(14) 4. Rājavaggo · (14) 4. 王品复注
(14) 4. Rājavaggo（14）四、王品
1. Paṭhamacakkānuvattanasuttavaṇṇanā一、《第一随轮转经》注释
§131
131. Catutthassa paṭhame atthaññūti hitaññū. Hitapariyāyo hettha attha-saddo ‘‘attattho parattho’’tiādīsu (mahāni. 69; cūḷani. mogharājamāṇavapucchāniddeso 85; paṭi. ma. 3.5) viya. Yasmā cesa paresaṃ hitaṃ jānanto te attani rañjeti, tasmā vuttaṃ ‘‘rañjituṃ jānātī’’ti. Daṇḍeti aparādhānurūpe daṇḍane. Balamhīti balakāye. Pañca attheti attattho, parattho, ubhayattho, diṭṭhadhammiko attho, samparāyiko atthoti evaṃ pañcappabhede atthe. Cattāro dhammeti catusaccadhamme, kāmarūpārūpalokuttarabhede vā cattāro dhamme. Paṭiggahaṇaparibhogamattaññutāya eva pariyesanavissajjanamattaññutāpi bodhitā hontīti ‘‘paṭiggahaṇaparibhogamattaṃ jānāti’’icceva vuttaṃ.
第四，第一种“论义知晓”是指《义利知》，其义的解释如《大义》六十九、《小义》魔王贤人问经观释八十五、《经义标》三章第五节等所示。因为此义是为了他人利益而知道，他者因此欢乐，故说“知其令乐”。‘惩罚’适用于与罪行相符的惩罚。‘力量’指力量之体。‘五种义’指自体义、他体义、双方义、观察法义及因果义，此五种义的分别。‘四法’指四圣谛或欲界色界诸法之分。仅限于认知于把持与享受上之知，亦能引生探求与放弃之知，即“知把持及享受”。
Uttarati atikkamati, abhibhavatīti vā uttaraṃ, natthi ettha uttaranti anuttaraṃ. Anatisayaṃ, appaṭibhāgaṃ vā anekāsu devamanussaparisāsu anekasatakkhattuṃ tesaṃ ariyasaccappaṭivedhasampādanavasena pavattā bhagavato dhammadesanā dhammacakkaṃ. Apica sabbapaṭhamaṃ aññātakoṇḍaññappamukhāya aṭṭhārasaparisagaṇāya brahmakoṭiyā catusaccassa paṭivedhavidhāyinī yā dhammadesanā, tassā sātisayā dhammacakkasamaññā. Tattha satipaṭṭhānātidhammo eva pavattanaṭṭhena cakkanti dhammacakkaṃ. Cakkanti vā āṇā dhammato anapetattā, dhammañca taṃ cakkañcāti dhammacakkaṃ. Dhammena ñāyena cakkantipi dhammacakkaṃ. Yathāha ‘‘dhammañca pavatteti cakkañcāti dhammacakkaṃ, cakkañca pavatteti dhammañcāti dhammacakkaṃ, dhammena pavattetīti dhammacakka’’ntiādi (paṭi. ma. 2.40-41). Appaṭivattiyanti dhammissarassa bhagavato sammāsambuddhassa dhammacakkassa anuttarabhāvato appaṭisedhanīyaṃ. Kehi pana appaṭivattiyanti āha – ‘‘samaṇena vā’’tiādi. Tattha samaṇenāti pabbajjaṃ upagatena. Brāhmaṇenāti jātibrāhmaṇena. Sāsanaparamatthasamaṇabrāhmaṇānañhi paṭilomacittaṃyeva natthi. Devenāti kāmāvacaradevena. Kenacīti yena kenaci avasiṭṭhapārisajjena. Ettāvatā aṭṭhannampi parisānaṃ anavasesapariyādānaṃ daṭṭhabbaṃ. Lokasminti sattaloke.
超越、超越征服，谓“更胜”，这里无所谓最高的“上胜”。谓诸天人众中众多无上第一者，以成就圣谛之见证而行世尊教法开示，称为法轮。又皆第一，信解不明者中有十八比库众及四天王天中得法轮破灭者，称为法轮之义。所谓念处最胜法，以此开示之名为法轮。谓智慧之法环，不会有断灭，教法称为法轮。世尊正觉法轮不可废止。有人反对言“是沙门所转”等，沙门指出家人，婆罗门为所谓种姓婆罗门。真正教法沙门婆罗门皆无恐惧。有欲界天人等各种随所住境。多有八品众，会当如法修行。“七界”指七个世界。
Paṭhamacakkānuvattanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《第一随轮转经》注释完毕。
2. Dutiyacakkānuvattanasuttavaṇṇanā二、《第二随轮转经》注释
§132
132. Dutiye cakkavattivattanti dasavidhaṃ, dvādasavidhaṃ vā cakkavattibhāvāvahaṃ vattaṃ. Tattha antojanasmiṃ balakāye dhammikāyeva rakkhāvaraṇaguttiyā saṃvidhānaṃ, khattiyesu, anuyantesu, brāhmaṇagahapatikesu, negamajānapadesu, samaṇabrāhmaṇesu, migapakkhīsu, adhammikapaṭikkhepo, adhanānaṃ dhanānuppadānaṃ, samaṇabrāhmaṇe upasaṅkamitvā pañhapucchananti idaṃ dasavidhaṃ cakkavattivattaṃ. Idameva ca gahapatike pakkhijāte ca visuṃ katvā gahaṇavasena dvādasavidhaṃ. Pitarā pavattitameva anuppavattetīti dasavidhaṃ vā dvādasavidhaṃ vā cakkavattivattaṃ pūretvā nisinnassa puttassa aññaṃ pātubhavati, so taṃ pavatteti. Ratanamayattā pana sadisaṭṭhena tadevetanti katvā ‘‘pitarā pavattita’’nti vuttaṃ. Yasmā vā so ‘‘appossukko, tvaṃ deva, hohi, ahamanusāsissāmī’’ti āha. Tasmā pitarā pavattitaṃ āṇācakkaṃ anuppavatteti nāmāti evamettha attho daṭṭhabbo. Yañhi attano puññānubhāvasiddhaṃ cakkaratanaṃ, taṃ nippariyāyato tena pavattitaṃ nāma, netaranti paṭhamanayo vutto. Yasmā pavattitasseva anuvattanaṃ, paṭhamanayo ca taṃsadise tabbohāravasena vuttoti taṃ anādiyitvā dutiyanayo vutto.
第二为“王轮转行”，有十种或十二种道路转王法。其间诸界众生于众部落中，保护赖法事之组织，包括士族、仆从、婆罗门户、乡里部落、沙门婆罗门、野兽鸟形等。都是此十或十二法之转王轮。家族中亦依此十二路而管理。若父亲行持正法，儿子便得其护佑，故谓之“转法”。以宝玉转王激励，故称宝轮。以功德成就法轮，则为第一转法，因随修第二转法次第 。
Dutiyacakkānuvattanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《第二随轮转经》注释完毕。
4. Yassaṃdisaṃsuttavaṇṇanā四、《无论何方经》注释
§134
134. Catutthe ‘‘ubhato sujāto’’ti ettake vutte yehi kehici dvīhi bhāgehi sujātatā paññāpeyya, sujāta-saddo ca ‘‘sujāto cārudassano’’tiādīsu (ma. ni. 2.399; su. ni. 553; theragā. 818) ārohasampattipariyāyoti jātivasena sujātataṃ vibhāvetuṃ ‘‘mātito ca pitito cā’’ti vuttaṃ. Anorasaputtavasenapi loke mātupitusamaññā dissati, idha pana sā orasaputtavasena icchitāti dassetuṃ ‘‘saṃsuddhaggahaṇiko’’ti vuttaṃ. Gabbhaṃ gaṇhāti dhāretīti gahaṇī, gabbhāsayasaññito mātukucchippadeso. Tenāha ‘‘saṃsuddhāya mātukucchiyā samannāgato’’ti. Yathābhuttassa āhārassa vipācanavasena gaṇhanato achaḍḍanato gahaṇī, tejodhātu. Pitā ca mātā ca pitaro. Pitūnaṃ pitaro pitāmahā. Tesaṃ yugo pitāmahayugo, tasmā yāva sattamā pitāmahayugā, pitāmahadvandāti evamettha attho daṭṭhabbo. Evañhi pitāmahaggahaṇeneva mātāmahopi gahitoti so aṭṭhakathāyaṃ visuṃ na uddhato. Yuga-saddo cettha ekasesanayena daṭṭhabbo ‘‘yugo ca yugo ca yugo’’ti. Evañhi tattha tattha dvinnaṃ gahitameva hoti. Tenāha ‘‘tato uddhaṃ sabbepi pubbapurisā pitāmahaggahaṇeneva gahitā’’ti. Purisaggahaṇañcettha ukkaṭṭhaniddesavasena katanti daṭṭhabbaṃ. Evañhi ‘‘mātito’’ti pāḷivacanaṃ samatthitaṃ hoti.
第四云“双方良产”，谓某些人具二种良好出生资质，故谓良产。良产名义有如“良好显现”等多种。以出生资质来别。像亲子同等类义，故谓知母知父。又视为有孕，谓孕体，意指母腹。以孕育为喻，谓“净持孕腹”，如因良食故孕健。父母则谓父亲母亲，祖父母谓父父。祖父母相联为一组，至第七组祖父母，乃谓“祖父母群”。此义未违本注。此处“组”意特指一对一对结合。由此以元词母成立实义。
Akkhittoti appattakkhepo. Anavakkhittoti sampattavivādādīsu na avakkhitto na chaḍḍito. Jātivādenāti hetumhi karaṇavacananti dassetuṃ ‘‘kena kāraṇenā’’tiādi vuttaṃ. Ettha ca ‘‘ubhato…pe… pitāmahayugā’’ti etena khattiyassa yonidosābhāvo dassito saṃsuddhaggahaṇikabhāvakittanato. ‘‘Akkhitto’’ti iminā kiriyāparādhābhāvo. Kiriyāparādhena hi sattā khepaṃ pāpuṇanti. ‘‘Anupakkuṭṭho’’ti iminā ayuttasaṃsaggābhāvo. Ayuttasaṃsaggañhi paṭicca sattā akkosaṃ labhanti.
“不扰乱”谓无弊害及无用乱动。“无翻转”谓无违逆及撇弃，对于增益和议论等非翻转。论争谓因缘条件，所以说“由什么因缘”等。此中“双方……祖父母群”等义表达军士无烦恼及净持孕腹性质。此“无扰乱”暗指行动不犯戒律之义。作恶者即陷狂恍。所谓“不混合”，谓离合无理。离合无理故众生易生愤怒厌弃。
Aḍḍhatā nāma vibhavasampannatā, sā taṃ taṃ upādāyupādāya vuccatīti āha ‘‘yo koci attano santakena vibhavena aḍḍho hotī’’ti. Tathā mahaddhanatāpīti taṃ ukkaṃsagataṃ dassetuṃ ‘‘mahatā aparimāṇasaṅkhena dhanena samannāgato’’ti vuttaṃ. Bhuñjitabbato paribhuñjitabbato visesato kāmā bhogā nāmāti āha ‘‘pañcakāmaguṇavasenā’’ti. Koṭṭhaṃ vuccati dhaññassa āvasanaṭṭhānaṃ, koṭṭhabhūtaṃ agāraṃ koṭṭhāgāraṃ. Tenāha ‘‘dhaññena ca paripuṇṇakoṭṭhāgāro’’ti. Evaṃ sāragabbhaṃ koso, dhaññapariṭṭhapanaṭṭhānañca koṭṭhāgāranti dassetvā idāni tato aññathā taṃ dassetuṃ ‘‘atha vā’’tiādi vuttaṃ. Tattha yathā asino tikkhabhāvaparihārako paṭicchado ‘‘koso’’ti vuccati. Evaṃ rañño tikkhabhāvaparihāraṃ katvā caturaṅginī senā kosoti āha ‘‘catubbidho koso hatthī assā rathā pattī’’ti. Vatthakoṭṭhāgāraggahaṇeneva sabbassapi bhaṇḍaṭṭhapanaṭṭhānassa gahitattā ‘‘tividhaṃ koṭṭhāgāra’’nti vuttaṃ.
“丰富”谓财富丰盈，其或因所依而称之，谓“富足之物”。又谓拥有极大无量财富。享用所应享受之财物，特别谓五欲享乐。粮仓谓粮食存放之所及所藏。故曰“粮仓充满”。亦有种子粮食存藏之所。此处以胎喻，称为“腹仓”，意指种子之所藏，即粮仓。故说“粮食充盈之粮仓”。如铁针用于除具剌病患，谓针。国王以四种兵刃除患，称为四兵刃。仓廪则因存放依赖，谓“三种仓藏”。
Yassā paññāya vasena puriso ‘‘paṇḍito’’ti vuccati, taṃ paṇḍiccanti āha ‘‘paṇḍiccena samannāgato’’ti. Taṃtaṃitikattabbatāsu chekabhāvo byattabhāvo veyyattiyaṃ. Sammohaṃ hiṃsati vidhamatīti medhā, sā etassa atthīti medhāvī. Ṭhāne ṭhāne uppatti etissā atthīti ṭhānuppatti, ṭhānaso uppajjanapaññā. Vaḍḍhiattheti vaḍḍhisaṅkhāte atthe.
所谓凭智慧称为有德之人者，谓具足智慧称为智慧相应者。彼此之间如实有别，即分别性与超越性，皆属智慧职能。迷惑乃心所之扰乱，乃智力之害，此即智慧之对治者。于各处所生起，是为地之生起，即地生慧。增盛之意，谓于增长事物中之相长。
Yassaṃdisaṃsuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《在何方经》注释完毕。
5-9. Patthanāsuttādivaṇṇanā5-9. 《愿经》等注释
§135-9
135-9. Pañcame hatthisminti hatthisippe. Hatthīti hi hatthivisayattā hatthisannissitattā ca hatthisippaṃ gahitaṃ. Sesapadesupi eseva nayo. Vayatīti vayo, sobhanesu katthaci apakkhalanto avitthāyanto tāni sandhāretuṃ sakkotīti attho. Na vayo avayo, tāni atthato saddato ca sandhāretuṃ na sakkoti. Avayo na hotīti anavayo. Dve paṭisedhā pakatiṃ gamentīti āha ‘‘anavayoti samattho’’ti. Chaṭṭhādīni uttānatthāneva.
135-9. 关于第五种称为象皮者。所谓象，因其系于象表面或居象所依而名象皮。余言亦同此理。所谓衰老，是指于美好之物或处境上有时现退转复不中断，能于其间结连，不为断裂，此为义。非指时间。因时间不能究竟联系诸事。无时间即无非时间，即非时间。中间有两种否定之理，因此称为无非时间。第六义等皆属正义境地。
Patthanāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《愿经》等注释完毕。
10. Sotasuttavaṇṇanā10. 《流经》注释
§140
140. Dasame tibbānanti tikkhānaṃ. Kharānanti kakkasānaṃ. Kaṭukānanti dāruṇānaṃ. Asātānanti nasātānaṃ appiyānaṃ. Na tāsu mano appeti, na tā manaṃ appāyanti vaḍḍhentīti amanāpā.
140. 第十称为尖锐者。所谓尖锐，即尖锐之物。所谓苦涩，即严厉之物。所谓不善，即不合宜之物。于此等物，心不悦，不令心增长，称为不悦增。
Sotasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《流经》注释完毕。
Rājavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《王品》注释完毕。