6. Mahāvaggo · 6. 大品义注
6. Mahāvaggo6. 大品
1. Soṇasuttavaṇṇanā1. 索那经注释
§55
55. Chaṭṭhassa paṭhame soṇoti sukhumālasoṇatthero. Sītavaneti evaṃnāmake susāne. Tasmiṃ kira paṭipāṭiyā pañca caṅkamanapaṇṇasālāsatāni māpitāni, tesu thero attano sappāyacaṅkamanaṃ gahetvā samaṇadhammaṃ karoti. Tassa āraddhavīriyassa hutvā caṅkamato pādatalāni bhijjiṃsu, jāṇūhi caṅkamato jāṇukānipi hatthatalānipi bhijjiṃsu, chiddāni ahesuṃ. Evaṃ āraddhavīriyo viharanto obhāsanimittamattakampi dassetuṃ nāsakkhi. Tassa vīriyena kilamitakāyassa koṭiyaṃ pāsāṇaphalake nisinnassa yo vitakko udapādi, taṃ dassetuṃ atha kho āyasmatotiādi vuttaṃ. Tattha āraddhavīriyāti paripuṇṇapaggahitavīriyā. Na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccatīti sace hi ahaṃ ugghaṭitaññū vā assaṃ vipañcitaññū vā neyyo vā, nūna me cittaṃ vimucceyya. Addhā panasmi padaparamo, yena me cittaṃ na vimuccatīti sanniṭṭhānaṃ katvā saṃvijjanti kho panātiādīni cintesi. Tattha bhogāti upayogatthe paccattaṃ.
第五十五章。第六品初段，名为 苏阇摩罗·苏诃摩罗长老。所谓西达瓦那，为此名的修行者。在此依照此教法，已有五十五间带柱的钵座安置，长老身居其中，步行修习僧道法门。由其用功精进，行走之时脚底生湿，膝盖行走时膝盖部与手掌接触处亦生湿，遂致破损。长老如此精进修行，连一点光明之相也未能显现。因其精进，身着破烂袈裟，独坐巨石上，思维念起。此事故被称为具足精进。所谓具足精进者，是指持满信愿，心智不被贪嗔痴污染、清净解脱之精进。若我乃是开悟者或智慧深广者，不堪承受此苦，心自可得解脱。末下但是我所立此法门，致使心不获解脱，故有人议论赞叹此等事。然则此处的“享用”，是指自身功用之意义。
Pāturahosīti therassa cittācāraṃ ñatvā ‘‘ayaṃ soṇo ajja sītavane padhānabhūmiyaṃ nisinno imaṃ vitakkaṃ vitakketi, gantvāssa vitakkaṃ sahotthaṃ gaṇhitvā vīṇopamaṃ kammaṭṭhānaṃ kathessāmī’’ti pamukhe pākaṭo ahosi. Paññatte āsaneti padhānikabhikkhū attano vasanaṭṭhāne ovadituṃ āgatassa buddhassa bhagavato nisīdanatthaṃ yathālābhena āsanaṃ paññāpetvāva padhānaṃ karonti, aññaṃ alabhamānā purāṇapaṇṇānipi santharitvā upari saṅghāṭiṃ paññapenti. Theropi āsanaṃ paññāpetvā padhānaṃ akāsi. Taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘paññatte āsane’’ti.
「当修坐」此语，乃觉知长老心行而发，于今苏阇摩罗长老坐于西达瓦那禅林根本处，正用心念思惟时，前面现出“我们待共援持踏实之道”之念。长老心之预备显然，他当前拟议停止思想，携其思想趋向善法处，故言“当修坐”等。所谓「有识禅林」，指在根本处，众比库应来作教导佛陀及诸长老座处之准备，设立合宜坐具，以便教诲。长老亦如法设坐，以备正念。此因故传诵为“有识之坐”。
Taṃ kiṃ maññasīti satthā ‘‘imassa bhikkhuno avasesakammaṭṭhānehi attho natthi, ayaṃ gandhabbasippe cheko ciṇṇavasī, attano visaye kathiyamānaṃ khippameva sallakkhessatī’’ti vīṇopamaṃ kathetuṃ ‘‘taṃ kiṃ maññasī’’tiādimāha. Vīṇāya tantissare kusalatā nāma vīṇāya vādanakusalatā, so ca tattha kusalo. Mātāpitaro hissa ‘‘amhākaṃ putto aññaṃ sippaṃ sikkhanto kāyena kilamissati, idaṃ pana sayane nisinneneva sakkā uggaṇhitu’’nti gandhabbasippameva uggaṇhāpesuṃ. Tassa –
佛见长老如此，“你以为何事？”其答曰：“此比库在剩余修行处并无他用，如此伎俩之小辈，犹如天界鬼神杂技般，速速显露所学。”佛于是用琴为喻，以琴师弹奏优劣比拟教导，“你意何如？”等语。谓琴弦之技，正所谓弹琴之技艺，此长老乃琴艺之善者。长老父母言：“吾儿若学彼余技，必致身苦；但此处卧坐修行乃可安全。”教其如同琴艺。
‘‘Satta sarā tayo gāmā, mucchanā ekavīsati;
「七重绳系缚三村，苦痛唯一二十余」，
Ṭhānā ekūnapaññāsa, iccete saramaṇḍalā’’ti. –
「一百四十九处，是众圣贤居也」——
Ādikaṃ gandhabbasippaṃ sabbameva paguṇaṃ ahosi. Accāyatāti atiāyatā kharamucchanā. Saravatīti sarasampannā. Kammaññāti kammakkhamā kammayoggā. Atisithilāti mandamucchanā. Same guṇe patiṭṭhitāti majjhime sare ṭhapetvā mucchitā.
此为天界之伎艺众所劣者。阿查亚，谓过度紧箍系缚。萨拉维，意为水泽丰饶。罕曼乃，指能干勤奋之工匠。阿提锡替拉，意缓慢解脱。相等品处立，谓于中等水泽置松软处，尔后解脱。
Accāraddhanti atigāḷhaṃ. Uddhaccāya saṃvattatīti uddhatabhāvāya saṃvattati. Atilīnanti atisithilaṃ. Kosajjāyāti kusītabhāvatthāya. Vīriyasamathaṃ adhiṭṭhahāti vīriyasampayuttaṃ samathaṃ adhiṭṭhaha, vīriyaṃ samathena yojehīti attho. Indriyānañca samataṃ paṭivijjhāti saddhādīnaṃ indriyānaṃ samataṃ samabhāvaṃ adhiṭṭhāhi. Tattha saddhaṃ paññāya, paññañca saddhāya, vīriyaṃ samādhinā, samādhiñca vīriyena yojayatā indriyānaṃ samatā adhiṭṭhitā nāma hoti. Sati pana sabbatthikā, sā sadā balavatīyeva vaṭṭati. Tañca pana tesaṃ yojanāvidhānaṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.60-62) pakāsitameva. Tattha ca nimittaṃ gaṇhāhīti tasmiñca samabhāve sati yena ādāse mukhabimbeneva nimittena uppajjitabbaṃ, taṃ samathanimittaṃ vipassanānimittaṃ magganimittaṃ phalanimittañca gaṇhāhi nibbattehīti evamassa satthā arahatte pakkhipitvā kammaṭṭhānaṃ kathesi.
加压谓过于紧张。激动者乃属于激昂状态。过于松弛谓过分松懈。拘束是指行为不端的状态。它强调要坚住精进的平稳，谓与精进紧密相连的平稳。又谓要深入根治诸根之平稳，这是信等根的平衡调伏。在此，信由智慧而立，智慧由信为根，精进与定互相串联，定以精进为缘，这便是诸根平衡得以坚立。念则普遍存在，且恒常有力增长。有关三者连结之修道方法于《净行品》第一章第六十至六十二节已有明确阐述。所谓取相，指在此种平衡中，以念如镜面平直明洁为印，所生之相，谓止相、观相、道相、果相均能把握。如此，世尊成就阿拉汉地时，讲说此修行法门。
Tattha ca nimittaṃ aggahesīti samathanimittañca vipassanānimittañca aggahesi. Cha ṭhānānīti cha kāraṇāni. Adhimutto hotīti paṭivijjhitvā paccakkhaṃ katvā ṭhito hoti. Nekkhammādhimuttotiādi sabbaṃ arahattavaseneva vuttaṃ. Arahattañhi sabbakilesehi nikkhantattā nekkhammaṃ, teheva pavivittattā paviveko, byāpajjhābhāvato abyāpajjhaṃ, taṇhākkhayante uppannattā taṇhākkhayo, upādānakkhayante uppannattā upādānakkhayo, sammohābhāvato asammohoti vuccati.
又谓能摄受彼之相，摄持止相与观相。所谓六处，即六根。所谓住定，谓彻知、内照、正立三者，故称稳住。出家修道的确定摄受皆为阿拉汉境界的特征。阿拉汉因为断灭各种烦恼称为出家；以世间脱离称为寂静；以断除心所染垢称为无染；渴爱灭尽谓渴爱断；执著断尽谓执著断；迷惑断绝谓无迷。此皆阿拉汉境。
Kevalaṃ saddhāmattakanti paṭivedharahitaṃ kevalaṃ paṭivedhapaññāya asammissakaṃ saddhāmattakaṃ. Paṭicayanti punappunaṃ karaṇena vaḍḍhiṃ. Vītarāgattāti maggapaṭivedhena rāgassa vigatattāyeva nekkhammasaṅkhātaṃ arahattaṃ paṭivijjhitvā sacchikatvā ṭhito hoti, phalasamāpattivihārena viharati, tanninnamānasoyeva ca hotīti attho. Sesapadesupi eseva nayo.
单指信心而无慧解即是不彻底的，单凭信心而无慧性不可得究竟。由持以勤行，使信慧增长。无贪无爱者，谓通过道理的贯通断除贪欲，实证称为出家阿拉汉，常住于果实感得的安乐之中，如此即不自负无恃。此义贯穿后文。
Lābhasakkārasilokanti catupaccayalābhañca tesaññeva sukatabhāvañca vaṇṇabhaṇanañca. Nikāmayamānoti icchamāno patthayamāno. Pavivekādhimuttoti paviveke adhimutto arahanti evaṃ arahattaṃ byākarotīti attho.
所谓利益、敬重及威望，乃依四个条件而得，包括利益诸根、称赞义理等。所谓感召，谓施加愿力也。所谓寂灭稳住，即阿拉汉于寂灭中坚定，如此释义。
Sīlabbataparāmāsanti sīlañca vatañca parāmasitvā gahitaṃ gahaṇamattaṃ. Sāratopaccāgacchantoti sārabhāvena jānanto. Abyāpajjhādhimuttoti abyāpajjhaṃ arahattaṃ byākaroti. Imināva nayena sabbaṭṭhānesu attho daṭṭhabbo. Apicettha ‘‘nekkhammādhimuttoti imasmiṃyeva arahattaṃ kathitaṃ, sesesu pañcasu nibbāna’’nti eke vadanti. Apare ‘‘asammohādhimuttoti ettheva nibbānaṃ kathitaṃ, sesesu arahatta’’nti vadanti. Ayaṃ panettha sāro – sabbesveva tesu arahattampi nibbānampi kathitamevāti.
戒法责难者，谓违犯戒律堕于执著。谓虽执戒而内未离，乃是执着执受。虽超脱精神余波但为本质执着。谓安住无染定，阿拉汉即如是释义。此义应普遍应验悉地，亦见诸经。亦有说法如“出家稳住是指现阿拉汉境，涅槃是余地五者之一。”又有说“无迷稳住即涅槃境，阿拉汉为渣余。”此处之义谓实为阿拉汉与涅槃皆相含在以上说法中。
Bhusāti balavanto dibbarūpasadisā. Nevassa cittaṃ pariyādiyantīti etassa khīṇāsavassa cittaṃ gahetvā ṭhātuṃ na sakkonti. Kilesā hi uppajjamānā cittaṃ gaṇhanti nāma. Amissīkatanti kilesā hi ārammaṇena saddhiṃ cittaṃ missaṃ karonti, tesaṃ abhāvā amissīkataṃ. Ṭhitanti patiṭṭhitaṃ. Āneñjappattanti acalappattaṃ. Vayañcassānupassatīti tassa cesa cittassa uppādampi vayampi passati. Bhusā vātavuṭṭhīti balavā vātakkhandho. Neva sampakampeyyāti ekabhāgena cāletuṃ na sakkuṇeyya. Na sampakampeyyāti thūṇaṃ viya sabbabhāgato kampetuṃ na sakkuṇeyya. Na sampavedheyyāti vedhetvā pavedhetvā pātetuṃ na sakkuṇeyya.
坚固谓无动摇而强大，非魔境比拟。谓此际已灭烦恼，故心不被牵引拘束。烦恼产生时，就是心被其染污。断除，谓确实无烦恼与彼缠绕故。坚立，谓境界不移。安稳持久，谓不摇动。观察生灭，谓观察心的生起与灭亡。坚固如大风吹动，则风之聚集微粒皆为强大。所谓“不摇”，谓部分不能动摇。所谓“不震”，谓全部不为动摇。所谓“不破”，谓不为毁损。
Nekkhammaṃadhimuttassāti arahattaṃ paṭivijjhitvā ṭhitassa khīṇāsavassa. Sesapadesupi arahattameva kathitaṃ. Upādānakkhayassa cāti upayogatthe sāmivacanaṃ. Asammohañca cetasoti cittassa ca asammohaṃ adhimuttassa. Disvā āyatanuppādanti āyatanānaṃ uppādañca vayañca disvā. Sammā cittaṃ vimuccatīti sammā hetunā nayena imāya vipassanāpaṭipattiyā phalasamāpattivasena cittaṃ vimuccati, nibbānārammaṇe adhimuccati. Atha vā iminā khīṇāsavassa paṭipadā kathitā. Tassa hi āyatanuppādaṃ disvā imāya vipassanāya adhigatassa ariyamaggassānubhāvena sabbakilesehi sammā cittaṃ vimuccati. Evaṃ tassa sammā vimuttassa…pe… na vijjati. Tattha santacittassāti nibbutacittassa. Sesamettha uttānatthamevāti.
「超越出离」者，谓破除阿拉汉之境界，已证断已立者，即无余烦恼者。余语中也仅说阿拉汉。谓「出离灭」此语乃适用於约归灭体之义。所谓无痴者，心即无痴也。见「界起止」者，见诸界之生起及退灭。正以此等慧观之践行，以正因缘引领，如实知心得解脱，能证涅槃为依止。有时亦由此说明无余烦恼之道行。观察其因缘、阿拉汉道之身心体验，悉由无所有染垢之智慧正心解脱焉。是处所说安心乃宁静心。余语而言亦为正义。
2. Phaggunasuttavaṇṇanā2. 帕古那经注释
§56
56. Dutiye samadhosīti uṭṭhānākāraṃ dassesi. Paṭikkamantīti parihāyanti. No abhikkamantīti na vaḍḍhanti. Sīsaveṭhanaṃ dadeyyāti sīsaṃ veṭhetvā daṇḍakena samparivattakaṃ bandheyya. Indriyāni vippasīdiṃsūti tasmiṃ maraṇasamaye cha indriyāni vippasannāni ahesuṃ. Atthupaparikkhāyāti atthānatthaṃ kāraṇākāraṇaṃ upaparikkhane. Anuttare upadhisaṅkhayeti nibbāne. Avimuttaṃ hotīti arahattaphalena adhimuttaṃ hoti.
第五十六句于第二句中显现起立之状，谓「起立」。谓弃除，非增长。谓「当棍杖打头」，即以棍杖缠绕头部施以拘束。谓身根清净，临命终时诸根清明。谓「义理之检验」，即因果之详察。谓「无上灭尽」，即灭尽。谓「未解脱」，能得阿拉汉果者亦称为得解脱。
3. Chaḷabhijātisuttavaṇṇanā3. 六生经注释
§57
57. Tatiye chaḷabhijātiyoti cha jātiyo. Tatridanti tatrāyaṃ. Luddāti dāruṇā. Bhikkhūkaṇṭakavuttikāti samaṇā nāmete. Ekasāṭakāti ekeneva pilotikakhaṇḍena purato paṭicchādanakā. Akāmakassa bilaṃ olaggeyyunti satthe gacchamāne goṇamhi mate gomaṃsamūlaṃ uppādanatthāya vibhajitvā khādamānā ekassa gomaṃsaṃ anicchantasseva koṭṭhāsaṃ katvā ‘‘ayañca te khāditabbo, mūlañca dātabba’’nti taṃ koṭṭhāsasaṅkhātaṃ bilaṃ olaggeyyuṃ, balakkārena hatthe ṭhapeyyunti attho. Akhettaññunāti abhijātipaññattiyā khettaṃ ajānantena. Taṃ suṇāhīti taṃ mama paññattiṃ suṇāhi. Kaṇhābhijātikoti kāḷakajātiko. Kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyatīti kaṇhasabhāvo hutvā jāyati nibbattati, kaṇhābhijātiyaṃ vā jāyati. Nibbānaṃabhijāyatīti nibbānaṃ pāpuṇāti, ariyabhūmisaṅkhātāya vā nibbānajātiyā jāyati.
第五十七句言六种出生，谓有六种出生。谓「三重」与「三在此」之意。谓残酷亦称严厉。曰比库呵斥品。谓具遮蔽之堆石，前后环绕。谓欲者不愿者，树立穴室，分割庄园采食，为使聚族得食不相侵夺。谓「不知地」者，因无明不知土地之意。谓「听之即我所知」，即此为我语。谓「黑出生」者，黑暗之生。谓黑法生者，如黑会诞生而生灭，谓为黑出生。谓涅槃出生，谓得涅槃，或谓以圣地名涅槃出生。
4. Āsavasuttavaṇṇanā4. 漏经注释
§58
58. Catutthe saṃvarā pahātabbāti saṃvarena pahātabbā. Sesesupi eseva nayo. Idhāti imasmiṃ sāsane. Paṭisaṅkhāti paṭisañjānitvā, paccavekkhitvāti attho. Yonisoti upāyena pathena. Ettha ca asaṃvare ādīnavapaṭisaṅkhā yoniso paṭisaṅkhāti veditabbā. Sā cāyaṃ ‘‘varaṃ, bhikkhave, tattāya ayosalākāya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya cakkhundriyaṃ sampalimaṭṭhaṃ, na tveva cakkhuviññeyyesu rūpesu anubyañjanaso nimittaggāho’’tiādinā ādittapariyāyena (saṃ. ni. 4.235) veditabbā. Cakkhundriyasaṃvarasaṃvutoviharatīti ettha cakkhumeva indriyaṃ cakkhundriyaṃ, saṃvaraṇato saṃvaro, pidahanato thakanatoti vuttaṃ hoti. Satiyā etaṃ adhivacanaṃ. Cakkhundriye saṃvaro cakkhundriyasaṃvaro. Javane uppajjamānopi hesa tasmiṃ dvāre kilesānaṃ uppattivāraṇato cakkhundriyasaṃvaroti vuccati. Saṃvutoti tena saṃvarena upeto. Tathā hi ‘‘pātimokkhasaṃvarasaṃvuto’’ti imassa vibhaṅge ‘‘iminā pātimokkhasaṃvarena upeto hoti…pe… samannāgato’’ti vuttaṃ. Atha vā saṃvarīti saṃvuto, thakesi pidahīti vuttaṃ hoti. Cakkhundriyasaṃvarasaṃvutoti cakkhundriyasaṃvarasaṅkhātaṃ satikavāṭaṃ cakkhudvāre gharadvāre kavāṭaṃ viya saṃvari thakesi pidahīti vuttaṃ hoti. Ayamevettha attho sundarataro. Tathā hi ‘‘cakkhundriyasaṃvaraṃ asaṃvutassa viharato, saṃvutassa viharato’’ti etesu padesu ayamevattho dissatīti.
第五十八句谓「第四戒当断」，戒即戒律。余语亦同。谓「此在本教中」。谓「反观、回忆」，意。谓「善巧、适宜之思维」。谓无戒时当理性反思如实察知之法。此谓所谓「被火烧灼之眼根」，于眼识中火烧炼之障，即识根以火烧比附，须守视神眼，不当沾染。谓守护眼根如守把门扉门闩，警于疲倦及被火烧时亦当留心。谓理智此理成名。谓此目根守护与目根守护同义。谓新发之识眼根守护者，防彼烦恼生起故称此。谓守护既即具守护身分。司戒法言：「具戒律守护表达此义」，谓此具戒法故为受持律藏守护者。谓守护故为戒律所摄。谓目根守护表现为守门扉抵御疲劳烧灼，故云如门扉之守护门闩。此义尤为壮丽。谓眼根守护不守时与守时相异，此义显现。
Yaṃ hissātiādimhi yaṃ cakkhundriyasaṃvaraṃ assa bhikkhuno asaṃvutassa athaketvā apidahitvā viharantassāti attho. Yekārassa vā esa yanti ādeso, ye assāti attho. Āsavā vighātapariḷāhāti cattāro āsavā ca aññe ca vighātakarā kilesapariḷāhā vipākapariḷāhā vā. Cakkhudvārasmiñhi iṭṭhārammaṇaṃ āpāthagataṃ kāmassādavasena assādayato abhinandato kāmāsavo uppajjati, ‘‘īdisaṃ aññasmimpi sugatibhave labhissāmī’’ti bhavapatthanāya assādayato bhavāsavo uppajjati, sattoti vā sattassāti vā gaṇhato diṭṭhāsavo uppajjati, sabbeheva sahajātaṃ aññāṇaṃ avijjāsavoti cattāro āsavā uppajjanti . Etehi sampayuttā apare kilesā vighātapariḷāhā āyatiṃ vā tesaṃ vipākā tehipi asaṃvutasseva viharato uppajjeyyunti vuccanti. Evaṃsateti evaṃ assa te, etenupāyena na honti, no aññathāti vuttaṃ hoti. Paṭisaṅkhā yoniso sotindriyasaṃvarasaṃvutotiādīsupi eseva nayo. Ime vuccanti āsavā saṃvarā pahātabbāti imesu chasu dvāresu cattāro cattāro katvā catuvīsati āsavā saṃvarena pahātabbāti vuccanti.
谓「心欲」即戒之未守者，或弃或犯行者之观念衣。谓凡所论者。谓烦恼依扰浊，即四烦恼。余四亦为烦恼的缠扰和果报之缠扰。谓眼根处的情爱兴偏，欲爱生起。谓生诸苦恼，起诸惑业贪，谓欲爱害生及生世欲，如是同种烦恼由心生起。余烦恼与此缠扰合用，谓四者之缠扰烦恼果报亦为烦恼。谓如实言。谓「以理守护根门」，即凡六根门守护，能断种种烦恼贪想，谓当斩断。谓此烦恼守护，讲戒之摄护也。谓此中有六门，每门四种缠扰诸烦恼，应断相加共计二十四烦恼。
Paṭisaṅkhā yoniso cīvarantiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ sabbaṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.18) sīlakathāya vuttameva. Yaṃ hissāti yañhi cīvaraṃ piṇḍapātādīsu vā aññataraṃ assa. Appaṭisevatoti evaṃ yoniso appaṭisevantassa. Imasmiṃ vāre aladdhaṃ cīvarādiṃ patthayato laddhaṃ vā assādayato kāmāsavassa uppatti veditabbā, īdisaṃ aññasmimpi sugatibhave labhissāmīti bhavapatthanāya assādayato bhavāsavassa, ahaṃ labhāmi na labhāmīti vā mayhaṃ vā idanti attasaññaṃ adhiṭṭhahato diṭṭhāsavassa, sabbeheva pana sahajāto avijjāsavoti evaṃ catunnaṃ āsavānaṃ uppatti vighātapariḷāhāva navavedanuppādanatopi veditabbā. Ime vuccanti, bhikkhave, āsavā paṭisevanā pahātabbāti ime ekamekasmiṃ paccaye cattāro cattāro katvā soḷasa āsavā iminā ñāṇasaṃvarasaṅkhātena paccavekkhaṇapaṭisevanena pahātabbāti vuccanti.
谓以理守护衣等诸物，此乃洁净道中戒法所教诫。谓弃恶衣，弃饭食等中任何病恶。谓未诚实守护者，意指故意违犯者。谓此周中若染不净衣服及诸欲爱烦恼须察。谓生他处善处念觉临，发意成欲爱思则生转生烦恼。谓自我观念所染者等属见失，悉四烦恼生起果报烦恼所致。谓是故，以此法捨断烦恼。谓此谓弃戒烦恼者，凡此中互为条件，现有四者，合成十六种烦恼，依此智守护戒法，默观察慎守而断除。
Paṭisaṅkhā yoniso khamo hoti sītassāti upāyena pathena paccavekkhitvā khantā hoti sītassa, sītaṃ khamati sahati, na avīrapuriso viya appamattakenapi sītena calati kampati kammaṭṭhānaṃ vijahati. Uṇhādīsupi eseva nayo. Ettha ca vacanameva vacanapathoti veditabbo. Dukkhānantiādīsu dukkhamanaṭṭhena dukkhā, bahalaṭṭhena tibbā, pharusaṭṭhena kharā, tikhiṇaṭṭhena kaṭukā, assādavirahato asātā, manaṃ avaḍḍhanato amanāpā, pāṇaharaṇasamatthatāya pāṇaharāti veditabbā. Yaṃ hissāti sītādīsu yaṃkiñci ekadhammampi assa. Anadhivāsatoti anadhivāsentassa akkhamantassa . Āsavuppatti panettha evaṃ veditabbā – sītena phuṭṭhassa uṇhaṃ patthayato kāmāsavo uppajjati, evaṃ sabbattha. ‘‘Natthi sugatibhave sītaṃ vā uṇhaṃ vā’’ti bhavaṃ patthentassa bhavāsavo, mayhaṃ sītaṃ uṇhanti gāho diṭṭhāsavo, sabbeheva sampayutto avijjāsavoti. Ime vuccantīti ime sītādīsu ekamekassa vasena cattāro cattāro katvā aneke āsavā imāya khantisaṃvarasaṅkhātāya adhivāsanāya pahātabbāti vuccantīti attho.
修习忍辱应以理智反复观察，以冷静的方式调伏烦恼，修忍辱者能忍受痛苦。忍辱者能够包容寒冷，寒冷之苦虽存在，却非如懈怠愚人般无所警觉，反而警醒而不动摇，远离修行法门。炎热亦同理应对。此处之「言语」应理解为言语之路。所谓苦者，于苦之中感知苦，痛苦深重且剧烈，粗恶坚硬且锋利，失欲断恶，不善断灭，令心不生贪欲烦恼，称为「夺取他物之法」。以此法取舍寒冷等诸苦，一切中生不住的忍辱心则称为「无所依止」。烦恼之生起亦由此而知——触及寒冷即激发烦恼，故处处皆然。此理无一比库能断绝寒冷或炎热，在圣人境界中亦无此事。对此生死烦恼者，寒冷炎热皆如绳索缠绕烦恼，皆缠连无明之烦恼。此谓此寒冷苦等各要素，皆被视为四种四类生起烦恼的不善缠结，当断舍而弃。
Paṭisaṅkhā yoniso caṇḍaṃ hatthiṃ parivajjetīti ahaṃ samaṇoti na caṇḍassa hatthissa āsanne ṭhātabbaṃ. Tatonidānañhi maraṇampi maraṇamattampi dukkhaṃ bhaveyyāti evaṃ upāyena pathena paccavekkhitvā caṇḍaṃ hatthiṃ parivajjeti paṭikkamati. Esa nayo sabbattha. Caṇḍanti duṭṭhaṃ vāḷaṃ. Khāṇunti khadirakhāṇukādiṃ. Kaṇṭakaṭṭhānanti yattha kaṇṭakā vijjhanti, taṃ okāsaṃ. Sobbhanti sabbato chinnataṭaṃ. Papātanti ekato chinnataṭaṃ. Candanikanti ucchiṭṭhodakagabbhamalādīnaṃ chaḍḍanaṭṭhānaṃ. Oḷigallanti tesaṃyeva kaddamādīnaṃ sandanokāsaṃ. Taṃ jaṇṇumattampi asucibharitaṃ hoti. Dvepi cetāni ṭhānāni amanussussadaṭṭhānāni honti, tasmā vajjetabbāni. Anāsaneti ettha ayuttaṃ āsanaṃ anāsanaṃ, taṃ atthato aniyatavatthubhūtaṃ rahopaṭicchannāsananti veditabbaṃ. Agocareti etthapi ayutto gocaro agocaro. So vesiyādibhedato pañcavidho. Pāpake mitteti lāmake dussīle mittapatirūpake amitte. Pāpakesūti lāmakesu. Okappeyyunti saddaheyyuṃ adhimucceyyuṃ ‘‘addhā ayamāyasmā akāsi vā karissati vā’’ti. Yaṃ hissāti hatthiādīsu yaṃkiñci ekampi assa. Āsavuppatti panettha evaṃ veditabbā – hatthiādinidānena dukkhena phuṭṭhassa sukhaṃ patthayato kāmāsavo uppajjati, ‘‘natthi sugatibhave īdisaṃ dukkha’’nti bhavaṃ patthentassa bhavāsavo, maṃ hatthī maddati maṃ assoti gāho diṭṭhāsavo, sabbeheva sampayutto avijjāsavoti. Ime vuccantīti ime hatthiādīsu ekekassa vasena cattāro cattāro katvā aneke āsavā iminā sīlasaṃvarasaṅkhātena parivajjanena pahātabbāti vuccanti.
修习忍辱应理智避恶怒猛象，所谓修忍辱者即为乞士，绝不可近怒猛象。由此缘故，死亡的苦痛亦应以此理智方法而观察，因而避开怒猛象。此法处处皆通。怒即恶毒曲折之意。象之牙、象皮等皆锐利如刺，刺入之处即称为刺源。此处称“伤处”，象于处处锐利断刺，且象倒卧一侧，另侧断刺处悬空。如月的象牙是切断头骨等物处，骨刺相当于山石间的缝隙，该处充满污垢。并有两种非人可止息之处，当理应避开。所谓“无座”处，即无可坐之处，此谓确实不稳定和不定的隐蔽不安适处。所谓“无境”处，即非有固定的可止处，此谓无固定边界或范围。此种不安处分为五类：恶友、厨子、恶行、盗贼、恶徒。恶友即粗俗恶劣、败坏品德之友。恶徒中会发出骂声、扬言“此僧将做某事”。修忍辱心应舍离怒猛象等各种烦恼之因。烦恼之生起亦由此而知——触怒猛象诸缘即起欲念，生贪欲烦恼。世尊说无善处可生此种烦恼，烦恼令我躁动，此谓断无明烦恼。此法即是于怒猛象诸缘详加观察所生诸烦恼，应修忍辱并断其根本。
Paṭisaṅkhāyoniso uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetīti ‘‘itipāyaṃ vitakko akusalo, itipi sāvajjo, itipi dukkhavipāko, so ca kho attabyābādhāya saṃvattatī’’tiādinā (ma. ni. 1.207-208) nayena yoniso kāmavitakke ādīnavaṃ paccavekkhitvā tasmiṃ tasmiṃ ārammaṇe uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti, cittaṃ āropetvā na vāseti, abbhantare vā na vāsetīti attho. Anadhivāsento kiṃ karotīti? Pajahati. Kiṃ kacavaraṃ viya piṭakenāti? Na hi, api ca kho naṃ vinodeti tudati vijjhati nīharati. Kiṃ balibaddaṃ viya patodenāti? Na hi, atha kho naṃ byantīkaroti vigatantaṃ karoti, yathāssa antopi nāvasissati antamaso bhaṅgamattampi, tathā naṃ karoti. Kathaṃ pana naṃ tathā karotīti? Anabhāvaṃ gameti anu anu abhāvaṃ gameti, vikkhambhanappahānena yathā suvikkhambhito hoti, tathā karoti. Sesavitakkadvayepi eseva nayo. Uppannuppanneti uppanne uppanne, uppannamatteyevāti vuttaṃ hoti. Sakiṃ vā uppanne vinodetvā dutiye vāre ajjhupekkhitā na hoti, satakkhattumpi uppanne uppanne vinodetiyeva. Pāpake akusale dhammeti teyeva kāmavitakkādayo, sabbepi vā nava mahāvitakke. Tattha tayo vuttā, avasesā ‘‘ñātivitakko, janapadavitakko, amarāvitakko, parānuddayatāpaṭisaṃyutto vitakko, lābhasakkārasilokappaṭisaṃyutto vitakko, anavaññattippaṭisaṃyutto vitakko’’ti (mahāni. 207) ime cha. Yaṃ hissāti etesu vitakkesu yaṃkiñci assa. Kāmavitakko panettha kāmāsavo eva, tabbiseso bhavāsavo, taṃsampayutto diṭṭhāsavo, sabbavitakkesu avijjā avijjāsavoti evaṃ āsavuppatti veditabbā. Imevuccantīti ime kāmavitakkādivasena vuttappakārā āsavā iminā tasmiṃ tasmiṃ vitakke ādīnavapaccavekkhaṇasahitena vīriyasaṃvarasaṅkhātena vinodanena pahātabbāti vuccanti.
修习忍辱应理智断除情欲生心——谓“此念不善，此念可怕，此念堕苦”，诸如此类（详见中部经文207-208）。依此理智方法仔细观察情欲念，凡由境界所生之欲念均不应容留心中，亦非放任、纷扰、挥发或消散。应作何？弃绝。非强迫也非顺从。不是强制毁掉或割断，而是于无我无常的法理中，以安然自在的心不执着其起落，保持无余相断而离。如何不执着？随随逐逐不欲其存在，顺其消失不跟着追寻。此法亦适用于善恶念头反复起现，观察以识别。若间或有所放逸、忽视，不可造作于第二天，常常观察念之起落。三种染污烦恼中，情欲念为极重之烦恼，并有九种大念头。此中三种名为“亲族念、众生念、无死念、反过烦恼念、利养亲敬念、不可遮蔽念”等（详见大念处第207经）。诸如此类念头皆与贪欲烦恼相连，夹杂见解烦恼，说这些念头皆无明烦恼。此即修忍辱时于各类念头依其本质区别细观，以力持戒、精进断除。
Paṭisaṅkhā yoniso satisambojjhaṅgaṃ bhāvetīti abhāvanāya ādīnavaṃ bhāvanāya ca ānisaṃsaṃ upāyena pathena paccavekkhitvā satisambojjhaṅgaṃ bhāveti. Eseva nayo sabbattha. Bojjhaṅgānaṃ bhāvanā heṭṭhā vitthāritāva. Yaṃ hissāti etesu bojjhaṅgesu yaṃkiñci assa. Āsavuppattiyaṃ panettha imesaṃ ariyamaggasampayuttānaṃ bojjhaṅgānaṃ abhāvitattā ye uppajjeyyuṃ kāmāsavādayo āsavā, bhāvayato evaṃsa te na hontīti ayaṃ nayo veditabbo. Ime vuccantīti ime kāmāsavādayo āsavā imāya lokuttarāya bojjhaṅgabhāvanāya pahātabbāti vuccanti. Imehi chahākārehi pahīnāsavaṃ bhikkhuṃ thomento yato kho, bhikkhavetiādimāha. Tattha yatoti sāmivacane to-kāro, yassāti vuttaṃ hoti. Porāṇā pana yamhi kāleti vaṇṇayanti. Ye āsavā saṃvarā pahātabbā, te saṃvarā pahīnā hontīti ye āsavā saṃvarena pahātabbā, te saṃvareneva pahīnā honti, na appahīnesuyeva pahīnasaññī hotīti.
修忍辱应理智修习觉支——所谓觉支，为离欲和修习之因，依此方法观察觉支之修持。此理处处通用。觉支之修习详见别处。修持觉支之修行者若由所破尽的邪见烦恼等所染污则生贪欲烦恼等，非能真正修持觉支者，此乃应破断。此谓此贪欲等烦恼，以超越世俗觉支修持而断除，应断除。由此谓：断除烦恼而修习觉支者，即为修忍辱者。修忍辱者即比库，为此所说。所谓“者”表示依止者，即“依止觉支”者。依止者为是即依止烦恼断除及觉支修持，若依止不足，则无法断除烦恼。
5. Dārukammikasuttavaṇṇanā5. 木匠经注释
§59
59. Pañcame dārukammikoti dāruvikkayena pavattitājīvo eko upāsako. Kāsikacandananti saṇhacandanaṃ. Aṅgenāti aguṇaṅgena, sukkapakkhe guṇaṅgena. Nemantanikoti nimantanaṃ gaṇhanako. Saṅghe dānaṃ dassāmīti bhikkhusaṅghassa dassāmi. So evaṃ vatvā satthāraṃ abhivādetvā pakkāmi. Athassa aparabhāge pañcasatā kulūpakā bhikkhū gihibhāvaṃ pāpuṇiṃsu. So ‘‘kulūpakabhikkhū te vibbhantā’’ti vutte ‘‘kiṃ ettha mayha’’nti vatvā cittuppādavemattamattampi na akāsi. Idaṃ sandhāya satthā saṅghe te dānaṃ dadato cittaṃ pasīdissatīti āha.
第五章 伐木工人记载中，伐木染污根生之人即一居士。所谓香木檀香即密合香木。身体所指谓无垢之肢体，亦谓清洁美好之翼。招请者谓请访、邀约者。向僧团供养之意述说。此人说完即敬礼教师然后离去。其后五百多名出家比库纷纷得家世背景。比库称他们为“出家修行者”。世尊闻此自若不动，表现不甚重视。此乃为了使僧团获得供养者心生欢喜，世尊如此说。
6. Hatthisāriputtasuttavaṇṇanā6. 哈提沙利子经注释
§60
60. Chaṭṭhe abhidhammakathanti abhidhammamissakaṃ kathaṃ. Kathaṃ opātetīti tesaṃ kathaṃ vicchinditvā attano kathaṃ katheti. Therānaṃ bhikkhūnanti karaṇatthe sāmivacanaṃ, therehi bhikkhūhi saddhinti attho. Yā ca therānaṃ abhidhammakathā, taṃ ayampi kathetuṃ sakkotīti attho. Cetopariyāyanti cittavāraṃ. Idhāti imasmiṃ loke. Soratasoratoti sūrato viya sūrato, soraccasamannāgato viyāti attho. Nivātanivātoti nivāto viya nivāto, nivātavutti viyāti attho. Upasantupasantoti upasanto viya upasanto . Vapakassateva satthārāti satthu santikā apagacchati. Saṃsaṭṭhassāti pañcahi saṃsaggehi saṃsaṭṭhassa. Vissaṭṭhassāti vissajjitassa. Pākatassāti pākatindriyassa.
第六章 谓阿毗达摩论述者为阿毗达摩师。为何如此？即将其述说内容拆解后，以自我视角阐述。称为师、比库即指具有弟子身份。此处为解释术语。所谓“智蕴”即心识障蔽。谓世间“此谓为善如勇者，护卫如勇士，有勇者之德，安稳如静者”等义。谓安宁如静止，安宁状态之义。谓平息，平息如王者远去。谓由五种接触所生束缚。谓已放下。谓自序已破。谓消除根本。
Kiṭṭhādoti kiṭṭhakhādako. Antaradhāpeyyāti nāseyya. Gopasūti gāvo ca ajikā ca. Sippisambukanti sippiyo ca sambukā ca. Sakkharakaṭhalanti sakkharā ca kaṭhalāni ca. Ābhidosikanti abhiññātadosaṃ kudrūsakabhojanaṃ. Nacchādeyyāti na rucceyya. Tattha yadetaṃ purisaṃ bhuttāvinti upayogavacanaṃ, taṃ sāmiatthe daṭṭhabbaṃ. Amuṃ hāvuso, purisanti, āvuso, amuṃ purisaṃ.
『食田作物者』，乃食啖田中庄稼之人也。『使其消失』者，令其灭绝也。『母牛与母羊』者，牛与羊羔也。『蚌与螺』者，蚌壳与螺蛳也。『碎石与砾石』者，碎石与小石块也。『昨夜所知之过失』者，乃已被认定有过失之稗子饮食也。『不悦意』者，不喜欢也。其中，『已食之彼人』此句，为受格用法，应理解为主格之义。『友，彼人』者，即『友，彼人』之意也。
Sabbanimittānanti sabbesaṃ niccanimittādīnaṃ nimittānaṃ. Animittaṃ cetosamādhinti balavavipassanāsamādhiṃ. Cīrikasaddoti jhallikasaddo. Sarissati nekkhammassāti pabbajjāya guṇaṃ sarissati. Arahataṃ ahosīti bhagavato sāvakānaṃ arahantānaṃ antare eko arahā ahosi. Ayañhi thero satta vāre gihī hutvā satta vāre pabbaji. Kiṃ kāraṇā? Kassapasammāsambuddhakāle kiresa ekassa bhikkhuno gihibhāve vaṇṇaṃ kathesi. So teneva kammena arahattassa upanissaye vijjamāneyeva satta vāre gihibhāve ca pabbajjāya ca sañcaranto sattame vāre pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇīti.
「Sabbanimittānanti」者，谓「一切因缘所成之法」。其中「sabbe」为「一切」，「nimitta」为「缘」「现象」之义。若无缘起，则是「Animitta」即「无缘」，等同于心之入定，特指悲智禅定。又「Cīrikasaddoti」为「啄木鸟之啼鸣」。再「Sarissati nekkhammassāti」指修道出家之功德，谓如杆直立。文中说有一位阿拉汉，其出家七年，之后第七年得阿拉汉果，谓乃咖萨巴正觉时代，有比库讲述一比库于在家状态与出家状态间修行，因修此业，七年内入定，终成阿拉汉，是教义中称仙果实证之实例。
7. Majjhesuttavaṇṇanā7. 中经注释
§61
61. Sattame pārāyane metteyyapañheti pārāyanasamāgamamhi metteyyamāṇavassa pañhe. Ubhonte viditvānāti dve ante dve koṭṭhāse jānitvā. Majjhe mantā na lippatīti mantā vuccati paññā, tāya ubho ante viditvā majjhe na lippati, vemajjheṭṭhāne na lippati. Sibbanimaccagāti sibbanisaṅkhātaṃ taṇhaṃ atīto. Phassoti phassavasena nibbattattā ayaṃ attabhāvo. Eko antoti ayameko koṭṭhāso. Phassasamudayoti phasso samudayo assāti phassasamudayo, imasmiṃ attabhāve katakammaphassapaccayā nibbatto anāgatattabhāvo. Dutiyo antoti dutiyo koṭṭhāso. Phassanirodhoti nibbānaṃ. Majjheti sibbinitaṇhaṃ chetvā dvidhākaraṇaṭṭhena nibbānaṃ majjhe nāma hoti. Taṇhā hinaṃ sibbatīti taṇhā naṃ attabhāvadvayasaṅkhātaṃ phassañca phassasamudayañca sibbati ghaṭṭeti. Kiṃ kāraṇā? Tassa tasseva bhavassa abhinibbattiyā. Yadi hi taṇhā na sibbeyya, tassa tassa bhavassa nibbatti na bhaveyya. Imasmiṃ ṭhāne koṭimajjhikūpamaṃ gaṇhanti. Dvinnañhi kaṇḍānaṃ ekato katvā majjhe suttena saṃsibbitānaṃ koṭi majjhanti vuccati. Sutte chinne ubho kaṇḍāni ubhato patanti. Evamettha kaṇḍadvayaṃ viya vuttappakārā dve antā, sibbitvā ṭhitasuttaṃ viya taṇhā, sutte chinne kaṇḍadvayassa ubhatopatanaṃ viya taṇhāya niruddhāya antadvayaṃ niruddhameva hoti. Ettāvatāti ettakena iminā ubho ante viditvā taṇhāya majjhe anupalittabhāvena abhiññeyyaṃ catusaccadhammaṃ abhijānāti nāma, tīraṇapariññāya ca pahānapariññāya ca parijānitabbaṃ lokiyasaccadvayaṃ parijānāti nāma. Diṭṭhevadhammeti imasmiṃyeva attabhāve. Dukkhassantakaro hotīti vaṭṭadukkhassa koṭikaro paricchedaparivaṭumakaro hoti nāma.
此段释「第六波罗蜜问题中，慧学者之问题」，曰「在波罗蜜终点处，以慈爱之心对人应如何？」文中谓其悟者识别其中两端，即起于中间之慧理解为智慧。文中「Mantā」指智慧，是于中间不染污也。所称「Sibbanimaccagāti」是指欲望之尽，谓烦恼欲望断灭。又「Phassoti」论及触烦恼之起，谓由有触感而生烦恼，于「一端」为初生之触烦恼，在「中」为触尽灭。二端第二即触尽灭所成涅槃。欲望断即欲望终止意，谓欲望与触及其因缘俱灭。此义则是说明三苦集灭道中苦集之欲相，故文中比喻二重茎中间果实即涅槃，若无此欲则无生死轮回，且于二切面分别称之各端。由此中见四圣真谛，即苦、集、灭、道知见，破见于世界所行。讲以涅槃如火灭之起灭，故曰乃苦之灭尽。
Dutiyavāre tiṇṇaṃ kaṇḍānaṃ vasena upamā veditabbā. Tiṇṇañhi kaṇḍānaṃ suttena saṃsibbitānaṃ sutte chinne tīṇi kaṇḍāni tīsu ṭhānesu patanti, evamettha kaṇḍattayaṃ viya atītānāgatapaccuppannā khandhā, suttaṃ viya taṇhā. Sā hi atītaṃ paccuppannena, paccuppannañca anāgatena saddhiṃ saṃsibbati. Sutte chinne kaṇḍattayassa tīsu ṭhānesu patanaṃ viya taṇhāya niruddhāya atītānāgatapaccuppannā khandhā niruddhāva honti.
次段示明「三重茎」之类比用于三世诸行，即过去、未来、现在三世之烦恼欲。文说三重茎如同「有缝断开后单独裂成三处着地」，以此比现烦恼入灭后，三世烦恼皆覆灭。简言之，过去未来与现在三期烦恼互因生灭，三者同灭即涅槃。若一灭则相续断。
Tatiyavāre adukkhamasukhā majjheti dvinnaṃ vedanānaṃ antaraṭṭhakabhāvena majjhe. Sukhañhi dukkhassa, dukkhaṃ vā sukhassa antaraṃ nāma natthi. Taṇhā sibbinīti vedanāsu nandirāgo vedanānaṃ upacchedaṃ nivāretīti tā sibbati nāma.
第三天谈苦乐中间，谓感受间「不苦不乐」称为中。有乐中有苦则无实存之中，而欲尽谓在感受中斩断贪爱之意，谓此断即无染净状态，无贪之缘灭则为断尽。
Catutthavāre viññāṇaṃ majjheti paṭisandhiviññāṇampi sesaviññāṇampi nāmarūpapaccayasamudāgatattā nāmarūpānaṃ majjhe nāma.
第四天释名识处于中，谓识分别界，即续识与余识也，因缘于名色所起，故名色中谓识分别之处，谓中间点处。是说诸法生灭乃由相续根缘而生，名色为识所依，识所携带。总结「中」指诸行生灭之中点，识即此中缘起之关键。
Pañcamavāre viññāṇaṃ majjheti kammaviññāṇaṃ majjhe, ajjhattikāyatanesu vā manāyatanena kammassa gahitattā idha yaṃkiñci viññāṇaṃ majjhe nāma, manodvāre vā āvajjanassa ajjhattikāyatananissitattā javanaviññāṇaṃ majjhe nāma.
第五种中，识受业识相夹杂于内心内部诸根，即所谓业识；此识依内在诸界而成，于心门则称为感动的快速识，即称作行识。
Chaṭṭhavāre sakkāyoti tebhūmakavaṭṭaṃ. Sakkāyasamudayoti samudayasaccaṃ. Sakkāyanirodhoti nirodhasaccaṃ. Pariyāyenāti tena tena kāraṇeneva. Sesaṃ sabbattha vuttanayeneva veditabbaṃ.
第六种称为有身，是三界六道之身轮回体。有身生起即缘起谛，有身灭除即灭谛。周遍变化即种种缘缘相互因果，一切皆当如是理解。
8. Purisindriyañāṇasuttavaṇṇanā8. 男根智经注释
§62
62. Aṭṭhame aññataroti devadattapakkhiko eko. Samannāharitvāti āvajjitvā. Idaṃ so ‘‘kiṃ nu kho bhagavatā jānitvā kathitaṃ, udāhu ajānitvā, ekaṃsikaṃ vā kathitaṃ udāhu vibhajjakathita’’nti adhippāyena pucchati. Āpāyikoti apāye nibbattanako. Nerayikoti nirayagāmī. Kappaṭṭhoti kappaṭṭhiyakammassa katattā kappaṃ ṭhassati. Atekicchoti na sakkā tikicchituṃ. Dvejjhanti dvidhābhāvaṃ. Vālaggakoṭinittudanamattanti vālassa aggakoṭiyā dassetabbamattakaṃ, vālaggakoṭinipātamattakaṃ vā. Purisindriyañāṇānīti purisapuggalānaṃ indriyaparopariyattañāṇāni, indriyānaṃ tikkhamudubhāvajānanañāṇānīti attho.
第六十二，八当中有一者如迭瓦达德方派。一切具备，谓感动生起者。此人以持有之意探问说：“世尊究竟所知所说，多是缘起，或无知之说？有时总说，有时分说否？” 他称‘恶道者’为堕恶趣者，‘地狱者’为地狱往生者。所谓‘劫尸’者，即由劫尸业作致有寿命之劫终止。有不能治疗者，谓业难以疗治。‘两种‘者，分二类现象。‘连绵“三十二’是谓以连绵总数之三十二为量度，‘生理知识’是指对人身内外感官器官之精准分别了知。
Vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammāti ettakā kusalā dhammā vijjanti, ettakā akusalā dhammāti jānāmi. Antarahitāti adassanaṃ gatā. Sammukhībhūtāti samudācāravasena pākaṭā jātā. Kusalamūlanti kusalajjhāsayo. Kusalā kusalanti tamhā kusalajjhāsayā aññampi kusalaṃ nibbattissati. Sāradānīti sārādāni gahitasārāni, saradamāse vā nibbattāni. Sukhasayitānīti sukhasannicitāni. Sukhetteti maṇḍakhette. Nikkhittānīti vuttāni. Sappaṭibhāgāti sarikkhakā. Abhido addharattanti abhiaddharattaṃ addharatte abhimukhībhūte. Bhattakālasamayeti rājakulānaṃ bhattakālasaṅkhāte samaye. Parihānadhammoti ko evaṃ bhagavatā ñātoti? Ajātasatturājā. So hi pāpamittaṃ nissāya maggaphalehi parihīno. Aparepi suppabuddhasunakkhattādayo bhagavatā ñātāva. Aparihānadhammoti evaṃ bhagavatā ko ñāto? Susīmo paribbājako aññe ca evarūpā. Parinibbāyissatīti evaṃ ko ñāto bhagavatāti? Santatimahāmatto aññe ca evarūpā.
善恶法尚被分明者，此谓有所知善法，有所知不善法。隐藏者谓未显之物，现前者谓顺境显现出来。善根是善之念头，善法即由善念发生，且有他善法随之生起。‘含义聚集’指汇聚多种义项之核心，‘常乐我净’者，谓此等乃安乐确实之意。‘安乐处’谓指温和境地；‘所断’谓诸断除已。‘整体把握’谓敏锐了知之观。‘调伏主要’谓专心向调伏已调伏之法。‘食时同体’谓王室服膳时同步进行。‘所离失之法’指谁能说此法得以消失？即未生怨王已灭恶因，世尊也了解此法。‘非所失之法’谓世尊所知者，乃善逝远行之法。‘非所失者’意即世尊笃行圆满涅槃而众所知之法；‘清净游方者’及其他同类法亦然。‘将灭者’谓非现存而未来将灭之法，诸相众多而此是世尊所明确了知。
9. Nibbedhikasuttavaṇṇanā9. 贯穿经注释
§63
63. Navame anibbiddhapubbe appadālitapubbe lobhakkhandhādayo nibbijjhati padāletīti nibbedhikapariyāyo, nibbijjhanakāraṇanti attho. Nidānasambhavoti kāme nideti uppādanasamatthatāya niyyādetīti nidānaṃ. Sambhavati tatoti sambhavo, nidānameva sambhavo nidānasambhavo. Vemattatāti nānākaraṇaṃ.
第六十三，未曾烦恼之先兹，贪欲蕴等烦恼渐渐消退，此谓消解之理；消解原因即贪欲熄灭乃生灭无疾之因。缘起谓缘起产生，无常无自生，缘起本身即缘起缘起。‘境乱灭’谓多原因之错乱。
Kāmaguṇāti kāmayitabbaṭṭhena kāmā, bandhanaṭṭhena guṇā ‘‘antaguṇa’’ntiādīsu viya. Cakkhuviññeyyāti cakkhuviññāṇena passitabbā. Iṭṭhāti pariyiṭṭhā vā hontu mā vā, iṭṭhārammaṇabhūtāti attho. Kantāti kamanīyā. Manāpāti manavaḍḍhanakā. Piyarūpāti piyajātikā. Kāmūpasañhitāti ārammaṇaṃ katvā uppajjamānena kāmena upasañhitā. Rajanīyāti rāguppattikāraṇabhūtā. Nete kāmāti na ete kamanaṭṭhena kāmā nāma honti. Saṅkapparāgoti saṅkappavasena uppannarāgo. Kāmoti ayaṃ kāmappahānāya paṭipannehi pahātabbo. Kamanaṭṭhena kāmā nāma. Citrānīti citravicitrārammaṇāni.
欲法者，谓应当爱欲之境，依缚者谓诸法之束缚，谓诸法可称‘内部之法’等。眼识所见当如是观。喜欢或不喜欢皆是欲之表现，‘悦所生’指心增喜悦。受欲者谓由欲造作及通达欲境而成。诱发者谓生起嗜欲之因。非爱欲者非由爱欲发动之法。‘爱业理’者为由念欲产生之贪爱。此谓欲欲应当断除，欲法名为爱欲。‘精妙’谓诸美好色艺诸境。
Phassoti sahajātaphasso. Kāmayamānoti kāmaṃ kāmayamāno. Tajjaṃ tajjanti tajjātikaṃ tajjātikaṃ. Puññabhāgiyanti dibbe kāme patthetvā sucaritapāripūriyā devaloke nibbattassa attabhāvo puññabhāgiyo nāma, duccaritapāripūriyā apāye nibbattassa attabhāvo apuññabhāgiyo nāma. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, kāmānaṃ vipākoti ayaṃ duvidhopi kāmapatthanaṃ nissāya uppannattā kāmānaṃ vipākoti vuccati. So imaṃ nibbedhikanti so bhikkhu imaṃ chattiṃsaṭṭhānesu nibbijjhanakaṃ seṭṭhacariyaṃ jānāti. Kāmanirodhanti kāmānaṃ nirodhane evaṃ laddhanāmaṃ. Imasmiñhi ṭhāne brahmacariyasaṅkhāto maggova kāmanirodhoti vutto.
触者，乃与生俱来的触；欲谓意念生欲，意念生欲者。由此类推，同类彼此亲近如族类。称为福分者，谓得天欲乐后，行为善美皆周备，现生天界，身色具足为福分；称为无福分者，谓行为恶劣周遍，恶趣现生，身色俱缺。比库，谓此为欲乐果报，此果报依欲乐之所生。知此者，彼比库，知于六十四处证得断欲净行，是谓断除欲业。欲止者，即欲之断。此处，谓以梵行闻名之道，即所谓断欲。
Sāmisāti kilesāmisasampayuttā. Iminā nayena sabbaṭhānesu attho veditabbo. Apicettha vohāravepakkanti vohāravipākaṃ. Kathāsaṅkhāto hi vohāro saññāya vipāko nāma. Yathāyathā nanti ettha naṃ-iti nipātamattameva. Iti yasmā yathā yathā sañjānāti, tathā tathā evaṃsaññī ahosinti katheti, tasmā vohāravepakkāti attho.
嗔恚，谓烦恼与嗔恚相缠缚。依此法而行处，诸处皆当了知其义。又所谓行为果报。所谓行为，以言语计，是为行为；以念觉量，是为果报。彼语言诸如‘如是如是’或‘非是非是’等，于何处何时知之，如是如是者，即为如是知见，故谓行为果报。
Avijjāti aṭṭhasu ṭhānesu aññāṇabhūtā bahalaavijjā. Nirayaṃ gamentīti nirayagamanīyā, niraye nibbattipaccayāti attho. Sesesupi eseva nayo. Cetanāhanti cetanaṃ ahaṃ. Idha sabbasaṅgāhikā saṃvidahanacetanā gahitā. Cetayitvāti dvārappavattacetanā. Manasāti cetanāsampayuttacittena. Nirayavedanīyanti niraye vipākadāyakaṃ. Sesesupi eseva nayo. Adhimattanti balavadukkhaṃ. Dandhavirāgīti garukaṃ na khippaṃ saṇikaṃ vigacchanakadukkhaṃ. Urattāḷiṃ kandatīti uraṃ tāḷetvā rodati. Pariyeṭṭhinti pariyesanaṃ. Ekapadaṃ dvipadanti ekapadamantaṃ vā dvipadamantaṃ vā, ko mantaṃ jānātīti attho. Sammohavepakkanti sammohavipākaṃ. Dukkhassa hi sammoho nissandavipāko nāma. Dutiyapadepi eseva nayo. Pariyesanāpi hi tassa nissandavipākoti. Imasmiṃ sutte vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitaṃ.
无明者，谓八处所失明者，乃多无明。谓下地狱，取其义为应入地狱、地狱果报之义。余义亦如是。意者谓意念，我者谓我执。此处具一切缠结之共摄意念。念者谓引发心门的意念。所谓地狱之苦，即是地狱果报。余义同上。强烈义，指苦痛有力。罚苦断欲，谓苦严重非轻，断除根本之苦。胸中掩面号泣，谓捂胸啜泣。寻求，谓搜寻。单足双足者，谓一足或者二足所依之所。谁知其所依义。称为迷惑果报者，谓苦难之迷惑为因果所生。又续谓，寻求果报，谓其所依故。此经中，谓循环往复已述。
10. Sīhanādasuttavaṇṇanā10. 狮子吼经注释
§64
64. Dasame āsabhaṃ ṭhānanti seṭṭhaṃ niccalaṭṭhānaṃ. Sīhanādanti abhītanādaṃ pamukhanādaṃ. Brahmacakkanti seṭṭhañāṇacakkaṃ paṭivedhañāṇañceva desanāñāṇañca. Ṭhānañca ṭhānatoti kāraṇañca kāraṇato. Yampīti yena ñāṇena. Idampi tathāgatassāti idampi ṭhānāṭṭhānañāṇaṃ tathāgatassa tathāgatabalaṃ nāma hoti. Evaṃ sabbapadesu attho veditabbo. Kammasamādānānanti samādiyitvā katānaṃ kusalākusalakammānaṃ, kammameva vā kammasamādānaṃ. Ṭhānaso hetusoti paccayato ceva hetuto ca. Tattha gatiupadhikālapayogā vipākassa ṭhānaṃ, kammaṃ hetu. Jhānavimokkhasamādhisamāpattīnanti catunnaṃ jhānānaṃ aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ tiṇṇaṃ samādhīnaṃ navannaṃ anupubbasamāpattīnañca. Saṃkilesanti hānabhāgiyaṃ dhammaṃ. Vodānanti visesabhāgiyaṃ dhammaṃ. Vuṭṭhānanti ‘‘vodānampi vuṭṭhānaṃ, tamhā tamhā samādhimhā vuṭṭhānampi vuṭṭhāna’’nti (vibha. 828) evaṃ vuttaṃ paguṇajjhānañceva bhavaṅganaphalasamāpattiyo ca. Heṭṭhimaṃ heṭṭhimañhi paguṇajjhānaṃ uparimassa uparimassa padaṭṭhānaṃ hoti, tasmā ‘‘vodānampi vuṭṭhāna’’nti vuttaṃ. Bhavaṅgena pana sabbajjhānehi vuṭṭhānaṃ hoti, phalasamāpattiyā nirodhasamāpattito vuṭṭhānaṃ hoti. Taṃ sandhāya ‘‘tamhā tamhā samādhimhā vuṭṭhānampi vuṭṭhāna’’nti vuttaṃ. Anekavihitantiādīni visuddhimagge (visuddhi. 2.402) vaṇṇitāni. Āsavakkhayañāṇaṃ heṭṭhā vuttatthameva. Purimassāpi ñāṇattayassa vitthārakathaṃ icchantena majjhimaṭṭhakathāya mahāsīhanādavaṇṇanā (ma. ni. aṭṭha. 1.146 ādayo) oloketabbā. Samāhitassāti ekaggacittassa. Samādhi maggoti samādhi etesaṃ ñāṇānaṃ adhigamāya upāyo. Asamādhīti anekaggabhāvo. Kummaggoti micchāmaggo. Imasmiṃ sutte tathāgatassa ñāṇabalaṃ kathitanti.
第六十四。十者，谓最上不动之处。狮吼者，谓威猛响亮之声。梵眼者，谓最上智慧之眼，知见及教诲等智慧。处者，谓场所；因者，谓缘故。所谓由何智慧？此即如来所有的八十四处智慧，名为如来力量。诸处应如此解。业取者，谓通过修习作的善恶业，业本身亦谓业取。处之因果，即是缘及因。诸行禅定者，谓四禅八解脱三定，九种渐进顺序。杂，谓减损部分之法。异，谓特殊部分之法。起，谓发生，都用以说明禅定及生死果实之生。下方，谓下一级；上方，谓上一级。故语“起亦兴”者，意指由此由彼禅定起兴。此乃禅定及生死果实之成就也。众多分别等，谓清净之法等。断见智慧之最下义，及中论大雄狮吼释（ma. ni. aṭṭha. 1.146）宜察。专心者，谓专一之心。禅定者，即禅定，是彼智慧之获得方法。非禅定者，是多散心。非正道者，是邪道。此经乃说如来智慧威力。
Mahāvaggo chaṭṭho. · 大品第六。