5. Muṇḍarājavaggo · 5. 蒙达王品义注
5. Muṇḍarājavaggo5. 蒙达拉王品
1. Ādiyasuttavaṇṇanā1. 《取经》义疏
§41
41. Pañcamassa paṭhame bhogānaṃ ādiyāti bhogānaṃ ādātabbakāraṇāni. Uṭṭhānavīriyādhigatehīti uṭṭhānasaṅkhātena vīriyena adhigatehi. Bāhābalaparicitehīti bāhubalena sañcitehi. Sedāvakkhittehīti sedaṃ avakkhipetvā uppāditehi. Dhammikehīti dhammayuttehi. Dhammaladdhehīti dasakusalakammaṃ akopetvā laddhehi. Pīṇetīti pīṇitaṃ thūlaṃ karoti. Sesamettha catukkanipāte vuttanayeneva veditabbaṃ. Dutiyaṃ uttānatthameva.
第五十一条：关于五种最初生活享受的说明。首先，生活享受者者，乃指能够获得享受之因缘。所谓得起精进，是以发生行动之精进而得以成就。称为积蓄臂力者，谓凭臂力积累所得。称为放弃积滞者，是舍弃怠惰、由现起善业而得。称为正法者，乃依止于正法而具足。称为得正法者者，谓不贪求十种善法而获持之。所谓伤害，是指加诸重大损害。余义当依第四集所述般根意思领会。第二义段，正是此精进之意。
3. Iṭṭhasuttavaṇṇanā3. 《可意经》义疏
§43
43. Tatiye āyusaṃvattanikā paṭipadāti dānasīlādikā puññapaṭipadā. Sesesupi eseva nayo. Atthābhisamayāti atthassa abhisamāgamena, atthappaṭilābhenāti vuttaṃ hoti.
第四十三条：第三种寿命续长之修行者，即以布施、戒律等为善法之修习。其余义亦同此法。所谓功德成就，指随着功德之成就而得利益，此义亦有经文明说。
4. Manāpadāyīsuttavaṇṇanā4. 《施可意经》义疏
§44
44. Catutthe uggoti guṇehi uggatattā evaṃladdhanāmo. Sālapupphakaṃ khādanīyanti catumadhurayojitena sālipiṭṭhena kataṃ sālapupphasadisaṃ khādanīyaṃ. Tañhi paññāyamānavaṇṭapattakesaraṃ katvā jīrakādisambhārayutte sappimhi pacitvā sappiṃ vinivattetvā kolumbe pūretvā gandhavāsaṃ gāhāpetvā pidahitvā lañchetvā ṭhapitaṃ hoti. Taṃ so yāguṃ pivitvā nisinnassa bhagavato antarabhatte dātukāmo evamāha. Paṭiggahesi bhagavāti desanāmattametaṃ, upāsako pana taṃ bhagavato ca pañcannañca bhikkhusatānaṃ adāsi. Yathā ca taṃ, evaṃ sūkaramaṃsādīnipi. Tattha sampannakolakanti sampannabadaraṃ. Sūkaramaṃsanti madhurarasehi badarehi saddhiṃ jīrakādisambhārehi yojetvā pakkaṃ ekasaṃvaccharikasūkaramaṃsaṃ. Nibbattatelakanti vinivattitatelaṃ. Nāliyasākanti sālipiṭṭhena saddhiṃ madditvā jīrakādisaṃyutte sappimhi pacitvā catumadhurena yojetvā vāsaṃ gāhāpetvā ṭhapitaṃ nāliyasākaṃ. Netaṃ bhagavato kappatīti ettha akappiyaṃ upādāya kappiyampi na kappatīti vuttaṃ, seṭṭhi pana sabbampi taṃ āharāpetvā rāsiṃ katvā yaṃ yaṃ akappiyaṃ, taṃ taṃ antarāpaṇaṃ pahiṇitvā kappiyaṃ upabhogaparibhogabhaṇḍaṃ adāsi. Candanaphalakaṃ nātimahantaṃ dīghato aḍḍhateyyaratanaṃ, tiriyaṃ diyaḍḍharatanaṃ, sāravarabhaṇḍattā pana mahagghaṃ ahosi. Bhagavā taṃ paṭiggahetvā khaṇḍākhaṇḍikaṃ chedāpetvā bhikkhūnaṃ añjanapisanatthāya dāpesi.
第四十四条：第四种名为卓越者，以德性高超而得此称号。所谓“莎罗花”，乃由四种甘美食材配合沙梨皮制成之莎罗花状食物。制法是将智者药用之鹿角等所积的熟药熟酿入蜜中，冷却净化后盛置瓶中，赋香薰之，压实捆缚，使之成形。如此制成之饮料，谓饮用者为世尊侍从之喜，故称奉献。此名为“奉献”，指布施之教诲。居士亦应奉献于世尊及五百比库。如此奉献亦用猪肉等。此处所谓盛满雪茄之物者，指盛满雪茄的箱具。猪肉合于蜜色及甘果等佐料，附加药材混合熬制成单一软腊状。所谓脂油，指取蜜与沙梨皮共熬制，以蜜为基调，加入药材，涂敷饮衣中而加行香敷法。此脂油非世尊之作，故称非禁用。世尊沙利子亦采集此众所好物，聚集成箱，随其所好将不合禁戒者除去，仅供正当用途。檀香片为极大者，长度达八寸或半尺，亦有横向约一尺半之，香薰器具与香水容器均为丰饶。世尊受此物后，切割为细小之分，以供比库涂抹眼部。
Ujjubhūtesūti kāyavācācittehi ujukesu. Chandasāti pemena. Cattantiādīsu pariccāgavasena cattaṃ. Muttacāgatāya muttaṃ. Anapekkhacittatāya cittena na uggahitanti anuggahītaṃ. Khettūpameti viruhanaṭṭhena khettasadise.
所谓身语心三业正直纯正。所谓“意乐”，即由爱相续而生之。此处所说第四等，含有舍弃杂务之意，指舍弃杂念而获清净。所谓净辞，乃意指遣除贪爱执著。凭无应念之心，不破坏所正行所随顺者。所谓田间之物，比喻田地所培植之作物。
Aññataraṃ manomayanti suddhāvāsesu ekaṃ jhānamanena nibbattaṃ devakāyaṃ. Yathādhippāyoti yathājjhāsayo. Iminā kiṃ pucchati? Tassa kira manussakāle arahattatthāya ajjhāsayo ahosi, taṃ pucchāmīti pucchati. Devaputtopi arahattaṃ pattatāya taggha me bhagavā yathādhippāyoti āha. Yattha yatthūpapajjatīti tīsu vā kulasampattīsu chasu vā kāmasaggesu yattha yattha uppajjati, tattha tattha dīghāyu yasavā hotīti. Pañcamaṃ catukkanipāte vuttanayeneva veditabbaṃ. Chaṭṭhasattamāni uttānatthāneva.
另一说法是，诸天界诸清净衣物，得一禅定安住，是为天界所有。所谓“随意”，即随意心法。此处含有何义？是在他人有生处如阿拉汉之境，故生悔心，发出此问。又说天子于断烦恼成阿拉汉后，有语：世尊，我当如理随意而行。所言何处与何时？于三姓六欲上生之所，各处所生，其寿长广誉旺盛。第五义同第四十五条般根浙江依文许解。第六七义段，亦当依第四十五条之义解说。
8. Alabbhanīyaṭhānasuttavaṇṇanā8. 《不可得处经》义疏
§48
48. Aṭṭhame alabbhanīyānīti aladdhabbāni, na sakkā labhituṃ. Ṭhānānīti kāraṇāni. Jarādhammaṃ mā jīrīti yaṃ mayhaṃ jarāsabhāvaṃ, taṃ mā jīratu. Sesapadesupi eseva nayo. Nacchādeyyāti na rucceyya. Abbuhīti nīhari.
第四十八条：第八义为不可获得者，即不可得之意。所谓场所，指因缘所至。勿谓我老朽衰退，或谓我有衰老本性而执著。其余意义亦当据本文理会。所谓不喜爱，指勿使生厌恶之意。所谓废去，即弃置。
Yatoti yasmiṃ kāle. Āpadāsūti upaddavesu. Na vedhatīti na kampati nānusocati. Atthavinicchayaññūti kāraṇatthavinicchaye kusalo. Purāṇanti nibbikāratāya porāṇakameva. Jappenāti vaṇṇabhaṇanena. Mantenāti mahānubhāvamantaparivattanena. Subhāsitenāti subhāsitakathanena. Anuppadānenāti satassa vā sahassassa vā dānena. Paveṇiyāvāti kulavaṃsena vā, ‘‘idaṃ amhākaṃ paveṇiyā āciṇṇaṃ, idaṃ anāciṇṇa’’nti evaṃ paveṇikathanenāti attho. Yathā yathā yattha labhetha atthanti etesu jappādīsu yena yena yattha yattha ṭhāne jarādhammādīnaṃ ajīraṇatādiatthaṃ labheyya. Tathā tathā tattha parakkameyyāti tena tena tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne parakkamaṃ kareyya. Kammaṃ daḷhanti vaṭṭagāmikammaṃ mayā thiraṃ katvā āyūhitaṃ, svāhaṃ idāni kinti karomīti evaṃ paccavekkhitvā adhivāseyyāti.
所谓『在某时刻』者，即于特定时机。所谓『灾难』者，指禍患。此时内心不动摇、不悲伤、不忧伤。所谓『善于断义者』，指能于因缘义理上善于了知者。所谓『古旧』，为厌离旧有之意。所谓『念诵』，乃通过语言之描述。所谓『持念』，意指反复观想尊贵人物。所谓『美妙说法』，指善妙言辞之讲说。所谓『无间断布施』，指一昼夜或一千昼夜持续布施。所谓『和睦』，因族姓关系等彼此和谐，谓彼此说『这是我们的和睦之地，非他人之地』，如是称谓即『和睦言说』之义。自彼一切念诵言说之处，应得因老病等义而不生衰弱之利益。应于彼处努力精进。因我已坚固承行八正道之业，善业已久住。今当如此检视，须于洞察时坚定安住不动摇。
9. Kosalasuttavaṇṇanā9. 《国萨拉经》义疏
§49
49. Navame upakaṇṇaketi kaṇṇamūle. Dummanoti duṭṭhumano. Pattakkhandhoti patitakkhandho. Pajjhāyantoti cintayanto. Appaṭibhānoti nippaṭibhāno hutvā. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva.
第四十九节 『九、耳叶』者，指耳根部。『恶心』者，指心邪恶。『断裂块』者，谓已断裂之块状。『思惟』者，指思虑。『未通达』者，指本未明了，故变为通达。其余尚以下文详述。
10. Nāradasuttavaṇṇanā10. 那拉德经注释
§50
50. Dasame ajjhomucchitoti adhiomucchito gilitvā pariniṭṭhapetvā gahaṇasabhāvāya atirekamucchāya taṇhāya samannāgato. Mahaccā rājānubhāvenāti mahatā rājānubhāvena, aṭṭhārasahi senīhi parivārito mahatiyā rājiddhiyā pāyāsīti attho. Tagghāti ekaṃsatthe nipāto , ekaṃseneva sokasallaharaṇoti attho. Iti rājā imaṃ ovādaṃ sutvā tasmiṃ ṭhito dhammena samena rajjaṃ kāretvā saggaparāyaṇo ahosi.
『Dasame ajjhomucchitoti』，谓上升断尽。谓熔化融解，终结，谓具有乘载欲望之特异之蓄积。『Mahaccā rājānubhāvenāti』，谓具大王之权势，八万多军卫环绕，具无上王权之强大威势。『Tagghāti』者，一敌之斩落，即一军之毁坏，亦谓解除忧伤恐惧。由此，大王闻受此劝导，便据正法守护国家，致使其国安乐，善趣无忧。
Muṇḍarājavaggo pañcamo. · 蒙德拉王品第五
Paṭhamapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ. · 第一个五十经完毕
2. Dutiyapaṇṇāsakaṃ
第二卷第五章