4. Devatāvaggo · 4. 天品义注
4. Devatāvaggo4. 天人品
1. Sekhasuttavaṇṇanā1. 有学经注释
§31
31. Catutthassa paṭhame sekhassāti sattavidhassa sekhassa. Puthujjane pana vattabbameva natthi. Parihānāyāti uparūpariguṇaparihānāya.
31. 第四种初学者，指七种初学者的第一个。在外凡夫中并无此说。所谓『破坏』即指种种高下善恶的破坏。
2-3. Aparihānasuttadvayavaṇṇanā2-3. 不退经二经注释
§32-33
32-33. Dutiye satthugāravatāti satthari garubhāvo. Dhammagāravatāti navavidhe lokuttaradhamme garubhāvo. Saṅghagāravatāti saṅghe garubhāvo. Sikkhāgāravatāti tīsu sikkhāsu garubhāvo. Appamādagāravatāti appamāde garubhāvo. Paṭisanthāragāravatāti dhammāmisavasena duvidhe paṭisanthāre garubhāvo. Satthā garu assāti satthugaru. Dhammo garu assāti dhammagaru. Tibbagāravoti bahalagāravo. Paṭisanthāre gāravo assāti paṭisanthāragāravo. Tatiye sappatissoti sajeṭṭhako sagāravo. Hirottappaṃ panettha missakaṃ kathitaṃ.
32-33. 第二种为尊师敬重，指对老师的严肃态度。法敬重，指对九种世间出世法的严肃态度。僧敬重，指对僧团的严肃态度。修学敬重，指三种修学功夫的严肃态度。精进敬重，指对精进的严肃态度。齐集敬重，指用两种断除烦恼心法的方式对齐集的严肃态度。尊者者，即尊师敬重；法尊者，即法敬重；三重敬重者多重敬重；齐集敬重者即齐集敬重。第三者，所谓善法最上者，具最高的威望与敬重。惧耻心在此简称误曼。
4. Mahāmoggallānasuttavaṇṇanā4. 大摩嘎剌那经注释
§34
34. Catutthe tisso nāma bhikkhūti therasseva saddhivihāriko. Mahiddhiko mahānubhāvoti ijjhanaṭṭhena mahatī iddhi assāti mahiddhiko. Anupharaṇaṭṭhena mahā ānubhāvo assāti mahānubhāvo. Cirassaṃ kho, mārisa moggallāna, imaṃ pariyāyamakāsīti evarūpaṃ loke pakatiyā piyasamudāhāravacanaṃ hoti. Lokiyā hi cirassaṃ āgatampi anāgatapubbampi manāpajātiyaṃ āgataṃ disvā ‘‘kuto bhavaṃ āgato, cirassaṃ bhavaṃ āgato, kathaṃ te idhāgamanamaggo ñāto, kiṃ maggamūḷhosī’’tiādīni vadanti. Ayaṃ pana āgatapubbattāyeva evamāha. Thero hi kālena kālaṃ brahmalokaṃ gacchatiyeva. Tattha pariyāyamakāsīti vāraṃ akāsi. Yadidaṃ idhāgamanāyāti yo ayaṃ idhāgamanāya vāro, taṃ cirassaṃ akāsīti vuttaṃ hoti. Idamāsanaṃ paññattanti mahārahaṃ brahmapallaṅkaṃ paññāpetvā evamāha. Aveccappasādenāti adhigatena acalena maggappasādena. Imasmiṃ sutte sotāpattimaggañāṇaṃ kathitaṃ.
34. 第四种有三名比库，如同长老般具信仰清净。大神通者，指凭神通的存在获得巨大能力，谓拥有大威德。大威德者，凭随顺轮流而得的广大功德。魔子摩嘎剌那长期以来持有此转说故于世间传播开来。世人虽久闻此佛说，亦即将来所应未来所至，见此教法已来心生敬意，且说「何处来者？久至此地，何由得至此处？汝岂未及正道？」等诸语。此乃过去未来之说。长老随时随劫升入梵天界，故称转说。所谓未来来者，指此未来轮回转生之说，早已久远传扬。此座称为尊大庄严梵天床所。所谓无疑信服，乃依止穷极不可摇动的道理信心。此经中说已得声闻初果之识见。
5. Vijjābhāgiyasuttavaṇṇanā5. 明分经注释
§35
35. Pañcame vijjābhāgiyāti vijjākoṭṭhāsikā. Aniccasaññāti aniccānupassanāñāṇe uppannasaññā. Anicce dukkhasaññāti dukkhānupassanāñāṇe uppannasaññā. Dukkhe anattasaññāti anattānupassanāñāṇe uppannasaññā. Pahānasaññāti pahānānupassanāñāṇe uppannasaññā. Virāgasaññāti virāgānupassanāñāṇe uppannasaññā. Nirodhasaññāti nirodhānupassanāñāṇe uppannasaññā.
35. 第五者，称为智慧部分者。无常识者，指无常观照中所生的见知。苦识者，指苦观照中所生的见知。无我识者，指无我观照内所生的见知。舍离识者，指舍弃观照时所生的见知。离欲识者，指出离欲望观照中所生的见知。灭识者，指寂灭观照中所生的见知。
6. Vivādamūlasuttavaṇṇanā6. 诤根经注释
§36
36. Chaṭṭhe vivādamūlānīti vivādassa mūlāni. Kodhanoti kujjhanalakkhaṇena kodhena samannāgato. Upanāhīti veraappaṭinissaggalakkhaṇena upanāhena samannāgato. Ahitāya dukkhāya devamanussānanti dvinnaṃ bhikkhūnaṃ vivādo kathaṃ devamanussānaṃ ahitāya dukkhāya saṃvattati? Kosambakakkhandhake viya dvīsu bhikkhūsu vivādaṃ āpannesu tasmiṃ vihāre tesaṃ antevāsikā vivadanti, tesaṃ ovādaṃ gaṇhanto bhikkhunisaṅgho vivadati. Tato tesaṃ upaṭṭhākā vivadanti, atha manussānaṃ ārakkhadevatā dve koṭṭhāsā honti. Tathā dhammavādīnaṃ ārakkhadevatā dhammavādiniyo honti, adhammavādīnaṃ adhammavādiniyo. Tato ārakkhadevatānaṃ mittā bhummadevatā bhijjanti. Evaṃ paramparāya yāva brahmalokā ṭhapetvā ariyasāvake sabbe devamanussā dve koṭṭhāsā honti. Dhammavādīhi pana adhammavādinova bahutarā honti. Tato yaṃ bahukehi gahitaṃ, taṃ gacchanti. Dhammaṃ vissajjetvā bahutarāva adhammaṃ gaṇhanti. Te adhammaṃ purakkhatvā viharantā apāye nibbattanti. Evaṃ dvinnaṃ bhikkhūnaṃ vivādo devamanussānaṃ ahitāya dukkhāya hoti. Ajjhattaṃ vāti tumhākaṃ abbhantaraparisāya. Bahiddhāti paresaṃ parisāya.
36. 第六者意指纷争的根源，即纷争的发端。瞋恚者，借破坏生气之标志具瞋恚。怨恨者，借害恨厌弃之标志具怨恨。如何在两比库之间因害恨及痛苦生起纷争？恰如国桑比集内两比库生纷争，彼等宿舍相争论，女比库们劝止彼等引生纷争。其护法天人说：在人间有两大党派。如此持法者为持法党，持不法者为不法党。护法天人与地仙则多属友党。如此代代相承，乃至梵天界中，所有圣弟子与天人皆分两党。持正法者众，不正法者众亦多。被众人接受者即去往，有所接受不法者则堕入恶趣。故两比库的争论，是为害害众生及生忧苦。内者者指你们自己内部同团体，外者者指他团体。
Makkhīti paresaṃ guṇamakkhanalakkhaṇena makkhena samannāgato. Paḷāsīti yugaggāhalakkhaṇena paḷāsena samannāgato. Issukīti parassa sakkārādīni issāyanalakkhaṇāya issāya samannāgato. Maccharīti āvāsamacchariyādīhi samannāgato. Saṭhoti kerāṭiko. Māyāvīti katapaṭicchādako. Pāpicchoti asantasambhāvanicchako dussīlo. Micchādiṭṭhīti natthikavādī, ahetuvādī, akiriyavādī. Sandiṭṭhiparāmāsīti sayaṃ diṭṭhameva parāmasati. Ādhānaggāhīti daḷhaggāhī. Duppaṭinissaggīti na sakkā hoti gahitaṃ vissajjāpetuṃ. Imasmiṃ sutte vaṭṭameva kathitaṃ.
所谓瞋恚，即以对他人品行如涂脂加光之喻喻其恚恨。犹如带刺的荆棘，故名荆刺。嫉妒者，谓因他人受敬爱等起嫉恨之心。邪见者，谓虚妄无因，作无益论断者。妒忌他人所获得尊敬等者即为此。诡计者，谓持诈诳欺骗之心。恶意者，谓心性恶劣，必行恶事者。邪见者，谓否定正见，否认因果，否认行为果报。自我以为正见者，即自妄断自误。固执者，谓固守己见不易改变。难舍难弃者，谓不能舍弃恶法。此经中即说此类纷争不断。
7. Dānasuttavaṇṇanā七、布施经注释
§37
37. Sattame veḷukaṇḍakīti veḷukaṇḍakanagaravāsinī. Chaḷaṅgasamannāgatanti chahi guṇaṅgehi samannāgataṃ. Dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpetīti dānaṃ deti. Pubbeva dānā sumanoti dānaṃ dassāmīti māsaḍḍhamāsato paṭṭhāya somanassappatto hoti. Ettha hi pubbecetanā dassāmīti cittuppādakālato paṭṭhāya ‘‘ito uṭṭhitena dānaṃ dassāmī’’ti khettaggahaṇaṃ ādiṃ katvā cintentassa labbhati. Dadaṃ cittaṃ pasādetīti evaṃ vuttā muñcacetanā pana dānakāleyeva labbhati. Datvā attamano hotīti ayaṃ pana aparacetanā aparāparaṃ anussarantassa labbhati. Vītarāgāti vigatarāgā khīṇāsavā. Rāgavinayāya vā paṭipannāti rāgavinayapaṭipadaṃ paṭipannā. Ukkaṭṭhadesanā cesā, na kevalaṃ pana khīṇāsavānaṃ, anāgāmi-sakadāgāmi-sotāpannānampi antamaso tadahupabbajitassa bhaṇḍagāhakasāmaṇerassāpi dinnā dakkhiṇā chaḷaṅgasamannāgatāva hoti. Sopi hi sotāpattimaggatthameva pabbajito.
三十七节中，“第七云何”即谓《狼烟城居民》。所谓“六种具足”，指具六种殊胜品质。其南方安置供养，即布施。以前的布施能使人欢喜，故当月中可以观其布施呈现欢悦之相。这里所谓“以前的意思呈现”，是指心生发生之际所见，即由于心起而思：‘我从此起将施予人’。由于耕耘土地等事而现此念头。此心生人心欢喜，由此而生。解说称，这种放逸之心，仅可得于施时生起之念。施已心得欢乐，此乃另一意识，即后续意识，随顺不断回忆而得。所谓无贪，即远离贪欲，断除染污。或为修习离贪的行为。此教义不仅适于无染污者，也适用于不仅无染污，还已成无余涅槃的阿那含、斯陀含及须陀洹果位者，乃至初出家学的贮藏比库雀儿。此等受施，均具六种殊胜品质。斯陀含初入圣道。
Yaññassa sampadāti dānassa paripuṇṇatā. Saññatāti sīlasaññamena saññatā. Sayaṃ ācamayitvānāti attanāva hatthapāde dhovitvā mukhaṃ vikkhāletvā. Sakehi pāṇibhīti attano hatthehi. Sayehītipi pāṭho. Saddhoti ratanattayaguṇe saddahanto. Muttena cetasāti lābhamacchariyādīhi vimuttena cittena. Abyāpajjhaṃsukhaṃ lokanti niddukkhaṃ uḷārasukhasomanassaṃ devalokaṃ.
所谓“福德成熟”，是指布施之圆满。所谓“禁戒定制”，即指戒律之定制。自净身意，即自以双手洗净，张开口面。所敬者手中物。此处亦作“所敬”。信心指信仰三宝如宝珠般可信赖。心得自在，是指通过获得超凡利益如神通而心无障碍。无染乐，乃指世俗频道的无苦乐安乐，是天界。
8. Attakārīsuttavaṇṇanā八、自作者经注释
§38
38. Aṭṭhame addasaṃ vā assosiṃ vāti akkhīni ummīletvā mā addasaṃ, asukasmiṃ nāma ṭhāne vasatīti mā assosiṃ, kathentassa vā vacanaṃ mā assosiṃ. Kathañhi nāmāti kena nāma kāraṇena. Ārambhadhātūti ārabhanavasena pavattavīriyaṃ. Nikkamadhātūti kosajjato nikkhamanasabhāvaṃ vīriyaṃ. Parakkamadhātūti parakkamasabhāvo. Thāmadhātūti thāmasabhāvo. Ṭhitidhātūti ṭhitisabhāvo. Upakkamadhātūti upakkamasabhāvo. Sabbaṃ cetaṃ tena tenākārena pavattassa vīriyasseva nāmaṃ.
三十八节中:“我见”，或谓“见闻”，乃指开目，非见非闻；所谓“不见”，是指于某处不住，不存在，不闻；或谓不听一言。此谓何名？是云：‘因缘开端之力’。所谓“发端力”，即振奋精进的活力。所谓“出发力”，即自家生发出离本性之精进。所谓“跨越力”，即超越本质。所谓“停滞力”，即停滞本质。所谓“立定力”，即立定本质。所谓“前行力”，即前进本质。因心缘故，一切诸法之力，皆称“力”。
9-10. Nidānasuttādivaṇṇanā九至十、因缘经等注释
§39-40
39-40. Navame kammānanti vaṭṭagāmikammānaṃ. Samudayāyāti piṇḍakaraṇatthāya. Nidānanti paccayo. Lobhajenāti lobhato jātena. Napaññāyantīti ‘‘evarūpena kammena nibbattā’’ti na dissanti. Sukkapakkhe kammānanti vivaṭṭagāmikammānaṃ. Iti imasmiṃ sutte vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitaṃ. Dasame niculavaneti mahāmucalindavane. Saddhammoti sāsanasaddhammo.
三十九至四十节谓“第九业”，意指因由定业。所谓“生因”，即为聚集因缘。所谓“缘”，即依凭。谓由贪生起。所谓“不慧”，谓‘由此因业起，不堪显现’。所谓“善业”，谓现行善道业。此经中分别述及业业的起灭变迁。所谓“第十”即指“大厌林”，谓正法之声。
11. Dārukkhandhasuttavaṇṇanā十一、木块经注释
§41
41. Ekādasame cetovasippattoti cittavasibhāvaṃ patto. Pathavītveva adhimucceyyāti thaddhākāraṃ pathavīdhātūti sallakkheyya. Yaṃnissāyāti yaṃ vijjamānaṃ thaddhākāraṃ pathavīdhātuṃ nissāya amuṃ dārukkhandhaṃ pathavītveva adhimucceyya, sā ettha pathavīdhātu atthīti. Iminā nayena sesapadānipi veditabbāni. Yatheva hi tasmiṃ thaddhākārā pathavīdhātu atthi, evaṃ yūsākārā āpodhātu, uṇhākārā tejodhātu, vitthambhanākārā vāyodhātu, rattavaṇṇamhi sāre padumapupphavaṇṇā subhadhātu, pūtibhūte cuṇṇe ceva pheggupapaṭikāsu ca amanuññavaṇṇā asubhadhātu, taṃ nissāya amuṃ dārukkhandhaṃ asubhantveva adhimucceyya sallakkheyyāti. Imasmiṃ sutte missakavihāro nāma kathito.
四十一节讲“第十一心境现起”，谓心境状态生起。谓于地界形状突起，即稳定体质视为土质。所谓依凭，谓此土质依托了木质之形态而呈现凸起，此即土质所指。以此推理，其余亦当如此。譬如丘状则为水质，热状谓为火质，胀状谓为空质，色彩为脂肪质，白色粉末状及污秽，谓为不净质。根据此理，论此经名为骨间游行者。
12. Nāgitasuttavaṇṇanā十二、那吉德经注释
§42
42. Dvādasame gāmantavihārinti gāmantasenāsanavāsiṃ. Samāhitaṃ nisinnanti tasmiṃ gāmantasenāsane samādhiṃ appetvā nisinnaṃ. Idānimanti idāni imaṃ. Samādhimhā cāvessatīti samādhito uṭṭhāpessati. Na attamano homīti na sakamano homi. Pacalāyamānanti niddāyamānaṃ. Ekattanti ekasabhāvaṃ, ekaggatābhūtaṃ araññasaññaṃyeva citte karissatīti attho. Anurakkhissatīti anuggaṇhissati. Avimuttaṃ vā cittaṃ vimocessatīti aññasmiṃ kāle avimuttaṃ cittaṃ idāni pañcahi vimuttīhi vimocayissati. Riñcatīti vajjeti vissajjeti. Paṭipaṇāmetvāti panuditvā vissajjetvā. Uccārapassāvakammāyāti uccārapassāvakaraṇatthāya. Iminā ettakena ṭhānena satthārā araññasenāsanassa vaṇṇo kathito. Suttassa pana paṭhamakoṭṭhāse yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttamevāti.
四十二节谓“第十二乡野居者”，即乡村军营居民。集聚而坐于其乡野军营，欲求定，安立坐处。谓“现在”，“以后”，“此处”。谓定后的行为乃起立。谓“我不足”，谓“我无力”。谓懈怠，谓昏沉。谓专一，谓即如沙林意者。谓守护，即护持。谓“未得解脱之心”，谓放他时于五解脱。谓“枯萎”，即衰坏、舍弃。谓勤修，是指出这些勤修后舍弃。谓发言仪式，是表示发语仪式。由此处描述，师尊向沙林军营之描述。且经之初卷所说，应如后所述。
Devatāvaggo catuttho. · 天人品第四。