三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页复注经藏复注增支部复注(6) 1. Puggalavagga解释

(6) 1. Puggalavaggavaṇṇanā · (6) 1. Puggalavagga解释

11 段 · CSCD 巴利原典
(6) 1. Puggalavaggavaṇṇanā(六)1. 人品解释
§53
53. Dutiyapaṇṇāsakassa paṭhame hitaggahaṇena mettā vuttā hoti, na karuṇā, anukampāgahaṇena pana karuṇāti cakkavattinā saddhiṃ gahitattā ‘‘lokānukampāyā’’ti na vuttaṃ. Nippariyāyato lokānukampā nāma sammāsambuddhādhīnāti. Dveti manussadevasampattivasena dve sampattiyo. Tā dve, nibbānasampatti cāti tisso.
第二十五章第一节说:以利益众生的心意来说,是慈爱;而不是悲悯。以怜悯的心意来说,是悲悯。但世尊与转轮圣王一同承受怜悯时,并未称之为“普遍怜悯”。也就是说,普遍怜悯的说法是不可替代的,只适用于正自觉者。人天两样财富,用于娑婆世界之用有两种财产,那两种财产即是涅槃之财富,以此共有三种。
§54
54. Dutiye bahuso loke na ciṇṇā na pavattā manussāti āciṇṇamanussā. Kadācideva hi nesaṃ loke nibbatti abhūtapubbā bhūtāti abbhutamanussā.
第二十六章说:第二重,人们界中大多数众生既无始无终,也既未消失也未生起,称为“无始众生”。记载有时他们确实示现非生者为未曾生起,称为非凡人间众生。
§55
55. Tatiye dasasu cakkavāḷasahassesu anutāpaṃ karoti tassa ekabuddhakhettabhāvato.
第二十七章说:第三重,十万大千世界中一切具足的人,有些不生厌烦心,基于这种缘故属于如一佛土。
§56
56. Catutthe thūpassa yuttāti dhātuyo pakkhipitvā thūpakaraṇassa yuttā.
第二十八章说:第四重,「塔」是有五种元素组成的。将五种元素聚合制作塔的行为称为组成塔。
§57
57. Pañcame attano ānubhāvenāti sayambhuñāṇena. Buddhāti buddhavanto.
第二十九章说:第五重,是自身的体验力,即自悟知识。佛者,具足觉悟的尊称。
§58
58. Chaṭṭhe pahīnattā na bhāyatīti attasinehābhāvato na bhāyati. Sakkāyadiṭṭhiggahaṇañcettha nidassanamattaṃ, attasinehassa paṭighassa tadekaṭṭhasammohassa ca vasena bhāyanaṃ hotīti tesampi pahīnattā na bhāyati, aññathā sotāpannādīnaṃ abhayena bhavitabbaṃ siyā. Sakkāyadiṭṭhiyā balavattāti ettha ahaṃkārasammohanatādīnampi balavattāti vattabbaṃ.
第三十章说:第六重,断除恐惧,是因无我厌弃心而不生畏惧。此处用身见执著略示为例,因其为自我厌弃及一部分误迷的缘故而恐惧,可知这些恐惧破除则无畏。若不如此,则从初果圣者等因无畏称之为有无我断除力量。
§59
59. Sattame assājānīyoti likhanti, usabhājānīyoti pana pāṭhoti.
第五十九条曰:「‘应杀生者’是书写形式;‘野牛杀生者’则是朗诵读法。」
§61
61. Navame tatthāti antarāpaṇe. Ekoti dvīsu kinnaresu eko. Ambilikāphalañca addasāti ānetvā sambandho. Ambilikāphalanti tintiṇīphalanti vadanti, caturambilanti apare. Dve attheti pāḷiyaṃ vutte dve atthe.
第六十一条中说:「‘那里’即指之间距离。‘一’指两只奇鸟中单独一只。如记载采来‘醋栗果’与其关联之义。在‘醋栗果’的称呼中说是‘三果’之一,另有‘四醋栗果’的别称。‘两义’是指巴利语中有二义。」
§62
62. Dasame yathāāraddhe kicce vattamāne antarā eva paṭigamanaṃ paṭivānaṃ, natthi etassa paṭivānanti appaṭivāno. Tattha asaṃkocappatto. Tenāha ‘‘anukkaṇṭhito’’tiādi.
第六十二条中,举例为:「像开始从事某事时的中断与回返,若无这样的回返则称为‘无回返者’,实则无此回返存在。此乃无缩减之义。因此称之为‘无顽念’等。」
§63
63. Ekādasame sannivāsanti sahavāsaṃ. Yathā asappurisā saha vasantā aññamaññaṃ agāravena anādariyaṃ karonti, tappaṭikkhepena sappurisānaṃ sagāravappaṭipattidassanaparamidaṃ suttaṃ daṭṭhabbaṃ.
第六十三条讲述同住称作‘同住所’。比如恶人同住时彼此对对方表现无尊敬与蔑视,此乃对善人尊敬之表现的反面示例,应作理解与观察此经文。
§64
64. Dvādasame dvīsupi pakkhesūti vivādāpannānaṃ bhikkhūnaṃ dvīsupi pakkhesu. Saṃsaramānāti pavattamānā. Diṭṭhipaḷāsoti diṭṭhisannissayo paḷāso yugaggāho. Āghātentoti āhananto bādhento. Anabhirādhanavasenāti yassa uppajjati, tassa tadaññesañca atthassa anabhirādhanavasena. Sabbampetanti vacīsaṃsāroti sabbampetaṃ. Attano citte parisāya ca citteti ānetvā sambandho.
第六十四条中论及分为两派的发生,是因比库辩论分裂。‘流转者’意即轮回中不断转动生命。‘见垢’是见解的依止。‘破坏者’指损害、妨碍他人者。‘不欢喜’指不希望他人之利的心态。‘遍十方’示意无所不及。‘自心及众会’意指自身心识及僧众整体的联系与关联。
Puggalavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 人品解释完毕。