(16) 6. Acelakavaggo · (16) 6. 裸行者品复注
(16) 6. Acelakavaggavaṇṇanā（十六）六、裸形外道品注释
§157-163
157-163. Ito paresu pana suttapadesu ‘‘gāḷhā’’ti vuttamatthaṃ vivaranto ‘‘kakkhaḷā’’ti āha. Kakkhaḷacāro cassā na lūkhasabhāvo. Atha kho taṇhāvasena thiraggahaṇanti āha ‘‘lobhavasena thiraggahaṇā’’ti. Agāḷhā paṭipadāti vā kāmānaṃ ogāhanaṃ paṭipatti, kāmasukhānuyogoti attho. Nijjhāmā paṭipadāti kāyassa nijjhāpanavasena khepanavasena pavattā paṭipatti, attakilamathānuyogoti attho. Nicceloti nissaṭṭhacelo sabbena sabbaṃ paṭikkhittacelo. Naggiyavatasamādānena naggo. Ṭhitakova uccāraṃ karotītiādi nidassanamattaṃ vamitvā mukhavikkhālanādiācārassapi tena vissaṭṭhattā. Jivhāya hatthaṃ apalekhati avalekhati udakena adhovanato. Dutiyavikappepi eseva nayo. ‘‘Ehi, bhadante’’ti vutte upagamanasaṅkhāto vidhi ehibhadanto, taṃ caratīti ehibhadantiko, tappaṭikkhepena na ehibhadantiko. Na karoti ‘‘samaṇena nāma parassa vacanakarena na bhavitabba’’nti adhippāyena.
157-163。此处为阐释其他经文词句中“gāḷhā（坚硬）”一词所表达的义义，释为“kakkhaḷā（刚硬）”。刚硬的行为表现为僵硬而非柔软自然。继之以「因为贪欲的力量而颠倒」之说，称为“因贪欲的力量而颠倒”。「坚硬之修行」即指遏止欲望的深入实践，意为专注于欲乐的消灭。所谓“使身宁静”的修行是指通过使身躯安稳、舍弃不安动摇之行为，以克服自我之扰乱。所谓“终息”意即完全消除一切，彻底舍弃；“裸体者”的收受乃赤身露体的真相与施行安住之趣，是对呕吐口吐等行为的一种完备摒弃。其舌虽置手下，沾湿水分亦随章节变化，第二处亦然。称“来啊，长老”，是依来者定名，表示往见之礼仪；称为“来者式”，非表示擅自动作，且依戒律不应有“应无根者之辞语”，以示约束。
Puretaranti taṃ ṭhānaṃ attano upagamanato puretaraṃ. Taṃ kira so ‘‘bhikkhunā nāma yadicchakā eva bhikkhā gahetabbā’’ti adhippāyena na gaṇhāti. Uddissa kataṃ mama nimittabhāvena bahū khuddakā pāṇā saṅghātaṃ āpāditāti na gaṇhāti. Nimantanaṃ na sādiyati evaṃ tesaṃ vacanaṃ kataṃ bhavissatīti. Kumbhi ādīsupi so sattasaññīti āha ‘‘kumbhi-kaḷopiyo’’tiādi. Kabaḷantarāyo hotīti uṭṭhitassa dvinnampi kabaḷantarāyo hoti. Gāmasabhāgādivasena saṅgamma kittenti etissāti saṅkitti, yathāsaṃhatataṇḍulādisañcayo. Mānusakānīti veyyāvaccakarā manussā.
所谓“过去者”即指自身先来之境地。其所谓“不应由嫉妒之比库取受”之令，不予接受。所言“以我因缘，觅得诸微小食物”，亦不予接受。其邀请不被悦纳，由此断定其言语不应被采信。连铃鼓一类以七声为数，称为“kumbhi-kaḷopiyo”等名。所谓“阻碍”为指任何起来的阻碍，双方面即有阻碍。村庄集会等所表示的多种表现，谓之广义的报告，如产量积累等。所谓“人”是指普通世人，与梵师释义相一致。
Surāpānamevāti majjalakkhaṇappattāya surāya pānameva. Surāgahaṇenevettha merayampi saṅgahitaṃ. Ekāgārameva uñchatīti ekāgāriko. Ekālopeneva vattatīti ekālopiko. Dīyati etāyāti datti, dvattiālopamattaggāhi khuddakaṃ bhikkhādānabhājanaṃ. Tenāha ‘‘khuddakapātī’’ti. Abhuñjanavasena eko aho etassa atthīti ekāhiko, āhāro, taṃ ekāhikaṃ. So pana atthato ekadivasaṃ laṅghako hotīti āha ‘‘ekādivasantarika’’nti. Dvāhikantiādīsupi eseva nayo. Ekāhaṃ abhuñjitvā ekāhaṃ bhuñjanaṃ ekāhavāro, taṃ ekāhikameva atthato. Dvīhaṃ abhuñjitvā dvīhaṃ bhuñjanaṃ dvīhavāro. Sesapadadvayepi eseva nayo. Ukkaṭṭho pana pariyāyabhattabhojaniko dvīhaṃ abhuñjitvā ekāhameva bhuñjati. Sesadvayepi eseva nayo.
所说“仅是酒与饮料”是指标识为饮酒与饮料。此处用“酒器收聚”表示连酒器也被收集。独居者称“ekāgāriko”。以“一罐”之称为“ekālopiko”。“给予”与“接受”连用，僧舍中提供食施的小物称为“khuddakapātī”。单独食用称阿含之“独食”，食物称“āniko”，即独食之食。又因事实上轻易跨越一天，故称为“一日逾越者”。“双食者”等词同理。单日不食一餐，食一餐，此谓“一食一日”；二日不食二餐，食二餐，此谓“双食二日”；其余同理。急躁者与变更食物者，二日不食，食一餐。其余境况同上。
Micchāvāyāmavaseneva ukkuṭikavatānuyogoti āha ‘‘ukkuṭikavīriyamanuyutto’’ti. Attakilamathānuyoganti attano kilamathānuyogaṃ, sarīradukkhakāraṇanti attho. Sarīrapariyāyo hi idha attasaddo ‘‘attantapo’’tiādīsu (ma. ni. 2.413) viya. Dve anteti ubho koṭiyo, ubho lāmakapaṭipattiyoti attho. Lāmakampi hi antoti vuccati ‘‘antamidaṃ, bhikkhave, jīvikānaṃ (saṃ. ni. 3.80; itivu. 61), koṭṭhako anto’’ti evamādīsu. Majjhimapaṭipadāya uppathabhāvena amanīyā gantabbā ñātabbāti antā. Tato eva lāmakā.
所谓“错误勤奋”即与狂热情况相似，称之“狂热勤奋”。所谓“自我烦恼之缘”，指烦劳自身之原因，即身体苦痛。身体分布之义可见“自我痛”一词说明两种终结，即终止（koṭi）与病痛终结（lāmakā）。病痛终结即所谓“生活之终点”，如经论所述。须认识中道修行起始之状况应当迂回避免，方得被认知，谓之终点。由此而得名曰“病痛终结者”。
Acelakavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 裸形外道品注释已结束。