三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页复注经藏复注增支部复注(7) 2. 乐品复注

(7) 2. Sukhavaggo · (7) 2. 乐品复注

15 段 · CSCD 巴利原典
(7) 2. Sukhavaggavaṇṇanā(七)二、乐品释义
§65
65. Dutiyassa paṭhame sabbakāmanipphattimūlakaṃ sukhanti anavasesaupabhogaparibhogavatthunipphattihetukaṃ kāmasukhaṃ. Pabbajjāmūlakaṃ sukhanti pabbajjāhetukaṃ pavivekasukhaṃ.
65. 第二者(第二种快乐),第一是以一切欲望的满足为根本而生的快乐,即无余欲而享受世间事物的快乐,这种快乐取缘于欲乐。以出家为根本而生的快乐,是以出家为因的寂静清净的快乐。
§66
66. Dutiye kāmeti pañca kāmaguṇe, sabbepi vā tebhūmake dhamme. Vuttañhetaṃ ‘‘sabbepi tebhūmakā dhammā kamanīyaṭṭhena kāmā’’ti (mahāni. 1). Nekkhammaṃ vuccati pabbajjā gharabandhanato nikkhantattā. Nibbānameva vā –
66. 第二种,即为欲乐,有五种欲的根本特性,且皆属于三界法的范畴。经典中说:“三界诸法,欲为最可爱法。”出家称为“出家”,意指离开家业束缚而出离世间。涅槃则称为——
‘‘Pabbajjā paṭhamaṃ jhānaṃ, nibbānañca vipassanā;
“出家是初禅,涅槃即是观禅;
Sabbepi kusalā dhammā, nekkhammanti pavuccare’’ti. (itivu. aṭṭha. 109) –
诸善法皆归于出家。”(摘自ヴィッパカ文集第八卷第109节)——
Hi vuttaṃ.
这些经文中说得很清楚。
§67
67. Tatiye upadhī vuccanti pañcupādānakkhandhā, tannissitaṃ sukhaṃ upadhisukhaṃ. Tappaṭipakkhato nirupadhisukhaṃ lokuttarasukhaṃ.
67. 第三者称为“缠执”,是指五取蕴群,依赖于此而生的快乐是缠执之乐。相对的,有非缠执之乐,即超出世间的快乐。
§68
68. Catutthe vaṭṭapariyāpannaṃ sukhaṃ vaṭṭasukhaṃ. Nibbānārammaṇaṃ sukhaṃ vivaṭṭasukhaṃ.
第六十八句:第四品是围绕轮回所生的快乐,为轮回中的快乐。随涅槃堪称依止的快乐,是涅槃境界中的安稳快乐。
§69
69. Pañcame saṃkilesanti saṃkiliṭṭhaṃ. Tenāha ‘‘vaṭṭagāmisukha’’nti. Vivaṭṭasukhanti maggaphalasahagataṃ sukhaṃ.
第六十九句:第五品是指染污,即污秽。故称为“随轮回之乐”。安稳快乐则是随道果而生的快乐。
§70
70. Chaṭṭhe ariyānameva sukhaṃ ariyasukhaṃ, ariyañca taṃ sukhañcātipi ariyasukhaṃ. Anariyānameva sukhaṃ anariyasukhaṃ. Anariyañca taṃ sukhañcātipi anariyasukhaṃ.
第七十句:第六品是圣域中的快乐,为圣者之乐,且此乐超越一般圣乐。非圣域中的快乐是非圣者之乐,且此乐亦超越一般非圣乐。
§71
71. Sattame tanti cetasikasukhaṃ.
第七十一句:第七品是心所因缘产生的快乐。
§72
72. Aṭṭhame saha pītiyā vattatīti sappītikaṃ, pītisahagataṃ sukhaṃ. Sabhāvato virāgato ca natthi etassa pītīti nippītikaṃ sukhaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ panettha jhānasukhameva uddhaṭaṃ, tathā ca ‘‘lokiyasappītikasukhato lokiyanippītikasukhaṃ agga’’nti vuttaṃ. Lokiyanippītikampi hi aggaṃ labbhatevāti bhūmantaraṃ bhinditvā aggabhāvo veditabbo.
第七十二句:第八品连带喜悦而起的,是称为所有喜悦的快乐,即含喜悦之乐。其本性本无离欲,故无此喜悦,此称为无喜悦的快乐。论疏中特别指出,此处指的是禅那的快乐,且说“世间所有喜悦之乐与离欲之乐最为贵重”。即便世间无喜之乐,也被认为是尊贵的,因能断除苦,故应识其尊贵本质。
§73
73. Navame sātasabhāvameva sukhaṃ sātasukhaṃ, na upekkhāsukhaṃ viya asātasabhāvaṃ. Kāmañcettha kāyaviññāṇasahagatampi sātasukhameva, aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘tīsu jhānesu sukha’’nteva vuttaṃ.
第七十三句:第九品是指依止欲境的快乐,为欲界乐,不似无记般平静之乐。此处欲乐包括身与识的快乐,论疏中也说“此三禅的乐亦是此乐”。
§74
74. Dasame samādhisampayuttaṃ sukhaṃ samādhisukhaṃ. Na samādhisampayuttaṃ sukhaṃ asamādhisukhaṃ.
七十四。分别说为与禅那相应而具足的快乐,为禅那之乐。非与禅那相应而具足的快乐,为非禅那之乐。
§75
75. Ekādasame suttantakathā esāti ‘‘sappītikaṃ jhānadvaya’’nti vuttaṃ.
七十五。在第十一品中,有此经说注释,谓之『双禅那清净』。
§77
77. Terasame rūpajjhānaṃ rūpaṃ uttarapadalopena, taṃ ārammaṇaṃ etassāti rūpārammaṇaṃ. Catutthajjhānaggahaṇaṃ pana yadassa paṭiyogī, tena samānayogakkhamadassanaparaṃ. Yaṃ kiñci rūpanti yaṃ kiñci ruppanalakkhaṇaṃ rūpaṃ. Tappaṭikkhepena arūpaṃ veditabbaṃ.
七十七。第十三品中,色禅乃以色界为上足之界,此为所依止故称色所依。如第四禅所摄者,其相对境,即为同一和合住相的境界。所有色法及色的相状,皆称色。无色法则应以反观审察辨别。
Sukhavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 乐品释义已毕。