(12) 2. Andhakavindavaggo · (12) 2. 安德咖宾德品复注
(12) 2. Andhakavindavaggo(十二)第二 盲林品
1-4. Kulūpakasuttādivaṇṇanā一至四 家近住经等之义注
§111-114
111-114. Dutiyassa paṭhame asanthavesu kulesu vissāso etassāti asanthavavissāsī. Anissaro hutvā vikappeti saṃvidahati sīlenāti anissaravikappī. Vissaṭṭhāni visuṃ khittāni bhedena avatthitāni kulāni ghaṭanatthāya upasevati sīlenāti vissaṭṭhupasevī. Dutiyādīni uttānatthāneva.
111-114。第二章节开头说,在无家族信仰者中称为无家族信仰者。无所依止而变化、分散者为无依止性变化者。熄灭之地及分散的地方,因缘各别而形成的家族被称为为了聚合之目的所依止的家族,称为持戒者随从或依止于熄灭之地的人。第二章以后亦同理处理。
Kulūpakasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 家近住经等之义注已毕。
5-13. Maccharinīsuttādivaṇṇanā五至十三 悭吝女经等之义注
§115-123
115-123. Pañcame āvāsamacchariyādīni pañca idha bhikkhuniyā vasena āgatāni, bhikkhussa vasenapi tāni veditabbāni. Āvāsamacchariyena hi samannāgato bhikkhu āgantukaṃ disvā ‘‘ettha cetiyassa vā saṅghassa vā parikkhāro ṭhapito’’tiādīni vatvā saṅghikaāvāsaṃ na deti. Kulamacchariyena samannāgato bhikkhu tehi tehi kāraṇehi ādīnavaṃ dassetvā attano upaṭṭhāke kule aññesaṃ pavesampi nivāreti. Lābhamacchariyena samannāgato saṅghikampi lābhaṃ maccharāyanto yathā aññe na labhanti, evaṃ karoti attanā visamanissitatāya balavanissitatāya ca. Vaṇṇamacchariyena samannāgato attano vaṇṇaṃ vaṇṇeti, paresaṃ vaṇṇe ‘‘kiṃ vaṇṇo eso’’ti taṃ taṃ dosaṃ vadati. Vaṇṇoti cettha sarīravaṇṇopi, guṇavaṇṇopi veditabbo.
115-123。第五章关于宿舍持戒者及其他四种,乃有五种因比库及比库尼宿住处而来,应于比库所宿处亦当知悉。持宿舍戒者具足宿舍,由此比库观察来者,若见此处或僧团有安置器具等,便说“不与僧宿舍”,因而不予许。持家族戒者具宿舍者,见此等种种原因中有害处,便不完全示现自己所依止之家族,且阻止他人入其家。持利益戒者具宿舍者,即如僧团亦争取利益蚊虫,犹如他人不取,如此本人亦该作,因其執著不正,力量执著亦然。持色相戒者具宿舍者,论自己色相,亦议他人色相“此色为何?”,此处之色相包括身体颜色及性质颜色。
Dhammamacchariyena samannāgato – ‘‘imaṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā eso maṃ abhibhavissatī’’ti aññassa na deti. Yo pana – ‘‘ayaṃ imaṃ dhammaṃ uggahetvā aññathā atthaṃ viparivattetvā nāsessatī’’ti dhammanuggahena vā – ‘‘ayaṃ imaṃ dhammaṃ uggahetvā uddhato unnaḷo avūpasantacitto apuññaṃ pasavissatī’’ti puggalānuggahena vā na deti, na taṃ macchariyaṃ. Dhammoti cettha pariyattidhammo adhippeto. Paṭivedhadhammo hi ariyānaṃyeva hoti, te ca naṃ na maccharāyanti macchariyassa sabbaso pahīnattāti tassa asambhavo eva. Tattha āvāsamacchariyena lohagehe paccati, yakkho vā peto vā hutvā tasseva āvāsassa saṅkāraṃ sīsena ukkhipitvā carati. Kulamacchariyena appabhogo hoti. Lābhamacchariyena gūthaniraye nibbattati, saṅghassa vā gaṇassa vā lābhaṃ maccharāyitvā puggalikaparibhogena vā paribhuñjitvā yakkho vā peto vā mahāajagaro vā hutvā nibbattati. Vaṇṇamacchariyena bhavesu nibbattassa vaṇṇo nāma na hoti. Dhammamacchariyena kukkuḷaniraye nibbattati. Chaṭṭhādīni uttānatthāneva.
持法戒者具宿舍者,说“护持此法者必来统辖我等”,此义不示人。若有人以法之解释反转其义,或有人以个别印证之人而说“此法依此解释其人上升、狂躁、不安、无善果”,此等均非持戒者所为。此处法指传授之法,所得之法乃唯有圣者所证,圣者不受其蚊扰。因而,持宿舍者以铁舍藏身,或变为夜叉或饿鬼,头部被安置其宿舍之形器具而游走。持家族戒者则较少劳苦。持利益戒者则堕邪窟地狱,争夺僧团和众益处,或以众人利益而享用,变为夜叉饿鬼或大獾野兽而死。持色相戒者死后无色相。持法戒者堕恶鸡地狱。第六章以后亦同理处理。
Maccharinīsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 悭吝女经等之义注已毕。
Andhakavindavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 盲林品之义注已毕。