5. Dhammikavaggo · 5. 达弥咖品义注
5. Dhammikavaggo第五 法咖品
1. Nāgasuttavaṇṇanā第一 龙经注释
§43
43. Pañcamassa paṭhame āyasmatā ānandena saddhinti idaṃ ‘‘āyāmānandā’’ti theraṃ āmantetvā gatattā vuttaṃ, satthā pana anūnehi pañcahi bhikkhusatehi parivuto tattha agamāsīti veditabbo. Tenupasaṅkamīti teheva pañcahi bhikkhusatehi parivuto upasaṅkami. Parisiñcitvāti vohāravacanametaṃ, nhāyitvāti attho. Pubbāpayamānoti rattadupaṭṭaṃ nivāsetvā uttarāsaṅgacīvaraṃ dvīhi hatthehi gahetvā pacchimalokadhātuṃ piṭṭhito katvā puratthimalokadhātuṃ abhimukho vodakabhāvena gattāni pubbasadisāni kurumāno aṭṭhāsīti attho. Bhikkhusaṅghopi tena tena ṭhānena otaritvā nhatvā paccuttaritvā satthāraṃyeva parivāretvā aṭṭhāsi. Iti tasmiṃ samaye ākāsato patamānaṃ rattasuvaṇṇakuṇḍalaṃ viya sūriyo pacchimalokadhātuṃ paṭipajji, parisuddharajatamaṇḍalo viya pācīnalokadhātuto cando abbhuggañchi, majjhaṭṭhānepi pañcabhikkhusataparivāro sammāsambuddho chabbaṇṇabuddharasmiyo vissajjetvā pubbakoṭṭhakanadītīre lokaṃ alaṅkurumāno aṭṭhāsi.
第四十三章。开始时，这位具寿长老以喜悦心及信解称呼这位『喜乐者』长老，此后传闻记载，世尊至少由五位比库围绕护卫，当时应当知晓。因而世尊即在这五位比库围绕的护卫中前去。所谓『确定』，谓此言的用法；『洗澡』意。事先准备妥当后，长夜过后，披睡衣，双手持袈裟，面向后方世界界（水），回头面向前方世界界，身体如水面，前行着，这谓『行八重』。僧团亦依序从各地来此，洗浴后回返，唯护卫师长留守。于是当时天空中，日轮如落下的夜晚金色耳环，西方世界如洁净的白银圆盘，南方世界上升的月亮辉映；中心处有五比库丸护的正觉者，以六色佛光放散，立于前方大海之滨，装饰着世间。
Tena kho pana samayena…pe… seto nāma nāgoti setavaṇṇatāya evaṃ laddhanāmo hatthināgo. Mahātūriyatāḷitavāditenāti mahantena tūriyatāḷitavāditena. Tattha paṭhamaṃ saṅghaṭṭanaṃ tāḷitaṃ nāma hoti, tato paraṃ vāditaṃ. Janoti hatthidassanatthaṃ sannipatitamahājano. Disvā evamāhāti aṅgapaccaṅgāni ghaṃsitvā nhāpetvā uttāretvā bahitīre ṭhapetvā gattāni vodakāni katvā hatthālaṅkārena alaṅkataṃ taṃ mahānāgaṃ disvā idaṃ ‘‘abhirūpo vata, bho’’ti pasaṃsāvacanamāha. Kāyupapannoti sarīrasampattiyā upapanno, paripuṇṇaṅgapaccaṅgoti attho. Āyasmā udāyīti paṭisambhidāppatto kāḷudāyitthero. Etadavocāti taṃ mahājanaṃ hatthissa vaṇṇaṃ bhaṇantaṃ disvā ‘‘ayaṃ jano ahetukapaṭisandhiyaṃ nibbattahatthino vaṇṇaṃ katheti, na buddhahatthissa. Ahaṃ dāni iminā hatthināgena upamaṃ katvā buddhanāgassa vaṇṇaṃ kathessāmī’’ti cintetvā etaṃ ‘‘hatthimeva nu kho, bhante’’tiādivacanaṃ avoca. Tattha mahantanti ārohasampannaṃ. Brahantanti pariṇāhasampannaṃ. Evamāhāti evaṃ vadati. Atha bhagavā yasmā ayaṃ nāgasaddo hatthimhiceva assagoṇauragarukkhamanussesu cāpi pavattati, tasmā hatthimpi khotiādimāha.
彼时被称为『白色』的龙被称为白象龙，因被称为『大鼓手』。由此先是敲击鼓，继而吹奏笛，众生因此聚集观望。见此景象，说道：四肢用水浸洗，举起，安放在岸边，作成身体水印的巨大龙，手臂装饰华美，众人看到便赞叹：『甚是壮美』。所谓『具身体财富显现』；『四肢完满』之意。具寿长老乌达是有清晰了知者『黑乌达』长老。有人看到这众人貌色说道：『此人非因恶缘产生此象色，非佛龙色。今我以此白象龙比拟佛龙色。』心念如此后说：『真的如此吗，尊者？』一说。此处『大』指隆盛高高隆起；『波』意指变化。如此称呼，也如此使用。盖因此龙声如象声蛇声树叶声，人间亦有此故，称为象声等。
Āgunti pāpakaṃ lāmakaṃ akusaladhammaṃ. Tamahaṃ nāgoti brūmīti taṃ ahaṃ imehi tīhi dvārehi dasannaṃ akusalakammapathānaṃ dvādasannañca akusalacittānaṃ akaraṇato nāgoti vadāmi. Ayañhi na āguṃ karotīti iminā atthena nāgo. Imāhi gāthāhi anumodāmīti imāhi catusaṭṭhipadāhi soḷasahi gāthāhi anumodāmi abhinandāmi.
到来的是恶秽、惨淡的、不善法。我说此龙名为『恶秽者』，意即此龙不作这三门二十恶不善行为途径，也无不善心，故称为龙。我喜欢由此歌谣与四十六句、十六句赞歌予以赞同、赞美。
Manussabhūtanti devādibhāvaṃ anupagantvā manussameva bhūtaṃ. Attadantanti attanāyeva dantaṃ, na aññehi damathaṃ upanītaṃ. Bhagavā hi attanā uppāditeneva maggadamathena cakkhutopi danto, sotatopi, ghānatopi, jivhātopi, kāyatopi, manatopīti imesu chasu ṭhānesu danto santo nibbuto parinibbuto. Tenāha – ‘‘attadanta’’nti. Samāhitanti duvidhenāpi samādhinā samāhitaṃ. Iriyamānanti viharamānaṃ. Brahmapatheti seṭṭhapathe, amatapathe, nibbānapathe. Cittassūpasame ratanti paṭhamajjhānena pañca nīvaraṇāni vūpasametvā, dutiyajjhānena vitakkavicāre, tatiyajjhānena pītiṃ, catutthajjhānena sukhadukkhaṃ vūpasametvā tasmiṃ cittassūpasame rataṃ abhirataṃ.
所谓『做人状态』，即不涉天界，仅现做人界。所谓『自制』是自己制伏自己，非由他制。世尊因自觉悟故，开悟使此眼耳鼻舌身意六根皆自制伏，故称六处皆已制伏，已得涅槃，已断尽烦恼。故名『自制伏者』。所谓专注有两种禅相，谓定心；所谓行进者是止息者。谓以初禅令五盖得宁静，次禅令忧虑思维除灭，三禅令喜乐现起，四禅令苦乐皆除，依此定心而欢喜。
Namassantīti kāyena namassanti, vācāya namassanti, manasā namassanti, dhammānudhammapaṭipattiyā namassanti, sakkaronti garuṃ karonti. Sabbadhammānapāragunti sabbesaṃ khandhāyatanadhātudhammānaṃ abhiññāpāragū, pariññāpāragū, pahānapāragū, bhāvanāpāragū, sacchikiriyāpāragū, samāpattipāragūti chabbidhena pāragamanena pāragataṃ pārappattaṃ matthakappattaṃ. Devāpi taṃ namassantīti dukkhappattā subrahmadevaputtādayo sukhappattā ca sabbeva dasasahassacakkavāḷavāsino devāpi tumhe namassanti. Iti me arahato sutanti iti mayā catūhi kāraṇehi arahāti laddhavohārānaṃ tumhākaṃyeva santike sutanti dīpeti.
『敬礼』体以身、言、意行礼，依法修行而敬重，敬重即是尊敬。所有法皆能超越，是六蕴、十二处、十八界诸法皆能究竟观察、通晓、舍弃、修习、实现真理、证得禅定。诸天亦向此礼敬，是因诸苦得到灭、得自在，如帝释天神子等，皆得安乐，十亿天界诸天亦向你们礼敬。此乃我阿拉汉所闻，因四种缘故阿拉汉之正语直说近于你们。
Sabbasaṃyojanātītanti sabbāni dasavidhasaṃyojanāni atikkantaṃ. Vanā nibbanamāgatanti kilesavanato nibbanaṃ kilesavanarahitaṃ nibbānaṃ āgataṃ sampattaṃ. Kāmehi nekkhammaratanti duvidhehi kāmehi nikkhantattā pabbajjā aṭṭha samāpattiyo cattāro ca ariyamaggā kāmehi nekkhammaṃ nāma, tattha rataṃ abhirataṃ. Muttaṃ selāva kañcananti seladhātuto muttaṃ kañcanasadisaṃ.
所谓『超越一切束缚』，即超越十种枷锁；所谓『入林涅槃』，即已除除有漏烦恼而入无漏涅槃者。出离欲法，有二种出离：初出家、八种四圣谛之道皆属出离欲，谓喜乐且欢喜。所谓『净金』，意为黄金般质地纯净。
Sabbe accarucīti sabbasatte atikkamitvā pavattaruci. Aṭṭhamakañhi atikkamitvā pavattarucitāya sotāpanno accaruci nāma, sotāpannaṃ atikkamitvā pavattarucitāya sakadāgāmī…pe… khīṇāsavaṃ atikkamitvā pavattarucitāya paccekasambuddho, paccekasambuddhaṃ atikkamitvā pavattarucitāya sammāsambuddho accaruci nāma. Himavāvaññe siluccayeti yathā himavā pabbatarājā aññe pabbate atirocati, evaṃ atirocatīti attho. Saccanāmoti tacchanāmo bhūtanāmo āguṃ akaraṇeneva nāgoti evaṃ avitathanāmo.
「Sabbe accarucīti」者，谓诸众生超越烦恼浊臭，称为净净。若超越八种烦恼浊臭者，则名为初果须陀洹；须陀洹超越浊臭者，名为斯陀含；斯陀含超越浊臭者，名为一来者；一来者超越浊臭者，名为阿拉汉；阿拉汉超越浊臭者，名为辟支佛；辟支佛超越浊臭者，名为正觉佛（即佛陀），称为净净。以喜马拉雅山为喻，喜马拉雅为诸山之王，超越他山而显著，如是「apirocati」（超越、显著）之义。又「sacca」名称义为真、存在、不虚假，如同不为火所燃熄之火，故名真实不变之名。
Soraccanti sucisīlaṃ. Avihiṃsāti karuṇā ca karuṇāpubbabhāgo ca. Pādā nāgassa te duveti te buddhanāgassa duve purimapādā.
「索拉察」意为清净善行。「无害」意谓慈悲及其先行部分。脚如巨蛇者即两足，世尊如来之巨蛇有前足。
Tapoti dhutasamādānaṃ. Brahmacariyanti ariyamaggasīlaṃ. Caraṇā nāgassa tyāpareti te buddhanāgassa apare dve pacchimapādā. Saddhāhatthoti saddhāmayāya soṇḍāya samannāgato. Upekkhāsetadantavāti chaḷaṅgupekkhāmayehi setadantehi samannāgato.
「热精进」意指恒持出家生活之圣道行持。脚似巨蛇之另一面者，世尊如来的后足。信之手杖者，具信心之须根。平等守护者，乃六种平等之守护者。
Sati gīvāti yathā nāgassa aṅgapaccaṅgasmiṃ sirājālānaṃ gīvā patiṭṭhā, evaṃ buddhanāgassa soraccādīnaṃ dhammānaṃ sati. Tena vuttaṃ – ‘‘sati gīvā’’ti. Siro paññāti yathā hatthināgassa siro uttamaṅgo, evaṃ buddhanāgassa sabbaññutañāṇaṃ. Tena hi so sabbadhamme jānāti. Tena vuttaṃ – ‘‘siro paññā’’ti. Vīmaṃsā dhammacintanāti yathā hatthināgassa aggasoṇḍo vīmaṃsā nāma hoti. So tāya thaddhamudukaṃ khāditabbākhāditabbañca vīmaṃsati, tato pahātabbaṃ pajahati, ādātabbaṃ ādiyati, evameva buddhanāgassa dhammakoṭṭhāsaparicchedakañāṇasaṅkhātā dhammacintanā vīmaṃsā. Tena hi ñāṇena so bhabbābhabbe jānāti. Tena vuttaṃ – ‘‘vīmaṃsā dhammacintanā’’ti . Dhammakucchisamātapoti dhammo vuccati catutthajjhānasamādhi, kucchiyeva samātapo kucchisamātapo. Samātapo nāma samātapanaṭṭhānaṃ. Dhammo kucchisamātapo assāti dhammakucchisamātapo. Catutthajjhānasamādhismiṃ ṭhitassa hi te te iddhividhādidhammā ijjhanti, tasmā so kucchisamātapoti vutto. Vivekoti kāyacittaupadhiviveko. Yathā nāgassa vāladhi makkhikā vāreti, evaṃ tathāgatassa viveko gahaṭṭhapabbajite vāreti. Tasmā so vāladhīti vutto.
「Sati gīvāti」者，谓念如巨龙身体及其各部分所附之须毛，同时存在，如是佛龙诸觉法之念也。故称为「念毛」。又「Siro paññāti」者，如象之头为最高部位，如是佛龙具有究竟智慧，故曰智慧为头。以此智慧故，诸法悉被知晓，故称为「头智慧」。又「Vīmaṃsā dhammacintanāti」谓以分析观法，如象之须称为分析者，能辨别可食与不可食，善加抛弃、接受，如是佛龙法藏围绕之智慧，能辨法性真伪，故谓「分析法思」也。又「Dhammakucchisamātapoti」者，谓法集聚之禅定，即第四禅定。禅定如篱笆聚集，能令诸神通得以发起，故称为「篱笆禅定」。「Vivekoti」者，为身心远离所染污，此如巨龙尾巴驱赶蛰蜂，佛陀离诸染垢亦如是，故谓之「驱蜂尾」。
Jhāyīti duvidhena jhānena jhāyī. Assāsaratoti nāgassa hi assāsapassāsā viya buddhanāgassa phalasamāpatti, tattha rato, assāsapassāsehi viya tāya vinā na vattatīti attho. Sabbattha saṃvutoti sabbadvāresu saṃvuto. Anavajjānīti sammāājīvena uppannabhojanāni. Sāvajjānīti pañcavidhamicchājīvavasena uppannabhojanāni.
「Jhāyīti」谓有两种禅定而称为禅修者。「Assāsaratoti」者，如龙以吸吐气，佛龙以得果乐在吸吐气中，若无呼吸则无法行此果乐，此义也。「Sabbattha saṃvutoti」者，谓处处受护、守持无瑕疵。「Anavajjānīti」者，为圣戒持守而生之清净供养。「Sāvajjānīti」者，即因五取恶业故而生之不净之供养也。
Aṇuṃthūlanti khuddakañca mahantañca. Sabbaṃ chetvāna bandhananti sabbaṃ dasavidhampi saṃyojanaṃ chinditvāna. Nupalippati lokenāti lokena saddhiṃ taṇhāmānadiṭṭhilepehi na lippati. Mahāginīti mahāaggi. Viññūhi desitāti idha paṭisambhidāppatto kāḷudāyittherova viññū paṇḍito, tena desitāti attho. Viññassanti mahānāgā, nāgaṃ nāgena desitanti udāyittheranāgena desitaṃ buddhanāgaṃ itare khīṇāsavā nāgā vijānissanti.
「Aṇuṃthūlanti」谓大具及小具俱足。诸烦恼尽断谓断十种结之锁链。故名断除诸结。又「Nupalippati lokenāti」者，与世间共住者，不被饮欲、见取、心见、愤恨、懈怠、怀疑所染污，故名不染污者。「Mahāginīti」者，谓大焰火。此处「Viññūhi desitāti」者，为经由知者释义，即如夜间入定之长老，乃智慧所示，于是成论「释示」。又「Viññassanti」谓众大龙已了解此佛龙，更有阿拉汉诸龙亦悉皆知也。
Sarīraṃvijahaṃ nāgo, parinibbissatīti bodhipallaṅke kilesaparinibbānena parinibbuto, yamakasālantare anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyissati. Evaṃ paṭisambhidāppatto udāyitthero soḷasahi gāthāhi catusaṭṭhiyā padehi dasabalassa vaṇṇaṃ kathento desanaṃ niṭṭhāpesi . Bhagavā anumodi. Desanāvasāne caturāsītipāṇasahassāni amatapānaṃ piviṃsūti.
身体灭尽者为那迦，谓于菩提场得以烦恼灭尽而灭，隔二百岁之后依赖无有所取涅槃性而得真正涅槃。由此得复知之长老乌荼伊以十六首诗，共六十四句，分为十重力量述说其义而结束教诲。世尊表示赞同。教诲结束时有四十八万天人饮受不死甘露。
2. Migasālāsuttavaṇṇanā第二 弥嘎萨喇经注释
§44
44. Dutiye kathaṃ kathaṃ nāmāti kena kena kāraṇena. Aññeyyoti ājānitabbo. Yatra hi nāmāti yasmiṃ nāma dhamme. Samasamagatikāti samabhāveneva samagatikā. Bhavissantīti jātā. Sakadāgāmipatto tusitaṃ kāyaṃ upapannoti sakadāgāmipuggalo hutvā tusitabhavaneyeva nibbatto. Kathaṃ kathaṃ nāmāti kena kena nu kho kāraṇena, kiṃ nu kho jānitvā desito, udāhu ajānitvāti. Thero kāraṇaṃ ajānanto evaṃ kho panetaṃ bhagini bhagavatā byākatanti āha.
第四十四章第二问：『为何谓之“为何”？缘何缘故？』应知其谓「他者」。夫所谓「为何」者，即于何种名相中。所谓「同体相」者，谓彼相合则同为一体。谓生者，即现生。曾来果至托室，现身显现于兜率天，托室人身成就后，归于托室之处而灭。何以「为何」名？缘何因？若以所知所说，则谓不知。长老对缘由不知，然此事乃姐姐由世尊所说也。
Ammakā ammakapaññāti itthī hutvā itthisaññāya eva samannāgatā. Ke ca purisapuggalaparopariyañāṇeti ettha purisapuggalaparopariyañāṇaṃ vuccati purisapuggalānaṃ tikkhamuduvasena indriyaparopariyañāṇaṃ. Tasmā kā ca bālā migasālā, ke ca purisapuggalānaṃ indriyaparopariyañāṇe appaṭihatavisayā sammāsambuddhā, ubhayametaṃ dūre suvidūreti ayamettha saṅkhepo.
“阿摩迦”“阿摩迦般那”指女子，以女子之观察而成名。至于何谓“男人彼此认知”，此处言谓男子相较敏锐的根识智能。由此见愚人如兽舍，果阿摩迦者；正觉佛对男子敏锐根识所难触及，是故二者相离甚远，此为略说。
Idāni migasālāya attano dūrabhāvaṃ dassento chayime, ānandātiādimāha. Sorato hotīti pāpato suṭṭhu orato virato hoti. Suratotipi pāṭho. Abhinandanti sabrahmacārī ekattavāsenāti tena saddhiṃ ekatovāsena sabrahmacārī abhinandanti tussanti. Ekantavāsenātipi pāṭho, satatavāsenāti attho. Savanenapi akataṃ hotīti sotabbayuttakaṃ asutaṃ hoti. Bāhusaccenapi akataṃ hotīti ettha bāhusaccaṃ vuccati vīriyaṃ, vīriyena kattabbayuttakaṃ akataṃ hotīti attho. Diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṃ hotīti diṭṭhiyā paṭivijjhitabbaṃ appaṭividdhaṃ hoti. Sāmāyikampi vimuttiṃ na labhatīti kālānukālaṃ dhammassavanaṃ nissāya pītipāmojjaṃ na labhati. Hānagāmīyeva hotīti parihānimeva gacchati.
现在当示彼愚人如兽舍自我疏远之相，闻此安那达等长老言。恶行者真为恶行者，善行者真为有戒行者。又闻出家者共居一室，彼等同时同处即生欢喜和悦。亦可作常居一室意。未闻亦为未成就听闻功德。勤劳亦无成就，彼此当以勤努力作功德。见解亦非真知，见解须达真知才能真知。即使通常解脱亦不成就，因依时顺听法故未获欢喜。彼如减行者越行其减。
Pamāṇikāti puggalesu pamāṇaggāhakā. Paminantīti pametuṃ tuletuṃ ārabhanti. Eko hīnoti eko guṇehi hīno. Eko paṇītoti eko guṇehi paṇīto. Taṃ hīti taṃ pamāṇakaraṇaṃ.
「准则」谓人中之衡量标准者。谓以测量作计算而起始者。谓人有劣者一，善者一。如此「他者」即为作准则者。
Abhikkantataroti sundarataro. Paṇītataroti uttamataro. Dhammasoto nibbahatīti sūraṃ hutvā pavattamānavipassanāñāṇaṃ nibbahati, ariyabhūmiṃ sampāpeti. Tadantaraṃ ko jāneyyāti taṃ antaraṃ taṃ kāraṇaṃ aññatra tathāgatena ko jāneyyāti attho.
「更美」者谓较美者。「更善」者谓极上者。听法净清者谓勇猛者，现行者其内观知识现净，得至圣地。彼时如何了知？谓此间隔与缘故，除如来之外无他能知，此是其义。
Kodhamānoti kodho ca māno ca. Lobhadhammāti lobhoyeva. Vacīsaṅkhārāti ālāpasallāpavasena vacanāneva. Yo vā panassa mādisoti yo vā pana aññopi mayā sadiso sammāsambuddhoyeva assa, so puggalesu pamāṇaṃ gaṇheyyāti attho. Khaññatīti guṇakhaṇanaṃ pāpuṇāti. Ime kho, ānanda, cha puggalāti dve soratā, dve adhigatakodhamānalobhadhammā, dve adhigatakodhamānavacīsaṅkhārāti ime cha puggalā. Gatinti ñāṇagatiṃ. Ekaṅgahīnāti ekekena guṇaṅgena hīnā. Pūraṇo sīlena visesī ahosi, isidatto paññāya. Pūraṇassa sīlaṃ isidattassa paññāṭhāne ṭhitaṃ, isidattassa paññā pūraṇassa sīlaṭṭhāne ṭhitāti.
「忿恚」即忿怒心，「忿」与「恚」各自俱存。所谓「贪法」即唯贪欲法。所谓「言行取相」者，指以无量闲谈妄语之言行。又言：若有人身具我相，或有他人亦如我，且真实具足正觉者，此即谓于诸人当量度其尺度。所谓「悯愍」即慈悲之心，谓慈悲之德广被诸有。尔时，阿难，此为六种众生，即二种惹生忿恚与我执贪法，二种惹生忿恚我执言行取相，共为六种众生。所谓「至」即智慧之境界。所谓「单虚」则指于单个德行所薄弱。所谓「具足」即以戒为特长；所谓「明捷」则以智慧为特长。具足者戒为基础所立，明捷者智慧为基础所立，此为其义。
3. Iṇasuttavaṇṇanā第三 债经注释
§45
45. Tatiye dāliddiyanti daliddabhāvo. Kāmabhoginoti kāme bhuñjanakasattassa. Assakoti attano santakena rahito. Anāḷhikoti na aḍḍho. Iṇaṃ ādiyatīti jīvituṃ asakkonto iṇaṃ ādiyati. Vaḍḍhiṃ paṭissuṇātīti dātuṃ asakkonto vaḍḍhiṃ dassāmīti paṭijānāti. Anucarantipi nanti parisamajjhagaṇamajjhādīsu ātapaṭhapanapaṃsuokiraṇādīhi vippakāraṃ pāpento pacchato pacchato anubandhanti. Saddhā natthīti okappanakasaddhāmattakampi natthi. Hirī natthīti hirīyanākāramattakampi natthi. Ottappaṃnatthīti bhāyanākāramattakampi natthi. Vīriyaṃ natthīti kāyikavīriyamattakampi natthi. Paññā natthīti kammassakatapaññāmattakampi natthi. Iṇādānasmiṃ vadāmīti iṇaggahaṇaṃ vadāmi. Mā maṃ jaññūti mā maṃ jānātu.
四十五、所谓贫乏者，即贫乏之境。所谓享欲者，是指欲乐享用者。所谓无力者，谓无自我所能。所谓无拴者，谓非枷锁。所谓难以养活者，即谓生存无力，难以养护。所谓不能施予者，谓无力布施以示增长。虽有伴侣同游于僧团及上下同居者，或从火炭、毒箭灼烧等诸恶果中，恶行相续，果报不断相随。所谓无信者，即使少量应时之信亦无。所谓无耻，乃至无耻之形相亦无。所谓无惭惡，甚至惧怖之形相亦无。所谓无勇猛，至少无身之勇猛亦无。所谓无慧，至少无行为之智慧亦无。此中所称难以奉养者，谓难以承受。愿勿知我，勿识我。
Dāliddiyaṃ dukkhanti dhanadaliddabhāvo dukkhaṃ. Kāmalābhābhijappinanti kāmalābhaṃ patthentānaṃ. Pāpakammavinibbayoti pāpakammavaḍḍhako. Saṃsappatīti paripphandati. Jānanti jānanto. Yassa vippaṭisārajāti ye assa vippaṭisārato jātā. Yonimaññataranti ekaṃ tiracchānayoniṃ. Dadaṃ cittaṃ pasādayanti cittaṃ pasādento dadamāno.
贫乏即是苦，财贫乏即苦。所谓欲利尽苦者，是谓求取欲利之人。所谓增长恶业者，即恶业增长。所谓烦恼困苦者，即扰乱忧苦。彼等既明了未来过患者，恰似对难明之异生道知晓良多。虽供养众人而令心平静，修心者安稳而又施予。
Kaṭaggāhoti jayaggāho, anaparādhaggāho hoti. Gharamesinoti gharāvāsaṃ pariyesantassa vasamānassa vā. Cāgo puññaṃ pavaḍḍhatīti cāgoti saṅkhaṃ gataṃ puññaṃ vaḍḍhati. Cāgā puññanti vā pāṭho. Patiṭṭhitāti patiṭṭhitasaddhā nāma sotāpannassa saddhā. Hirimanoti hirisampayuttacitto. Nirāmisaṃ sukhanti tīṇi jhānāni nissāya uppajjanakasukhaṃ. Upekkhanti catutthajjhānupekkhaṃ. Āraddhavīriyoti paripuṇṇapaggahitavīriyo. Jhānāniupasampajjāti cattāri jhānāni patvā. Ekodi nipako satoti ekaggacitto kammassakatañāṇasatīhi ca samannāgato.
所谓「获胜取」，即胜利所摄，犹如无罪所摄。如寻觅住所之人得以居住。所谓布施增长福德者，即布施者将积累之福德增长。所谓建立，是指建立信心，此即初果须陀洹之信心。所谓有耻，则指心怀羞耻。谓无欲三禅之乐生于其依。谓第四禅之无尽审察等，谓阿努般那禅定。所谓精进充足，是指完善齐备之精进。谓入禅而入四禅。谓专一聪慧，意念专注，并具行为者之慧念。
Evaṃ ñatvā yathābhūtanti evaṃ ettakaṃ kāraṇaṃ yathāsabhāvaṃ jānitvā. Sabbasaṃyojanakkhayeti nibbāne. Sabbasoti sabbākārena. Anupādāyāti aggahetvā. Sammā cittaṃ vimuccatīti idaṃ vuttaṃ hoti – sabbasaṃyojanakkhayasaṅkhāte nibbāne sabbaso anupādiyitvā sammā hetunā nayena maggacittaṃ vimuccati. ‘‘Etaṃ ñatvā yathābhūtaṃ, sabbasaṃyojanakkhaya’’ntipi pāḷiyaṃ likhitaṃ, tassa etaṃ sabbasaṃyojanakkhayasaṅkhātaṃ nibbānaṃ yathābhūtaṃ ñatvāti attho. Purimapacchimehi pana saddhiṃ na ghaṭīyati.
如此知晓实际之理，如实了知如此因缘本性。所谓诸结尽灭，是谓涅槃。所谓诸者，是指诸法皆尽。所谓无取，是断除执取。所谓正心解脱者，是指于此涅槃中，诸结断尽，全无执取，依正因缘而取道心，则得究竟解脱。此文云：『如此知晓究竟诸结断尽之涅槃』，即深了涅槃之义。如前后二义则无法契合。
Tassa sammā vimuttassāti tassa sammā vimuttassa khīṇāsavassa. Ñāṇaṃ hotīti paccavekkhaṇañāṇaṃ hoti. Tādinoti taṃsaṇṭhitassa. Akuppāti akuppārammaṇattā kuppakāraṇānaṃ kilesānañca abhāvena akuppā. Vimuttīti maggavimuttipi phalavimuttipi. Bhavasaṃyojanakkhayeti bhavasaṃyojanakkhayasaṅkhāte nibbāne bhavasaṃyojanānañca khayante uppannā. Etaṃ kho paramaṃ ñāṇanti etaṃ maggaphalañāṇaṃ paramañāṇaṃ nāma. Sukhamanuttaranti etadeva maggaphalasukhaṃ anuttaraṃ sukhaṃ nāma. Āṇaṇyamuttamanti sabbesaṃ aṇaṇānaṃ khīṇāsavo uttamaaṇaṇo , tasmā arahattaphalaṃ āṇaṇyamuttamanti arahattaphalena desanāya kūṭaṃ gaṇhi. Imasmiñca sutte vaṭṭameva kathetvā gāthāsu vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitanti.
所谓「正解脱」，即彼已得正解脱之无漏者。所谓「智」，乃自观照之智慧。所谓「如是者」，即谓身心常存状态。所谓「不嗔」，乃永离瞋恚及其造成缘故俱灭。所谓「解脱」，即谓由圣道与圣果之解脱。所谓「生结断尽」，即谓在生死缠结断除之涅槃中，生结亦随之断除。此为至高智慧，即谓道果智为至上智。谓此为无上乐，谓此正道果乐为无上乐。谓谓为众漏皆断净之至极无漏果，故谓阿拉汉果为至极无漏，故以阿拉汉果之教说为巅峰。此经中即以律藏精要方式宣说，并以偈语赞叹其义。
4. Mahācundasuttavaṇṇanā第四 大准德经注释
§46
46. Catutthe cetīsūti cetiraṭṭhe. Sayaṃjātiyanti evaṃnāmake nigame. Mahācundoti dhammasenāpatissa kaniṭṭhabhātiko. Dhamme yogo anuyogo etesanti dhammayogā. Dhammakathikānaṃ etaṃ nāmaṃ. Jhāyantīti jhāyī. Apasādentīti ghaṭṭenti hiṃsanti. Jhāyantīti cintenti. Pajjhāyantītiādīni upasaggavasena vaḍḍhitāni. Kimime jhāyantīti kiṃ nāma ime jhāyanti. Kintime jhāyantīti kimatthaṃ ime jhāyanti. Kathaṃ ime jhāyantīti kena kāraṇena ime jhāyanti. Amataṃ dhātuṃ kāyena phusitvā viharantīti maraṇavirahitaṃ nibbānadhātuṃ sandhāya kammaṭṭhānaṃ gahetvā viharantā anukkamena taṃ nāmakāyena phusitvā viharanti. Gambhīraṃ atthapadanti guḷhaṃ paṭicchannaṃ khandhadhātuāyatanādiatthaṃ. Paññāyaativijjha passantīti sahavipassanāya maggapaññāya paṭivijjhitvā passanti. Imasmiṃ panatthe sammasanapaṭivedhapaññāpi uggahaparipucchāpaññāpi vaṭṭatiyevāti.
第四十五节云：『第四是念』。此名在同一经典中自称『自生名』。称『大准陀』，意为法军统领中最少者。『法的结合、续结』者，谓此等为法之结合。此名属说法者。『禅者』，谓入禅者。『毁坏』，谓破坏、伤害。『禅者』谓思虑。『思虑』等附加冠词甚多渐增。云：所谓此等入禅者，是什么名？此等入禅者意何在？此等入禅如何？为何因缘入禅？答曰：『触及不死之要素，身心住于其中』，即执持无死之涅槃要素，为修习法业而住，由观法禅名义身感受而住。深义处，谓难解隐隐之涵义，即蕴、要素、界诸义。谓凭慧彻知，以共观见证证悟正觉慧见彼义。此处亦说对境、对治正慧及质疑解惑之慧已落实等法皆包含其中。
5-6. Sandiṭṭhikasuttadvayavaṇṇanā第五至六 现见二经注释
§47-48
47-48. Pañcame santaṃ vā ajjhattanti niyakajjhatte vijjamānaṃ. Lobhotiādīhi tīṇi akusalamūlāni dassitāni. Lobhadhammātiādīhi taṃsampayuttakā dhammā. Chaṭṭhe kāyasandosanti kāyadvārassa dussanākāraṃ. Sesadvayepi eseva nayo. Imesu dvīsu suttesu paccavekkhaṇāva kathitā.
第四十七至四十八节说：『第五为宁静，或内住』，是修习于内。『贪等三不善根』已显。谓由贪等所缠诸法为系缘。第六为身触，谓身门所生诸不善不净相。余两亦同。此两节中对这些分别作了详尽观察。
7. Khemasuttavaṇṇanā第七《安稳经》注释
§49
49. Sattame vusitavāti vutthabrahmacariyavāso. Katakaraṇīyoti catūhi maggehi kattabbaṃ katvā ṭhito. Ohitabhāroti khandhabhāraṃ kilesabhāraṃ abhisaṅkhārabhārañca otāretvā ṭhito. Anuppattasadatthoti sadattho vuccati arahattaṃ, taṃ pattoti attho. Parikkhīṇabhavasaṃyojanoti khīṇabhavabandhano. Sammadaññā vimuttoti sammā hetunā kāraṇena jānitvā vimutto. Tassa na evaṃ hoti atthi me seyyoti vātiādīhi seyyassa seyyohamasmīti mānādayo tayo mānā paṭikkhittā. Na hi khīṇāsavassa ‘‘atthi mayhaṃ seyyo, atthi sadiso, atthi hīno’’ti māno hoti. Natthi me seyyotiādīhipi teyeva paṭikkhittā. Na hi khīṇāsavassa ‘‘ahameva seyyo, ahaṃ sadiso, ahaṃ hīno, aññe seyyādayo natthī’’ti evaṃ māno hoti.
第四十九节谓『第七为修习得持净行之生活』。谓于四圣道已立定，摄持必行功德。弃除蕴业结，已超负荷，立定不退。谓无邪之果为阿拉汉果，意即证得之义。谓断生之结，即断生死系缚。谓正知解脱，因正因缘生已解脱。因其有此故，不生我我所我慢等三慢。断惑者，谓无断烦恼者必无此我慢。
Acirapakkantesūti arahattaṃ byākaritvā aciraṃyeva pakkantesu. Aññaṃ byākarontīti arahattaṃ kathenti. Hasamānakā maññe aññaṃ byākarontīti hasamānā viya kathenti. Vighātaṃ āpajjantīti dukkhaṃ āpajjanti.
谓『阿拉汉果显现并将速现』义。谓有他言阿拉汉果显现。以笑说言：不以为是实则为他言，如同说笑。谓『受苦生起』。
Na ussesu na omesu, samatte nopanīyareti ettha ussāti ussitatā seyyapuggalā. Omāti hīnā. Samattoti sadiso. Iti imesu tīsupi seyyahīnasadisesu khīṇāsavā mānena na upanīyare, na upanenti, na upagacchantīti attho. Khīṇā jātīti khīṇā tesaṃ jāti. Vusitaṃ brahmacariyanti vutthaṃ maggabrahmacariyaṃ. Caranti saṃyojanavippamuttāti sabbasaṃyojanehi vimuttā hutvā caranti. Suttepi gāthāyampi khīṇāsavo kathito.
谓非上座、非中位者，不得往生。此谓上座即上座有迹者，次位者谓少善者；非上座谓缺少慧者；中位谓类比者。如此三位中，断尽污染者，不起我慢、不敌怨、不求依止。谓断惑者即断其本生。谓就正道已立正果，除诸结而行。经文中谛说断无明已。
8. Indriyasaṃvarasuttavaṇṇanā第八《根律仪经》注释
§50
50. Aṭṭhame hatūpanisaṃ hotīti hatūpanissayaṃ hoti. Sīlavipannassāti vipannasīlassa. Yathābhūtañāṇadassananti taruṇavipassanāñāṇaṃ. Nibbidāvirāgoti ettha nibbidā balavavipassanā, virāgo ariyamaggo. Vimuttiñāṇadassananti ettha vimuttīti arahattaphalaṃ, ñāṇadassananti paccavekkhaṇañāṇaṃ. Upanissayasampannaṃ hotīti sampannaupanissayaṃ hoti. Imasmiṃ sutte sīlānurakkhaṇaindriyasaṃvaro kathito.
第五十节谓『第八为生因缘止息』。谓由生因缘而生。谓德行失落者为道灭。谓如实见者为初熟入观慧。谓烦厌离欲者为圣道。谓解脱慧见者为阿拉汉果。谓知见者为回顾慧。谓具足所缘者为具生因缘。经中有对持戒守根及制止欲门诸讲说。
9. Ānandasuttavaṇṇanā第九《阿难经》注释
§51
51. Navame kittāvatāti kittakena. Assutañcevāti aññasmiṃ kāle assutapubbaṃ. Na sammosaṃ gacchantīti vināsaṃ na gacchanti. Cetaso samphuṭṭhapubbāti cittena phusitapubbā. Samudācarantīti manodvāre caranti. Aviññātañca vijānātīti aññasmiṃ kāle aviññātakāraṇaṃ jānāti. Pariyāpuṇātīti vaḷañjeti katheti. Desetīti pakāseti. Paraṃ vācetīti paraṃ uggaṇhāpeti.
51. 「第九，记载者」指以记载者为法。「未曾闻」为在他时未闻。「不烦恼行」意为不入灭者。心已启发前，谓心所接触之前。行于心门者谓意根所行。未识之意为后时知其未识之因。饱足圆满之意谓圆满成就。宣说者谓显扬之意。宣达他人者，谓传达给他。
Āgatāgamāti dīghādīsu yo koci āgamo āgato etesanti āgatāgamā. Dhammadharāti suttantapiṭakadharā. Vinayadharāti vinayapiṭakadharā. Mātikādharāti dvepātimokkhadharā. Paripucchatīti anusandhipubbāparaṃ pucchati. Paripañhatīti idañcidañca pucchissāmīti paritulati paricchindati. Idaṃ, bhante, kathanti, bhante, idaṃ anusandhipubbāparaṃ kathaṃ hotīti pucchati. Imassa kvatthoti imassa bhāsitassa ko atthoti pucchati. Avivaṭanti avivaritaṃ. Vivarantīti pākaṭaṃ karonti. Kaṅkhāṭhāniyesūti kaṅkhāya kāraṇabhūtesu. Tattha yasmiṃ dhamme kaṅkhā uppajjati, sveva kaṅkhāṭhāniyo nāmāti veditabbo.
「来往者」指凡往来的长短行者。持法者乃持行经藏者。持律者乃持律藏者。持综目者即持两分戒藏者。询问彻底指前后连贯询问。彻底提问谓表示欲询问并剖析。谓曰：『大师，这个叫做什么，前后如何？』询问此语意何在？不隐晦而明示。明示者则揭示之意。焦虑疑惑者谓生于缘起疑者。此处对诸法之疑惑称为焦虑疑惑之地。
10. Khattiyasuttavaṇṇanā第十《刹帝利经》注释
§52
52. Dasame bhogādhippāyāti bhogasaṃharaṇatthaṃ ṭhapitādhippāyā pavattaajjhāsayā. Paññūpavicārāti paññavanto bhaveyyāmāti evaṃ paññatthāya pavattūpavicārā. Ayameva nesaṃ vicāro citte upavicarati. Balādhiṭṭhānāti balakāyādhiṭṭhānā. Balakāyañhi laddhā te laddhapatiṭṭhā nāma honti. Pathavibhinivesāti pathavisāmino bhavissāmāti evaṃ pathaviatthāya katacittābhinivesā. Issariyapariyosānāti rajjābhisekapariyosānā. Abhisekañhi patvā te pariyosānappattā nāma honti. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo.
52. 第十，「断除所欲」意谓断绝所欲以为根本之意念。智者思量则可得智慧，故称智慧思量。此即在心里深思熟虑之意。以力坚定者谓以身心坚立。因得身心坚立故得坚立之处。土地坚定者谓土地所有者以此意志坚固。称为执持之心。君主终结者意谓断绝诸君王。断绝即除去因而获终结。以此法则处处应知全通义理。
Sesapadesu panettha ayamadhippāyo – brāhmaṇā tāva mante labhitvā laddhapatiṭṭhā nāma honti, gahapatikā yaṃkiñci sippaṃ, itthī kuladāyajjasāmikaṃ puttaṃ, corā yaṃkiñci āvudhasatthaṃ , samaṇā sīlaparipuṇṇā laddhapatiṭṭhā nāma honti. Tasmā mantādhiṭṭhānātiādīni vuttāni.
于剩余语中，此断意谓婆罗门若获部族认可则得坚立，居士若有世间技艺、女若为家族所供养、有子、盗贼若有武器、沙门若具足戒律，则称为坚立。故此言为断意等所述。
Brāhmaṇānañca ‘‘yaññaṃ yajissāmā’’ti cittaṃ abhinivisati, brahmaloke patte pariyosānappattā nāma honti. Tasmā te yaññābhinivesā brahmalokapariyosānāti vuttā. Kammantakaraṇatthāya mano etesaṃ abhinivisatīti kammantābhinivesā. Kamme niṭṭhite pariyosānappattā nāma hontīti niṭṭhitakammantapariyosānā.
婆罗门心念着“我们要举行那样的献祭”，这种心志深陷其中者，称为获得天界边际果报，名为天界边际者。故此，这等对献祭的沉迷称为天界边际的执著。因从事业作意之缘，心念陷于此中，故谓之业行执着。业行了结后，即得边际果报，称为已了业行的边际。
Purisādhippāyāti purisesu pavattaajjhāsayā. Alaṅkāratthāya mano upavicarati etissāti alaṅkārūpavicārā. Asapattī hutvā ekikāva ghare vaseyyanti evamassā cittaṃ abhinivisatīti asapattībhinivesā. Gharāvāsissariye laddhe pariyosānappattā nāma hontīti issariyapariyosānā.
所谓人主权力，是指在人间所有生息权势。为装饰目的，心意流转于此，即装饰形态的流转。夫妻分离后，各自独居一室，如此心念陷于此等状态，称为无配偶的执著。获得宅邸为居处后，则名为居主边际。
Parabhaṇḍassa ādāne adhippāyo etesanti ādānādhippāyā. Gahane nilīyanaṭṭhāne etesaṃ mano upavicaratīti gahanūpavicārā. Andhakāratthāya etesaṃ cittaṃ abhinivisatīti andhakārābhinivesā. Adassanappattā pariyosānappattā hontīti adassanapariyosānā.
所谓对财物的占有即是占有行为。这是对占有行为的统称。在深藏隐秘之处，心念盘旋往复，即是对深藏隐秘状态的盘查。谓为于黑暗状态内心执著不放，即为黑暗执着。心无法见闻觉知，亦无法了结终止的状态，称为无见无终。
Adhivāsanakkhantiyañca sucibhāvasīle ca adhippāyo etesanti khantisoraccādhippāyā. Akiñcanabhāve niggahaṇabhāve cittaṃ etesaṃ abhinivisatīti ākiñcaññābhinivesā. Nibbānappattā pariyosānappattā hontīti nibbānapariyosānā.
所谓忍耐及清净品行中的占有行为，即指南忍及清净品行所具有的占有。心不贪恋物质，亦无执意拘缚，即是不贪着的执着。获得涅槃，达到灭尽止息境界，即为涅槃的究竟灭尽。
11. Appamādasuttavaṇṇanā第十一《不放逸经》注释
§53
53. Ekādasame samadhiggayhāti suṭṭhu gaṇhitvā. Jaṅgalānaṃ pāṇānanti pathavītalacārīnaṃ sapādakapāṇānaṃ. Padajātānīti padāni. Samodhānaṃ gacchantīti odhānaṃ upanikkhepaṃ gacchanti. Aggamakkhāyatīti seṭṭhaṃ akkhāyati. Pabbajalāyakoti pabbajatiṇacchedako. Odhunātīti heṭṭhā mukhaṃ dhunāti. Nidhunātīti ubhohi passehi dhunāti. Nicchādetīti bāhāya vā paharati, rukkhe vā paharati. Ambapiṇḍiyāti ambaphalapiṇḍiyā. Vaṇṭūpanibandhanānīti vaṇṭe upanibandhanāni , vaṇṭe vā patiṭṭhitāni. Tadanvayāni bhavantīti vaṇṭānuvattakāni bhavanti, ambapiṇḍidaṇḍakānuvattakāni bhavantītipi attho. Khuddarājānoti khuddakarājāno, pakatirājāno vā.
五十三、十一。称为清楚确定，准确把握。丛林中众生所用的手，指在地上步行之手。足出生的，谓脚。向上行走者，谓向上攀爬。领导言说，指最上位者发言。剃除出家者，是断绝出家之意。动手击打，是用下方前面击。双手观看，是用两眼看。遮盖，是用手或树枝遮挡。果实带露水者，谓果实及露水。缠绕连接者，指缠绕处的连接物，或附着于缠绕之处者。由此而言，即为缠绕相续者，也就是果实连接枝干相续的意思。小皇者，即小的、有名望的皇者。
12. Dhammikasuttavaṇṇanā第十二《达弥咖经》注释
§54
54. Dvādasame sabbasoti sabbesu. Sattasu vihāresūti sattasu pariveṇesu. Paribhāsatīti paribhavati bhayaṃ upadaṃseti. Vihiṃsatīti viheṭheti. Vitudatīti vijjhati. Roseti vācāyāti vācāya ghaṭṭeti. Pakkamantīti disā pakkamanti. Na saṇṭhahantīti nappatiṭṭhahanti. Riñcantīti chaḍḍenti vissajjenti. Pabbājeyyāmāti nīhareyyāma. Handāti vavassaggatthe nipāto. Alanti yuttametaṃ, yaṃ taṃ pabbājeyyunti attho. Kiṃ te imināti kiṃ tava iminā jātibhūmiyaṃ vāsena. Tīradassiṃ sakuṇanti disākākaṃ. Muñcantīti disādassanatthaṃ vissajjenti. Sāmantāti avidūre. Samantātipi pāṭho, samantatoti attho. Abhinivesoti pattharitvā ṭhitasākhānaṃ niveso. Mūlasantānakānanti mūlānaṃ niveso.
五十四、十二。谓「全部」之意，也即全体。指七处住处，即七个围栏。恐怖的产生，谓造生恐惧。毁坏，谓拆毁。破坏，谓刺破。发怒，即口中激烈伤害。离去者，指向某方向前进。未聚集，即未齐集。舍弃，谓抛弃、放下。出家者应当离去。皈依者以离开为正。破坏毁坏，谓此种皆属出家之义。何为此？所谓你以此类居住为本土。飞鸟往来穿越天空。离弃，即放弃方向出现之意。大致、不远处。四周边界，亦称周围。执着，即心意安住于根蒂枝桠处。根与本生，即对根本处的安住。
Āḷhakathālikāti taṇḍulāḷhakassa bhattapacanathālikā. Khuddaṃ madhunti khuddamakkhikāhi kataṃ daṇḍakamadhuṃ. Anelakanti niddosaṃ. Na ca sudaṃ aññamaññassa phalāni hiṃsantīti aññamaññassa koṭṭhāse phalāni na hiṃsanti. Attano koṭṭhāsehi mūlaṃ vā tacaṃ vā pattaṃ vā chindanto nāma natthi, attano attano sākhāya heṭṭhā patitāneva paribhuñjanti. Aññassa koṭṭhāsato aññasa koṭṭhāsaṃ parivattitvā gatampi ‘‘na amhākaṃ sākhāya phala’’nti ñatvā no khādanti. Yāvadatthaṃ bhakkhitvāti kaṇṭhappamāṇena khāditvā. Sākhaṃ bhañjitvāti chattappamāṇamattaṃ chinditvā chāyaṃ katvā pakkāmi. Yatra hi nāmāti yo hi nāma. Pakkamissatīti pakkanto. Nādāsīti devatāya ānubhāvena phalameva na gaṇhi. Evañhi sā adhiṭṭhāsi.
称为稻米叶锅，意谓炊饭之用的锅。以较小蜂蜜制成微蜜。称为不伤害。不同树木的果实彼此不伤害，内果实互不损害。自身枝干上剪取树根、皮、叶等均不损伤，因其采自自身枝叶，且枝条下垂处自主使用。其他枝干虽相互毗邻绕行而过，但彼此不认为是自己的枝条，故不食用。谓食至适量如喉咙之大小，量适可食用。断枝，谓将树荫减少至伞状小量以方便通行。所名谓之。行走，即离开。树枝下落处，为神所护，果实未计入卖。如此加以保护。
Tenupasaṅkamīti janapadavāsīhi gantvā, ‘‘mahārāja, rukkho phalaṃ na gaṇhi, amhākaṃ nu kho doso tumhāka’’nti vutte ‘‘neva mayhaṃ doso atthi, na jānapadānaṃ, amhākaṃ vijite adhammo nāma na vattati, kena nu kho kāraṇena rukkho na phalito, sakkaṃ upasaṅkamitvā pucchissāmī’’ti cintetvā yena sakko devānamindo tenupasaṅkami. Pavattesīti parivattesi. Ummūlamakāsīti uddhaṃmūlaṃ akāsi. Api nu tvanti api nu tava. Aṭṭhitāyevāti aṭṭhitāya eva. Sacchavīnīti samānacchavīni pakatiṭṭhāne ṭhitāni. Na paccakkosatīti nappaṭikkosati. Rosantanti ghaṭṭentaṃ. Bhaṇḍantanti paharantaṃ.
于是前往村落住民处，对他们说：『大王，树木不算作物，我们与你无怨无尤。』住民回答：『确无此过，非乡民所为。树木未受损害，亦无不正行为。为何树木不结果子呢？我将前往问询天帝萨咖。』于是前往会见萨咖天帝，心生思虑。天帝巡视并整修，乃将树根゙拔出。『还是你做的，还是你做的？』意为持续存在的。诚实者，指持共同信念站立者。无反对者，谓不加反驳。发怒者，为攻击。破坏者，则为摧毁。
Sunettoti nettā vuccanti akkhīni, tesaṃ sundaratāya sunetto. Titthakaroti sugatiogāhanatitthassa kārako. Vītarāgoti vikkhambhanavasena vigatarāgo. Pasavatīti paṭilabhati. Diṭṭhisampannanti dassanasampannaṃ, sotāpannanti attho. Khantinti attano guṇakhaṇanaṃ. Yathāmaṃ sabrahmacārīsūti yathā imaṃ sabrahmacārīsu akkosanaparibhāsanaṃ, aññaṃ evarūpaṃ guṇakhantiṃ na vadāmīti attho. Na no samasabrahmacārīsūti ettha samajano nāma sakajano vuccati. Tasmā na no sakesu samānabrahmacārīsu cittāni paduṭṭhāni bhavissantīti ayamettha attho.
“Sunetto”者，谓眼目，名为“净眼”，以其清净美丽称之。“Titthakaro”指使人堕入异端邪见者，此谓彼能导致堕入不正见的因。“Vītarāgo”意为无执着的，谓以无贪欲的心态放下纷扰。“Pasavatī”为获得、得受之意。所谓“Diṭṭhisampanna”，即具足见解的，意味具备正知见解。“Sotāpanna”指得益，体会正法利益之人。“Khanti”乃自身的优良品质，表现为忍耐和包容。谓于比库尼僧团中，若于比库尼之间彼此责难、谩骂、轻侮，不能说彼此品性坚忍，如法相反。又言：“无所谓同为比库尼僧团，同业者心中必生恶念”，此非正解，故不应如此理解。
Jotipālo ca govindoti nāmena jotipālo ṭhānena mahāgovindo. Sattapurohitoti reṇuādīnaṃ sattannaṃ rājūnaṃ purohito. Ahiṃsakā atītaṃseti ete cha satthāro atītaṃse ahiṃsakā ahesuṃ. Nirāmagandhāti kodhāmagandhena nirāmagandhā. Karuṇevimuttāti karuṇajjhāne adhimuttā, karuṇāya ca karuṇāpubbabhāge ca ṭhitā. Yeteti ete, ayameva vā pāṭho. Na sādhurūpaṃ āsīdeti sādhusabhāvaṃ na ghaṭṭeyya. Diṭṭhiṭṭhānappahāyinanti dvāsaṭṭhidiṭṭhigatappahāyinaṃ. Sattamoti arahattato paṭṭhāya sattamo. Avītarāgoti avigatarāgo. Etena anāgāmibhāvaṃ paṭikkhipati. Pañcindriyā mudūti pañca vipassanindriyāni mudūni. Tassa hi tāni sakadāgāmiṃ upādāya mudūni nāma honti. Vipassanāti saṅkhārapariggahañāṇaṃ. Pubbeva upahaññatīti paṭhamataraññeva upahaññati. Akkhatoti guṇakhaṇanena akkhato anupahato hutvā. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
称‘光守护者’及‘牛头’者，名为‘光守护者’，其地名‘大牛头’。‘七导师’者，是指连向风等七位国王的导师。‘不杀者’，意指这些六位师长过去是不杀生的。他们是‘无忿怒臭’者，即无嗔恨之臭气。‘慈悲解脱者’者，是因悲观而超越之，住于悲心及其先行。如是者，是这义实。非具善形相，非与具善性质相称。‘断见弃弃者’，指断绝有二十六种见地的习气。称‘第七’者，是依阿拉汉位计算的第七位。‘无爱无贪染者’即无贪爱染着者。由此断除不还果者状态。所谓‘五慧根柔软’者，是指五种内观慧根柔顺。因为其时，仅以现生为起点故称柔软。‘内观’是指对于行法的了知。前已断除者，即首度断除者。‘已空’，是以品质空缺不能触及之义。‘余者，普遍皆举之’意。
Dhammikavaggo pañcamo. · 法义品第五。
Paṭhamapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ. · 第一个五十已完结。
2. Dutiyapaṇṇāsakaṃ
第二十五章