha ‘‘yeteti ete’’ti. Arahattato paṭṭhāya sattamoti sakadāgāmī. Sakadāgāmiṃupādāyāti sakadāgāmibhāvaṃ paṭicca. Sakadāgāmissa hi pañcindriyāni sakadāgāmibhāvaṃ paṭicca mudūni nāma honti. Sesamettha suviññeyyameva.
『王』者，指『执持戒律』者、作『修道者』，从『前』依『敬师』、依『组织』、依『礼节』而行。『憎恶气味』者，以憎恨聚集的恶臭为意。『慈悲其意』者，即是『悲心』，谓过去分的慈悲念头，曾说『居于慈悲及慈悲之前分』。『如来音』谓众集合故言『此来彼来』。『阿拉汉之果』的含义为七，谓有『未来果者』。『未来果』即基于未来果位的境界。因未来果位者，五根亦为未来果位，故称为柔和（善顺）。此节义理当善了知。
Dhammikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《达弥咖经》注释结束。
Dhammikavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《达弥咖品》注释结束。
Paṭhamapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ. · 第一五十集结束。
2. Dutiyapaṇṇāsakaṃ
2. 第二个五十篇