3. Vajjisattakavaggo · 3. 瓦基七法品义注
3. Vajjisattakavaggo第三 跋耆七法品
1. Sārandadasuttavaṇṇanā第一 《萨兰达达经》注释
§21
21. Tatiyassa paṭhame sārandade cetiyeti evaṃnāmake vihāre. Anuppanne kira tathāgate tattha sārandadassa yakkhassa nivāsanaṭṭhānaṃ cetiyaṃ ahosi, athettha bhagavato vihāraṃ kāresuṃ. So sārandadacetiyaṃtveva saṅkhaṃ gato. Yāvakīvañcāti yattakaṃ kālaṃ. Abhiṇhaṃ sannipātāti divasassa tikkhattuṃ sannipatantāpi antarantarā sannipatantāpi abhiṇhaṃ sannipātāva. Sannipātabahulāti ‘‘hiyyopi purimadivasampi sannipatamha, puna ajja kimatthaṃ sannipatāmā’’ti vosānamanāpajjanena sannipātabahulā. Vuddhiyeva licchavī vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihānīti abhiṇhaṃ asannipatantā hi disāsu āgataṃ sāsanaṃ na suṇanti, tato ‘‘asukagāmasīmā vā nigamasīmā vā ākulā, asukaṭṭhāne corā pariyuṭṭhitā’’ti na jānanti. Corāpi ‘‘pamattā rājāno’’ti ñatvā gāmanigamādīni paharantā janapadaṃ nāsenti. Evaṃ rājūnaṃ parihāni hoti . Abhiṇhaṃ sannipatantā pana taṃ pavattiṃ suṇanti, tato balaṃ pesetvā amittamaddanaṃ karonti. Corāpi ‘‘appamattā rājāno, na sakkā amhehi vaggabandhanena vicaritu’’nti bhijjitvā palāyanti. Evaṃ rājūnaṃ vuddhi hoti. Tena vuttaṃ – ‘‘vuddhiyeva licchavī vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihānī’’ti.
第二节 第一段说，名为萨兰达修行处的道场。传说当时如来尚未成就，曾有一座依傍萨兰达夜叉的住所建为道场，于是众人为世尊建造了此处修行处。正因如此，人们才开始称其为萨兰达道场。这里的“直到何时”是指一定时期内。所谓“频繁聚集”，即一天中三次都会聚集，有时连续又有时间断的聚集。所谓“聚集众多”，人们常说：“以前每天也聚集，这次又为何如此多？” 此时利叉族利城的人们不曾听闻佛法，因而不知道“居民地区和城邑都有盗贼出没”，只知盗贼多为注重保护王者轻慢对待。他们掠夺家园，摧毁国土，造成王权丧失。但当盗贼消息传闻起来，族人就派兵攻击仇敌。盗贼听说王者不警觉、无法严防镇压，便混乱逃窜。因而王权得以加强。话说：“利叉族利城人的王权不曾衰败。”
Samaggātiādīsu sannipātabheriyā niggatāya ‘‘ajja me kiccaṃ atthi maṅgalaṃ atthī’’ti vikkhepaṃ karontā na samaggā sannipatanti nāma. Bherisaddaṃ pana sutvāva bhuñjamānāpi alaṅkurumānāpi vatthāni nivāsayamānāpi addhabhuttā addhālaṅkatā vatthaṃ nivāsentāva sannipatantā samaggā sannipatanti nāma. Sannipatitā pana cintetvā mantetvā kattabbaṃ katvā ekatova avuṭṭhahantā na samaggā vuṭṭhahanti nāma. Evaṃ vuṭṭhitesu hi ye paṭhamaṃ gacchanti, tesaṃ evaṃ hoti – ‘‘amhehi bāhirakathāva sutā, idāni vinicchayakathā bhavissatī’’ti. Ekato vuṭṭhahantā pana samaggā vuṭṭhahanti nāma. Apica ‘‘asukaṭṭhāne gāmasīmā vā nigamasīmā vā ākulā, corā vā pariyuṭṭhitā’’ti sutvā ‘‘ko gantvā amittamaddanaṃ karissatī’’ti vutte ‘‘ahaṃ paṭhamaṃ ahaṃ paṭhama’’nti vatvā gacchantāpi samaggā vuṭṭhahanti nāma. Ekassa pana kammante osīdamāne sesā puttabhātaro pesetvā tassa kammantaṃ upatthambhayamānāpi āgantukarājānaṃ ‘‘asukassa gehaṃ gacchatu, asukassa gehaṃ gacchatū’’ti avatvā sabbe ekato saṅgaṇhantāpi ekassa maṅgale vā roge vā aññasmiṃ vā pana tādise sukhadukkhe uppanne sabbe tattha sahāyabhāvaṃ gacchantāpi samaggā vajjikaraṇīyāni karonti nāma.
所谓团结者，是指在众多聚集的强盗中判断“今天有任务，有利可图”而起身骚动的，这种情况不能称为真正团结。而听闻强盗喧哗，正饱食佩戴装饰，还在穿衣服时慌忙披上衣物，仿佛在穿衣时也能称团结。众人聚集时思虑筹划、决定应该成就某事而一致行动，这时才称是真正团结。起身而行者之中，这些人的想法是“我们听闻外界谈论，如今劫难将至”。虽然别人言盗贼入侵村邑或城市，他们想“时机适合我们偷袭仇敌”，边说边行动都被视作真正团结。有一个人昏睡时被他的妻子呼叫唤醒，协助准备盗贼行动时，来护卫王城的人说：“让盗贼去盗贼之家吧”，于是众人齐心协力在危难及疾病时互相扶持，可算是团结且能起作用。
Appaññattantiādīsu pubbe akataṃ suṅkaṃ vā baliṃ vā daṇḍaṃ vā āharāpentā appaññattaṃ paññāpenti nāma. Porāṇapaveṇiyā āgatameva pana anāharāpentā paññattaṃ samucchindanti nāma. Coroti gahetvā dassite avicinitvā chejjabhejjaṃ anusāsantā porāṇaṃ vajjidhammaṃ samādāya na vattanti nāma. Tesaṃ apaññattaṃ paññāpentānaṃ abhinavasuṅkādipīḷitā manussā ‘‘atiupaddutamha, ke imesaṃ vijite vasissantī’’ti paccantaṃ pavisitvā corā vā corasahāyā vā hutvā janapadaṃ hananti. Paññattaṃ samucchindantānaṃ paveṇiāgatāni suṅkādīni agaṇhantānaṃ koso parihāyati, tato hatthiassabalakāyaorodhādayo yathānibaddhaṃ vaṭṭaṃ alabhamānā thāmabalena parihāyanti. Te neva yuddhakkhamā honti na pāricariyakkhamā. Porāṇaṃ vajjidhammaṃ samādāya avattantānaṃ vijite manussā ‘‘amhākaṃ puttaṃ pitaraṃ bhātaraṃ acoraṃyeva coroti katvā chindiṃsu bhindiṃsū’’ti kujjhitvā paccantaṃ pavisitvā corā vā corasahāyā vā hutvā janapadaṃ hananti. Evaṃ rājūnaṃ parihāni hoti. Apaññattaṃ na paññāpentānaṃ pana ‘‘paveṇiāgataṃyeva rājāno karontī’’ti manussā haṭṭhatuṭṭhā kasivāṇijjādike kammante sampādenti. Paññattaṃ asamucchindantānaṃ paveṇiāgatāni suṅkādīni gaṇhantānaṃ koso vaḍḍhati, tato hatthiassabalakāyaorodhādayo yathānibaddhaṃ vaṭṭaṃ labhamānā thāmabalasampannā yuddhakkhamā ceva pāricariyakkhamā ca honti. Porāṇe vajjidhamme samādāya vattantānaṃ manussā na ujjhāyanti. ‘‘Rājāno porāṇapaveṇiyā karonti, aṭṭakulikasenāpatiuparājūhi parikkhitaṃ sayampi parikkhipitvā paveṇipotthakaṃ vācāpetvā anucchavikameva daṇḍaṃ pavattayanti, etesaṃ doso natthi, amhākaṃyeva doso’’ti appamattā kammante karonti. Evaṃ rājūnaṃ vuddhi hoti.
所谓弹劾者，是指先前未达成目的却挟持象牙、金器、刑罚之物来弹劾的人。先前王城居民刚抵达即弹劾者，称为切断团结。而所谓盗贼，不经思考反复纠缠，强夺象牙财物，不遵守以往的正法，这些人不被承认为团结。那些破坏团结者中被弹劾者怨恨烦扰，认为“这是极其有害的，我们这样的族人该如何永久居住？”随后悔恨并回头，变成为盗贼或盗贼的同党，造成国土浩劫。弹劾切断团结者所到之处，其象牙等财物被抢夺殆尽后，国土荒废，随之国土被象群、牛群、野猪群等阻挡无法取回。这些人既无战斗力也无开拓能力。接近发起战争的人们，一旦占据正当的王权，就会认为“是我们之子是父是兄，也包括参与游戏与武器等者，均被他们强行拘禁，我们只能住在家里”，由此愤怒后来成为盗贼或其同党，毁灭国家。这些国权也由此遭受损失。未能团结者则由手工业者、铁匠、商人等做工经商维持生计。团结断绝者无力保护象牙首饰等，被强大力量侵扰阻挡，但他们却是战斗力和生产力兼备者。较为合理的是，此等手工业、商贩维持王城政权，善用军队守护禁军，严惩犯罪。无能力战斗之盗贼则被逐出。因而王权得以增强。
Sakkarissantīti yaṃkiñci tesaṃ sakkāraṃ karontā sundarameva karissanti. Garuṃ karissantīti garubhāvaṃ paccupaṭṭhapetvā karissanti. Mānessantīti manena piyāyissanti. Pūjessantīti paccayapūjāya pūjessanti. Sotabbaṃ maññissantīti divasassa dve tayo vāre upaṭṭhānaṃ gantvā tesaṃ kathaṃ sotabbaṃ saddhātabbaṃ maññissanti. Tattha ye evaṃ mahallakānaṃ rājūnaṃ sakkārādīni na karonti, ovādatthāya vā nesaṃ upaṭṭhānaṃ na gacchanti, te tehi vissaṭṭhā anovadiyamānā kīḷāpasutā rajjato parihāyanti. Ye pana tathā paṭipajjanti, tesaṃ mahallakarājāno ‘‘idaṃ kātabbaṃ idaṃ na kātabba’’nti porāṇapaveṇiṃ ācikkhanti. Saṅgāmaṃ patvāpi ‘‘evaṃ pavisitabbaṃ, evaṃ nikkhamitabba’’nti upāyaṃ dassenti. Te tehi ovadiyamānā yathāovādaṃ paṭipajjamānā sakkonti rajjapaveṇiṃ sandhāretuṃ. Tena vuttaṃ – ‘‘vuddhiyeva licchavī vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā’’ti.
所谓敬重者，是指对一切事物都以美好方式加以敬重。所谓庄严者，是指怀抱庄严之心而行事。所谓尊重他人者，是指用心悦纳依顺之意。所谓礼敬者，是指因缘庄严而供养礼敬。所谓应当听者，是指每日两三次前往供养处，以此方法认为应当倾听、应当信依。那些不敬重豪门贵族的王者，或不前往供养之地，便认为他们已被弃绝，只会因忤逆而导致国家灭亡。而对恰当修行者，则贵族王者会清楚界分何事应为，何事不应为。即使战事暴发，仍会指示应如何进退。并对违背指示者予以相应惩治。诸侯听从指导，奉行正道，因而能够护持国家疆土。由此说：“利叉族利城人的王权确实加强。”
Kulitthiyoti kulagharaṇiyo. Kulakumāriyoti anividdhā tāsaṃ dhītaro. Okassāti vā pasayhāti vā pasayhākārassevetaṃ nāmaṃ. Okāsātipi paṭhanti. Tattha okassāti avakasitvā ākaḍḍhitvā. Pasayhāti abhibhavitvā ajjhottharitvāti ayaṃ vacanattho. Evañhi karontānaṃ vijite manussā ‘‘amhākaṃ gehe puttabhātaropi, kheḷasiṅghānikādīni mukhena apanetvā saṃvaḍḍhitā dhītaropi ime balakkārena gahetvā attano ghare vāsentī’’ti kupitā paccantaṃ pavisitvā corā vā corasahāyā vā hutvā janapadaṃ hananti. Evaṃ akarontānaṃ pana vijite manussā appossukkā sakāni kammāni karontā rājakosaṃ vaḍḍhenti. Evamettha vuddhihāniyo veditabbā.
所谓出身贵族者，即属贵族家族。所谓贵族少女者，是指尚未出嫁的贵族之女。所谓守护者，是指保护或守持此类贵族的护卫人员。关于守护一词，意指慈爱守护，促进成长。那些在国土中从事此职的人们，会认为“家中已有儿子、弟兄、年轻武者等，他们手持武器，不顾一切努力守卫故居”，由此气愤，入侵者或盗贼成帮伙破坏国家。对这些人加以辨识，方可知晓王权如何增强。
Vajjīnaṃvajjicetiyānīti vajjirājūnaṃ vajjiraṭṭhe cittīkataṭṭhena cetiyānīti laddhanāmāni yakkhaṭṭhānāni. Abbhantarānīti antonagare ṭhitāni. Bāhirānīti bahinagare ṭhitāni. Dinnapubbaṃ katapubbanti pubbe dinnañca katañca. No parihāpessantīti ahāpetvā yathāpavattameva karissanti. Dhammikaṃ baliṃ parihāpentānañhi devatā ārakkhaṃ susaṃvihitaṃ na karonti, anuppannaṃ dukkhaṃ uppādetuṃ asakkontiyopi uppannaṃ kāsasīsarogādiṃ vaḍḍhenti, saṅgāme patte sahāyā na honti. Aparihāpentānaṃ pana ārakkhaṃ susaṃvihitaṃ karonti, anuppannaṃ sukhaṃ uppādetuṃ asakkontiyopi uppannaṃ kāsasīsarogādiṃ haranti, saṅgāmasīse sahāyā hontīti. Evamettha vuddhihāniyo veditabbā.
所谓利叉族城中的利叉城王的城碑、利权像，是依照得到的名号，在城内外置放的。所谓“前后所造者”，表示先前与现在所建造的碑像。所谓“不毁坏”，是指谨守不可供毁坏之法。侵害佛法的众神不会为非作歹，不能引起尚未出世的苦难，但会使已生的癞疠和眼疾加重；遭遇战乱也无同党相助。反之维护佛法的众神，则护持安稳和幸福；即使不能消除未生的苦难，也能减轻疾病痛苦，具有助战之力。对此应当如此分辨理解。
Dhammikā rakkhāvaraṇaguttīti ettha rakkhā eva yathā anicchitaṃ nāgacchati, evaṃ āvaraṇato āvaraṇaṃ. Yathā icchitaṃ na nassati, evaṃ gopāyanato gutti. Tattha balakāyena parivāretvā rakkhanaṃ pabbajitānaṃ dhammikā rakkhāvaraṇagutti nāma na hoti. Yathā pana vihārassa upavane rukkhe na chindanti, vājikā vājaṃ na karonti, pokkharaṇīsu macche na gaṇhanti, evaṃ karaṇaṃ dhammikā rakkhāvaraṇagutti nāma. Kintīti kena nu kho kāraṇena.
所谓依法保护与遮护，在此处所指的“保护”是如同人们不愿意接受自己不喜之物一样，遮护遮护着彼此。正如所期望的东西不会灭失，保护即维护，遮护即遮蔽。若用兵力环绕围护，则此非称为依法保护与遮护。譬如在寓所的院落内不砍伐树木，车马不驱使作役，池塘中鱼类不会被捕捉，此等所为即称为依法保护与遮护。那么，这依何因缘而成呢？
Tattha ye anāgatānaṃ arahantānaṃ āgamanaṃ na icchanti, te assaddhā honti appasannā. Pabbajite sampatte paccuggamanaṃ na karonti, gantvā na passanti, paṭisanthāraṃ na karonti, pañhaṃ na pucchanti, dhammaṃ na suṇanti, dānaṃ na denti, anumodanaṃ na suṇanti, nivāsanaṭṭhānaṃ na saṃvidahanti. Atha nesaṃ avaṇṇo uggacchati ‘‘asuko nāma rājā assaddho appasanno, pabbajite sampatte paccuggamanaṃ na karoti…pe… nivāsanaṭṭhānaṃ na saṃvidahatī’’ti. Taṃ sutvā pabbajitā tassa nagaradvārena gacchantāpi nagaraṃ na pavisanti. Evaṃ anāgatānaṃ arahantānaṃ anāgamanameva hoti. Āgatānaṃ pana phāsuvihāre asati yepi ajānitvā āgatā, te ‘‘vasissāmāti tāva cintetvā āgatamhā, imesaṃ pana rājūnaṃ iminā nīhārena ke vasissantī’’ti nikkhamitvā gacchanti. Evaṃ anāgatesu anāgacchantesu āgatesu dukkhaṃ viharantesu so doso pabbajitānaṃ anāvāso hoti. Tato devatārakkhā na hoti, devatārakkhāya asati amanussā okāsaṃ labhanti, amanussā ussannā anuppannaṃ byādhiṃ uppādenti. Sīlavantānaṃ dassanapañhapucchanādivatthukassa puññassa anāgamo hoti. Vipariyāyena yathāvuttakaṇhapakkhaviparītassa sukkapakkhassa sambhavo hotīti evamettha vuddhihāniyo veditabbā.
此中，不愿接受未来阿拉汉们到来的众人，皆为无信、不安定。对于出家众的到来不回避、不迎接、不接待、不询问问题、不聆听法义、不施与、不称赞、不管理所住之处。此时，有人发出讥讽言曰：“那国王如是无信、不安定，出家众来时不予欢迎……不管理其住所。”闻此言后，出家众虽从城门进出，仍不入城。因此，未来阿拉汉们的未至即可视为未到。然已至住舍中不知其到者，乃念其将久住，思虑诸王之驱逐，乃离去。对于未到者、未入者来说，这些阿拉汉来到之处的痛苦，成为出家众无归处之因。故而无天神守护，天神得不到守护之机，失去天神后则产生灾疾。正行戒律之人得见问法处之功德，乃至未来阿拉汉到来。此处应理解其智成长之理，如谓相反现象即婴儿雏鸟之生，此等智慧理应了知。
2. Vassakārasuttavaṇṇanā第二 《瓦萨咖拉经》注释
§22
22. Dutiye abhiyātukāmoti abhibhavanatthāya yātukāmo. Vajjīti vajjirājāno. Evaṃmahiddhiketi evaṃ mahatiyā rājiddhiyā samannāgate. Etena nesaṃ samaggabhāvaṃ katheti. Evaṃmahānubhāveti evaṃ mahantena rājānubhāvena samannāgate . Etena nesaṃ hatthisippādīsu katasikkhataṃ katheti, yaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘sikkhitā vatime licchavikumārakā, susikkhitā vatime licchavikumārakā, yatra hi nāma sukhumena tāḷacchiggaḷena asanaṃ atipātayissanti poṅkhānupoṅkhaṃ avirādhita’’nti (saṃ. ni. 5.1115). Ucchecchāmīti ucchindissāmi. Vināsessāmīti adassanaṃ nayissāmi. Anayabyasananti avaḍḍhiñceva, ñātibyasanañca. Āpādessāmīti pāpayissāmi.
第二所称的欲求攻击者，即为施行攻击之意愿者。Vajjī为瓦吉国王者，因具大威力故称。以此成就彼等团结，谓其和合一致。又称大受人敬仰者，谓具大国王威仪者。以此说明彼等于象械等所训练，曾言：“经训练的瓦吉国少族子弟，熟练掌握技艺，能稳坐精制的椅子上，不会因轻微触动而跌落。” (经文编号5.1115) Ucchecchā意为“我将砍断”，Vināsa意为“我将毁灭”，Anaya意为“我将害”，是同族毁灭等意愿的加重说法。Āpādessāmi意为“我将作恶”。
Iti kira so ṭhānanisajjādīsu imaṃ yuddhakathameva katheti, ‘‘gamanasajjā hothā’’ti ca balakāyaṃ āṇāpeti. Kasmā? Gaṅgāya kira ekaṃ paṭṭanagāmaṃ nissāya addhayojanaṃ ajātasattuno vijitaṃ, addhayojanaṃ licchavīnaṃ. Tatra pabbatapādato mahagghabhaṇḍaṃ otarati. Taṃ sutvā ‘‘ajja yāmi, sve yāmī’’ti ajātasattuno saṃvidahantasseva licchavino samaggā sammodamānā puretaraṃ āgantvā sabbaṃ gaṇhanti. Ajātasattu pacchā āgantvā taṃ pavattiṃ ñatvā kujjhitvā gacchati. Te punasaṃvaccharepi tatheva karonti. Atha so balavāghātajāto, tadā evamakāsi.
于是说道，从驻军与安置处等准备战斗，即“准备出发”，召集军队。何故？与恒河畔一城及邻近领地相临，这些为瓦吉人所有两城相连之地。自山脚下流下大量泥沙。听闻此言，瓦吉人与未生怨协商联合，欣然同意，先行到达营地，进行检查。未生怨随后得悉此事，愤怒而去。彼等又再次重复同样行为。后来他产生强大力气，遂如是行。
Tato cintesi – ‘‘gaṇena saddhiṃ yuddhaṃ nāma bhāriyaṃ, ekopi moghappahāro nāma natthi. Ekena kho pana paṇḍitena saddhiṃ mantetvā karonto niraparādho hoti, paṇḍito ca satthārā sadiso natthi, satthā ca avidūre dhuravihāre vasati, handāhaṃ pesetvā pucchāmi. Sace me gatena koci attho bhavissati, satthā tuṇhī bhavissati. Anatthe pana sati ‘kiṃ rañño tattha gatenā’ti vakkhatī’’ti. So vassakāraṃ brāhmaṇaṃ pesesi. Brāhmaṇo gantvā bhagavato tamatthaṃ ārocesi. Tena vuttaṃ – atha kho rājā…pe… āpādessāmi vajjīti.
随后思考：以军队共同作战实属重责，没有一人轻易放弃，无人怯懦。若一个智者以众谋之，则无罪；然智者非师，不是远道而来悉力守卫者。应派遣对方，问其：“若我失败，有何益？若阵亡，君主孤立无援。”智者则说：“这样失败，王者何益？”遂派遣一长老婆罗门前往。婆罗门到达后，将目的告知世尊，世尊亦以此告知。世尊曾言：“王…我将作恶，瓦吉…”
Bhagavantaṃ bījayamānoti thero vattasīse ṭhatvā bhagavantaṃ bījati, bhagavato pana sītaṃ vā uṇhaṃ vā natthi. Bhagavā brāhmaṇassa vacanaṃ sutvā tena saddhiṃ amantetvā therena saddhiṃ mantetukāmo kinti te, ānanda, sutantiādimāha. Taṃ vuttatthameva.
长老于世尊面前种下诸种，如同树苗静立，善有觉察之意种下。然世尊不觉寒暖。世尊闻婆罗门言后，欲与长老共谋，阿难等亦闻此教诲。上述言说即为所讲之义。
Ekamidāhanti idaṃ bhagavā pubbe vajjīnaṃ imassa vajjisattakassa desitabhāvappakāsanatthaṃ āha. Akaraṇīyāti akattabbā, aggahetabbāti attho. Yadidanti nipātamattaṃ. Yuddhassāti karaṇatthe sāmivacanaṃ, abhimukhaṃ yuddhena gahetuṃ na sakkāti attho. Aññatra upalāpanāyāti ṭhapetvā upalāpanaṃ. Upalāpanā nāma ‘‘alaṃ vivādena, idāni samaggā homā’’ti hatthiassarathahiraññasuvaṇṇādīni pesetvā saṅgahakaraṇaṃ, evañhi saṅgahaṃ katvā kevalaṃ vissāsena sakkā gaṇhitunti attho. Aññatra mithubhedāti ṭhapetvā mithubhedaṃ. Iminā ‘‘aññamaññabhedaṃ katvāpi sakkā ete gahetu’’nti dasseti. Idaṃ brāhmaṇo bhagavato kathāya nayaṃ labhitvā āha. Kiṃ pana bhagavā brāhmaṇassa imāya kathāya nayalābhaṃ jānātīti? Āma jānāti. Jānanto kasmā kathesi? Anukampāya. Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘mayā akathitepi katipāhena gantvā sabbe gaṇhissati, kathite pana samagge bhindanto tīhi saṃvaccharehi gaṇhissati. Ettakampi jīvitameva varaṃ. Ettakañhi jīvantā attano patiṭṭhābhūtaṃ puññaṃ karissantī’’ti. Abhinanditvāti cittena nanditvā. Anumoditvāti ‘‘yāva subhāsitamidaṃ bhotā gotamenā’’ti vācāya anumoditvā. Pakkāmīti rañño santikaṃ gato. Rājāpi tameva pesetvā sabbe bhinditvā gantvā anayabyasanaṃ pāpesi.
世尊曾说，这句话在过去是为那群族中的众生，意在启示已宣说教法的含义。所谓不应为者，意即不可为、不可从事。这里仅从语意上理解，“战争”为从事的同义词，意味着不能以战争作为目的。所谓“停息纷争”，是指通过搁置冲突而使纷争平息。所谓“纷争”，即彼时用象、车、狮、象牙等分别派遣，促成集结，如此集结方可称为纯粹以信任为基础而成。所谓“除谋害他人”，是指消除相互间的冲突。这里表明“即使互相有纷争，仍能共同努力”，说明了该义。婆罗门得此世尊教义之要义后说道：世尊啊，尊者您知道这话给婆罗门带来了何种利益吗？回答是肯定的，他确实知道。若他知道，为何说呢？为了慈悲。据此他便表述：“即使我不说，也会有很多人来采纳，我一说，则众人会在三年内达成共识。仅此就已是人生最大的利益。那些在世间活着的人，会努力积累因果功德巩固自身地位。”所谓喜悦，在心中欢喜；所谓赞叹，则是以言语称赞“世尊此言甚善”。说完后，即赴国王处，将此话转告国王。国王也传达同样义理，众人达成共识而分别去做，则迷乱离散的恶业乃至终止。
3. Paṭhamasattakasuttavaṇṇanā第三 《第一七法经》注释
§23
23. Tatiye abhiṇhaṃ sannipātāti idaṃ vajjisattake vuttasadisameva. Idhāpi ca abhiṇhaṃ asannipatantā disāsu āgatasāsanaṃ na suṇanti, tato ‘‘asukavihārasīmā ākulā, uposathappavāraṇā ṭhitā, asukasmiṃ ṭhāne bhikkhū vejjakammadūtakammādīni karonti, viññattibahulā phalapupphadānādīhi jīvikaṃ kappentī’’tiādīni na jānanti. Pāpabhikkhūpi ‘‘pamatto saṅgho’’ti ñatvā rāsibhūtā sāsanaṃ osakkāpenti. Abhiṇhaṃ sannipatantā pana taṃ pavattiṃ suṇanti, tato bhikkhusaṅghaṃ pesetvā sīmaṃ ujuṃ kārenti, uposathappavāraṇāyo pavattāpenti, micchājīvānaṃ ussannaṭṭhāne ariyavaṃsike pesetvā ariyavaṃsaṃ kathāpenti, pāpabhikkhūnaṃ vinayadharehi niggahaṃ kārāpenti. Pāpabhikkhūpi ‘‘appamatto saṅgho, na sakkā amhehi vaggabandhanena vicaritu’’nti bhijjitvā palāyanti. Evamettha vuddhihāniyo veditabbā.
第三个汇聚之会，对那群族而言所说含义相似。即使现在那些汇聚到来的僧众，在四方未听到法规时，未了解“善恶境界混乱，戒律保持，戒会维系，某些僧众在不善境界中作出看病和断食等行为，生计以采集花果等为多”诸事。他们不知晓这些事。恶僧众甚至认为“僧团懈怠”。因而混乱教法被毁坏。那些真实汇聚的人，听闻此事后，即派遣僧众修垣正界，继续维持戒会。对恶僧以戒律纠正并约束。恶僧众则认为“我们懈怠的僧团，无法依靠律戒教团的等级关系行事”，害怕后逃走。此处应知诸恶增长的情形。
Samaggātiādīsu cetiyapaṭijagganatthaṃ vā bodhigharauposathāgāracchādanatthaṃ vā katikavattaṃ vā ṭhapetukāmatāya ‘‘saṅgho sannipatatū’’ti bheriyā vā ghaṇṭiyā vā ākoṭitamattāya ‘‘mayhaṃ cīvarakammaṃ atthi, mayhaṃ patto pacitabbo, mayhaṃ navakammaṃ atthī’’ti vikkhepaṃ karontā na samaggā sannipatanti nāma. Sabbaṃ pana taṃ kammaṃ ṭhapetvā ‘‘ahaṃ purimataraṃ, ahaṃ purimatara’’nti ekappahāreneva sannipatantā samaggā sannipatanti nāma. Sannipatitā pana cintetvā mantetvā kattabbaṃ katvā ekatova avuṭṭhahantā na samaggā vuṭṭhahanti nāma. Evaṃ vuṭṭhitesu hi ye paṭhamaṃ gacchanti, tesaṃ evaṃ hoti ‘‘amhehi bāhirakathāva sutā, idāni vinicchayakathā bhavissatī’’ti. Ekappahāreneva vuṭṭhahantā samaggā vuṭṭhahanti nāma. Apica ‘‘asukaṭṭhāne vihārasīmā ākulā, uposathappavāraṇā ṭhitā, asukaṭṭhāne vejjakammādikārakā pāpabhikkhū ussannā’’ti sutvā ‘‘ko gantvā tesaṃ niggahaṃ karissatī’’ti vutte ‘‘ahaṃ paṭhamaṃ, ahaṃ paṭhama’’nti vatvā gacchantāpi samaggā vuṭṭhahanti nāma.
关于共聚，为树立佛塔、修建供僧所需的法席，或完成某种义务，若只是为宣称“僧团已聚集”，徒有鳞头鼓声等喧嚣而未真聚集者，不成真正的共聚。若放下此种表现，单凭一念断然前来，与彼众同聚，即称为真正的共聚。共聚者当思考、议论、应行事宜，齐心协力且一致行动，方称共聚。背弃此理，断然出席者，不算真共聚。那些最先站立起来者，会心想“外面有人听闻，将有讨论”，故他们聚集。断然出席者即为共聚。同时，即使听闻“不善境界混乱，戒会维系，恶僧众在不善境界中作恶，起闹”诸事后，彼等说“谁去纠正他们”，即使边说边出发说“我先去，我先去”，仍称为共聚。
Āgantukaṃ pana disvā ‘‘imaṃ pariveṇaṃ yāhi, etaṃ pariveṇaṃ yāhi, ayaṃ ko’’ti avatvā sabbe vattaṃ karontāpi, jiṇṇapattacīvarakaṃ disvā tassa bhikkhācāravattena pattacīvaraṃ pariyesantāpi, gilānassa gilānabhesajjaṃ pariyesamānāpi, gilānameva anāthaṃ ‘‘asukapariveṇaṃ yāhī’’ti avatvā attano attano pariveṇe paṭijaggantāpi, eko olīyamānako gantho hoti, paññavantaṃ bhikkhuṃ saṅgaṇhitvā tena taṃ ganthaṃ ukkhipāpentāpi samaggā saṅghakaraṇīyāni karonti nāma.
见到外来者，会说“这里应当结界，这里应当结界，这是谁”的话，边说边布局，即便看到老旧袈裟，因遵循僧众作风而寻找袈裟，又或寻找治病药物来治疗病人，即使看病人孤独无援，也会说道“应到不善之处结界”，并各自到自己负责的结界。若有破坏秩序的纠缠者，会被众多明智僧众围堵，将其纠缠物抽离，实行共聚。
Appaññattantiādīsu navaṃ adhammikaṃ katikavattaṃ vā sikkhāpadaṃ vā gaṇhantā appaññattaṃ paññāpenti nāma purāṇasanthatavatthusmiṃ sāvatthiyaṃ bhikkhū viya. Uddhammaṃ ubbinayaṃ sāsanaṃ dīpentā paññattaṃ samucchindanti nāma, vassasataparinibbute bhagavati vesālikā vajjiputtakā viya. Khuddānukhuddakā pana āpattiyo sañcicca vītikkamantā yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya na vattanti nāma assajipunabbasukā viya. Tathā akarontā pana apaññattaṃ na paññāpenti, paññattaṃ na samucchindanti , yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vattanti nāma āyasmā upaseno viya, āyasmā yaso kākaṇḍakaputto viya, āyasmā mahākassapo viya ca. Vuddhiyevāti sīlādiguṇehi vuddhiyeva, no parihāni.
所谓无智慧者等，对于新的不善行为、规章或戒律的执行，认定为无智慧，正如过去萨瓦提僧众的那些长期秉承旧法者。那些破坏丰富教法、焚毁规章者，如瓦萨那佛陀涅槃时的瓦萨利及群族子孙。小毛病蜂拥而至，因戒律轻慢者修习不成，故法则不能执行，正如阿萨吉比鲁法师及其徒众般。这样虽不作恶，却不认定为无智，不破坏既有法规，依规行者，宛如尊者优波塞那，尊者耶舍，尊者大咖萨巴等。所谓成长，是指道德与品质的增长，而非毁坏。
Therāti thirabhāvappattā therakārakehi guṇehi samannāgatā. Bahū rattiyo jānantīti rattaññū. Ciraṃ pabbajitānaṃ etesanti cirapabbajitā. Saṅghassa pitiṭṭhāne ṭhitāti saṅghapitaro. Pitiṭṭhāne ṭhitattā saṅghaṃ pariṇenti, pubbaṅgamā hutvā tīsu sikkhāsu pavattentīti saṅghapariṇāyakā.
“长老”者，拥有成熟稳重的法性，由长老制造者具足品性。多夜者，即知夜时。长期出家的被称为长期出家者。在僧团的审慎之地坚立，称为僧团的支柱。以此支柱为立足点，僧团得以成长，继而三种修习得以开展，称为僧团的成熟者。
Ye tesaṃ sakkārādīni na karonti, ovādatthāya dve tayo vāre upaṭṭhānaṃ na gacchanti, tepi tesaṃ ovādaṃ na denti, paveṇikathaṃ na kathenti, sārabhūtaṃ dhammapariyāyaṃ na sikkhāpenti. Te tehi vissaṭṭhā sīlādīhi dhammakkhandhehi sattahi ca ariyadhanehīti evamādīhi guṇehi parihāyanti. Ye pana tesaṃ sakkārādīni karonti, upaṭṭhānaṃ gacchanti, tesaṃ te ‘‘evaṃ te abhikkamitabba’’ntiādikaṃ ovādaṃ denti, paveṇikathaṃ kathenti, sārabhūtaṃ dhammapariyāyaṃ sikkhāpenti, terasahi dhutaṅgehi dasahi kathāvatthūhi anusāsanti. Te tesaṃ ovāde ṭhatvā sīlādīhi guṇehi vaḍḍhamānā sāmaññatthaṃ anupāpuṇanti. Evamettha hānivuddhiyo daṭṭhabbā.
那些不做敬礼等礼仪者，也不在劝导时的二三天内前来听受教诲，他们对此等劝导不予听闻，也不讲述教诲的要义，不去习学精要的教法论义。他们因舍弃戒律等教法蕴的七种圣宝，随之弃失这些美善品质。反之，那些行敬礼等礼仪，常常前来听受劝导者，世尊等给予他们“应当如此修行”等具体的教诲，讲述朝向安乐的说法，并施教以精要的教法论义，以十三种善根与十类说法事相劝导他们。通过劝导与戒律等美德的增长，他们会获得利益而不退失。于此处须见增减损益的不同情形。
Punabbhavo sīlamassāti ponobbhavikā, punabbhavadāyikāti attho, tassā ponobbhavikāya. Na vasaṃ gacchissantīti ettha ye catunnaṃ paccayānaṃ kāraṇā upaṭṭhākānaṃ padānupadikā hutvā gāmato gāmaṃ vicaranti , te tassā vasaṃ gacchanti nāma. Itare na gacchanti. Tattha hānivuddhiyo pākaṭāyeva.
谨守戒律的比库称为修戒者，给予戒律者则称持戒者。这里所谓的修戒者，是指那些作为四缘起条件的侍者中，携带戒律条款，游走乡村者，即称作“修戒者”，其他则不在此列。由此可以明显看出增损（戒律）之理。
Āraññakesūti pañcadhanusatikapacchimesu. Sāpekkhāti sālayā. Gāmantasenāsanesu hi jhānaṃ appetvāpi tato vuṭṭhitamattova itthipurisadārakadārikādisaddaṃ suṇāti, yenassa adhigatavisesopi hāyatiyeva. Araññasenāsane niddāyitvāpi pabuddhamatto sīhabyagghamorādīnaṃ saddaṃ suṇāti, yena araññe pītiṃ paṭilabhitvā tameva sammasanto aggaphale patiṭṭhāti. Iti bhagavā gāmantasenāsane jhānaṃ appetvā nisinnabhikkhuto araññe niddāyamānameva pasaṃsati. Tasmā tameva atthavasaṃ paṭicca ‘‘āraññakesu senāsanesu sāpekkhā bhavissantī’’ti āha.
所谓林中定所，即介于一百五十步附近的林中住处。所谓邻近，即指寺院。即使在乡村寺院入定之后，也能听到妇女、丈夫、少年儿童等声响，虽然是因其所达特有的境界而感到不快。即便在林中寺院入睡后，也能听到觉悟者闻狮、象兽等声音，以致于在禅定中获得喜悦，并证得相应的圣果。由此，世尊赞叹在乡村寺院入定而安住。缘此特别指出：“在林中与寺院中应分别看待。”
Paccattaññeva satiṃ upaṭṭhāpessantīti attanāva attano abbhantare satiṃ upaṭṭhapessanti. Pesalāti piyasīlā. Idhāpi sabrahmacārīnaṃ āgamanaṃ anicchantā nevāsikā assaddhā honti appasannā, vihāraṃ sampattabhikkhūnaṃ paccuggamana-pattacīvarapaṭiggahaṇa-āsanapaññāpanatālavaṇṭaggahaṇādīni na karonti. Atha nesaṃ avaṇṇo uggacchati ‘‘asukavihāravāsino bhikkhū assaddhā appasannā vihāraṃ paviṭṭhānaṃ vattappaṭivattampi na karontī’’ti. Taṃ sutvā pabbajitā vihāradvārena gacchantāpi vihāraṃ na pavisanti. Evaṃ anāgatānaṃ anāgamanameva hoti. Āgatānaṃ pana phāsuvihāre asati yepi ajānitvā āgatā, te ‘‘vasissāmāti tāvacintetvā āgatamhā, imesaṃ pana nevāsikānaṃ iminā nīhārena ko vasissatī’’ti nikkhamitvā gacchanti. Evaṃ so vihāro aññesaṃ bhikkhūnaṃ anāvāsova hoti. Tato nevāsikā sīlavantānaṃ dassanaṃ alabhantā kaṅkhāvinodakaṃ vā ācārasikkhāpakaṃ vā madhuradhammasavanaṃ vā na labhanti. Tesaṃ neva aggahitadhammaggahaṇaṃ na gahitasajjhāyakaraṇaṃ hoti. Iti nesaṃ hāniyeva hoti, na vuddhi.
他们将各自独立地修习正念，亲自于心中维持内在的正念。所谓‘喜欢’即爱好善行。在此，即使有比库们回来，悦纳接待等应做之事并未遂行，诸如接待、衣服收纳、座位安排、示教说法或美言等皆未具足。此时有贬损之声起：“那些不善住处的比库，不悦纳接待，无法开门入寺。”闻听此言，入出家者虽到寺门，却不入其内，久而久之形成无人前来的局面。来了的人们若不住此，彼等虽心存根本，不为疑惑，却因无人居迹而离去，如此他寺亦成无人常居。于是不常居之比库得不到良善之示现，也不能听闻利根悦佛法教诲，无法获受开示或良师辅导。由此不生长，唯有损害而无增益。
Ye pana sabrahmacārīnaṃ āgamanaṃ icchanti, te saddhā honti pasannā, āgatānaṃ sabrahmacārīnaṃ paccuggamanādīni katvā senāsanaṃ paññapetvā denti , te gahetvā bhikkhācāraṃ pavisanti, kaṅkhaṃ vinodenti, madhuradhammassavanaṃ labhanti. Atha nesaṃ kittisaddo uggacchati ‘‘asukavihāre bhikkhū evaṃ saddhā pasannā vattasampannā saṅgāhakā’’ti. Taṃ sutvā bhikkhū dūratopi āgacchanti. Tesaṃ nevāsikā vattaṃ karonti, samīpaṃ gantvā vuḍḍhataraṃ āgantukaṃ vanditvā nisīdanti, navakatarassa santike āsanaṃ gahetvā nisīditvā ‘‘imasmiṃ vihāre vasissatha, gamissathā’’ti pucchanti. ‘‘Gamissāmā’’ti vutte ‘‘sappāyaṃ senāsanaṃ, sulabhā bhikkhā’’tiādīni vatvā gantuṃ na denti. Vinayadharo ce hoti, tassa santike vinayaṃ sajjhāyanti. Suttantādidharo ce, tassa santike taṃ taṃ dhammaṃ sajjhāyanti. Te āgantukatherānaṃ ovāde ṭhatvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇanti. Āgantukā ‘‘ekaṃ dve divasāni vasissāmāti āgatamhā, imesaṃ pana sukhasaṃvāsatāya dasa dvādasa vassāni vasimhā’’ti vattāro honti. Evamettha hānivuddhiyo veditabbā.
但那些期望比库们来访者，则心生信解且欢喜。对于到来的比库们，行接待、安排宿处，布置坐席，并付与饮食衣服等，使其摄受，令其除疑，得闻悦法。此时有称赞声起：“不善住处的比库们，信解欢喜，已成具足的人，以集结为乐。”闻此，众比库虽远亦来往。彼等维持欢迎之情，近前敬礼且坐，给予新人座位，询曰：“请住此寺，或将往何处？”回答说：“我将去某处。”且告以安乐的宿处和方便之法，不令新人外去。倘有人是守律者，则近前授戒律；若为熟习经律者，则南近传授法义。如此劝导后，与新人共修，得证阿拉汉果。新人告知住十数天至一年不等。由此可见损益之理，理应了知。
4. Dutiyasattakasuttavaṇṇanā第四 《第二七法经》注释
§24
24. Catutthe na kammārāmāti ye divasaṃ cīvarakamma-kāyabandhanaparissāvana-dhammakaraṇa-sammajjani-pādakaṭhalikādīneva karonti, te sandhāyesa paṭikkhepo. Yo pana tesaṃ karaṇavelāya evaṃ etāni karoti, uddesavelāya uddesaṃ gaṇhāti, sajjhāyavelāya sajjhāyati, cetiyaṅgaṇavattavelāya cetiyaṅgaṇavattaṃ karoti, manasikāravelāya manasikāraṃ karoti, na so kammārāmo nāma.
24. 第四条“不爱住处”者，谓日日作除衣织布、束身、遮盖身体、缝制鞋类等事，若能于约定时尽行前述诸事，兼办申说、清扫、礼拜佛像及用心修习，则不得称为不爱住处。
Yo itthivaṇṇapurisavaṇṇādivasena ālāpasallāpaṃ karontoyeva rattindivaṃ vītināmeti, evarūpe bhasse pariyantakārī na hoti, ayaṃ bhassārāmo nāma. Yo pana rattindivaṃ dhammaṃ katheti, pañhaṃ vissajjeti, ayaṃ appabhassova bhasse pariyantakārīyeva. Kasmā? ‘‘Sannipatitānaṃ vo, bhikkhave, dvayaṃ karaṇīyaṃ dhammī vā kathā ariyo vā tuṇhībhāvo’’ti (ma. ni. 1.273) vuttattā.
凡以女子、男子、美色等为题，日日夜夜无休止说闲言碎语者，此谓语言放逸之地。然有人昼夜讲述法义，解答疑惑，此非语言放逸之所，何以故？如经中所说：‘比库们，应当兼顾两种话语或圣言与寂静的修习。’
Yo ṭhitopi gacchantopi nisinnopi thinamiddhābhibhūto niddāyatiyeva, ayaṃ niddārāmo nāma. Yassa pana karajakāyagelaññena cittaṃ bhavaṅgaṃ otarati, nāyaṃ niddārāmo. Tenevāha – ‘‘abhijānāmahaṃ, aggivessana , gimhānaṃ pacchime māse pacchābhattaṃ piṇḍapātappaṭikkanto catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññapetvā dakkhiṇena passena sato sampajāno niddaṃ okkamitā’’ti (ma. ni. 1.387).
有人无论站立行走或坐卧，皆被昏沉所支配而嗜睡，这被称为睡眠放逸之地。若以作业体之粗重烦恼而使心离基根，而非此睡眠放逸之所。正如经中所说：‘我曾识得火王时节，寒冬后半月乞食毕，身披四方袈裟，心念觉知，睡眠被驱逐而去。’
Yo ‘‘ekassa dutiyo, dvinnaṃ tatiyo, tiṇṇaṃ catuttho’’ti evaṃ saṃsaṭṭhova viharati, ekako assādaṃ na labhati, ayaṃ saṅgaṇikārāmo. Yo pana catūsu iriyāpathesu ekakova assādaṃ labhati, nāyaṃ saṅgaṇikārāmo.
若仅聚合于数目之观想，如“第一其次，第二再次，第三第四”等，而心不生专注，此谓数算放逸之地。若于四种行路处中能单一得专注，则非此所说之数算放逸。
Asantasambhāvanicchāya samannāgatā dussīlā pāpicchā nāma. Yesaṃ pāpakā mittā catūsu iriyāpathesu saha ayanato pāpasahāyā, ye ca tanninnatappoṇatappabbhāratāya pāpesu sampavaṅkā, te pāpamittā pāpasahāyā pāpasampavaṅkā nāma.
欲念平息而品德不固，坏坏习气聚集者，谓之恶行为。若其有恶友环绕于四行处，或因恶伴而住于恶住处，且沉溺于恶业之相伴者，谓之恶友、恶伴与恶之相伴。
Oramattakenāti avaramattakena appamattakena. Antarāti arahattaṃ appatvāva etthantare. Vosānanti pariniṭṭhitabhāvaṃ ‘‘alamettāvatā’’ti osakkanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yāva sīlapārisuddhijjhānavipassanā sotāpannabhāvādīnaṃ aññataramattakena vosānaṃ nāpajjissanti, tāva vuddhiyeva bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānīti.
所谓渐次次第，乃略有、适度而不甚过多之意。间或则谓阿拉汉境界不现于此，须他处方有。所谓“沃萨那”，是实证之状态，解作“不缺”、“完全”之义。言及此处，谓：若于品行净除、禅定洞察、初果等修道中，达某一适度无缺状态者，不会生退失。若具此则众比库生长精进永不退转。
7. Saññāsuttavaṇṇanā第七 《想经》注释
§27
27. Sattame aniccasaññādayo aniccānupassanādīhi sahagatasaññā.
27. 第七项是与无常观等一同伴随出现的无常识。
8. Paṭhamaparihānisuttavaṇṇanā8. 第一衰退经注释
§28
28. Aṭṭhame uppannānaṃ saṅghakiccānaṃ nittharaṇena bhāraṃ vahantīti bhāravāhino. Te tena paññāyissantīti te therā tena attano therabhāvānurūpena kiccena paññāyissanti. Tesu yogaṃāpajjatīti payogaṃ āpajjati, sayaṃ tāni kiccāni kātuṃ ārabhatīti.
第八，承担产生的僧团事务之终结者所承受的负担，谓之负重者。诸长老因自身长老身份依其职责履行所承负的事务，故智觉此事。于他们中产生合适联系者，谓之发生联系，嗣后他们亲自开始着手完成这些事务。
9. Dutiyaparihānisuttavaṇṇanā9. 第二衰退经注释
§29
29. Navame bhikkhudassanaṃ hāpetīti bhikkhusaṅghassa dassanatthāya gamanaṃ hāpeti. Adhisīleti pañcasīladasasīlasaṅkhāte uttamasīle. Ito bahiddhāti imamhā sāsanā bahiddhā. Dakkhiṇeyyaṃ gavesatīti deyyadhammapaṭiggāhake pariyesati. Tattha ca pubbakāraṃ karotīti tesaṃ bāhirānaṃ titthiyānaṃ datvā pacchā bhikkhūnaṃ deti. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
第二十九，去除比库示现者，意为为显扬比库僧团而去除示现。强持力者，为已受持五戒及十戒的优等戒者。由此向外，谓此教法之外。寻求南方，表明在接受教法之处寻找。于此进行预先准备，意指先向外方的异教徒布施，后向比库布施。最终无论何处皆须善终。
Vajjisattakavaggo tatiyo. · 瓦基七法品第三。