4. Sumanavaggo · 4. 苏玛那品义注
4. Sumanavaggo4. 苏玛那品
1. Sumanasuttavaṇṇanā1. 苏玛那经注释
§31
31. Catutthassa paṭhame sumanā rājakumārīti mahāsakkāraṃ katvā patthanaṃ patthetvā evaṃ laddhanāmā rājakaññā. Vipassisammāsambuddhakālasmiṃ hi nāgaresu ‘‘yuddhampi katvā satthāraṃ amhākaṃ gaṇhissāmā’’ti senāpatiṃ nissāya buddhappamukhaṃ saṅghaṃ labhitvā paṭipāṭiyā puññāni kātuṃ āraddhesu sabbapaṭhamadivaso senāpatissa vāro ahosi. Tasmiṃ divase senāpati mahādānaṃ sajjetvā ‘‘ajja yathā añño koci ekabhikkhampi na deti, evaṃ rakkhathā’’ti samantā purise ṭhapesi. Taṃdivasaṃ seṭṭhibhariyā rodamānā pañcahi kumārikāsatehi saddhiṃ kīḷitvā āgataṃ dhītaraṃ āha – ‘‘sace, amma, tava pitā jīveyya, ajjāhaṃ paṭhamaṃ dasabalaṃ bhojeyya’’nti. Sā taṃ āha – ‘‘amma, mā cintayi, ahaṃ tathā karissāmi, yathā buddhappamukho saṅgho amhākaṃ paṭhamaṃ bhikkhaṃ bhuñjissatī’’ti. Tato satasahassagghanikāya suvaṇṇapātiyā nirudakapāyāsaṃ pūretvā sappimadhusakkharādīhi abhisaṅkharitvā aññissā pātiyā paṭikujjitvā taṃ sumanamālāguḷehi parikkhipitvā mālāguḷasadisaṃ katvā bhagavato gāmaṃ pavisanavelāya sayameva ukkhipitvā dhātigaṇaparivutā gharā nikkhami.
第三十一章。第四品第一节中，名叫苏摩那的王女，备受大敬，举行入室仪式，因而得名。于毗婆尸正自觉者时代，在诸城中，传言‘‘若发动战争，我们必能护持师长’’。于是他们凭借将军，得到佛教团体，依次供养积功，第一天即许诺将军赏赐铠甲。当天，统御诸军的夫人哭泣着，与五百名王女们一同游乐，迎来女儿说：“如果母亲的父亲还活着，今日我将成为第一位供养十勇士的人。”她回应说：“母亲，不必忧虑，我必如佛教团体一般，作为你们的第一位供养者。”由此，她带领数百名，她们用金碗盛满乳粥，撒以各种蜜糖、砂糖，并以他人奉献的器皿装盛，用苏摩那金花圈作装饰，制成花圈造型。等到世尊入村时，她亲自将花圈悬挂，环绕有多种珍宝的佛舍利龛堂出门。
Antarāmagge senāpatino upaṭṭhākā, ‘‘amma, mā ito āgamā’’ti vadanti. Mahāpuññā nāma manāpakathā honti, na ca tesaṃ punappunaṃ bhaṇantānaṃ kathā paṭikkhipituṃ sakkā hoti. Sā ‘‘cūḷapita, mahāpita, mātula, kissa tumhe gantuṃ na dethā’’ti āha. Senāpatinā ‘‘aññassa kassaci khādanīyaṃ bhojanīyaṃ mā dethā’’ti ṭhapitamha, ammāti. Kiṃ pana mama hatthe khādanīyaṃ bhojanīyaṃ passathāti? Mālāguḷaṃ passāmāti. Kiṃ tumhākaṃ senāpati mālāpūjampi kātuṃ na detīti? Deti, ammāti. Tena hi apethāti bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ‘‘mālāguḷaṃ gaṇhatha bhagavā’’ti āha. Bhagavā ekaṃ senāpatissa upaṭṭhākaṃ oloketvā mālāguḷaṃ gaṇhāpesi. Sā bhagavantaṃ vanditvā ‘‘bhavābhavābhinibbattiyaṃ me sati paritassanajīvitaṃ nāma mā hotu, ayaṃ sumanamālā viya nibbattanibbattaṭṭhāne piyāva homi, nāmena ca sumanāyevā’’ti patthanaṃ katvā satthārā ‘‘sukhinī hohī’’ti vuttā vanditvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
在中庭，将军的侍从对她说：“母亲，请你不要再从这里出入。”这是对大功德的诫命，不可再次重复说话阻止她。她答道：“小父亲，大父亲，舅舅，你们为何不让我去？”将军回答：“不要给予任何人粮食和饮食。”她问：“可是我手中是什么食物？”她指着花圈答曰。于是将军说：“你们的将军也不允许献花圈。”她说：“是的，母亲。”因此，她带着花圈来到佛前说：“请佛接受花圈。”世尊看了将军的一位侍从，接过了花圈。她礼敬佛陀说：“愿我在生死轮回的生灭处永无再来之苦，如同苏摩那花一般安稳喜悦，故以此名为苏摩那女。”行完祝愿语，佛言“愿安乐”，礼拜绕行后离开。
Bhagavāpi senāpatissa gehaṃ gantvā paññattāsane nisīdi. Senāpati yāguṃ gahetvā upagañchi, satthā hatthena pattaṃ pidahi. Nisinno, bhante, bhikkhusaṅghoti . Atthi no eko antarāmagge piṇḍapāto laddhoti? Mālaṃ apanetvā piṇḍapātaṃ addasa. Cūḷupaṭṭhāko āha – ‘‘sāmi mālāti maṃ vatvā mātugāmo vañcesī’’ti. Pāyāso bhagavantaṃ ādiṃ katvā sabbabhikkhūnaṃ pahosi. Senāpati attano deyyadhammaṃ adāsi. Satthā bhattakiccaṃ katvā maṅgalaṃ vatvā pakkāmi. Senāpati ‘‘kā nāma sā piṇḍapātamadāsī’’ti pucchi. Seṭṭhidhītā sāmīti. Sappaññā itthī, evarūpāya ghare vasantiyā purisassa saggasampatti nāma na dullabhāti kaṃ ānetvā jeṭṭhakaṭṭhāne ṭhapesi?
世尊亦往将军宅坐于特设座位。将军端来祭品，佛用手接过以碗盛。坐着说：“尊者啊，僧团在这里，获得施舍物者众，岂非如此？”她未带花圈，却见施舍食物。小侍从说：“夫人，要我向母族撒谎说花圈失窃。”佛开示，说诫诫她不可言谋欺。将军将自己的天命交付。佛完成用膳礼仪后告辞。将军问：“那奉献施舍食物的女士是谁？”答曰，是富有的长者女儿。智慧善良的女子，居此家中，如此夫家，男子世间天福名谓不易得。她以此家业，带来长者家中最上长床。
Sā pitugehe ca senāpatigehe ca dhanaṃ gahetvā yāvatāyukaṃ tathāgatassa dānaṃ datvā puññāni karitvā tato cutā kāmāvacaradevaloke nibbatti. Nibbattakkhaṇeyeva jāṇuppamāṇena odhinā sakalaṃ devalokaṃ paripūrayamānaṃ sumanavassaṃ vassi. Devatā ‘‘ayaṃ attanāva attano nāmaṃ gahetvā āgatā’’ti ‘‘sumanā devadhītā’’tvevassā nāmaṃ akaṃsu. Sā ekanavutikappe devesu ca manussesu ca saṃsarantī nibbattanibbattaṭṭhāne avijahitasumanavassā ‘‘sumanā sumanā’’tveva nāmā ahosi. Imasmiṃ pana kāle kosalarañño aggamahesiyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gaṇhi. Tāpi pañcasatā kumārikā taṃdivasaññeva tasmiṃ tasmiṃ kule paṭisandhiṃ gahetvā ekadivaseyeva sabbā mātukucchito nikkhamiṃsu. Taṃkhaṇaṃyeva jāṇuppamāṇena odhinā sumanavassaṃ vassi. Taṃ disvā rājā ‘‘pubbe katābhinīhārā esā bhavissatī’’ti tuṭṭhamānaso ‘‘dhītā me attanāva attano nāmaṃ gahetvā āgatā’’ti sumanātvevassā nāmaṃ katvā ‘‘mayhaṃ dhītā na ekikāva nibbattissatī’’ti nagaraṃ vicināpento ‘pañca dārikāsatāni jātānī’’ti sutvā sabbā attanāva posāpesi. Māse māse sampate ‘‘ānetvā mama dhītu dassethā’’ti āha. Evamesā mahāsakkāraṃ katvā patthanaṃ patthetvā evaṃladdhanāmāti veditabbā.
她带着财富，于父家与将军家尽力布施给正自觉者，以此作功德，后得生欲界天。生于天时，她以洒落的光辉充盈诸天界。诸天说：“此乃自名自得来者。”即名为苏摩那天女。此名维持九百个劫，在天人和人间轮回时，在生灭处未受污染，常被呼为“苏摩那苏摩那”。当时kosala国王，最高贵的王后，在宫殿中结婚。共五百名公主同一天举办婚礼，各自家族订立盟约。当天所有亲家均办完婚礼，当夜即离开。那时有光芒充盈生灭处。国王欣喜称：“过去所作的美好工作还将继续。”他说：“我的女儿以自名到来。”于是开始巡视城镇，听说‘‘五百公主已生育儿女’’，即满足地养护她们。每月定期派遣使者看望女儿。由此可知，她荣膺大敬，以此名号获得入室礼。
Tassā sattavassikakāle anāthapiṇḍikena vihāraṃ niṭṭhāpetvā tathāgatassa dūte pesite satthā bhikkhusaṅghaparivāro sāvatthiṃ agamāsi. Anāthapiṇḍiko gantvā rājānaṃ evamāha – ‘‘mahārāja, satthu idhāgamanaṃ amhākampi maṅgalaṃ tumhākampi maṅgalameva, sumanaṃ rājakumāriṃ pañcahi dārikāsatehi saddhiṃ puṇṇaghaṭe ca gandhamālādīni ca gāhāpetvā dasabalassa paccuggamanaṃ pesethā’’ti. Rājā ‘‘sādhu mahāseṭṭhī’’ti tathā akāsi. Sāpi raññā vuttanayeneva gantvā satthāraṃ vanditvā gandhamālādīhi pūjetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Satthā tassā dhammaṃ desesi. Sā pañcahi kumārikāsatehi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Aññānipi pañca dārikāsatāni pañca mātugāmasatāni pañca upāsakasatāni tasmiṃyeva khaṇe sotāpattiphalaṃ pāpuṇiṃsu. Evaṃ tasmiṃ divase antarāmaggeyeva dve sotāpannasahassāni jātāni.
于她七十岁时，迦叶王子为世尊修建精舍后，作为佛陀使者，率领佛教弟子群体来到舍卫城。他到达后，仰赖善长给孤独长老，便向国王称：“大王，佛陀来此是我们的福祉，请您也愿赐福，护持带领王女苏摩那，令她与五百公主及满堂星香等系列奉献品一起，祈请佛陀赴宴。”国王赞同说：“善哉，大富家子。”她与女王便前往，礼敬佛陀，用花冠香束供养，独自一隅立着。佛陀为她讲法，她与五百公主一同坚定得了初果。还有其他五百名公主，五百位祖母及五百位近事女俱当下得初果。如此当日，在中庭一次性诞生了两千余位初果果位者。
Yena bhagavā tenupasaṅkamīti kasmā upasaṅkamīti? Pañhaṃ pucchitukāmatāya. Kassapasammāsambuddhakāle kira sahāyakā dve bhikkhū ahesuṃ. Tesu eko sāraṇīyadhammaṃ pūreti, eko bhattaggavattaṃ. Sāraṇīyadhammapūrako itaraṃ āha – ‘‘āvuso, adinnassa phalaṃ nāma natthi, attanā laddhaṃ paresaṃ datvā bhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti. Itaro pana āha – ‘‘āvuso, tvaṃ na jānāsi, deyyadhammaṃ nāma vinipātetuṃ na vaṭṭati, attano yāpanamattameva gaṇhantena bhattaggavattaṃ pūretuṃ vaṭṭatī’’ti. Tesu ekopi ekaṃ attano ovāde otāretuṃ nāsakkhi. Dvepi attano paṭipattiṃ pūretvā tato cutā kāmāvacaradevaloke nibbattiṃsu. Tattha sāraṇīyadhammapūrako itaraṃ pañcahi dhammehi adhigaṇhi.
世尊赴彼处，为何而来？为着答疑释惑。释迦正觉时代，有两位助手比库。其中一人持守应行教法，另一人为食法——一人守戒说：“朋友，偷盗行为不会得到果报，已得宜当布施出与他人享用为善。”另一人说：“朋友，你不明白，神祇法终不可灭，依自身修行之量，宜当积财富以作生活之用。”两人都未能劝止对方，随后遵守各自修行，终了生后转生至欲界天。持戒者得诸善法，后者亦得五善根功德。
Evaṃ te devesu ca manussesu ca saṃsarantā ekaṃ buddhantaraṃ khepetvā imasmiṃ kāle sāvatthiyaṃ nibbattiṃsu. Sāraṇīyadhammapūrako kosalarañño aggamahesiyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gaṇhi , itaro tassāyeva upaṭṭhākaitthiyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gaṇhi. Te dvepi janā ekadivaseneva jāyiṃsu. Te nāmaggahaṇadivase nhāpetvā sirigabbhe nipajjāpetvā dvinnampi mātaro bahi sakkāraṃ saṃvidahiṃsu. Tesu sāraṇīyadhammapūrako akkhīni ummīletvā mahantaṃ setacchattaṃ supaññattaṃ sirisayanaṃ alaṅkatapaṭiyattañca nivesanaṃ disvā ‘‘ekasmiṃ rājakule nibbattosmī’’ti aññāsi. So ‘‘kiṃ nu kho kammaṃ katvā idha nibbattosmī’’ti āvajjento ‘‘sāraṇīyadhammanissandenā’’ti ñatvā ‘‘sahāyo me kuhiṃ nu kho nibbatto’’ti āvajjento nīcasayane nipannaṃ disvā ‘‘ayaṃ bhattaggavattaṃ pūremīti mama vacanaṃ na gaṇhi, imasmiṃ idāni taṃ ṭhāne niggaṇhituṃ vaṭṭatī’’ti ‘‘samma mama vacanaṃ nākāsī’’ti āha. Atha kiṃ jātanti. Passa mayhaṃ sampattiṃ, setacchattassa heṭṭhā sirisayane nipannosmi, tvaṃ nīcamañce thaddhaattharaṇamatte nipannosīti. Kiṃ pana tvaṃ etaṃ nissāya mānaṃ karosi, nanu veḷusalākāhi katvā pilotikāya paliveṭhitaṃ sabbametaṃ pathavīdhātumattamevāti?
如此，天众及人众在轮回中度过一个佛陀纪元，于此时刻在舍卫城出生。舍卫城贤善法满之国，迦尸国王拥有第一王后，在王宫内安置了回归之所，另有一位同为迦尸国王的贵妃，也在此处安排了回归之地。两人子女同一日出生。孩子们于受名日洗浴，纳于尊贵胎内安卧，两个母亲向外表示敬意。贤善法满之国的那位王后观察时，眼睛流露出光辉，见壮丽洁白的华盖和优雅的头枕，摆放妥帖安稳，心知『我于某王室出生』。她思惟说：“因何因缘我生于此？”心怀疑惑，思索“以贤善法为凭依”，又萌生疑问“我的同伴在哪里出生？”见一卑下之床安置妥帖，说：“这里是族中仆役之所，我不应承认这话，此地尚需安置。”又说：“的确不容我接受此言。”接着问：“后来发生什么？”她观己处于华盖之下卧榻上，自己安卧于卑下的薄席垫子上。又问：“你凭此而自尊何故？难道非因用木棍搭架、用灰布包裹，始终仅作为地面用具乎？”
Sumanā tesaṃ kathaṃ sutvā ‘‘mama bhātikānaṃ santike koci natthī’’ti tesaṃ samīpaṃ gacchantī dvāraṃ nissāya ṭhitā ‘‘dhātū’’ti vacanaṃ sutvā ‘‘idaṃ dhātūti vacanaṃ bahiddhā natthi. Mama bhātikā samaṇadevaputtā bhavissantī’’ti cintetvā – ‘‘sacāhaṃ ‘ime evaṃ kathentī’ti mātāpitūnaṃ kathessāmi, ‘amanussā ete’ti nīharāpessanti. Idaṃ kāraṇaṃ aññassa akathetvā kaṅkhacchedakaṃ purisaheraññikaṃ mama pitaraṃ mahāgotamadasabalaṃyeva pucchissāmī’’ti bhuttapātarāsā rājānaṃ upasaṅkamitvā ‘‘dasabalassa upaṭṭhānaṃ gamissāmī’’ti āha. Rājā pañca rathasatāni yojāpesi. Jambudīpatalasmiñhi tissova kumāriyo pitūnaṃ santikā pañca rathasatāni labhiṃsu – bimbisārarañño dhītā cundī rājakaññā, dhanañcayassa seṭṭhissa dhītā visākhā, ayaṃ sumanā rājakaññāti. Sā gandhamālaṃ ādāya rathe ṭhitā pañcarathasataparivārā ‘‘imaṃ pañhaṃ pucchissāmī’’ti yena bhagavā tenupasaṅkami.
素摩那闻此事，思虑“我弟弟中无人了”，即前往近旁，立于门柱旁，听闻“轴木”之语，心想“此言指外物，我弟弟们定是沙门天子。”于是兴起念头：“我将如实向父母说‘他们如此言’，他们必称‘非人类’，将使我父亲——大国迦摩那达尊者如同无力的老者般，好似疑难解答者一样问询。”造屋匠人进见王，说：“我欲前往十象王处侍奉。”王费劲五百战车。阇耶盆内，提婆三公主得五百战车——宾比萨王长女准蒂，达纳查耶长女维萨迦，此即素摩那公主。她拿着香花环，立于战车中央，随从五百车士，心念“我要问此问题”，于是向世尊前来。
Idhassūti idha bhaveyyuṃ. Eko dāyakoti eko attanā laddhalābhato parassa datvā paribhuñjanako sāraṇīyadhammapūrako. Eko adāyakoti eko attanā laddhaṃ parassa adatvā paribhuñjanako bhattaggavattapūrako. Devabhūtānaṃ pana nesanti devabhūtānaṃ etesaṃ. Adhigaṇhātīti adhibhavitvā gaṇhāti ajjhottharati atiseti. Ādhipateyyenāti jeṭṭhakakāraṇena. Imehi pañcahi ṭhānehīti sesadeve sakko devarājā viya imehi pañcahi kāraṇehi adhigaṇhāti. Mānusakenātiādīsu āyunā mahākassapatthero viya bākulatthero viya ānandatthero viya ca, vaṇṇena mahāgatimbaabhayatthero viya bhaṇḍāgāraamacco viya ca, sukhena raṭṭhapālakulaputto viya soṇaseṭṭhiputto viya yasadārako viya ca, yasena dhammāsoko viya, tathā ādhipaccenāti imehi pañcahi kāraṇehi atireko jeṭṭhako hoti.
此处，所谓此地而生。谓一者，为他者以自己所得赠与、供养贤善法满之国。谓一者，为他者以自身所得不与、而自己享用，偏入仆役之家。天生存在者乃是诸天之子。‘得持’者，意谓取得、领受、举起、增加之意。‘以统治者之故’，是指由首领之理由、由长者因缘。此五因缘中，诸天如天帝萨咖，依此五因缘而得持。‘为人者’，指长寿者如大咖萨巴长老、巴库拉长老、阿难长老，色貌秀丽如大目登婆长老、仓库管理员，安乐如国主子、财主索那，名声著称如达摩萨迦，依照因缘称为高贵者。
Yācitova bahulanti bākulatthera-sīvalitthera-ānandattherādayo viya yācitova bahulaṃ cīvarādīni paribhuñjatīti imehi kāraṇehi atireko hoti jeṭṭhako. Yadidaṃ vimuttiyā vimuttinti yaṃ ekassa vimuttiyā saddhiṃ itarassa vimuttiṃ ārabbha nānākaraṇaṃ vattabbaṃ bhaveyya, taṃ na vadāmīti attho. Sattavassikadārako vā hi vimuttiṃ paṭivijjhatu vassasatikatthero vā bhikkhu vā bhikkhunī vā upāsako vā upāsikā vā devo vā māro vā brahmā vā, paṭividdhalokuttaramagge nānattaṃ nāma natthi. Alamevāti yuttameva. Yatra hi nāmāti yāni nāma.
如乞求者多，巴库拉长老、西瓦丽长老、阿难长老等众多乞求衣物等日常品，依此因缘成为尊贵者。所谓此处‘解脱’，系由一者利益而脱，且与他人同获此解脱，若对他人开始多种因缘，理当避免，如此义非我所言。七年童子或百年比库、比库尼、近士、近女、天、魔、梵天等众，皆无多样差别从解脱道出世。此理明显、正确。所谓‘名称’，即所谓诸诸。
Gacchaṃ ākāsadhātuyāti ākāsena gacchanto. Saddhoti ratanattayaguṇānaṃ saddhātā. Thanayanti gajjanto. Vijjumālīti mālāsadisāya meghamukhe carantiyā vijjulatāya samannāgato. Satakkakūti satakūṭo, ito cito ca uṭṭhitena valāhakakūṭasatena samannāgatoti attho. Dassanasampannoti sotāpanno. Bhogaparibyūḷhoti udakoghena viya dānavasena dīyamānehi bhogehi paribyūḷho, devalokaṃ sampāpitoti attho. Peccāti paraloke. Sagge pamodatīti yasmiṃ sagge uppajjati, tattheva modatīti.
所谓‘行至空界’，谓以空处而行。‘信’，谓信仰宝莲三宝者。‘奔跑’，谓疾走。‘微光’，谓像云端行走、闪耀变化之光辉。‘七百峰”，意指有百峰为七百、以此为依托，如雨云一团而聚集。‘具见者’，指得入流果者。‘富有享乐者’，如水波澜波涛中被供养之丰盛，谓福报充满，已达天界。
2. Cundīsuttavaṇṇanā2. 准帝经注释
§32
32. Dutiye pañcahi rathasatehīti bhuttapātarāsā pitu santikaṃ pesetvā pañca rathasatāni yojāpetvā tehi parivutāti attho. Upasaṅkamīti bhātarā saddhiṃ pavattitaṃ pañhasākacchaṃ pucchissāmīti gandhamālacuṇṇādīni ādāya upasaṅkami. Yadeva so hotīti yadā eva so hoti. Atha vā yo eva so hoti. Ariyakantāni sīlānīti maggaphalasampayuttāni sīlāni. Tāni hi ariyānaṃ kantāni honti, bhavantarepi na pariccajanti. Sesaṃ catukkanipāte aggappasādasutte vuttanayeneva veditabbaṃ.
第三十二章。所谓五百战车，谓造屋匠人往父亲处，连接五百战车，仓促装车之意。‘前往’，谓兄弟并行、将要问答之意，携带香花粉等物而来。‘当如是’，谓当时即是。‘或是彼时’。‘圣戒’，谓与道果相应之戒律。彼戒律是圣众所亲爱者，他人亦不舍弃。余四结集及第一堂中所说言教，亦当闻知。
3. Uggahasuttavaṇṇanā3. 伍嘎哈经注释
§33
33. Tatiye bhaddiyeti bhaddiyanagare. Jātiyāvaneti sayaṃjāte aropite himavantena saddhiṃ ekābaddhe vanasaṇḍe, taṃ nagaraṃ upanissāya tasmiṃ vane viharatīti attho. Attacatutthoti attanā catuttho. Kasmā panesa bhagavantaṃ attacatutthaṃyeva nimantesi? Gehe kirassa maṅgalaṃ mahantaṃ, tattha mahantena saṃvidhānena bahū manussā sannipatissanti. Te bhikkhusaṅghaṃ parivisantena dussaṅgahā bhavissantīti attacatutthaṃyeva nimantesi. Api cassa evampi ahosi – ‘‘daharakumārikāyo mahābhikkhusaṅghamajjhe satthari ovadante olīnamanā ovādaṃ gahetuṃ na sakkuṇeyyu’’nti. Imināpi kāraṇena attacatutthameva nimantesi. Ovadatu tāsaṃ, bhanteti, bhante bhagavā, etāsaṃ ovadatu, etā ovadatūti attho. Upayogatthasmiñhi etaṃ sāmivacanaṃ. Yaṃ tāsanti yaṃ ovādānusāsanaṃ etāsaṃ. Evañca pana vatvā so seṭṭhi ‘‘imā mama santike ovādaṃ gaṇhamānā harāyeyyu’’nti bhagavantaṃ vanditvā pakkāmi.
第三条称为“在吉祥城中”。“Jātiyāvena”指与雪山相连，依靠雪山，连成一体的森林带，其上寄托着一座城池，意谓依托此城而住于其中的林中。“Attacatuttha”意为自己为第四。“为何别人称世尊为自己为第四？”因家中有大吉祥，且以此大治安，众多人聚集。因众多众生围绕在比库僧团周围，存在恶僧群故，故称为自己为第四。世尊也曾这样说过：“年轻女童在大比库僧团中，于师教导时心意懈怠，不能摄受师教”，以此因缘称为自己为第四。“Ovadatu tāsaṃ”意谓“令其受教”，又言“Bhante bhagavā，etāsaṃ ovadatu”即“世尊应教令诸人，令其受教”。这是适用之语。所言者即是“supayaṃ ovāda”所说的教诲。如此讲毕，那富商宣言：“我在我近前持教诲，不可丢弃”，礼敬世尊后离去。
Bhattūti sāmikassa. Anukampaṃ upādāyāti anuddayaṃ paṭicca. Pubbuṭṭhāyiniyoti sabbapaṭhamaṃ uṭṭhānasīlā. Pacchānipātiniyoti sabbapacchā nipajjanasīlā. Itthiyā hi paṭhamataraṃ bhuñjitvā sayanaṃ āruyha nipajjituṃ na vaṭṭati, sabbe pana gehaparijane bhojetvā upakaraṇabhaṇḍaṃ saṃvidhāya gorūpādīni āgatānāgatāni ñatvā sve kattabbakammaṃ vicāretvā kuñcikāmuddikaṃ hatthe katvā sace bhojanaṃ atthi, bhuñjitvā, no ce atthi, aññaṃ pacāpetvā sabbe santappetvā pacchā nipajjituṃ vaṭṭati. Nipannāyapi yāva sūriyuggamanā niddāyituṃ na vaṭṭati, sabbapaṭhamaṃ pana uṭṭhāya dāsakammakare pakkosāpetvā ‘‘idañcidañca kammaṃ karothā’’ti kammantaṃ vicāretvā dhenuyo duhāpetvā sabbaṃ gehe kattabbakiccaṃ attano paccakkhaṃyeva kātuṃ vaṭṭati . Etamatthaṃ sandhāya ‘‘pubbuṭṭhāyiniyo pacchānipātiniyo’’ti āha. ‘‘Kiṃkārapaṭissāviniyoti kiṃ karoma kiṃ karomā’’ti mukhaṃ oloketvā vicaraṇasīlā. Manāpacāriniyoti manāpaṃyeva kiriyaṃ karaṇasīlā. Piyavādiniyoti piyameva vacanaṃ vādanasīlā. Pūjessāmāti catupaccayapūjāya pūjayissāma.
“Bhattu”指主家。依怜悯而生。前清净者谓第一起立清净，后清净者谓后一完结清净。妇女首次进食后起身，不宜躺卧；家人均已用餐完备，整顿饮食器物，认识现有与未有的工作，审视理当完成的任务，手持镰刀等工具，若有饭食即食，无则再做其它食物，令众人满意后方可入睡。即使安卧，亦不可于日出前入睡。先起立派遣仆役，“从事如此与如此工作”，审视工作，乳牛挤奶。此后可自行完成家务事。以此意旨称为“前清净与后清净”。“Kiṃkārapaṭissāviniyo”意谓考察应作为何事，“manāpacāriniyo”意为心中欲行之事，“piyavādiniyo”为亲爱之话语。“Pūjessāmāti”意谓当以四条件供养尊敬。
Abbhāgateti attano santikaṃ āgate. Āsanodakena paṭipūjessāmāti āsanena ca pādadhovanaudakena ca pūjayissāma. Ettha ca mātāpitūnaṃ devasikaṃ sakkāro kātabbo. Samaṇabrāhmaṇānaṃ pana abbhāgatānaṃ āsanaṃ datvā pādadhovanañca dātabbaṃ, sakkāro ca kātabbo.
“Abbhāgateti”谓至自己所至。意谓以坐具与足洗水供养。如坐具及足洗之水均应供奉。此处亦应敬重父母之神灵。对于沙门婆罗门，应以供坐及足洗之水予以施与，同时应行敬礼。
Uṇṇāti eḷakalomaṃ. Tattha dakkhā bhavissāmāti eḷakalomānaṃ vijaṭanadhovanarajanaveṇikaraṇādīsu kappāsassa ca vaṭṭanapisanaphoṭanakantanādīsu chekā bhavissāma. Tatrupāyāyāti tasmiṃ uṇṇākappāsasaṃvidhāne upāyabhūtāya ‘‘imasmiṃ kāle idaṃ nāma kātuṃ vaṭṭatī’’ti evaṃ pavattāya vīmaṃsāya samannāgatā. Alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātunti attanā kātumpi parehi kārāpetumpi yuttā ceva samatthā ca bhavissāmāti attho.
“Uṇṇāti”谓脱落的头发。谓头发将发生脱落、洗涤、尘埃、尘土之类的污秽，以及脱棉布、棉絮、去除积灰等动作。所谓“Upāyabhūtā”是指此时应当进行此种行为。意为“此时应行”，经过检验确认。不可为难者，就是适当有能力自己或他人做此事。
Katañca katato jānissāma, akatañca akatatoti sakaladivasaṃ idaṃ nāma kammaṃ katvā āgatānaṃ, upaḍḍhadivasaṃ idaṃ nāma kammaṃ katvā āgatānaṃ, nikkammānaṃ gehe nisinnānaṃ idaṃ nāma dātuñca evañca kātuṃ vaṭṭatīti evaṃ jānissāma. Gilānakānañca balābalanti sace hi gilānakāle tesaṃ bhesajjabhojanādīni datvā rogaṃ phāsuṃ na karonti, ‘‘ime arogakāle amhe yaṃ icchanti, taṃ kārenti. Gilānakāle atthi bhāvampi no na jānantī’’ti virattarūpā pacchā kiccāni na karonti, dukkaṭāni vā karonti. Tasmā nesaṃ balābalaṃ ñatvā dātabbañca kātabbañca jānissāmāti evaṃ tumhehi sikkhitabbanti dasseti. Khādanīyaṃ bhojanīyañcassāti khādanīyañca bhojanīyañca assa antojanassa. Paccaṃsenāti paṭilabhitabbena aṃsena, attano attano laddhabbakoṭṭhāsānurūpenāti attho. Saṃvibhajissāmāti dassāma. Sampādessāmāti sampādayissāma.
“Katañca katato jānissāma，akatañca akatatoti”指“作与未作皆知”，谓每天作或未作者、住于家中者、起身者等，皆依此应当分配管理。“Gilānakānañca balābalanti”谓知病人强弱，若病时给予药食不病轻转，则是健康时所愿得者，病时亦应知道其喜好，若病弱者有所不用，时便休息不做；若病弱者作恶者则不可。故当具体知晓并施与，应当如此学习教导。“Khādanīyaṃ bhojanīyañca”即食物与饭食。应当依所应得受分配所讲。
Adhuttīti purisadhuttasurādhuttatāvasena adhuttiyo. Athenīti atheniyo acoriyo. Asoṇḍīti surāsoṇḍatādivasena asoṇḍiyo.
『无贤者』者，谓如同无智男人、无贤男人、无德之男人一般的无贤者。『无礼者』者，谓如同无礼者、无信者一般的无礼者。『无德者』者，谓如同生热酒般的无德者等。
Evaṃ suttantaṃ niṭṭhapetvā idāni gāthāhi kūṭaṃ gaṇhanto yo naṃ bharati sabbadātiādimāha. Tattha bharatīti posati paṭijaggati. Sabbakāmaharanti sabbakāmadadaṃ. Sotthīti suitthī. Evaṃ vattatīti ettakaṃ vattaṃ pūretvā vattati. Manāpā nāma te devāti nimmānaratī devā. Te hi icchiticchitaṃ rūpaṃ māpetvā abhiramaṇato nimmānaratīti ca manāpāti ca vuccantīti.
如是释经已，如今以诗句累集，以便记忆持诵。谓持诵者，护持而守护也。称持诵者，为一切欲望的摧除者，一切欲望的给予者。须陀洹者，即初果圣者。如此说“如是行”，谓满其分内本分而行。名为曼阿波，乃天及诸造形天人也。此等因乐于造作诸欲形象，名为造形乐与曼阿波。
4. Sīhasenāpatisuttavaṇṇanā4. 狮子将军经注释
§34
34. Catutthe sandiṭṭhikanti sāmaṃ passitabbakaṃ. Dāyakoti dānasūro. Na so saddhāmattakeneva tiṭṭhati, pariccajitumpi sakkotīti attho. Dānapatīti yaṃ dānaṃ deti, tassa pati hutvā deti, na dāso, na sahāyo. Yo hi attanā madhuraṃ bhuñjati, paresaṃ amadhuraṃ deti, so dānasaṅkhātassa deyyadhammassa dāso hutvā deti. Yo yaṃ attanā bhuñjati, tadeva deti, so sahāyo hutvā deti. Yo pana attanā yena kenaci yāpeti, paresaṃ madhuraṃ deti, so pati jeṭṭhako sāmī hutvā deti. Tādisaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘dānapatī’’ti.
第三十四章第四，称为现见义，谓当共观察者。施主者，居施财之勇者也。意非仅守信而已，亦能放弃施舍，故谓之也。施主者，谓施予其所赐名号者；彼虽为施主，然若未有众仆、护持而施，不为奴仆、侍者。彼自食甘美者，施予他人所不甘美，故为施财名义内之奴仆。彼自食何物，则为彼所施，故作彼之侍者。若彼以自己所持养者，施与他人甘美者，则为主长与主人。故以此义说曰“施主”。
Amaṅkubhūtoti na nittejabhūto. Visāradoti ñāṇasomanassappatto. Sahabyataṃ gatāti sahabhāvaṃ ekībhāvaṃ gatā. Katāvakāsāti yena kammena tattha avakāso hoti, tassa katattā katāvakāsā. Taṃ pana yasmā kusalameva hoti, tasmā katakusalāti vuttaṃ. Modareti modanti pamodanti. Asitassāti anissitassa tathāgatassa. Tādinoti tādilakkhaṇaṃ pattassa.
第三十五章二，谓不暴烈者，谓不炽烈发明者。谓达者，谓已获得知识与安乐者。谓同处者，即合一共处，合一情状也。谓有作业之机者，即于所作业处有机缘，称为已作，谓此为善业故称善作。谓欢喜者，即欢喜、欣悦者。谓灰者，谓无所依止之如来。谓此类者，谓已得此类标记者。
5. Dānānisaṃsasuttavaṇṇanā5. 布施功德经注释
§35
35. Pañcame gihidhammā anapagato hotīti akhaṇḍapañcasīlo hoti. Sataṃ dhammaṃ anukkamanti sappurisānaṃ mahāpurisānaṃ dhammaṃ anukkamanto . Santonaṃ bhajantīti sappurisā buddhapaccekabuddhatathāgatasāvakā etaṃ bhajanti.
第三十五章五，谓非世俗家业未转者，谓为不破坏五戒者。谓百法之顺者，即顺从善士、大丈夫之法者。谓得所欢喜者，此为善士、佛陀、辟支佛、如来、弟子等所共欢喜。
6. Kāladānasuttavaṇṇanā6. 《时施经》注释
§36
36. Chaṭṭhe kāladānānīti yuttadānāni, pattadānāni anucchavikadānānīti attho. Navasassānīti aggasassāni. Navaphalānīti ārāmato paṭhamuppannāni aggaphalāni. Paṭhamaṃ sīlavantesu patiṭṭhāpetīti paṭhamaṃ sīlavantānaṃ datvā pacchā attanā paribhuñjati. Vadaññūti bhāsitaññū. Kālena dinnanti yuttappattakālena dinnaṃ. Anumodantīti ekamante ṭhitā anumodanti. Veyyāvaccanti kāyena veyyāvaṭikakammaṃ karonti. Appaṭivānacittoti anukkaṇṭhitacitto. Yattha dinnaṃ mahapphalanti yasmiṃ ṭhāne dinnaṃ mahapphalaṃ hoti, tattha dadeyya.
第三十六章六，谓时施者，为适合施赠之义，亦称期施、渐施、流转施。乃谓有九次寿命，即主寿命。九果者，谓天自本处初得之九果实。谓于初得善行者上，先建立于善行者炽旺。谓答语者，谓能善说者。谓随时施者，于适合时与适合寿命间施者。谓默许者，谓一方立于旁而默然赞同者。谓其下行者，谓以身行娴熟之事者。谓无忌恨心者，谓无嫉妒心者。若于施处有大果，施者应施于彼处。
7. Bhojanasuttavaṇṇanā7. 《食施经》注释
§37
37. Sattame āyuṃ detīti āyudānaṃ deti. Vaṇṇanti sarīravaṇṇaṃ. Sukhanti kāyikacetasikasukhaṃ. Balanti sarīrathāmaṃ. Paṭibhānanti yuttamuttappaṭibhānaṃ.
第三十七章七，谓寿施者，即施于寿命也。谓色者，即身色。谓身心安乐者。谓力者，谓身体力量。谓辩才者，谓正当适切之辩才。
8. Saddhasuttavaṇṇanā8. 《信经》注释
§38
38. Aṭṭhame anukampantīti anuggaṇhanti. Khandhimāva mahādumoti khandhasampanno mahārukkho viya. Manorame āyataneti ramaṇīye samosaraṇaṭṭhāne. Chāyaṃ chāyatthikā yantīti chāyāya atthikāva chāyaṃ upagacchanti. Nivātavuttinti nīcavuttiṃ. Atthaddhanti kodhamānathaddhatāya rahitaṃ. Soratanti soraccena sucisīlena samannāgataṃ. Sakhilanti sammodakaṃ.
第三十八条所谓怜悯者，是指接受帮助的人。此义如同火焰众生中的炽盛大火一般，具备火焰的本质。所谓美妙的境界，表于让人心怡神往的安静避难处。所谓遮蔽者，意指能为所遮蔽之物提供保护的人。所谓阴影遮蔽者，乃指为阴影而近之者。所谓遮蔽转失者，意谓有下贱的行为而退失本质的人。所谓“彻底离恶”，是指无嗔恨、恼怒之人。所谓宣说者，意味以清净戒律自具足表现出善行之人。所谓炽盛者，意指欢喜赞叹者。
9. Puttasuttavaṇṇanā9. 《子经》注释
§39
39. Navame bhato vā no bharissatīti amhehi thaññapāyanahatthapādavaḍḍhanādīhi bhato paṭijaggito amhe mahallakakāle hatthapādadhovana-nhāpanayāgubhattadānādīhi bharissati. Kiccaṃ vā no karissatīti attano kammaṃ ṭhapetvā amhākaṃ rājakulādīsu uppannaṃ kiccaṃ gantvā karissati . Kulavaṃso ciraṃ ṭhassatīti amhākaṃ santakaṃ khettavatthuhiraññasuvaṇṇādiṃ avināsetvā rakkhante putte kulavaṃso ciraṃ ṭhassati, amhehi vā pavattitāni salākabhattādīni anupacchinditvā pavattessati, evampi no kulavaṃso ciraṃ ṭhassati. Dāyajjaṃ paṭipajjissatīti kulavaṃsānurūpāya paṭipattiyā attānaṃ dāyajjārahaṃ karonto amhākaṃ santakaṃ dāyajjaṃ paṭipajjissati. Dakkhiṇaṃ anuppadassatīti pattidānaṃ katvā tatiyadivasato paṭṭhāya dānaṃ anuppadassati.
第三十九条关于君王是否会承当责任，谓我等以接管岗位的手足及增援者等为凭，若到盛大时节，君王必以手足洗浴、奉献祭祀等事为责任。关于我们是否会作事，是指自己安立工作，赴本族皇亲等地完成所出之事。族系将永久存续，谓我等的子孙将长久守护土地、林莽、黄金等珍宝，且不被毁坏，故子孙族支将亘久绵延。由我等承传的义务和祭祀食品等，若不间断供给，则族系亦将长久。会遵守应行之事，依族系规定度自觉担负彼等职责，护持我等子孙的应尽义务。终将获得供养，即实行赠与后，从第三天起继续接受施舍不断。
Santo sappurisāti imasmiṃ ṭhāne mātāpitūsu sammā paṭipattiyā santo sappurisāti veditabbā. Pubbe katamanussaranti mātāpitūhi paṭhamataraṃ kataguṇaṃ anussarantā. Ovādakārīti mātāpitūhi dinnassa ovādassa kattā. Bhataposīti yehi bhato, tesaṃ posako. Pasaṃsiyoti diṭṭheva dhamme mahājanena pasaṃsitabbo hoti.
第四十条所谓善人，在此地应当视为对父母恰当行为的善人。过去指父母承受最高的孝敬，经常回忆曾行的第一等善德传承。所谓劝诫者，是指由父母施教的劝戒者。所谓养护，是指为其承受照料的人。所谓赞许，则是指在佛法现前时，应当被大众广泛赞赏的人。
10. Mahāsālaputtasuttavaṇṇanā10. 《大沙罗子经》注释
§40
40. Dasame mahāsālāti mahārukkhā. Sākhāpattapalāsena vaḍḍhantīti khuddakasākhāhi ca pattasaṅkhātena ca palāsena vaḍḍhanti. Araññasminti agāmake padese. Brahāvaneti mahāvane aṭaviyaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
第四十条所谓大殿，如同高大古树。所谓枝叶茂盛，是指辅以较小枝条与叶片繁多加以滋盛。所谓森林，是指僻静之乡村偏远地。所谓广大森林，是指广大森林或深密树林。其余在各处均如上所述完成其最高的意义。
Sumanavaggo catuttho. · 苏玛那品第四。