2. Sāraṇīyavaggo · 2. 可念品义注
2. Sāraṇīyavaggo第二 可忆念品
1. Paṭhamasāraṇīyasuttavaṇṇanā第一《初可忆念经》注释
§11
11. Dutiyassa paṭhame sāraṇīyāti saritabbayuttakā. Mettaṃ kāyakammanti mettena cittena kātabbaṃ kāyakammaṃ. Vacīkammamanokammesupi eseva nayo. Imāni ca pana bhikkhūnaṃ vasena āgatāni, gihīsupi labbhanti. Bhikkhūnañhi mettena cittena ābhisamācārikadhammapūraṇaṃ mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Gihīnaṃ cetiyavandanatthāya bodhivandanatthāya saṅghanimantanatthāya gamanaṃ, gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhe bhikkhū disvā paccuggamanaṃ, pattapaṭiggahaṇaṃ, āsanapaññāpanaṃ, anugamananti evamādikaṃ mettaṃ kāyakammaṃ nāma.
第二部分 关于身体勤修善法的继续应礼事项。所谓以慈心为身体勤修的根本行为，乃是在身体行持时应当以慈心和心意来行持身体勤修。言语行为与意行也同此分类。这些习行齐集于比库们的安住之中，居士们也能获得此功德。比库们以慈心和心意作无过失的行为，称为身体慈行。居士们为礼拜舍利塔、尊敬觉者以及邀请僧团、走访乡村乞食、前后迎送、供设座位、随行等，这皆称为身体慈行。
Bhikkhūnaṃ mettena cittena ācārapaṇṇattisikkhāpanaṃ, kammaṭṭhānakathanaṃ, dhammadesanā, tepiṭakampi buddhavacanaṃ mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Gihīnaṃ ‘‘cetiyavandanāya gacchāma, bodhivandanāya gacchāma, dhammassavanaṃ karissāma, dīpamālāpupphapūjaṃ karissāma, tīṇi sucaritāni samādāya vattissāma, salākabhattādīni dassāma, vassāvāsikaṃ dassāma, ajja saṅghassa cattāro paccaye dassāma, saṅghaṃ nimantetvā khādanīyādīni saṃvidahatha, āsanāni paññāpetha, pānīyaṃ upaṭṭhāpetha, saṅghaṃ paccuggantvā ānetha, paññattāsane nisīdāpetvā ussāhajātā veyyāvaccaṃ karothā’’tiādivacanakāle mettaṃ vacīkammaṃ nāma.
比库们以慈心和心意实行恭敬规范的教诲、论述修行法门、法义宣说，三藏皆称之为言语慈行。居士们言说“前往礼敬舍利、礼敬觉者、听闻佛法，供养灯花，遵守三善行，展示佛尘与食具，示现雨季安住，为僧团展现四种条件，招请僧团安排副食等，供设座位、备足饮水，迎接僧团、请入既定坐处，勤恳侍奉”等等，这些话语称为言语慈行。
Bhikkhūnaṃ pātova uṭṭhāya sarīrapaṭijagganaṃ cetiyaṅgaṇavattādīni ca katvā vivittāsane nisīditvā ‘‘imasmiṃ vihāre bhikkhū sukhī hontu averā abyāpajjhā’’ti cintanaṃ mettaṃ manokammaṃ nāma. Gihīnaṃ ‘‘ayyā sukhī hontu averā abyāpajjhā’’ti cintanaṃ mettaṃ manokammaṃ nāma.
比库们当从座起，伸展身体，行经舍利塔园，以及完成诸多法事后，安坐于幽静之处，心念“愿此僧团安乐，远离诸恼，不受憍慢”等，这称为心意慈行。居士们亦念“愿尊者安乐，远离憍慢”等，此亦为心意慈行。
Āvi ceva raho cāti sammukhā ca parammukhā ca. Tattha navakānaṃ cīvarakammādīsu sahāyabhāvagamanaṃ sammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma, therānaṃ pana pādadhovanadānādibhedaṃ sabbampi sāmīcikammaṃ sammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Ubhayehipi dunnikkhittānaṃ dārubhaṇḍādīnaṃ tesu avaññaṃ akatvā attanā dunnikkhittānaṃ viya paṭisāmanaṃ parammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. ‘‘Devatthero tissatthero’’ti evaṃ paggayha vacanaṃ sammukhā mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Vihāre asantaṃ pana paṭipucchantassa ‘‘kahaṃ amhākaṃ devatthero, kahaṃ amhākaṃ tissatthero, kadā nu kho āgamissatī’’ti evaṃ mamāyanavacanaṃ parammukhā mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Mettāsinehasiniddhāni pana nayanāni ummīletvā pasannena mukhena olokanaṃ sammukhā mettaṃ manokammaṃ nāma. ‘‘Devatthero tissatthero arogo hotu appābādho’’ti samannāharaṇaṃ parammukhā mettaṃ manokammaṃ nāma.
“亲近与远离”二义。就新人助持布施衣钵等事为亲近的身体慈行。长老比库受足浴等，依法悉皆圆满，此亦为亲近身体慈行。对两类比库分别不轻视，若自己仿佛被轻视，则以对抗的心意远离，此谓为远离身体慈行。言语慈行以“天尊长老、智尊长老”为称呼，称之为亲近言语慈行。若住处不安者，询问“吾辈天尊长老何在？智尊长老何在？何时降临？”等，谓之远离言语慈行。眼目以慈爱温柔与清净之目光注视，和颜悦色观看，谓之亲近心意慈行。发愿祈请“愿天尊长老、智尊长老安康，无病无灾”，谓之远离心意慈行。
Lābhāti cīvarādayo laddhapaccayā. Dhammikāti kuhanādibhedaṃ micchājīvaṃ vajjetvā dhammena samena bhikkhācariyavattena uppannā. Antamaso pattapariyāpannamattampīti pacchimakoṭiyā pattapariyāpannaṃ pattassa antogataṃ dvattikaṭacchubhikkhāmattampi. Appaṭivibhattabhogīti ettha dve paṭivibhattāni nāma āmisapaṭivibhattaṃ pana puggalapaṭivibhattañca. Tattha ‘‘ettakaṃ dassāmi, ettakaṃ na dassāmī’’ti evaṃ cittena paṭivibhajanaṃ āmisapaṭivibhattaṃ nāma. ‘‘Asukassa dassāmi, asukassa na dassāmī’’ti evaṃ cittena vibhajanaṃ pana puggalapaṭivibhattaṃ nāma. Tadubhayampi akatvā yo appaṭivibhattaṃ bhuñjati, ayaṃ appaṭivibhattabhogī nāma. Sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogīti ettha sādhāraṇabhogino idaṃ lakkhaṇaṃ – yaṃ yaṃ paṇītaṃ labhati, taṃ taṃ neva lābhenalābhaṃ-nijigīsanatāmukhena gihīnaṃ deti, na attanā paribhuñjati, paṭiggaṇhanto ca ‘‘saṅghena sādhāraṇaṃ hotū’’ti gahetvā ghaṇṭiṃ paharitvā paribhuñjitabbaṃ saṅghasantakaṃ viya passati.
布施之因条件谓之所得。所谓遵守戒律规章，弃除错误生活，依正法适切勤修比库戒法而生。所谓最后施断尽，即为施断尽最高境界，亦即第西边国受持施断尽之最极限。所谓不足分享享用，既是外人不足拥有，也是个人不足独享。此处具名二种“分享”：一为外人分享，二为个人分享。所谓“我示现此物，其他物不示现”，此为外人分享；“我示现病者，此人不示现”，此为个人分享。两者皆不为己所独享，若有人不分享而私自享用，即为不分享者。对持戒者与同修者而言，所谓一般分享者即是——凡得善物皆不自利彼执着之嫌，不自私自享，而是取以为僧团之共有物，如同僧团之遗物般使用。
Imaṃ pana sāraṇīyadhammaṃ ko pūreti, ko na pūreti? Dussīlo tāva na pūreti. Na hi tassa santakaṃ sīlavantā gaṇhanti. Parisuddhasīlo pana vattaṃ akhaṇḍento pūreti. Tatridaṃ vattaṃ – yo hi odissakaṃ katvā mātu vā pitu vā ācariyupajjhāyādīnaṃ vā deti, so dātabbaṃ deti. Sāraṇīyadhammo panassa na hoti, palibodhajagganaṃ nāma hoti. Sāraṇīyadhammo hi muttapalibodhassa vaṭṭati. Tena pana odissakaṃ dentena gilānagilānupaṭṭhākaāgantukagamikānañceva navapabbajitassa ca saṅghāṭipattaggahaṇaṃ ajānantassa dātabbaṃ. Etesaṃ datvā avasesaṃ therāsanato paṭṭhāya thokaṃ thokaṃ adatvā yo yattakaṃ gaṇhāti, tassa tattakaṃ dātabbaṃ. Avasiṭṭhe asati puna piṇḍāya caritvā therāsanato paṭṭhāya yaṃ yaṃ paṇītaṃ, taṃ taṃ datvā sesaṃ bhuñjitabbaṃ. ‘‘Sīlavantehī’’ti vacanato dussīlassa adātumpi vaṭṭati.
问谁能圆满此可敬法，谁不能圆满？恶人必不能圆满此法。守戒清净者，则能够不间断地实行。有三种守戒：行先供养母父师长者，必当奉施；此为行供养者。此法中非为可敬法，但名为破法之供养。可敬法乃生于真正破法之上。因此，若有人施与先供养者，则他如同病人照医者，或到访至他处之乞士及新出生之出家人之僧袍器物之接受者。将此奉施后，余物以长老住处为依托，逐渐施舍，视其多少，皆当受施。若余存未施，则复前往乞食，依靠长老住所，予以善物，适量支用。言“对持戒者”者，即使恶人不受此施亦可。
Ayaṃ pana sāraṇīyadhammo susikkhitāya parisāya supūro hoti, susikkhitāya hi parisāya yo aññato labhati, so na gaṇhāti. Aññato alabhantopi pamāṇayuttameva gaṇhati, na atirekaṃ. Ayaṃ pana sāraṇīyadhammo evaṃ punappunaṃ piṇḍāya caritvā laddhaṃ laddhaṃ dentassāpi dvādasahi vassehi pūreti, na tato oraṃ. Sace hi dvādasame vasse sāraṇīyadhammapūrako piṇḍapātapūraṃ pattaṃ āsanasālāyaṃ ṭhapetvā nhāyituṃ gacchati, saṅghatthero ca ‘‘kasseso patto’’ti vatvā ‘‘sāraṇīyadhammapūrakassā’’ti vutte ‘‘āharatha na’’nti sabbaṃ piṇḍapātaṃ vicāretvāva bhuñjitvā rittapattaṃ ṭhapeti. Atha kho so bhikkhu rittapattaṃ disvā ‘‘mayhaṃ asesetvāva paribhuñjiṃsū’’ti domanassaṃ uppādeti, sāraṇīyadhammo bhijjati, puna dvādasa vassāni pūretabbo hoti. Titthiyaparivāsasadiso hesa, sakiṃ khaṇḍe jāte puna pūretabbova. Yo pana ‘‘lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yassa me pattagataṃ anāpucchāva sabrahmacārī paribhuñjantī’’ti somanassaṃ janeti, tassa puṇṇo nāma hoti.
此乃经常护持之法，得经过良好训练的教团而充满圆满。对受良好训练的僧团而言，若他人获得（布施）则不接纳。即便由他人获得，也仅算作适当的份额，并无额外部分。此经常护持之法，如此反复为布施行走，获得的布施虽累积十二年，但也不能充盈（超过限度）。若在十二年后，护持圆满之法供养布施已满，且于供养处设布施席及浴室前往沐浴时，僧团长说『谁应得此布施席？』并称此为『圆满护持布施席』，则答曰『请勿拿去』，审视布施全数后食用，并将空布施席设立。然后此比库见空布施席，生起『我应独自饱食之』之贪念，圆满护持法即生坏损，须再次积满十二年。此法如同异宗流派中断，若其一部分被破坏，则须重头再积。若有人心生喜悦曰『此乃我所得，容易得至，能让他人不请自食』，则谓此人为圆满护持者。
Evaṃ pūritasāraṇīyadhammassa pana neva issā na macchariyaṃ hoti, manussānaṃ piyo hoti, amanussānaṃ piyo hoti, sulabhapaccayo. Pattagatamassa diyyamānampi na khīyati, bhājanīyabhaṇḍaṭṭhāne aggabhaṇḍaṃ labhati, bhaye vā chātake vā patte devatā ussukkaṃ āpajjanti.
如是圆满护持法既成，既无嫉妒亦无贪求，亦为人所爱，亦获非人善意，且为容易获得之缘。即使施主行迹不善，其所得布施亦不减少，于其供养场所获得第一等的供养之具，恐惧或饥饿时有天神守护。
Tatrimāni vatthūni – senagirivāsī tissatthero kira mahāgirigāmaṃ upanissāya vasati, paññāsa mahātherā nāgadīpaṃ cetiyavandanatthāya gacchantā girigāme piṇḍāya caritvā kiñci aladdhā nikkhamiṃsu. Thero pavisanto te disvā pucchi – ‘‘laddhaṃ, bhante’’ti? Vicarimhā, āvusoti. So aladdhabhāvaṃ ñatvā āha – ‘‘bhante, yāvāhaṃ āgacchāmi, tāva idheva hothā’’ti. Mayaṃ, āvuso, paññāsa janā pattatemanamattampi na labhimhāti. Bhante, nevāsikā nāma paṭibalā honti, alabhantāpi bhikkhācāramaggasabhāgaṃ jānantīti. Therā āgamesuṃ. Thero gāmaṃ pāvisi. Dhurageheyeva mahāupāsikā khīrabhattaṃ sajjetvā theraṃ olokayamānā ṭhitā therassa dvāraṃ sampattasseva pattaṃ pūretvā adāsi. So taṃ ādāya therānaṃ santikaṃ gantvā ‘‘gaṇhatha , bhante’’ti saṅghattheraṃ āha. Thero ‘‘amhehi ettakehi kiñci na laddhaṃ, ayaṃ sīghameva gahetvā āgato, kiṃ nu kho’’ti sesānaṃ mukhaṃ olokesi. Thero olokanākāreneva ñatvā, ‘‘bhante, dhammena samena laddho, nikkukkuccā gaṇhathā’’ti ādito paṭṭhāya sabbesaṃ yāvadatthaṃ datvā attanāpi yāvadatthaṃ bhuñji.
此处有三件事——闻说居山之三长老中，曾有一长老依承大村庄生活，有五十位长老为礼敬那迦岛寺刹而往返村庄布施，未获一点布施即离开。长老见状便问：『长老，得了吗？』答曰：『查看中。』长老知其无获，便称『直至我至此，定当帮助尔等。这五十位僧众不得少于一码布施份。师长们知道此道，虽不住此处，悉识本分。』长老们到达后，该长老进入乡村。一位富有女居士在偏僻处舍以稀饭供养该长老，长老望见后接取该布施，去至长老们处谓『请收下』。僧团长答曰：『以我等所得甚少，此人本来也早已来此何妨？』长老察看后说：『尊者，应当以法得之，勿起不满。』遂从起居处赐予一切，自己也享用。
Atha naṃ bhattakiccāvasāne therā pucchiṃsu – ‘‘kadā, āvuso, lokuttaradhammaṃ paṭivijjhī’’ti? Natthi me, bhante, lokuttaradhammoti. Jhānalābhīsi, āvusoti. Etampi, bhante, natthīti? Nanu, āvuso, pāṭihāriyanti. Sāraṇīyadhammo me, bhante, pūrito, tassa me pūritakālato paṭṭhāya sacepi bhikkhusatasahassaṃ hoti, pattagataṃ na khīyatīti. Sādhu sādhu, sappurisa, anucchavikamidaṃ tuyhanti. Idaṃ tāva pattagataṃ na khīyatīti ettha vatthu.
布施后，长老问众僧：『诸贤，当何时证得超世法？』答曰：『无超世法，长老。唯得禅定。』又问：『此亦无否？』答曰：『非无，诸贤，此乃奇妙。圆满护持法已成者，虽有千万僧众，也不会减少已得布施。善哉！善哉！贤者称赞诸贤如是。此即不逊之地。』
Ayameva pana thero cetiyapabbate giribhaṇḍamahāpūjāya dānaṭṭhānaṃ gantvā ‘‘imasmiṃ dāne kiṃ varabhaṇḍa’’nti pucchi. Dve sāṭakā, bhanteti. Ete mayhaṃ pāpuṇissantīti? Taṃ sutvā amacco rañño ārocesi – ‘‘eko daharo evaṃ vadatī’’ti. ‘‘Daharassa evaṃ cittaṃ, mahātherānaṃ pana sukhumasāṭakā vaṭṭantī’’ti vatvā ‘‘mahātherānaṃ dassāmī’’ti ṭhapesi. Tassa bhikkhusaṅghe paṭipāṭiyā ṭhite dentassa matthake ṭhapitāpi te sāṭakā hatthaṃ nārohanti, aññeva ārohanti. Daharassa dānakāle pana hatthaṃ āruḷhā. So tassa hatthe ṭhapetvā amaccassa mukhaṃ oloketvā daharaṃ nisīdāpetvā dānaṃ datvā saṅghaṃ vissajjetvā daharassa santike nisīditvā ‘‘kadā, bhante, imaṃ dhammaṃ paṭivijjhitthā’’ti āha. So pariyāyenapi asantaṃ avadanto ‘‘natthi mayhaṃ, mahārāja, lokuttaradhammo’’ti āha. Nanu, bhante, pubbeva avacutthāti. Āma, mahārāja, sāraṇīyadhammapūrako ahaṃ, tassa me dhammassa pūritakālato paṭṭhāya bhājanīyabhaṇḍaṭṭhāne aggabhaṇḍaṃ pāpuṇātīti. ‘‘Sādhu sādhu, bhante, anucchavikamidaṃ tumhāka’’nti vatvā pakkāmi. Idaṃ bhājanīyabhaṇḍaṭṭhāne aggabhaṇḍaṃ pāpuṇātīti ettha vatthu.
该长老赴圣地山上供养大寺以布施之用，问布施处可得何布施。答曰：『两双布施箩。』曾获此事？闻此，国王父亲言：『一孩童竟讲此语？』即以为孩童般心，长老诸人乃轻薄敛布。其设于布施用箩上，不爬手者爬去之。他童布施时却爬至其手中，将箩置于其手，注视国王父亲，令孩童坐下而布施，后放僧团安坐孩童旁，称：『诸贤，何时证得此法？』国王父亲仍言：『无超世法。』幼童反复不平道：『无超世法否？为奇。』答曰：『初得时我已得圆满护持法，圆满时在供养处获得第一等布施。善哉！善哉，诸贤，此宜宣扬尔等。』此处为说明供养处得第一等布施。
Brāhmaṇatissabhaye pana bhātaragāmavāsino nāgattheriyā anārocetvāva palāyiṃsu. Therī paccūsasamaye ‘‘ativiya appanigghoso gāmo, upadhāretha tāvā’’ti daharabhikkhuniyo āha. Tā gantvā sabbesaṃ gatabhāvaṃ ñatvā āgamma theriyā ārocesuṃ. Sā sutvā ‘‘mā tumhe tesaṃ gatabhāvaṃ cintayittha, attano uddesaparipucchāyonisomanasikāresuyeva yogaṃ karothā’’ti vatvā bhikkhācāravelāyaṃ pārupitvā attadvādasamā gāmadvāre nigrodharukkhamūle aṭṭhāsi. Rukkhe adhivatthā devatā dvādasannampi bhikkhunīnaṃ piṇḍapātaṃ datvā, ‘‘ayye, aññattha mā gacchatha, niccaṃ idheva āgaccheyyāthā’’ti āha. Theriyā pana kaniṭṭhabhātā nāgatthero nāma atthi. So ‘‘mahantaṃ bhayaṃ, na sakkā yāpetuṃ, paratīraṃ gamissāmī’’ti attadvādasamova attano vasanaṭṭhānā nikkhanto ‘‘theriṃ disvā gamissāmī’’ti bhātaragāmaṃ āgato. Therī ‘‘therā āgatā’’ti sutvā tesaṃ santikaṃ gantvā ‘‘kiṃ ayyā’’ti pucchi. So taṃ pavattiṃ ārocesi. Sā ‘‘ajja ekadivasaṃ vihāreva vasitvā sve gamissathā’’ti āha. Therā vihāraṃ agamiṃsu.
婆罗门提沙乡居住者，闻娜迦长比库尼未告而俱逃。比库尼于黎明时称：『此村极不诚实，应弃舍尔。』遂往见诸长老，知道皆已走离；归来则对比库尼说：『勿忧村人，无忧自心正念之修习。』遂于比库尼住处守候，立于无花果树下。树下天神赐布施，言：『尊女，勿往他处，常来此享受。』然比库尼年少，且不知有娜迦长比库尼。该比库尼离开住处，言：『大恐怖，不可久住，当往他方。』及至比库尼见后，问其何事。答曰：『今一日只住于此，次日将返故乡。』长老等亦离开布施处。
Therī punadivase rukkhamūle piṇḍāya caritvā theraṃ upasaṅkamitvā ‘‘imaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjathā’’ti āha. Thero ‘‘vaṭṭissati therī’’ti vatvā tuṇhī aṭṭhāsi. Dhammiko, tāta, piṇḍapāto, kukkuccaṃ akatvā paribhuñjathāti . Vaṭṭissati therīti? Sā pattaṃ gahetvā ākāse khipi, patto ākāse aṭṭhāsi. Thero ‘‘sattatālamatte ṭhitampi bhikkhunībhattameva therī’’ti vatvā ‘‘bhayaṃ nāma sabbakālaṃ na hoti, bhaye vūpasante ariyavaṃsaṃ kathayamāno, ‘bho piṇḍapātika, bhikkhunībhattaṃ bhuñjitvā vītināmayitthā’ti cittena anuvadiyamāno santhambhituṃ na sakkhissāmi, appamattā hotha theriyo’’ti maggaṃ paṭipajji.
长老女比库某日于树根下乞食，至长老所前，说：「请用这乞食饭食。」长老说：「它将持久存在，女比库。」说毕默然而立。〔在此的〕法律是，儿子啊，乞食饭食，要摒除忧愁而食用。所谓将持久存在者？女比库便取叶片向空中掷去，叶片在空中立住。长老说：「即使停留在七叶树上，也仅是女比库的饭食。」然后说：「恐怖并非时时存在；在恐怖之中，安住圣者家族，讲说：‘哎呀乞食人，吃了女比库的饭食，就当无病无灾。’心中思惟此义，要使自己稳固不动，无法动摇，长老啊，要勤勉啊。」于是开始修行道。
Rukkhadevatāpi ‘‘sace thero theriyā hatthato piṇḍapātaṃ paribhuñjissati, na taṃ nivattessāmi. Sace na paribhuñjissati, nivattessāmī’’ti cintayamānā ṭhatvā therassa gamanaṃ disvā rukkhā oruyha ‘‘pattaṃ, bhante, dethā’’ti vatvā pattaṃ gahetvā theraṃ rukkhamūlaṃyeva ānetvā āsanaṃ paññāpetvā piṇḍapātaṃ datvā katabhattakiccaṃ paṭiññaṃ kāretvā dvādasa bhikkhuniyo dvādasa ca bhikkhū satta vassāni upaṭṭhahi. Idaṃ devatā ussukkaṃ āpajjantīti ettha vatthu. Tatra hi therī sāraṇīyadhammapūrikā ahosi.
树神也说：「如果长老能亲手用手持用女比库所乞食饭食，我不会退避；如果不持用，我便退避。」他默思如此，见长老离去，就绕树林直到树下，说：「请赐叶，尊者。」他执叶，送至长老树根下，备设座位，施以乞食，完成饭食事后，十二名女比库与十二名比库侍奉了七年。这是树神生起精进的因缘。那时的女比库充满了究竟法门。
Akhaṇḍānītiādīsu yassa sattasu āpattikkhandhesu ādimhi vā ante vā sikkhāpadaṃ bhinnaṃ hoti, tassa sīlaṃ pariyante chinnasāṭako viya khaṇḍaṃ nāma. Yassa pana vemajjhe bhinnaṃ, tassa chiddasāṭako viya chiddaṃ nāma hoti. Yassa paṭipāṭiyā dve tīṇi bhinnāni, tassa piṭṭhiyaṃ vā kucchiyaṃ vā uṭṭhitena visabhāgavaṇṇena kāḷarattādīnaṃ aññataravaṇṇā gāvī viya sabalaṃ nāma hoti. Yassa antarantarā bhinnāni, tassa antarantarā visabhāgabinduvicitrā gāvī viya kammāsaṃ nāma hoti. Yassa pana sabbena sabbaṃ abhinnāni, tassa tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni nāma honti. Tāni panetāni taṇhādāsabyato mocetvā bhujissabhāvakaraṇato bhujissāni, buddhādīhi viññūhi pasatthattā viññuppasatthāni, taṇhādiṭṭhīhi aparāmaṭṭhattā ‘‘idaṃ nāma tvaṃ āpannapubbo’’ti kenaci parāmaṭṭhuṃ asakkuṇeyyattā ca aparāmaṭṭhāni, upacārasamādhiṃ appanāsamādhiṃ vā saṃvattayantīti samādhisaṃvattanikānīti vuccanti.
所谓不破碎者，指七大过失处分起始或末端有断违者，此时戒法破坏，如破坏器皿之碎片，称为断片。不贯通者，若中间有裂，称为切片。行为上若断裂两三处，则称有刺状、鼓状分割，如黑牛等有特定色彩者称为强壮。若有间断不连续，称有间断斑点变异者如斑牛，称为粗暴。若全然连贯无裂者，则该戒为不破碎、不斩断、不能破坏者。那戒通过断除贪欲等烦恼而所出，故修行者精进修持，显现于诸佛等智者前，得正确明了，故称为定法的生起法。
Sīlasāmaññagatoviharatīti tesu tesu disābhāgesu viharantehi bhikkhūhi saddhiṃ samānabhāvūpagatasīlo viharati. Sotāpannādīnañhi sīlaṃ samuddantarepi devalokepi vasantānaṃ aññesaṃ sotāpannādīnaṃ sīlena samānameva hoti, natthi maggasīle nānattaṃ. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
所谓持戒共相修行，即在诸方向持戒的比库，与同修者一同具戒相而生活。犹如初果乃至圣者的持戒，在诸天上亦与他初果之戒相同，无他戒相之别。此义应当这样了然。
Yāyaṃ diṭṭhīti maggasampayuttā sammādiṭṭhi. Ariyāti niddosā. Niyyātīti niyyānikā. Takkarassāti yo tathākārī hoti. Dukkhakkhayāyāti sabbadukkhakkhayatthaṃ. Diṭṭhisāmaññagatoti samānadiṭṭhibhāvaṃ upagato hutvā viharatīti.
所谓见解，是指随道相应的正见。所谓圣者，是无染污者。所谓必然，是具因必然者。所谓合适，是依真如成者。所谓灭苦，是于苦灭之处。所谓见解共相，即到达同一见解心境而行持。
2. Dutiyasāraṇīyasuttavaṇṇanā第二《第二可忆念经》注释
§12
12. Dutiye yo te dhamme pūreti, taṃ sabrahmacārīnaṃ piyaṃ karontīti piyakaraṇā. Garuṃ karontīti garukaraṇā. Saṅgahāyāti saṅgaṇhanatthāya. Avivādāyāti avivadanatthāya. Sāmaggiyāti samaggabhāvatthāya. Ekībhāvāyāti ekabhāvatthāya ninnānākaraṇāya. Saṃvattantīti vattanti pavattanti.
第十二条 其次，那个充满诸法的，即对众比库有喜爱之心，是生喜悦；生敬重；为了帮助聚合；为断除争执；为利益和合；为统一心境；且不灭失不破坏。称为运行，表示存在、发生、运作。
3. Nissāraṇīyasuttavaṇṇanā第三《出离经》注释
§13
13. Tatiye nissāraṇīyā dhātuyoti nissaraṇadhātuyova. Mettā hi kho me cetovimuttīti ettha paccanīkadhammehi vimuttattā tikacatukkajjhānikā mettāva mettācetovimutti nāma . Bhāvitāti vaḍḍhitā. Bahulīkatāti punappunaṃ katā. Yānīkatāti yuttayānasadisā katā. Vatthukatāti patiṭṭhā katā. Anuṭṭhitāti adhiṭṭhitā. Paricitāti samantato citā ācitā upacitā. Susamāraddhāti suppaguṇakaraṇena suṭṭhu samāraddhā. Pariyādāya tiṭṭhatīti pariyādiyitvā gahetvā tiṭṭhati. Mā hevantissa vacanīyoti yasmā abhūtabyākaraṇaṃ byākaroti, tasmā ‘‘mā evaṃ bhaṇī’’ti vattabbo. Yadidaṃ mettācetovimuttīti yā ayaṃ mettācetovimutti, idaṃ nissaraṇaṃ byāpādassa, byāpādato nissaṭāti attho. Yo pana mettāya tikacatukkajjhānato vuṭṭhito saṅkhāre sammasitvā tatiyamaggaṃ patvā ‘‘puna byāpādo natthī’’ti tatiyaphalena nibbānaṃ passati, tassa cittaṃ accantanissaraṇaṃ byāpādassa. Etenupāyena sabbattha attho veditabbo.
第十三条所谓第三解脱界，实为解脱界之一类。慈心者，即心智得解脱的义，是由于依赖对境的解脱，经历三种、四种禅那的修习，称为慈心，是已发展和增进者。多行者者，谓反复修习。依止者者，谓依循适当之道。具足者者，谓已确立。稳固者者，谓已安住。周知者者，谓对境界全面熟知，无所迷乱。善调者者，谓以善巧具足善法而能善调。持守者者，谓持守不失。不可言某后二者，因所言为无实体之作意，应说“勿如此言”。此所谓慈心解脱，即为烦恼之解脱，以烦恼止息为义。曾由慈心修三、四禅而生起智慧，破坏结使而达第三圣道，见“烦恼已灭”之第三圣果。如是其心为烦恼彻底死灭之解脱。由此法推之，理应普遍适用。
Animittācetovimuttīti balavavipassanā. Dīghabhāṇakā pana arahattaphalasamāpattīti vadanti. Sā hi rāganimittādīnañceva rūpanimittādīnañca niccanimittādīnañca abhāvā animittāti vuttā. Nimittānusārīti vuttappabhedaṃ nimittaṃ anusaraṇasabhāvaṃ.
所谓无缘相心解脱，即为精进般若。长篇论师谓此即阿拉汉果之境。所谓无缘相者，断除诸贪缘相、色缘相与常相，故称无缘相。缘相顺应，谓顺从境相的性质之差别。
Asmīti asmimāno. Ayamahamasmīti pañcasu khandhesu ayaṃ nāma ahaṃ asmīti. Ettāvatā arahattaṃ byākataṃ hoti. Vicikicchākathaṃkathāsallanti vicikicchābhūtaṃ kathaṃkathāsallaṃ. Mā hevantissa vacanīyoti sace te paṭhamamaggavajjhā vicikicchā uppajjati, arahattabyākaraṇaṃ micchā hoti, tasmā ‘‘mā abhūtaṃ gaṇhī’’ti vāretabbo. Asmītimānasamugghātoti arahattamaggo. Arahattamaggaphalavasena hi nibbāne diṭṭhe puna asmimāno natthīti arahattamaggo ‘‘asmīti mānasamugghāto’’ti vutto. Iti imasmiṃ sutte abhūtabyākaraṇaṃ nāma kathitaṃ.
所谓『我』，谓我执。此我执者，在五蕴中即是『我我执』之名。由此可明确佛果义理。疑惑分别谓疑惑之不存在，以及疑惑如何分别。不可言某，为若第一圣道虽生疑，却非阿拉汉果相，故应拒绝诳言“有所不存在”。所谓我执之灭，谓阿拉汉道详尽究竟，因阿拉汉道果证涅槃时，无我执之见，故名阿拉汉道‘我执之灭’。此经中所说无实体之作意，即此义也。
4. Bhaddakasuttavaṇṇanā第四《善妙经》注释
§14
14. Catutthe na bhaddakanti na laddhakaṃ. Tattha yo hi bhītabhīto marati, tassa na bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti. Yo apāye paṭisandhiṃ gaṇhāti, tassa na bhaddikā kālakiriyā hoti. Kammārāmotiādīsu āramaṇaṃ ārāmo, abhiratīti attho. Vihārakaraṇādimhi navakamme ārāmo assāti kammārāmo. Tasmiṃyeva kamme ratoti kammarato. Tadeva kammārāmataṃ punappunaṃ yuttoti anuyutto. Esa nayo sabbattha. Ettha ca bhassanti ālāpasallāpo. Niddāti soppaṃ. Saṅgaṇikāti gaṇasaṅgaṇikā. Sā ‘‘ekassa dutiyo hoti, dvinnaṃ hoti tatiyako’’tiādinā nayena veditabbā. Saṃsaggoti dassanasavanasamullāpasambhogakāyasaṃsaggavasena pavatto saṃsaṭṭhabhāvo. Papañcoti taṇhādiṭṭhimānavasena pavatto madanākārasaṇṭhito kilesapapañco. Sakkāyanti tebhūmakavaṭṭaṃ. Sammā dukkhassa antakiriyāyāti hetunā nayena sakalavaṭṭadukkhassa parivaṭumaparicchedakaraṇatthaṃ. Magoti magasadiso. Nippapañcapadeti nibbānapade. Ārādhayīti paripūrayi taṃ sampādesīti.
第十四条谓非善法亦非恶法。谓恐惧畏惧时死者，其死非善死。复得地狱再生者，其劳役时非善事。谓善业所造之栖身处谓安宅，乐受其身之义。谓在作业中而为乐者为作业乐者。乐者谓所乐常反复之意，此义普遍适用。又言至多为空谈闲言。睡眠谓眼罩之义。聚集谓集合。谓“第一为一，第二为二，第三为三”等法，应区分以辨此理。亲近谓由见闻知识等起亲近，故有亲密在一起。散乱谓由渴爱等起贪著，故起烦恼散乱。取我者谓执我身轮回。善苦终结之理，以分别道理能绕过苦之轮回。道谓途径。无散乱谓涅槃境。
5. Anutappiyasuttavaṇṇanā第五《应追悔经》注释
§15
15. Pañcame anutappāti anusocitabbā anutāpakārī. Imesu dvīsupi suttesu gāthāsu ca vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitaṃ.
第十五条谓忏悔者，应当悔过，非悔过者也。在这两苦经与偈文中，论述轮回及涅槃之义。
6. Nakulapitusuttavaṇṇanā6. 那咖喇父经注释
§16
16. Chaṭṭhe bāḷhagilānoti adhimattagilāno. Etadavocāti sāmikassa bhesajjaṃ katvā byādhiṃ vūpasametuṃ asakkontī idāni sīhanādaṃ naditvā saccakiriyāya byādhiṃ vūpasametuṃ santike nisīditvā etaṃ ‘‘mā kho tva’’ntiādivacanaṃ avoca. Sāpekkhoti sataṇho. Na nakulamātāti ettha na-kāro na sakkhatīti evaṃ parapadena yojetabbo. Santharitunti nicchiddaṃ kātuṃ, saṇṭhapetunti attho. Veṇiṃ olikhitunti eḷakalomāni kappetvā vijaṭetvā veṇiṃ kātuṃ.
第十六条谓盛重病。此谓主人施药治病时，虽不能使病除，但是坐于侧旁，以真实力行治疗病患时，发出如狮吼之勇猛语。谓百倍强悍。非家长母者，此处指无为非肉身，上述意当以此意结合法文连用。止息谓断绝。书写指以荆竹毛发等作笔写字之行为。
Aññaṃ gharaṃ gamissatīti aññaṃ sāmikaṃ gaṇhissati. Soḷasa vassāni gahaṭṭhakaṃ brahmacariyaṃ samāciṇṇanti ito soḷasavassamatthake gahaṭṭhabrahmacariyavāso samāciṇṇo. Dassanakāmatarāti atirekena dassanakāmā. Imehi tīhi aṅgehi sīhanādaṃ naditvā ‘‘iminā saccena tava sarīre byādhi phāsu hotū’’ti saccakiriyaṃ akāsi.
“将去他宅”，意指将持有他物。比库在此教法中经过十六年如法的家庭梵行修习，达成距离十六年家庭梵行生活之目的，成为家庭梵行生活者。因渴望受见，单独生起受见欲。以这三种因素发出狮子吼：“以此事实令你身疾病得轻松”，说出了真实誓言。
Idāni bhagavantaṃ sakkhiṃ katvā attano sīlādiguṇehipi saccakiriyaṃ kātuṃ siyā khopana tetiādimāha. Tattha paripūrakārinīti samattakārinī. Cetosamathassāti samādhikammaṭṭhānassa. Ogādhappattāti ogādhaṃ anuppavesaṃ pattā. Patigādhappattāti patigādhaṃ patiṭṭhaṃ pattā. Assāsappattāti assāsaṃ avassayaṃ pattā. Vesārajjappattāti somanassañāṇaṃ pattā. Aparappaccayāti parappaccayo vuccati parasaddhā parapattiyāyanā, tāya virahitāti attho. Imehi tīhi aṅgehi attano guṇe ārabbha saccakiriyaṃ akāsi. Gilānā vuṭṭhitoti gilāno hutvā vuṭṭhito. Yāvatāti yattikāyo. Tāsaṃ aññatarāti tāsaṃ antare ekā. Anukampikāti hitānukampikā. Ovādikāti ovādadāyikā. Anusāsikāti anusiṭṭhidāyikā.
现在作成供佛之物以供奉世尊，并以自己身戒等功德也能立誓，教导不可怒恚等。其处曰圆满成就者，即完善负责之义。心定者，是指具备禅定之起处。未入地者，谓未得禅路入口。住守地得，是指安住禅路。得气息者，得气息调控。得愉快心知者，是获得安乐知觉。亲他因者，是指缘他之信心谓远离。以此三具因，于自身功德上起真实誓言。患已起者，谓病已发生。终止至某处，谓在其间止息。慈悲者，谓利益慈悲。教诲者，谓有指导之义。训诫者，谓促成遵行之义。
7. Soppasuttavaṇṇanā7. 索巴经注释
§17
17. Sattame paṭisallānā vuṭṭhitoti ekībhāvāya dhammanijjhānakkhantito phalasamāpattivihārato vuṭṭhito. Yathāvihāranti attano attano vasanavihāraṃ. Navāti pabbajjāya navakā. Te pañcasatamattā ahesuṃ. Kākacchamānāti kākasaddaṃ karontā dante khādantā. Therāti thirabhāvaṃ pattā. Tena noti tena nu. Seyyasukhādīni heṭṭhā vuttatthāneva. Raṭṭhikoti yo raṭṭhaṃ bhuñjati. Pettaṇikoti yo pitarā bhuttānubhuttaṃ bhuñjati. Senāpatikoti senāya jeṭṭhako. Gāmagāmaṇikoti gāmabhojako. Pūgagāmaṇikoti gaṇajeṭṭhako. Avipassakokusalānaṃ dhammānanti kusalānaṃ dhammānaṃ anesako agavesako hutvā. Bodhipakkhiyānaṃ dhammānanti sattatiṃsāya bodhipakkhiyadhammānaṃ.
第十七讲。第七专处，是指对法断欲寂灭，或称实现果位而起。与自身修习生活相应。出家九十年，已成五百余人。啄木鸟啄声，指啄木鸟鸣叫并啄食。长老者，谓长老身份。谓“非是”、“如此否，”皆应验于前述所说之安乐或他处。国者，即国土享用者。父子者，即父母已生活者。军长，即军队首长。乡村村长，即村庄粮食主。族长，即部族之尊长。为不彻察善行之领导者。菩提分之法，为三十七菩提分法。
8. Macchabandhasuttavaṇṇanā8. 鱼夫经注释
§18
18. Aṭṭhame macchikanti macchaghātakaṃ. Hatthinā yātīti hatthiyāyī. Paratopi eseva nayo. Vajjheti vadhitabbe. Vadhāyanīteti vadhāya upanīte. Pāpakena manasāti lāmakena vadhakacittena. Pāḷiyaṃ pana vadhāyupanīteti likhanti. Māgavikoti migaghātako. Ko pana vādo manussabhūtanti yo manussabhūtaṃ pāpakena manasā anupekkhati, tassa sampattiyā abhāve kimeva vattabbaṃ. Idaṃ pāpakassa kammuno aniṭṭhaphalabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Yesaṃ pana tādisaṃ kammaṃ karontānampi yasapaṭilābho hoti, tesaṃ taṃ akusalaṃ nissāya kusalaṃ vipaccatīti veditabbaṃ . Tena panassa akusalakammena upahatattā vipāko na ciraṭṭhitiko hoti. Imasmiṃ sutte akusalapakkhova kathito.
第十八讲。渔夫，即捕鱼者。象骑者，即骑象者。猎杀者，即猎杀动物。其次亦同。问“应当如何处置？”谓以恶念杀害。他们记载“怀杀意”。猎杀者，即捕获猎物者。称为猎者者。若有人以恶念对待人为，谓无所得者，何以应处？此恶业显示其不善果报。虽有此等恶人，若其因恶转善而得不赔之果，则应知为何。因恶业受伤害，其果报不久长。此文中以不善面论之。
9. Paṭhamamaraṇassatisuttavaṇṇanā9. 第一死随念经注释
§19
19. Navame nātiketi evaṃnāmake gāme. Giñjakāvasatheti iṭṭhakāmaye pāsāde. Amatogadhāti nibbānogadhā, nibbānapatiṭṭhāti attho. Bhāvetha noti bhāvetha nu. Maraṇassatinti maraṇassatikammaṭṭhānaṃ. Aho vatāti patthanatthe nipāto. Bahuṃvata me kataṃ assāti tumhākaṃ sāsane mama kiccaṃ bahu kataṃ assa. Tadantaranti taṃ antaraṃ khaṇaṃ okāsaṃ. Assasitvā vā passasāmīti ettha assāso vuccati anto pavisanavāto, passāso bahi nikkhamanavāto. Iti ayaṃ bhikkhu yāva anto paviṭṭhavāto bahi nikkhamati, bahi nikkhanto vāto anto pavisati, tāva jīvitaṃ patthento evamāha. Dandhanti mandaṃ garukaṃ asīghappavattaṃ. Āsavānaṃ khayāyāti arahattaphalatthāya. Imasmiṃ sutte maraṇassati arahattaṃ pāpetvā kathitāti.
第十九讲。第九讲。村名“犹如此名”，称此村。忿怒者，是指心生嗔恨者。无上涅槃者，是指涅槃之所。涅槃所在者，即涅槃之义。愿意之谓问。死作业者，是指关于死亡之修习。感叹作头，谓表示叹息。曾多次受成就者，即在汝教法中我多有成就。间隔者谓时刻机缘。气息出入谓气息内外进出，名为吸气，呼气。此即比库生死之间，外出入之状况。缓慢、沉重、转动不疾速谓此状。净灭烦恼者，谓净灭烦恼以得阿拉汉果。文中说于此教法讲说必定阿拉汉。
10. Dutiyamaraṇassatisuttavaṇṇanā10. 第二死随念经注释
§20
20. Dasame patigatāyāti paṭipannāya. Iti paṭisañcikkhatīti evaṃ paccavekkhati. So mamassa antarāyoti ettha tividho antarāyo jīvitantarāyo, samaṇadhammantarāyo, puthujjanakālakiriyaṃ karontassa saggantarāyo ceva maggantarāyo cāti. Taṃ sabbampi sandhāyevamāha. Byāpajjeyyāti ajiṇṇakādivasena vipajjeyya. Adhimattoti balavā. Chandoti kattukamyatāchando. Vāyāmoti payogavīriyaṃ. Ussāhoti ussāpanavīriyaṃ. Ussoḷhīti sampādanavīriyaṃ. Appaṭivānīti anukkaṇṭhanā appaṭisaṅgharaṇā. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
第二十讲。弃离者谓已背弃。谓如此回顾反观。所谓阻碍，谓生命障碍、有漏法障碍、外道作业障碍、杂染之道与果障碍等三种阻碍。对此皆约言。不能遭受谓遭受不宜。强力者，谓强盛。欲念者，谓有所谋求之欲望。努力者，即努力精进。发奋者，即发起精进。建立者，即成就精进。无嫉妒者，谓无嫉恨无怨。其余全为完全究竟。
Sāraṇīyavaggo dutiyo. · 可喜品第二。