5. Mahāyaññavaggo
5. Mahāyaññavaggo第五品：大祭品
1-2. Sattaviññāṇaṭṭhitisuttādivaṇṇanā第一至第二：七识住经等注释
§44-45
44-45. Pañcamassa paṭhame viññāṇaṭṭhitiyoti paṭisandhiviññāṇassa ṭhānāni. Seyyathāpīti nidassanatthe nipāto, yathā manussāti attho. Aparimāṇesu hi cakkavāḷesu aparimāṇānaṃ manussānaṃ vaṇṇasaṇṭhānādivasena dvepi ekasadisā natthi. Yepi hi katthaci yamakabhātaro vaṇṇena vā saṇṭhānena vā sadisā honti, tesampi ālokitavilokitakathitahasitagamanaṭṭhānādīhi viseso hotiyeva. Tasmā nānattakāyāti vuttā. Paṭisandhisaññā pana nesaṃ tihetukāpi dvihetukāpi ahetukāpi hoti. Tasmā nānattasaññinoti vuttā. Ekacce ca devāti cha kāmāvacaradevā. Tesu hi kesañci kāyo nīlo hoti, kesañci pītakādivaṇṇo. Saññā pana tesaṃ dvihetukāpi tihetukāpi hoti, ahetukā natthi. Ekacceca vinipātikāti catuapāyavinimuttā uttaramātā yakkhinī, piyaṅkaramātā, phussamittā, dhammaguttāti evamādikā aññe ca vemānikā petā. Etesañhi pītaodātakāḷamaṅguracchavisāmavaṇṇādivasena ceva kisa thūlarassadīghavasena ca kāyo nānā hoti, manussānaṃ viya dvihetukatihetukaahetukavasena saññāpi. Te pana devā viya na mahesakkhā, kapaṇamanussā viya appesakkhā dullabhaghāsacchādanā dukkhapīḷitā viharanti. Ekacce kāḷapakkhe dukkhitā juṇhapakkhe sukhitā honti. Tasmā sukhasamussayato vinipatitattā vinipātikāti vuttā. Ye panettha tihetukā, tesaṃ dhammābhisamayopi hoti piyaṅkaramātādīnaṃ viya.
第四十四至四十五节。所谓第五者，谓第一识之立地，即接续识之所在。譬如示现，为例句，“人”字之义也。于无量世界中，无量人类以颜色群聚等状，彼此间无两处相同。从有时某处，二者如双体者，或颜色或群集相同者，亦皆因“照见”“观察”“说话”“行止”等不同境地，而略有分别。故称“形体各异”。接续心识的想则有三因，有二因者或有无因者。故云“相各异”。有时是天众，六欲界天众中，有些毛发为黑色，有些为黄色等。其想亦有二因、三因，无无因想。有时称为“堕落者”，即解脱四恶趣者，有如魔女母、爱人母、热病菌、法闻者及其他鬼类。这些中，有的色如黄色、青黑等，有些体型如瘤、肿、多脂肪等，形色各异，与人类想法中有二因、三因、无因想相似。这些天众非大力者，亦非人类等强者，多被恶语所苦。有人于黑月时痛苦，青春月时快乐；故称由苦因而堕落，故名堕落者。凡属此类三因者，其法亦如爱人母等。
Brahmakāyikāti brahmapārisajjabrahmapurohitamahābrahmāno. Paṭhamābhinibbattāti te sabbepi paṭhamajjhānena abhinibbattā. Brahmapārisajjā pana parittena abhinibbattā, tesaṃ kappassa tatiyo bhāgo āyuppamāṇaṃ. Brahmapurohitā majjhimena, tesaṃ upaḍḍhakappo āyuppamāṇaṃ, kāyo ca tesaṃ vipphārikataro hoti. Mahābrahmāno paṇītena, tesaṃ kappo āyuppamāṇaṃ, kāyo ca pana tesaṃ ativipphārikova hoti. Iti te kāyassa nānattā paṭhamajjhānavasena saññāya ekattā nānattakāyā ekattasaññinoti veditabbā.
所谓梵身者，谓梵行者里、梵师、梵天王等。初生者，谓皆由初禅而生。梵行者里以三禅为分劫寿命，梵师以中禅为分劫寿命，其身较梵行者里更粗大广大，大梵天王以最高禅为分劫寿命，其身则极为异于诸梵身。由此可知，其形各异，故由初禅所生的想，识聚合为统一的异身相，称为“一念各异身、一念分别身”。
Yathā ca te, evaṃ catūsu apāyesu sattā. Nirayesu hi kesañci gāvutaṃ, kesañci aḍḍhayojanaṃ, kesañci yojanaṃ attabhāvo hoti, devadattassa pana yojanasatiko jāto. Tiracchānesupi keci khuddakā, keci mahantā. Pettivisayesupi keci saṭṭhihatthā, keci asītihatthā honti, keci suvaṇṇā, keci dubbaṇṇā. Tathā kālakañcikā asurā. Apicettha dīghapiṭṭhikapetā nāma saṭṭhiyojanikāpi honti. Saññā pana sabbesampi akusalavipākāhetukāva hoti. Iti āpāyikāpi nānattakāyā ekattasaññinotveva saṅkhyaṃ gacchanti.
如此者，于四恶趣中众生各异。于地狱中，有些身长如牛头至八倍，身长有半由旬有一由旬；天人命由旬有百倍。于畜生中，有大有小。于饿鬼界，有六十臂至八十臂，或金色，或色暗。诸阿修罗亦如是。另外，所谓长臂堕鬼，可伸手至六十由旬。其想皆为皆由此恶业所起。由此四恶趣身各异，亦具统一之想。
Ābhassarāti daṇḍaukkāya acci viya etesaṃ sarīrato ābhā chijjitvā chijjitvā patantī viya sarati vissaratīti ābhassarā. Tesu pañcakanaye dutiyatatiyajjhānadvayaṃ parittaṃ bhāvetvā upapannā parittābhā nāma honti, tesaṃ dve kappā āyuppamāṇaṃ. Majjhimaṃ bhāvetvā upapannā appamāṇābhā nāma honti, tesaṃ cattāro kappā āyuppamāṇaṃ. Paṇītaṃ bhāvetvā upapannā ābhassarā nāma honti, tesaṃ aṭṭha kappā āyuppamāṇaṃ. Idha pana ukkaṭṭhaparicchedavasena sabbeva te gahitā. Sabbesañhi tesaṃ kāyo ekavipphārova hoti, saññā pana avitakkavicāramattā vā avitakkaavicārā vāti nānā.
阿毗曩者，谓身如火柱，魔焰熄灭时，火光从体内不断散出，彼光似熄灭着而断续落下，故称为“阿毗曩”。彼五火聚时，于第二、第三禅中所生，由中禅培育，名为“有限光”，寿命两劫。由平均禅生，名为“无限光”，寿命四劫。由最高禅生，名为“光明”，寿命八劫。此诸身光皆有高低节段，全身各处一体不异。想则或无思无虑或无思有虑者各异。
Subhakiṇhāti subhena vokiṇṇā vikiṇṇā, subhena sarīrappabhāvaṇṇena ekagghanāti attho. Etesañhi na ābhassarānaṃ viya chijjitvā chijjitvā pabhā gacchati. Pañcakanaye pana parittamajjhimapaṇītassa catutthajjhānassa vasena soḷasabāttiṃsacatussaṭṭhikappāyukā parittaappamāṇasubhakiṇhā nāma hutvā nibbattanti. Iti sabbepi te ekattakāyā ceva catutthajjhānasaññāya ekattasaññino cāti veditabbā. Vehapphalāpi catutthaviññāṇaṭṭhitimeva bhajanti. Asaññasattā viññāṇābhāvā ettha saṅgahaṃ na gacchanti, sattāvāsesu gacchanti.
苏跋斤者，谓以美丽色为表具之身。彼等不似阿毗曩者那样火柱状光，而是在五火聚时第四禅植根，寿六百三十八劫之有限之美丽身生起。总之，诸天身或统一或以第四禅之想统一。复有无想天，自无色天左右，不同概念中不具集体。
Suddhāvāsā vivaṭṭapakkhe ṭhitā na sabbakālikā, kappasatasahassampi asaṅkheyyampi buddhasuññe loke na uppajjanti. Soḷasakappasahassaabbhantare buddhesu uppannesuyeva uppajjanti. Dhammacakkappavattissa bhagavato khandhāvāraṭṭhānasadisā honti. Tasmā neva viññāṇaṭṭhitiṃ na sattāvāsaṃ bhajanti. Mahāsīvatthero pana ‘‘na kho pana so, sāriputta, āvāso sulabharūpo, yo mayā anāvutthapubbo iminā dīghena addhunā aññatra suddhāvāsehi devehī’’ti (ma. ni. 1.160) iminā suttena suddhāvāsāpi catutthaviññāṇaṭṭhitiṃ catutthasattāvāsañca bhajantīti vadati, taṃ appatibāhiyattā suttassa anuññātaṃ.
纯净居处天，唯在变化月（湿季）时现身，并非时常生存，纵令百万亿劫佛陀未出世，亦不生于世。唯于十六万劫以内，世出佛时随佛现生。与法轮初转时，如同佛所说“长老摩诃犀瓦曾说：‘沙利子，比库，有些居处难得，我过去世间无此居处，唯有纯净居处和第四识立地第四天众同享。’”此语不尽为众所知。
Nevasaññānāsaññāyatanaṃ yatheva saññāya, evaṃ viññāṇassāpi sukhumattā neva viññāṇaṃ nāviññāṇaṃ. Tasmā viññāṇaṭṭhitīsu na vuttaṃ. Dutiye samādhiparikkhārāti maggasamādhissa sambhārā.
无有分别无分别处，就如同以分别而知，识亦是如此极为微妙，既非识亦非非识。因此未曾称作识所依。次者，禅定种种具备即指通往道之禅定的善具。
3. Paṭhamaaggisuttavaṇṇanā第三：第一火经注释
§46
46. Tatiye sabbepi rāgādayo anuḍahanaṭṭhena aggī. Āhuneyyaggītiādīsu panettha āhunaṃ vuccati sakkāro, āhunaṃ arahantīti āhuneyyā. Mātāpitaro hi puttānaṃ bahupakārattā āhunaṃ arahanti, tesu vippaṭipajjamānā puttā nirayādīsu nibbattanti. Tasmā kiñcāpi mātāpitaro na anuḍahanti, anuḍahanassa pana paccayā honti. Iti anuḍahanaṭṭheneva āhuneyyaggīti vuccanti. Gahapatīti pana gehasāmiko vuccati, so mātugāmassa sayanavatthālaṅkārādianuppadānena bahupakāro. Taṃ aticaranto mātugāmo nirayādīsu nibbattati. Tasmā sopi purimanayeneva anuḍahanaṭṭhena gahapataggīti vutto. Dakkhiṇeyyaggīti ettha pana dakkhiṇāti cattāro paccayā, bhikkhusaṅgho dakkhiṇeyyo. So hi gihīnaṃ tīsu saraṇesu pañcasu sīlesu dasasu sīlesu mātāpitupaṭṭhāne dhammikasamaṇabrāhmaṇupaṭṭhāneti evamādīsu kalyāṇadhammesu niyojanena bahupakāro. Tasmiṃ micchāpaṭipannā gihī bhikkhusaṅghaṃ akkositvā paribhāsitvā nirayādīsu nibbattanti. Tasmā sopi purimanayeneva anuḍahanaṭṭhena dakkhiṇeyyaggīti vutto. Kaṭṭhato nibbatto pākatikova aggi kaṭṭhaggi nāma.
第四十六节。第三者，诸贪等以燃烧为基础而起火。于受敬礼者、如来等中，此火被称为敬礼，敬礼者谓之阿拉汉。父母因多方面利益而尊敬儿子，反之不恭敬则其子堕落于地狱等恶趣。故无一父母予以不敬，然不敬者生因由燃烧之火。故此以燃烧根本而称为应受敬礼之义。居家者谓之家主者，因种种便利出生于乡村，衣物饮食等之供应，故为多方利益而来。若过度贪求此家主，则其必堕地狱。故彼亦以燃烧根本，而家主义名由是得成。所谓南方火者，此处以南四缘而言，僧团为南方者。此南方以居家者依止五戒、十戒、父母摄护和与正道沙门婆罗门同住之福德等，为多重利益之因。若有恶行者毁谤、侮辱僧团，则必堕地狱。故彼亦以燃烧根本，以敬礼南方之名得名。木火燃尽之火即称为木火。
4. Dutiyaaggisuttavaṇṇanā第四：第二火经注释
§47
47. Catutthe uggatasarīrassāti so kira brāhmaṇamahāsālo attabhāvenapi bhogehipi uggato sārappatto ahosi, tasmā uggatasarīrotveva paññāyittha. Upakkhaṭoti paccupaṭṭhito. Thūṇūpanītānīti yūpasaṅkhātaṃ thūṇaṃ upanītāni. Yaññatthāyāti vadhitvā yajanatthāya. Upasaṅkamīti so kira sabbaṃ taṃ yaññasambhāraṃ sajjetvā cintesi – ‘‘samaṇo kira gotamo mahāpañño, kiṃ nu kho me yaññassa vaṇṇaṃ kathessati udāhu avaṇṇaṃ, pucchitvā jānissāmī’’ti iminā kāraṇena yena bhagavā tenupasaṅkami. Aggissaādānanti yaññayajanatthāya navassa maṅgalaggino ādiyanaṃ. Sabbena sabbanti sabbena sutena sabbaṃ sutaṃ sameti saṃsandati, ekasadisaṃ hotīti dasseti. Satthānīti vihiṃsanaṭṭhena satthāni viyāti satthāni. Sayaṃ paṭhamaṃ samārambhatīti attanāva paṭhamataraṃ ārabhati. Hantunti hanituṃ.
第四十七节。第四者，即谓身心败坏者，犹如婆罗门大盗，自身虽享乐亦心神败坏故，谓之身心败坏。其云堆积者，指堆积之柱木。祭祀者乃为献祭之目的杀生献祭。所谓近前者，谓将全备之祭祀装备，细心审思—“此沙门果德玛乃大慧者，何等祭祀美丑，问后自知宜否”—因此由佛而近前。所言火起即为献祭用之新生圣火。所谓一切全备者，谓所闻一切法悉皆通达、一法相即显。所谓师者，指以残害而称之为师者。自初发心者。谓杀者即行杀业。
Pahātabbāti pariharitabbā. Atohayanti ato hi mātāpitito ayaṃ. Āhutoti āgato. Sambhūtoti uppanno. Ayaṃ vuccati, brāhmaṇa, gahapataggīti ayaṃ puttadārādigaṇo yasmā, gahapati, viya gehasāmiko viya hutvā aggati vicarati, tasmā gahapataggīti vuccati. Attānanti cittaṃ. Damentīti indriyadamanena damenti. Samentīti rāgādisamanena samenti. Tesaññeva parinibbāpanena parinibbāpenti. Nikkhipitabboti yathā na vinassati, evaṃ ṭhapetabbo. Upavāyatanti upavāyatu. Evañca pana vatvā brāhmaṇo sabbesampi tesaṃ pāṇānaṃ jīvitaṃ datvā yaññasālaṃ viddhaṃsetvā satthu sāsane opānabhūto ahosīti.
应舍者谓当弃之者。谓此甩弃者乃父母也。来者谓已至。生者谓已生。此所谓婆罗门、家主之义者，谓此子类等如同家主者，故谓为家主。自身即意。制伏者谓以制伏根之功而制伏。安忍者谓以熄灭贪嗔等制止之。仅以灭度彼之根本而灭度之。应立者谓如不灭灭损之理当立之。应弃者谓应弃之。如此说毕，婆罗门恭敬一切，以供给诸手足生计，设布祭坛，遵佛法而作礼敬。
5-6. Saññāsuttadvayavaṇṇanā第五至第六：两部想经注释
§48-49
48-49. Pañcame amatogadhāti nibbānapatiṭṭhā. Amatapariyosānāti nibbānāvasānā. Chaṭṭhe methunadhammasamāpattiyāti methunadhammena samaṅgibhāvato. Nhārudaddulanti nhārukhaṇḍaṃ nhāruvilekhanaṃ vā. Anusandatīti pavattati. Natthi me pubbenāparaṃ visesoti natthi mayhaṃ pubbena abhāvitakālena saddhiṃ aparaṃ bhāvitakāle viseso. Lokacitresūti tidhātukalokasannivāsasaṅkhātesu lokacitresu. Ālasyeti ālasiyabhāve. Vissaṭṭhiyeti vissaṭṭhabhāve. Ananuyogeti yogassa ananuyuñjane. Ahaṅkāramamaṅkāramānāpagatanti ahaṅkāradiṭṭhito ca mamaṅkārataṇhāto ca navavidhamānato ca apagataṃ. Vidhāsamatikkantanti tisso vidhā atikkantaṃ. Santanti tappaccanīkakilesehi santaṃ. Suvimuttanti pañcahi vimuttīhi suṭṭhu vimuttaṃ.
第四十八至四十九节。第五，谓无死者之座。无死结束者谓涅槃之终结也。第六，谓夫妻和合，即夫妻相安和合。洗澡刷洗者，谓洗澡物、擦刷具。追念者谓回忆过去。无有前后差别者谓未曾有前后分别。宇宙纹饰者，谓三界宇宙之装饰。懈怠者谓懒惰状态。安稳者谓安定状态。不应依附者谓不应挂碍依附。自我我执灭者谓自我及我执皆已灭除。越越设者谓三个超越阶段。安静者谓受治五垢而安静。真正解脱者谓以五种解脱法真实解脱。
7. Methunasuttavaṇṇanā第七：交合经注释
§50
50. Sattame upasaṅkamīti bhuttapātarāso dāsakammakaraparivuto upasaṅkami. Bhavampinoti bhavampi nu. Brahmacārī paṭijānātīti ‘‘ahaṃ brahmacārī’’ti evaṃ brahmacariyavāsaṃ paṭijānātīti pucchati. Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘brāhmaṇasamaye vedaṃ uggaṇhantā aṭṭhacattālīsa vassāni brahmacariyaṃ caranti. Samaṇo pana gotamo agāraṃ ajjhāvasanto tīsu pāsādesu tividhanāṭakaratiyā abhirami, idāni kiṃ nu kho vakkhatī’’ti imamatthaṃ sandhāyevaṃ pucchati. Tato bhagavā mantena kaṇhasappaṃ gaṇhanto viya amittaṃ gīvāya pādena akkamanto viya attano saṃkilesakāle chabbassāni padhānacariyāya rajjasukhaṃ vā pāsādesu nāṭakasampattiṃ vā ārabbha vitakkamattassāpi anuppannabhāvaṃ sandhāya sīhanādaṃ nadanto yañhi taṃ brāhmaṇātiādimāha. Tattha dvayaṃdvayasamāpattinti dvīhi dvīhi samāpajjitabbabhāvaṃ. Dukkhasmāti sakalavaṭṭadukkhato. Sañjagghatīti hasitakathaṃ katheti. Saṃkīḷatīti keḷiṃ karoti. Saṃkeḷāyatīti mahāhasitaṃ hasati. Cakkhunā cakkhunti attano cakkhunā tassā cakkhuṃ paṭivijjhitvā upanijjhāyati. Tirokuṭṭaṃ vā tiropākāraṃ vāti parakuṭṭe vā parapākāre vā. Devoti eko devarājā. Devaññataroti aññataro devaputto. Anuttaraṃ sammāsambodhinti arahattañceva sabbaññutaññāṇañca.
第五十节。第七者，谓近前至者，众皆奴仆劳作者环绕而来。问曰：“是否真有此生？”谓修道者之自言“我为修行者”，如此认知其修行生活。次问曰：“婆罗门时代，释迦族人于四十八年中持守修行生活。今果德玛沙门隐居于三座楼中，以三种剧场环境而怡然自乐。今将言何？”为此而问。佛即以沉默者似黑蜂收聚，似无情者以脚践踏，于污秽时修六十年苦行劳作、享乐、戏剧所致不生起思维之境，发出狮子吼，称曰：此为妙沙门。其云双双合者谓应成双双法。苦为一切轮回之苦。织为谈笑间戏弄。集为游戏。聚合为大笑。以自有之眼识敌，心生戒恶。逆境障碍者，不顺境者或他境障碍者。天王者谓一天帝。天之某种者谓诸天子。无上正觉者即阿拉汉与如来与有智慧之全知者。
8. Saṃyogasuttavaṇṇanā第八《结合经》注释
§51
51. Aṭṭhame saṃyogavisaṃyoganti saṃyogavisaṃyogasādhakaṃ. Dhammapariyāyanti dhammakāraṇaṃ. Ajjhattaṃ itthindriyanti niyakajjhatte itthibhāvaṃ. Itthikuttanti itthikiriyaṃ. Itthākappanti nivāsanapārupanādiitthiākappaṃ. Itthividhanti itthiyā mānavidhaṃ. Itthichandanti itthiyā ajjhāsayacchandaṃ. Itthissaranti itthisaddaṃ. Itthālaṅkāranti itthiyā pasādhanabhaṇḍaṃ. Purisindriyādīsupi eseva nayo. Bahiddhā saṃyoganti purisena saddhiṃ samāgamaṃ. Ativattatīti anabhiratāti evaṃ vuttāya balavavipassanāya ariyamaggaṃ patvā ativattati. Imasmiṃ sutte vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitaṃ.
第五十一条 第八为集合与分离，谓能成就集合与分离者。法转为法的因缘。内在为男女根，谓内在的男女性质。男女词根，谓男女行为。男女意念，谓居所、入门等男女意念。男女种类，谓男女之人类类别。男女愿望，谓男女心中欲念。男女声音，谓男女之声响。男女饰物，谓男女用以装饰的宝器。同样此理亦适用于男人等。外面谓集合，谓人与人之间的同聚、相遇。超越谓过度厌弃，依此说法，达致强健智慧的圣道，遂得超越。此经中详细叙述轮回之律。
9. Dānamahapphalasuttavaṇṇanā第九《布施大果经》注释
§52
52. Navame sāpekhoti sataṇho. Paṭibaddhacittoti vipāke baddhacitto. Sannidhipekhoti nidhānapekho hutvā. Peccāti paralokaṃ gantvā. Taṃ kammaṃ khepetvāti taṃ kammavipākaṃ khepetvā. Iddhinti vipākiddhiṃ. Yasanti parivārasampadaṃ. Ādhipaccanti jeṭṭhabhāvakāraṇaṃ. Āgantā itthattanti itthabhāvaṃ ime pañcakkhandhe puna āgantā, na tatrūpapattiko na uparūpapattiko, heṭṭhāgāmīyeva hotīti attho. Sāhu dānanti dānaṃ nāmetaṃ sādhu bhaddakaṃ sundaraṃ. Tāni mahāyaññānīti tāni sappinavanītadadhimadhuphāṇitādīhi niṭṭhānaṃ gatāni mahādānāni. Cittālaṅkāracittaparikkhāranti samathavipassanācittassa alaṅkārabhūtañceva parivārabhūtañca. Brahmakāyikānaṃ devānaṃ sahabyatanti na sakkā tattha dānena upapajjituṃ. Yasmā pana taṃ samathavipassanācittassa alaṅkārabhūtaṃ, tasmā tena dānālaṅkatena cittena jhānañceva ariyamaggañca nibbattetvā jhānena tattha upapajjati. Anāgāmī hotīti jhānānāgāmī nāma hoti. Anāgantā itthattanti puna itthabhāvaṃ na āgantā, uparūpapattiko vā tatrūpapattiko vā hutvā tattheva parinibbāyati. Iti imesu dānesu paṭhamaṃ taṇhuttariyadānaṃ, dutiyaṃ cittīkāradānaṃ, tatiyaṃ hirottappadānaṃ, catutthaṃ niravasesadānaṃ , pañcamaṃ dakkhiṇeyyadānaṃ, chaṭṭhaṃ somanassupavicāradānaṃ, sattamaṃ alaṅkāraparivāradānaṃ nāmāti.
第五十二条 第九谓念沉，是强力闭锁心。依果报时心为受拘束者。依临近谓为对境执着者。离死谓去彼世间。放弃此业果，谓放下业报。神通谓业果威力。获得果报者，谓持有随从。执长老者为先辈因缘。来者谓男女本质，此五蕴中再生之者，不为成员诞生，也非成员重生，乃为后续者也。善法谓布施，非指辞名，谓善良、吉祥、美好。大施谓众多大供养，谓如珍奶酪、蜂蜜等必需品终归消逝后大布施。心饰谓心的装饰及心的附属品，为止观心之装饰及随从。梵身天神之类，天众不能仅靠布施得生。因此，止观心的装饰，借此装饰之心及禅定，圣道得以圆满证入，禅定由此产生。阿那含谓不还，禅名为不还禅者。非来者谓男女本质不生，不生不灭，既非成员生者，亦非成员重生者，于此处即入涅槃。云此五布施为初断渴礼、第二智慧礼、第三戒恚礼、第四无过礼、第五应供礼、第六快乐礼、第七饰物随从礼。
10. Nandamātāsuttavaṇṇanā第十《难德母经》注释
§53
53. Dasamaṃ atthuppattivasena desitaṃ. Satthā kira vutthavasso pavāretvā dve aggasāvake ohāya ‘‘dakkhiṇāgiriṃ cārikaṃ gamissāmī’’ti nikkhami, rājā pasenadi kosalo, anāthapiṇḍiko gahapati, visākhā mahāupāsikā, aññe ca bahujanā dasabalaṃ nivattetuṃ nāsakkhiṃsu. Anāthapiṇḍiko gahapati ‘‘satthāraṃ nivattetuṃ nāsakkhi’’nti raho cintayamāno nisīdi. Atha naṃ puṇṇā nāma dāsī disvā ‘‘kiṃ nu kho te, sāmi, na pubbe viya indriyāni vippasannānī’’ti pucchi. Āma, puṇṇe, satthā cārikaṃ pakkanto, tamahaṃ nivattetuṃ nāsakkhiṃ. Na kho pana sakkā jānituṃ puna sīghaṃ āgaccheyya vā na vā, tenāhaṃ cintayamāno nisinnoti. Sacāhaṃ dasabalaṃ nivatteyyaṃ, kiṃ me kareyyāsīti? Bhujissaṃ taṃ karissāmīti. Sā gantvā satthāraṃ vanditvā ‘‘nivattatha, bhante’’ti āha. Mama nivattanapaccayā tvaṃ kiṃ karissasīti? Tumhe, bhante, mama parādhīnabhāvaṃ jānātha, aññaṃ kiñci kātuṃ na sakkomi, saraṇesu pana patiṭṭhāya pañca sīlāni rakkhissāmīti. Sādhu sādhu puṇṇeti, satthā dhammagāravena ekapadasmiññeva nivatti. Vuttañhetaṃ – ‘‘dhammagaru, bhikkhave, tathāgato dhammagāravo’’ti (a. ni. 5.99).
第五十三条 第十为义理所起者。佛陀亲自发愿终身弘法后，与两大弟子舍弃家园，发愿“我将巡行于南方之山”，国王萨谢那·迦萨罗、居士阿难多皮尼迦、伟大居士维萨迦及其他众多众人未能使其返回。居士阿难多皮尼迦喃喃自语“难使佛陀回转”，心中忧虑坐定。继而仆人普纳见状，问“主啊，汝之根性非昔日般安然否？”居士答“是也，普纳，佛陀发愿巡行，我实不能使其回转。且不知彼速至否，于是坐思‘若使诸力量回转，如何度我？我自当付诸行动’”。其后普纳诚心拜佛，言“请回转，尊者”，问“汝回转之条件为何？”居士答“尊者，汝当了解我之隶属性，我无力为他做事，但若皈依弘扬五戒，我必护持”。普纳赞曰“善哉，善哉”，以敬法心中犹如佛足样回转。言已，佛以法尊谓“比库，法尊者即如来法尊”。
Satthā nivattitvā jetavanamahāvihāraṃ pāvisi. Mahājano puṇṇāya sādhukārasahassāni adāsi. Satthā tasmiṃ samāgame dhammaṃ desesi, caturāsītipāṇasahassāni amatapānaṃ piviṃsu. Puṇṇāpi seṭṭhinā anuññātā bhikkhuniupassayaṃ gantvā pabbaji. Sammāsambuddho sāriputtamoggallāne āmantetvā ‘‘ahaṃ yaṃ disaṃ cārikāya nikkhanto, tattha na gacchāmi. Tumhe tumhākaṃ parisāya saddhiṃ taṃ disaṃ cārikaṃ gacchathā’’ti vatvā uyyojesi. Imissaṃ atthuppattiyaṃ ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputtotiādi vuttaṃ.
佛陀回转，进入祗树长老寺。众多善男信女献上成千上万赞种之礼。佛于集会上宣说法，八万四千不灭菩提经偈，众饮神水甘露。仆人普纳经长辈恩许，至比库尼净所出家。正自觉者召唤沙利多及摩诃迦兰，称“我归依之地，我不去此地，汝等偕同众僧往彼巡游”。对此法义起源，有一时，尊长沙利多等说法。
Tattha veḷukaṇḍakīti veḷukaṇṭakanagaravāsinī. Tassa kira nagarassa pākāraguttatthāya pākārapariyantena veḷū ropitā, tenassa veḷukaṇṭakanteva nāmaṃ jātaṃ. Pārāyananti nibbānasaṅkhātapāraṃ ayanato pārāyananti laddhavohāraṃ dhammaṃ. Sarena bhāsatīti sattabhūmikassa pāsādassa uparimatale susaṃvihitārakkhaṭṭhāne nisinnā samāpattibalena rattibhāgaṃ vītināmetvā samāpattito vuṭṭhāya ‘‘imaṃ rattāvasesaṃ katarāya ratiyā vītināmessāmī’’ti cintetvā ‘‘dhammaratiyā’’ti katasanniṭṭhānā tīṇi phalāni pattā ariyasāvikā aḍḍhateyyagāthāsataparimāṇaṃ pārāyanasuttaṃ madhurena sarabhaññena bhāsati. Assosi khoti ākāsaṭṭhakavimānāni pariharitvā tassa pāsādassa uparibhāgaṃ gatena maggena naravāhanayānaṃ āruyha gacchamāno assosi. Kathāpariyosānaṃ āgamayamāno aṭṭhāsīti ‘‘kiṃ saddo esa bhaṇe’’ti pucchitvā ‘‘nandamātāya upāsikāya sarabhaññasaddo’’ti vutte otaritvā ‘‘idamavocā’’ti idaṃ desanāpariyosānaṃ olokento avidūraṭṭhāne ākāse aṭṭhāsi.
那处谓韦卢坎达，居于韦卢坎达城。该城因城墙旁植有韦卢树而得名。彼处谓边界，谓称涅槃为彼岸，亦谓福智之果为彼岸、宽广美妙之法。萨雷那谓七地，谓七重楼阁之顶，保存极为谨严之祈护之所。入定力满临，渡过夜时，起座言“此夜余时何处安度？”思惟“法之乐”乃定而获三果。圣弟子以阿遮特耶颂歌，八十六首之数量，圆满涅槃经甜美妙语，乃在城楼顶上诵读。听闻之八十六架空宫殿环绕其上。乘人力车沿途途中，于不远天边听此法句。因询“此音为何？”答曰“为南达母居士甜美语声”，听毕，随说法终结，在天空中驻留。
Sādhu bhagini, sādhu bhaginīti ‘‘suggahitā te bhagini dhammadesanā sukathitā, pāsāṇakacetiye nisīditvā soḷasannaṃ pārāyanikabrāhmaṇānaṃ sammāsambuddhena kathitadivase ca ajja ca na kiñci antaraṃ passāmi, majjhe bhinnasuvaṇṇaṃ viya te satthu kathitena saddhiṃ sadisameva kathita’’nti vatvā sādhukāraṃ dadanto evamāha. Ko paneso bhadramukhāti imasmiṃ susaṃvihitārakkhaṭṭhāne evaṃ mahantena saddena ko nāmesa, bhadramukha, laddhamukha, kiṃ nāgo supaṇṇo devo māro brahmāti suvaṇṇapaṭṭavaṇṇaṃ vātapānaṃ vivaritvā vigatasārajjā tīṇi phalāni pattā ariyasāvikā vessavaṇena saddhiṃ kathayamānā evamāha. Ahaṃ te bhagini bhātāti sayaṃ sotāpannattā anāgāmiariyasāvikaṃ jeṭṭhikaṃ maññamāno ‘‘bhaginī’’ti vatvā puna taṃ paṭhamavaye ṭhitattā attano kaniṭṭhaṃ, attānaṃ pana navutivassasatasahassāyukattā mahallakataraṃ maññamāno ‘‘bhātā’’ti āha. Sādhu bhadramukhāti, bhadramukha, sādhu sundaraṃ, svāgamanaṃ te āgamanaṃ, āgantuṃ yuttaṭṭhānamevasi āgatoti attho. Idaṃ te hotu ātitheyyanti idameva dhammabhaṇanaṃ tava atithipaṇṇākāro hotu, na hi te aññaṃ ito uttaritaraṃ dātabbaṃ passāmīti adhippāyo . Evañceva me bhavissati ātitheyyanti evaṃ attano pattidānaṃ yācitvā ‘‘ayaṃ te dhammakathikasakkāro’’ti aḍḍhateḷasāni koṭṭhasatāni rattasālīnaṃ pūretvā ‘‘yāvāyaṃ upāsikā carati, tāva mā khayaṃ gamiṃsū’’ti adhiṭṭhahitvā pakkāmi. Yāva upāsikā aṭṭhāsi, tāva koṭṭhānaṃ heṭṭhimatalaṃ nāma daṭṭhuṃ nāsakkhiṃsu. Tato paṭṭhāya ‘‘nandamātāya koṭṭhāgāraṃ viyā’’ti vohāro udapādi.
善哉，姐妹，善哉，姐妹。赞曰“姐妹，汝法说顺畅佳美，坐于石亭中，十六位彼岸婆罗门于正觉者当日所说法中福乐无异。其言辞美妙如金色覆体”云云。又曰“在此肃穆守护之处以如此大美妙之音，何者为贵美之声音？是云贵美？”继之，身披黄金羽毛，风神掌管者身色光明，神龙、双翼鸟、魔王、梵天皆放开呼吸心无旁骛，获三果，于阿遮特耶颂中，携同威萨婆那一齐诵说，称“我乃姐妹，弟兄”，自视为初果者与不还行者、圣徒长者，自称“姐妹”，视其弟弟为年长叹曰“弟兄”。赞曰“贵美之面，贵美，善哉，眉目清秀，慈光欢喜，汝来时正当来到之地”，意谓“此为汝宾客之所，愿此法说尊为汝宾之欢迎辞，非他处还有更为合适者”。如是念我乃宾主，获数万盛宴，饮宴盛满米饭酒糟，发心“凡其在座妇人皆不失佛恩”，告辞启程。妇人为之劝止，惜别语生。
Akatapātarāsoti abhuttapātarāso. Puññanti pubbacetanā ca muñcanacetanā ca. Puññamahīti aparacetanā. Sukhāya hotūti sukhatthāya hitatthāya hotu. Evaṃ attano dāne vessavaṇassa pattiṃ adāsi.
无怠无怖者者，谓无惧无忧也。善行者包括前世的意志与解脱之意。善业即无他意也。愿为安乐，愿为安稳利益。如此以自身的布施，给予大富天王应得之报。
Pakaraṇeti kāraṇe. Okkassa pasayhāti ākaḍḍhitvā abhibhavitvā. Yakkhayoninti bhummadevatābhāvaṃ. Teneva purimena attabhāvena uddassetīti purimasarīrasadisameva sarīraṃ māpetvā alaṅkatapaṭiyatto sirigabbhasayanatale attānaṃ dasseti. Upāsikā paṭidesitāti upāsikā ahanti evaṃ upāsikābhāvaṃ desesiṃ. Yāvadeti yāvadeva. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
『论』意为『缘故』。『加紧保护』者，意指收束、覆盖、统摄。『夜叉子』即土地神之无形。以此过去自性的样态示现，犹如托付过往之身躯，引身体起居以示现自体。『信女付嘱』者，信女自称如此，故表露信女的身分。『直到』者，谓仅限究竟。余者无处不举高也。
Mahāyaññavaggo pañcamo. · 第五大祭祀品。
Paṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ. · 五十经集完毕。