2. Sāraṇīyavaggo · 2. 可念品复注
2. Sāraṇīyavaggo二、可念品
1. Paṭhamasāraṇīyasuttavaṇṇanā一、第一可念经注释
§11
11. Dutiyassa paṭhame saritabbayuttakāti anussaraṇārahā. Mijjati siniyhati etāyāti mettā, mittabhāvo. Mettā etassa atthīti mettaṃ, kāyakammaṃ. Taṃ pana yasmā mettāsahagatacittasamuṭṭhānaṃ, tasmā vuttaṃ ‘‘mettena cittena kātabbaṃ kāyakamma’’nti. Esa nayo sesadvayepi. Imānīti mettakāyakammādīni. Bhikkhūnaṃ vasena āgatāni tesaṃ seṭṭhaparisabhāvato. Yathā pana bhikkhunīsupi labbhanti, evaṃ gihīsupi labbhanti catuparisasādhāraṇattāti taṃ dassento ‘‘bhikkhūnañhī’’tiādimāha. Bhikkhuno sabbampi anavajjakāyakammaṃ ābhisamācārikakammantogadhamevāti āha ‘‘mettena cittena…pe… kāyakammaṃ nāmā’’ti. Bhattivasena pavattiyamānā cetiyabodhīnaṃ vandanā mettāsiddhāti katvā tadatthāya gamanaṃ ‘‘mettaṃ kāyakamma’’nti vuttaṃ. Ādi-saddena cetiyabodhibhikkhūsu vuttāvasesāpacāyanādivasena pavattamettāvasena pavattaṃ kāyikaṃ kiriyaṃ saṅgaṇhāti.
第二品第一偈文应当被诵持，所谓回忆慈心者，指的是慈心，即友爱之心。所谓‘慈心’者，是指身体所行的善业。之所以说这是因为由具有慈心的清净心所发起，所以说‘应以慈心之意作身业’。这里意指此类身业继之以意行，是指由慈心生起的身体之行为。比库聚居之时，这些是上等的行为。此如同比库尼亦得此，如同居士亦得此，因而示现为‘比库优越’等说。比库之所有，无非是无污之身业，是为安立律仪的行为，故称‘应以慈心念行身业’。依佛舍利供养、礼敬诸圣地中，因敬以慈心成就，故称此行‘慈心身业’。以头音为先，在礼敬佛舍利比库时所行终结仪式之中，依照礼敬慈心而行的身体行，统称‘慈心身业’。
Tepiṭakampi buddhavacanaṃ kathiyamānanti adhippāyo. Tepiṭakampi buddhavacanaṃ paripucchanaatthakathanavasena pavattiyamānameva mettaṃ vacīkammaṃ nāma hitajjhāsayena pavattitabbato. Tīṇi sucaritānīti kāyavacīmanosucaritāni. Cintananti evaṃ cintanamattampi manokammaṃ, pageva paṭipannā bhāvanāti dasseti.
三藏中亦当称说佛言，意谓以三藏所说佛语为上首。三藏中称说佛语，乃依问答和理义解释所行，以慈心行为为标题，意在利益他生。所谓三善行，即身体、语辞、意念的善行。所谓思维，仅指思维思惟之念行，显示修习之相。
Āvīti pakāsaṃ. Pakāsabhāvo cettha yaṃ uddissa taṃ kāyakammaṃ karīyati, tassa sammukhabhāvatoti āha ‘‘sammukhā’’ti. Rahoti appakāsaṃ. Appakāsatā ca yaṃ uddissa taṃ kāyakammaṃ karīyati, tassa apaccakkhabhāvatoti āha ‘‘parammukhā’’ti. Sahāyabhāvagamanaṃ tesaṃ purato. Tesu karontesuyeva hi sahāyabhāvagamanaṃ sammukhā kāyakammaṃ nāma hoti. Ubhayehīti navakehi therehi ca. Paggayhāti paggaṇhitvā uddhaṃ katvā kevalaṃ ‘‘devo’’ti avatvā guṇehi thirabhāvajotanaṃ ‘‘devatthero’’ti vacanaṃ paggayha vacanaṃ. Mamattabodhanaṃ vacanaṃ mamāyanavacanaṃ. Ekantaparammukhassa manokammassa sammukhatā nāma viññattisamuṭṭhāpanavasena hoti, tañca kho loke kāyakammanti pākaṭaṃ paññātaṃ. Hatthavikārādīni anāmasitvā eva dassento ‘‘nayanāni ummīletvā’’tiādimāha. Kāmaṃ mettāsinehasiniddhānaṃ nayanānaṃ ummīlanā pasannena mukhena olokanañca mettaṃ kāyakammameva, yassa pana cittassa vasena nayanānaṃ mettāsinehasiniddhatā mukhassa ca pasannatā, taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘mettaṃ manokammaṃ nāmā’’ti.
所谓显现，是指此处所说之身业行为，有现前的样子，因此称为‘现前’。所谓隐匿，是指为某目的所行之身业，不显现，因此称为‘远离现前’。随侍而行者，于彼之前即先行，此称随侍而行，称为‘现前身业’。‘二者’指众多长老之中共有之义。所谓登记，是指记录之后，上举举证。仅称‘神’，以表示其本性，以光照现庄严，故称‘神长老’。所谓自我提醒语，是自勉断言之辞。专为远离极致之念的意念行为，称为现前，即识所起的显现成立。于世人中身体行为乃已明证。说诸手足动作等不名状，示现为‘眼已睁开’等语。以友爱及喜乐燃起的眼睛睁开，悦目而视，此即慈心身体行为。依彼心力，眼具友爱喜乐，其面容端庄乐悦，基于此说‘慈心意业’。
Lābha-saddo kammasādhano ‘‘lābhā vata, bho, laddho’’tiādīsu viya. So cettha ‘‘dhammaladdhā’’ti vacanato atītakālikoti āha ‘‘cīvarādayo laddhapaccayā’’ti. Dhammato āgatāti dhammikā, parisuddhagamanā paccayā. Tenāha ‘‘dhammaladdhā’’ti. Imameva hi atthaṃ dassetuṃ ‘‘kuhanādī’’tiādi vuttaṃ. Na sammā gayhamānā hi dhammaladdhā nāma na hontīti tappaṭisedhanatthaṃ pāḷiyaṃ ‘‘dhammaladdhā’’ti vuttaṃ. Deyyaṃ dakkhiṇeyyañca appaṭivibhattaṃ katvā bhuñjatīti appaṭivibhattabhogī nāma hoti. Tenāha ‘‘dve paṭivibhattāni nāmā’’tiādi. Cittena vibhajananti etena cittuppādamattenapi vibhajanaṃ paṭivibhattaṃ nāma, pageva payogatoti dasseti. Cittena vibhajanapubbakaṃ vā kāyena vibhajananti mūlameva dassetuṃ ‘‘evaṃ cittena vibhajana’’nti vuttaṃ. Tena cittuppādamattena paṭivibhāgo kātabboti dasseti. Appaṭivibhattanti bhāvanapuṃsakaniddeso, appaṭivibhattaṃ lābhaṃ bhuñjatīti kammaniddeso vā. Taṃ neva gihīnaṃ deti attano ājīvasodhanatthaṃ. Na attanā paribhuñjati ‘‘mayhaṃ asādhāraṇabhogitā mā hotū’’ti. Paṭiggaṇhanto ca…pe… passatīti iminā āgamanato paṭṭhāya sādhāraṇabuddhiṃ upaṭṭhāpeti. Evaṃ hissa sādhāraṇabhogitā sukarā, sāraṇīyadhammo cassa pūro hoti.
所谓获利之声、行为因缘，如说“已获重大利益”等。此处以“依法所获”之说，意指过去因缀之衣服等为获利因缘。因有法相出现，故谓“依法所获”。为纠正误说，训诂“依法所获”意涵。慷慨敬施而未分割享用，称为不分割享用。于是说“双重不分割”为名称。所谓意念划分，是仅以心导引划分，也明确当分割享用，不含身体介入。凡以心先划分，或身体先划分，皆为说明根本。故谓“如是以心划分”。以心导引划分之分，故示意应如是划分。不分割即指修习人之所示，实际未分割而生活，用以表明“不愿特殊享用”。因分割他施，目的是维护共同智慧。如是其具共同享用，无特殊分割。
Atha vā paṭiggaṇhanto ca…pe… passatīti iminā tassa lābhassa tīsu kālesu sādhāraṇato ṭhapanaṃ dassitaṃ. Paṭiggaṇhanto ca saṅghena sādhāraṇaṃ hotūti iminā paṭiggahaṇakālo dassito. Gahetvā…pe… passatīti iminā paṭiggahitakālo. Tadubhayaṃ pana tādisena pubbabhāgena vinā na hotīti atthasiddho purimakālo. Tayidaṃ paṭiggahaṇato pubbevassa hoti ‘‘saṅghena sādhāraṇaṃ hotūti paṭiggaṇhissāmī’’ti, paṭiggaṇhantassa hoti ‘‘saṅghena sādhāraṇaṃ hotūti paṭiggaṇhāmī’’ti, paṭiggahetvā hoti ‘‘saṅghena sādhāraṇaṃ hotūti hi paṭiggahitaṃ mayā’’ti. Evaṃ tilakkhaṇasampannaṃ katvā laddhaṃ lābhaṃ osāraṇalakkhaṇaṃ avikopetvā paribhuñjanto sādhāraṇabhogī appaṭivibhattabhogī ca hoti.
亦谓受用者也视之同样，说明获利及三阶段间有共同设立。受用者应以僧团为共同体。取得时、受时，皆无缺失。二者之间无预先部分未具足，已确立此义。因有共同体，方可互言“与僧团共为共有”表示接收，受用者言“与僧团共为共有”表示接受，取得者言“与僧团共为共有，乃由我所取得”。如是示现标记完善，获利得享不动怒者，既是共同享用者，又是不分割享用者。
Imaṃ pana sāraṇīyadhammanti imaṃ catutthaṃ saritabbayuttadhamaṃ. Na hi…pe… gaṇhanti, tasmā sādhāraṇabhogitā dussīlassa natthīti ārambhopi tāva na sambhavati, kuto pūraṇanti adhippāyo. Parisuddhasīloti iminā lābhassa dhammikabhāvaṃ dasseti. Vattaṃ akhaṇḍentoti iminā appaṭivibhattabhogitaṃ sādhāraṇabhogitañca dasseti. Sati pana tadubhaye sāraṇīyadhammo pūrito eva hotīti āha ‘‘pūretī’’ti. Odissakaṃ katvāti etena anodissakaṃ katvā pituno, ācariyupajjhāyādīnaṃ vā therāsanato paṭṭhāya dentassa sāraṇīyadhammoyeva hotīti dasseti. Dātabbanti avassaṃ dātabbaṃ. Sāraṇīyadhammo panassa na hoti paṭijaggaṭṭhāne odissakaṃ katvā dinnattā. Tenāha ‘‘palibodhajagganaṃ nāma hotī’’ti. Muttapalibodhassa vaṭṭati amuttapalibodhassa pūretuṃ asakkuṇeyyattā. Yadi evaṃ sabbena sabbaṃ sāraṇīyadhammaṃ pūrentassa odissakadānaṃ vaṭṭati, na vaṭṭatīti? No na vaṭṭati yuttaṭṭhāneti dassento ‘‘tena panā’’tiādimāha. Iminā odissakadānaṃ panassa na sabbattha vāritanti dasseti. Gilānādīnañhi odissakaṃ katvā dānaṃ appaṭivibhāgapakkhikaṃ ‘‘asukassa na dassāmī’’ti paṭikkhepassa abhāvato. Byatirekappadhāno hi paṭibhāgo. Tenāha ‘‘avasesa’’ntiādi. Adātumpīti pi-saddena dātumpi vaṭṭatīti dasseti. Tañca kho karuṇāyanavasena, na vattaparipūraṇavasena, tasmā dussīlassapi atthikassa sati sambhave dātabbaṃ. Dānañhi nāma na kassaci nivāritaṃ.
此即所谓共有之法，指第四种应被诵持之法。实则……虽有接受人，因共有故不可称为恶行之修，故始不成立，何况完成更是不可行。所谓清净戒律，表明该获利具合法清净性质。所谓不破坏运作，示意非不分割享用，不破坏共有。由觉念二者俱满，即谓“满足”。谓反施，即转回于先师、上师、长老所赠，以满足共有之法。须给予真诚奉献。若无共有法供施者，则无法成立转回。适当认可难以满足，不适适足以满足者则无须满足。若确实满具共有之法，则有满足。言不满，谓无阻碍。以此能爱悲心，不为恶业所满足，故恶业修持者亦得有所守护。施与诸物，不为谁所阻。
Susikkhitāyāti sāraṇīyapūraṇavidhimhi susikkhitāya, sukusalāyāti attho. Idāni tassa kosallaṃ dassetuṃ ‘‘susikkhitāya hī’’tiādi vuttaṃ. Dvādasahi vassehi pūrehi, na tato oranti iminā tassa duppūrataṃ dasseti. Tathā hi so mahapphalo mahānisaṃso diṭṭhadhammikehipi tāvagarutarehi phalānisaṃsehi anugatoti taṃsamaṅgī ca puggalo visesalābhī ariyapuggalo viya loke acchariyabbhutadhammasamannāgato hoti. Tathā hi so duppajahadānamayassa sīlamayassa puññassa paṭipakkhadhammaṃ sudūre vikkhambhitaṃ katvā visuddhena cetasā loke pākaṭo paññāto hutvā viharati. Tassimamatthaṃ byatirekato anvayato ca vibhāvetuṃ ‘‘sace hī’’tiādi vuttaṃ. Taṃ suviññeyyameva.
『精勤善护』者，即依照归依规范所得到的精勤，意指圆满且善巧。现今为显明此义，说“凭借精勤而堕落”等说法。经历十二年之久尚未超出彼岸者，显示其修行未臻圆满。诚然，该人具有大功德、大因缘，对于所见法与各类优越因缘皆随顺，因此是此类具独特得利之圣者，如世间不可思议之大人。又此人远离恶劣的给予与不善持戒，乃持纯净心、明了智慧，公开示现于世中。关于此义，亦曾反复详细说明，如“若然”等语，此理当彻底明了。
Idānissa samparāyike diṭṭhadhammike ca ānisaṃse dassetuṃ ‘‘evaṃ pūritasāraṇīyadhammassā’’tiādi vuttaṃ. Neva issā na macchariyaṃ hoti cirakālabhāvanāya vidhutabhāvato. Manussānaṃ piyo hoti pariccāgasīlatāya vissutattā. Tenāha ‘‘dadaṃ piyo hoti bhajanti naṃ bahū’’tiādi (a. ni. 5.34). Sulabhapaccayo hoti dānavasena uḷārajjhāsayānaṃ paccayalābhassa idhānisaṃsasabhāvato dānassa. Pattagatamassa diyyamānaṃ na khīyati pattagatasseva dvādasavassikassa mahāvattassa avicchedena pūritattā. Aggabhaṇḍaṃ labhati devasikaṃ dakkhiṇeyyānaṃ aggato paṭṭhāya dānassa dinnattā. Bhaye vā…pe… āpajjanti deyyappaṭiggāhakavikappaṃ akatvā attani nirapekkhacittena cirakālaṃ dānassa pūritatāya pasāritacittattā.
鉴于此，此中所示各种善因与显现之功德，云“如是充满归依规范之法”等说。此非争夺、非妒嫉之故，而是摒弃长期资糜之行。于人类而言，因弃取之德致受欢迎，故云‘给予者受人爱敬，众人侍奉’（《小部杂戒经》5.34）。施与之因缘易得，且施舍者安于豪爽豁达之心，因其必然获报乃至此处。所施物并非有所减少，且自得圆满，犹如十二年中不断圆满的广大财富。所取礼物如宝物，乃天人馈赠之代表。即使遇恐惧等困境，若未违反施予之戒律，以无所挂碍心长期致力施舍，心胸开阔所致遂得圆满。
Tatrāti tesu ānisaṃsesu vibhāvetabbesu. Imāni phalāni vatthūni kāraṇāni. Mahāgirigāmo nāma nāgadīpapasse eko gāmova. Alabhantāpīti appapuññatāya alābhino samānāpi. Bhikkhācāramaggasabhāganti sabhāgaṃ tabbhāgiyaṃ bhikkhācāramaggaṃ jānanti. Anuttarimanussadhammattā therānaṃ saṃsayavinodanatthañca ‘‘sāraṇīyadhammo me, bhante, pūrito’’ti āha. Tathā hi dutiyavatthusmimpi therena attā pakāsito. Daharakāle evaṃ kira sāraṇīyadhammapūrako ahosi. Manussānaṃ piyatāya sulabhapaccayatāyapi idaṃ vatthumeva. Pattagatākhīyanassa pana visesaṃ vibhāvanato ‘‘idaṃ tāva…pe… ettha vatthū’’ti vuttaṃ.
此处应当详细解说众因缘与功德。其物件缘由为：名为“大山村”，位于龙岛之侧，宛如一村。所谓未得者，指因福德不足而未得之物。所谓出家道之一分，谓洞悉出家之全面学道。长老们生疑逐渐消除，归依规范的法门已圆满，说‘此法门我已充满，尊者’。此事亦出于长老自己言明。自幼时即如此，名为归依规范法门得以充满。该物对世人爱敬及因缘随缘亦得方便良机。已悟入者详细说明：“此物如此……”等语。
Giribhaṇḍamahāpūjāyāti cetiyagirimhi sakalalaṅkādīpe yojanappamāṇe samudde ca nāvāsaṅghāṭādike ṭhapetvā dīpapupphagandhādīhi kariyamānāya mahāpūjāya. Tassā ca paṭipattiyā avañjhabhāvavibhāvanatthaṃ ‘‘ete mayhaṃ pāpuṇissantī’’ti āha. Pariyāyenapi lesenapi. Anucchavikanti ‘‘sāraṇīyadhammapūrako’’ti yathābhūtapavedanaṃ tumhākaṃ anucchavikanti attho.
所谓大山供养，即在圣地山上，布满各类灯火与花饰等用以供养的名山慧目。其山中设有船只、厅舍等设施，周遍海洋以舟船通行。此大供养之法依修实行，能说明广泛度众生之义，谓曰“愿此等皆达我手”。该说法环绕表达，也可简明称为“归依规范充满法门”，为你们明确释义之意。
Anārocetvāva palāyiṃsu corabhayena. ‘‘Attano dujjīvikāyā’’tipi vadanti. Ahaṃ sāraṇīyadhammapūrikā, mama pattapariyāpannenapi sabbāpimā bhikkhuniyo yāpessantīti āha ‘‘mā tumhe tesaṃ gatabhāvaṃ cintayitthā’’ti. Vaṭṭissatīti kappissati. Therī sāraṇīyadhammapūrikā ahosi, therassa pana sīlatejeneva devatā ussukkaṃ āpajji.
因恐怖盗贼而未提出诉求逃离。自称“自己生活困顿”等语。自言为归依规范充满者，并愿一切受持比库尼等皆获恳求，语曰“勿存彼等离去之念”。谓将向此许诺其未来报偿。此比库尼即为归依规范充满者，而其师长因持戒修行之功德而受天人瞻仰。
Natthi etesaṃ khaṇḍanti akhaṇḍāni. Taṃ pana nesaṃ khaṇḍaṃ dassetuṃ ‘‘yassā’’tiādi vuttaṃ. Tattha upasampannasīlānaṃ uddesakkamena ādiantā veditabbā. Tenāha ‘‘sattasū’’tiādi. Na hi añño koci āpattikkhandhānaṃ anukkamo atthi, anupasampannasīlānaṃ samādānakkamenapi ādiantā labbhanti. Pariyante chinnasāṭako viyāti tatrante dasante vā chinnavatthaṃ viya. Visadisudāharaṇañcetaṃ ‘‘akhaṇḍānī’’ti imassa adhikatattā. Evaṃ sesānampi udāharaṇāni. Khaṇḍikatā bhinnatā khaṇḍaṃ, taṃ etassa atthīti khaṇḍaṃ, sīlaṃ. Chiddantiādīsupi eseva nayo. Vemajjhe bhinnaṃ vinivijjhanavasena. Visabhāgavaṇṇena gāvī viyāti sambandho. Visabhāgavaṇṇena upaḍḍhaṃ tatiyabhāgagataṃ sambhinnavaṇṇaṃ sabalaṃ, visabhāgavaṇṇeheva bindūhi antarantarāhi vimissaṃ kammāsaṃ. Ayaṃ imesaṃ viseso. Sabalarahitāni asabalāni, tathā akammāsāni. Sīlassa taṇhādāsabyato mocanaṃ vivaṭṭūpanissayabhāvāpādanaṃ, tasmā taṇhādāsabyato mocanavacanena tesaṃ sīlānaṃ vivaṭṭūpanissayatamāha. Bhujissabhāvakaraṇatoti iminā bhujissakarāni bhujissānīti uttarapadalopenāyaṃ niddesoti dasseti. Yasmā vā taṃsamaṅgipuggalo serī sayaṃvasī bhujisso nāma hoti, tasmāpi bhujissāni. Aviññūnaṃ appamāṇatāya ‘‘viññuppasatthānī’’ti vuttaṃ. Suparisuddhabhāvena vā sampannattā viññūhi pasatthānīti viññuppasatthāni.
彼等非断而连之；本非整体而分之。为说明其分段情形，谓曰“某者”等字。由此可证出家人的戒律范围应起始终结清楚。云“七十七”等语。确无他人遵循戒律分断者，故出家人在察觉细微戒律破坏处亦能辨别。戒律若连贯分断，如本断布之布片、或十片断布般。为使此亦得清晰示范，谓“非断者”之义。如此余下诸例均同。分断及分离即为断片，此即戒律之分断。断裂诸状亦适用此理。以水牛体之差别致其分别，以水牛的三部分色彩明显所区分，以及以色彩分隔之点为标，即是戒律中断之表现。此为其特别之处。无瑕与有瑕，如无业与有业，皆属戒律中之释门。因戒律如与烦恼渴爱解除有关，故谓解除渴爱之戒律一定含能解除烦恼，因而宣称解脱烦恼戒律最为殊胜。所谓能断烦恼的称谓乃示意该类戒律名为“须弥剑”，遂象征性指出。且因彼如同名为须弥剑的圣者，故戴有此戒律。因不明者莫测其大小，故称之为“显现净化者”；明智者则通晓此义。
Taṇhādiṭṭhīhi aparāmaṭṭhattāti ‘‘imināhaṃ sīlena devo vā bhavissāmi devaññataro vā’’ti taṇhāparāmāsena, ‘‘imināhaṃ sīlena devo hutvā tattha nicco dhuvo sassato bhavissāmī’’ti diṭṭhiparāmāsena ca aparāmaṭṭhattā. Parāmaṭṭhunti ‘‘ayaṃ te sīlesu doso’’ti catūsu vipattīsu yāya kāyaci vipattiyā dassanena parāmaṭṭhuṃ, anuddhaṃsetuṃ codetunti attho. Sīlaṃ nāma avippaṭisārādipārampariyena yāvadeva samādhisampādanatthanti āha ‘‘samādhisaṃvattanikānī’’ti. Samādhisaṃvattanappayojanāni samādhisaṃvattanikāni.
“以渴爱等错误见为极业重者”，谓“我凭此持戒将成天人，或成天人上者”，乃因渴爱错误观，谓“我凭此持戒成天，必定永恒常住”，乃因见错误观之极业重也。极业重者即“此为你持戒之过患”，于四逆罪等因身逆业之显现而为极业重大，劝使远离之义。所谓戒者，乃谓戒从无垢等戒法世代相续，旨在成就定，故曰“成就定者”，意指为成就定而得以相续者。
Samānabhāvo sāmaññaṃ, paripuṇṇacatupārisuddhibhāvena majjhe bhinnasuvaṇṇassa viya bhedābhāvato sīlena sāmaññaṃ sīlasāmaññaṃ, taṃ gato upagatoti sīlasāmaññagato. Tenāha ‘‘samānabhāvūpagatasīlo’’ti, sīlasampattiyā samānabhāvaṃ upagatasīlo sabhāgavuttikoti attho. Kāmaṃ puthujjanānampi catupārisuddhisīle nānattaṃ na siyā, taṃ pana na ekantikaṃ, idaṃ ekantikaṃ niyatabhāvatoti āha ‘‘natthimaggasīle nānatta’’nti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttanti maggasīlaṃ sandhāya taṃ ‘‘yāni tāni sīlānī’’tiādi vuttaṃ.
“同性质”谓一般相同，“具足四净”性质在中间如精选纯金无有杂质的质地相同者，谓因戒而得同一性质，名为持戒得同一性质，故曰“持戒得同性质者”，意即凭持戒功德而得同性质，是为俱会之义。欲乐凡夫虽持四净戒，仍有差异，非完全，而此非独具而固定，故曰“无道戒差异”，应以道戒为依止，“若何若何戒法”乃言此义。
Yāyanti yā ayaṃ mayhañceva tumhākañca paccakkhabhūtā. Diṭṭhīti maggasammādiṭṭhi. Niddosāti niddhutadosā, samucchinnarāgādipāpadhammāti attho. Niyyātīti vaṭṭadukkhato nissarati niggacchati. Sayaṃ niyyantīyeva hi taṃsamaṅgipuggalaṃ vaṭṭadukkhato niyyāpetīti vuccati. Yā satthu anusiṭṭhi, taṃ karotīti takkaro, tassa, yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjantassāti attho. Samānadiṭṭhibhāvanti sadisadiṭṭhibhāvaṃ saccasampaṭivedhena abhinnadiṭṭhibhāvaṃ.
“往往”“此我及汝虽彼此相依”。所谓见，乃指道正见。“灭恼”即除去恼害，谓余断贪等恶法。“必然”意指离苦流转得超脱也。说者自证自己令该人于苦流中得超脱，意亦如是。所谓行者者，行于如实所修道意，相同见取之性质，通达真实而无异见也。
Paṭhamasāraṇīyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第一可念经注释完毕。
2. Dutiyasāraṇīyasuttavaṇṇanā二、第二可念经注释
§12
12. Dutiye sabrahmacārīnanti sahadhammikānaṃ. Piyaṃ piyāyitabbakaṃ karontīti piyakaraṇā. Garuṃ garuṭṭhāniyaṃ karontīti garukaraṇā. Saṅgaṇhanatthāyāti saṅgahavatthuvisesabhāvato sabrahmacārīnaṃ saṅgahaṇāya saṃvattantīti sambandho. Avivadanatthāyāti saṅgahavatthubhāvato eva na vivadanatthāya. Sati ca avivadanahetubhūtasaṅgahakatte tesaṃ vasena sabrahmacārīnaṃ samaggabhāvo bhedābhāvo siddhoyevāti āha ‘‘sāmaggiyā’’tiādi.
第十二章 论同学比库，谓彼等相互亲爱，能相使亲密，称此为“亲爱所造行”。谓彼等行之利益为庄重，故谓庄重所造。依集会义，论同学比库之结集。非为辩论之目的，乃为结集者。谨记不争之理，其庄重统一无别，故谓“同学结集”等。
Dutiyasāraṇīyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第二可念经注释完毕。
3. Nissāraṇīyasuttavaṇṇanā三、出离经注释
§13
13. Tatiye vaḍḍhitāti bhāvanāpāripūrivasena paribrūhitā. Punappunaṃ katāti bhāvanāya bahulīkaraṇena aparāparaṃ pavattitā. Yuttayānasadisā katāti yathā yuttamājaññayānaṃ chekena sārathinā adhiṭṭhitaṃ yathāruci pavattati, evaṃ yathāruci pavattirahaṃ gahitā. Vatthukatāti vā adhiṭṭhānaṭṭhena vatthu viya katā, sabbaso upakkilesavisodhanena iddhivisesatāya pavattiṭṭhānabhāvato suvisodhitaparissayavatthu viya katāti vuttaṃ hoti. Adhiṭṭhitāti paṭipakkhadūrībhāvato subhāvitabhāvena taṃtaṃadhiṭṭhānayogyatāya ṭhapitā. Samantato citāti sabbabhāgena bhāvanūpacayaṃ gamitā. Tenāha ‘‘upacitā’ti. Suṭṭhu samāraddhāti iddhibhāvanāsikhāppattiyā sammadeva sambhāvitā. Abhūtabyākaraṇaṃ byākarotīti ‘‘mettā hi kho me cetovimutti bhāvitā’’tiādinā attani avijjamānaguṇābhibyāhāraṃ byāharati. Cetovimuttisaddaṃ apekkhitvā ‘‘nissaṭā’’ti vuttaṃ. Puna byāpādo natthīti idāni mama byāpādo nāma sabbaso natthīti ñatvā.
第十三章 论增上练习即专业静虑修习，谓反复修炼，反复执行。谓如驾车手用正确鞭策令马随意转向，亦如依喜好次第依正知而行。所说道理如置基据，各平息烦恼，得智慧增长，如细心栽培之场地，为成就特异力，故谓“置基之地”。所谓‘确定’者，云修心正向远障除灭已，心之安稳为修习基礎。遍持之意谓各部分均与修习相应，故称“相应”。立此词语以资应用。谓修法精进且适当，正当兴起。谓持之正法，故言“恰当已发”。谓无妄念、未惑无明障害，意谓“慈念已生”，所以能排除烦恼。谓能断妄语等恶行，故以佛语“慈念生心绝烦恼”摄示之。谓心自在解脱，名为“心解脱”。取此义故称“消除纷扰”。今已明悉此心自在，无杂乱故曰无纷扰也。
Balavavipassanāti bhayatupaṭṭhāne ñāṇaṃ, ādīnavānupassane ñāṇaṃ muccitukamyatāñāṇaṃ, bhaṅgañāṇanti catunnaṃ ñāṇānaṃ adhivacanaṃ. Yesaṃ nimittānaṃ abhāvena arahattaphalasamāpattiyā animittatā, taṃ dassetuṃ ‘‘sā hī’’tiādi vuttaṃ. Tattha rāgassa nimittaṃ, rāgo eva vā nimittaṃ rāganimittaṃ. Ādi-saddena dosanimittādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Rūpavedanādisaṅkhāranimittaṃ rūpanimittādi. Tesaṃyeva niccādivasena upaṭṭhānaṃ niccanimittādi. Tayidaṃ nimittaṃ yasmā sabbena sabbaṃ arahattaphale natthi, tasmā vuttaṃ ‘‘sā hi…pe… animittā’’ti. Nimittaṃ anussarati anugacchati ārabbha pavattati sīlenāti nimittānusārī. Tenāha ‘‘vuttappabhedaṃ nimittaṃ anusaraṇasabhāva’’nti.
所谓“般若慧”，即于恐惧监视中得之智慧，观无常等诸患，欲求解脱之慧，称此为灭尽观智，指四智之统称。因诸缘起之无常而得破坏真相之智者，谓“无相智”，此无相慧使得阿拉汉果得成就，如是演说指示。此中，贪欲为缘，谓贪即缘起故名欲缘。依其名义，集诸贪嗔痴缘相等称作缘起。依色受等五蕴为因，名色等为缘起。为此缘之无常等定性为无常相缘。此等缘为阿拉汉果无因所成，故有无相称。尔时，缘起随习，随行，起始发展及常住，由戒持所引导，故此说“此为缘起随法之小别”，表明缘起随缘之理。
Asmimānoti ‘‘asmī’’ti pavatto attavisayo māno. Ayaṃ nāma ahamasmīti rūpalakkhaṇo vedanādīsu vā aññataralakkhaṇo ayaṃ nāma attā ahaṃ asmīti. Asmimāno samugghātīyati etenāti asmimānasamugghāto, arahattamaggo. Puna asmimāno natthīti tassa anuppattidhammatāpādanaṃ kittento samugghātattameva vibhāveti.
‘Asmimāno’者，由‘asmī’（我）所起，谓自我认知之境界，称为‘我执’。此‘我执’之名，指用有形持相而知自我，或以受等其他诸法中某一相为我。‘Asmimāno’能埋没一切烦恼，其功效故称“烦恼尽灭”，谓此名为阿拉汉之路。又‘asmimāno’不存在时，意指此心无我执无我见，能断除一切烦恼，显明其功德的最高境界。
Nissāraṇīyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 驱摈经注释完毕。
4-5. Bhaddakasuttādivaṇṇanā4-5. 跋达咖经等注释
§14-15
14-15. Catutthe āramitabbaṭṭhena vā kammaṃ ārāmo etassāti kammārāmo. Kamme rato na ganthadhure vipassanādhure vāti kammarato. Punappunaṃ yuttoti tapparabhāvena anu anu yutto pasuto. Ālāpasallāpoti itthivaṇṇapurisavaṇṇādivasena punappunaṃ lapanaṃ. Pañcame natthi vattabbaṃ.
第十四至十五节，‘āramitabbaṭṭhena vā kammaṃ ārāmo etassāti kammārāmo’者，意为“依止四种应当依止之事而摄持业”，称为“业因”。乐于业行者，即为业因住处；“不论是束缚不放还是有观照执著”，乃是对业因的说明。“反复相续”者，意指禅定业力相继不断；“言语诳语”者，比喻如多次反复言说同一话题，此处并未讲第五者。
Bhaddakasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 跋达咖经等注释完毕。
6. Nakulapitusuttavaṇṇanā6. 那古喇父经注释
§16
16. Chaṭṭhe visabhāgavedanuppattiyā kakaceneva catuiriyāpathaṃ chindanto ābādhayatīti ābādho, so yassa atthīti ābādhiko. Taṃsamuṭṭhānadukkhena dukkhito. Adhimattagilānoti dhātusaṅkhayena parikkhīṇasarīro.
16. 第六，『患病者』（ābādhiko）：由于异常感受的生起，如同被锯子截断四威仪一般而令人苦恼，故称为『患』（ābādho）；具有此患者，即称为『患病者』。因由该患所生起之苦而感到痛苦。『病重者』（adhimattagilāno）：谓因诸界耗竭而身体极度衰弱者。
Sappaṭibhayakantārasadisā soḷasavatthukā aṭṭhavatthukā ca vicikicchā tiṇṇā imāyāti tiṇṇavicikicchā. Vigatā samucchinnā pavattiādīsu ‘‘evaṃ nu kho na nu kho’’ti evaṃ pavattikā kathaṃkathā assāti vigatakathaṃkathā. Sārajjakarānaṃ pāpadhammānaṃ pahīnattā rāgavikkhepesu sīlādiguṇesu ca tiṭṭhakattā vesārajjaṃ, visāradabhāvaṃ veyyattiyaṃ pattāti vesārajjappattā. Attanā eva paccakkhato diṭṭhattā na paraṃ pacceti, nassa paro paccetabbo atthīti aparappaccayā.
此段讲述消除恐惧之心态，形容“十六至十八十八幅恐怖森林”般的心理障碍已断。‘vicikicchā tiṇṇā’者，谓疑惑已除。这是内在动因不再生起质疑，不再有“是否如此”的争辩。由此，恶法被摒弃，对身心染爱执着消减，品德端正，故得声誉广布，习于正行，具有卓越资质。“自身已观察反知，无需依止他知”是这等内证境界。
Gilānā vuṭṭhitoti gilānabhāvato vuṭṭhāya ṭhito. Bhāvappadhāno hi ayaṃ niddeso. Gilāno hutvā vuṭṭhitoti idaṃ pana atthamattanidassanaṃ.
『从病中康复者』（gilānā vuṭṭhito）：谓从生病状态中脱离而得以安立。此处之叙述以状态为主。而『曾为病人，今已痊愈』，此乃就义理而作之说明。
Nakulapitusuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 那古喇父经注释完毕。
7. Soppasuttavaṇṇanā7. 索巴经注释
§17
17. Sattame paṭisallānā vuṭṭhitoti ettha paṭisallānanti tehi tehi saddhivihārikaantevāsikaupāsakādisattehi ceva rūpārammaṇādisaṅkhārehi ca paṭinivattitvā apasakkitvā nilīyanaṃ vivecanaṃ. Kāyacittehi tato vivitto ekībhāvo pavivekoti āha ‘‘ekībhāvāyā’’tiādi. Ekībhāvatoti ca iminā kāyavivekato vuṭṭhānamāha. Dhammanijjhānakkhantitotiādinā cittavivekato. Vuṭṭhitoti tato duvidhavivekato bhavaṅguppattiyā sabrahmacārīhi samāgamena upeto.
第十七节 ‘paṭisallānā vuṭṭhitoti’者，指于修行中依止退避殊胜事物的起现。‘paṭisallāna’为依止，指依靠信、戒、禅、慧诸功德及净语善行、善根等修行之处所。修行者于五蕴诸观中，以身心分离、独一静心为特色，此即所谓‘ekībhāva’，故曰“我称为独一静心”。‘Dhammanijjhānakkhanti’说明此身心离别中生起之智慧忍耐。质述‘vuṭṭhitoti’是慧眼起现，殊胜分离，相依于有共证清净僧侶的会合而成。
Soppasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《睡眠经》注释完毕。
8. Macchabandhasuttavaṇṇanā八、《渔夫经》注释
§18
18. Aṭṭhame macchaghātakanti macchabandhaṃ kevaṭṭaṃ. Orabbhikādīsu urabbhā vuccanti eḷakā, urabbhe hantīti orabbhiko. Sūkarikādīsupi eseva nayo.
第十八条 「捕捉鱼」即为捕鱼的业。称为捕鱼者的，亦称渔夫。在乌拉比迦等地被称为乌拉巴，意谓舒展、延展者。猪类居住区等地亦称此名。
Macchabandhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《渔夫经》注释完毕。
9. Paṭhamamaraṇassatisuttavaṇṇanā九、《第一死念经》注释
§19
19. Navame evaṃnāmake gāmeti nātikānāmakaṃ gāmaṃ nissāya. Dvinnaṃ cūḷapitimahāpitiputtānaṃ dve gāmā, tesu ekasmiṃ gāme. Ñātīnañhi nivāsaṭṭhānabhūto gāmo ñātiko, ñātikoyeva nātiko ña-kārassa na-kārādeso ‘‘animittā na nāyare’’tiādīsu (visuddhi. 1.174; saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.20; jā. aṭṭha. 2.2.34) viya. So kira gāmo yesaṃ tadā tesaṃ pubbapurisena attano ñātīnaṃ sādhāraṇabhāvena nivasito, tena ñātikoti paññāyittha. Atha pacchā dvīhi dāyādehi dvidhā vibhajitvā paribhutto. Giñjakā vuccati iṭṭhakā, giñjakāhiyeva kato āvasathoti giñjakāvasatho. So hi āvāso yathā sudhāparikammena payojanaṃ natthi, evaṃ iṭṭhakāhi eva cinitvā chādetvā kato. Tasmiṃ kira padese mattikā sakkharamarumpavālukādīhi asammissā kathinā saṇhasukhumā, tāya katāni kulālabhājanānipi silāmayāni viya daḷhāni. Tasmā te upāsakā tāya mattikāya dīghaputhū iṭṭhakā kāretvā ṭhapetvā ṭhapetvā dvāravātapānakavāṭatulāyo sabbaṃ dabbasambhārena vinā tāhi iṭṭhakāhiyeva pāsādaṃ kāresuṃ. Tena vuttaṃ ‘‘iṭṭhakāmaye pāsāde’’ti.
第十九条 「称为村落」者，以名为纳蒂卡之村为依据。小而大的父、子辈共有两村，其中一村被称为 "亲属村"，乃因该村是亲属们居住之处，所以得名。后来由两个继承人将其一分为二，称作 "树林居民"，即树林意味着居于树林者之所居。该处住宅如同用纯净泥土夯实建造一般，泥土与沙砾等结合坚硬而细腻，坚固如石造房屋，故居士们用大量长条形泥砖反复堆砌，筑成无门窗的建筑作为庇护所。因此有言「泥砖茅屋之庇护所」。
Rattindivanti ekarattidivaṃ. Bhagavato sāsananti ariyamaggappaṭivedhāvahaṃ satthu ovādaṃ. Bahu vata me kataṃ assāti bahu vata mayā attahitaṃ pabbajitakiccaṃ kataṃ bhaveyya.
昼夜亦即一昼夜。所谓世尊之教法，係指能揭示圣道正见者的世尊嘱教。我确实已做许多事，为我及他人利益完成出家之功德。
Tadantaranti tattakaṃ velaṃ. Ekapiṇḍapātanti ekaṃ divasaṃ yāpanappahonakaṃ piṇḍapātaṃ. Yāva anto paviṭṭhavāto bahi nikkhamati, bahi nikkhantavātovā anto pavisatīti ekasseva pavesanikkhamo viya vuttaṃ, taṃ nāsikāvātabhāvasāmaññenāti daṭṭhabbaṃ.
间隔此时间，谓一天布施饭食。饭食覆至尽头之后，散布出去。散布者之出的风，如同风进风出，故宜晓知为鼻孔气息变化常态。
Paṭhamamaraṇassatisuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《第一死念经》注释完毕。
10. Dutiyamaraṇassatisuttavaṇṇanā十、《第二死念经》注释
§20
20. Dasame nikkhanteti vītivatte. Patigatāyāti paccāgatāya, sampattāyāti attho. Tenāha ‘‘paṭipannāyā’’ti. So mamassa antarāyoti yathāvuttā na kevalaṃ kālakiriyāva, mama atidullabhaṃ khaṇaṃ labhitvā tassa satthusāsanamanasikārassa ceva jīvitassa ca saggamokkhānañca antarāyo assa, bhaveyyāti attho. Tenāha ‘‘tividho antarāyo’’tiādi. Vipajjeyyāti vipattiṃ gaccheyya. Satthakena viya aṅgapaccaṅgānaṃ kantanakārakā kāye sandhibandhanacchedakavātā satthakavātā. Kattukamyatāchandoti niyyānāvaho kattukamyatākusalacchando. Payogavīriyanti bhāvanānuyogavīriyaṃ. Na paṭivāti na paṭinivattatīti appaṭivānī, antarā vosānānāpajjanavīriyaṃ. Tenāha ‘‘anukkaṇṭhanā appaṭisaṅgharaṇā’’ti.
第二十条 「消散」即指破灭。所言「反向来」意为回归，「成就」即此义。佛言「修行者」，意指佛法修行者。有言此为他人障碍，意味着非唯时日妨碍，世尊教法与生命及天上解脱亦成障碍。故称「三重障碍」等。谓其遭遇不顺遂。佛教内各肢体俱为陈旧血肉之障，如佛所言「佛风」能断其障。谓「想成行」乃内趣生起之不善贪欲。谓「修行勤奋」意即依修习行功力。谓「不反逆、不退转」者为坚定不动摇之志。佛言「不怨恨、不争执」意指无恼恨无争斗之力。
Dutiyamaraṇassatisuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第二念死经注释完毕。
Sāraṇīyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 可念品注释完毕。