(8) 3. Yodhājīvavaggo · (8) 3. 战士品义注
(8) 3. Yodhājīvavaggo（8）第三 战士品
1. Paṭhamacetovimuttiphalasuttavaṇṇanā第一心解脱果经注释
§71
71. Tatiyassa paṭhame yato kho, bhikkhaveti heṭṭhā vuttanayena vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pattassa bhikkhuno idāni vaṇṇabhaṇanatthaṃ idaṃ āraddhaṃ. Tattha yato khoti yadā kho. Ukkhittapalighoti avijjāpalighaṃ ukkhipitvā apanetvā ṭhito. Saṃkiṇṇaparikhoti saṃsāraparikhaṃ saṃkiritvā vināsetvā ṭhito. Abbūḷhesikoti taṇhāsaṅkhātaṃ esikāthambhaṃ abbuyha luñcitvā ṭhito. Niraggaḷoti nīvaraṇakavāṭaṃ ugghāṭetvā ṭhito. Pannaddhajo pannabhāroti mānaddhajañca khandhābhisaṅkhārakilesabhārañca pātetvā otāretvā ṭhito. Visaṃyuttoti vaṭṭena visaṃyutto. Sesaṃ pāḷinayeneva veditabbaṃ. Ettāvatā bhagavatā maggena kilese khepetvā nirodhasayanavaragatassa nibbānārammaṇaṃ phalasamāpattiṃ appetvā viharato khīṇāsavassa kālo dassito.
第三章第一节：倘若说到比库，须知，此处以悟见增进，得阿拉汉果者作说法之始。所谓“那里者”，是指当贪嗔痴等烦恼被拔除净除后，心住于清净；所谓“拔除烦恼”，是指修除无明污秽于心，摒弃其惑；所谓“世间瓶颈”，是指轮回困境妨碍；所谓“断尽渴爱”，是驱除以渴爱为根的枯萎状生命枯干状态；所谓“开除躁恼”，是指破除五盖之门；所谓“智食负担”，是指丢弃以慢为母、五蕴与行蕴的烦恼负载；所谓“解脱如溪水净清”，是指烦恼以涟漪般渐断灭。余义皆当依巴利经典载法体知。世尊以正道净除烦恼，处于涅槃果席，享受其果，是已灭尽余贼时也。
Yathā hi dve nagarāni ekaṃ coranagaraṃ ekaṃ khemanagaraṃ. Atha ekassa mahāyodhassa evaṃ bhaveyya – ‘‘yāvimaṃ coranagaraṃ tiṭṭhati, tāva khemanagaraṃ bhayato na muccati, coranagaraṃ anagaraṃ karissāmī’’ti sannāhaṃ katvā khaggaṃ gahetvā coranagaraṃ upasaṅkamitvā nagaradvāre ussāpite esikāthambhe khaggena chinditvā saddhiṃ dvārabāhāhi kavāṭaṃ bhinditvā palighaṃ ukkhipitvā pākāraṃ bhinditvā parikhaṃ vikiritvā nagarasobhatthāya ussite dhaje pātetvā nagaraṃ agginā jhāpetvā khemanagaraṃ pavisitvā pāsādaṃ āruyha ñātigaṇaparivuto surasabhojanaṃ bhuñjeyya. Evaṃ coranagaraṃ viya sakkāyo, khemanagaraṃ viya nibbānaṃ, mahāyodho viya yogāvacaro. Tassevaṃ hoti – ‘‘yāva sakkāyavaṭṭaṃ vaṭṭati, tāva dvattiṃsakammakāraṇāaṭṭhanavutirogapañcavīsatimahābhayehi parimuccanaṃ natthī’’ti. So mahāyodho sannāhaṃ viya sīlasannāhaṃ katvā paññākhaggaṃ gahetvā khaggena esikāthambhe viya arahattamaggena taṇhesikaṃ luñcitvā, so yodho sadvārabāhakaṃ nagarakavāṭaṃ viya pañcorambhāgiyasaṃyojanaaggaḷaṃ ugghāṭetvā, so yodho palighaṃ viya avijjāpalighaṃ ukkhipitvā, so yodho pākāraṃ bhindanto parikhaṃ viya kammābhisaṅkhāraṃ bhindanto jātisaṃsāraparikhaṃ vikiritvā, so yodho nagaraṃ sobhatthāya ussāpitaddhaje viya mānaddhaje pātetvā sakkāyanagaraṃ jhāpetvā, so yodho khemanagare uparipāsāde subhojanaṃ viya kilesaparinibbānanagaraṃ pavisitvā amataṃ nirodhārammaṇaṃ phalasamāpattisukhaṃ anubhavamāno kālaṃ vītināmeti.
譬如两城，一盗城一安城。有一大军将领立誓：只要盗城屹立，安城便无从脱离恐惧；必毁盗城方能解脱。遂执刀赴盗城，于城门将枯木枯枝砍断，拆破城门，拔除瓶颈，毁坏城墙，放旗彰显，焚烧盗城。然后进入安定之城，登上宫殿，与亲族共享美食。盗城比作有我身缠绕，安城比作涅槃自在，大军将领比作修行者。言曰：只要有我身轮回在，便无从脱离极大危险。大军将领如是，持戒作甲，执智慧之刀，砍断代表渴爱之枯萎枝，破坏五重缠结枷锁，拔除无明污秽瓶颈。破城墙、断生死轮回之困厄。焚烧我身城，进入涅槃安乐之境，常住无漏之乐，度过时间。
2. Dutiyacetovimuttiphalasuttavaṇṇanā第二心解脱果经注释
§72
72. Dutiye aniccasaññāti khandhapañcakaṃ hutvā abhāvākārena aniccanti uppajjanakasaññā. Anicce dukkhasaññāti yadaniccaṃ, taṃ paṭipīḷanākārena dukkhanti uppajjanakasaññā. Dukkhe anattasaññāti yaṃ dukkhaṃ, taṃ avasavattanākārena anattāti uppajjanakasaññā. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva. Imesu pana dvīsupi suttesu vipassanāphalaṃ nāma kathitanti.
第二章：无常正见，谓五蕴本相空无、不常，是生起灭现象。无常即苦，因无常生苦；痛即无我，因痛故知无我。余义同前文已陈述。此处亦在两处经文中讲说内观果老。
3. Paṭhamadhammavihārīsuttavaṇṇanā第一法住者经注释
§73
73. Tatiye divasaṃ atināmetīti divasaṃ atikkāmeti. Riñcati paṭisallānanti ekībhāvaṃ vissajjeti. Desetīti katheti pakāseti. Dhammapaññattiyāti dhammassa paññāpanāya. Dhammaṃpariyāpuṇātīti navaṅgavasena catusaccadhammaṃ pariyāpuṇāti vaḷañjeti katheti. Na riñcati paṭisallānanti ekībhāvaṃ na vissajjeti. Anuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathanti niyakajjhatte cittasamādhiṃ āsevati bhāveti, samathakammaṭṭhāne yuttappayutto hoti.
第三章：超越日久意谓超越时间。凋零断灭意谓一切法归于一切唯有其本质。讲述阐释法的方式称为论说。涵盖教法说明，对四圣谛历述如翳除尘，能生慧力。无凋零断灭者意谓未断除烦恼。修习心内定静，生集正定是与止观法门相适应。
Hitesināti hitaṃ esantena. Anukampakenāti anukampamānena. Anukampaṃ upādāyāti anukampaṃ cittena pariggahetvā, paṭiccātipi vuttaṃ hoti. Kataṃ vo taṃ mayāti taṃ mayā ime pañca puggale desentena tumhākaṃ kataṃ. Ettakameva hi anukampakassa satthu kiccaṃ yadidaṃ aviparītadhammadesanā, ito paraṃ pana paṭipatti nāma sāvakānaṃ kiccaṃ. Tenāha – etāni bhikkhu rukkhamūlāni…pe… amhākaṃ anusāsanīti. Tattha ca rukkhamūlānīti iminā rukkhamūlasenāsanaṃ dasseti. Suññāgārānīti iminā janavivittaṭṭhānaṃ. Ubhayenāpi ca yogānurūpaṃ senāsanamācikkhati, dāyajjaṃ niyyāteti. Jhāyathāti ārammaṇūpanijjhānena aṭṭhatiṃsārammaṇāni, lakkhaṇūpanijjhānena ca aniccādito khandhāyatanādīni upanijjhāyatha, samathañca vipassanañca vaḍḍhethāti vuttaṃ hoti. Mā pamādatthāti mā pamajjittha. Mā pacchā vippaṭisārino ahuvatthāti ye hi pubbe daharakāle ārogyakāle sattasappāyādisampattikāle satthu sammukhībhāvakāle ca yonisomanasikāravirahitā rattindivaṃ maṅkulabhattā hutvā seyyasukhamiddhasukhamanuyuttā pamajjanti, te pacchā jarākāle rogakāle maraṇakāle vipattikāle satthu parinibbānakāle ca taṃ pubbe pamādavihāraṃ anussarantā sappaṭisandhikālakiriyañca bhāriyaṃ sampassamānā vippaṭisārino honti. Tumhe pana tādisā mā ahuvatthāti etamatthaṃ dassento āha – ‘‘mā pacchā vippaṭisārino ahuvatthā’’ti. Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanīti ayaṃ amhākaṃ santikā ‘‘jhāyatha mā pamādatthā’’ti tumhākaṃ anusāsanī, ovādoti vuttaṃ hoti.
善意者谓为利益众生者。慈悲者谓以慈悲心。承受慈悲意谓内怀慈悲，亦有因缘缘起之理。何为此者谓我说此五人之理。此为慈悲导师所必教法，如吾辈施教之责。此中树根譬喻为树根教化。如空屋譬为公众集会处。两者皆依顺于修禅习慧之法门，登三十三妙境、察四圣谛诸法，令止禅与观慧增长。戒勿懈怠，戒勿悔逆。以昔日幼时强壮时疾病至临末日临灭时，若忏悔迟则不获安乐。故戒曰勿悔逆。此为吾众教诲，劝令修禅戒慧勿懈怠之诚劝导言。
4. Dutiyadhammavihārīsuttavaṇṇanā第二法住者经注释
§74
74. Catutthe uttari cassa paññāya atthaṃ nappajānātīti tato pariyattito uttari tassa dhammassa sahavipassanāya maggapaññāya atthaṃ nappajānāti , cattāri saccāni na passati nappaṭivijjhatīti attho. Sesavāresupi eseva nayo. Evametesu dvīsupi suttesu bahussutabhikkhu vipassanākammiko sotāpanno sakadāgāmī anāgāmī khīṇāsavoti cha janā dhammavihārino nāmāti veditabbā.
第四章：不悟意谓智慧未显，所以迷惑。这里所说指修习正见与内观智慧尚未通达，未能识透四谛真谛。其余含义与前同。因此在两处经典中，广博学识的比库，修明观禅定者，方是斯陀含，斯陀含之后，随顺行者，无余结者，契入无余断趣者。此等名号法门应知。
5. Paṭhamayodhājīvasuttavaṇṇanā第一战士经注释
§75
75. Pañcame yodhājīvāti yuddhūpajīvino. Rajagganti hatthiassādīnaṃ pādappahārabhinnāya bhūmiyā uggataṃ rajakkhandhaṃ. Na santhambhatīti santhambhitvā ṭhātuṃ na sakkoti. Sahati rajagganti rajakkhandhaṃ disvāpi adhivāseti. Dhajagganti hatthiassadīnaṃ piṭṭhesu vā rathesu vā ussāpitānaṃ dhajānaṃ aggaṃ. Ussāraṇanti hatthiassarathānañceva balakāyassa ca uccāsaddamahāsaddaṃ. Sampahāreti samāgate appamattakepi pahāre. Haññatīti vihaññati vighātaṃ āpajjati. Byāpajjatīti vipattiṃ āpajjati, pakatibhāvaṃ jahati. Sahati sampahāranti dve tayo pahāre patvāpi sahati adhivāseti. Tamevasaṅgāmasīsanti taṃyeva jayakkhandhāvāraṭṭhānaṃ. Ajjhāvasatīti sattāhamattaṃ abhibhavitvā āvasati. Kiṃ kāraṇā ? Laddhapahārānaṃ pahārajagganatthañceva katakammānaṃ visesaṃ ñatvā ṭhānantaradānatthañca issariyasukhānubhavanatthañca.
第五者称为战斗生计者，即依靠战争谋生者。这里所说的“战团”指的是大象类等用脚着地时踏破土地所扬起的尘土汇聚而成的尘土堆。若不能阻止，即使被阻止也站立不住。观察到战团后，仍能立足。旌旗队则指的是配备大象车马上的彩旗队伍。鼓声者是指大象车战队及兵力所发出的高亢响声。集合者则指战士们聚集时所发出的响亮巨大声音。聚集时，即使在未集中时抛弃武器也能忍耐。伤害者乃是指产生破坏。生事者则是指导致灾难、舍弃善端者。忍耐与抛弃武器，即使武器丢失或摔落，也能忍耐立足。战斗首领即指三者——胜利战团之首领。居住领地者则是指占领对方领土而居住者。其原因乃是已知妥善抛弃武器及为战斗目的所进行诸般特殊行为，还为使专属领有者享受安乐而占据此地。
Idāni yasmā satthu yodhājīvehi kiccaṃ natthi, imasmiṃ pana sāsane tathārūpe pañca puggale dassetuṃ idaṃ opammaṃ ābhataṃ. Tasmā te puggale dassento evameva khotiādimāha. Tattha saṃsīdatīti micchāvitakkasmiṃ saṃsīdati anuppavisati. Na sakkoti brahmacariyaṃ sandhāretunti brahmacariyavāsaṃ anupacchijjamānaṃ gopetuṃ na sakkoti. Sikkhādubbalyaṃ āvikatvāti sikkhāya dubbalabhāvaṃ pakāsetvā. Kimassa rajaggasminti kiṃ tassa puggalassa rajaggaṃ nāmāti vadati. Abhirūpāti abhirūpavatī. Dassanīyāti dassanayoggā. Pāsādikāti dassaneneva cittappasādāvahā. Paramāyāti uttamāya. Vaṇṇapokkharatāyāti sarīravaṇṇena ceva aṅgasaṇṭhānena ca. Ūhasatīti avahasati. Ullapatīti katheti. Ujjhagghatīti pāṇiṃ paharitvā mahāhasitaṃ hasati. Uppaṇḍetīti uppaṇḍanakathaṃ katheti. Abhinisīdatīti abhibhavitvā santike vā ekāsane vā nisīdati. Dutiyapadepi eseva nayo. Ajjhottharatīti avattharati. Viniveṭhetvā vinimocetvāti gahitaṭṭhānato tassā hatthaṃ vinibbeṭhetvā ceva mocetvā ca. Sesamettha uttānatthamevāti. Imasmiṃ sutte vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitaṃ.
如今，既然依靠战斗生计者对世尊没有责事，在此教法中，则以类似五个人的比喻作为示现。因此对那些人展示称作“若是如此，彼亦如此”，说明之义。此中“坐着不动”是指碍于邪见，虽坐而非真入。不能维持梵行的，指无法护持梵行生活。所谓“精进衰弱”是指显示其精进心衰减。何谓战团队长？称为“悦目者”。“可观者”是可供观察之意。“庄严者”是指见之令人心生安稳之人。“上等者”是指最高等第之人。“色身皎洁”指其体色及肢体具有美丽光彩。“轻蔑”是轻视呵斥。“轻声语”是指用手势述说。“大笑”是指手击大声笑。讲谈争端是指议论斗争之事。亲近而坐是指占据对方所摄住之地，坐在近旁。第二义同样。上行者是指向上攀缘者。松开是指放开所掌之手，从控制处释脱。此处说法，议论详见本经。
6. Dutiyayodhājīvasuttavaṇṇanā六、第二《战士经》注释
§76
76. Chaṭṭhe asicammaṃ gahetvāti asiñca cammañca gahetvā. Dhanukalāpaṃ sannayhitvāti dhanuñca sarakalāpañca sannayhitvā. Viyūḷhanti yuddhasannivesavesena ṭhitaṃ. Saṅgāmaṃ otaratīti mahāyuddhaṃ otarati. Ussahati vāyamatīti ussāhañca vāyāmañca karoti. Hanantīti ghātenti. Pariyāpādentīti pariyāpādayanti. Upalikkhantīti vijjhanti. Apanentīti sakasenaṃ gahetvā gacchanti. Apanetvā ñātakānaṃ nentīti sakasenaṃ netvā tato ñātakānaṃ santikaṃ nenti. Nīyamānoti attano gehaṃ vā sesañātisantikaṃ vā niyyamāno. Upaṭṭhahanti paricarantīti pahārasodhanavaṇakappanādīni karontā jagganti gopayanti.
第六者，有称为持剑者，持剑与刀。再者，搭成弓束者，即弓与弦均搭扣连结。呈现出严整的战阵列队。指大规模战斗正在爆发。奋斗或尝试者，指战斗中鼓励与努力之义。杀害者即造成死亡者。包围者是指将敌包围。刺击者是穿刺之意。携带者则是以携带作战用具同行。携运亲属者，指带领亲属至附近。迁移者是指移转家庭或亲属至附近。侍奉者，是指作为兵士，承担护卫及护持、清扫训导义务。
Arakkhiteneva kāyenāti arakkhitena kāyadvārena. Arakkhitāya vācāyāti arakkhitena vacīdvārena. Arakkhitena cittenāti arakkhitena manodvārena. Anupaṭṭhitāya satiyāti satiṃ supaṭṭhitaṃ akatvā. Asaṃvutehiindriyehīti manacchaṭṭhehi indriyehi apihitehi agopitehi. Rāgo cittaṃ anuddhaṃsetīti rāgo uppajjamānova samathavipassanācittaṃ dhaṃseti, dūre khipati. Rāgapariyuṭṭhitomhi, āvuso, rāgaparetoti ahaṃ, āvuso, rāgena ratto, rāgena anugato.
所谓“不护身者”，是指未善护自身身体者；“不护语者”是指未护持语言者；“不护心者”则是指未护持意识心智者。“不具足正念”是指未能如实护持正念。“感官失控”者，是指心意失控，六根得不到约束，感官被阻拦及控制者。贪欲摧毁心者，即贪欲如同突然产生之心之破坏者，迅速远离清净的止观心。贪欲成熟者，所谓友伴即“我嗜欲，我随顺于贪欲”，说明由贪欲引发心意同流。
Aṭṭhikaṅkalūpamātiādīsu aṭṭhikaṅkalūpamā appassādaṭṭhena. Maṃsapesūpamā bahusādhāraṇaṭṭhena. Tiṇukkūpamā anudahanaṭṭhena. Aṅgārakāsūpamā mahābhitāpaṭṭhena. Supinakūpamā ittarapaccupaṭṭhānaṭṭhena. Yācitakūpamā tāvakālikaṭṭhena. Rukkhaphalūpamā sabbaṅgapaccaṅgapalibhañjanaṭṭhena. Asisūnūpamā adhikuṭṭanaṭṭhena. Sattisūlūpamā vinivijjhanaṭṭhena. Sappasirūpamā sāsaṅkasappaṭibhayaṭṭhena . Ussahissāmīti ussāhaṃ karissāmi. Dhārayissāmīti samaṇabhāvaṃ dhārayissāmi. Abhiramissāmīti abhiratiṃ uppādessāmi na ukkaṇṭhissāmi. Sesamettha uttānatthameva. Imasmiṃ sutte vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitanti.
所谓木炭状，是因漆黑昏暗不明；肉状，是因常见多见；草状，是因细长表面覆盖；煤炭状，是因极度恐惧；梦状，是因前后易醒；乞讨状，是因时常乞求；树果状，是因全身浸染杂质；剑柄状，是因锋线聚集；刺状，是因细长锐利；毒蛇状，是因极度惊恐害怕；热切愿意者，志愿努力者；持守者，持守沙门之德者；欢喜者，生起欢喜者。以上义经中皆有述说，详见本经。
7. Paṭhamaanāgatabhayasuttavaṇṇanā七、第一《未来怖畏经》注释
§77
77. Sattame āraññakenāti araññavāsinā. Appattassāti asampattassa jhānavipassanāmaggaphalappabhedassa visesassa pattiyā. Sesapadesupi eseva nayo. So mamassa antarāyoti so mama jīvitantarāyo ca brahmacariyantarāyo ca, puthujjanakālakiriyaṃ karontassa saggantarāyo ca maggantarāyo ca bhaveyya. Handāti vavassaggatthe nipāto. Vīriyaṃ ārabhāmīti duvidhampi vīriyaṃ karomi. Satthakāti satthaṃ viya sandhibandhanacchedakavātā. Vāḷehīti kakkhaḷehi. Māṇavehīti corehi. Katakammehi vā akatakammehi vāti ettha corikaṃ katvā nikkhantā katakammā nāma, corikaṃ kātuṃ gacchantā akatakammā nāma. Tattha katakammā kammassa nipphannattā sattānaṃ galalohitaṃ gahetvā devatānaṃ baliṃ karonti, akatakammā ‘‘evaṃ no kammaṃ nipphajjissatī’’ti paṭhamataraṃ karonti. Idaṃ sandhāya te maṃ jīvitā voropeyyunti vuttaṃ. Vāḷā amanussāti kakkhaḷā duṭṭhā yakkhādayo amanussā.
第七者是称林中隐居者，即居住在森林者。“无缺者”是指因得禅定与观智果不同，获得特异之入法。“如是者则措辞相同。此者称为我障碍，指我生命障碍、修道障碍及世人世俗之障碍与天界、道界之障碍。‘起手语气’为终止之词。‘发奋为开始’者，指两种发奋皆作之意。‘尊师’意为如师者，是断结世间烦恼之风。‘凶恶’指恶鬼。‘盗者’指偷窃犯人。于造作与不造作方面，徒众分别为盗者与非盗者。盗者因行为之完成，尚自献祭于诸天；非盗者则许诺“绝不造此恶业”，此为初次行为者。教授如此，为免剥夺其生命而教诲。凶恶非人，非人鬼神之意，形容凶恶鬼神。
8. Dutiyaanāgatabhayasuttavaṇṇanā八、第二《未来怖畏经》注释
§78
78. Aṭṭhame purā maṃ so dhammo āgacchatīti yāva so dhammo maṃ na upagacchati, tāva ahaṃ puretarameva vīriyaṃ ārabhāmīti attho. Khīrodakībhūtāti khīrodakaṃ viya bhūtā ekībhāvaṃ upagatā. Piyacakkhūhīti mettacakkhūhi.
第七十八条：“之前第八条所云‘此法到来’之义，谓此法未达我之前，我谛听此义。故此‘之前’指在此法未触及我时，我先发起精进之意。”所谓“乳水化”为“乳水似已融汇为一体。”“慈眼”者，即具慈爱眼目者。
9. Tatiyaanāgatabhayasuttavaṇṇanā九、第三《未来怖畏经》注释
§79
79. Navame dhammasandosā vinayasandosoti dhammasandosena vinayasandoso hoti. Kathaṃ pana dhammasmiṃ dussante vinayo dussati nāma? Samathavipassanādhammesu gabbhaṃ aggaṇhantesu pañcavidho vinayo na hoti , evaṃ dhamme dussante vinayo dussati. Dussīlassa pana saṃvaravinayo nāma na hoti, tasmiṃ asati samathavipassanā gabbhaṃ na gaṇhāti. Evaṃ vinayasandosenapi dhammasandoso veditabbo. Abhidhammakathanti sīlādiuttamadhammakathaṃ. Vedallakathanti vedapaṭisaṃyuttaṃ ñāṇamissakakathaṃ. Kaṇhadhammaṃ okkamamānāti randhagavesitāya upārambhapariyesanavasena kāḷakadhammaṃ okkamamānā. Apica duṭṭhacittena puggalaṃ ghaṭṭentāpi taṃ kaṇhadhammaṃ attano dahantāpi lābhasakkāratthaṃ kathentāpi kaṇhadhammaṃ okkamantiyeva.
第七十九条：“第九条中‘法之堪用’与‘律之堪用’语，合为‘法堪用中含律堪用’义。何以‘法中受破坏则律亦受破坏’？修止观达法谛之中，不承认内有五法之律，因此‘法中受破坏则律亦破坏’。而设若破坏戒者，则不称为‘持戒堪用’，盖因无止观内涵，故不承五法内含。由此应能辨别律堪用内含法堪用之义。所谓‘论阿毗达摩’为讲述以戒为上之法理，‘解脱论’为讲述与根境相应之知识，以及‘入黑法’语，乃用密闭盖藏之义，比附黑暗行为之意。即使恶念火焚自身，欲得利益时，亦称‘入黑’。”
Gambhīrāti pāḷigambhīrā. Gambhīratthāti atthagambhīrā. Lokuttarāti lokuttaradhammadīpakā. Suññatāpaṭisaṃyuttāti khandhadhātuāyatanapaccayākārapaṭisaṃyuttā. Na aññā cittaṃ upaṭṭhapessantīti jānanatthāya cittaṃ na ṭhapessanti. Uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbanti uggahetabbe ca vaḷañjetabbe ca. Kavitāti silokādibandhanavasena kavīhi katā. Kāveyyāti tasseva vevacanaṃ. Bāhirakāti sāsanato bahiddhā ṭhitā. Sāvakabhāsitāti bāhirasāvakehi bhāsitā. Sesamettha heṭṭhā vuttanayattā suviññeyyattā ca uttānatthameva.
“Gambhīrāti”为巴利文“gambhīrā”音译，“Gambhīratthāti”为指‘义理深远者’。Lokuttarāti指超世法之明灯。Suññatāpaṭisaṃyuttāti谓与蕴、界、处相关等相应空义。‘不遣心’即为发心知见之因，故不遣心以了解。‘应接受与应成熟’指对道理应加以领受并使圆熟。‘诗人’乃指以韵律组合写作之人。“外在”即指教法位于外方。“弟子说法”谓由外方弟子所传。其他详述放于本处之下，上下理义均清楚无疑。”
10. Catutthaanāgatabhayasuttavaṇṇanā十、第四《未来怖畏经》注释
§80
80. Dasame kalyāṇakāmāti sundarakāmā. Rasaggānīti uttamarasāni. Saṃsaṭṭhā viharissantīti pañcavidhena saṃsaggena saṃsaṭṭhā viharissanti. Sannidhikāraparibhoganti sannidhikatassa paribhogaṃ. Oḷārikampi nimittanti ettha pathaviṃ khaṇantopi khaṇāhīti āṇāpentopi pathaviyaṃ oḷārikaṃ nimittaṃ karoti nāma. Tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ chindantopi chindāti āṇāpentopi haritagge oḷārikaṃ nimittaṃ karoti nāma. Ājīvatthāya paṇṇanivāpaādīni gāhāpento phalāni ocinante vā ocināpentena vattabbameva natthi. Imesu catūsu suttesu satthārā sāsane vuddhiparihāni kathitāti.
第八十条：“‘善欲’指美好之欲念。‘味道佳美’指上乘味道。‘共住者’指五种和合之共伴生起。‘亲近享用’指对亲近之物之享用。‘地脉’乃指土地，‘破土’乃开掘意，‘壳甲’亦为地面之征兆。‘割断草茎、树枝’指割断植被，‘带去绿叶’则指带走树叶。‘采果’乃指采集果实。在此四事中，不存在采食与筵席此类的事。所谓此四句，是论师及教法中所述增加与消减之相。”
Yodhājīvavaggo tatiyo. · 战士品第三。