1. Sekhabalavaggo · 1. 有学力品复注
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Aṅguttaranikāye · 增支部中
Pañcakanipāta-ṭīkā · 五集疏
1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ
第一五十章
1. Sekhabalavaggo一、有学力品
1. Saṃkhittasuttavaṇṇanā一、《略说经》注释
§1
1. Pañcakanipātassa paṭhame kāmaṃ sampayuttadhammesu thirabhāvopi balaṭṭho eva, paṭipakkhehi pana akampanīyattaṃ sātisayaṃ balaṭṭhoti vuttaṃ – ‘‘assaddhiye na kampatī’’ti.
第一集的第一篇论说欲与相关法中,即使是坚固不动的力量,也在对立法中被称作不动摇的正念力量,称为“不动摇者”。“在不动摇中不动摇”之意。
Saṃkhittasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《略说经》注释终了。
2-6. Vitthatasuttādivaṇṇanā第二至第六,《详说经》等注释
§2-6
2-6. Dutiye hirīyatīti lajjati virajjati. Yasmā hirī pāpajigucchanalakkhaṇā, tasmā ‘‘jigucchatīti attho’’ti vuttaṃ. Ottappatīti utrasati. Pāputrāsalakkhaṇañhi ottappaṃ.
第二至第六品,羞耻心是害羞、离欲的意思。由于羞耻是恶行污秽的相标,所以说“耻辱”即指污秽之义。廉耻是高尚善良的意思。恶劣之子则表现为羞耻心。
Paggahitavīriyoti saṅkocaṃ anāpannavīriyo. Tenāha ‘‘anosakkitamānaso’’ti. Pahānatthāyāti samucchinnatthāya. Kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadā nāma samadhigamo evāti āha ‘‘paṭilābhatthāyā’’ti.
“发起力量”意指拘束不动的勇气。故说“心不安定者”。为舍弃之意,是断除的意思。善法得以成就称为“圆满获得”。故称“为求得之境”也。
Gatiatthā dhātusaddā buddhiatthā hontīti āha ‘‘udayañca vayañca paṭivijjhituṃ samatthāyā’’ti. Missakanayenāyaṃ desanā gatāti āha ‘‘vikkhambhanavasena ca samucchedavasena cā’’ti. Tenāha ‘‘vipassanāpaññāya ceva maggapaññāya cā’’ti. Vipassanāpaññāya vikkhambhanakiriyato sā ca kho padesikāti nippadesikaṃ katvā dassetuṃ ‘‘maggapaññāya paṭilābhasaṃvattanato’’ti vuttaṃ. Dukkhakkhayagāminibhāvepi eseva nayo. Sammāti yāthāvato. Akuppadhammatāya hi maggapaññāya khepitaṃ khepitameva, nāssa puna khepanakiccaṃ atthīti upāyena ñāyena sā pavattatīti āha ‘‘hetunā nayenā’’ti. Tatiyādīsu natthi vattabbaṃ.
“去向”的意涵是法界的名称,“心智”的意涵。故说“生灭无常皆能洞察”。此教义强调“产生与消亡都能明见”。由谬误教授之故,此教说如分裂及灭绝。故说“借助般若观看与正道慧解脱”。由般若观看生出分裂,此时是显教与密教分开的状态。“借助正道慧而复得成就”亦如是。于灭尽苦道而言,此教原则不变,称作“完全真如”。由不动摇的法故,正道慧虽曾失去,然无再失义故,借因缘与理智得以保持,故说“由因缘原则而得以维持”。第三之后无可谈及。
Vitthatasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《详说经》等注释终。
7. Kāmasuttavaṇṇanā第七,《欲经》注释
§7
7. Sattame asanti lūnanti tenāti asitaṃ, dāttaṃ. Vividhā ābhañjanti bhāraṃ olambenti tenāti byābhaṅgī, vidhaṃ. Kulaputtoti ettha duvidho kulaputto jātikulaputto, ācārakulaputto ca. Tattha ‘‘tena kho pana samayena raṭṭhapālo nāma kulaputto tasmiṃyeva thullakoṭṭhike aggakulikassa putto’’ti (ma. ni. 2.294) evaṃ āgato uccakulappasuto jātikulaputto nāma. ‘‘Ye te kulaputtā saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā’’ti (ma. ni. 1.34) evaṃ āgatā pana yattha katthaci kule pasutāpi ācārasampannā ācārakulaputto nāma. Idha pana ācārakulaputto adhippeto. Tenāha ‘‘kulaputtoti ācārakulaputto’’ti. Yuttanti anucchavikaṃ, evaṃ vattabbataṃ arahatīti attho. Sesamettha uttānameva.
第七品是称嫌弃、恶心、污秽,如“酸败、发臭”。“各种破坏、背负重负”称作破坏性的、断裂的义。所谓族子,此处分为两种:出生于家族者与持守家风者。故说“彼时国王之族子,名曰族子,是大长老之长子。”(《中部·第二百九十四》)出自高贵家族的族子称作家族出身子。“他们这些族子,信奉家庭之外,出家为比库。”(《中部·第一三十四》)这些族子以所生家族为基准,持守家风者称为家规族子。此处以家规族子为统领,故说“族子即家规族子”。“适合规约”的义是指合适、应当为此,故云一切都以此为准;末了仅为标题。
Kāmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《欲经》注释终。
8. Cavanasuttavaṇṇanā第八,《退没经》注释
§8
8. Aṭṭhame saddhāyāti iminā adhigamasaddhā dassitā. Catubbidhā hi saddhā – āgamanīyasaddhā, adhigamasaddhā, pasādasaddhā, okappanasaddhāti. Tattha āgamanīyasaddhā sabbaññubodhisattānaṃ pavattā hoti. Āgamanīyappaṭipadāya āgatā hi saddhā sātisayā mahābodhisattānaṃ paropadesena vinā saddheyyavatthuṃ aviparītato gahetvā adhimuccanato. Saccappaṭivedhato āgatasaddhā adhigamasaddhā suppabuddhādīnaṃ viya. ‘‘Sammāsambuddho bhagavā’’tiādinā buddhādīsu uppajjanakappasādo pasādasaddhā mahākappinarājādīnaṃ viya. ‘‘Evameta’’nti okkanditvā pakkhanditvā saddahanavasena kappanaṃ okappanaṃ, tadeva saddhāti okappanasaddhā. Tattha pasādasaddhā paraneyyarūpā hoti, savanamattenapi pasīdanato. Okappanasaddhā saddheyyaṃ vatthuṃ ogāhitvā anupavisitvā ‘‘evameta’’nti paccakkhaṃ karontī viya pavattati.
第八 由此所说信心称为“得信心”。信心有四种:起信心、得信心、信任心、确认信心。起信心是指所有善知见觉悟者共同具足的信念。由正当修习而得的信心是由善知识大觉悟者等以利益他人的开示,使信心依正法而坚定不移地生起并增长。凭真理依据而生起的信心即为得信心,犹如圆满觉者等。信任心则由佛等初起信心时生起的欢喜,如大臣王等生起敬重心。确认信心则是在怀疑起伏之间反复起落、动摇不定,犹如波浪颠簸。此等信念变动不安,是通过聆听教法生起的信任,即使只是聆听,也能产生一定的信心。确认信心紧密围绕着应信之处,反复观照而生起,常表现为反复为自己作证之态势。
Cavanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《退没经》注释终。
9. Paṭhamaagāravasuttavaṇṇanā9. 第一不恭敬经注释
§9
9. Navame appatissayoti appatissavo va-kārassa ya-kāraṃ katvā niddeso. Garunā kismiñci vutto gāravavasena patissavanaṃ, patissavo, patissavabhūtaṃ, taṃsabhāvañca yaṃ kiñci gāravaṃ. Natthi etasmiṃ patissavoti appatissavo, gāravavirahito. Tenāha ‘‘ajeṭṭhako anīcavuttī’’ti.
第九 “不相应”即指对行为不相应的目的所作的指称。此处庄严地说明某行为虽被言说带有相应尊敬,但事实上因缺乏尊敬心、尊重心、尊敬之性等而未得相应之尊重。在此意中,“不相应”即“不相配应”,即缺乏尊敬之意。于此故,有言曰“未超越所勉励而无常的言说”,即指出其不相应性。
Paṭhamaagāravasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第一不恭敬经注释完毕。
10. Dutiyaagāravasuttavaṇṇanā10. 第二不恭敬经注释
§10
10. Dasame vuddhintiādīsu sīlena vuddhiṃ, maggena viruḷhiṃ, nibbānena vepullaṃ. Sīlasamādhīhi vā vuddhiṃ, vipassanāmaggehi viruḷhiṃ, phalanibbānehi vepullaṃ. Ettha ca yassa catubbidhaṃ sīlaṃ akhaṇḍādibhāvappavattiyā suparisuddhaṃ visesabhāgiyattā appakasireneva maggaphalāvahaṃ saṅgharakkhitattherassa viya, so tādisena sīlena imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ āpajjissati. Tena vuttaṃ – ‘‘sīlena vuddhi’’nti. Yassa pana ariyamaggo uppanno, so virūḷhamūlo viya pādapo suppatiṭṭhitattā sāsane virūḷhiṃ āpanno nāma hoti. Tena vuttaṃ – ‘‘maggena virūḷhi’’nti. Yo sabbakilesanibbānappatto, so arahā sīlādidhammakkhandhapāripūriyā sati vepullappatto hoti. Tena vuttaṃ ‘‘nibbānena vepulla’’nti. Dutiyavikappe attho vuttanayānusārena veditabbo.
第十 “成熟”一词于此指戒德的成熟、道的增长、涅槃的广大。戒得成熟即由戒与禅定取得的成熟,道得增长则指由观照道取得的增长,果得广大则指由涅槃得来的广大增长。就此而言,若有人如同具无缺持戒、清净等特质的护戒长老,藉此纯净的戒法于律藏中成就成长,则称为“戒成熟”。若有圣道生起如深根稳定的树木于教法中增长,则称为“道增长”。若得无烦恼灭尽之境,戒等法蕴皆圆满而具足正念,则称为“涅槃广大”。此语第二部分依教法意涵须加以体会。
Dutiyaagāravasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第二不恭敬经注释完毕。
Sekhabalavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 有学力品注释完毕。