(21) 1. Kimilavaggo · (21) 1. 虫品义注
(21) 1. Kimilavaggo(21) 1. 吉米喇品
1. Kimilasuttavaṇṇanā1. 吉米喇经注释
§201
201. Pañcamassa paṭhame kimilāyanti evaṃnāmake nagare. Niculavaneti mucalindavane. Etadavocāti ayaṃ kira thero tasmiṃyeva nagare seṭṭhiputto satthu santike pabbajitvā pubbenivāsañāṇaṃ paṭilabhi. So attanā nivutthaṃ khandhasantānaṃ anussaranto kassapadasabalassa sāsanosakkanakāle pabbajitvā catūsu parisāsu sāsane agāravaṃ karontīsu nisseṇiṃ bandhitvā pabbataṃ āruyha tattha samaṇadhammaṃ katvā attano nivutthabhāvaṃ addasa. So ‘‘satthāraṃ upasaṅkamitvā taṃ kāraṇaṃ pucchissāmī’’ti etaṃ ‘‘ko nu kho, bhante’’tiādivacanaṃ avoca.
201. 在第五章第一条中,记载于名为“如此”的城镇里,有“尼拘罗伐涅地”即“穆查林陀园”的说法。经文记述:当时有一尊长老在该城镇中,乃富商之子,他皈依于世尊侧,得见前世之记忆。该长老自觉已断尽烦恼蕴的连续,不忘世尊卡萨巴达沙的教法,恰逢教法宣说时,他在四众舍中受具足戒后,没有对教法生起轻慢,而是系好袈裟后登上山顶,于彼处修习沙门法,洞见自心已断灭的状态。于是他说:“我当亲近师长,询其因由。”由此启示发问“‘师长啊,为什么会有此因?’”等语句。
Satthari agāravā viharanti appatissāti satthari gāravañceva jeṭṭhakabhāvañca anupaṭṭhapetvā viharanti. Sesesupi eseva nayo. Tattha cetiyaṅgaṇādīsu chattaṃ dhāretvā upāhanā āruyha vicaranto nānappakārañca niratthakakathaṃ kathento satthari agāravo viharati nāma. Dhammassavanagge pana nisīditvā niddāyanto ceva nānappakārañca niratthakakathaṃ kathento dhamme agāravo viharati nāma. Saṅghamajjhe bāhāvikkhepakaṃ nānattakathaṃ kathento theranavamajjhimesu ca cittīkāraṃ akaronto saṅghe agāravo viharati nāma. Sikkhaṃ aparipūrento sikkhāya agāravo viharati nāma. Aññamaññaṃ kalahabhaṇḍanādīni karonto aññamaññaṃ agāravo viharati nāma. Dutiyaṃ uttānatthameva.
师长处安住时,当保持恭敬,且不失敬意及年长者之尊重。此乃常行之道。若在佛塔及供养场所,撑伞搭凉棚,或优游自在行走谈论无益之事,此属对师长生起轻慢。若在法会中席位上坐卧谈论无用之谈,此谓对法生轻慢。若在僧团中离席怠慢,谈论差异之事,责难长老,此谓对僧团生轻慢。若学业未毕而对修学生起轻慢,此谓对修习生轻慢。若互相起争执怀疑,彼此生轻慢,谓对同门生轻慢。此为第二章之要点。
3. Assājānīyasuttavaṇṇanā3. 良马经注释
§203-204
203-204. Tatiye ajjavenāti ujubhāvena avaṅkagamanena. Javenāti padajavena. Maddavenāti sarīramudutāya. Khantiyāti adhivāsanakkhantiyā. Soraccenāti sucisīlatāya. Bhikkhuvāre ajjavanti ñāṇassa ujukagamanaṃ. Javoti sūraṃ hutvā ñāṇassa gamanabhāvo. Maddavanti sīlamaddavaṃ. Khantīti adhivāsanakkhantiyeva. Soraccaṃ sucisīlatāyeva. Catutthe pañca balāni missakāni kathitāni.
203-204节谓:第三者“阿阇耶”即以坦率与从容的步态来表现其名。所谓阿阇耶者,步履稳健;“阇耶”者,踏步疾速;“摩达”者,身心柔和;“堪提”者,耐心忍耐;“娑拉车”者,清净持戒。比库阿阇耶指智慧之行进端正;阇耶指勇猛前行之态;摩达指行为柔和;堪提指耐心;娑拉车指戒律清净。第四处言及五种失误与偏差。
5. Cetokhilasuttavaṇṇanā5. 心荒芜经注释
§205
205. Pañcame cetokhilāti cittassa thaddhabhāvā, kacavarabhāvā, khāṇukabhāvā. Satthari kaṅkhatīti satthu sarīre vā guṇe vā kaṅkhati. Sarīre kaṅkhamāno ‘‘dvattiṃsavarapurisalakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ nāma sarīraṃ atthi nu kho natthī’’ti kaṅkhati, guṇe kaṅkhamāno ‘‘atītānāgatapaccuppannajānanasamatthaṃ sabbaññutaññāṇaṃ atthi nu kho natthī’’ti kaṅkhati. Vicikicchatīti vicinanto kicchati, dukkhaṃ āpajjati, vinicchetuṃ na sakkoti. Nādhimuccatīti evametanti adhimokkhaṃ na paṭilabhati. Na sampasīdatīti guṇesu otaritvā nibbicikicchabhāvena pasīdituṃ anāvilo bhavituṃ na sakkoti. Ātappāyāti kilesasantāpakavīriyakaraṇatthāya. Anuyogāyāti punappunaṃ yogāya. Sātaccāyāti satatakiriyāya. Padhānāyāti padahanatthāya. Ayaṃ paṭhamo cetokhiloti ayaṃ satthari vicikicchāsaṅkhāto paṭhamo cittassa thaddhabhāvo evametassa bhikkhuno appahīno hoti.
205节谓:第五者名为“心勤惰”,是指心意摇动不定、优柔寡断、挖苦挑剔。对师长怀疑者即对师身及其法行生疑者。某者疑惑谓:“此与二十三名贵者相似之身躯,是否真实存在?是否虚幻?”对师长所怀疑品性者谓:“彼对过往、未来现前之知,是否通达无碍?是否虚无?”疑难者犹如审视时痛苦难耐,难以终止思绪。不能超脱所迷疑惑。不能平息诸失意。心起躁动,为破烦恼之猛勇。再三努力。勤勤恳恳。全力以赴。此为第一种摇动心态,是此长老最先弃绝的疑悔状态。
Dhammeti pariyattidhamme ca paṭivedhadhamme ca. Pariyattidhamme kaṅkhamāno ‘‘tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ caturāsītidhammakkhandhasahassānīti vadanti, atthi nu kho etaṃ natthī’’ti kaṅkhati. Paṭivedhadhamme kaṅkhamāno ‘‘vipassanānissando maggo nāma, magganissandaṃ phalaṃ nāma, sabbasaṅkhārapaṭinissaggo nibbānaṃ nāmāti vadanti, taṃ atthi nu kho natthī’’ti kaṅkhati. Saṅghe kaṅkhatīti ‘‘ujuppaṭipanno’’tiādīnaṃ padānaṃ vasena ‘‘evarūpaṃ paṭipadaṃ paṭipanno cattāro maggaṭṭhā cattāro phalaṭṭhāti aṭṭhannaṃ puggalānaṃ samūhabhūto saṅgho nāma atthi nu kho natthī’’ti kaṅkhati. Sikkhāya kaṅkhamāno ‘‘adhisīlasikkhā nāma adhicittaadhipaññāsikkhā nāmāti vadanti, sā atthi nu kho natthī’’ti kaṅkhati. Ayaṃ pañcamoti ayaṃ sabrahmacārīsu kopasaṅkhāto pañcamo cittassa thaddhabhāvo kacavarabhāvo khāṇukabhāvo.
所谓“法”为世间流传之法及宣讲之法。流传之法持疑者问:“佛陀传言三藏共四十八万八千法蕴,真有此数乎?”宣讲之法持疑者问:“观法依止之道与依止果、舍断一切造作即涅槃,果真有此理乎?”对僧团怀疑者谓:“所谓‘正行’等语出于正道,集结八正道四果之众,是为僧团,真有此团乎?”对修学生怀疑者谓:“所谓高戒、高心、高智之修学,实确存在乎?”此第五心态,即在行者中称为怀疑师长品行之第一种摇动心态。
6. Vinibandhasuttavaṇṇanā6. 系缚经注释
§206
206. Chaṭṭhe cetasovinibandhāti cittaṃ vinibandhitvā muṭṭhiyaṃ katvā viya gaṇhantīti cetasovinibandhā. Kāmeti vatthukāmepi kilesakāmepi. Kāyeti attano kāye. Rūpeti bahiddhārūpe. Yāvadatthanti yattakaṃ icchati, tattakaṃ. Udarāvadehakanti udarapūraṃ. Tañhi udaraṃ avadehanato udarāvadehakanti vuccati. Seyyasukhanti mañcapīṭhasukhaṃ, utusukhaṃ vā. Passasukhanti yathā samparivattakaṃ sayantassa dakkhiṇapassa vāmapassānaṃ sukhaṃ hoti, evaṃ uppannasukhaṃ. Middhasukhanti niddāsukhaṃ. Anuyuttoti yuttappayutto viharati. Paṇidhāyāti patthayitvā. Sīlenātiādīsu sīlanti catupārisuddhisīlaṃ. Vatanti vatasamādānaṃ. Tapoti tapacaraṇaṃ. Brahmacariyanti methunavirati. Devo vā bhavissāmīti mahesakkhadevo vā bhavissāmi. Devaññataro vāti appesakkhadevesu vā aññataroti.
206节谓:第六者名为“意束缚”,谓心意被束缚拘挛,难获自由,故称意之束缚。所谓“贪”即欲求之情,“贪”包括对世俗与杂染欲望的取恋。所谓“身”即自身所具之身躯。所谓“色”即外在之形色。所谓“犹何为物”即“以所欲为所,是所欲”。所谓“腹漏”谓腹中满盈之物。由腹之充盈而被称为腹漏。所谓“卧具乐”谓床垫坐具之舒适,或时节气候之适乐。所谓“眼乐”谓如卧床朝夕转动时之南北方向的舒适。所谓“倦乐”即睡意畅快。所谓“相随”谓伴随共处。所谓“志向”即内心专注目标。所谓“勤劳”谓努力奋发。此为该节对第六心态意之详细说明。
7-8. Yāgusuttādivaṇṇanā7-8. 粥经等注释
§207-208
207-208. Sattame vātaṃ anulometīti vātaṃ anulometvā harati. Vatthiṃ sodhetīti dhamaniyo suddhā karoti. Āmāvasesaṃ pācetīti sace āmāvasesakaṃ hoti, taṃ pāceti. Aṭṭhame acakkhussanti na cakkhūnaṃ hitaṃ, cakkhuṃ visuddhaṃ na karoti.
207-208. 第七风者谓顺风,风顺时随风而行。洁净血脉者谓使血管清净。若有月终病者则医之,若为月终病则治愈之。第八者谓无目者,对眼无利益,不使眼净。
9. Gītassarasuttavaṇṇanā九、《歌咏声经》注释
§209
209. Navame āyatakenāti dīghena, paripuṇṇapadabyañjanakaṃ gāthāvattañca vināsetvā pavattena. Sarakuttimpi nikāmayamānassāti evaṃ gītassaro kātabboti sarakiriyaṃ patthayamānassa. Samādhissa bhaṅgo hotīti samathavipassanācittassa vināso hoti.
209. 第九者谓增长处者,谓借长时间,去除充满音节及韵律诗句,通过吟唱清除。谓作萨拉库提时应如此作,教导上下行唱。禅定破坏者,谓止禅与观禅心灭者。
10. Muṭṭhassatisuttavaṇṇanā十、《失念经》注释
§210
210. Dasame dukkhaṃ supatīti nānāvidhaṃ supinaṃ passanto dukkhaṃ supati. Dukkhaṃ paṭibujjhatīti paṭibujjhantopi uttasitvā salomahaṃso paṭibujjhati. Imasmiṃ sutte satisampajaññaṃ missakaṃ kathitaṃ.
210. 第十者谓痛苦睡者,是以各样不同的睡态视之皆为苦。能觉苦者,即使觉醒且张开眼也觉苦,如孤鸿张翅觉苦。此经文中对念虑正知有所误解。
Kimilavaggo paṭhamo. · 基米拉品第一。