(16) 1. Indriyavaggo · (16) 1. 根品复注
(16) 1. Indriyavaggo(十六)1. 根品
1-5. Indriyasuttādivaṇṇanā1-5. 根经等之义注
§151-155
151-155. Catutthassa paṭhamādīni uttānāneva.
第一类到第四类,从最初开始即为向上延伸的状态。
Indriyasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 根经等之义注已毕。
6-8. Kappasuttādivaṇṇanā6-8. 劫经等之义注
§156-158
156-158. Chaṭṭhe saṃvaṭṭanaṃ vinassanaṃ saṃvaṭṭo, saṃvaṭṭato uddhaṃ tathā ṭhāyī saṃvaṭṭaṭṭhāyī. Vivaṭṭanaṃ nibbattanaṃ, vaḍḍhanaṃ vā vivaṭṭo. ‘‘Tejosaṃvaṭṭo, āposaṃvaṭṭo, vāyosaṃvaṭṭoti evaṃ saṃvaṭṭasīmānukkamena saṃvaṭṭesu vattabbesu tathā avatvā āposaṃvaṭṭo, tejosaṃvaṭṭo, vāyosaṃvaṭṭoti vacanaṃ saṃvaṭṭamahābhūtadesanānupubbiyā’’ti keci. ‘‘Bhāvīsaṃvaṭṭānupubbiyā’’ti apare. Āpena saṃvaṭṭo āposaṃvaṭṭo. Saṃvaṭṭasīmāti saṃvaṭṭanamariyādā. Saṃvaṭṭatīti vinassati. Sadāti sabbakālaṃ, tīsupi saṃvaṭṭakālesūti attho. Ekaṃ buddhakkhettaṃ vinassatīti ettha buddhakkhettaṃ nāma tividhaṃ hoti jātikkhettaṃ, āṇākkhettaṃ, visayakkhettañca.
第六类中,有循环、消灭的循环、逆转的循环,循环中往上升起且定居于某地的循环。展开为生、发生,也称增长的循环。所谓能量循环、水流循环、风循环,依此而实行的是循序渐进地宣讲五大元素的循环。有称为『生起的循环』。水循环中包含水流循环。循环界限即循环的范围。循环即消亡。这是永恒的起始之时,所谓三种循环时间。所谓一佛法境界的消亡,这里佛法境界分为三种:生界、业界、地域界。
Tattha jātikkhettaṃ dasasahassacakkavāḷapariyantaṃ hoti, tathāgatassa paṭisandhiggahaṇādīsu kampati. Āṇākkhettaṃ koṭisatasahassacakkavāḷapariyantaṃ, yattha ratanasuttaṃ (khu. pā. 6.1 ādayo; su. ni. 224 ādayo) khandhaparittaṃ (a. ni. 4.67; cūḷava. 251) dhajaggaparittaṃ (saṃ. ni. 1.249) āṭānāṭiyaparittaṃ (dī. ni. 3.277-278) moraparittanti (jā. 1.2.17-18) imesaṃ parittānaṃ ānubhāvo vattati. Visayakkhettaṃ anantāparimāṇaṃ, yaṃ ‘‘yāvatā vā panākaṅkheyyā’’ti (a. ni. 3.81) vuttaṃ. Tattha yaṃ yaṃ tathāgato ākaṅkhati, taṃ taṃ jānāti. Evametesu tīsu buddhakkhettesu ekaṃ āṇākkhettaṃ vinassati , tasmiṃ pana vinassante jātikkhettaṃ vinaṭṭhameva hoti, vinassantañca ekatova vinassati, saṇṭhahantañca ekatova saṇṭhahati. Sesamettha visuddhimaggasaṃvaṇṇanāsu (visuddhi. mahāṭī. 2.404) vuttanayeneva gahetabbaṃ. Sattamaṭṭhamāni uttānatthāneva.
其中生界为十万由旬的地平圆周,如来于再来往生等际发生震动。业界为千千万万由旬的地平圆周,此中有宝盾咒、五蕴护身咒、旗帜保护咒、骡子咒等护咒的作用显现。地域界是无限无量的,称作『界限所在』,并说『假如愿望尚存』。如来所愿所有,皆悉知晓。如是三种佛法境界中,业界消亡时,生界自然也灭,消亡的同时合为一体消亡,集聚的同时合为一体集聚。其余详见《净道论大疏》中相关解释。第七类亦是向上延伸的状态。
Kappasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 劫经等之义注已毕。
9. Bhikkhunīsuttavaṇṇanā9. 比库尼经之义注
§159
159. Navame evaṃ pavattaṃ paccuppannataṇhaṃ nissāyāti ‘‘kudāssu nāmāhampi āsavānaṃ khayā’’tiādinā nayena anuttare vimokkhe pihaṃ uppādentassa uppannataṇhaṃ nissāya. Kathaṃ pana lokuttaradhamme ārabbha āsā uppajjatīti? Na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ, na ārammaṇakaraṇavasena tattha pihā pavattati avisayattā puggalassa ca anadhigatabhāvato. Anussavūpaladdhe pana anuttaravimokkhe uddissa pihaṃ uppādento tattha pihaṃ uppādeti nāma. Nākaḍḍhatīti kammapathabhāvaṃ appattatāya paṭisandhiṃ na deti. Sesaṃ suviññeyyameva.
第九类中,关于依赖现行的渴爱,谓之:『若有一个名字,亦当断尽烦恼』等语意,说明依止于已生的渴爱,是断除烦恼之根本。然则世间出世法如何产生希望起念?此不可仅以此观察,亦非凭缘由而生起止息,因主观非定业果无所达。然经闻法得正觉者,于无上解脱法门,为彼起念,是故如是起念。不起复燃,是不慈者因业性未至,故不与再来。其余尚待详善理解。
Bhikkhunīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《比库尼经》注释完毕。
10. Sugatavinayasuttavaṇṇanā十、《善逝律经》注释。
§160
160. Dasame vaḷañjentīti sajjhāyanti ceva vācuggataṃ karontā dhārenti ca. Avigatataṇhatāya taṃ taṃ parikkhārajātaṃ bahumpi ādiyantīti bahulā, te eva bāhulikā yathā ‘‘venayiko’’ti (ma. ni. 1.246; a. ni. 8.11; pārā. 8). Te pana yasmā paccayabahulabhāvā yuttappayuttā nāma honti, tasmā āha ‘‘paccayabāhullāya paṭipannā’’ti. Sithilaṃ gaṇhantīti sāthalikā, sikkhāya ādaragāravābhāvena sithilaṃ adaḷhaṃ gaṇhantīti attho. Sithilanti ca bhāvanapuṃsakaniddeso, sithila-saddena vā samānatthassa sāthalasaddassa vasena sāthalikāti padasiddhi veditabbā. Avagamanatoti adhogamanato, orambhāgiyabhāvatoti attho. Nibbīriyāti ujjhitussāhā tadadhigamāya ārambhampi akurumānā.
第十类中,谓之斩断,即专心致志而作并言说。为断尽烦恼而多方努力,广大而有力,故称广大者。他因缘多重且相互因果,故曰『因缘广博修行者』。松弛把持,谓粗疏无敬重,松懈难坚持。此处松弛乃诠释修行后人之状态,松弛一词亦可与粗疏同义,有韵脚对应含义。轻微无感,谓下沉状态或沉闷气质。勤勉则是振奋精神,赴于开始修习。
Sugatavinayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《善逝律经》注释完毕。
Indriyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《根品》注释完毕。