(13) 3. Bhayavaggo · (13) 3. 怖畏品复注
(13) 3. Bhayavaggo（十三）三、怖畏品
1. Attānuvādasuttavaṇṇanā一、《自责经》注释
§121
121. Tatiyassa paṭhame attānaṃ anuvadantassa uppajjanakabhayanti attānaṃ anuvadantassa pāpakammino uppajjanakabhayaṃ. Dvattiṃsakammakāraṇe paṭicca uppajjanakabhayanti agārikānaṃ vasena vuttaṃ , anagārikānaṃ pana vinayadaṇḍaṃ paṭicca uppajjanakabhayampi daṇḍabhayanteva saṅkhaṃ gacchati. Sesaṃ suviññeyyameva.
第三十一条 第一，自己教导自己的时候，生起对自身教导行为的恐惧；同样，做恶业的自己教导自己，也产生恶业带来的恐惧。依止二十三种业缘生起的恐惧，即是在居士所依止的住处生起法怕，而在出家众所依止的戒律惩罚上，也生起惩罚的恐惧，这种恐惧如同响角声般响起。其余部分亦当悉知。
Attānuvādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《自责经》注释终了。
2. Ūmibhayasuttavaṇṇanā二、《波浪怖畏经》注释
§122
122. Dutiye kodhūpāyāsassetaṃ adhivacananti ettha kujjhanaṭṭhena kodho, sveva cittassa kāyassa ca atippamaddanamathanuppādanehi daḷhaāyāsaṭṭhena upāyāso. Anekavāraṃ pavattitvā attanā samavetaṃ sattaṃ ajjhottharitvā sīsaṃ ukkhipituṃ adatvā ūmisadisatā daṭṭhabbā. Yathā hi bāhiraṃ udakaṃ otiṇṇo ūmīsu osīditvā marati, evaṃ imasmiṃ sāsane kodhūpāyāse osīditvā vibbhamati, tasmā kodhūpāyāso ‘‘ūmibhaya’’nti vutto. Odarikattassetaṃ adhivacananti yathā hi bāhiraṃ udakaṃ otiṇṇo kumbhīlena khādito marati, evaṃ imasmiṃ sāsane odarikattena odarikabhāvena āmisagedhena micchājīvena jīvikakappanena nāsitasīlādiguṇatāya khāditadhammasarīro vibbhamati, tasmā odarikattaṃ ‘‘kumbhīlabhaya’’nti vuttaṃ.
第二十二条 『愤怒之病』此词涵义为：此处指因持续愤恨而致的心身剧烈烦恼与折磨，乃至难以忍受的痛苦。此病多次发生时，自己内心聚集痛苦，不肯背弃，即使多次努力跳头也未遂，犹如落水后沉于淤泥而死。此一般法中所说的愤怒之病被称作『泥怖』。而『漏毒之病』则指，犹如落水被瓦器吞食而死，佛法中意指在不善业因缘支配下，因错误生活方式使身体受损而生烦恼，如此故称为『瓦怖』。
Anupaṭṭhitāya satiyāti kāyagataṃ satiṃ anuṭṭhāpetvā. Asaṃvutehīti apihitehi. Pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacananti yathā hi bāhiraṃ udakaṃ otiṇṇo āvaṭṭe nimujjitvā marati, evaṃ imasmiṃ sāsane pabbajito pañcakāmaguṇāvaṭṭe nimujjitvā vibbhamati. Kāmarāgābhibhūto hi satto ito ca etto, etto ca itoti evaṃ manāpiyarūpādivisayasaṅkhāte āvaṭṭe attānaṃ saṃsāretvā yathā tato bahibhūte nekkhamme cittampi na uppādeti, evaṃ āvaṭṭetvā byasanāpādanena kāmaguṇānaṃ āvaṭṭasadisatā daṭṭhabbā.
「无念」者，即指放逸身心之念。未调伏者，则是指未解除缠缚之人。五欲之病，谓如落水淤泥中沉溺死亡，出家人因沉沦于五种欲乐中而亡。欲爱侵染生灵，于此生死轮回。因心轮转于欲境而不生出出离心，故见五欲所生轮转沉沦之相。
Anuddhaṃsetīti kilameti vilolati. Rāgānuddhaṃsitenāti rāgena anuddhaṃsitena. Mātugāmassetaṃ adhivacananti. Yathā hi bāhiraṃ udakaṃ otiṇṇo caṇḍamacchaṃ āgamma laddhappahāro marati, evaṃ imasmiṃ sāsane mātugāmaṃ ārabbha uppannakāmarāgo vibbhamati, tasmā mātugāmo ‘‘susukābhaya’’nti vutto. Mātugāmo hi yonisomanasikārarahitaṃ adhīrapurisaṃ itthikuttabhūtehi attano hāsabhāvavilāsehi abhibhuyya gahetvā dhīrajātikampi attano rūpādīhi sampalobhanavasena anavasesaṃ attano upakāradhamme sīlādike sampādetuṃ asamatthaṃ karonto anayabyasanaṃ pāpeti.
“闹乱”即指烦乱不安。“因欲烦乱”指因情欲造成的心乱如麻。『狡猾村庄』一词意指，如同外水落入毒鱼群体致死亡般，此法中借指欲界之乱生。故称其为『毒怖』。此毒令缺乏正念善根之妇女迷于色相意乐，导致失去理智，追求自身美色，引发恶业而遭残害。
Imāni pana cattāri bhayāni bhāyitvā yathā udakaṃ anorohantassa udakaṃ nissāya udakapipāsāvinayanaṃ sarīrasuddhipariḷāhūpasamo kāyautuggāhāpananti, evamādi ānisaṃso natthi, evamevaṃ imāni cattāri bhayāni bhāyitvā sāsane apabbajantassapi imaṃ sāsanaṃ nissāya saṅkhepato vaṭṭadukkhūpasamo, vitthārato pana sīlānisaṃsādivasena anekavidho ānisaṃso natthi. Yathā pana imāni cattāri bhayāni abhāyitvā udakaṃ orohantassa vuttappakāro ānisaṃso hoti, evaṃ imāni abhāyitvā sāsane pabbajantassapi vuttappakāro ānisaṃso hoti. Mahādhammarakkhitatthero panāha ‘‘cattāri bhayāni bhāyitvā udakaṃ anotaranto sotaṃ chinditvā paratīraṃ pāpuṇituṃ na sakkoti, abhāyitvā otaranto sakkoti, evamevaṃ bhāyitvā sāsane apabbajantopi taṇhāsotaṃ chinditvā nibbānapāraṃ daṭṭhuṃ na sakkoti, abhāyitvā pabbajanto sakkotī’’ti.
这四种恐怖病之中，当依止如水向下流去时，水消解干渴及身心不净之境，觉悟者亦复如是。故此四恐怖病虽令出离者戒除欲望而得稍解脱烦恼，但从戒律道理及善根功德详说，尚无多种利益。如若未影响此四恐怖病，则水流下之利大为彰显，如此对出家人亦是有益。大护法长老曾说：“当害怕这四恐怖病，如水不上溯，必能断尽贪欲之流。若不害怕，则不能断尽。”
Ūmibhayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《波浪怖畏经》注释终了。
3. Paṭhamanānākaraṇasuttavaṇṇanā三、《第一差别经》注释
§123
123. Tatiye brahmakāyikānaṃ devānanti ettha brahmānaṃ kāyo samūhoti brahmakāyo, tappariyāpannatāya tattha gatāti brahmakāyikā. Etāya ca sabbassapi brahmakāyassa samaññāya bhavitabbaṃ. Ābhassarānaṃ devānantiādinā pana dutiyajjhānabhūmikādīnaṃ upari gahitattā gobalībaddaññāyena tadavasiṭṭhānaṃ ayaṃ samaññā, tasmā ‘‘brahmakāyikānaṃ devāna’’nti paṭhamajjhānabhūmikānaṃyeva gahaṇaṃ veditabbaṃ. Saha byayati gacchatīti sahabyo, sahavattanako. Tassa bhāvo sahabyatā, sahapavattīti āha ‘‘sahabhāvaṃ upagacchatī’’ti. Kappo āyuppamāṇanti ettha yadipi brahmapārisajjādīnaṃ āyuno antaraṃ atthi, ukkaṭṭhaparicchedena panetaṃ vuttanti dassento ‘‘paṭhamajjhānaṃ atthi hīna’’ntiādimāha.
第一百二十三条 第三，所谓梵众，意指梵天群体，即梵身聚合之体。因烦恼消除而至彼岸，即谓梵众。至于光明天等二禅禅天因通晓世俗学问而得作住处，即称为不净禅体。由此，『梵众天神』专指初禅天境的众神与住处。至于“与共同行”意指同伴、同伴同行的性质，即所谓同伴状态。如关于寿命长短，谓梵天诸观法虽有差异，但大致上初禅及以下层次都有寿命长短区别，此事实由大德们讲明“初禅中有短者”等语显明。
Dve kappā āyuppamāṇanti ettha pana hīnajjhānena nibbattānaṃ vasena ayaṃ paricchedo katoti dassetuṃ ‘‘dutiyajjhānaṃ vuttanayeneva tividhaṃ hotī’’tiādi āraddhaṃ. Cattāro kappāti ettha pana ukkaṭṭhaparicchedena catusaṭṭhi kappā vattabbāti dassento ‘‘yaṃ heṭṭhā vuttaṃ ‘kappo dve kappā’ti , kampi āharitvā attho veditabbo’’ti āha. Kathaṃ panettha ayamattho labbhatīti āha ‘‘kappoti ca guṇassapi nāma’’nti. Tattha paṭhamaṃ vutto kappo, tato ekena guṇena, ekasmiṃ vāre gaṇanāyāti attho. Dve kappā hontīti ekavāragaṇanāya kappassa dviguṇitattā dve mahākappā hontīti attho. Dutiyenāti dutiyavāragaṇanāya. Cattāroti dutiyavāragaṇanāya dvīsu kappesu dviguṇitesu cattāro mahākappā hontīti attho. Puna te cattāro kappāti vuttanayena dve vāre guṇetvā ye cattāro kappā dassitā, puna te cattāro kappā catugguṇā hontīti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – dve vāre guṇetvā ye cattāro kappā dassitā, tesu catukkhattuṃ guṇitesu catusaṭṭhi kappā sampajjantīti. Tathā hi cattāro ekasmiṃ vāre guṇitā aṭṭha honti, puna te aṭṭha dutiyavāre guṇitā soḷasa honti, puna te soḷasa tatiyavāre guṇitā dvattiṃsa honti, puna te dvattiṃsa catutthavāre guṇitā catusaṭṭhi honti. Tenevāha ‘‘imehi catūhi guṇehi guṇitā ekena guṇena aṭṭha hontī’’tiādi. Ettha ca heṭṭhā uposathasutte (a. ni. 3.71) –
此处谈及两个劫为生命长度的说法，因对生命长度的见解较低，所以在此章节作了说明，开头即指出“第二劫的说法，本来就有三种”。所谓四劫，实指经过高深章节计算后，应有六十四劫。为了解释“劫为二劫”的说法，特意明确指明“劫本身也包含品质”，并阐明其意义。首说“劫”指单个时间周期，以一周为单位的计数。所谓两个劫，是指以一周为计数单位的劫数乘二，也就是两个大劫。第二劫即以第二周为计数单位。所谓四劫，是指以第二周的两个劫再乘以四个大劫。又说四劫，是指以两周乘以四个大劫。这里说的，乃是以两周乘后显现的四劫，再乘以四倍，成就六十四劫之义。正如说法，四个一周乘为八，八乘以第二周则为十六，十六乘以第三周则为三十二，三十二乘以第四周则为六十四。故曰“以此四个乘数乘以一个乘数即八”。这里引用《优波沙那经》解释说—
‘‘Yāni mānusakāni paññāsa vassāni, cātumahārājikānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo’’ti –
“人的寿命通常是五十年，四大帝天的神祇寿命为一天夜间合为一昼夜。”
Ādinā kāmāvacaradevānameva āyuppamāṇaṃ dassitaṃ. Heṭṭhāyeva –
最初即指的是欲界天的生命长度。以下接着说—
‘‘Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā…pe… ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. Ākāsānañcāyatanūpagānaṃ, bhikkhave, devānaṃ vīsati kappasahassāni āyuppamāṇa’’nti (a. ni. 3.117) –
“三类众生在世间共存，诸比库当知是哪三类？这里有一类众生，已完全超越色受想行识…前往空无边处天神侍从，空无边处天神的寿命为两千万劫。”
Ādinā arūpāvacarānaṃyeva āyuppamāṇaṃ vuttaṃ. Idha pana rūpāvacarānameva āyuppamāṇaṃ dassitaṃ. Vibhaṅgapāḷiyaṃ (vibha. 1022) pana ‘‘manussānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ, vassasataṃ appaṃ vā bhiyyo’’tiādinā devamanussānañceva rūpārūpāvacarasattānañca āyuppamāṇaṃ dassitaṃ.
最初指出无色界天的寿命长度。这里又指出色界天的寿命长度。《毗婆沙论》中载：“人类的寿命通常约百年，或稍短或稍长”，并指出天人、人类以及色界无色界天众的寿命长度。
Tattha sammāsambuddhena manussānaṃ devānañca āyuṃ paricchindamānena catūsu apāyesu bhummadevesu ca āyu na paricchinnaṃ. Taṃ kasmāti? Niraye tāva kammameva pamāṇaṃ. Yāva kammaṃ na khīyati, tāva paccanti. Tathā sesaapāyesu. Bhummadevānampi kammameva pamāṇaṃ. Tattha nibbattā hi keci sattāhamattaṃ tiṭṭhanti, keci aḍḍhamāsaṃ, kappaṃ tiṭṭhamānāpi atthiyeva. Tattha manussesu gihibhāve ṭhitāyeva sotāpannāpi honti, sakadāgāmiphalaṃ anāgāmiphalaṃ arahattampi pāpuṇanti, tesu sotāpannādayo yāvajīvaṃ tiṭṭhanti, khīṇāsavā pana parinibbāyanti vā pabbajanti vā. Kasmā? Arahattaṃ nāma seṭṭhaguṇaṃ, gihiliṅgaṃ hīnaṃ, taṃ hīnatāya uttamaṃ guṇaṃ dhāretuṃ na sakkoti, tasmā te parinibbātukāmā vā honti pabbajitukāmā vā. Bhummadevā pana arahattaṃ pattāpi yāvajīvaṃ tiṭṭhanti, chasu kāmāvacaresu devesu sotāpannasakadāgāmino yāvajīvaṃ tiṭṭhanti, anāgāminā rūpabhavaṃ gantuṃ vaṭṭati khīṇāsavena parinibbātuṃ. Kasmā? Nilīyanokāsassa abhāvā. Rūpāvacarārūpāvacaresu sabbepi yāvajīvaṃ tiṭṭhanti, tattha rūpāvacare nibbattā sotāpannasakadāgāmino na puna idhāgacchanti, tattheva parinibbāyanti. Ete hi jhānaanāgāmino nāma.
此处论述，正自觉者通过断除四个恶道生命（地狱等）后，有如天人寿命一般长久，但地狱等恶道众生的寿命乃由业力所限，不得超越。世间余下恶道与天人寿命亦由业力决定。诸有情中，有些存在只有几岁，有些则活半月甚至一劫。世间在家人中，虽有初果比库存在，但亦有时得斯陀含果、斯陀含乃至阿拉汉果。其诸得初果者终生存在，而断尽烦恼者或涅槃或出家。何故如此？因阿拉汉乃最胜善德，身为在家人时因劣性难持此最上善德，故其为证阿拉汉后，多愿涅槃或出家。世间天人虽获阿拉汉果，亦可长期存在，六欲天中斯陀含及斯陀含之果众生亦能长存，后得无色界生住而涅槃断尽烦恼。因何？此由外身缺失。色界及无色界众生虽长存，但色界中已成阿拉汉初果及斯陀含者不再回越此处，即于彼处涅槃。这些即是禅那得果者之称。
Aṭṭhasamāpattilābhīnaṃ pana kiṃ niyameti? Paguṇajjhānaṃ. Yadevassa paguṇaṃ hoti, tena upapajjati. Sabbesu paguṇesu kiṃ niyameti? Nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti. Ekaṃseneva hi so nevasaññānāsaññāyatane upapajjati. Navasu brahmalokesu nibbattaariyasāvakānaṃ tatrūpapattipi uparūpapattipi, na heṭṭhūpapatti. Puthujjanānaṃ pana tatrūpapattipi hoti, uparūpapattipi, heṭṭhūpapattipi. Pañcasu suddhāvāsesu catūsu ca arūpesu ariyasāvakānaṃ tatrūpapattipi hoti uparūpapattipi. Paṭhamajjhānabhūmiyaṃ nibbatto anāgāmī nava brahmaloke sodhetvā matthake ṭhito parinibbāti. Vehapphalaṃ, akaniṭṭhaṃ, nevasaññānāsaññāyatananti ime tayo devalokā seṭṭhabhavā nāma. Imesu tīsu ṭhānesu nibbattaanāgāmino neva uddhaṃ gacchanti, na adho, tattha tattheva parinibbāyantīti idaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ.
对得成就八种禅定的修习者而言，他约束自己何以为法？为守持念处禅定。既然念处禅定具足，则他由此而生。诸种禅定中，他约束守护的为何？是无色定中无有知觉的境界。因为在无色定境界中，他只独自一境地住。新成就的菩萨在九种梵天界虽有涅槃、涅槃上的境界，却无涅槃下的境界。而凡夫则于涅槃、涅槃上及涅槃下皆有境界。五净色界与四无色界圣弟子中，皆有涅槃和涅槃上的境界。已于初禅地涅槃的无来者，于第九梵天界清净坚立而圆寂。获得最高利益、无上成就、无知觉无知觉境界，此三处即为三天界中之最上生境界。无来者于此三处涅槃，不向上升亦不下降，正是在此处圆寂。这是杂论中须知之义。
Paṭhamanānākaraṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《第一差别经》注释完毕。
4-6. Dutiyanānākaraṇasuttādivaṇṇanā四至六、《第二差别经》等注释。
§124-6
124-6. Catutthe te dhammeti te ‘‘rūpagata’’ntiādinā nayena vutte rūpādayo dhamme. Aniccatoti iminā niccappaṭikkhepato tesaṃ aniccatamāha, tato eva ca udayavayavantato vipariṇāmato tāvakālikato ca te aniccāti jotitaṃ hoti. Yañhi nibbattaṃ hoti, taṃ udayavayaparicchinnaṃ . Jarāya maraṇena ca tadeva viparītaṃ, ittarakkhaṇameva ca hotīti. Dukkhatoti iminā sukhappaṭikkhepato tesaṃ dukkhatamāha. Tato eva ca abhiṇhappaṭipīḷanato dukkhavatthuto ca te dukkhāti jotitaṃ hoti. Udayavayavantatāya hi te abhiṇhappaṭipīḷanato nirantaradukkhatāya dukkhasseva ca adhiṭṭhānabhūtā. Paccayayāpanīyatāya rogamūlatāya ca rogato. Dukkhatāsūlayogato kilesāsucipaggharaṇato uppādajarābhaṅgehi uddhumātaparipakkapabhinnato ca gaṇḍato. Pīḷājananato, antotudanato, dunnīharaṇato ca sallato. Avaḍḍhiāvahanato aghavatthuto ca aghato. Aseribhāvajananato ābādhapadaṭṭhānatāya ca ābādhato. Avasavattanato avidheyyatāya ca parato. Byādhijarāmaraṇehi palujjanīyatāya palokato. Sāminivāsikārakavedakaadhiṭṭhāyakavirahato suññato. Attappaṭikkhepaṭṭhena anattato. Rūpādidhammā hi na ettha attā atthīti anattā. Evaṃ sayampi attā na hontīti anattā. Tena abyāpārato nirīhato tucchato anattāti dīpitaṃ hoti. Lakkhaṇattayameva sukhāvabodhanatthaṃ ekādasahi padehi vibhajitvā gahitanti dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādi vuttaṃ. Pañcamachaṭṭhāni uttānatthāneva.
124-6. 此处第四章名为“法”者，谓“以色为体”的领解。所谓无常，乃依此的常住反对故称之。因此，因其生起、衰灭、转化的当时性变化，才显明其无常。所谓涅槃，乃无生起的状态。因老死而反转，且为保护之所。所谓苦，乃由乐的对立而立名。因不断受痛苦和摧残之故，故称为苦。由于生灭退转无常，其受苦为恒常。由依缘所生，是病之根本。苦的本质为痛，其所带来的各种污染由破坏、衰老而成，有发炎、肿胀与腐烂的肿块；由痛苦、折磨、营养不良及瘀伤所致；带来损害与烦恼的不快；引发疾病及身体各处的病痛；由疾病、老死造成的身躯衰败；由热毒所致的病痛、心神萎顿及虚无；由热毒及不净所致的此中无常；通过忘失、无明、不执自我而非自性。此法非我亦非我所。如是说，我亦非我。这即启发无我之本质，是无执之义。由此，远离执著、无牵挂修习则无我。此特征以十一语分为多个部分，载于经典“在那里”等语。五、六章位于此处。
Dutiyanānākaraṇasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《第二差别经》等注释完毕。
7. Paṭhamatathāgataacchariyasuttavaṇṇanā七、《第一如来稀有经》注释。
§127
127. Sattame vattamānasamīpe vattamāne viya voharitabbanti ‘‘okkamatī’’ti āha ‘‘okkanto hotīti attho’’ti. Dasasahassacakkavāḷapattharaṇo samujjalabhāvena uḷāro. Devānubhāvanti devānaṃ pabhānubhāvaṃ. Devānañhi pabhaṃ so obhāso adhibhavati, na deve. Tenāha ‘‘devāna’’ntiādi. Rukkhagacchādinā kenaci na haññatīti aghā, asambādhā. Tenāha ‘‘niccavivarā’’ti. Asaṃvutāti heṭṭhā upari kenaci apihitā. Tenāha ‘‘heṭṭhāpi appatiṭṭhā’’ti. Tattha pi-saddena yathā heṭṭhā udakassa pidhāyikā sandhārikā pathavī natthi asaṃvutā lokantarikā, evaṃ uparipi cakkavāḷesu devavimānānaṃ abhāvato asaṃvutā appatiṭṭhāti dasseti. Andhakāro ettha atthīti andhakārā. Cakkhuviññāṇaṃ na jāyati ālokassa abhāvato, na cakkhuno. Tathā hi ‘‘tenobhāsenaaññamaññaṃ sañjānantī’’ti vuttaṃ. Jambudīpe ṭhitamajjhanhikavelāya pubbavidehavāsīnaṃ atthaṅgamavasena upaḍḍhaṃ sūriyamaṇḍalaṃ paññāyati, aparagoyānavāsīnaṃ uggamanavasena. Evaṃ sesadīpesupīti āha ‘‘ekappahāreneva tīsu dīpesu paññāyantī’’ti. Ito aññathā dvīsu eva dīpesu paññāyanti. Ekekāya disāya navanavayojanasatasahassāni andhakāravidhamanampi imināva nayena daṭṭhabbaṃ. Pabhāya nappahontīti attano pabhāya obhāsituṃ nābhisambhuṇanti. Yugandharapabbatamatthakasamappamāṇe ākāse vicaraṇato ‘‘cakkavāḷapabbatassa vemajjhena carantī’’ti vuttaṃ.
127. 第七章谈及适当时机应有所行动，称之为“动”。谓“运动即是存在”。十万大千世界如火点燃般发光明。天众感受此耀光，乃因天众的光非自体而为感应故，以故称之为“天众”的光。树林不会相互伤害，故称为“永恒静止”。下有遮蔽物，上无遮蔽故称“下方不稳固”。以彼语为本，例如下方无水阻隔的土地与宇宙间之空旷无障，因此上方梵天世界天空宫殿暂时无无常之感，不安定。此处“暗”意谓黑暗。由于无光，眼识不生，眼亦不见光。就如所说“由此光相，彼此互相知觉”。现代时，居住于中印度之时，前生众生以倒立观察日轮，后生则以正立视之。此乃“除一个大陆外，其余三大陆皆视之”的含义。由此异地，眼识不能借自身光发出光辉。巨石大小的云层漂浮虚空，谓“游行于圆世界之山峦间”。
Byāvaṭāti khādanatthaṃ gaṇhituṃ upakkamantā. Viparivattitvāti vivaṭṭitvā. Chijjitvāti mucchāpavattiyā ṭhitaṭṭhānato muccitvā, aṅgapaccaṅgachedanavasena vā chijjitvā. Accantakhāreti ātapasantapābhāvena atisītabhāvaṃ sandhāya accantakhāratā vuttā siyā. Na hi taṃ kappasaṇṭhānaudakaṃ sampattikaramahāmeghavuṭṭhaṃ pathavisandhārakaṃ kappavināsakaudakaṃ viya khāraṃ bhavitumarahati, tathā sati pathavīpi vilīyeyya, tesaṃ vā pāpakammaphalena petānaṃ pakatiudakassa pubbakheḷabhāvāpatti viya tassa udakassa khārabhāvāpatti hotīti vuttaṃ ‘‘accantakhāre udake’’ti.
所谓Byāvaṭā，乃指食物用器具之意。Viparivattitvā，谓调整、旋转。Chijjitvā，因晕眩摇动之故从原处放开，或以断体之法切开。Accantakhāreti，意为极端的寒热之状。极端寒冷热烈的气候导致动寒冷，因而极致寒热状得名。犹如咸水河流不成江河流通，反生毁坏盐害大水，土地亦因此淹没。又如恶业果报，饿鬼所受前生饮用咸水的痛苦，水因盐害而难饮，此谓“极端寒热之水”。
Paṭhamatathāgataacchariyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《第一如来稀有经》注释完毕。
8. Dutiyatathāgataacchariyasuttavaṇṇanā八、《第二如来稀有经》注释。
§128
128. Aṭṭhame ālīyanti āramitabbaṭṭhena sevīyantīti ālayā, pañca kāmaguṇā. Āramantīti ratiṃ vindanti kīḷanti laḷanti. Ālīyanti vā allīyantā abhiramaṇavasena sevantīti ālayā, taṇhāvicaritāni. Tehi ālayehi ramantīti ālayārāmā. Yatheva hi susajjitaṃ pupphaphalabharitarukkhādisampannauyyānaṃ paviṭṭho rājā tāya sampattiyā ramati, sammudito āmoditappamodito hoti, na ukkaṇṭheti, sāyampi nikkhamituṃ na icchati, evamimehi kāmālayataṇhālayehi sattā ramanti, saṃsāravaṭṭe pamuditā anukkaṇṭhitā vasanti. Tena tesaṃ bhagavā duvidhampi ālayaṃ uyyānabhūmiṃ viya dassento ‘‘ālayārāmā’’tiādimāha. Sesamettha uttānameva.
128. 第八章中讲“盘踞、持留”的意思为“住”，意指五欲之欢。所谓住，即寻求、玩乐和追逐。所谓盘踞或盘旋，指因对欢欲之心的执著而乐住。如如被美好装饰的，繁花满树之花果园所围绕，王者以此财富而欢喜、愉悦、心喜、快乐，不感不满，无欲离去。众生亦如是，于欢欲之家园中欢喜生活，在生死轮回中欢愉寄居，既不厌弃亦不久离。因而世尊为彼等说有二种‘居住处’，比喻为花园之地，称之为‘居所园地’等。此后内容续述。
Dutiyatathāgataacchariyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第二如来稀有经注释完毕。
9-10. Ānandaacchariyasuttādivaṇṇanā9-10. 阿难稀有经等注释
§129-130
129-130. Navame paṭisanthāradhammanti pakaticārittavasena vuttaṃ, upagatānaṃ pana bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca pucchāvissajjanavasena ceva cittarucivasena ca yathākālaṃ dhammaṃ desetiyeva, upāsakaupāsikānaṃ pana upanisinnakakathāvasena. Dasamaṃ uttānameva.
129-130. 第九章题为“恭敬”，乃指对比库、比库尼等僧侣，及持戒修行者作礼敬之意。对于入出息念禅修者比库及比库尼，以及日常行为端正持戒者，世尊在适当时机以问答和劝勉方式引导讲法；对在家优婆塞、优婆夷则在坐下时以近路、柔和言语教诲。第十章主题即为“礼敬”。
Ānandaacchariyasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 阿难稀有经等注释完毕。
Bhayavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 怖畏品注释完毕。