(21) 1. Kimilavaggo · (21) 1. 虫品复注
(21) 1. Kimilavaggo（二十一）第一 虫品
1-4. Kimilasuttādivaṇṇanā一至四 虫经等之义注
§201-4
201-4. Pañcamassa paṭhamadutiyāni uttānatthāneva. Tatiye adhivāsanaṃ khamanaṃ, paresaṃ dukkaṭaṃ duruttañca paṭivirodhākaraṇena attano upari āropetvā vāsanaṃ adhivāsanaṃ, tadeva khantīti adhivāsanakkhanti. Subhe ratoti sūrato, suṭṭhu vā pāpato orato virato sorato, tassa bhāvo soraccaṃ. Tenāha ‘‘soraccenāti sucisīlatāyā’’ti. Sā hi sobhanakammaratatā, suṭṭhu vā pāpato oratabhāvo viratatā. Catutthe natthi vattabbaṃ.
第五章第一、二节解释须以正面明示行善之目的为要义。第三节论及心之守护犹如忍耐，忍受他人的恶行、恶语而不反击，此乃以自身正念超越外境所生之烦恼，谓之忍耐之持守。善人称之为清净持戒之表现，即因其乐于作善，远离恶行，心态清净恬淡，故曰『以清净持戒为护卫』。第四节无订论可出。
Kimilasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 虫经等之义注已毕。
5. Cetokhilasuttavaṇṇanā五 心荒芜经之义注
§205
205. Pañcame cetokhilā nāma atthato vicikicchā kodho ca. Te pana yasmiṃ santāne uppajjanti, tassa kharabhāvo kakkhaḷabhāvo hutvā upatiṭṭhanti, pageva attanā sampayuttacittassāti āha ‘‘cittassa thaddhabhāvā’’ti. Yathā lakkhaṇapāripūriyā gahitāya sabbā satthu rūpakāyasirī gahitā eva nāma hoti evaṃ sabbaññutāya sabbadhammakāyasirī gahitā eva nāma hotīti tadubhayavatthukameva kaṅkhaṃ dassento ‘‘sarīre kaṅkhamāno’’tiādimāha. Vicinantoti dhammasabhāvaṃ vīmaṃsanto. Kicchatīti kilamati. Vinicchetuṃ na sakkotīti sanniṭṭhātuṃ na sakkoti. Ātapati kileseti ātappaṃ, sammāvāyāmoti āha ‘‘ātappāyāti kilesasantāpanavīriyakaraṇatthāyā’’ti. Punappunaṃ yogāyāti bhāvanaṃ punappunaṃ yuñjanāya. Satatakiriyāyāti bhāvanāya nirantarappayogāya.
第五章第五节论精神之七患，其中疑惑与愤怒二者尤为重要。此二者在生起于心时，呈现坚硬刚烈状态，故称其为心之顽固。其证如经文所喻：善法悉皆涵盖于佛陀谛体，亦即一切根本法体具足。由此证大法体含一切法相，皆包含之义，故谓心念如置疑而未决断，即动摇不定。七患中「犹豫」谓犹疑不决，「动摇」谓不能断除，此二义相通。热诚则为烦恼燃烧发作之源。正勤则为令烦恼减弱退转之动力。再三修习即不断修行之意。百劳则指持久精勤修行。
Paṭivedhadhamme kaṅkhamānoti ettha kathaṃ lokuttaradhamme kaṅkhā pavattīti? Na ārammaṇakaraṇavasena , anussutākāraparivitakkaladdhe parikappitarūpe kaṅkhā pavattatīti dassento āha ‘‘vipassanā…pe… vadanti, taṃ atthi nu kho natthīti kaṅkhatī’’ti. Sikkhāti cettha pubbabhāgasikkhā veditabbā. Kāmañcettha visesuppattiyā mahāsāvajjatāya ceva saṃvāsanimittaṃ ghaṭanāhetu abhiṇhuppattikatāya ca sabrahmacārīsūti kopassa visayo visesetvā vutto, aññatthāpi kopo na cetokhiloti na sakkā viññātunti keci. Yadi evaṃ vicikicchāyapi ayaṃ nayo āpajjati, tasmā yathārutavasena gahetabbaṃ.
关于惑乱之疑，此处如何理解世间法之疑问？非因根本所执而起的观念疑惑，非因听闻后之疑虑而生。如经中明言：正观学者言『有疑即为疑，有无疑即为不疑』。此疑乃修学前段之疑惑，非劣欲、恶念及大烦恼所生。因怒缘起而生之妄执乃心之某一分别，此非七患疑惑。若即使如此疑惑产生，亦当依善法正理深入研讨，务取善法。
Cetokhilasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 心荒芜经之义注已毕。
6-8. Vinibandhasuttādivaṇṇanā六至八 缚经等之义注
§206-8
206-8. Chaṭṭhe pavattituṃ appadānavasena kusalacittaṃ vinibandhantīti cetasovinibandhā. Taṃ pana vinibandhantā muṭṭhiggāhaṃ gaṇhantā viya hontīti āha ‘‘cittaṃ vinibandhitvā’’tiādi. Kāmagiddho puggalo vatthukāmepi kilesakāmepi assādeti abhinandatīti vuttaṃ ‘‘vatthukāmepi kilesakāmepī’’ti. Attano kāyeti attano nāmakāye, attabhāve vā. Bahiddhārūpeti paresaṃ kāye anindriyabaddharūpe ca. Udaraṃ avadihati upacinoti pūretīti udarāvadehakaṃ. Seyyasukhanti seyyāya sayanavasena uppajjanakasukhaṃ. Samparivattakanti samparivattitvā. Paṇidhāyāti taṇhāvaseneva paṇidahitvā. Iti pañcavidhopi lobhaviseso eva ‘‘cetovinibandho’’ti vuttoti veditabbo. Sattamaṭṭhamesu natthi vattabbaṃ.
第五章第六节论及六患中锁心限制者，即被良善之德缚住。如同牢固抓住之物，不易驰散，谓之「心之束缚」。欲望强者虽执着俗世之物如衣服及染污欲望，但因不能超越烦恼为害即执着现象之名而起生。身即名身自身或彼自体也。外身所执者非身体本体而为堕落感官之所缚。所谓腹为贪欲之所盛盖、饱满也。卧具之乐为安卧乐趣。旋转者谓心念循环转动。愿望者乃贪欲所发之渴求。以上皆为贪欲之特异表现，归属于“心之束缚”范畴。第七患无议论。
Vinibandhasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《缚结经》等的注释已结束。
9-10. Gītassarasuttādivaṇṇanā九至十、《歌声经》等的注释。
§209-210
209-210. Navame āyatako nāma gītassaro taṃ taṃ vattaṃ bhinditvā akkharāni vināsetvā pavattoti āha ‘‘āyatakenā’’tiādi. Dhammehi suttavattaṃ nāma atthi, gāthāvattaṃ nāma atthi, taṃ vināsetvā atidīghaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Dhammañhi bhāsantena caturassena vattena parimaṇḍalāni padabyañjanāni dassetabbāni. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sarabhañña’’nti (cūḷava. 249) ca vacanato sarena dhammaṃ bhaṇituṃ vaṭṭati. Sarabhaññe kira taraṅgavattadhotakavattabhāgaggahakavattādīni dvattiṃsa vattāni atthi. Tesu yaṃ icchati, taṃ kātuṃ labhatīti. Dasame natthi vattabbaṃ.
第五章第九节至第十节论入声类称为音律，如断裂各节音韵字母之意。此等相法存于律范、经律歌谣中，不可任意更改，因更改即脱离常轨，非正轨之法。语言所表达之法应以四种韵律甲乙丙丁等排列示现。『沙罗朋耶！比库！』语句具严整韵律方能正传法义。入声乃二十三种韵律合成体中之一，依喜好取用其一即可。第十节无议论。
Gītassarasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《歌声经》等的注释已结束。
Kimilavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 基弥拉品的注释已结束。