(20) 5. Brāhmaṇavaggo · (20) 5. 婆罗门品复注
(20) 5. Brāhmaṇavaggo（二十）五、婆罗门品
1. Soṇasuttavaṇṇanā一、索那经注释
§191
191. Pañcamassa paṭhame sampiyenevāti aññamaññapemeneva kāyena ca cittena ca missībhūtā saṅghaṭṭitā saṃsaṭṭhā hutvā saṃvāsaṃ vattenti, na appiyena niggahena vāti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘piya’’ntiādi. Udaraṃ avadihati upacinoti pūretīti udarāvadehakaṃ. Bhāvanapuṃsakañcetaṃ, udarāvadehakaṃ katvā udaraṃ pūretvāti attho. Tenāha ‘‘udaraṃ avadihitvā’’tiādi.
第五品第一节中说，彼此相亲相爱，身心和合，不怨不恨，集结成一团联系紧密，彼此间和睦住处，非因憎恨而聚合。故此称谓「亲」及类似。此处“腹”字表示承载盛满，喻示成员如同腹中所载，意指培育成长。此为修习者团体，作了腹中盛满之比喻，表示彼此全心投入，互为支撑。故有「腹中盛满」之言。
Soṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 索那经注释完毕。
2. Doṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā二、多纳婆罗门经注释
§192
192. Dutiye pavattāroti (dī. ni. ṭī. 1.285) pāvacanabhāvena vattāro. Yasmā te tesaṃ mantānaṃ pavattanakā, tasmā āha ‘‘pavattayitāro’’ti. Sudde bahi katvā rahobhāsitabbaṭṭhena mantā eva taṃtaṃatthappaṭipattihetutāya mantapadaṃ. Anupanītāsādhāraṇatāya rahassabhāvena vattabbakiriyāya adhigamūpāyaṃ. Sajjhāyitanti gāyanavasena sajjhāyitaṃ. Taṃ pana udattānudattādīnaṃ sarānaṃ sampadāvaseneva icchitanti āha ‘‘sarasampattivasenā’’ti. Aññesaṃ vuttanti pāvacanabhāvena aññesaṃ vuttaṃ. Samupabyūḷhanti saṅgahetvā uparūpari saññūḷhaṃ. Rāsikatanti iruvedayajuvedasāmavedādivasena, tatthāpi paccekaṃ mantabrahmādivasena, ajjhāyānuvākādivasena ca rāsikataṃ. Tesanti mantānaṃ kattūnaṃ. Dibbena cakkhunā oloketvāti dibbacakkhuparibhaṇḍena yathākammūpagañāṇena sattānaṃ kammassakatādiṃ, paccakkhato dassanaṭṭhena dibbacakkhusadisena pubbenivāsañāṇena atītakappe brāhmaṇānaṃ mantajjhenavidhiñca oloketvā. Pāvacanena saha saṃsandetvāti kassapasammāsambuddhassa yaṃ vacanaṃ vaṭṭasannissitaṃ, tena saha aviruddhaṃ katvā. Na hi tesaṃ vivaṭṭasannissito attho paccakkho hoti. Aparāpareti aṭṭhakādīhi aparāpare pacchimā okkākarājakālādīsu uppannā. Pakkhipitvāti aṭṭhakādīhi ganthitamantapadesu kilesasannissitapadānaṃ tattha tattha pade pakkhipanaṃ katvā. Viruddhe akaṃsūti brāhmaṇadhammikasuttādīsu (su. ni. brāhmaṇadhammikasuttaṃ 286 ādayo) āgatanayena saṃkilesatthadīpanato paccanīkabhūte akaṃsu.
第二节中所谓推动者，依持戒语义谓之「推动者」。因他们是谋议者中起推动作用者，故称之为推动者。断除杂念，缄默不语，只有谋议用于体用目的，逐步达成默契。出于绝对照顾隐秘事务的目的而举行秘密会议。此外，sajjhāyita 为歌唱般引导教学。因其声调有高低起伏，类似和谐流畅，故称为「声韵具足」。又谓其他教团成员间联络沟通乃持戒用语，彼此交流合议成一体。以享乐天、医师及婆罗门医者等具名，及诸如个人密谋者、讲师与随从也参与其中。是为谋议者的统称。彼等用神通眼观察世间众生的业因果及前世现象，亦以往世婆罗门谋议方法进行观察，所谓先见之知。与持戒合议共处故不相悖。观照相符，因而无违背义。所谓先后生次第、诸行佛法等起，实是八十部中的后生者所起。逐段插入并严守淫秽言语出现处真言。相斥者即婆罗门律经中演示虚假之言，其中八支即已归属污秽者。
Usūnaṃ asanakammaṃ issatthaṃ, dhanusippena jīvikā. Idha pana issatthaṃ viyāti issatthaṃ, sabbaāvudhajīvikāti āha ‘‘yodhājīvakammenā’’ti, āvudhaṃ gahetvā upaṭṭhānakammenāti attho. Rājaporisaṃ nāma vinā āvudhena poroheccāmaccakammādirājakammaṃ katvā rājupaṭṭhānaṃ. Sippaññatarenāti gahitāvasesena hatthiassasippādinā. Kumārabhāvato pabhuti caraṇena komārabrahmacariyaṃ.
此节论及兵器使用与战争。箭矢为生计手段（职业）。此处所言「生计」指以弓箭为具，行守护之业。除执弓者外，尚有所谓执持王宫礼仪等专责者，属帝王守护业。手艺见长者，具大象兵之巧，少年时期即练习专门戒律生活。
Udakaṃ pātetvā dentīti dvāre ṭhitasseva brāhmaṇassa hatthe udakaṃ āsiñcantā ‘‘idaṃ te, brāhmaṇa, bhariyaṃ posāpanatthāya demā’’ti vatvā denti. Kasmā pana te evaṃ brahmacariyaṃ caritvāpi dāraṃ pariyesanti, na yāvajīvaṃ brahmacārino hontīti? Micchādiṭṭhivasena. Tesañhī evaṃ diṭṭhi hoti ‘‘yo puttaṃ na uppādeti, so kulavaṃsacchedakaro hoti, tato niraye paccatī’’ti. Cattāro kira abhāyitabbaṃ bhāyanti gaṇḍuppādako, kikī, kontinī, brāhmaṇoti. Gaṇḍuppādā kira mahāpathaviyā khayanabhayena mattabhojanā honti, na bahuṃ mattikaṃ khādanti. Kikī sakuṇikā ākāsapatanabhayena aṇḍassa upari uttānā seti. Kontinī sakuṇī pathavīkampanabhayena pādehi bhūmiṃ na suṭṭhu akkamati. Brāhmaṇā kulavaṃsūpacchedabhayena dāraṃ pariyesanti. Āhu cettha –
此节说，有人登门呈水献茶给门前婆罗门，言称是为养护妻室之用。何故即使奉行戒律，婆罗门仍然求妻？因其内心持邪见。持邪见者认为“若不生子，则为灭族灭门之人，死后必入地狱”。四种他们应畏惧之事，包括脚被砍断者、雀鸟、翅膀残缺及婆罗门。断脚者因恐地裂困苦，只食少许食物不多涉泥土。雀鸟因畏惧高空及蛋巢，常悬空栖息。翅残鸟因畏震地，而无法稳健行走。婆罗门因畏断族灭门而入苦。此中陈说
‘‘Gaṇḍuppādo kikī ceva, kontī brāhmaṇadhammiko;
「断肢者及雀鸟，婆罗门皆属此类；
Ete abhayaṃ bhāyanti, sammūḷhā caturo janā’’ti. (su. ni. aṭṭha. 2.293);
此四害人皆畏惧，皆为身心摇动之人。」（节录自《长部》注疏第二册第293页）
Sesamettha uttānameva.
此处止于开头。
Doṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 多纳婆罗门经注释完毕。
3. Saṅgāravasuttavaṇṇanā三、桑嘎拉瓦经注释
§193
193. Tatiye (saṃ. ni. ṭī. 2.5.236) paṭhamaññevāti puretaraṃyeva, asajjhāyakatānaṃ mantānaṃ appaṭibhānaṃ pageva paṭhamaṃyeva siddhaṃ, tattha vattabbameva natthīti adhippāyo. Pariyuṭṭhānaṃ nāma abhibhavo gahaṇanti āha ‘‘kāmarāgapariyuṭṭhitenāti kāmarāgaggahitenā’’ti. Vikkhambheti apanetīti vikkhambhanaṃ, paṭipakkhato nissarati etenāti nissaraṇaṃ. Vikkhambhanañca taṃ nissaraṇañcāti vikkhambhananissaraṇaṃ. Tenāha ‘‘tatthā’’tiādi. Sesapadadvayepi eseva nayo. Attanā araṇīyo pattabbo attho attattho. Tathā parattho veditabbo.
第193条。所谓第三者（《综合律》的注释，第2卷第5章第236节）谓‘第一者就在先前’，指的是前述者中无烦恼之人心意领悟不足的情况，于是判定为第一。如其所言，‘应无其他’为执断。《pariyuṭṭhāna》者，谓支配、占有，释说‘欲爱之支配’即由欲爱所占据。‘vikkhambha’意为远离，即从对立面离开，‘vikkhambhanissaraṇa’合为离弃远离。因此，文中‘tatthā’等词即依此理。末尾两句话亦同理：自身者指戒、彼岸义应掌握；同样，他境亦应了知。
‘‘Aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahatī’’tiādīsu (paṭi. ma. 1.52) byāpādādīnaṃ anāgatattā byāpādavāre tadaṅganissaraṇaṃ na gahitaṃ. Kiñcāpi na gahitaṃ, paṭisaṅkhānavasena tassa vinodetabbatāya tadaṅganissaraṇampi labbhatevāti sakkā viññātuṃ. Ālokasaññā upacārappattā vā appanāppattā vā. Yo koci kasiṇajjhānādibhedo samatho. Dhammavavatthānaṃ upacārappanāppattavasena gahetabbaṃ.
关于‘不观无常而捨常见’等语（《增壹阿含》1卷52页）论述了嗔恨等不善心态的未发生性。嗔恨波动尚未显现，因此未必已被除灭。即使未完全除灭，仍可通过回想而获得除去嗔恚的机会。光明观念可分为暂得与常得。若有人从光明入禅定，则应以此为正治法门。
Kudhitoti tatto. Ussūrakajātoti tasseva kudhitabhāvassa ussūrakaṃ accuṇhataṃ patto. Tenāha ‘‘usumakajāto’’ti. Tilabījakādibhedenāti tilabījakaṇṇikakesarādibhedena sevālena. Paṇakenāti udakapicchillena. Appasanno ākulatāya. Asannisinno kalaluppattiyā. Anālokaṭṭhāneti ālokarahite ṭhāne.
『愤怒』者，乃极度烦热也。『如日出时之状』者，乃达彼愤怒之状态、如烈日当空之酷热也。故云『如热气腾腾之状』。『以芝麻种子等之别』者，乃以芝麻种子、花蕊、花丝等各种水草之分别。『以黏液』者，乃以水中之黏滑物。『不清澈』者，因混浊纷乱故。『不沉静』者，因泥沙扬起故。『无光明之处』者，乃于无光亮之处也。
Saṅgāravasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 桑嘎拉瓦经注释已毕。
4. Kāraṇapālīsuttavaṇṇanā4. 咖拉纳巴离经注释
§194
194. Catutthe paṇḍito maññeti ettha maññeti idaṃ ‘‘maññatī’’ti iminā samānatthaṃ nipātapadaṃ. Tassa iti-saddaṃ ānetvā atthaṃ dassento ‘‘paṇḍitoti maññatī’’ti āha. Anumatipucchāvasena cetaṃ vuttaṃ. Tenevāha ‘‘udāhu no’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññati bhavaṃ piṅgiyānī samaṇassa gotamassa paññāveyyattiya’’nti vuttamevatthaṃ puna gaṇhanto ‘‘paṇḍito maññe’’ti āha, tasmā vuttaṃ ‘‘bhavaṃ piṅgiyānī samaṇaṃ gotamaṃ paṇḍitoti maññati udāhu no’’ti, yathā te khameyya, tathā naṃ kathehīti adhippāyo. Ahaṃ ko nāma, mama avisayo esoti dasseti. Ko cāti hetunissakke paccattavacananti āha ‘‘kuto cā’’ti. Tathā cāha ‘‘kena kāraṇena jānissāmī’’ti, yena kāraṇena samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṃ jāneyyaṃ , taṃ kāraṇaṃ mayi natthīti adhippāyo. Buddhoyeva bhaveyya abuddhassa sabbathā buddhañāṇānubhāvaṃ jānituṃ asakkuṇeyyattāti. Vuttañhetaṃ – ‘‘appamattakaṃ panetaṃ, bhikkhave, oramattakaṃ sīlamattakaṃ, yena puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya (dī. ni. 1.7). Atthi, bhikkhave, aññeva dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā…pe… yehi tathāgatassa yathābhūtaṃ vaṇṇaṃ sammā vadamāno vadeyyā’’ti (dī. ni. 1.28) ca. Etthāti ‘‘sopi nūnassa tādiso’’ti etasmiṃ pade.
第194条。注者认为“maññeti”语助词构成同义句，先说明‘pañḍita maññatī’意为‘智者之认为’。经由询问得知此语用意。进一步以佛陀为焦点，说‘如来即智者’，以此否定其他说法。然后论述‘我是谁’‘我的对象是什么’等问题。质疑认知之缘起原因，结论是只有佛陀能真正通达智见。接着引述经文，表明不应对如来之特质轻慢，须正确表达其真实特性。本句末尾意谓‘确有此理’。
Pasatthappasatthoti pasatthehi pāsaṃsehi attano guṇeheva so pasattho, na tassa kittinā, pasaṃsāsabhāveneva pāsaṃsoti attho. Tenāha ‘‘sabbaguṇāna’’ntiādi. Maṇiratananti cakkavattino maṇiratanaṃ.
‘pasatthappasatthoti’一词，意指以赞美称赞自身优点，而非外人之誉。此处‘赞美’意为具足一切美德。后以‘宝石翡翠’喻示帝王之宝，体现最高尊贵。
Sadevake pāsaṃsānampi pāsaṃsoti dassetuṃ ‘‘pasatthehi vā’’ti dutiyavikappo gahito. Araṇīyato attho, so eva vasatīti vasoti atthavaso. Tassa tassa payogassa ānisaṃsabhūtaṃ phalanti āha ‘‘atthavasanti atthānisaṃsa’’nti. Attho vā phalaṃ tadadhīnavuttitāya vaso etassāti atthavaso, kāraṇaṃ.
在诸天众赞叹中，“赞叹”一词又作第二种解释为“安住”。谓安住者，即居于其中之义。因此，言“安住”者，指居住。且以每种用法为依据，有因缘所产生的结果，于是说“安住者，因有安住之因故而安住”。所谓“安住”即为理由。
Khuddakamadhūti khuddakamakkhikāhi katadaṇḍakamadhu. Aneḷakanti niddosaṃ apagatamakkhikaṇḍakaṃ.
称为“小蜜”，即由小蜂所采集之蜜。所谓“无毒”，则指无害无忌之蜜。
Udāharīyati ubbegapītivasenāti udānaṃ, tathā vā udāharaṇaṃ udānaṃ. Tenāha ‘‘udāhāraṃ udāharī’’ti. Yathā pana taṃ vacanaṃ udānanti vuccati, taṃ dassetuṃ ‘‘yathā hī’’tiādi vuttaṃ. Sesaṃ suviññeyyameva.
“引用”为发起热忱之意，亦指赞叹赞扬之言。因此言“示范”，“示范”即引用之意。如同那“发起热忱”之言，亦名“引用”，故言“示范即引用”。至于该语被称为“发起热忱”，是为了显示其意义，如前所述，余文则需精细辨解。
Kāraṇapālīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 咖拉纳巴离经注释已毕。
5. Piṅgiyānīsuttavaṇṇanā5. 宾吉亚尼经注释
§195
195. Pañcame sabbasaṅgāhikanti sarīragatassa ceva vatthālaṅkāragatassa cāti sabbassa nīlabhāvassa saṅgāhakavacanaṃ. Tassevāti nīlādisabbasaṅgāhikavasena vuttaatthasseva. Vibhāgadassananti pabhedadassanaṃ. Yathā te licchavirājāno apītādivaṇṇā eva keci keci vilepanavasena pītādivaṇṇā khāyiṃsu, evaṃ anīlādivaṇṇā eva keci vilepanavasena nīlādivaṇṇā khāyiṃsu. Te kira suvaṇṇavicittehi maṇiobhāsehi ekanīlā viya khāyanti.
195.「第五者，诸染着具」，谓身中之尘垢及衣饰之染垢，亦即一切蓝色调皮染所称为“染着”。“乃是”指色份诸蓝等“诸染着”之意义。“分相显示”是分种辨别之义。如同利邑国王之人肤色有蓝及黄等相，有的被污渍污染成黄相，有的亦因污染而成蓝相。如同那以金镶玉般光彩夺目之蓝色皮肤者，亦被这种染渍所蚀损。
Kokanadanti vā padumavisesanaṃ yathā ‘‘kokāsaka’’nti. Taṃ kira bahupattaṃ vaṇṇasampannaṃ ativiya sugandhañca hoti. Ayañhettha attho – yathā kokanadasaṅkhātaṃ padumaṃ pāto sūriyuggamanavelāya phullaṃ vikasitaṃ avītagandhaṃ siyā virocamānaṃ, evaṃ sarīragandhena guṇagandhena ca sugandhaṃ, saradakāle antalikkhe ādiccamiva attano tejasā tapantaṃ, aṅgehi niccharantajutitāya aṅgīrasaṃ sambuddhaṃ passāti.
“可看为莲花之特征”者，即所谓“莲蓬”。此物多瓣、丰厚且色彩鲜艳，且极其香洁。此义即如莲蓬名号所示，谓太阳初升时莲花盛开，色香纯净无秽，光辉明亮。在秋季时节于空中犹如钻石光辉闪耀，莲蓬自身发出芬芳。此花瓣遍布全身，如光辉烁烁之莲蓬，犹见已成佛陀光明照耀其身。
Piṅgiyānīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 宾吉亚尼经注释已毕。
6. Mahāsupinasuttavaṇṇanā6. 大梦经注释
§196
196. Chaṭṭhe dhātukkhobhakaraṇapaccayo nāma visabhāgabhesajjasenāsanāhārādipaccayo. Atthakāmatāya vā anatthakāmatāya vāti pasannā atthakāmatāya, kuddhā anatthakāmatāya. Atthāya vā anatthāya vāti sabhāvato bhavitabbāya atthāya vā anatthāya vā. Upasaṃharantīti attano devānubhāvena upanenti. Bodhisattamātā viya puttapaṭilābhanimittanti tadā kira pure puṇṇamāya sattamadivasato paṭṭhāya vigatasurāpānaṃ mālāgandhādivibhūtisampannaṃ nakkhattakīḷaṃ anubhavamānā bodhisattamātā sattame divase pātova uṭṭhāya gandhodakena nahāyitvā sabbālaṅkārabhūsitā varabhojanaṃ bhuñjitvā uposathaṅgāni adhiṭṭhāya sirigabbhaṃ pavisitvā sirisayane nipannā niddaṃ okkamamānā imaṃ supinaṃ addasa – cattāro kira naṃ mahārājāno sayaneneva saddhiṃ ukkhipitvā anotattadahaṃ netvā nahāpetvā dibbavatthaṃ nivāsetvā dibbagandhehi vilimpetvā dibbapupphāni piḷandhetvā tato avidūre rajatapabbato, tassa anto kanakavimānaṃ atthi, tasmiṃ pācīnato sīsaṃ katvā nipajjāpesuṃ. Atha bodhisatto setavaravāraṇo hutvā tato avidūre eko suvaṇṇapabbato, tattha caritvā tato oruyha rajatapabbataṃ āruhitvā kanakavimānaṃ pavisitvā mātaraṃ padakkhiṇaṃ katvā dakkhiṇapassaṃ phāletvā kucchiṃ paviṭṭhasadiso ahosi. Imaṃ supinaṃ sandhāya etaṃ vuttaṃ ‘‘bodhisattamātā viya puttapaṭilābhanimitta’’nti.
196. 第六者，名为元素苦患因缘者，谓与五种元素所生之苦痛、疼痛、疾病、躺卧、进食等因缘所成。所谓“为利益或利益所违”，即因利益清净、或因利益不清净。又言“利益或无益”，是本性应或不应的利益。调伏之意，即以自身天感传达而转入。譬如菩萨母之譬，被称为为得子因缘者，谓在满月七日以前修戒得度、除去酒中毒、香华尽具所成之曜石样天台，菩萨母于第七日醒来，沐浴于甘露水中，穿戴诸种华饰，用珍馐美味饱食，恭守斋日后端坐入寝。正卧时见四位大王相继起身，同行而去，以水净浴涤眼睛，涂抹神妙净衣，插入天香，插花于头，距其不远处有银山，山顶有金楼阁，其东侧削首而入。之后菩萨成为清净莲花池中，远处又有金山，菩萨在其间行异，继而登银山，进入金楼阁，环绕菩萨母，朝礼右侧，并在膝下坐具上入座。此卧姿因此说“如菩萨母为得子因缘”。
Kosalarājāviya soḷasa supineti –
国萨拉王国共有十六诸侯，
‘‘Usabhā rukkhā gāviyo gavā ca,
『有牛犊、树木、牛群、母牛，
Asso kaṃso siṅgālī ca kumbho;
驴子、羊羔、野猪以及水罐，
Pokkharaṇī ca apākacandanaṃ,
池塘和烂沉的檀香，
Lābūni sīdanti silāplavanti.
高出水面的岩石众多在此安立。
‘‘Maṇḍūkiyo kaṇhasappe gilanti,
蛙类、黑蛇、蜥蜴在其中游动，』
Kākaṃ suvaṇṇā parivārayanti;
乌鸦群簇拥着纯金般光辉的雄鹰；
Tasā vakā eḷakānaṃ bhayā hī’’ti. (jā. 1.1.77) –
它们的叫声是对猎鹰的恐惧。
Ime soḷasa supine passanto kosalarājā viya.
这些是十六个沉睡者中所见，如同寇萨拉國王般。
§1
1. Ekadivasaṃ kira kosalamahārājā rattiṃ niddūpagato pacchimayāme soḷasa mahāsupine passi (jā. aṭṭha. 1.1.76 mahāsupinajātakavaṇṇanā). Tattha cattāro añjanavaṇṇā kāḷausabhā ‘‘yujjhissāmā’’ti catūhi disāhi rājaṅgaṇaṃ āgantvā ‘‘usabhayuddhaṃ passissāmā’’ti mahājane sannipatite yujjhanākāraṃ dassetvā naditvā gajjitvā ayujjhitvāva paṭikkantā. Imaṃ paṭhamaṃ supinaṃ addasa.
1. 据说寇萨拉大王某夜入睡于西方的寺庙中，见到十六头大梦。在那里，四头眼睛如墨黑色的野牛说：“我们必将战斗”，于是它们朝四方走向王城。在众人聚集之处显现出将要战斗的样子，它们大声咆哮，怒吼尖叫，虽未战斗却已显示出敌对。此为所见的第一大梦。
§2
2. Khuddakā rukkhā ceva gacchā ca pathaviṃ bhinditvā vidatthimattampi ratanamattampi anuggantvāva pupphanti ceva phalanti ca. Imaṃ dutiyaṃ addasa.
2. 小树和灌木穿破大地，纷纷向前，虽然不足以支撑，如同宝石一般，而开花结果。此为第二梦。
§3
3. Gāviyo tadahujātānaṃ vacchānaṃ khīraṃ pivantiyo addasa. Ayaṃ tatiyo supino.
3. 他见到牧牛人们正在喂养牛犊，并给乳牛挤奶。这是第三个梦。
§4
4. Dhuravāhe ārohapariṇāhasampanne mahāgoṇe yugaparamparāya ayojetvā taruṇe godamme dhure yojente addasa. Te dhuraṃ vahituṃ asakkontā chaḍḍetvā aṭṭhaṃsu, sakaṭāni nappavattiṃsu. Ayaṃ catuttho supino.
第四尊卧像见到一辆装载重物的大车，系在脚手架上。车夫与青年果德玛一起将铁锁链系在高处。因无法牵引这车，他们放弃了，八轮车轮不再转动。这是第四幅卧像。
§5
5. Ekaṃ ubhatomukhaṃ assaṃ addasa. Tassa ubhosu passesu yavasaṃ denti, so dvīhipi mukhehi khādati. Ayaṃ pañcamo supino.
第五尊卧像见到一头两头向外的野牛。两边都有奶水流出，牛用双嘴进食。这是第五幅卧像。
§6
6. Mahājano satasahassagghanikaṃ suvaṇṇapātiṃ sammajjitvā ‘‘idha passāvaṃ karohī’’ti ekassa jarasiṅgālassa upanāmesi. Taṃ tattha passāvaṃ karontaṃ addasa. Ayaṃ chaṭṭho supino.
第六尊卧像见到一大群人，用一百千个黄金碗盛满食物，作为供养，献于一只老水牛头上。看到这供养时，卧像表示感知。这是第六幅卧像。
§7
7. Eko puriso rajjuṃ vaṭṭetvā pādamūle nikkhipati. Tena nisinnapīṭhassa heṭṭhā sayitā chātasiṅgālī tassa ajānantasseva taṃ khādati. Imaṃ sattamaṃ supinaṃ addasa.
第七尊卧像见到一个人缠绕绳索，将它固定在脚底。有一只年幼的水牛躺卧在座位下，啃食着那人未曾察觉的绳索。这是第七幅卧像。
§8
8. Rājadvāre bahūhi tucchakumbhehi parivāretvā ṭhapitaṃ ekaṃ mahantaṃ pūritakumbhaṃ addasa. Cattāropi pana vaṇṇā catūhi disāhi catūhi anudisāhi ca ghaṭehi udakaṃ ānetvā pūritakumbhameva pūrenti, pūritaṃ pūritaṃ udakaṃ uttaritvā palāyati. Tepi punappunaṃ tattheva udakaṃ āsiñcanti, tucchakumbhe olokentāpi natthi. Ayaṃ aṭṭhamo supino.
第八尊卧像见到宫门口设有多只陶罐作为围栏，中间放着一只大水瓮。四个仆人各自从东西南北四个方向用水瓮往大水瓮中倒水。水瓮里的水渐满，大水瓮溢出水逃离。如此反复，他们不断向那大水瓮注水，但观察陶罐仍未见水。这是第八幅卧像。
§9
9. Ekaṃ pañcapadumasañchannaṃ gambhīraṃ sabbatotitthaṃ pokkharaṇiṃ addasa. Samantato dvipadacatuppadā otaritvā tattha pānīyaṃ pivanti. Tassa majjhe gambhīraṭṭhāne udakaṃ āvilaṃ, tīrappadese dvipadacatuppadānaṃ akkamanaṭṭhāne acchaṃ vippasannamanāvilaṃ. Ayaṃ navamo supino.
第九尊卧像见到一处被五朵莲花装饰的深湖。湖周围有成对成四的足迹，人们在那里取水饮用。湖中央水质浑浊，岸边成双成四的足迹踏过之处水质清澈明净无杂质。这是第九幅卧像。
§10
10. Ekissāyeva kumbhiyā paccamānaṃ odanaṃ apākaṃ addasa. ‘‘Apāka’’nti vicāretvā vibhajitvā ṭhapitaṃ viya tīhākārehi paccamānaṃ ekasmiṃ passe atikilinno hoti, ekasmiṃ uttaṇḍulo, ekasmiṃ supakkoti. Ayaṃ dasamo supino.
第十者，于一个瓶口仅有一把盛满的熟饭中，见到了“熟饭、未熟饭、半熟饭”三种。所谓“未熟饭”，经过思维分析后被分为三种形态：一种是过熟附着于一处，一种是未熟硬结，一种是熟得正好的。这是第十个梦中见境。
§11
11. Satasahassagghanakaṃ candanasāraṃ pūtitakkena vikkiṇante addasa. Ayaṃ ekādasamo supino.
第十一个梦中，见到了价值百万金币的檀香，售卖于市场中，散发异香。这是第十一个梦中见境。
§12
12. Tucchalābūni udake sīdantāni addasa. Ayaṃ dvādasamo supino.
第十二个梦中，见到了漂浮于水中的浮萍植物。
§13
13. Mahantamahantā kūṭāgārappamāṇā ghanasilā nāvā viya udake plavamānā addasa. Ayaṃ terasamo supino.
第十三个梦中，见到宛若巨大的石船一样巨大的丛林茅草屋漂浮于水面。
§14
14. Khuddakamadhukapupphappamāṇā maṇḍūkiyo mahante kaṇhasappe vegena anubandhitvā uppalanāḷe viya chinditvā maṃsaṃ khāditvā gilantiyo addasa. Ayaṃ cuddasamo supino.
第十四个梦中，见到了如同小蜂巢大小的青蛙，另有巨大的黑蟾快速攀附，撕裂莲茎，啖食肉体，还有吞咽的生物。
§15
15. Dasahi asaddhammehi samannāgataṃ gāmagocaraṃ kākaṃ kañcanavaṇṇavaṇṇatāya ‘‘suvaṇṇā’’ti laddhanāme suvaṇṇarājahaṃse parivārente addasa. Ayaṃ pannarasamo supino.
第十五个梦中，见到聚集具有十种异相的森林领域中的乌鸦，因其华丽金色而得名“金乌”，围绕着金色孔雀（即金孔雀王）翱翔。
§16
16. Pubbe dīpino eḷake khādanti. Te pana eḷake dīpino anubandhitvā muramurāti khādante addasa. Athaññe tasā vakā eḷake dūratova disvā tasitā tāsappattā hutvā eḷakānaṃ bhayā palāyitvā gumbagahanāni pavisitvā nilīyiṃsu. Ayaṃ soḷasamo supino.
16. 过去，灯火虫吃灯蛾。然而，这些灯蛾依附于灯火虫，彼此相噬地争食。还有其他的虫类，远远地见到这些灯蛾，感到害怕，逃走进入洞穴幽暗之处，隐藏不现。这正是第十六时刻的梦境。
§1
1. Tattha adhammikānaṃ rājūnaṃ, adhammikānañca manussānaṃ kāle loke viparivattamāne kusale osanne akusale ussanne lokassa parihānakāle devo na sammā vasissati, meghapādā pacchijjissanti, sassāni milāyissanti, dubbhikkhaṃ bhavissati, vassitukāmā viya catūhi disāhi meghā uṭṭhahitvā itthikāhi ātape patthaṭānaṃ vīhiādīnaṃ temanabhayena antopavesitakāle purisesu kudālapiṭake ādāya āḷibandhanatthāya nikkhantesu vassanākāraṃ dassetvā gajjitvā vijjulatā nicchāretvā usabhā viya ayujjhitvā avassitvāva palāyissanti. Ayaṃ paṭhamassa vipāko.
1. 在不法国王、邪恶人类的时代，世间起伏变迁，善法衰微，恶法兴盛，天地将遭毁坏之时，天人不会安住，天空将散尽云彩，干旱枯败，饥荒将至。欲求降雨时，天空四方聚云，但因恐惧天地灾异，降雨者退避进入山洞岩穴，为系缚魔患而出，露出雨相，雷声轰鸣，闪电交加，似牯牛卧倒无人匹敌般，恐惧而逃。这是第一种果报。
§2
2. Lokassa parihīnakāle manussānaṃ parittāyukakāle sattā tibbarāgā bhavissanti, asampattavayāva kumāriyo purisantaraṃ gantvā utuniyo ceva gabbhiniyo ca hutvā puttadhītāhi vaḍḍhissanti. Khuddakarukkhānaṃ pupphaṃ viya hi tāsaṃ utunibhāvo, phalaṃ viya ca puttadhītaro bhavissanti. Ayaṃ dutiyassa vipāko.
2. 在天地大乱、人命短促的时代，众生将暴躁急躁，不得善终。年轻女子频繁往来男女间，春秋皆怀孕，所生子女日益增多。犹如小树的花朵一样，她们的青春短暂；子女如果实，渐次成长壮大。这是第二种果报。
§3
3. Manussānaṃ jeṭṭhāpacāyikakammassa naṭṭhakāle sattā mātāpitūsu vā sassusasuresu vā lajjaṃ anupaṭṭhapetvā sayameva kuṭumbaṃ saṃvidahantāva ghāsacchādanamattampi mahallakānaṃ dātukāmā dassanti, adātukāmā na dassanti. Mahallakā anāthā hutvā asayaṃvasī dārake ārādhetvā jīvissanti tadahujātānaṃ vacchakānaṃ khīraṃ pivantiyo mahāgāviyo viya. Ayaṃ tatiyassa vipāko.
3. 当人们年迈，且不施予长辈赡养时，众生在父母和亲属间毫无羞耻，自己甚至弃家远去。她们仅欲草皮搭盖之处，不愿施与长辈财物。长辈惨弱孤苦，终日受辱而活，宛如没有母亲抚育的幼儿。此时新生象羔饮母牛乳汁，恰似隆盛壮大的牲畜。这是第三种果报。
§4
4. Adhammikarājūnaṃ kāle adhammikarājāno paṇḍitānaṃ paveṇikusalānaṃ kammanittharaṇasamatthānaṃ mahāmattānaṃ yasaṃ na dassanti, dhammasabhāyaṃ vinicchayaṭṭhānepi paṇḍite vohārakusale mahallake amacce na ṭhapessanti, tabbiparītānaṃ pana taruṇataruṇānaṃ yasaṃ dassanti, tathārūpe eva ca vinicchayaṭṭhāne ṭhapessanti. Te rājakammāni ceva yuttāyuttañca ajānantā neva taṃ yasaṃ ukkhipituṃ sakkhissanti, na rājakammāni nittharituṃ. Te asakkontā kammadhuraṃ chaḍḍessanti, mahallakāpi paṇḍitāmaccā yasaṃ alabhantā kiccāni nittharituṃ samatthāpi ‘‘kiṃ amhākaṃ etehi, mayaṃ bāhirakā jātā, abbhantarikā taruṇadārakā jānissantī’’ti uppannāni kammāni na karissanti. Evaṃ sabbathāpi tesaṃ rājūnaṃ hāniyeva bhavissati, dhuraṃ vahituṃ asamatthānaṃ vacchadammānaṃ dhure yojitakālo viya dūravāhānañca mahāgoṇānaṃ yugaparamparāya ayojitakālo viya bhavissati. Ayaṃ catutthassa vipāko.
4. 在邪恶国王当政时，这些国王未能显扬贤明能干、正法称赞之大臣家声，纵使在法会审议之场，博学俊秀者才不被重用，反而昏庸者逞威风，设置知名度较高众臣。此类人不懂政务，不能彰显王名，亦不能彻底了结王职责任。无能者将放弃职务。即使贤能之大臣无权跌落失败，也不会作恶。因所作所为，不归属于外人，而只有内在少年妻子知晓权柄，此等职务将不被继续履行。因此，这些国王必遭损害，如同拉缰绳之时力不能及，如驱赶恶犬车马滞缓凡俗连绵不绝。此为第四种果报。
§5
5. Adhammikarājakāleyeva adhammikabālarājāno adhammike lolamanusse vinicchaye ṭhapessanti, te pāpapuññesu anādarā bālā sabhāyaṃ nisīditvā vinicchayaṃ dentā ubhinnampi atthapaccatthikānaṃ hatthato lañjaṃ gahetvā khādissanti asso viya dvīhi mukhehi yavasaṃ. Ayaṃ pañcamassa vipāko.
5. 邪恶国王时代，不法无知国王和愚痴丧德之人，将在政务审议中占据地位。这些人在善恶业报上不敬，愚人聚集众会席位，评断他人，彼此争执，粗暴不堪，如畜羊之间互相争食般。此即第五种果报。
§6
6. Adhammikāyeva vijātirājāno jātisampannānaṃ kulaputtānaṃ āsaṅkāya yasaṃ na dassanti, akulīnānaṃyeva dassanti. Evaṃ mahākulāni duggatāni bhavissanti, lāmakakulāni issarāni. Te ca kulīnapurisā jīvituṃ asakkontā ‘‘ime nissāya jīvissāmā’’ti akulīnānaṃ dhītaro dassanti, iti tāsaṃ kuladhītānaṃ akulīnehi saddhiṃ saṃvāso jarasiṅgālassa suvaṇṇapātiyaṃ passāvakaraṇasadiso bhavissati. Ayaṃ chaṭṭhassa vipāko.
6. 在法治不彰的时代，出身贵族、富裕家族之子孙因无法显扬其荣耀，只能被低贱出身者所轻视。如此，尊贵大家族将衰败，家族成员如同疥癣之疾相互厮杀。这些低贱出身的人无法自立生存，便依附那些低贱人家的女儿故而共处，此种同住宿俗如同老公牛与金粉火镰相伴一般。这就是第六种恶报。
§7
7. Gacchante gacchante kāle itthiyo purisalolā surālolā alaṅkāralolā visikhālolā āmisalolā bhavissanti dussīlā durācārā. Tā sāmikehi kasigorakkhādīni kammāni katvā kicchena kasirena sambhataṃ dhanaṃ jārehi saddhiṃ suraṃ pivantiyo mālāgandhavilepanaṃ dhārayamānā antogehe accāyikampi kiccaṃ anoloketvā gehaparikkhepassa uparibhāgenapi chiddaṭṭhānehipi jāre upadhārayamānā sve vapitabbayuttakaṃ bījampi koṭṭetvā yāgubhattakhajjakāni pacitvā khādamānā vilumpissanti heṭṭhāpīṭhake nipannachātasiṅgālī viya vaṭṭetvā vaṭṭetvā pādamūle nikkhittarajjuṃ. Ayaṃ sattamassa vipāko.
7. 随着时间推移，男女间放荡、嗜酒、贪恋饰物、迷恋发型、追求肉体欢愉者增多，将成为品行败坏、行为不检之人。他们与主人及农夫等从事粗重劳动，勉强靠卖劳动换取钱财，饮酒作乐，佩戴花环香粉，隐密处不检点自持，甚至屋内外都被忽视，不打扫，院落残缺破败。自家耕种的农作物种子也被践踏毁坏，野蜂蜂房食物被掠夺，如同染疥之乳母婢般烦乱无序。这是第七种恶报。
§8
8. Gacchante gacchante kāle loko parihāyissati, raṭṭhaṃ nirojaṃ bhavissati, rājāno duggatā kapaṇā bhavissanti. Yo issaro bhavissati, tassa bhaṇḍāgāre satasahassamattā bhavissanti. Te evaṃduggatā sabbe jānapade attanova kammaṃ kāressanti, upaddutā manussā sake kammante chaḍḍetvā rājūnaṃyeva atthāya pubbaṇṇāparaṇṇāni vapantā rakkhantā lāyantā maddantā pavesentā ucchukkhettāni karontā yantāni vāhentā phāṇitādīni pacantā pupphārāme phalārāme ca karontā tattha tattha nipphannāni pubbaṇṇādīni āharitvā rañño koṭṭhāgārameva pūressanti. Attano gehesu tucchakoṭṭhe olokentāpi na bhavissanti, tucchakumbhe anoloketvā pūritakumbhapūraṇasadisameva bhavissati. Ayaṃ aṭṭhamassa vipāko.
8. 随着时间推移，天下将荒废毁坏，诸国颓败凋残，君王变得奸诈贪婪。君王库藏中可存数以万计的财物。而这等坏劣国君将一切百姓视作奴隶，掠夺他们的财富。人民因悲苦纷扰弃置业田，纷纷迁徙流亡。中部国土荒芜空虚，如同池塘中央水清而无生机。这就是第八种恶报。
§9
9. Gacchante gacchante kāle rājāno adhammikā bhavissanti, chandādivasena agatiṃ gacchantā rajjaṃ kāressanti, dhammena vinicchayaṃ nāma na dassanti lañjavittakā bhavissanti dhanalolā, raṭṭhavāsikesu tesaṃ khantimettānuddayā nāma na bhavissanti, kakkhaḷā pharusā ucchuyante ucchubhaṇḍikā viya manusse pīḷentā nānappakāraṃ baliṃ uppādetvā dhanaṃ gaṇhissanti. Manussā balipīḷitā kiñci dātuṃ asakkontā gāmanigamādayo chaḍḍetvā paccantaṃ gantvā vāsaṃ kappessanti. Majjhimajanapado suñño bhavissati, paccanto ghanavāso seyyathāpi pokkharaṇiyā majjhe udakaṃ āvilaṃ pariyante vippasannaṃ. Ayaṃ navamassa vipāko.
9. 随着时间推移，国君不守法度，任意妄为，靠任性妄愿治理国家，不认真执行法制，愚昧不知廉耻，将出现贪财好色之徒，百姓失去宽容忍耐。强横暴虐者频频出现，残害百姓，兴起各种灾害，抢夺财富。被压迫的人民无法施舍任何东西，纷纷弃乡离居。中境国土将变得空无一人，邻近地域密集居民，如同清澈池塘中绕行的清水一般。这便是第九种恶报。
§10
10. Gacchante gacchante kāle rājāno adhammikā bhavissanti, tesu adhammikesu rājayuttāpi brāhmaṇagahapatikāpi negamajānapadāpīti samaṇabrāhmaṇe upādāya sabbe manussā adhammikā bhavissanti. Tato tesaṃ ārakkhadevatā, balipaṭiggāhikadevatā, rukkhadevatā, ākāsaṭṭhadevatāti evaṃ devatāpi adhammikā bhavissanti. Adhammikarājūnaṃ rajje vātā visamā kharā vāyissanti, te ākāsaṭṭhakavimānāni kampessanti. Tesu kampitesu devatā kupitā devaṃ vassituṃ na dassanti. Vassamānopi sakalaraṭṭhe ekappahāreneva na vassissati, vassamānopi sabbattha kasikammassa vā vappakammassa vā upakāro hutvā na vassissati. Yathā ca raṭṭhe, evaṃ janapadepi gāmepi ekataḷākasarepi ekappahārena na vassissati, taḷākassa uparibhāge vassanto heṭṭhābhāge na vassissati, heṭṭhā vassanto upari na vassissati. Ekasmiṃ bhāge sassaṃ ativassena nassissati, ekasmiṃ avassanena milāyissati, ekasmiṃ sammā vassamāno sampādessati. Evaṃ ekassa rañño rajje vuttasassā vipāko. Tippakārā bhavissanti ekakumbhiyā odano viya. Ayaṃ dasamassa vipāko.
10. 随着时间推移，国君违法乱政，即使有王侯大臣、婆罗门平民及商旅，也跟随外道沙门及婆罗门错误教法，人人不守正法。因而守护神灵、保护国土之神、树神、天界居士也会腐败堕落、失去正性。误治的国王时代风暴狂怒，狂风呼啸，传说中的空中飞行器将被震动扰乱。被动摇之神愤怒，不允雨水降下。即使降雨，也不能惠泽全国，各地庄稼均无幸免。国家如同划分的湖泊，部分下雨，部分不雨，甚至有的地区因旱涝异常而农作物灭绝，其他地势连绵的地区也有不同雨情。如此一个国家或王朝，必将出现三焦病，如一桶煮沸的米汤一般起泡。这是第十种恶报。
§11
11. Gacchante gacchanteyeva kāle sāsane parihāyante paccayalolā alajjikā bahū bhikkhū bhavissanti. Te bhagavatā paccayaloluppaṃ nimmathetvā kathitadhammadesanaṃ cīvarādicatupaccayahetu paresaṃ desessanti. Paccayehi mucchitvā nittharaṇapakkhe ṭhitā nibbānābhimukhaṃ katvā desetuṃ na sakkhissanti. Kevalaṃ ‘‘padabyañjanasampattiñceva madhurasaddañca sutvā mahagghāni cīvarādīni dassanti’’iccevaṃ desessanti. Apare antaravīthicatukkarājadvārādīsu nisīditvā kahāpaṇaaḍḍhakahāpaṇapādamāsakarūpādīnipi nissāya desessanti. Iti bhagavatā nibbānagghanakaṃ katvā desitaṃ dhammaṃ catupaccayatthāya ceva kahāpaṇādiatthāya ca vikkiṇitvā desentā satasahassagghanakaṃ candanasāraṃ pūtitakkena vikkiṇantā viya bhavissanti. Ayaṃ ekādasamassa vipāko.
11. 随着时间流逝，佛法被毁坏，因缘不佳，无耻无恥的比库众将多起来。他们借助不良因缘，宣说违背佛陀教法的说法，以袈裟、生活必需品作授持因缘，误导他人。舍弃正法，立于断灭彼岸，不具备宣说清净教义的能力。仅仅宣说“语声悦耳，听其妙音，现有袈裟等庄严”、“以此等欣赏”而已。有的比库坐在沿街巷道、集市等不雅之地，依靠穿破衣裳、沾染污秽的足迹等生活。由此，正法教义将被轻视，就像用数以百万计的檀香，涂抹在劣质异物之上，徒然浪费。这即是第十一种恶报。
§12
12. Adhammikarājakāle loke viparivattanteyeva rājāno jātisampannānaṃ kulaputtānaṃ yasaṃ na dassanti, akulīnānaññeva dassanti. Te issarā bhavissanti, itarā daliddā. Rājasammukhepi rājadvārepi amaccasammukhepi vinicchayaṭṭhānepi tucchalābusadisānaṃ akulīnānaṃyeva kathā osīditvā ṭhitā viya niccalā suppatiṭṭhitā bhavissati. Saṅghasannipātepi saṅghakammagaṇakammaṭṭhānesu ceva pattacīvarapariveṇādivinicchayaṭṭhānesu ca dussīlānaṃ pāpapuggalānaṃyeva kathā niyyānikā bhavissati, na lajjibhikkhūnanti evaṃ sabbatthāpi tucchalābūnaṃ sīdanakālo viya bhavissati. Ayaṃ dvādasamassa vipāko.
在不正道的国王时代，世间如同反转一般，那些有出身的王族子弟，他们的荣耀不被显现，反而只有无出身者的荣耀显现。这些无出身者将成为主宰，其他人则变得贫贱。即使在王宫门口、国都门口以及法庭之中，对于粗俗无礼之辈的话语谈论也将盛行，他们如同已经深根固蒂的存在，稳固不动。于僧团的集会或僧事的管理场所及清除衣钵等的断事场所，也仅以品行恶劣的恶人之语为主，不再称呼为害羞的比库，因此无论何处粗俗无礼之人的兴起之时将来临。这是十二时段的果报。
§13
13. Tādiseyeva kāle adhammikarājāno akulīnānaṃ yasaṃ dassanti. Te issarā bhavissanti, kulīnā duggatā. Tesu na keci gāravaṃ karissanti, itaresuyeva karissanti. Rājasammukhe vā amaccasammukhe vā vinicchayaṭṭhāne vā vinicchayakusalānaṃ ghanasilāsadisānaṃ kulaputtānaṃ kathā na ogāhitvā patiṭṭhahissati. Tesu kathentesu ‘‘kiṃ ime kathentī’’ti itare parihāsameva karissanti. Bhikkhusannipātepi vuttappakāresu ṭhānesu neva pesale bhikkhū garukātabbe maññissanti, nāpi nesaṃ kathā pariyogāhitvā patiṭṭhahissati, silānaṃ plavanakālo viya bhavissati. Ayaṃ terasamassa vipāko.
在同样的时期，不正道的国王会彰显无出身者的荣耀。他们将成为主宰，而有出身者则陷入恶道。君臣之间彼此不敬，反而无出身者相互尊重。在国王面前、法庭上及断事场所，不赞成有德行、坚毅如石的出身高贵的子弟之说，拒绝接受他们的立场。对于这些议论，有些人只持嘲笑之意回应。比库聚会时，在与议会之处，比库们互不尊重，也不会以他们的话语立场坚定，如同石头漂浮般不牢固。这是十三时段的果报。
§14
14. Loke parihāyanteyeva manussā tibbarāgādijātikā kilesānuvattakā hutvā taruṇānaṃ attano bhariyānaṃ vase vattissanti. Gehe dāsakammakārādayopi gomahiṃsādayopi hiraññasuvaṇṇampi sabbaṃ tāsaṃyeva āyattaṃ bhavissati. ‘‘Asukaṃ hiraññasuvaṇṇaṃ vā paricchadādijātaṃ vā kaha’’nti vutte ‘‘yattha vā tattha vā hotu, kiṃ tuyhiminā byāpārena, tvaṃ mayhaṃ ghare santaṃ vā asantaṃ vā jānitukāmo jāto’’ti vatvā nānappakārehi akkositvā mukhasattīhi koṭṭetvā dāsaceṭake viya vase katvā attano issariyaṃ pavattessanti. Evaṃ madhukapupphappamāṇānaṃ maṇḍūkīnaṃ āsivise kaṇhasappe gilanakālo viya bhavissati. Ayaṃ cuddasamassa vipāko.
在世间遭讥讽的时期，人间变得激烈嗔恨、贪欲等恶习种种随之而生，青年众将为自己的妻小暴虐。在家中奴婢作役以及对牛马等的残害甚至对贵重的金银财宝，都一切尽被这些人所控制。有人问：“谁不乐意获得不快金银或珍贵之物？”他们回答：“不论在哪里，凭你如何强暴，我都乐意得到，无论你安乐或不安乐，我都愿意借此立足。”于是他们以各种形式辱骂相对者、群起争夺，仿佛青蛙卵般黏滞、蛙群咬噬之时。这是十四时段的果报。
§15
15. Dubbalarājakāle pana rājāno hatthisippādīsu akusalā yuddhesu avisāradā bhavissanti. Te attano rājādhipaccaṃ āsaṅkamānā samānajātikānaṃ kulaputtānaṃ issariyaṃ adatvā attano pādamūlikanahāpanakappakādīnaṃ dassanti. Jātigottasampannā kulaputtā rājakule patiṭṭhaṃ alabhamānā jīvikaṃ kappetuṃ asamatthā hutvā issariye ṭhite jātigottahīne akulīne upaṭṭhahantā vicarissanti, suvaṇṇarājahaṃsehi kākassa parivāritakālo viya bhavissati. Ayaṃ pannarasamassa vipāko.
在衰落国王时代，国君在象牙制造业和不善军事战争上缺乏精通。他们妄想依靠王权力量，向同族高贵子弟夺取主控权，显示自己的权柄，显露治国根基与军事器具等。被夺权的有出身且王族子弟，无法获得在王室的地位，生活困苦，成为被奴役无出身者的跟随之人，形同被金雀环绕的乌鸦。这是十五时段的果报。
§16
16. Adhammikarājakāleyeva ca akulīnāva rājavallabhā issarā bhavissanti, kulīnā apaññātā duggatā. Te rājānaṃ attano kathaṃ gāhāpetvā vinicchayaṭṭhānādīsu balavanto hutvā dubbalānaṃ paveṇiāgatāni khettavatthādīni ‘‘amhākaṃ santakānī’’ti abhiyuñjitvā te ‘‘na tumhākaṃ, amhāka’’nti āgantvā vinicchayaṭṭhānādīsu vivadante vettalatādīhi paharāpetvā gīvāyaṃ gahetvā apakaḍḍhāpetvā ‘‘attano pamāṇaṃ na jānātha, amhehi saddhiṃ vivadatha, idāni vo paharāpetvā rañño kathetvā hatthapādacchedādīni kāressāmā’’ti santajjessanti. Te tesaṃ bhayena attano santakāni vatthūni ‘‘tumhākaṃyeva tāni, gaṇhathā’’ti niyyātetvā attano gehāni pavisitvā bhītā nipajjissanti. Pāpabhikkhūpi pesale bhikkhū yathāruci viheṭhessanti. Pesalā bhikkhū paṭisaraṇaṃ alabhamānā araññaṃ pavisitvā gahanaṭṭhānesu nilīyissanti. Evaṃ hīnajaccehi ceva pāpabhikkhūhi ca upaddutānaṃ jātimantakulaputtānañceva pesalabhikkhūnañca eḷakānaṃ bhayena tasavakānaṃ palāyanakālo viya bhavissati. Ayaṃ soḷasamassa vipāko. Evaṃ tassa tassa anatthassa pubbanimittabhūte soḷasa mahāsupine passi. Tena vuttaṃ ‘‘kosalarājā viya soḷasa supine’’ti. Ettha ca pubbanimittato attano atthānatthanimittaṃ supinaṃ passanto attano kammānubhāvena passati. Kosalarājā viya lokassa atthānatthanimittaṃ supinaṃ passanto pana sabbasattasādhāraṇakammānubhāvena passatīti veditabbaṃ.
即使在不正道国王时代，无出身者将得到王权的宠爱而成为主宰，而有出身者智慧差劣、恶道堕落。他们擅长用言语揣摩王意，在法庭等断事之处显示力量，攻击弱者，攫取农田等财产，扬言：“那些都是我们的。”遭抵抗时便争辩说无权归属于他们，并动手用武力谈判，提出“若你们打我，我们将对国王上诉，办斩手斩脚之刑”等恐吓。对方因恐惧，将土地归还对方，回避而居，惶恐不安。恶劣比库也在僧院中蓄意骚扰，粗野比库逃离僧院，隐藏于深林之中。如此出身下贱者与恶劣比库破坏社会秩序，令世间充满恐怖逃难之时，这就是十六时段的果报。基于各自的前因，如此十六重大劫相接而现，被称为“如同羯陵频迦国王十六劫之梦”。这里因缘果报交织，既见利益又见损害，观察世间变幻，犹如羯陵频迦国王梦中所见的变乱不稳。
Kuddhā hi devatāti mahānāgavihāre mahātherassa kuddhā devatā viya. Rohaṇe kira mahānāgavihāre mahāthero bhikkhusaṅghaṃ anapaloketvāva ekaṃ nāgarukkhaṃ chindāpesi. Rukkhe adhivatthā devatā therassa kuddhā paṭhamameva naṃ saccasupinena palobhetvā pacchā ‘‘ito te sattadivasamatthake upaṭṭhāko rājā marissatī’’ti supine ārocesi. Thero taṃ kathaṃ āharitvā rājorodhānaṃ ācikkhi. Tā ekappahāreneva mahāviravaṃ viraviṃsu. Rājā ‘‘kiṃ eta’’nti pucchi. Tā ‘‘evaṃ therena vutta’’nti ārocayiṃsu. Rājā divasaṃ gaṇāpetvā sattāhe vītivatte therassa hatthapāde chindāpesi. Ekantaṃ saccameva hotīti phalassa saccabhāvato vuttaṃ, dassanaṃ pana vipallatthameva . Teneva pahīnavipallāsā pubbanimittabhūtampi supinaṃ na passanti. Dvīhi tīhipi kāraṇehi kadāci supinaṃ passatīti āha ‘‘saṃsaggabhedato’’ti. ‘‘Asekhā na passanti pahīnavipallāsattā’’ti vacanato catunnampi kāraṇānaṃ vipallāsā eva mūlakāraṇanti daṭṭhabbaṃ.
据传大龙寺中某位长老如同凝聚着神祇般的威严，曾在罗怛那尊者寺中该长老无视比库众，亲手砍断一株树枝。守护树木的神侍敬此长老，因此长老于梦中得见真相，预知国王将在七天内逝世。尊者闻此语即告知国王，令国王震惊而极度悲痛。国王问起因由，尊者转告经过。国王经过计算后，在七天内将切断尊者之手以证实真相。此事真实不虚，果报亦然。彼因消除妄想，以往的凶兆梦境亦不再出现。但为何有时人仍梦见此类梦？此即为二三原因之一，为“交往破裂”的缘故。言“已除妄想不能见凶兆”为四大根本原因之幻象，应当识别真相。
Tanti supinakāle pavattaṃ bhavaṅgacittaṃ. Rūpanimittādiārammaṇanti kammakammanimittagatinimittato aññaṃ rūpanimittādiārammaṇaṃ na hoti. Īdisānīti paccakkhato anubhūtapubbaparikappitarūpādiārammaṇāni ceva rāgādisampayuttāni ca. Sabbohārikacittenāti pakaticittena.
睡眠时刻，心识流转。因果缘起所缘之色相等法缘，由业因缘的效果缘推动，心识缘触其他色相等法不生。所谓‘此类者’，是指依前次经验所感知、设想的诸色相等法，俱带有贪欲等烦恼。此为一切现行心识，谓之变化心识。
Dvīhi antehi muttoti kusalākusalasaṅkhātehi dvīhi antehi mutto. Āvajjanatadārammaṇakkhaṇeti idaṃ yāva tadārammaṇuppatti, tāva pavattacittavāraṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Supineneva diṭṭhaṃ viya me, sutaṃ viya meti kathanakāle pana abyākatoyeva āvajjanamattasseva uppajjanato’’ti vadanti. Evaṃ vadantehi pañcadvāre dutiyamoghavāre viya manodvārepi āvajjanaṃ dvattikkhattuṃ uppajjitvā javanaṭṭhāne ṭhatvā bhavaṅgaṃ otaratīti adhippetanti daṭṭhabbaṃ ekacittakkhaṇikassa āvajjanassa uppattiyaṃ ‘‘diṭṭhaṃ viya me, sutaṃ viya me’’ti kappanāya asambhavato. Ettha ca ‘‘supinantepi tadārammaṇavacanato paccuppannavasena atītavasena vā sabhāvadhammā supinante ārammaṇaṃ hontī’’ti vadanti. ‘‘Yadipi supinante vibhūtaṃ hutvā upaṭṭhite rūpādivatthumhi tadārammaṇaṃ vuttaṃ, tathāpi supinante upaṭṭhitanimittassa parikappavasena gahetabbatāya dubbalabhāvato dubbalavatthukattāti vutta’’nti vadanti. Keci pana ‘‘karajakāyassa nirussāhasantabhāvappattito tannissitahadayavatthu na suppasannaṃ hoti, tato tannissitāpi cittappavatti na suppasannā asuppasannavaṭṭinissitadīpappabhā viya, tasmā dubbalavatthukattāti ettha dubbalahadayavatthukattā’’ti atthaṃ vadanti. Vīmaṃsitvā yuttataraṃ gahetabbaṃ.
‘解脱于二端’，指分别善恶业所感应的两个极端皆已超脱。所谓‘由触法延续的时念’，即此法影响生起期间，心识流转。有人言：“似睡眠眼见，似闻闻觉，然无时所显，实由触法作用即起。”此说如是讲。由于如此说法，五门之中第二空门如无所觉，心门也不能起触，心识流转降伏。须明白此时念产生‘如我所见，如我所闻’等错误想并无可能。又有人言：“睡眠中，因过去经验之缘，或当时或遥远本性法，能起睡眠境界。”又有人言：“虽于睡眠时生起经验，因所依境坚弱，故难坚实而坚实法未能成。”复有人言：“意识体无力，不能令依境法安乐，乃致心识流转坚弱，如尘埃聚集体之不明。”此理应深思，以求更为合理明了。
Supinantacetanāti manodvārikajavanavasena pavattā supinantacetanā. Supinañhi passanto manodvārikeneva javanena passati, na pañcadvārikena. Paṭibujjhanto ca manodvārikeneva paṭibujjhati, na pañcadvārikena. Niddāyantassa hi mahāvaṭṭiṃ jāletvā dīpe cakkhusamīpaṃ upanīte paṭhamaṃ cakkhudvārikaṃ āvajjanaṃ bhavaṅgaṃ na āvaṭṭeti, manodvārikameva āvaṭṭeti. Atha javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Dutiyavāre cakkhudvārikaāvajjanaṃ bhavaṅgaṃ āvaṭṭeti , tato cakkhuviññāṇādīni javanapariyosānāni pavattanti, tadanantaraṃ bhavaṅgaṃ pavattati. Tatiyavāre manodvārikaāvajjanena bhavaṅge āvaṭṭite manodvārikajavanaṃ javati. Tena cittena ‘‘kiṃ ayaṃ imasmiṃ ṭhāne āloko’’ti jānāti. Tathā niddāyantassa kaṇṇasamīpe tūriyesu paggahitesu , ghānasamīpe sugandhesu vā duggandhesu vā pupphesu upanītesu, mukhe sappimhi vā phāṇite vā pakkhitte, piṭṭhiyaṃ pāṇinā pahāre dinne paṭhamaṃ sotadvārikādīni āvajjanāni bhavaṅgaṃ na āvaṭṭenti, manodvārikameva āvaṭṭeti, atha javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Dutiyavāre sotadvārikādīni āvajjanāni bhavaṅgaṃ āvaṭṭenti, tato sotaghānajivhākāyaviññāṇādīni javanapariyosānāni pavattanti, tadanantaraṃ bhavaṅgaṃ vattati. Tatiyavāre manodvārikaāvajjanena bhavaṅge āvaṭṭite manodvārikajavanaṃ javati, tena cittena ñatvā ‘‘kiṃ ayaṃ imasmiṃ ṭhāne saddo, saṅkhasaddo bherisaddo’’ti vā ‘‘kiṃ ayaṃ imasmiṃ ṭhāne gandho, mūlagandho’’ti vā ‘‘kiṃ idaṃ mayhaṃ mukhaṃ pakkhittaṃ, sappīti vā phāṇita’’nti vā ‘‘kenamhi piṭṭhiyaṃ pahaṭo, atibaddho me pahāro’’ti vā vattā hoti. Evaṃ manodvārikajavaneneva paṭibujjhati, na pañcadvārikena. Supinampi teneva passati, na pañcadvārikena. Sesamettha suviññeyyameva.
所谓睡眠心识，即由心门接触而起的心识流转。睡眠时观者唯心门所触而不及五门。觉知时亦唯心门所觉而非五门。譬如熟睡者掩灭大火炬，近眼处开首眼门音响而心不转，唯以心门转。续而心识流转，心识流转消融。第二空门音响转绕心识，继有眼识等色及其流转，于是心识复起。第三空门乃心门之音响转绕心识，然后心门流转。由此心识，知“此处为何处光明”等。于熟睡者亦然，近耳有三音节、近鼻闻香臭、入口含甘、口翅飘扬、风吹耳膜，以手抚耳，第一空门等音响不转，唯心门转，心识流转升起。次空门音响转绕心识，继发生耳垢、舌、身等流转，然后心识起。第三空门心识转绕，则心门流转。由此心识，知“此处为何处声响、聚合声、威吓声”或“何处异味、根本臭味”，或“口中何物，甘美或苦”，或“风吹何方，耳膜何感”而心识起。由心门流转觉知，非五门所能觉知。睡眠觉知亦同，非五门所及。此理应详知明了。
Mahāsupinasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 大梦经注释完毕。
7. Vassasuttavaṇṇanā七、雨经注释
§197
197. Sattame utusamuṭṭhānanti vassike cattāro māse uppannaṃ. Akālepīti cittavesākhamāsesupi. Vassavalāhakadevaputtānañhi attano ratiyā kīḷitukāmatācitte uppanne akālepi devo vassati. Tatridaṃ vatthu – eko kira vassavalāhakadevaputto vākarakuṭakavāsikhīṇāsavattherassa santikaṃ gantvā vanditvā aṭṭhāsi. Thero ‘‘kosi tva’’nti pucchi. Ahaṃ, bhante, vassavalāhakadevaputtoti. Tumhākaṃ kira cittena devo vassatīti. Āma, bhanteti. Passitukāmā mayanti. Temissatha, bhanteti. Meghasīsaṃ vā gajjitaṃ vā na paññāyati, kathaṃ temissāmāti. Bhante, amhākaṃ cittena devo vassati, tumhe paṇṇasālaṃ pavisathāti. ‘‘Sādhu, devaputtā’’ti pāde dhovitvā paṇṇasālaṃ pāvisi. Devaputto tasmiṃ pavisanteyeva ekaṃ gītaṃ gāyitvā hatthaṃ ukkhipi, samantā tiyojanaṭṭhānaṃ ekameghaṃ ahosi. Thero addhatinto paṇṇasālaṃ paviṭṭhoti.
第七节，‘雨季之起’，即雨季四个月中生起之事。‘未时’亦指雨季月本月。雨季诸天子因本身快意、游戏之心，于未时仍在。其处境为：曾有一雨季诸天子，去伊人家竹林八时，于彼长老前礼拜。长老问：“汝是何人？”答：“我是雨季天子。”长老曰：“诸天依汝心而住乎？”答：“是也。”愿见诸天。长老曰：“看去吧。”雨云或雷声不可觉知，焉能见诸天？答：“诸天依我心而住，汝辈入遮雨草舍。”诸天子入草舍，唱歌一曲，举手向上，周围三由旬为一云。长老入遮雨草舍而止。
Vassasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 雨经注释完毕。
8-9. Vācāsuttādivaṇṇanā八至九、语经等注释
§198-9
198-9. Aṭṭhame aṅgehīti kāraṇehi. Aṅgīyanti hetubhāvena ñāyantīti aṅgāni, kāraṇāni. Kāraṇatthe ca aṅga-saddo. Pañcahīti hetumhi nissakkavacanaṃ. Samannāgatāti samanuāgatā pavattā yuttā ca. Vācāti samullapana-vācā. Yā ‘‘vācā girā byappatho’’ti (dha. sa. 636) ca, ‘‘nelā kaṇṇasukhā’’ti (dī. ni. 1.9) ca āgacchati. Yā pana ‘‘vācāya ce kataṃ kamma’’nti (dha. sa. aṭṭha. 1 kāyakammadvāra) evaṃ viññatti ca, ‘‘yā catūhi vacīduccaritehi ārati…pe… ayaṃ vuccati sammāvācā’’ti (dha. sa. 299) evaṃ virati ca, ‘‘pharusavācā, bhikkhave, āsevitā bhāvitā bahulīkatā nirayasaṃvattanikā hotī’’ti (a. ni. 8.40) evaṃ cetanā ca vācāti āgatā, na sā idha adhippetā. Kasmā? Abhāsitabbato. ‘‘Subhāsitā hoti, no dubbhāsitā’’ti hi vuttaṃ. Subhāsitāti suṭṭhu bhāsitā. Tenassā atthāvahataṃ dīpeti. Anavajjāti rāgādiavajjarahitā. Imināssa kāraṇasuddhiṃ agatigamanādippavattadosābhāvañca dīpeti. Rāgadosādivimuttañhi yaṃ bhāsato anurodhavivajjanato agatigamanaṃ durasamussitamevāti. Ananuvajjāti anuvādavimuttā. Imināssā sabbākārasampattiṃ dīpeti. Sati hi sabbākārasampattiyaṃ ananuvajjatāti. Viññūnanti paṇḍitānaṃ. Tena nindāpasaṃsāsu bālā appamāṇāti dīpeti.
第八节，‘缘因’，即诸因缘。‘肢’指缘因缘、根、缘等种种因缘。‘因之缘故’谓词‘肢’。‘五’者指诸因缘所依之五。‘具有’谓随顺发生、随顺相随。‘言语’谓纷纷显现之言语。‘言语’一词含义多样，如‘言辞流布’、『耳悦』等。又如‘言语所作之业’。所谓‘善语’，即断恶语。言语以业意为本，不在此处是主导。何以故？因须分明区辨。所谓“善语者，为正语”，谓清晰明了，有益行。所谓“不犯”，即无贪嗔等染着。此因缘之清净，说明无因缘失落、退转之过失。此亦表明语业应无过失。所谓“无过失”，即无因缘之误受不实之解。智慧者悉知此理，愚者则过量赞扬或毁谤。
Imehi khotiādīni tāni aṅgāni paccakkhato dassento taṃ vācaṃ nigameti. Yañca aññe paṭiññādīhi avayavehi, nāmādīhi padehi, liṅgavacanavibhattikālakārakasampattīhi ca samannāgataṃ musāvādādivācampi subhāsitanti maññanti, taṃ paṭisedheti. Avayavādisamannāgatāpi hi tathārūpī vācā dubbhāsitāva hoti attano ca paresañca anatthāvahattā. Imehi pana pañcahaṅgehi samannāgatā sacepi milakkhubhāsāpariyāpannā ghaṭaceṭikāgītikapariyāpannāpi hoti, tathāpi subhāsitāva lokiyalokuttarahitasukhāvahattā. Tathā hi maggapasse sassaṃ rakkhantiyā sīhaḷaceṭikāya sīhaḷakeneva jātijarāmaraṇayuttaṃ gītikaṃ gāyantiyā saddaṃ sutvā maggaṃ gacchantā saṭṭhimattā vipassakabhikkhū arahattaṃ pāpuṇiṃsu.
此中“肢”等诸因缘分明示说，合摄此言。若与他辩言及部件、名称、词句、人称、时量等因缘并具者，有时虽称为善语而误解，当加以否定。虽具部件之言，若混杂谬语，则效果差劣。言说虽显得善巧，实则对己他无益。即使具备五肢因缘，若糅杂扰乱，虽然音律和美，却无善语功德；若于法道观察者，以听闻此音乐前行，终得阿拉汉果证。
Tathā tisso nāma āraddhavipassako bhikkhu padumassarasamīpena gacchanto padumassare padumāni bhañjitvā –
如来有一名为提索的比库，他行走于莲花沙拉林中，手持莲花枝条折断莲花。
‘‘Pātova phullitakokanadaṃ,
他吟诵道：‘如同莲叶上鲜艳的荷花，
Sūriyālokena bhijjiyate;
被太阳光所照射而湿润，
Evaṃ manussattaṃ gatā sattā,
人类往往如同这些众生，
Jarābhivegena maddīyantī’’ti. (saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.213; su. ni. aṭṭha. 2.452 subhāsitasuttavaṇṇanā) –
因年老力量衰退而逐渐消减。’（此句出自《增支部·尼柯耶》卷一百一十三、《相应部·尼柯耶》卷二百五十二，见善说经注释）
Imaṃ gītiṃ gāyantiyā ceṭikāya sutvā arahattaṃ patto.
听闻此歌者，若能持诵此辞，便能证入阿拉汉果。
Buddhantarepi aññataro puriso sattahi puttehi saddhiṃ aṭavito āgamma aññatarāya itthiyā musalena taṇḍule koṭṭentiyā –
在佛陀灭度以后，有一人带着七个儿子，同伴一起进入森林，去用木杵捣碎稻谷，
‘‘Jarāya parimadditaṃ etaṃ, milātacammanissitaṃ;
他吟诵道：「这已被老年所侵蚀，依赖湿泥和粪便，
Maraṇena bhijjati etaṃ, maccussa ghāsamāmisaṃ.
这因死亡而衰败，好比腐烂的草芥肉体。
‘‘Kimīnaṃ ālayaṃ etaṃ, nānākuṇapena pūritaṃ;
这是什么居所呢？充满了各种污秽。
Asucibhājanaṃ etaṃ, tadalikkhandhasamaṃ ida’’nti. (saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.213; su. ni. aṭṭha. 2.452 subhāsitasuttavaṇṇanā) –
这正是污秽饮食，就如同那破碎的诸蕴啊。」（摘自《聚合书·八》、善说经注解）
Imaṃ gītaṃ sutvā paccavekkhanto saha puttehi paccekabodhiṃ patto. Evaṃ imehi pañcahi aṅgehi samannāgatā vācā sacepi milakkhubhāsāya pariyāpannā ghaṭaceṭikāgītikapariyāpannā vācā hoti, tathāpi subhāsitāti veditabbā. Subhāsitā eva anavajjā ananuvajjā ca viññūnaṃ atthatthikānaṃ kulaputtānaṃ atthappaṭisaraṇānaṃ, no byañjanappaṭisaraṇānanti. Navamaṃ uttānameva.
听闻这首歌，回想慈父，便得到了独觉。由此可以知，虽然这些话语带有粗俗的轻声慢语、叠缸唱诵的调子，然而仍然是善语。如是所说的善语乃是无可指责、不招人非议，是智慧圣者中真正理解义理、善男子们心之依归，而非言词之避讳。此为第九品第九段的上句。
Vācāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 语经等注释完毕。
10. Nissāraṇīyasuttavaṇṇanā十、出离经注释
§200
200. Dasame nissarantīti nissaraṇīyāti vattabbe dīghaṃ katvā niddeso. Kattari hesa anīya-saddo yathā ‘‘niyyāniyā’’ti. Tenāha ‘‘nissaṭā’’ti. Kuto pana nissaṭā? Yathāsakaṃ paṭipakkhato. Nijjīvaṭṭhena dhātuyoti āha ‘‘attasuññasabhāvā’’ti. Atthato pana dhammadhātumanoviññāṇadhātuviseso . Tādisassa bhikkhuno kilesavasena kāmesu manasikāro natthīti āha ‘‘vīmaṃsanattha’’nti, ‘‘nekkhammaniyataṃ idāni me cittaṃ, kiṃ nu kho kāmavitakkopi uppajjissatī’’ti vīmaṃsantassāti attho. Pakkhandanaṃ nāma anuppaveso. So pana tattha natthīti āha ‘‘nappavisatī’’ti. Pasīdanaṃ nāma abhiruci. Santiṭṭhanaṃ patiṭṭhānaṃ. Vimuccanaṃ adhimuccananti. Taṃ sabbaṃ paṭikkhipanto vadati ‘‘pasādaṃ nāpajjatī’’tiādi. Evaṃbhūtaṃ panassa cittaṃ tassa kathaṃ tiṭṭhatīti āha ‘‘yathā’’tiādi.
第二百条。第十项“离欲”之意，谓作为应当离欲者所应宣说的宽广教义。这里“kattari”为否定词，类似“niyyāniyā”；因此说“nissaṭā”（即“应当离”的义）。那何谓“nissaṭā”？如同于反面相对。这里称为“无自性空法”，即身心无我。义理上则指法性之基，非识界之异。对如比库以烦恼之心念欲境为障，则谓“考察之义”、“我心现行已定，如今欲念难生”为考察之意。所谓抉择不入，即不入于非善境界。此处无入故称“不入”。欢喜为乐趣，护显为立足。解脱则谓超胜放逸。总摄诸义，宣说“欢喜不生”等。如此状态下心如何立？便说“如是”等。
Tanti paṭhamajjhānaṃ. Assāti bhikkhuno. Cittaṃ pakkhandatīti parikammacittena saddhiṃ jhānacittaṃ ekattavasena ekajjhaṃ katvā vadati. Gocare gatattāti attano ārammaṇe eva pavattattā. Ahānabhāgiyattāti ṭhitibhāgiyattā. Suṭṭhu vimuttanti vikkhambhanavimuttiyā sammadeva vimuttaṃ. Cittassa ca kāyassa ca vihananato vighāto. Dukkhaṃ paridahanato pariḷāho. Kāmavedanaṃ na vediyati anuppajjanato. Nissaranti tatoti nissaraṇaṃ. Ke nissaranti? Kāmā. Evañca kāmānanti kattusāmivacanaṃ suṭṭhu yujjati. Yadaggena kāmā tato nissaṭāti vuccanti, tadaggena jhānampi kāmato nissaṭanti vattabbataṃ labhatīti vuttaṃ ‘‘kāmehi nissaṭattā’’ti. Evaṃ vikkhambhanavasena kāmanissaraṇaṃ vatvā idāni samucchedavasena accantato nissaraṇaṃ dassetuṃ ‘‘yo panā’’tiādi vuttaṃ. Sesapadesūti sesakoṭṭhāsesu.
此为练习第一禅定，谓比库之身心。谓修行心对于法相净一，心意专注一致。所谓“有境在彼”即于本人依止之境界中运作。谓“现在之份”即现时所持。谓“善得自由”乃由放逸解脱而得真正解脱。心身之困惑及折磨，如苦与烧灼之苦皆断灭。欲苦不生因不生结缘。此谓离欲，谓离欲欲。欲为敌比喻，故名言“敌”，恰如妒恨为敌等。谓由此敌生欲，欲即应离。禅定由欲生离欲故说。由放逸得该禅，已至尽灭状态。亦谓“诸余字”者，为其他合计义项。
Ayaṃ pana visesoti visesaṃ vadantena taṃ jhānaṃ pādakaṃ katvātiādiko avisesoti katvā dutiyatatiyavāresu sabbaso anāmaṭṭho, catutthavāre pana ayampi visesoti dassetuṃ ‘‘accantanissaraṇañcettha arahattaphalaṃ yojetabba’’nti vuttaṃ. Yasmā arūpajjhānaṃ pādakaṃ katvā aggamaggaṃ adhigantvā arahatte ṭhitassa cittaṃ sabbaso rūpehi nissaṭaṃ nāma hoti. Tassa hi phalasamāpattito vuṭṭhāya vīmaṃsanatthaṃ rūpābhimukhaṃ cittaṃ pesentassa. Idamakkhātanti samathayānikānaṃ vasena heṭṭhā cattāro vārā gahitā. Idaṃ pana sukkhavipassakassa vasenāti āha ‘‘suddhasaṅkhāre’’tiādi. ‘‘Puna sakkāyo natthī’’ti uppannanti ‘‘idāni me sakkāyappabandho natthī’’ti vīmaṃsantassa uppannaṃ.
此则称为“特别”，谓该禅定为基础。其次三次禅定则全称无特征，第四次则又为特别，表明“决然离欲，方可修阿拉汉果”。由是观，非色禅为基础，得最上道果，心终必离色境。为达彼果，心当谨慎专注色境。所谓“共识所称”，用以训诂四个禅定的层次。此是细致解释，对微妙禅定法及具慧修习者所为指归。谓“净行者”说法。复有言“当下我相非存”，表明“现在我身心所执缚非实存”，此为释疑辩解。
Nissāraṇīyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 驱摈经注释完毕。
Brāhmaṇavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 婆罗门品注释完毕。
Catutthapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ. · 第四个五十篇完毕。
5. Pañcamapaṇṇāsakaṃ
第五十五项。