(15) 5. Tikaṇḍakīvaggo · (15) 5. 提咖恩达基品义注
(15) 5. Tikaṇḍakīvaggo（十五）第五 提甘达基品
1. Avajānātisuttavaṇṇanā第一 轻蔑经注释
§141
141. Pañcamassa paṭhame saṃvāsenāti ekatovāsena. Ādeyyamukhoti ādiyanamukho, gahaṇamukhoti attho. Tamenaṃ datvā avajānātīti ‘‘ayaṃ dinnaṃ paṭiggahetumeva jānātī’’ti evaṃ avamaññati. Tamenaṃ saṃvāsena avajānātīti appamattake kismiñcideva kujjhitvā ‘‘jānāmahaṃ tayā katakammaṃ, ettakaṃ addhānaṃ ahaṃ kiṃ karonto vasiṃ, nanu tuyhameva katākataṃ vīmaṃsanto’’tiādīni vattā hoti. Atha itaro ‘‘addhā koci mayhaṃ doso bhavissatī’’ti kiñci paṭippharituṃ na sakkoti. Taṃ khippaññeva adhimuccitā hotīti taṃ vaṇṇaṃ vā avaṇṇaṃ vā sīghameva saddahati. Saddahanaṭṭhena hi ādānena esa ādiyanamukhoti vutto. Ādheyyamukhoti pāḷiyā pana ṭhapitamukhoti attho. Magge khaṭaāvāṭo viya āgatāgataṃ udakaṃ vaṇṇaṃ vā avaṇṇaṃ vā saddahanavasena sampaṭicchituṃ ṭhapitamukhoti vuttaṃ hoti.
第一，第五法为『同步眼』，意指同一时住。『Ādeyyamukha』者，即『先起面』，『gahaṇamukha』者意为含摄面。由此给予而不解者，即误解为『此为赠与故必知』，因而轻视。依此同步而不解者，是无智者于某一处稍有违犯时，心生：“我知尔所作事，既受如此报，岂非尔自所为，当审视之乎？”等说。又有人云：“其中必有过失归于我。”欲反驳而不能者。此念速被断除，无论言辞美恶，皆迅速止息。以速断处言，此正是以给予作面。【Ādheyyamukha】巴利文略作【ṭhapitamukha】义同。正如路途上来往之水，以颜色和味俱全予以区分，【ṭhapitamukha】即是此义。
Ittarasaddhoti parittakasaddho. Kusalākusale dhamme na jānātītiādīsu kusale dhamme ‘‘ime kusalā’’ti na jānāti, akusale dhamme ‘‘ime akusalā’’ti na jānāti. Tathā sāvajje sadosadhamme ‘‘ime sāvajjā’’ti, anavajje ca niddosadhamme ‘‘ime anavajjā’’ti, hīne hīnāti, paṇīte paṇītāti. Kaṇhasukkasappaṭibhāgeti ‘‘ime kaṇhā sukke paṭibāhetvā ṭhitattā sappaṭibhāgā nāma, ime ca sukkā kaṇhe paṭibāhitvā ṭhitattā sappaṭibhāgā’’ti na jānāti.
『Ittarasaddha』意为片言信解。举例言之，善恶法不通达时，善法不知谓之“此为善法”，恶法不知谓之“此为恶法”；如是狡诈伪劣法不称“此为狡诈”，非狡诈贪染法亦不知“非狡诈”；低劣称为低劣，纯洁称为纯洁。『Kaṇhasukkasappaṭibhāga』谓：“此谓由暗处对明处所破坏者为破部分，反之亦然，”对此亦不通达认识。
2. Ārabhatisuttavaṇṇanā第二 奋起经注释
§142
142. Dutiye ārabhati ca vippaṭisārī ca hotīti āpattivītikkamanavasena ārabhati ceva, tappaccayā ca vippaṭisārī hoti. Cetovimuttiṃ paññāvimuttinti arahattasamādhiñceva arahattaphalañāṇañca. Nappajānātīti anadhigatattā na jānāti. Ārabhati na vippaṭisārī hotīti āpattiṃ āpajjati, vuṭṭhitattā pana na vippaṭisārī hoti. Nārabhati vippaṭisārī hotīti sakiṃ āpattiṃ āpajjitvā tato vuṭṭhāya pacchā kiñcāpi nāpajjati, vippaṭisāraṃ pana vinodetuṃ na sakkoti. Nārabhati na vippaṭisārī hotīti na ceva āpattiṃ āpajjati, na ca vippaṭisārī hoti. Tañca cetovimuttiṃ…pe… nirujjhantīti arahattaṃ pana appatto hoti. Pañcamanayena khīṇāsavo kathito.
第二，始发与断续并存者，指以犯过为因缘而始发，且因过去因缘故而断续存在。心的解脱即由智慧获得，也谓阿拉汉定及阿拉汉果智。未知者，谓未达此境。若始发未断续，谓虽犯过，然已止息不再断续。若未始发却断续，谓虽不起过，但续存不灭，不能遣除。若未始发不续存，谓既无犯过，亦无续存。此心解脱……止息谓阿拉汉果报相续之烦恼已断。谓第五种为尽除三净烦恼者。
Ārambhajāti āpattivītikkamasambhavā. Vippaṭisārajāti vippaṭisārato jātā. Pavaḍḍhantīti punappunaṃ uppajjanena vaḍḍhanti. Ārambhaje āsave pahāyāti vītikkamasambhave āsave āpattidesanāya vā āpattivuṭṭhānena vā pajahitvā. Paṭivinodetvāti suddhante ṭhitabhāvapaccavekkhaṇena nīharitvā. Cittaṃ paññañca bhāvetūti vipassanācittañca taṃsampayuttaṃ paññañca bhāvetu. Sesaṃ iminā upāyeneva veditabbanti.
始发生者，为由犯过及断除犯过而生起。断续生者，谓由断续自身而生。增进者，为多次再生不断增益。始生者，描述断过生成。断过生者，由断除犯过或犯过说明或犯过除灭而生成。遣除者，谓通过净化恒住的心为鉴察而遣除。修养心慧者，谓修习观念及智慧，与观智相应。余者，据此方法应当知之。
3. Sārandadasuttavaṇṇanā第三 萨兰达达经注释
§143
143. Tatiye kāmādhimuttānanti vatthukāmakilesakāmesu adhimuttānaṃ. Dhammānudhammappaṭipannoti navalokuttaradhammatthāya sahasīlakaṃ pubbabhāgappaṭipadaṃ paṭipanno paṭipattipūrako puggalo dullabho lokasmiṃ.
第三，所谓欲主导烦恼，指诸法中贪欲为主导者。修行符合法之人，依新出世间法，勇猛持戒，修行初步，为世少有者。
4. Tikaṇḍakīsuttavaṇṇanā第四 提甘达基经注释
§144
144. Catutthe appaṭikūleti appaṭikūlārammaṇe. Paṭikūlasaññīti paṭikūlanti evaṃsaññī. Esa nayo sabbattha. Kathaṃ panāyaṃ evaṃ viharatīti? Iṭṭhasmiṃ vatthusmiṃ pana asubhāya vā pharati, aniccato vā upasaṃharati. Evaṃ tāva appaṭikūle paṭikūlasaññī viharati. Aniṭṭhasmiṃ vatthusmiṃ mettāya vā pharati, dhātuto vā upasaṃharati. Evaṃ paṭikūle appaṭikūlasaññī viharati. Ubhayasmiṃ pana purimanayassa ca pacchimanayassa ca vasena tatiyacatutthavārā vuttā, chaḷaṅgupekkhāvasena pañcamo. Chaḷaṅgupekkhā cesā khīṇāsavassa upekkhāsadisā, na pana khīṇāsavupekkhā. Tattha upekkhako vihareyyāti majjhattabhāve ṭhito vihareyya. Kvacanīti kismiñci ārammaṇe. Katthacīti kismiñci padese. Kiñcanati koci appamattakopi. Iti imasmiṃ sutte pañcasu ṭhānesu vipassanāva kathitā. Taṃ āraddhavipassako bhikkhu kātuṃ sakkoti, ñāṇavā paññuttaro bahussutasamaṇopi kātuṃ sakkoti. Sotāpannasakadāgāmianāgāmino kātuṃ sakkontiyeva, khīṇāsave vattabbameva natthīti. Pañcamaṃ uttānameva.
第四，谓无反感者，即无反感的境界。反感观念，谓观境为不洁或反感之念。其理普遍。何以故？在所取之境，或观为不美，或观无常，故有反感念。如此则反感念存在。若于不悦之境，则以慈心观之，或从元素观，亦复存在反感念。此二皆有先后之见，第三、四法如是判别，第五以六根相等视为无漏心境，绝非禅断蚀无漏。心应处于中道状态。『何处』即任意处，『何人』指任何较不慎者。此经中于五处，分别说有观心者。初发观慧之比库能作此观，聪明多闻沙玛内拉亦能作。初果、二果、三果、无余涅槃果者仅当作，不存在无漏通达之外。第五处即为上述所说。
6. Mittasuttavaṇṇanā第六 友经注释
§146
146. Chaṭṭhe kammantaṃ kāretīti khettādikammantaṃ kāreti. Adhikaraṇaṃ ādiyatīti cattāri adhikaraṇāni ādiyati. Pāmokkhesu bhikkhūsūti disāpāmokkhesu bhikkhūsu. Paṭiviruddhohotīti paccanīkaggāhitāya viruddho hoti. Anavatthacārikanti anavatthānacārikaṃ.
146. 第六种业作是指田地等的作业。所谓“业作”为进行的具体事务。所谓“所依止境”为四种所依止境。所谓“向出家人”是指地域上的出家众。所谓“不相违抗”即违抗已被前因后果所反对。所谓“不回转行”为指不回转行为。
7. Asappurisadānasuttavaṇṇanā7. 非善士施经注释
§147
147. Sattame asakkaccaṃ detīti na sakkaritvā suciṃ katvā deti. Acittīkatvā detīti acittīkārena agāravavasena deti. Apaviddhaṃ detīti na nirantaraṃ deti, atha vā chaḍḍetukāmo viya deti. Anāgamanadiṭṭhiko detīti katassa nāma phalaṃ āgamissatīti na evaṃ āgamanadiṭṭhiṃ na uppādetvā deti.
147. 第七种不净施是指未曾净除而施予。所谓“不净施”为未净身而施予。所谓“不清洁施”为不净、失体面而施予。所谓“破坏施”为不连续施予，或如欲废弃般施予。所谓“无未来见施”为认为不会有未来果报而施予，事实上未生此心也未生害其未来果之见。
Sukkapakkhe cittīkatvā detīti deyyadhamme ca dakkhiṇeyyesu ca cittīkāraṃ upaṭṭhapetvā deti. Tattha deyyadhammaṃ paṇītaṃ ojavantaṃ katvā dento deyyadhamme cittīkāraṃ upaṭṭhapeti nāma. Puggalaṃ vicinitvā dento dakkhiṇeyyesu cittīkāraṃ upaṭṭhapeti nāma. Sahatthā detīti āṇattiyā parahatthena adatvā ‘‘anamatagge saṃsāre vicarantena me hatthapādānaṃ aladdhakālassa pamāṇaṃ nāma natthi, vaṭṭamokkhaṃ bhavanissaraṇaṃ karissāmī’’ti sahattheneva deti. Āgamanadiṭṭhikoti ‘‘anāgatabhavassa paccayo bhavissatī’’ti kammañca vipākañca saddahitvā detīti.
（续147）所谓“净良施”为在净法与尊敬事中施予。于此处指对净法做良好庄严施予。对人明辨后施予于尊敬事。所谓“共同施”为同手同心，离争执而以手足无量寿命自喻：「我无所不足寿，且现生彼无间断之流转，可生出离之境。」谓以同手同心奉送。所谓“未来见施”为合和业与果报而生未来果的见与施予。
8. Sappurisadānasuttavaṇṇanā8. 善士施经注释
§148
148. Aṭṭhame saddhāyāti dānañca dānaphalañca saddahitvā. Kālenāti yuttappattakālena. Anaggahitacittoti aggahitacitto muttacāgo hutvā. Anupahaccāti anupaghātetvā guṇe amakkhetvā. Kālāgatā cassa atthā pacurā hontīti atthā āgacchamānā vayovuḍḍhakāle anāgantvā yuttappattakāle paṭhamavayasmiṃyeva āgacchanti ceva bahū ca honti.
148. 第八种施乃信施，即信心与施予及施果的相应。所谓“适时”为合于果时。所谓“不执著心”是解脱执著心，变心舍出。所谓“不伤害”为不伤害、不拒绝优良品德。所谓“适时来”为果报果时生得众多利益，亦有初生老者及多众来临。
9. Paṭhamasamayavimuttasuttavaṇṇanā9. 第一时解脱经注释
§149
149. Navame samayavimuttassāti appitappitakkhaṇeyeva vikkhambhitehi kilesehi vimuttattā samayavimuttisaṅkhātāya lokiyavimuttiyā vimuttacittassa. Dasamaṃ uttānatthameva.
149. 第九为时解脱，即于及时觉解，用已断恶毒与凶恶的时刻解脱，所谓“时解脱”为由解脱者名，得俗解脱心。第十则为超越解脱，可谓是究竟解脱。
Tikaṇḍakīvaggo pañcamo. · 荆棘品第五。
Tatiyapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ. · 第三个五十已完结。
4. Catutthapaṇṇāsakaṃ
第四十五卷