(12) 2. Andhakavindavaggo · (12) 2. 安德咖宾德品义注
(12) 2. Andhakavindavaggo(十二)二、盲林品
1. Kulūpakasuttavaṇṇanā一、《家族近事经》注释
§111
111. Dutiyassa paṭhame asanthavavissāsīti attanā saddhiṃ santhavaṃ akarontesu vissāsaṃ anāpajjantesuyeva vissāsaṃ karoti. Anissaravikappīti anissarova samāno ‘‘imaṃ detha, imaṃ gaṇhathā’’ti issaro viya vikappeti. Vissaṭṭhupasevīti vissaṭṭhāni bhinnakulāni ghaṭanatthāya upasevati. Upakaṇṇakajappīti kaṇṇamūle mantaṃ gaṇhāti. Sukkapakkho vuttavipariyāyena veditabbo.
111. 关于第二节第一句“无信从”,是指自己未曾与其共同起意、共同行为时,则不生信心。此信心生于亲身参与;若非这样,信心无法生起。所谓“不依赖他人起意”,意味着如同主宰一般,自行指使“给这个,拿那个”。“分层侍奉”意味着依小家族分别侍奉以成其事。“附耳喃喃自语”则是指在耳根低语,暗自计议。这里应以“有翼鸟”反义法辨识其义。
2. Pacchāsamaṇasuttavaṇṇanā二、《后沙门经》注释
§112
112. Dutiye pattapariyāpannaṃ na gaṇhātīti upajjhāye nivattitvā ṭhite attano tucchapattaṃ datvā tassa pattaṃ na gaṇhāti, tato vā dīyamānaṃ na gaṇhāti. Na nivāretīti idaṃ vacanaṃ āpattivītikkamavacanaṃ nāmāti na jānāti. Ñatvā vāpi, ‘‘bhante, evarūpaṃ nāma vattuṃ na vaṭṭatī’’ti na nivāreti. Kathaṃ opātetīti tassa kathaṃ bhinditvā attano kathaṃ paveseti. Jaḷoti jaḍo. Eḷamūgoti paggharitakheḷamukho. Tatiyaṃ uttānameva.
112. 第二节全文论及“不接受”。指教团长回到原地时,内心给出自己的废弃叶片,但对方不收取;或给予而对方不接受。故所给叶片亦非为接受故。所谓“不可抵挡”就是说这句话是指不可反驳、不宜违逆的话语,这是他人不知晓的。即使了解这些话,也不应“执行”,法师亦言“此类话不可被强行为”。“如何施与”是指其给与方式如何;“如何断开”是切断形式;“如何进入”是指如何纳受。水为“痴”,“离水蠢为沉迷”。此处反比为“蒙蔽嘴唇、哑巴嘴”形状。第三句仅为升高之说。
4. Andhakavindasuttavaṇṇanā四、《盲林经》注释
§114
114. Catutthe sīlavā hothāti sīlavantā hotha. Ārakkhasatinoti dvārarakkhikāya satiyā samannāgatā. Nipakkasatinoti dvārarakkhanakeneva ñāṇena samannāgatassatino. Satārakkhena cetasā samannāgatāti satārakkhena cittena samannāgatā. Appabhassāti appakathā. Sammādiṭṭhikāti kammassakatajjhāna-vipassanāmagga-phalavasena pañcavidhāya sammādiṭṭhiyā samannāgatā. Apica paccavekkhaṇañāṇampi sammādiṭṭhiyevāti veditabbā.
114. 第四节报道“应具戒德”,即应当多有戒德者。所谓“守门念”是具有守护大门意念者。所谓“内守念”,是指如守护大门般以智慧守护。所谓“以守念之心而具有”,亦即以念防护、以心防护。所谓“小光”,意为光明不足、讲说不详。“正见”者,是指凭借业之果、禅那、观之道果,具有五种正见。并且经过反复观照之智亦是正见,故应如此体认。
5. Maccharinīsuttavaṇṇanā五、《悭吝女经》注释
§115
115. Pañcame āvāsamaccharinīti āvāsaṃ maccharāyati, tattha aññesaṃ vāsaṃ na sahati. Kulamaccharinīti upaṭṭhākakulaṃ maccharāyati, aññesaṃ tattha upasaṅkamanaṃ na sahati. Lābhamaccharinīti lābhaṃ maccharāyati, aññesaṃ taṃ uppajjantaṃ na sahati. Vaṇṇamaccharinīti guṇaṃ maccharāyati, aññesaṃ guṇakathaṃ na sahati. Dhammamaccharinīti pariyattidhammaṃ maccharāyati, aññesaṃ dātuṃ na icchati.
115. 第五节“住虫者”是指居住于某处之虫,且该处虫蛰处(maccharāyati)无他所能栖息之处。所谓“族蜂”是指照顾族群之虫,其他虫不得入内。所谓“利蜂”是指占有利益处之虫,其他虫不得生起。所谓“色蜂”是指爱得色彩之虫,其他不能论色。所谓“法蜂”是指喜好教理之虫,不想施与他人。
6-7. Vaṇṇanāsuttādivaṇṇanā六至七、《赞叹经》等注释
§116-117
116-117. Chaṭṭhe saddhādeyyaṃ vinipātetīti parehi saddhāya dinnapiṇḍapātato aggaṃ aggahetvā parassa deti. Sattame issukinīti issāya samannāgatā. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
116-117. 第六节“信心所投者”,即使是他人用信心布施,亦能截取首要及第一而与他人相属。第七节“妒忌心”即具有妒嫉之心。余皆在各处皆表示为“升高”,此处亦然。
Andhakavindavaggo dutiyo. · 盲者宾德品第二。