三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页义注经藏义注增支部义注(16) 1. 正法品义注

(16) 1. Saddhammavaggo · (16) 1. 正法品义注

8 段 · CSCD 巴利原典
(16) 1. Saddhammavaggo(十六)1. 正法品
1. Paṭhamasammattaniyāmasuttavaṇṇanā1. 第一正性决定经注释
§151
151. Catutthassa paṭhame abhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattanti kusalesu dhammesu sammattabhūtaṃ magganiyāmaṃ okkamituṃ abhabbo abhājanaṃ. Kathaṃ paribhotītiādīsu ‘‘kiṃ kathā nāma esā’’ti vadanto kathaṃ paribhoti nāma. ‘‘Kiṃ nāmesa katheti, kiṃ ayaṃ jānātī’’ti vadanto kathikaṃ paribhoti nāma. ‘‘Mayaṃ kiṃ jānāma, kuto amhākaṃ etaṃ sotuṃ bala’’nti vadanto attānaṃ paribhoti nāma. Vipariyāyena sukkapakkho veditabbo.
第四品第一,不能进入戒律约束者谓之不随法者。随法,即顺习善法之法。顺行善法者,称为随善法故。若不随法,即不摄持、不能护持戒法者。如何称为不随法?有言说及其起初等,于是诘问曰:『此名何说?』谓说者,何所称?谓此人所知晓者何所言?是谓言说者随法。又云:『我等所知为何?我等何以具此耳力?』此即自谓谓我违法,名为不随法。以颠倒观见,于善法境应知如是。
2. Dutiyasammattaniyāmasuttavaṇṇanā2. 第二正性决定经注释
§152
152. Dutiye anaññāte aññātamānīti aviññātasmiṃyeva ‘‘viññātamidaṃ mayā’’ti evaṃmānī.
第二,彼于未所知者,谓为知己所不知。于未明知之境,唯自谓『此乃我所知』,此称为疑慢。
3. Tatiyasammattaniyāmasuttavaṇṇanā3. 第三正性决定经注释
§153
153. Tatiye makkhī dhammaṃ suṇātīti makkhī hutvā guṇamakkhanacittena dhammaṃ suṇāti. Upārambhacittoti niggahāropanacitto. Randhagavesīti guṇarandhaṃ guṇacchiddaṃ gavesanto.
第三,如苍蝇听法者,如是以芒蜜塗心,闻法。所谓烦恼心,乃执缚之心。谓执缚缠绕,牵引附着者也。
4. Paṭhamasaddhammasammosasuttavaṇṇanā4. 第一正法混乱经注释
§154
154. Catutthe na sakkaccaṃ dhammaṃ suṇantīti ohitasotā sukatakārino hutvā na suṇanti . Na pariyāpuṇantīti yathāsutaṃ dhammaṃ vaḷañjantāpi sakkaccaṃ na vaḷañjenti. Pañcamaṃ uttānameva.
第四,无正念听闻法者,即为有亏损者,不能如法听闻。虽复持戒,调柔法法,亦不能遍摄尽持。第五见上。
6. Tatiyasaddhammasammosasuttavaṇṇanā6. 第三正法混乱经注释
§156
156. Chaṭṭhe appaṭisaraṇoti appatiṭṭho. Ācariyā hi suttantassa paṭisaraṇaṃ nāma, tesaṃ abhāvā appaṭisaraṇo hoti. Sesamettha heṭṭhā vuttanayameva.
第六,无护法,即无守护者。师者谓辞典之守护,无此故,无护法。其余义当后述。
7. Dukkathāsuttavaṇṇanā7. 恶说经注释
§157
157. Sattame puggalaṃ upanidhāyāti taṃ taṃ puggalaṃ upanikkhipitvā, sakkhiṃ katvāti attho. Kacchamānāyāti kathiyamānāya. Sesamettha aṭṭhamañca uttānatthamevāti.
第七,谓将一人暂置于其所,喻谓为见证。谓正在议论之意。其余第八复见上文。
9. Udāyīsuttavaṇṇanā9. 伍答夷经注释
§159
159. Navame anupubbiṃ kathaṃ kathessāmīti dānānantaraṃ sīlaṃ, sīlānantaraṃ sagganti evaṃ desanānupubbiṃ kathaṃ vā, yaṃ yaṃ suttapadaṃ vā gāthāpadaṃ vā nikkhittaṃ hoti, tassa tassa anurūpakathaṃ kathessāmīti cittaṃ upaṭṭhapetvā paresaṃ dhammo desetabbo. Pariyāyadassāvīti tassa tassa atthassa taṃ taṃ kāraṇaṃ dassento. Kāraṇañhi idha pariyāyoti vuttaṃ. Anuddayataṃ paṭiccāti ‘‘mahāsambādhappatte satte sambādhato mocessāmī’’ti anukampaṃ āgamma. Na āmisantaroti na āmisahetuko, attano catupaccayalābhaṃ anāsīsantoti attho. Attānañca parañca anupahaccāti attukkaṃsanaparavambhanādivasena attānañca parañca guṇupaghātena anupahantvā.
159. 第九题,关于逐渐次第如何陈说?继此是布施,布施之后是戒,戒之后是天。以此分阶次第进行说法,无论是经文语句或偈颂句子,皆应随其义理而分别说明。心中先立此念,即应为他人宣说法义。所谓"轮转显现",是说明各义的因缘如何。因缘,正如此处称为轮转。缘起即根据“大因缘成就,于缘起时当从缘起而解脱”,这是出于慈悲之念。非是贪染外物,亦非依他缘起,而是自己不染获四缘生法的意思。自己及他人皆不伤害,即不恶口谤法,亦无背离伤损自己与他人之善法。
10. Duppaṭivinodayasuttavaṇṇanā10. 难遣除经注释
§160
160. Dasame duppaṭivinodayāti yāni hassādīni kiccāni nipphādetuṃ ṭhānāni uppannāni honti, tesu matthakaṃ asampattesu antarāyeva dunnīhārā duvikkhambhayā honti. Paṭibhānanti kathetukāmatā vuccati. Imāni pañca duppaṭivinodayāni, na suppaṭivinodayāni. Upāyena pana kāraṇena anurūpāhi paccavekkhaṇaanusāsanādīhi sakkā paṭivinodetunti.
160. 第十题,不良娱乐,是指诸如戏谑等行为,用以消除烦恼的场所随缘而生。在这些场所中,耗费心力无法得益,反而生诸阻碍、烦恼与畏惧。临时随意应辩称为"口舌应答"。这五种不良娱乐,非称为良善之娱乐。然而,凭借巧妙的方便与因缘,依据观察辨析与指引教示,亦可加以恰当的应对和消遣。
Saddhammavaggo paṭhamo. · 正法品第一