三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页复注经藏复注增支部复注(17) 2. 恼害品复注

(17) 2. Āghātavaggo · (17) 2. 恼害品复注

8 段 · CSCD 巴利原典
(17) 2. Āghātavaggo(17)2. 怨恨品
1-5. Paṭhamaāghātapaṭivinayasuttādivaṇṇanā1—5. 第一除怨恨经等注释
§161-165
161-165. Dutiyassa paṭhame natthi vattabbaṃ. Dutiye āghāto paṭivinayati ettha, etehīti vā āghātapaṭivinayā. Tenāha ‘‘āghāto etehi paṭivinetabbo’’tiādi.
161-165。第二品中没有应当讨论的内容。第二品则称此处为“对侵犯的纠正”,是说“依此处,即对侵犯的纠正”。因此说“侵犯者应当由此等纠正”。
Nantakanti anantakaṃ, antavirahitaṃ vatthakhaṇḍaṃ. Yadi hi tassa anto bhaveyya, ‘‘pilotikā’’ti saṅkhaṃ na gaccheyya.
无尽灭者为无尽、无终断之实体碎片。如其终点存在,则不会称为“飞鸟群”这一集合。
Sevālenāti bījakaṇṇikakesarādibhedena sevālena. Udakapappaṭakenāti nīlamaṇḍūkapiṭṭhivaṇṇena udakapiṭṭhiṃ chādetvā nibbattena udakapiṭṭhikena. Ghammena anugatoti ghammena phuṭṭho abhibhūto. Cittuppādanti paṭighasampayuttacittuppādaṃ.
“服务莲”指粒子、眼刺、芥子等的分别落实。所谓“水边色”则用青蛙腹部颜色遮盖水边,以静止水边。“由汗所到”是指受汗浸湿而被覆盖。所谓“心产生”即意念产生,同时伴随心的冲击产生。
Visabhāgavedanuppattiyā kakaceneva iriyāpathapavattinivāraṇena chindanto ābādhati pīḷetīti ābādho, so assa atthīti ābādhiko. Taṃsamuṭṭhānena dukkhito sañjātadukkho. Bāḷhagilānoti adhimattagilāno. Gāmantanāyakassāti gāmantasampāpakassa.
因不善之苦产生,如箭般阻断行路而苦恼,即是苦难,此苦难即为苦恼者。由于此苦难而生起的痛苦即为生起苦。称为剧烈痛者为极度痛苦者。所谓“村落长者”指该村落作恶者。
Pasannabhāvena udakassa acchabhāvo veditabboti āha ‘‘acchodakāti pasannodakā’’ti. Sādurasatāya sātatāti āha ‘‘madhurodakā’’ti. Tanukameva salilaṃ visesato sītalaṃ, na bahalāti āha ‘‘tanusītasalilā’’ti. Setakāti nikkaddamā. Sacikkhallādivasena hi udakassa vivaṇṇatā. Sabhāvato pana taṃ setavaṇṇameva. Tatiyādīni uttānatthāneva.
他说“清水状态可见”,谓“清净水”也。因甜味至纯,称为“甘露水”。因水本身细薄冰凉,不多,称“淡咸凉水”。“浅水”指水中夹杂杂质。务必以“醍醐等状态”说明水的色泽。其本质是黄色水色,即水中杂质色。第三等位于高地。
Paṭhamaāghātapaṭivinayasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 第一除怨恨经等注释终了。
6. Nirodhasuttavaṇṇanā6. 灭经注释
§166
166. Chaṭṭhe amarisanattheti asahanatthe. Anāgatavacanaṃ katanti anāgatasaddappayogo kato, attho pana vattamānakālikova. Akkharacintakā (pāṇini. 3.3.145-146) hi īdisesu ṭhānesu anokappanāmarisanatthavasena atthisadde upapade vattamānakālepi anāgatavacanaṃ karonti.
166。第六品中“不忍”意指难以忍受。所谓未竟之语,是指未成形词组合而成之未竟之语;其义则类比现时之用法。《字母思考论》(巴尼尼法典3.3.145-146)中,字母变换含义乃指此类,称之为未竟语,即使于现世期间也用未竟语表达。
Nirodhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 灭经注释终了。
7-9. Codanāsuttādivaṇṇanā7—9. 举罪经等注释
§167-9
167-9. Sattame vatthusandassanāti yasmiṃ vatthusmiṃ āpatti, tassa sarūpato dassanaṃ. Āpattisandassanāti yaṃ āpattiṃ so āpanno, tassā dassanaṃ. Saṃvāsappaṭikkhepoti uposathappavāraṇādisaṃvāsassa paṭikkhipanaṃ akaraṇaṃ. Sāmīcippaṭikkhepoti abhivādanādisāmīcikiriyāya akaraṇaṃ. Codayamānenāti codentena. Cuditakassa kāloti cuditakassa codetabbakālo. Puggalanti codetabbapuggalaṃ. Upaparikkhitvāti ‘‘ayaṃ cuditakalakkhaṇe tiṭṭhati, na tiṭṭhatī’’ti vīmaṃsitvā. Ayasaṃ āropetīti ‘‘ime maṃ abhūtena abbhācikkhantā ayasaṃ byasanaṃ uppādentī’’ti bhikkhūnaṃ ayasaṃ uppādeti. Aṭṭhamanavamāni uttānatthāneva.
第167至169节。所谓第七境界示现者,是指在某境界中生起不善之事者,乃该境界状貌的现相。所谓境界不善现相,是指所生起不善之事之现相。所谓止息同居者,是指不犯伍波萨他等同居戒戒律。所谓适当止息者,是指不为顶礼等适当仪轨所破坏。所谓被教唆者,谓被教唆者本身。所谓被教唆的时节,指被教唆的适当时节。所谓被教唆的人,指被教唆之人。所谓考察,谓审视此人在被教唆的时节,是否仍然坚持。所谓铁刑加于人者,谓那些因该人过去未闻过而加之以铁刑的僧众施加铁刑。仅第八十九章谓之上升之处。
Codanāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 诃责经等义疏已毕。
10. Bhaddajisuttavaṇṇanā10. 跋达基经义疏
§170
170. Dasame abhibhavitvā ṭhito ime satteti adhippāyo. Yasmā pana so ‘‘pāsaṃsabhāvena uttamabhāvena ca te satte abhibhavitvā ṭhito’’ti attānaṃ maññati, tasmā vuttaṃ ‘‘jeṭṭhako’’ti. Aññadatthu dasoti dassane antarāyābhāvavacanena ñeyyavisesapariggāhikabhāvena ca anāvaraṇadassāvitaṃ paṭijānātīti āha ‘‘sabbaṃ passatīti adhippāyo’’ti.
第170节。第十境界,谓生起并坚立于此诸境界,此即为主境界。因其自认为“你以赞叹和最高良善之相对诸境界生起而坚立”,故称之为“最尊”。又有他处称“第十”为示现,指无障碍障碍之义,并以特定可知事物性质约摄之,谓其不遮蔽所见故,应知如此,故称“皆得见”主境界。
Bhaddajisuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 跋达基经义疏已毕。
Āghātavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 嗔恚品义疏已毕。