(9) 4. Macalavaggo · (9) 4. 摇动品复注
(9) 4. Macalavaggo（九）第四 摩咖喇品
1-6. Pāṇātipātasuttādivaṇṇanā一至六、杀生经等之解释
§81-86
81-86. Catutthassa paṭhamādīni uttānatthāneva. Pañcame (saṃ. ni. ṭī. 1.1.132) ‘‘nīce kule paccājāto’’tiādikena appakāsabhāvena tamatīti tamo, tena tamena yuttoti tamo puggalo vuccati. Tathā hi taṃyogato puggalassa tabbohāro yathā ‘‘maccherayogato maccharo’’ti, tasmā tamoti appakāsabhāvena tamo tamabhūto andhakāraṃ viya jāto, andhakārattaṃ vā pattoti attho. Vuttalakkhaṇaṃ tamameva paramparato ayanaṃ gati niṭṭhā etassāti tamaparāyaṇo. Ubhayenapi tamaggahaṇena khandhatamo kathito, na andhakāratamo. Khandhatamoti ca sampattirahitā khandhapavattiyeva daṭṭhabbā. ‘‘Ucce kule paccājāto’’tiādikena pakāsabhāvena jotetīti joti, tena jotināyuttotiādi sabbaṃ vuttanayena veditabbaṃ. Itare dveti jotitamaparāyaṇo, jotijotiparāyaṇoti itare dve puggale.
第八十一至八十六条。第四条的第一句，‘出生于高贵之家’者，指善良品行而身出显赫家族者。第五条中（《相应部律注》一卷一页一百三十二）所说‘出生于低贱之家’等语，谓品行不善为“昏暗”，由此称为昏暗者，即指所谓的“昏暗之人”。由此如同“附着于蚊身的蚊”一样，那个有纠结的个人称为昏暗者。因之，昏暗者以轻蔑之意指其为暗昧生成，如黑暗之时生出，或者说入于黑暗。经文所指的昏暗，是代代相续的堕落，如此是下行、不良的方向。此二者皆以附庸于暗之理为最甚，并非最甚之黑暗。所谓最甚之暗，即是无成就的、业障缠绕的最甚之暗，应当断观。以“出生于高贵之家”等语为光明之义，谓以光明相引申推知一切，应选其义。其余还有二种，一为无明之终极，一为光明之终极，二者称为不同的个人。
Veṇuvettādivilīvehi peḷabhājanādikārakā vilīvakārakā. Migamacchādīnaṃ nisādanato nesādā, māgavikamacchabandhādayo. Rathesu cammena nahaṇakaraṇato rathakārā, cammakārā. Puiti karīsassa nāmaṃ, taṃ kusenti apanentīti pukkusā, pupphachaḍḍakā. Dubbaṇṇoti virūpo. Okoṭimakoti ārohābhāvena heṭṭhimako, rassakāyoti attho. Tenāha ‘‘lakuṇḍako’’ti. Laku viya ghaṭikā viya ḍeti pavattatīti lakuṇḍako, rasso. Kaṇati nimīlatīti kāṇo. Taṃ panassa nimīlanaṃ ekena akkhinā dvīhipi vāti āha ‘‘ekacchikāṇo vā ubhayacchikāṇo vā’’ti. Kuṇanaṃ kuṇo, hatthavekallaṃ, so etassa atthīti kuṇī. Khañjo vuccati pādavikalo. Heṭṭhimakāyasaṅkhāto sarīrassa pakkho padeso hato assāti pakkhahato. Tenāha ‘‘pīṭhasappī’’ti. Padīpe padīpane etabbaṃ netabbanti padīpeyyaṃ, telakapālādiupakaraṇaṃ. Vuttanti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ.
竹筏等湿地中的泥淖，是稻谷脱粒时产生的尘土，可称为泥淖。鱼类等水生物的栖息之地称为“潜水处”，鸥鸟等称为泊水者。马车中的马夫因刷洗马匹称为马刷者，车夫即马车之操作者。所谓灭虫净畜者，名为“扑杀虫子者”，意指用手轻轻扑打害虫者，称为“扑花者”。“难看的”称为畸形、丑陋。向上爬行的虫子称为“向上蠕动者”，此又称“网状者”。故称“漉漉者”，意为如小罐或如容器而摇动者。耳朵闭塞，以为耳朵关闭不闻，称之为闭塞耳。用一眼鼻孔吹气者，谓对着一侧鼻孔吹气，称为单鼻孔或双鼻孔。“有大小耳朵”称为有耳朵者。跛脚者谓其脚趾残缺。所谓身体的一侧被断，就是该身体部位受伤残缺。故称“坐垫棉”者，一种坐垫。关于光线，不可直接理解为点灯物，可指用油灯、油壶等辅助物。以上皆载于注疏中。
Āgamanavipattīti āgamanaṭṭhānavasena vipatti ‘‘āgamo etthā’’ti katvā. Pubbuppannapaccayavipattīti paṭhamuppannapaccayavasena viparāvatti. Caṇḍālādisabhāvā hissa mātāpitaro paṭhamuppannapaccayo. Pavattapaccayavipattīti pavatte sukhapaccayavipatti. Tādise nihīnakule uppannopi koci vibhavasampanno siyā, ayaṃ pana duggato durūpo. Ājīvupāyavipattīti ājīvanupāyavasena vipatti. Sukhena hi jīvikaṃ pavattetuṃ upāyabhūtā hatthisippādayo imassa natthi, pupphachaḍḍanasilākoṭṭanādikammaṃ pana katvā jīvikaṃ pavatteti. Tenāha ‘‘kasiravuttike’’ti. Attabhāvavipattīti upadhivipatti. Dukkhakāraṇasamāyogoti kāyikacetasikadukkhuppattiyā paccayasamodhānaṃ. Sukhakāraṇavipattīti sukhapaccayaparihāni. Upabhogavipattīti upabhogasukhassa vināso anupaladdhi. Joti ceva jotiparāyaṇabhāvo ca sukkapakkho. Chaṭṭhaṃ uttānameva.
所谓来临挫折，是指因来临之处所引起的挫折意，即‘降临于此处’的意思。先行因缘挫折，即前一因缘所生之退转。贫贱之类的本性，是父母为先因缘。发生因缘挫折，是指在事件发生时的幸福因缘转坏。如有微贱之家出身者却富有者，是恶道现象。生计方法之挫折，即因生计方式而生之挫折。因幸福之因缘能发生生活，其生计措施如用手指进行敲击、采摘花朵、收集石块等，以此维持生活，称为‘行器手脚’。故名‘如疾风所至’。自体性质的挫折是指器官的不调。痛苦因缘相会，是身心苦痛产生的因缘组合。幸福因缘挫折，是指幸福之因缘消失。享受挫折，是指享乐之快感的消灭、不出现。光明及以光明为最终者，是光明的真义。第六条为高贵之家。
Pāṇātipātasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 杀生经等之解释已毕。
7. Puttasuttavaṇṇanā七、子经之解释
§87
87. Sattame ma-kāro padasandhikaro ‘‘aññamañña’’ntiādīsu viya. Niccalasamaṇoti thirasamaṇo. Abhisiñcitabboti abhisekoti kammasādhano abhisekasaddo. Tenāha ‘‘abhisekaṃ kātuṃ yutto’’ti.
第八十七条。第七条中的否定词，与词尾结合如“彼此”一般。所谓坚定修行者，是指坚固不动摇的修行者。所谓‘应当授记’，是指通过仪式授予职称，‘授记’指完成业力仪式或遂行授记仪式之称。故称‘应当做授记’。
Bākulatthero viyāti thero hi mahāyasassī, tassa puttadhītaro nattupanattakā sukhumasāṭakehi cīvarāni kāretvā rajāpetvā samugge pakkhipitvā pahiṇanti. Therassa nahānakāle nahānakoṭṭhake ṭhapenti. Thero tāni nivāseti ceva pārupati ca. Tenevetaṃ vuttaṃ.
巴库拉长老云，该长老为具有大智慧者，其子女虽未成家，亦制作精细纱织长袍，染色后整齐折叠，恭敬献出。长老沐浴时放在浴室角落，长老安置并使用。如此传说。
Khadiravanamagge sīvalitthero viyāti satthari kira taṃ maggaṃ paṭipanne devatā ‘‘amhākaṃ ayyassa sīvalittherassa sakkāraṃ karissāmā’’ti cintetvā ekekayojane vihāraṃ kāretvā ekayojanato uddhaṃ gantuṃ adatvā pātova uṭṭhāya dibbāni yāguādīni gahetvā ‘‘amhākaṃ ayyo sīvalitthero kahaṃ nisinno’’ti vicaranti. Thero attano abhihaṭaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dāpesi. Evaṃ satthā saparivāro tiṃsayojanikaṃ kantāraṃ sīvalittherassa puññaphalaṃ anubhavamānova agamāsi. Tenevetaṃ vuttaṃ.
在枳奴伐那大道上，西瓦梨长老，一位尊者，据说修持此道时，天神思量‘我们应当尊敬我们尊敬的西瓦梨长老’，于是各自建造一由旬的居所，不沿途直上，而是从下往上爬升，并降下飞来神火等祭品，探问‘我们的长老西瓦梨于何处而坐？’长老亲自布施给佛陀及僧团。如此该师与其僧众观感灵异，如进入三十由旬深林而享受功德。如此传说。
Aṭṭhakanāgarasutte ānandatthero viyāti aṭṭhakanāgarako kira gahapati therassa dhammadesanāya pasīditvā pañcasatagghanakaṃ vihāraṃ kāretvā adāsi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
八难城经中，长老阿难达尊者前往八难城后，据说为该户主长老说法，获得了认可，遂建造了五百炷焰的僧舍并供养。这件事因此被称说。
Pilindavacchatthero viyāti therassa kira iddhānubhāvena pasannā manussā sappiādīni bahūni bhesajjāni abhihariṃsu. Pakatiyāpi ca āyasmā pilindavaccho lābhī hoti pañcannaṃ bhesajjānaṃ, laddhaṃ laddhaṃ parisāya vissajjeti. Tenetaṃ vuttaṃ ‘‘gilānapaccayaṃ pilindavacchatthero viyā’’ti.
长老宾多纳帕拉德瓦迦尊者因其神通威力而受人尊敬，常为人施以多种药疗。并且以他的仁慈也能获得五种药物，由此他依赖这五种药物，逐一分发予众僧。这就是说『宾多纳尊者是疾病的因缘』。
Tiṇṇampi sannipātena nibbattānīti pittādīnaṃ tiṇṇampi visamānaṃ sannipātena jātāni. Atisītādibhāvena utūnaṃ pariṇāmoti āha ‘‘atisītaatiuṇhaututo jātānī’’ti. Purimaututo visadiso utu utupariṇāmo, tato jātāni utupariṇāmajāni, visabhāgaututo jātānīti attho. Jaṅgaladesavāsīnañhi anūpadese vasantānaṃ visabhāgova utu uppajjati, anūpadesavāsīnañca jaṅgaladeseti. Evaṃ malayasamuddatīrādivasenapi utuvisabhāgatā uppajjatiyeva. Tato jātāni utupariṇāmajāni nāma.
所谓三种草聚合而生，是指五蕴中不调和的类聚而生之物。按极寒炎热气候的变化而言，称之为“极寒极热交替而生”。早前的极热是纯正的，继而出现变化，接着就生起了极热的差别。这是说，对于居住于森林及非林的地区的众生，寒暑交替产生了差别，类似马来亚海岸等地亦有这样的暑差变化。因此，这些生起的物，为极热变化的产物。
Attano pakaticariyānaṃ visamaṃ kāyassa pariharaṇavasena visamaparihārajāni. Tāni pana accāsanaatiṭṭhānādinā veditabbānīti āha ‘‘accāsanaatiṭṭhānādikā’’ti. Ādi-saddena mahābhāravahaṇasudhākoṭṭanaadesakālacaraṇādīni saṅgaṇhāti. Parassa upakkamato nibbattāni opakkamikāni, ayaṃ coroti vā pāradārikoti vā gahetvā jaṇṇukakapparamuggarādīhi nippothanaupakkamaṃ paccayaṃ katvā uppannānīti attho. Tenāha ‘‘vadhabandhanādiupakkamena nibbattānī’’ti. Kevalanti bāhiraṃ paccayaṃ anapekkhitvā kevalaṃ, tena vināti attho. Tenāha ‘‘pubbekatakammavipākavaseneva jātānī’’ti.
自己业报行为中的不调和者，为体身上的不调和损害所形成。这些可从坐处、立处等观察察知，故称“由坐处立处等所知”。起初的词语包括“大负重的马、三轮车”、以及“采集蜂蜜、驱赶马群”等时空行为。若因他人盗取行为而生，“这就是盗贼”或持邻居财物的现象，类似蛤蟆螃蟹等在水陆生长的事故所致，称为“由打猎、绑缚等行为所生”。若仅根据外在因缘而不顾内在，则意思是灭业果报，这即所谓“前生业果报现行产物”。
Puttasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 子经之解释已毕。
8-10. Saṃyojanasuttādivaṇṇanā八至十、结经等之解释
§88-90
88-90. Aṭṭhame sotāpanno catūhi vātehi indakhīlo viya parappavādehi akampiyo acalasaddhāya samannāgatattā sāsane laddhappatiṭṭho samaṇamacalo nāmāti āha ‘‘sāsane laddhappatiṭṭhattā’’tiādi. Thaddhabhāvakarānaṃ kilesānaṃ sabbaso samucchinnattāti cittassa thaddhabhāvakarānaṃ uddhambhāgiyakilesānaṃ sabbaso abhāvā samaṇasukhumālo nāma sukhumālabhāvappattito. Navamadasamāni suviññeyyāneva.
八十八至九十经文，所谓第八位入流果者，如四风摇拽却不动摇，远离世俗谤议，具足坚定不移的信心，故于佛法中安立不动，谓之“安立于教法中”等。所谓消除烦恼之坚定者，是指心中烦恼彻底断除，断绝烦恼偏破的，故名为具足如细微苦的消除。第九、第十经文中与此相应，详解可见下文。
Saṃyojanasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 结缚经等之解释已毕。
Macalavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 摩咖喇品之解释已毕。