(7) 2. Mahāvaggo · (7) 2. 大品复注

112 段 · CSCD 巴利原典

(7) 2. Mahāvaggo（七）第二大品

1. Titthāyatanasuttavaṇṇanā一、外道立场经注释

§62

62. Dutiyassa paṭhame titthaṃ nāma dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo tabbinimuttassa kassaci diṭṭhivipphanditassa abhāvato. Ettha hi sattā taranti uppilavanti ummujjanimujjaṃ karonti, tasmā ‘‘tittha’’nti vuccati. Pāragamanasaṅkhātañhi taraṇaṃ diṭṭhigatikānaṃ natthi, tattheva aparāparaṃ nimujjanummujjanavasena pilavanameva tesaṃ taraṇaṃ nāma. Uppādakāti pūraṇakassapādayo. Titthe jātā titthiyā, yathāvuttaṃ vā diṭṭhigatasaṅkhātaṃ titthaṃ etesaṃ atthīti titthikā, titthikā eva titthiyā. Manorameti sāduphalabharitatāya abhayadisatāya ca manorame. Imesuyeva tīsu ṭhānesūti yathāvuttesu titthāyatanesu.

第二讲中，名为梵净山的地方共有六十二种见解，其中某些见解被批评为分别见的缺失。此处所谓『梵净山』，乃指众生渡越苦海，起伏变化的过程，因此称为“梵净山”。所谓渡越，非指彼岸之渡，而是众生因沉溺于彼此轮转，彼岸无渡故，乃是起伏与沉没交替起伏的涌动，乃他们所谓的“渡越”。“兴起者”指其足之完整。由此山而生的山民即山中之人，且如所言即依见解的集合而称之为“山”，故谓山民即为山中之人。所谓“曼伽罗”乃善果与无畏之安乐，是愉悦之意。此三处即同所说的三山境地。

Yo yathā jānāti, tassa tathā vuccatīti iminā puggalajjhāsayavasena tathā vuttanti dasseti. Puggala-saddo ca tissannampi pakatīnaṃ sādhāraṇo, tasmā purisaggahaṇena tato visesanaṃ yathā ‘‘aṭṭha purisapuggalā’’ti. Paṭisaṃviditaṃ karotīti kevalaṃ jānanavasena viditaṃ karoti. Anubhavati vāti vipākalakkhaṇappattaṃ anubhavati. Pubbekatahetūti antogadhāvadhāraṇaṃ padanti āha ‘‘pubbekatakammapaccayenevā’’ti. Imināti ‘‘sabbaṃ taṃ pubbekatahetū’’ti iminā vacanena. Kammavedananti kusalākusalakammasahajaṃ vedanaṃ. Kiriyavedananti ‘‘neva kusalākusalā na ca kammavipākā’’ti evaṃ vuttaṃ kiriyacittasahajaṃ vedanaṃ. Na kevalañca te kammakiriyavedanā eva paṭikkhipanti, atha kho sāsane loke ca pākaṭe vātābādhādiroge ca paṭikkhipanti evāti dassetuṃ ‘‘ye vā ime’’tiādimāha. Tattha pittasamuṭṭhānāti pittavikārādhikasambhūtā . Anantaradvayepi eseva nayo. Sannipātikāti pittādīnaṃ tiṇṇampi vikārānaṃ sannipātato jātā. Utupariṇāmajāti sītādiutuno vipariṇāmato visamaparivuttito jātā. Visamaparihārajāti asappāyāhārayogapaṭisevanavasena kāyassa visamaṃ pariharaṇato jātā. Opakkamikāti upakkamato nibbattā. Kammavipākajāti kammassa vipākabhūtakkhandhato jātā. Virodhipaccayasamuṭṭhānā dhātūnaṃ vikārāvatthā, tappaccayā vā dukkhā vedanā ābādhanaṭṭhena ābādho, so eva rujjanaṭṭhena rogo. Tattha ‘‘yo yāpyalakkhaṇo, so rogo, itaro ābādho’’ti vadanti. Sabbesañca nesaṃ taṃtaṃdhātūnaṃ visamaṃ āsannakāraṇaṃ, na tathā itarāni. Tatthāpi ca pakopāvatthā dhātuyo āsannakāraṇaṃ, na tathā parapaccayāvatthāti daṭṭhabbaṃ. Aṭṭhamaṃyeva kammavipākajaṃ ābādhaṃ sampaṭicchanti ‘‘sabbaṃ taṃ pubbekatahetū’’ti vipallāsaggāhena. ‘‘Pubbe’’ti purātanasseva kammassa gahitattā upapajjavedanīyampi te paṭikkhipantīti vuttaṃ ‘‘dve paṭibāhitvā’’ti. Sampaṭicchantīti anujānanti.

“依如所知者，则如是称之”，此乃对个体内心见解之体现，故谓“个体”。“个体”一词虽普通，但依人相别为特定，如“八种人”。所谓“了解”，指纯知之认识；“体验”，谓因果成熟的觉知；“前因”是对内蕴无明、行因的内摄表述，谓“本因亦起”。“以此言”为“一切皆由前因”。“业感受”为善恶业所生的感受；“行为感受”为既非善恶也非业果的行动所伴感受。此等感受不全是业感受，且于俗世亦除病诸痛苦，故谓“有者是真”、“除者亦是真”等。诸热起病苦，乃由痰火亢盛所生。并生者为焚灼病，痰火合并而成。气候变迁所致之寒热淫逆。瘕病由体内不洁不均所生。进退者为由何处错失而生。业报之苦，乃由业因、果报诸聚所成。诸法相对因缘起，病苦由条件冲突而生，疼痛即病苦之处。此处言“临床所显为病，其他皆为痛”，此系辨病之因。诸法极端不调，不及他法。然亦有激发者，不为他因，须观察。唯於业报病痛发作之初，他们断言“一切皆由前因”。谓“前因”即旧业受报，业感受及其相应皆不舍离，故有“双重否定”。“受报”是业因所得之肯定。

Attanā katamūlakenāti sāhatthikakammahetu. Āṇattimūlakenāti parassa āṇāpanavasena katakammahetu. Imāti tisso vedanā. Sabbe paṭibāhantīti sabbe roge paṭisedhenti sabbesampi tesaṃ ekena issareneva nimmitattā tabbhāvībhāvāsambhavato. Esa nayo sesesupi. Sabbaṃ paṭibāhantīti hetupaccayapaṭisedhanato sabbaṃ nisedhenti.

“以自身所为之因”为当下行为之因；“以他者所为之因”为借他者之行为因。由此三感受，所有疾病皆否定，但正因病因阻断，一切皆否定；此法则亦推广至其他疾病。

Mātikaṃ nikkhipitvāti tiṇṇampi vedānaṃ asārabhāvadassanatthaṃ uddesaṃ katvā. Tanti taṃ mātikaṃ. Vibhajitvā dassetunti dosadassanavaseneva vibhāgato dassetuṃ. Laddhipatiṭṭhāpanatthanti attano laddhiyā paṭijānāpanatthaṃ. Laddhito laddhiṃ saṅkamantīti mūlaladdhito aññaladdhiṃ upagacchanti paṭijānanti. Pubbekatahetuyeva paṭisaṃvedetīti kammavedanampi vipākavedanaṃ katvā vadanti. Diṭṭhigatikā hi byāmūḷhacittā kammantaravipākantarādīni āloḷenti, asaṅkarato saññāpetuṃ na sakkonti. Yathā ca akusalakamme, evaṃ kusalakammepīti dassetuṃ ‘‘evaṃ pāṇātipātā’’tiādi vuttaṃ. Tattha evanti yathā pubbekatahetu eva pāṇātipātino nāma honti, na idāni sayaṃkatakāraṇā, evaṃ pāṇātipātā viramaṇampi pubbekatahetu evāti vicāriyamāno pubbekatavādo akiriyavādo eva sampajjati.

“陈列纲目”，乃将三种感受的无效性呈现而作综述。表中划分，谓为烦恼现量之划分。所谓“所得立”，言自受之成果得已知晓。得者立得功，谓所成业果得以确认。正如前因所感，业感受即果感受。见解有逆因，谓对前因之否定。因“见解改变”，故称其差别。见解失根，犹如不善业者，谓“非杀生即他善业”，如是论证故。如此以复归于前因，谓杀生由前因引起，今非新作，故杀生停止由前因而非现作，此议形成归源论证与非无为论。

Kattukamyatāchando na taṇhāchando. Kattukamyatāti kātumicchā. Paccattapurisakāroti tena tena purisena kattabbakiccaṃ na hoti pubbekatahetu eva sijjhanato. Ubhayampi taṃ esa na labbhatīti kattabbakaraṇaṃ sucaritapūraṇaṃ, akattabbaakaraṇaṃ duccaritaviratīti idaṃ ubhayampi esa na labhati. Samaṇāpi hi pubbekatakāraṇāyeva hontīti pubbekatakāraṇāyeva samaṇāpi honti, na idāni saṃvarasamādānādinā. Assamaṇāpi pubbekatakāraṇāyevāti pubbekatakāraṇāyeva assamaṇāpi honti, na saṃvarabhedena.

“渴望作业意欲”，非欲望“渴望”。“作业意欲”，即“欲其为作”。“他人作业”，即由别人做的行为非因本人作。故此二者皆不可得，谓为作之完成与未完成之事皆非所获。沙门亦皆由前业所生，非因今禁欲止恶所致。恶沙门亦然，此乃前业所注，非戒律之别也。

Yathā pubbekatavāde chandavāyāmānaṃ asambhavato paccattapurisakārānaṃ abhāvo, evaṃ issaranimmānavādepi issareneva sabbassa nimmitabhāvānujānanatoti vuttaṃ ‘‘pubbekatavāde vuttanayeneva veditabbo’’ti. Esa nayo ahetukavādepīti āha ‘‘tathā ahetukavādepī’’ti.

如前述，前因论中对执着者无条件个体之缺失，及对所有成就者均为主因的认定，有说“前因论即即前论”，即无因说。对此说谓“如是无因说”。

Imesantiādinā imesaṃ titthāyatanānaṃ tucchāsāratāya thusakoṭṭanena kuṇḍakamattassapi alābho viya paramatthalesassapi abhāvo, tathā khajjopanakobhāsato tejaso phuliṅgamattassapi abhāvo viya andhaveṇikassapi maggassa appaṭilābho viya saddamattaṃ nissāya micchābhāgena vipallatthatāya daddarajātake (jā. 1.2.43-43) sasakasadisatā ca vibhāvitā hoti. Sārabhāvanti sīlasārādisampattiyā sārasabbhāvaṃ. Niyyānikabhāvanti ekanteneva vaṭṭato niyyānāvahabhāvaṃ. Aniggahitoti na niggahetabbo. Tenāha ‘‘niggahetuṃ asakkuṇeyyo’’ti. Asaṃkiliṭṭhoti saṃkilesavirahito. Tenāha ‘‘nikkileso’’tiādi. Anupavajjoti dhammato na upavaditabbo. Appaṭikuṭṭho nāma appaṭisedhanaṃ vā siyā anakkosanaṃ vāti tadubhayaṃ dassento ‘‘appaṭibāhito anupakkuṭṭho’’ti āha.

诸如此等的外道及所依赖的处所，对于它们空无实质的本质，如同水坑之浅薄、池塘之浅显一般，即使只有极微小的存在，也被视为无所得，如同极广大真义之无有一样。同样，由于诸裂隙和缝隙的光芒细微，因此可以比拟为黑暗之布网的惟一不足之处；它们所依赖的道路极少乃至不可得，基于此，因依靠虚妄部分而导致的邪见便产生了，如同《鼍王本生经》中所述。 "相近者"即紧紧相似者的特性得以显现。所谓真实本质的体现与道德真义等功德相应的，是整体实相的展现。所谓连贯，即在循环之中单独地具备导致连贯的本性。所谓非被执，是绝不可被执为实有。由此称为“不能被执取者”。所谓无染，即与烦恼污秽相隔绝。因此称为“无染者”。所谓无过失，即按照法理，没有被过失所加害。所谓未受侵犯，谓既无迫害也无愤怒，对此两者的共存者称为“未被迫害且未受害者”。

Tassa dhammassāti ‘‘ayaṃ kho pana, bhikkhave’’tiādinā uddhaṭassa dhammassa. Pañhaṃ pucchitvāti kathetukamyatāvasena pañhaṃ pucchitvā. Yathāpaṭipāṭiyāti mātikāya yathānikkhittappaṭipāṭiyā. Dhātuyoti sabhāvadhāraṇaṭṭhena dhātuyo. Tā pana yasmā taṇhādiṭṭhikappanāparikappitaattasubhasukhasassatādipakatiādidhuvādijīvādikāyādikā viya na icchāsabhāvā diṭṭhiādirahitehi vimuccamānaudumbarapupphādilokavohāravatthūni viya ca vācāvatthumattā, atha kho saccaparamatthabhūtāti āha ‘‘sabhāvā’’ti, saccasabhāvāti attho. Attano sabhāvaṃ dhārentīti hi dhātuyo. Nijjīvanissattabhāvappakāsakoti bāhiraparikappitajīvābhāvappakāsako lokiyamahājanasaṃkappitasattābhāvappakāsako ca. Ākaraṭṭhenāti uppajjanaṭṭhānabhāvena. Uppattiṭṭhānampi hi ākaro āyatananti vuccati yathā ‘‘kambojo assānaṃ āyatana’’nti. Manopavicārāti taṃ taṃ ārammaṇaṃ upecca manaso vividhacaraṇākāro. Kehi katthāti āha ‘‘vitakkavicārapādehī’’tiādi. Aṭṭhārasasu ṭhānesūti cha somanassaṭṭhāniyāni , cha domanassaṭṭhāniyāni, cha upekkhāṭṭhāniyānīti evaṃ aṭṭhārasasu ṭhānesu.

“此法”者，谓“比库们啊”，即对离分别执著之法发起疑问，出于欲求询问的性质而问询问题。所谓依照顺序，即以大要典籍所明示的相应次序展开。所谓元素，是指依其本质所持有的存在。此处之元素乃因渴爱及见解萎缩不全、对永恒安乐及本性美善等事物的误解而不能得欲的性质。因不持有见解等而得解脱者，如同无忧树花等世间显现物及语言材料一样，故曰“极为真实之义”，所谓真实本质即意指其意义所在。元素因而维持本体。所谓依赖外在所感知之生存，意指明确显现外在的感知、生存及世俗因缘观点缺失的特点。所谓成因者，即因产生之位置而存。所谓产生及存留处亦称为成因，譬如“大肚婆座位”等。心念行，即心意关注对象，心意依此进行不同的行为表现。有时称为“思维及审察之根基等”。十八种位置指六个欢喜位置，六个忧悲位置，及六个平等心位置，即此等十八种位置。

Patiṭṭhādhātūti sesabhūtattayassa ceva sabbūpādārūpānañca patiṭṭhāsabhāvā dhātu. Iminā nayena ābandhanadhātūtiādīsupi attho veditabbo. Apica kakkhaḷabhāvasiddho sahajātadhammānaṃ ādhārabhāvo patiṭṭhābhāvo. Dravabhāvasiddhaṃ sampiṇḍanaṃ ābandhanaṃ. Uṇhabhāvasiddhaṃ mudutāpakkatāvahaṃ paripācanaṃ. Thaddhabhāvāvahaṃ uddhumātanaṃ vitthambhanaṃ. Rūpavivitto rūpapariyanto ākāsoti yesaṃ so paricchedo, tehi so asamphuṭṭhovāti vuttaṃ ‘‘ākāsadhātūti asamphuṭṭhadhātū’’ti. Sañjānanavidhurā ārammaṇūpaladdhi vijānanadhātu. Vitthāratopi kathetuṃ vaṭṭati saṅkhepantogadhattā vitthārassa. Saṅkhepato kathetuṃ na vaṭṭati kathetabbassa atthassa anavasesapariyādānābhāvato. Tenāha ‘‘vitthāratova vaṭṭatī’’ti. Ubhayathāti saṅkhepato vitthārato ca.

所谓存在元素，是指所有有条件存在之物及其一切现象均具有存在的本质。以此法理为引，即所谓约束元素等涵义亦应理解。譬如坚硬之性质是与生俱来的现象之基础和存在属性。流体性质乃汇集、凝结、联合的表现。热性质是易烧、软化、发酵之现象。柔软性质引起膨胀、膨胀及张扬。色界及空界即其划分，空界者指尚未具体显现的空性元素，故称为空界元素。有感知功能者为认知元素。尽管可详细说明，但为了节约篇幅省略。简略叙述则因缺乏详细说明而不足明确。故曰“确实详细者才称之”。“两者”意指前述的简略与详细两种说明方式。

Anipphannāpi ākāsadhātu bhūtāni upādāya gahetabbatāmattena ‘‘upādārūpa’’nteva vuccati. Diṭṭhānevāti sallakkhetabbāni upādārūpabhāvasāmaññato. Tena sahajātā vedanā vedanākkhandho samudāye pavattavohārassa avayavepi dissanato yathā ‘‘vatthekadese daḍḍhe vatthaṃ daḍḍha’’nti. ‘‘Phasso ca cetanā ca saṅkhārakkhandho’’ti vuttaṃ mahābhūmakattā tesaṃ tappadhānattā ca saṅkhārakkhandhassa. Arūpakkhandhā nāmaṃ ārammaṇābhimukhaṃ namanato nāmādhīnaggahaṇato ca. Rūpakkhandho rūpaṃ paribyattaṃ ruppanaṭṭhena. Paccayanti nissayabhūtaṃ paccayaṃ. Vibhāgena dvācattālīsa. Ekāsīticittāni ‘‘sammasanacāroya’’nti katvā. Anukkamena paṭipajjamānoti evaṃ kaṅkhāvitaraṇavisuddhiyaṃ ṭhito uparimena tissannaṃ visuddhīnaṃ sampādanavasena visuddhibhāvanaṃ ussukkāpento.

尚未明确的空界元素，因其可被依止而成为依止性之色法，即称为依止色法。所谓可见之色法，即所应识别的被依止之色法性存在。由此产生的感受及感受蕴，能显现成就起源及运作的部分，如“在特定地处施加重物”等比喻说明。“接触及意志即行为蕴”乃伟大根本及其主要所在。无色蕴指向感官依止的非物质性质，名为所有名称的统摄范围。色蕴即环绕诸物之色界，据其环境称为色界所居。因果关系上所依赖者称为缘。色蕴分为二十四种。八十一个心种称为"择善根本"。循序渐进实行，藉以达到无疑断之净化，远高于其他三位比库长老的证悟成就，以此激励发扬净化之道。

Phassāyatananti phassassa uppattiṭṭhānaṃ. Suvaṇṇādīnanti suvaṇṇamaṇivajirādīnaṃ. Ākiṇṇaṃ viya hutvā uppajjanti etthāti ākaro. Yathā cakkhu vipākaphassassa visesapaccayo, na tathā itaresanti katvā vuttaṃ ‘‘dve cakkhuviññāṇānī’’tiādi. Esa nayo sesavāresupi. Dvattiṃsāya vipākaphassesu dvipañcaviññāṇasahagataphasse ṭhapetvā sesā dvāvīsati vipākaphassā veditabbā. Diṭṭhameva hoti tena samānayogakkhamattā. ‘‘Saṅkhepato tāvā’’ti saṅkhepakathaṃ ārabhitvāpi vitthārakathāpettha vuttanayattā suviññeyyāvāti vuttaṃ ‘‘heṭṭhā…pe… veditabba’’nti.

所谓触处即为触的产生与存在。诸如金银宝石等物，如同火烧融化般被产生，即构成现象。以眼识为例，触觉的形成与作用皆由眼识所决定，其他感官亦同。由此说有“二眼识”之类。此说乃基本未覆习而修习的部分。在二十三感触中，置于十二识对应的感触，除去二余感触之外，余下为二十一感触，依次区分各个感官所对应的触感经验。此皆由简略归纳展开，详细注释时，将有进一步明晰，故谓“下面文字应当判识清楚”。

Somanassassa uppattiṭṭhānabhūtaṃ somanassaṭṭhāniyaṃ. Tenāha ‘‘somanassassa kāraṇabhūta’’nti. Upavicaratīti upecca pavattati. Sabhāvato saṅkappato ca somanassādiuppattihetukā somanassaṭṭhāniyāditāti āha ‘‘iṭṭhaṃ vā hotū’’tiādi. Catutthaṃ diṭṭhameva hoti tadavinābhāvato.

忧愁的发生位置称为忧愁位，故称为“忧愁原因”。所谓运转，即依次环绕运行。忧愁是依其本质及心念而生的根本起因，所说忧愁位等即为其发生原因，故曰“其或应起”等语。第四因缘即为所见之消失。

Ariyasaccānīti purimapade uttarapadalopenāyaṃ niddesoti āha ‘‘ariyabhāvakarānī’’tiādi. Visuddhimagge (visuddhi. 2.531) pakāsitaṃ, tasmā na idha pakāsetabbanti adhippāyo. Sukhāvabodhanatthanti desiyamānāya vaṭṭakathāya sukhena avabodhanatthaṃ. Tenāha ‘‘yassa hī’’tiādi. Dvādasapadanti avijjādīhi padehi dvādasapadaṃ. Paccayavaṭṭanti paccayappabandhaṃ. Kathetukāmo hoti paccayākāramukhena saccāni dassetukāmatāya. Gabbhāvakkantivaṭṭanti gabbhokkantimukhena vipākavaṭṭaṃ dasseti ‘‘gabbhassāvakkanti hotī’’tiādinā. Tasmā panettha gabbhāvakkantivaseneva vaṭṭaṃ dassitanti āha ‘‘gabbhāvakkantivaṭṭasmiṃ hī’’tiādi. Gabbhāvakkantivaṭṭasminti mātukucchimhi nibbattanavasena pavattadhammappabandhe. Dassiteti desanāvasena dassite. Purimā dve yoniyo itarāhi oḷārikatāya paribyattatarāti vuttaṃ ‘‘gabbhāvakkanti…pe… avabodhetumpī’’ti.

所谓圣谛，是用前面所说的上、下两句句尾指示语而加以说明，称其为“能成圣行者”等。此义如《清净道论》（第2章531节）所明示，故此处不宜再作释明，此乃制止越位之意。所谓为使能乐解脱者而说之，故以圆满环绕为说法中令受乐解脱之目的。故云“有谁者”等。所谓十二句，是指以无明等各句故成十二句。所谓缘环，是指缘起之链环。欲述其因，则因缘形态作显现以显示圣谛之真理。所谓以胎儿依附为环，以胎儿生长为果，是胎儿依止及生长之缘。故此处亦云如“以胎儿依附之环也”等。所谓“胎儿依附之环”者，即胎盘中循环往复之因缘关系。所谓展示，即以开示法义为展示。前述有二生源，其中一者因其流转抱合较为隐密，谓曰“胎儿依附……以令其悟”等。

Paccayamattanti channaṃ dhātūnaṃ sādhāraṇaṃ paccayabhāvamattaṃ, na tehi bhāgaso nipphādiyamānaṃ paccayavisesaṃ ‘‘kuto panetaṃ channaṃ dhātūna’’nti avibhāgena vuttattā. Tenāha ‘‘idaṃ vuttaṃ hotī’’tiādi. Na mātu na pitu tāsaṃ dhātūnaṃ imassa sattassa bāhirabhāvato. Gabbhassāti ettha gabbhati attabhāvabhāvena vattatīti gabbho, kalalādiavattho dhammappabandho. Tannissitattā pana sattasantāno gabbhoti vutto yathā mañcanissitā ‘‘mañcā ukkuṭṭhiṃ karontī’’ti. Tannissayabhāvato mātukucchi gabbhoti vuccati ‘‘gabbhe vasati māṇavo’’tiādīsu (jā. 1.15.363). Gabbho viyāti vā gabbho. Yathā hi nivāsaṭṭhānatāya sattānaṃ ovarako ‘‘gabbho’’ti vuccati, evaṃ gabbhaseyyakānaṃ sattānaṃ yāva abhijāti nivāsaṭṭhānatāya mātukucchi ‘‘gabbho’’ti vuccati. Idha pana paṭhamaṃ vuttaattheneva gabbhoti veditabbo. Tenāha ‘‘gabbho ca nāmā’’tiādi.

所谓缘起体者，即指所有有形界之共通缘起本体，而非由其中任何部分所发生的特缘。故以不分割之意说“何以此为所有形界缘起本体”者。故云“此乃所说”等。既非母亲亦非父亲，当视为此形界存在于三界之外。所谓胎儿，即指胎中有自体本性的现象，谓胎及诸付属因缘所组成之法体故也。依此理，世间生命统称为胎儿，如床垫之作业，众生因其依止之缘故称为胎儿。由此缘起之依存关系中，因缘关系视为由母胎而名之“胎儿”，谓曰“胎中寄居子”等（见《生经》1.15.363）。胎亦谓藏或胎。因众生于所住之所形同藏处，故名之为胎。此乃对宿藏众生的比喻，乃至于居住母胎，如同名藏之理。这里首要释义即是胎儿。故云“胎儿及其名称”等。

Niratiatthena nirayo ca so yathāvuttena atthena gabbho cāti nirayagabbho. Esa nayo sesapadesupi. Ayaṃ pana viseso – devamanujādayo viya uddhaṃ dīghā ahutvā tiriyaṃ añcitā dīghāti tiracchānā. Te eva khandhakoṭṭhāsabhāvena yoni ca so vuttanayena gabbho cāti tiracchānayonigabbho. Pakaṭṭhato sukhato apetaṃ apagamo petabhāvo, taṃ pattānaṃ visayoti pettivisayo, petayoni. Manassa ussannatāya sūrabhāvādiguṇehi upacitamānasatāya ukkaṭṭhaguṇacittatāya manussā. Dibbanti kāmaguṇādīhi kīḷanti laḷanti jotantīti devā. Gabbhasaddo vuttanayo eva. Nānappakāroti yathāvuttena tadanantarabhedena ca nānappakārako. Manussagabbho adhippeto supākaṭatāya paccakkhabhāvato. Okkanti mātukucchiṃ okkamitvā viya uppatitvāti katvā. Nibbattanaṃ nibbatti. Pātubhāvo uppattippakāsako ca.

词义解说中“不与之义”指地狱亦即是胎。胎即所说地狱胎。此义仅存在于剩余词中。此别义状如天人及人类，上下相违，长短交错之意。此乃五蕴藏中之一，即五蕴构成之胎儿，即所谓不净胎。明显而言，贪欲未已者，鬼魂现身称为鬼胎所依。欲悉其境界者，即苦狱界、鬼胎所赖。心之躁动及昏乱无明，与人类心相对，天众则以欲乐等特质戏耍、逗弄、闪耀。因此胎儿之名即为此用。多样变化者，乃指此义之分别及辨别除外。人胎者，因其清净所生、良好条件而具正受。附带者为由母胎进入胎内之意。胎儿即为“胎中所生子”等（见《生经》1.15.363）。胎亦谓居所藏处。因众生之住所如藏处故名之为胎。此时应知胎即指胎儿。故云“胎儿之名”等。

Sannipāto nāma avekallajātihīnavekalleti dassetuṃ ‘‘idha mātāpitaro’’tiādi vuttaṃ. Idhāti imasmiṃ sattaloke. Sannipatitāti samodhānabhāvato sannipatitā samāgatā saṃsiliṭṭhā. Utunīti utumatī sañjātapupphā. Idañca utusamayaṃ sandhāya vuttaṃ, na lokasamaññākarajassa lagganadivasamattaṃ. Mātugāmassa hi yasmiṃ gabbhāsahasaññite okāse dārako nibbattati, tattha mahatī lohitapīḷakā saṇṭhahitvā aggahitapubbā eva bhijjitvā paggharati, vatthu suddhaṃ hoti paggharitalohitattā anāmayattā ca. Visuddhe vatthumhi mātāpitūsu ekavāraṃ sannipatitesu yāva satta divasāni khettameva hoti. Suddhaṃ vatthu nahānato parampi katipayāni divasāni gabbhasaṇṭhahanatāya khettameva hoti parittassa lohitalesassa vijjamānattā. Tasmiṃ samaye hatthaggāhaveṇiggāhādinā aṅgaparāmasanenapi dārako nibbattatiyeva. Itthisantānepi hi sattapi dhātū labbhanteva. Tathā hi pārikāya nābhiparāmasanena sāmassa bodhisattassa, diṭṭhamaṅgalikāya nābhiparāmasanena (jā. aṭṭha. 4.15.mātaṅgajātakavaṇṇanā; ma. ni. aṭṭha. 2.65) maṇḍabyassa nibbatti ahosi. Gandhanato uppannagatiyā nimittūpaṭṭhānena sūcanato dīpanato gandhoti laddhanāmena bhavagāmikammunā abbati pavattatīti gandhabbo, tattha uppajjamānakasatto. Paccupaṭṭhito hotīti na mātāpitūnaṃ sannipātaṃ olokayamāno samīpe ṭhito paccupaṭṭhito nāma hoti, kammayantayantito pana eko satto tasmiṃ okāse nibbattanako hotīti ayamettha adhippāyo. Tadā hi tatrūpagasatto tatrūpapattiāvahantakammasaṅkhātena pellakayantena tathatthāya pellito upanīto viya hoti.

集体聚合，称呼举出“此处父母”等语以示众生合一之意。此“于此世间”之说，明指七界中。所谓集体聚合，即指诸聚集、合会、团结。所谓春天，即春季花开之时。此处讲述的是计时之法，非依世俗历法。因母族地，有胎儿童千计，含血色聚合，血色鲜红犹如火前燃，土壤洁净，因血色显现且无病痛。圣地中，父母仅一次集会便达七日，耕地亦与之相称。经水洗后数日，耕地因胎血染红而成特殊地。此时，由象牙及毛笔等轻轻触碰，儿童即生。女系亦七个法界存在。由抚摩肚脐之类行为所生，是为菩萨现观，见此吉祥兆象，亦称胎生。香气产生，色光显现，因缘关系互为依立，世人称之为天胎。此胎音义即柏胎之意。多种变化意味，依前及后之差异也不同。人胎因其正业显现而具有主宰性。谓如母胎孕育胎儿后生出之故。所谓“胎生”即诞生。所谓“生”即出世、发生之意。

Viññāṇapaccayā nāmarūpanti ettha viññāṇassa paccayabhāvena gahitattā ‘‘tayo arūpino khandhā’’ti vuttaṃ. Idha pana viññāṇaṃ paccayabhāvena aggahetvā gabbhokkantiyā eva paccayabhāvena gahitattā ‘‘viññāṇakkhandhampi pakkhipitvā’’ti vuttaṃ. Idha pana manussagabbhassa okkantiyā adhippetattā ‘‘gabbhaseyyakānaṃ paṭisandhikkhaṇe’’ti vuttaṃ.

依辨识作缘，名色之中，由于识之缘故而现起，曰“有三种无色蕴”。此指识由因缘所摄，即以胎儿所生及母胎中有缘故示说“识蕴亦有”。此时，人胎因其统领母胎而被形容称“胎床之再生”，此亦表明胎儿的再生依止。

Taṇhāya samudayasaccabhāvena gahitattā ‘‘ṭhapetvā taṇha’’nti vuttaṃ. Tasseva pabhāvikāti tasseva yathāvuttassa dukkhasaccassa uppādikā. Dukkhanirodhoti ettha dukkhaggahaṇena taṇhāpi gahitāti āha ‘‘tesaṃ dvinnampi…pe… dukkhanirodho’’ti. Avisesena hi tebhūmakavaṭṭaṃ idha dukkhanti adhippetaṃ. Atha vā dukkhassa anuppattinirodho tabbhāvikāya taṇhāya anuppattinirodhena vinā na hotīti vuttaṃ ‘‘tesaṃ dvinnampi…pe… dukkhanirodho’’ti. Anuppattinirodhoti ca anuppattinirodhanimittaṃ nibbānaṃ dasseti.

以渴爱为集起真理因缘，谓“置此渴爱”。谓此即是正起使苦真理成立之因。所谓苦之灭除，亦因除渴爱故，故曰“二者皆……苦之灭除”。明言此三种真理分别于此处所示苦之境地。又或苦之非起及其灭除，皆依因缘故成，若无远离此灭除之渴爱，则苦不可除，故云“二者皆……苦之灭除”。所谓非起灭除，即无起灭前行之义，，此表明涅槃之真义。

‘‘Tattha vuttanayeneva veditabba’’nti vatvā ubhayattha pāḷiyā pavattiākārabhedaṃ dassetuṃ ‘‘ayaṃ pana viseso’’ti āha. Tatthāti visaddhimagge. Idhāti imasmiṃ sutte. Avijjāya tvevāti avijjāya tu eva. Asesavirāganirodhāti ettha accantameva saṅkhāre virajjati etenāti virāgo, maggo, tasmā virāgasaṅkhātena maggena asesanirodhā asesetvā nirodhā samucchindanāti evamettha attho daṭṭhabbo.

「于此须察知就如所说」是语说完后，为了显示巴利文中双重现象形态的差别，特别指出「此为特别情况」。其中「此」指清净之道，「于此」指在此经文中。所谓「正是无明」，意即确实是无明；所谓「断尽怨恨」是指此处于诸烦恼之行愈加清净了，故称断尽；「断尽」即无欲无贪、清净之意，亦是修行道之所致，因此称为「无欲之道」，是故以此无欲所成之道为名，称为断尽之灭，释示此义。

Sakalassāti anavasesassa. Kevalassāti vā suddhassa, paraparikappitasattajīvādivirahitassāti attho. Khīṇākāropi vuccati ‘‘nirujjhanaṃ nirodho’’ti iminā atthena. Arahattampi nirodhoti vuccati nirodhante uppannattā. Nibbānampi nirodhoti vuccati avijjādīnaṃ nirodhassa nimittabhāvato avijjādayo nirujjhanti etthāti nirodhoti katvā. Khīṇākāradassanavasenāti avijjādīnaṃ anuppattinirodhena nirujjhanākāradassanavasena. Nibbānameva sandhāya, na pana arahattanti adhippāyo. Sabhāvadhammānaṃ niggaho nāma yathāvuttadhammaparicchedato ūnādhikabhāvappakāsanena attasabhāvavibhāvaneneva hotīti āha ‘‘niggaṇhanto hī’’tiādi.

所谓「无余者」即指无余生；「纯净者」是指纯净无染的；又指与轮回和各种依他生命断绝之意。所谓「灭尽火」也称之为「灭尽」和「止息」，以此义解说此灭尽。阿拉汉果亦称为灭尽，因为起尽已终止。涅槃也称灭尽，是因无明等烦恼已灭，所以称为灭尽。以无明等诸烦恼不再生灭的灭除现象为灭尽显现。涅槃专指灭除无明，非特指阿拉汉。由此知悉，诸法自性之总摄、依言理分章节分析，其所剩无少，因自性皆尽显于此，故称「总摄者」如是。

Titthāyatanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 外道立场经注释完毕。

2. Bhayasuttavaṇṇanā二、怖畏经注释

§63

63. Dutiye parittātuṃ samatthabhāvenāti uppannabhayato rakkhituṃ samatthabhāvena. Natthi ettha mātāputtaṃ aññamaññaṃ tāyituṃ samatthanti amātāputtāni, tāniyeva amātāputtikāni. Tenāha ‘‘natthi etthā’’tiādi. Yanti bhummatthe upayogavacananti āha ‘‘yasmiṃ samaye’’ti. Mātāpi puttaṃ passituṃ na labhati, parittātuṃ na samatthanti adhippāyo . Puttopi mātaranti etthāpi eseva nayo. Cittutrāsoyeva bhayaṃ cittutrāsabhayaṃ. Iminā ottappabhayādiṃ nivatteti. Aṭaviggahaṇena aṭavivāsino vuttā ‘‘sabbo gāmo āgato’’tiādīsu viyāti āha ‘‘aṭavīti cettha aṭavivāsino corā veditabbā’’ti. Eteti aṭavivāsino corā. Etaṃ vuttanti ‘‘aṭavisaṅkopo’’ti idaṃ vuttaṃ. Ṭhānagamanādiiriyāpathacakkasamaṅgino iriyāpathacakkasamāruḷhā nāma hontīti āha ‘‘iriyāpathacakkampi vaṭṭatī’’ti. Iriyāpathoyeva pavattanaṭṭhena cakkanti iriyāpathacakkaṃ.

63。第二，以避免危险为合适能力者，即出于遇有危险之时应当护持之能力。这里没有母子相互倾轧伤害的可能，所谓无母子欲害者，即指这些都是子女的母亲，这些亦属母子。故言「此非也」等。如有土地耕作意念者，谓「于时」时，母亲不能见子，亦无足以护持之意，此为宗义。子女亦是母亲，应遵此理。心怖即心之畏怖，含义为心生畏。因此可消减无畏、恐惧等。以荒野劫掠者为例，言「有人入荒野」等处，谓有荒野居民为盗贼。如是谓盗贼。此由此法称为「荒野劫掠」。由此知，通行、出入等本能运作称为行路车轮，故言「行路车轮亦周转」等。行路时的车轮即指行路车轮。

Pariyāyantīti parito tena tena disābhāgena gacchanti. Tenāha ‘‘ito cito ca gacchantī’’ti. Mātupemena gantuṃ avisahitvā attano santikaṃ āgacchantaṃ. Attasinehassa balavabhāvato mātarampi anapekkhitvā ‘‘attānaṃyeva rakkhissāmī’’ti gacchantaṃ. Ekasmiṃ ṭhāne nilīnanti vuttanayeneva gantvā ekasmiṃ kheme padese nisinnaṃ. Kulle vātiādīsu kūlaṃ paratīraṃ vahati pāpetīhi kullo, taraṇatthāya veḷunaḷādīhi kalāpaṃ katvā baddho. Pattharitvā baddho pana uḷumpo, cāṭiādi mattikābhājanaṃ. Vuyhamānanti udakoghena adhosotaṃ nīyamānaṃ.

「环行」即指绕行，向各个方向行走。故言「此处如此往来」等。出于对母爱的执着，不愿离开，来到所爱的跟前。因对自身亲情之强大无所顾及，母亲亦不计较，言「我要护持自己」而前来。有人隐匿在某处，如文所言到达，坐在安全之地。沿岸等地为岸边，河流以良民渡河，割麦草绑扎成捆。被束缚后仍挣扎，吃黏土餍饫。流水之下激起波浪，啬人所为。

Yathāvuttāni tīṇi bhayāni samātāputtikāniyeva assutavato puthujjanassa vasena amātāputtikāni dassitānīti āha ‘‘evaṃ pariyāyato amātāputtikāni bhayāni dassetvā’’ti.

如所说三种危险，就像此处母子一样向愚痴凡夫显示无母子害处，因而说「如此环行示无母子之恐怖」等。

Bhayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 怖畏经注释完毕。

3. Venāgapurasuttavaṇṇanā三、韦那迦城经注释

§64

64. Tatiye evaṃnāmake janapadeti yattha nāmaggahaṇena kosalasaddassa ruḷhīsaddataṃ dasseti. Tathā hi kosalā nāma jānapadino rājakumārā, tesaṃ nivāso ekopi janapado ruḷhīsaddena ‘‘kosalā’’ti vuccati. Akkharacintakā hi īdisesu ṭhānesu yutte viya saliṅgavacanāni (pāṇini 1.2.51) icchanti. Ayamettha ruḷhī yathā aññatthāpi ‘‘kurūsu viharati, aṅgesu viharatī’’ti ca. Tabbisesane pana janapadasadde jātisadde ekavacanameva yathā ‘‘kosalesu janapade’’ti. Cārikanti caraṇaṃ. Caraṇaṃ vā cāro, so eva cārikā. Tayidaṃ maggagamanaṃ idhādhippetaṃ, na cuṇṇikagamanamattanti āha ‘‘addhānagamanaṃ gacchanto’’ti. Taṃ vibhāgena dassetuṃ ‘‘cārikā ca nāmesā’’tiādi vuttaṃ. Tattha dūrepīti dūrepi nātidūrepi. Sahasā gamananti sīghagamanaṃ. Mahākassapapaccuggamanādīsūti ādi-saddena āḷavakādīnaṃ atthāya gamanaṃ saṅgaṇhāti. Bhagavā hi mahākassapattheraṃ paccuggacchanto muhuttena tigāvutamaggamagamāsi. Āḷavakassatthāya tiṃsayojanaṃ, tathā aṅgulimālassa, pukkusātissa pana pañcacattālīsayojanaṃ, mahākappinassa vīsayojanasataṃ, dhaniyassatthāya satta yojanasatāni, dhammasenāpatino saddhivihārikassa vanavāsissa tissasāmaṇerassa tigāvutādhikaṃ vīsayojanasataṃ agamāsi. Imaṃ sandhāyāti imaṃ aturitacārikaṃ sandhāya.

64。第三，被称为「乡邑」者，是说以名称把国界和领土分割开，显现为粗糙的音节。譬如「萨拉」称作乡邑，国王子弟及其居民皆是。此地唯有一乡邑，粗糙发音作「萨拉」。文字学家在此类地方尝试拼写词汇（依据巴利文字法〔巴尼尼1.2.51〕）。此处粗糙发音之「乡邑」与其他地名用法不同，例如「在库鲁河附近，存在安格斯」等。乡邑名词完整形式，数词与单数词须如实对应，例如「在萨拉国乡邑内」（复数地名与单数乡邑词）。「行走」意指行进。亦有行走称「旅行者」，其本意相同。此为旅途远行，非短距离巡视，因此言「出发远行」。此依此分别，言「行者即名字」等。其间距虽远且不甚远。快速行进被称为迅速赶路。大咖萨巴长老出发行走等名词，意指〈阿）拉维等地的出行。世尊陪同长老大咖萨巴临时出行，短时行走三十余里。至于〈阿）拉维巴萨，即三十余约；冈嘎等地分别四十八约，玛哈咖毕那百里，等故，汇总之。此旨在示意此处论述的是不拖延漫无目的之远行。

Upalabhiṃsūti ettha savanavasena upalabhiṃsūti imamatthaṃ dassento ‘‘sotadvāra…pe… jāniṃsū’’ti āha. Sabbampi vākyaṃ avadhāraṇaphalattā antogadhāvadhāraṇanti āha ‘‘padapūraṇamatte vā nipāto’’ti. Avadhāraṇatthenāti pana iminā iṭṭhatthatovadhāraṇatthaṃ kho-saddaggahaṇanti dasseti. Assosīti padaṃ kho-sadde gahite tena phullitamaṇḍitavibhūsitaṃ viya hontaṃ pūritaṃ nāma hoti, tena ca purimapacchimapadāni saṃsiliṭṭhāni nāma honti, na tasmiṃ aggahiteti āha ‘‘padapūraṇena byañjanasiliṭṭhatāmattamevā’’ti. Mattasaddo visesanivattiattho. Tenassa anatthantaradīpanatā dassitā hoti, evasaddena pana byañjanasiliṭṭhatāya ekantikatā.

“获得”之意在此以听闻之义使用，谓借由听闻得以“获得”本意，故曰“听闻门……乃至自知”是说。所有句子皆因持守理解而称为“内在发生之保持”，故又言“以词充满之量或落于其中”。就保持而言，此处显明所言为正确把握意义即语音吸收。所谓吸收，谓以词汇捕获，正如花朵丰满绽放、繁华装饰一般被完全充盈，而前后词句相互粘连称为连缀，并非真正吸收，故言“以词充满来达至字音连缀的程度”。“充满词音”乃指丰富特征伴随而来。此显示非本义指示，而是以音连缀的专一性显现，且音具备字音连缀的单向性。

Samitapāpattāti accantaṃ anavasesato savāsanaṃ samitapāpattā. Evañhi bāhirakavītarāgasekkhāsekkhapāpasamanato bhagavato pāpasamanaṃ visesitaṃ hoti. Tenassa yathābhūtaguṇādhigatametaṃ nāmaṃ yadidaṃ samaṇoti dīpeti. Anekatthattā nipātānaṃ idha anussavattho adhippetoti āha ‘‘khalūti anussavatthe nipāto’’ti. Ālapanamattanti piyālāpavacanamattaṃ. Piyasamudāhārā hete ‘‘bho’’ti vā ‘‘āvuso’’ti vā ‘‘devānaṃ piyā’’ti vā. Gottavasenāti ettha gaṃ tāyatīti gottaṃ. Gotamoti hi pavattamānaṃ vacanaṃ buddhiñca tāyati ekaṃsikavisayatāya rakkhatīti gottaṃ. Yathā hi buddhi ārammaṇabhūtena atthena vinā na vattati, tathā abhidhānaṃ abhidheyyabhūtena, tasmā so gottasaṅkhāto attho tāni tāyati rakkhatīti vuccati. Ko pana soti? Aññakulaparamparāsādhāraṇaṃ tassa kulassa ādipurisasamudāgataṃ taṃkulapariyāpannasādhāraṇaṃ sāmaññarūpanti daṭṭhabbaṃ. Ettha ca samaṇoti iminā parikkhakajanehi bhagavato bahumatabhāvo dassito samitapāpatākittanato. Gotamoti iminā lokiyajanehi uccākulasambhūtatā dīpitā tena uditoditavipulakhattiyakulavibhāvanato. Sabbakhattiyānañhi ādibhūtamahāsammatamahārājato paṭṭhāya asambhinnaṃ uḷāratamaṃ sakyarājakulaṃ.

“恰当谴责”意谓绝对无剩余地斥责教训。这乃因外在诗歌吟诵之无贪污染而显著彰显世尊的清除恶业。正如此本质获得觉知，此名“沙门”之含义以表达之。多重意义的落句在此被记载并称之“落句的回响”也就是说“确实于回响之理”。“闲谈”乃指令人愉快的谈话辞令。此以亲切之称谓如“施主”或“朋友”或“诸天之慈者”表示。所谓家族继承，指家族名号。事实上“果德玛”二字具守护之义，保护思想免受局限。正如心意离不开所依对象，语辞亦非凭空而立，故其名旨在守护家族一脉。何为“家”？此处讲述非凡家族，由祖先产生的祖籍通称是世俗通行的沙门形态。此处“沙门”一词显露世尊被世间庶众众议所切认，而“果德玛”所指乃由世俗诸族武士背景衍伸起旺盛的释迦族王族所尊奉之意。所有诸王中释迦族为根本三大尊贵、无畏无敌的辉煌一族。

Kenaci pārijuññenāti ñātipārijuññabhogapārijuññādinā kenacipi pārijuññena parihāniyā anabhibhūto anajjhotthaṭo. Tathā hi tassa kulassa na kiñci pārijuññaṃ lokanāthassa abhijātiyaṃ, atha kho vaḍḍhiyeva. Abhinikkhamane ca tatopi samiddhatamabhāvo loke pākaṭo paññātoti. Sakyakulā pabbajitoti idaṃ vacanaṃ bhagavato saddhāpabbajitabhāvadīpanaṃ vuttaṃ mahantaṃ ñātiparivaṭṭaṃ mahantañca bhogakkhandhaṃ pahāya pabbajitabhāvasiddhito.

所谓“某种亲族”，即亲属、贵族以及享乐者等因之而得以增长且势力未被压制者。家族中未遭环境约束堪称此种亲属众多。又述家族在外遐世界坚实壮盛广为显扬。释迦族遁入出家，此言乃通过世尊信心出家之生动显现，抛却重大家族财产，广袤亲族及丰富的享乐团体亦舍弃而成就出家之德。

Itthambhūtākhyānattheti itthaṃ evaṃpakāro bhūto jātoti evaṃ kathanatthe. Upayogavacananti ‘‘abbhuggato’’ti ettha abhi-saddo itthambhūtākhyānatthajotako, tena yogato ‘‘taṃ kho pana bhavanta’’nti idaṃ sāmiatthe upayogavacanaṃ. Tenāha ‘‘tassa kho pana bhoto gotamassāti attho’’ti. Kalyāṇaguṇasamannāgatoti kalyāṇehi guṇehi yutto, tannissito tabbisayatāyāti adhippāyo. Seṭṭhoti etthāpi eseva nayo. Kittetabbato kitti, sā eva saddanīyato saddoti āha ‘‘kittisaddoti kittiyevā’’ti. Abhitthavanavasena pavatto saddo thutighoso. Sadevakaṃ lokaṃ ajjhottharitvā uggatoti anaññasādhāraṇe guṇe ārabbha pavattattā sadevakaṃ lokaṃ ajjhottharitvā abhibhavitvā uggato.

“如是者谓变迁”乃谓事物依照此理此法生起变化之说。所谓作用语，指加在“已入”一类前缀之词尾用法，上文谓“已由本处”等意，是句中谦称谓。由此语法结构表达了“此人即是果德玛”的含义。善行功德圆满者即谓“具善行者”，并以此为大法王之依托。最优者亦称此法。称誉即为推崇、赞美，故言“称誉之词即称誉本身”。声誉如同新兴的声响，令世间众生出世抑或打赢他者显得拔萃无比。

So bhagavāti yo so samatiṃsa pāramiyo pūretvā sabbakilese bhañjitvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho devānaṃ atidevo sakkānaṃ atisakko brahmānaṃ atibrahmā lokanātho bhāgyavantatādīhi kāraṇehi sadevake loke ‘‘bhagavā’’ti patthaṭakittisaddo, so bhagavā. ‘‘Bhagavā’’ti ca idaṃ satthu nāmakittanaṃ. Tenāha āyasmā dhammasenāpati ‘‘bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kata’’ntiādi (mahāni. 84). Parato pana bhagavāti guṇakittanaṃ. Yathā kammaṭṭhānikena ‘‘araha’’ntiādīsu navasu ṭhānesu paccekaṃ iti-saddaṃ yojetvā buddhaguṇā anussariyanti, evaṃ buddhaguṇasaṃkittanenapīti dassento ‘‘itipi arahaṃ itipi sammāsambuddho…pe… itipi bhagavā’’ti āha. ‘‘Itipetaṃ bhūtaṃ itipetaṃ taccha’’ntiādīsu (dī. ni. 1.6) viya idha itisaddo āsannapaccakkhakaraṇattho, pi-saddo sampiṇḍanattho, tena ca tesaṃ guṇānaṃ bahubhāvo dīpito, tāni ca saṃkittentena viññunā cittassa sammukhībhūtāneva katvā saṃkittetabbānīti dassento ‘‘iminā ca iminā ca kāraṇenāti vuttaṃ hotī’’ti āha. Evaṃ nirūpetvā kittento yo kitteti, tassa bhagavati ativiya abhippasādo hoti.

所谓“世尊”，指成就无上正等觉、圆满六度、断尽诸漏烦恼之人，超越天神、萨咖与梵天。因其具足无边福德而成为世间众生的依止，被称为“世尊”。“世尊”一名乃圣者对师之称谓。言及“世尊”同时也包含众多德行美誉。例如随修止境之功敬称“阿拉汉”等词，并依此流布佛陀德行的称呼。此中“如是如是”之语凸显此名有迹可循、形声结合且彰显多种佛之德相。经由此种大德的称谓令众生智慧与心念专注，是极为意义深重的赞颂。

Ārakattāti suvidūrattā. Arīnanti kilesārīnaṃ. Arānanti saṃsāracakkassa arānaṃ. Hatattāti viddhaṃsitattā. Paccayādīnanti cīvarādipaccayānañceva pūjāvisesānañca. Tatoti visuddhimaggato (visuddhi. 1.125-127). Yathā ca visuddhimaggato, evaṃ taṃsaṃvaṇṇanātopi nesaṃ vitthāro gahetabbo.

“远离害患”意即彻底远隔。敌者谓烦恼之敌。敌者指轮回之敌即烦恼。触因缘等包含衣着饶益等一切供养之条件。是为《清净道论》中所说之义。依《清净道论》之说，此类诠释亦当以此为详述内容而取用。

Imaṃlokanti nayidaṃ mahājanassa sammukhamattaṃ sandhāya vuttaṃ, atha kho anavasesaṃ pariyādāyāti dassetuṃ ‘‘sadevaka’’ntiādi vuttaṃ. Tenāha ‘‘idāni vattabbaṃ nidassetī’’ti. Pajātattāti yathāsakaṃ kammakilesehi nibbattattā. Pañcakāmāvacaradevaggahaṇaṃ pārisesanayena itaresaṃ padantarena gahitattā. Sadevakanti ca avayavena viggaho samudāyo samāsattho. Chaṭṭhakāmāvacaradevaggahaṇaṃ paccāsattinayena. Tattha hi so jāto tannivāsī ca. Sabrahmakavacanena brahmakāyikādibrahmaggahaṇanti etthāpi eseva nayo. Paccatthikasamaṇabrāhmaṇaggahaṇanti nidassanamattametaṃ apaccatthikānaṃ samitabāhitapāpānañca samaṇabrāhmaṇānaṃ samaṇabrāhmaṇavacanena gahitattā. Kāmaṃ ‘‘sadevaka’’ntiādivisesanānaṃ vasena sattavisayo lokasaddoti viññāyati tulyayogavisayattā tesaṃ, ‘‘salomako sapakkhako’’tiādīsu pana atulyayogepi ayaṃ samāso labbhatīti byabhicāradassanato pajāgahaṇanti āha ‘‘pajāvacanena sattalokaggahaṇa’’nti.

此谓‘世间’非大众亲近聚集之所说，乃与世间俗众略有对应者，之后便全面详说，下文标示名为‘众生’等。因而曰：“现在应演示、展示”。“生起”者，谓如同其业所染所生。五欲之天乃由想欲之天所包摄，乃凭他义稍稍解析。‘众生’一词，因其组成、集成、本义与总摄之意而成。六欲之天属于欲界之后。其间生者及其所居处皆生于欲界。如婆罗门语中谓梵身婆罗门界，此亦属此法。所谓欲界往彼即为与彼等外道婆罗门通过语义而取，虽目的不同，实以同称释义。欲乃‘众生’等特别称谓之依托，或以二相类比诸天地声，因其相类，故于“狭小、翼展”之类词中也附收之，其偏差甚微，因用语错乱则引异议，故云“众舌之集持为众生界集”。

Arūpino sattā attano āneñjavihārena viharantā dibbantīti devāti imaṃ nibbacanaṃ labhantīti āha ‘‘sadevakaggahaṇena arūpāvacaraloko gahito’’ti. Tenāha ‘‘ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahabyata’’nti (a. ni. 3.117). Samārakaggahaṇena chakāmāvacaradevaloko gahito tassa savisesaṃ mārassa vase vattanato. Sabrahmakaggahaṇena rūpībrahmaloko gahito arūpībrahmalokassa gahitattā. Catuparisavasenāti khattiyādicatuparisavasena. Itarā pana catasso parisā samārakādiggahaṇena gahitā evāti. Avasesasattaloko nāgagaruḷādibhedo. Tīhākārehīti devamārabrahmasahitatāsaṅkhātehi tīhi pakārehi. Tīsu padesūti ‘‘sadevaka’’ntiādīsu tīsu padesu. Tena tenākārenāti sadevakattādinā tena tena pakārena. Tedhātukameva pariyādinnanti porāṇā āhūti yojanā.

无色界众生住于其无所拘束的行境中，故若得天界即称此为‘天’。故曰：“藉由众生集聚，得无色界天”。又曰：“诸天乃由虚空六处而来，与天人等同处”（《增支部》3.117）。戒护者集结令欲界天众得以成就，然此界特为魔障所主宰。戒护者集结使色界梵天获得，彼亦能收摄无色界梵天。四部族众，即四大种姓之四部族。其他四众经戒护集结。余七界天即为龙、迦楼罗等种类众之集合。所谓三种持守，指此等众生集聚于三处，并分别由众生集聚等多种方式而成。其所计量单位谓行程[旧称四十余由旬]。

Abhiññāti yakāralopenāyaṃ niddeso, abhijānitvāti ayamettha atthoti āha ‘‘abhiññāya adhikena ñāṇena ñatvā’’ti. Anumānādipaṭikkhepoti anumānaatthāpattiādippaṭikkhepo ekappamāṇattā. Sabbattha appaṭihatañāṇacāratāya hi sabbapaccakkhā buddhā bhagavanto.

“神足通”以神通之缺失为释之，“了知”则示此处意旨，谓“具深通达之智慧而认识”。“推翻推测”等者，指废止推论等理由，唯以实证为据之一致断绝。始终无碍智见之行故，诸佛皆具此法门。

Anuttaraṃ vivekasukhanti phalasamāpattisukhaṃ. Tena vimissāpi kadāci bhagavato dhammadesanā hotīti ‘‘hitvāpī’’ti pi-saddaggahaṇaṃ. Bhagavā hi dhammaṃ desento yasmiṃ khaṇe parisā sādhukāraṃ vā deti, yathāsutaṃ vā dhammaṃ paccavekkhati, taṃ khaṇaṃ pubbabhāgena paricchinditvā phalasamāpattiṃ samāpajjati, yathāparicchedañca samāpattito vuṭṭhāya ṭhitaṭṭhānato paṭṭhāya dhammaṃ deseti. Appaṃ vā bahuṃ vā desentoti ugghaṭitaññussa vasena appaṃ vā, vipañcitaññussa neyyassa vā vasena bahuṃ vā desento. Dhammassa kalyāṇatā ca niyyānikatā ca sabbaso anavajjabhāvenevāti āha ‘‘anavajjameva katvā’’ti.

无尚清净的寂静快乐，谓果的圆满证得之乐。亦因缘故，有时佛陀说法，谓其虽抛却苦，以善法传授，故称“利益亦有”。世尊宣讲法时，即于彼时众所欢迎或聆听，亦观其教法妥当，摒弃前所不善，遂入证果之乐，继而起立，随其所住处复宣传法门。讲说多少，视觉悟者心智开明或闭塞，若智慧少许则少讲，误迷眩乱则多讲。法既清善且具确实因缘，故称“法尽善、尽因缘乃无忤逆”，曰“止恶而唯行善”。

Desakāyattena āṇādividhinā atisajjanaṃ pabodhanaṃ desanāti sā pariyattidhammavasena veditabbāti āha ‘‘desanāya tāva cātuppadikagāthāyapī’’tiādi. Nidānanigamānipi satthu desanāya anuvidhānato tadantogadhāni evāti āha ‘‘nidānaṃ ādi, idamavocāti pariyosāna’’nti.

由说法主体所，及启发等因，称为教诲传法，此为传法规矩所当了解之义，因而称“传法犹如简四行诗”。因缘相互关联，法师论述法义顺序，谓“起因为始，终为终”之义。

Sāsitabbapuggalagatena yathāparādhādisāsitabbabhāvena anusāsanaṃ tadaṅgavinayādivasena vinayanaṃ sāsananti taṃ paṭipattidhammavasena veditabbanti āha ‘‘sīlasamādhivipassanā’’tiādi. Kusalānanti anavajjadhammānaṃ sīlasamathavipassanānaṃ sīladiṭṭhīnañca ādibhāvo taṃmūlikattā uttarimanussadhammānaṃ. Ariyamaggassa antadvayavigamena majjhimāpaṭipadābhāvo viya sammāpaṭipattiyā ārabbha nibbattīnaṃ vemajjhatāpi majjhabhāvoti vuttaṃ ‘‘atthi, bhikkhave…pe… majjhimaṃ nāmā’’ti. Phalaṃ pariyosānaṃ nāma saupādisesatāvasena. Nibbānaṃ pariyosānaṃ nāma anupādisesatāvasena. Idāni tesaṃ dvinnampi sāsanassa pariyosānataṃ āgamena dassetuṃ ‘‘tasmātiha tva’’ntiādi vuttaṃ. ‘‘Sātthaṃ sabyañjana’’ntiādivacanato dhammadesanāya ādimajjhapariyosānaṃ adhippetanti āha ‘‘idha…pe… adhippeta’’nti. Tasmiṃ tasmiṃ atthe kathāvadhisaddappabandho gāthāvasena suttavasena ca vavatthito pariyattidhammo, so idha desanāti vutto, tassa pana attho visesato sīlādi evāti āha ‘‘bhagavā hi dhammaṃ desento…pe… dassetī’’ti. Tattha sīlaṃ dassetvāti sīlaggahaṇena sasambhāraṃ sīlaṃ gahitaṃ, tathā maggaggahaṇena sasambhāro maggoti tadubhayavasena anavasesato pariyattiatthaṃ pariyādāya tiṭṭhati. Tenāti sīlādidassanena. Atthavasena hi idha desanāya ādikalyāṇādibhāvo adhippeto. Kathikasaṇṭhitīti kathikassa saṇṭhānaṃ kathanavasena samavaṭṭhānaṃ.

由应当制止的个人之过犯等，依戒律篇授所执法训导，谓调伏之法。此依法理之实现应知为“戒、定、慧”之具足。所谓善者，即非违戒戒及定慧等身心安稳之根基。圣道中无二合一之消除，犹如中道实修，乃由正法中切断二苦之源，乃中正之体，以出离之道开始遂成无漏，故俗语云“具中道名”。果则谓究竟之圆满，止即缘起无漏之灭，故曰“Nibbāna为究竟安乐”。今欲说明此二教法究竟，故云“是故汝等……”。言“理趣之简要”诸语，谓法中说法之始至中心及终极。由此诸种义理结合音义与语句，辅以诗歌和经文，明示传法所依之规矩，此谓为传法。又此义特指戒德等，故曰“世尊说法……以示”。其中说戒，即由戒摄取之集合，亦曰戒集；由道摄取之集合，则为道集，二者相辅而无余者方为传法之义理详解；故由戒、定、慧三法相显示。故“示戒德等”。由理义上说，因传法宣示起始诸善义。讲论行相者，谓说法系统及法义层层结构。

Na so sātthaṃ deseti niyyānatthavirahato tassā desanāya. Ekabyañjanādiyuttā vāti sithilādibhedesu byañjanesu ekappakāreneva dvippakāreneva vā byañjanena yuttā damiḷabhāsā viya. Vivaṭakaraṇatāya oṭṭhe aphusāpetvā uccāretabbato sabbaniroṭṭhabyañjanā vā kirātabhāsā viya. Sabbasseva vissajjanīyayuttatāya sabbavissaṭṭhabyañjanāvā yavanabhāsā viya. Sabbasseva sānusāratāya sabbaniggahitabyañjanā vā pārasikādimilakkhabhāsā viya. Sabbāpesā byañjanekadesavaseneva pavattiyā aparipuṇṇabyañjanāti katvā ‘‘abyañjanā’’ti vuttā.

不应宣说的教义是无所依托、脱离解脱目的的教诲。与某单一辅音相连的辅音，如同泰米尔语中松软音与其音变，既可能是单辅音的形式，也可能是双辅音的形式。其发音必须从张口状态开始，舌头顶着上齿龈，再发出，全体发音辅音或近似喉音，宛如殷勤话语。所有发音总体给人宽松不拘谨之感，像希腊语那样全部拖长辅音。所有跟随的辅音则整体顺从，如波斯语或类似的混合语言。所有辅音的归结仅按音的一段而行，故谓之非圆满辅音，称为“小辅音”。

Ṭhānakaraṇāni sithilāni katvā uccāretabbaṃ akkharaṃ pañcasu vaggesu paṭhamatatiyanti evamādi sithilaṃ. Tāni asithilāni katvā uccāretabbaṃ akkharaṃ vaggesu dutiyacatutthanti evamādi dhanitaṃ. Dvimattakālaṃ dīghaṃ. Ekamattakālaṃ rassaṃ. Tadeva lahukaṃ lahukameva. Saṃyogaparaṃ dīghañca garukaṃ. Ṭhānakaraṇāni niggahetvā uccāretabbaṃ niggahitaṃ. Parena sambandhaṃ katvā uccāretabbaṃ sambandhaṃ. Tathā na sambandhaṃ vavatthitaṃ. Ṭhānakaraṇāni vissaṭṭhāni katvā uccāretabbaṃ vimuttaṃ. Dasadhā byañjanabuddhiyā pabhedoti evaṃ sithilādivasena byañjanabuddhiyā akkharuppādakacittassa dasappakārena pabhedo. Sabbāni hi akkharāni cittasamuṭṭhānāni yathādhippetatthabyañjanato byañjanāni ca.

舌位（辅音发音部位）呈松弛状态时，应发出的音节在五组中分别为第一、第二和第三类，诸如此类称之为松弛音。反之，如果舌位紧张，应发出的音节在各组中为第二到第四类，称为紧张音。双音节时读音长，单音节时读音短。轻声轻短即为短音。连接音节时，连接部分既长且重。辅音发音部位紧密结合时应发的辅音称为紧接音。不同辅音间的结合音称为连音。若无连接音则称作基本辅音。舌位处于松弛展开时应发的称作自由音。通过十种辅音性质可以理解辅音的差别，此处以松紧差别划分。因为所有字母都是由心识生起、依音义所造，且辅音也由此而成。

Amakkhetvāti amilecchetvā, avināsetvā, ahāpetvāti attho. Bhagavā yamatthaṃ ñāpetuṃ ekagāthaṃ ekavākyampi deseti, tamatthaṃ tāya desanāya parimaṇḍalapadabyañjanāya eva desetīti āha ‘‘paripuṇṇabyañjanameva katvā dhammaṃ desetī’’ti. Idha kevalasaddo anavasesavācako, na avomissatādivācakoti āha ‘‘sakalādhivacana’’nti. Paripuṇṇanti sabbaso puṇṇaṃ. Taṃ pana kiñci ūnaṃ vā adhikaṃ vā na hotīti ‘‘anūnādhikavacana’’nti vuttaṃ. Tattha yadatthaṃ desitaṃ, tassa sādhakattā anūnatā veditabbā, tabbidhurassa pana asādhakattā anadhikatā. Sakalanti sabbabhāgavantaṃ. Paripuṇṇamevāti sabbaso paripuṇṇameva. Tenāha ‘‘ekadesanāpi aparipuṇṇā natthī’’ti. Aparisuddhā desanā nāma hoti taṇhāsaṃkilesattā. Lokāmisaṃ cīvarādayo paccayā, tattha agadhitacittatāya lokāmisanirapekkho. Hitapharaṇenāti hitūpasaṃharaṇena. Mettābhāvanāya muduhadayoti mettābhāvanāya karuṇāya vā muduhadayo. Ullumpanasabhāvasaṇṭhitenāti sakalasaṃkilesato vaṭṭadukkhato ca uddharaṇākārāvaṭṭhitena cittena, karuṇādhippāyenāti attho. Tasmāti yasmā sikkhattayasaṅgahaṃ sakalaṃ sāsanaṃ idha brahmacariyanti adhippetaṃ, tasmā. Brahmacariyanti iminā samānādhikaraṇāni sabbapadāni yojetvā atthaṃ dassento ‘‘so dhammaṃ deseti…pe… pakāsetīti evamettha attho daṭṭhabbo’’ti āha.

“不破坏”意为不损毁、不消灭、不失落。世尊为了正确传授法义，有时只用一首偈、一句法语讲解，故示“完备辅音”是以圆满辅音示法义。此处所谓圆满辅音，是指无须帮助无遗漏、不含废缺之意。所谓“全称词”，即是指全面含摄无余。凡有所“不足”或“过量”的字句则称作“偏余词”。对所讲内容的圆满度应辨别其及格与不及格。全称意即为全有意义。故有“无圆满宣说”的观，谓即使仅说一义亦非圆满。所谓不纯净的讲说，即带贪欲及烦恼污染。因世间诸俗物如衣服等为因缘所生，心未洁净乃无关余之因缘。所谓利益导向者，即是为令众生得利生喜悦之教法。以慈、悲等柔软善心观察利益为意。由烦恼障碍及伸展痛苦无法自拔的心若能凭依慈悲，便得解脱，此为意。因传法乃修习之集成，故重视结合诸法于正道，故若有人能善巧摄合诸法以展现法义，即谓“为人宣说法义”，此为义理应知。

Sundaranti bhaddakaṃ. Bhaddakatā ca passantassa hitasukhāvahabhāvena veditabbāti āha ‘‘atthāvahaṃ sukhāvaha’’nti. Tattha atthāvahanti diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthasaṃhitahitāvahaṃ. Sukhāvahanti yathāvuttatividhasukhāvahaṃ. Tathānurūpānanti tādisānaṃ. Yādisehi pana guṇehi bhagavā samannāgato, tehi catuppamāṇikassa lokassa sabbathāpi accantappasādanīyo tesaṃ yathābhūtasabhāvattāti dassento ‘‘yathārūpo’’tiādimāha. Tattha yathābhūta…pe… arahatanti iminā dhammappamāṇalūkhappamāṇānaṃ sattānaṃ bhagavato pasādāvahatā dassitā, itarena itaresaṃ. Dassanamattampi sādhu hotīti ettha kosiyavatthu kathetabbaṃ. Ubhatopakkhikāti micchādiṭṭhisammādiṭṭhivasena ubhayapakkhikā. Kerāṭikāti saṭhā.

“美妙”称为吉祥，因其带来观看者的利益与安乐而可知，此说“利益、安乐、吉祥”。其中利益意味着由直接所见法理及最高利益而为带来。安乐意指多种安乐的形式。所谓“相应”者，指与上述性质相符合者。世尊具足这些品质，因而在四方世界均具极为崇敬的风范，反映万物本性，故称“如实”。又以“如实”为开端说明。以“阿拉汉”者为例，因世尊示现于众生中，有法义的权威和分量，故称之为“法行规模上的究竟者”。此表现的法义程度也因此被称赞，此处然后举例释义。所谓“双方乃真”，即出现错误观与正确见并存。此为辅音本性种种差别归纳。

Anekatthattā nipātānaṃ yāvañcidanti nipātasamudāyo adhimattappamāṇaparicchedaṃ dīpetīti āha ‘‘adhimattappamāṇaparicchedavacanameta’’nti. Adhimattavippasannānīti adhikappamāṇena vippasannāni. Vippasannānīti ca pakatiākāraṃ atikkamitvā vippasannānīti attho. Nanu ca cakkhādīnaṃ indriyānaṃ manoviññeyyattā kathaṃ tena tesaṃ vippasannatā viññāyatīti āha ‘‘tassa hī’’tiādi. Tassāti brāhmaṇassa. Tesanti cakkhādīnaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ. Evampi manindriyena patiṭṭhitokāsassa adiṭṭhattā kathaṃ manindriyassa vippasannatā tena viññāyatīti āha ‘‘yasmā panā’’tiādi. Nayaggāhapaññā hesā tassa brāhmaṇassa. Mane vippasanneyeva hoti pasannacittasamuṭṭhitarūpasampadāhi eva cakkhādīnaṃ patiṭṭhitokāsassa pasannatāsambhavato.

“多义性词”的语助词数量有所增减，故称为“词语助词数量差别”一说。所谓“数量多”者，指助词数量增多而且清晰。所谓“清晰”是指超越中庸、透彻明了。既然眼等五根及心的认知如何能以此知晓五根清晰度呢？故说“说乃婆罗门之见”。此处“彼”指五根中的眼、耳、鼻、舌、身五根。眼根稳固时，在心根所产生的形象出现时，清晰之心乃得生起。五根中眼作为感知之主，若眼根不清晰，心难生起清晰心所显现的知识。

Jambonadasuvaṇṇaṃ rattavaṇṇameva hotīti āha ‘‘surattavaṇṇassā’’ti. Jambonadasuvaṇṇassa ghaṭikāti jambonadasuvaṇṇapiṇḍaṃ. Iminā nekkhanti nekkhappamāṇajambonadasuvaṇṇena kataṃ akatabhaṇḍaṃ vuttanti dasseti. Nekkhanti vā atirekapañcasuvaṇṇena katapilandhanaṃ katabhaṇḍaṃ vuttaṃ. Tañhi ghaṭṭanamajjanakkhamaṃ hotīti. Suvaṇṇanti ca pañcadharaṇassa samaññā, tasmā pañcavīsatidharaṇahiraññavicitaṃ ābharaṇaṃ idha nekkhanti adhippetaṃ. Jambonadanti mahājambusākhāya pavattanadiyaṃ nibbattaṃ. Taṃ kira ratanaṃ rattaṃ. Suvaṇṇākāre mahājambuphalarase vā pathaviyaṃ paviṭṭhe suvaṇṇaṅkurā uṭṭhahanti, tena suvaṇṇena katapilandhanantipi attho. Suparikammakatanti suṭṭhu kataparikammaṃ. Sampahaṭṭhanti sammā pahaṭṭhaṃ ghaṭṭanādivasena sukataparikammaṃ. Tenāha ‘‘suvaṇṇakāra…pe… suparimajjitanti attho’’ti.

“像黄琥珀的红色”即“红色”的意思。黄玉即指红色琥珀的颗粒。此处讲述用红色琥珀颗粒制作盛器的故事。所谓“制壶”，指用红色琥珀制作器皿。据说也有用反复五倍黄金制造的容器。此器不能沉水，故称“不能沉没”。“黄金”意为具有五种性质的金属，故这里指含二十五种黄金元素的饰物，故把“盛器”作为代表。黄玉树枝据说源于大黄玉树旁的河流。此被视为红宝石。金色珠宝貌似大黄玉果汁，橙色金草也从地里长出，用以制成上述容器。所谓“修善事”意谓善行圆满。所谓“完备”即指恰当完成制器过程。又说“黄金做成的……圆润光滑”的意义。

Vāḷarūpānīti āharimāni vāḷarūpāni. ‘‘Akappiyarūpākulo akappiyamañco pallaṅkoti sārasamāse. Ratanacitranti bhitticchedādivasena ratanacitraṃ. Rukkhatūlalatātūlapoṭakitūlānaṃ vasena tiṇṇaṃ tūlānaṃ. Uddalomiyaṃ kecīti sārasamāsācariyā uttaravihārino ca. Tathā ekantalomiyaṃ. Koseyyakaṭṭissamayanti koseyyakasaṭamayaṃ. Ajinacammehīti ajinamigacammehi. Tāni kira cammāni sukhumatarāni. Tasmā dupaṭṭatipaṭṭāni katvā sibbanti. Tena vuttaṃ ‘‘ajinappaveṇī’’tiādi.

所谓纶针形，指的是诸种纶针形状。其中不洁之形，包括不洁床、不洁榻等合成词。如宝饰，此语用破碎如壁饰等义。又树叶、茎叶、叶柄、叶脉等形体称为叶翘。称优昙婆形是此义行者和北方居住者所用。亦有单一毛的形状。如布袋匠苎麻制物称布袋苎麻。野猪皮即非家养猪皮。此类皮毛极为细腻。因此，将纶针制成被单、被垫而缝合。以此故说“非家养锦缎”等。

Nikāmalābhīti yathicchitalābhī. Tenāha ‘‘icchiticchitalābhī’’ti. Vipulalābhīti uḷāralābhī. Kasiranti hi parittaṃ vuccati, tappaṭikkhepena akasiraṃ uḷāraṃ. Tenāha ‘‘mahantalābhī’’tiādi.

所谓未净获，即随意获得。故称“随意随获”。广大所得，意指广阔多量之获。其谓“纸”实为护持物质之意，广泛声称无尽的护卫。因此说“巨大利得”等。

Laddhā ca na kappantīti sāmaññena paṭisiddhattā sabbathā na kappatīti kassaci āsaṅkā siyā, tannivattanatthaṃ ‘‘kiñci kiñci kappatī’’tiādimāha. Tattha suddhakoseyyanti ratanaparisibbanarahitaṃ. Ettha ca ‘‘suddhakoseyyaṃ pana vaṭṭatī’’ti vinaye (mahāva. aṭṭha. 254) vuttattā idhāpi ettakameva vuttaṃ. Dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 1.15) pana ‘‘ṭhapetvā tūlikaṃ sabbāneva gonakādīni ratanaparisibbitāni na vaṭṭantī’’ti vuttaṃ. Tattha ‘‘ṭhapetvā tūlika’’nti etena ratanasibbanarahitāpī tūlikā na vaṭṭatīti dīpeti. Vacanatoti etena vinaye (cūḷava. 297) vuttabhāvaṃ dasseti. Ekena vidhānenāti yathāvuttameva vidhānaṃ sandhāya vadati. Yadi evaṃ kasmā bhagavatā ‘‘laddhā ca na kappantī’’ti sāmaññena paṭisedho katoti āha ‘‘akappiyaṃ pana upādāyā’’tiādi.

若得来而不得用，即依惯例众所公认，凡事不得用；有些人或许怀疑，因此针对此作出“凡事有所使用”等反问答。谓之纯净盒，指无宝饰堆积之物。在律中云“纯净盒虽转动”，这里亦有此说。长部经注有所记：“置上刷子，于所有宝饰之物均不可转动”。所谓“置上刷子”，即表明即使无宝饰的刷子亦不可转动。此乃表明，律中所记之义。所谓文句，即依律文逐条论说。如此释义，猶言佛陀为“得来却不得用”之惯例作出了认可，故称“不得用之取相”等言。

Pallaṅkanti ettha pari-saddo samantatoti etasmiṃ atthe vattati, tasmā vāmūruṃ dakkhiṇūruñca samaṃ ṭhapetvā ubho pāde aññamaññasambandhe katvā nisajjā pallaṅkanti āha ‘‘samantato ūrubaddhāsana’’nti. Ūrūnaṃ bandhanavasena nisajjā. Pallaṅkaṃ ābhujitvāti ca yathā pallaṅkavasena nisajjā hoti, evaṃ ubho pāde ābhuje samiñjite katvāti attho. Taṃ pana ubhinnaṃ pādānaṃ tathā sambandhatākaraṇanti āha ‘‘bandhitvā’’ti. Ujuṃ kāyaṃ paṇidhāyāti uparimaṃ sarīraṃ ujukaṃ ṭhapetvā aṭṭhārasa piṭṭhikaṇṭake koṭiyā koṭiṃ paṭipādetvā. Evañhi nisinnassa cammamaṃsanhārūni na paṇamanti. Athassa yā tesaṃ paṇamanapaccayā khaṇe khaṇe vedanā uppajjeyyuṃ, tā na uppajjanti. Tāsu anuppajjamānāsu cittaṃ ekaggaṃ hoti, kammaṭṭhānaṃ na paripatati, vuddhiṃ phātiṃ gacchati. Tenāha ‘‘aṭṭhārasa piṭṭhikaṇṭake’’tiādi. Ujuṃ kāyaṃ ṭhapetvāti uparimaṃ kāyaṃ ujukaṃ ṭhapetvā, ayameva vā pāṭho. Heṭṭhimakāyassa hi anujukaṭṭhapanaṃ nisajjāvacaneneva bodhitanti. Ujuṃ kāyanti ettha kāya-saddo uparimakāyavisayo.

床榻之言，此处解为四周。故将左膝及右膝同等安置，使双足互相相连，坐时称床榻。所谓“周围立座”，意指用腿部束缚式坐法。以此使两足牢固相互贴合。言其为两脚相连。谓之“束缚”，是指如上所说之绳索般束缚式之坐。所谓“挺直身形”，谓令上半身挺直，背部高挺，且行走一亿八千万世界。如此坐者，皮肉不受损伤。由于不受伤故，烦恼痛苦亦不生起。非生起之时，心意专注不散乱，修习勤行增长精进，促使功德增上。故此称“一亿八千万世界”等。所谓挺直身形，谓令上半身挺直，此即教义。较低身体的挺直，亦是坐时应有之教诲。所谓挺身体，指上半身之集中。

Parimukhanti ettha pari-saddo abhisaddena samānatthoti āha ‘‘kammaṭṭhānābhimukha’’nti, bahiddhā puthuttārammaṇato nivāretvā kammaṭṭhānaṃyeva purakkhatvāti attho. Ettha yathā ‘‘vanantaññeva pavisāmī’’tiādinā bhāvanānurūpaṃ senāsanaṃ dassitaṃ, evaṃ ‘‘nisīdāmī’’ti iminā alīnānuddhaccapakkhiyo santo iriyāpatho dassito, ‘‘pallaṅkaṃ ābhujitvā’’ti iminā nisajjāya daḷhabhāvo, ‘‘parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā’’ti iminā ārammaṇapariggahūpāyo. Pariggahitaniyyānanti sabbathā gahitāsammosaṃ pariccattasammosaṃ satiṃ katvā, paramasatinepakkaṃ upaṭṭhapetvāti attho. Parīti pariggahaṭṭho ‘‘pariṇāyikā’’tiādīsu (dha. sa. 16.20) viya. Mukhanti niyyānaṭṭho ‘‘suññatavimokkha’’ntiādīsu (paṭi. ma. 1.209-210) viya. Paṭipakkhato niggamanaṭṭho hi niyyānaṭṭho.

所谓面向，义同于顺应、面对。称“勤行所面对”，即意指外在束缚解开，舍弃中断，专注勤行。此谓之义。故如“入林即行”等，示意与修习相应的安坐场所。如以此人入定，示示消除除了贪欲忧闷的行为，宁静寂静之行路径。所谓“床榻刷拭”，以此示坚固之坐姿。“面向正念”，则指摄取起始意念的方法。所谓“善持”，是指调伏杂染烦恼，专注清净之意。

Cattāri rūpāvacarajjhānāni dibbabhāvāvahattā dibbavihārā nāma hontīti tadāsannappavattacaṅkamopi tadupacārato dibbo nāma hotīti āha ‘‘cattāri hi rūpajjhānānī’’tiādi. Samāpajjitvā caṅkamantassāti idañca caṅkamantassa antarantarā samāpattiṃ samāpajjitvā uṭṭhāyuṭṭhāya caṅkamanaṃ sandhāya vuttaṃ. Na hi samāpattiṃ samāpajjitvā avuṭṭhitena sakkā caṅkamituṃ. Samāpattito vuṭṭhāya caṅkamantassapi caṅkamoti idaṃ pana samāpattito vuṭṭhahitvā antarantarā samāpajjitvā caṅkamantassa vasena vuttaṃ. Dvīsuvihāresūti brahmavihāre, ariyavihāre ca. Mettājhānādayo hitūpasaṃhārādivasena pavattiyā brahmabhūtā seṭṭhabhūtā vihārāti brahmavihārā. Anaññasādhāraṇattā pana ariyānaṃ vihārāti ariyavihārā, catassopi phalasamāpattiyo. Idha pana arahattaphalasamāpattiyeva āgatā.

四种色界初禅，是天上状态之行住坐卧称为天禅行。谓“已入内禅”，指禅定次第安住间歇之禅行。已入禅定起立行走等行为亦称行。非得禅定则不起行走。使之说法，指安住后起立，行走期间中间再入禅定之行为。所谓二处行者，是如梵天行及圣者常行之辈。慈心禅等，是利益聚集之缘起，谓入于梵所住，称为梵住。与此不同，乃非常人之所行，故称圣人禅行，也有四种果位之通达。此处专指阿拉汉果位之禅定。

Paccavekkhaṇāya phalasamāpatti kathitā samāpattiṃ samāpajjitvā vuṭṭhitassa paccavekkhaṇāsambhavato. Caṅkamādayoti phalasamāpattiṃ samāpannassapi samāpattito vuṭṭhitassapi caṅkamaṭṭhānanisajjādayo. Ariyacaṅkamādayo honti na pana paccavekkhantassāti adhippāyo.

关于回顾观察，说明了成果的实现。成果的实现之后，即于觉察回顾不可能发生之由起。所谓轨迹等，是即使成果已成就，且成果实现之后，仍由着轨迹场所而起。圣轨迹等存在，但非因回顾观察而生，此为意旨。

Venāgapurasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 韦那嘎城经义注终。

4. Sarabhasuttavaṇṇanā4. 萨拉巴经义注

§65

65. Catutthe gijjhā ettha santīti gijjhaṃ, kūṭaṃ. Taṃ etassāti gijjhakūṭo. Gijjho viyāti vā gijjhaṃ, kūṭaṃ. Taṃ etassāti gijjhakūṭo, pabbato. Tasmiṃ gijjhakūṭe. Tenāha ‘‘gijjhāvā’’tiādi. Acirapakkantoti ettha na desantarapakkamanaṃ adhippetaṃ, atha kho sāsanapakkamananti dassento ‘‘imasmiṃ sāsane pabbajitvā’’tiādimāha, teneva hi ‘‘imassā dhammavinayā’’ti vuttaṃ. Labbhatīti lābho, catunnaṃ paccayānametaṃ adhivacanaṃ. Sakkaccaṃ kātabbo dātabboti sakkāro. Paccayā eva hi paṇītapaṇītā sundarasundarā abhisaṅkharitvā katā sakkārāti vuccanti. Sakkāroti vā sundarakāro, parehi attano gāravakiriyā pupphādīhi vā pūjā. Lābho ca sakkāro ca lābhasakkārā, te naṭṭhā pahīnā etesanti naṭṭhalābhasakkārā.

65．第四句中“gijjhā”在此意为“山丘”，指“gijjha”和“kūṭa”。“gijjha kūṭa”即“山丘”。“gijjho”或“gijjha”，亦同指“山丘”，故称“gijjhakūṭo”，即“山峰”。在此山峰中，有‘gijjhāvā’等（地名等）说法。说“很快经过”，此处非指地区间穿越，而是指教法中通达前行，故称“教法通达”。以此说明“在此教法中出家”等，如斯语有“此处分律教说法”。“labbhatī”谓“获得”，指因缘的获得的说法。对“sakkaccaṃ kātabbo”解释为“应当恭敬给予”，即“恭敬”。缘起是良美、光丽、优美等相结合并作成，是故称为“恭敬”；恭敬即善美之行为，譬如以花等供养。获得和恭敬为“获得恭敬”，它们不可废离或消失，称为“不可废除之获得恭敬”。

Mahālābhasakkāro uppajjīti tadā kira bhagavato mahālābhasakkāro uppajji yathā taṃ cattāro asaṅkheyye pūritadānapāramisañcayassa. Sabbadisāsu hi yamakamahāmegho vuṭṭhahitvā mahogho viya sabbapāramiyo ‘‘ekasmiṃ attabhāve vipākaṃ dassāmā’’ti sampiṇḍitā viya lābhasakkāramahoghaṃ nibbattayiṃsu. Tato tato annapānayānavatthamālāgandhavilepanādihatthā khattiyabrāhmaṇādayo āgantvā ‘‘kahaṃ buddho , kahaṃ bhagavā, kahaṃ devadevo narāsabho purisasīho’’ti bhagavantaṃ pariyesanti, sakaṭasatehipi paccaye āharitvā okāsaṃ alabhamānā samantā gāvutappamāṇampi sakaṭadhurena sakaṭadhuraṃ āhacca tiṭṭhanti ceva anubandhanti ca andhakavindabrāhmaṇo viya. Yathā ca bhagavato, evaṃ bhikkhusaṅghassapi. Vuttampi cetaṃ –

所谓大获得恭敬产生，是指当时世尊得大获得恭敬，如同四种无量的布施功德积累。普遍各方，如同大云破裂，随即大雨倾盆，各种功德如大雨般降临，汇聚成“在某一自性中显现果报”的大获得恭敬大雨。于是，国王、婆罗门等持珂杖来至，闻声寻访“佛在何处？世尊在何处？天帝中之天萨咖在何处？人中狮王在何处？”在世尊所缘之处，携车驾而起，踵随而立，如同盲婆罗门。比于世尊，亦如比于比库僧团。又说──

‘‘Tena kho pana samayena bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, bhikkhusaṅghopi sakkato hoti…pe… parikkhārāna’’nti (udā. 38).

“当时世尊被众人尊敬、恭敬、奉祀，而不被轻慢；得利者为乞衣、食、卧具、疾病药治及医护之缘；比库僧团亦得到相同之尊敬……及其医护之缘”（举例38）。

Tathā –

同样地——

‘‘Yāvatā kho pana, cunda, etarahi saṅgho vā gaṇo vā loke uppanno, nāhaṃ, cunda, aññaṃ ekaṃ saṅghampi samanupassāmi evaṃlābhaggayasaggappattaṃ yatharivāyaṃ, cunda, bhikkhusaṅgho’’ti (dī. ni. 3.176).

“只要，准德，现时界中出现有僧团或众会，我不见他一僧团，得成，如尔利益果报，准德，佛弟子之僧团也”（大品尼沙经3.176）。

Svāyaṃ bhagavato ca saṅghassa ca uppanno lābhasakkāro ekato hutvā dvinnaṃ mahānadīnaṃ udakaṃ viya appameyyo ahosi, bhagavato pana bhikkhusaṅghassa ca uppanno lābhasakkāro dhammassapi uppannoyeva. Dhammadharānañhi kato sakkāro dhammassa kato nāma hoti. Tena vuttaṃ ‘‘tiṇṇaṃ ratanānaṃ mahālābhasakkāro uppajjī’’ti.

世尊及僧团所获得的利益和尊敬合而为一，譬如两条大河的水汇合后变得无量无边；而世尊的比库僧团从中所获得的利益和尊敬，以及法本身生起的尊敬，皆是同时产生的。所谓“法所受持，则尊敬归于法”，因此有言“三宝中最大的利益尊敬生起”。

Vuttamatthaṃ pāḷiyā nidassento ‘‘yathāhā’’tiādimāha. Tattha sakkatoti sakkārappatto. Yassa hi cattāro paccaye sakkatvā suabhisaṅkhate paṇītapaṇīte upaneti, so sakkato. Garukatoti garubhāvahetūnaṃ uttamaguṇānaṃ matthakappattiyā anaññasādhāraṇena garukārena sabbadevamanussehi pāsāṇacchattaṃ viya garukato. Yasmiñhi garubhāvaṃ paccupaṭṭhapetvā paccaye denti, so garukato. Mānitoti sammāpaṭipattiyā mānito manena piyāyito. Tāya hi viññūnaṃ manāpatā. Pūjitoti mānanādipūjāya ceva catupaccayapūjāya ca pūjito. Yassa hi sabbametaṃ pūjanañca karonti, so pūjito. Apacitoti nīcavuttikaraṇena apacito. Satthārañhi disvā manussā hatthikkhandhādīhi otaranti, maggaṃ denti, aṃsakūṭato sāṭakaṃ apanenti. Āsanato vuṭṭhahanti, vandantīti evaṃ so tehi apacito nāma hoti.

此句‘如其所是’是翻译巴利文中‘yathāhā’等语。‘尊敬’意即尊敬之事的缘起。所谓有人因四个条件恭敬奉行，行为纯正，所得尊敬称为‘受尊敬’。‘庄重’因庄严端正且具备优良品德，众生视之为磐石荫庇，故称庄重。以庄重为缘生起庄重者，谓之庄重。‘受敬’是因正当行为受敬诱致心悦。此即智者心怀敬爱。‘供养’谓因礼敬及四种条件所生之供养。凡尽行此种供养者，称为被供养。‘不敬’谓以卑劣行持所作之不敬。比库见师长时礼拜下拜，或献行者，若行为轻慢则称不敬。

Avaṇṇaṃ pattharitvāti avaṇṇaṃ tattha tattha saṃkittanavasena pattharitvā. Āvaṭṭanimāyanti āvaṭṭetvā gahaṇamāyaṃ. Āvaṭṭeti purimākārato nivatteti attano vase vatteti etāyāti āvaṭṭanī, māyā, taṃ āvaṭṭanimāyaṃ osāretvā parijappetvāti attho. Koṭito paṭṭhāyāti antimakoṭito paṭṭhāya. Thaddhakāyena pharusavācāya tiṇṇaṃ ratanānaṃ avaṇṇakathanaṃ anatthāvahattā visasiñcanasadisā hotīti āha ‘‘visaṃ siñcitvā’’ti. Aññātoti āñāto. Tenāha ‘‘ñāto’’tiādi.

‘标称无礼’谓以标识方式处处表明无礼。‘合拢诡妄’指裹缠掩盖真相。‘终结’谓最终结束。‘粗野’与粗恶言语有关，即对三宝三宝中的三宝（佛、法、僧）作无礼议论，导致无益且似乎似乎如毒水浇灌。故云‘灌溉毒水’。‘不知’即无了解。由此有‘知晓’说法。

Kāyaṅganti kāyameva aṅgaṃ, kāyassa vā aṅgaṃ, sīsādi. Vācaṅganti ‘‘hotu, sādhū’’ti evamādivācāya avayavaṃ. Ekakenāti asahāyena. Imassa panatthassāti ‘‘cariyaṃ caraṇakāle’’tiādinā vuttassa. Yato yato garu dhuranti yasmiṃ yasmiṃ ṭhāne dhuraṃ garu bhārikaṃ hoti, aññe balibaddā ukkhipituṃ na sakkonti. Yato gambhīravattanīti vattanti etthāti vattanī, dummaggassetaṃ nāmaṃ, yasmiṃ ṭhāne udakacikkhallamahantatāya vā visamacchinnataṭabhāvena vā maggo gambhīro hotīti attho. Tadāssu kaṇhaṃ yuñjentīti assūti nipātamattaṃ, tadā kaṇhaṃ yuñjentīti attho. Yadā dhurañca garu hoti maggo ca gambhīro, tadā aññe balibadde apanetvā kaṇhameva yuñjentīti vuttaṃ hoti. Svāssu taṃ vahate dhuranti etthapi assūti nipātamattameva, so taṃ dhuraṃ vahatīti attho.

‘身支’意即身体之肢体，如头等。‘口支’指语言方面之肢体，譬如‘愿成就、善哉’等语言。‘单独’谓无助单纯。此句之意指行为进行时。‘负重’指处处承担的重负。若此处承载庄重，另一权势不足以挑起，则显其庄重。‘深远行’谓所行之道深广，无偏斜无断裂，因大水遍布之状，称道为深远。‘如水流’语意近‘流’之助词。谓当负责任、履行庄重之时。

Gehavetananti gehe nivuṭṭhabhāvahetu dātabbaṃ. Kāḷako nāma nāmenāti añjanavaṇṇo kiresa, tenassa ‘‘kāḷako’’ti nāmaṃ akaṃsu. Kāḷakaṃ upasaṅkamitvā āhāti kāḷako kira ekadivasaṃ cintesi ‘‘mayhaṃ mātā duggatā maṃ puttaṭṭhāne ṭhapetvā dukkhena poseti, yaṃnūnāhaṃ bhatiṃ katvā imaṃ duggatabhāvato moceyya’’nti. So tato paṭṭhāya bhatiṃ upadhārento vicarati. Atha tasmiṃ divase gāmagorūpehi saddhiṃ tattha samīpe carati. Satthavāhaputtopi gosuttavittako, so ‘‘atthi nu kho etesaṃ gunnaṃ antare sakaṭāni uttāretuṃ samattho usabhājānīyo’’ti upadhārayamāno bodhisattaṃ disvā ‘‘ayaṃ ājānīyo sakkhissati mayhaṃ sakaṭāni uttāretu’’nti aññāsi. Tena taṃ upasaṅkamitvā evamāha. So aññesaṃ…pe… gehameva agamāsīti tadā kira gāmadārakā ‘‘kiṃ nāmetaṃ kāḷakassa gale’’ti tassa santikaṃ āgacchanti. So te anubandhitvā dūratova palāpento mātu santikaṃ gato. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.

‘故乡贫穷’谓因贫苦而应给予。‘黑色’乃黑色颜料，称为‘黑色’。黑色人来到，思惟曰：“我母亡故，将由弟托养，苦难难忍。若我献光明，解脱这恶境。”于是背诵光明并守护。末后，与村人同游，庄稼男女，见到行乞的车夫，言：“他可怜，将帮助我卸车。”遂前往接触说：“他乃是家中之人。”当时村童问曰：“黑色人颈上何名？”他远避母亲之地。此事据说即此。

Sāyanhasamayanti sāyanhakāle. Bhummatthe etaṃ upayogavacanaṃ. Na hettha accantasaṃyogo sambhavati. Paṭisallānā vuṭṭhitoti ettha tehi tehi saddhivihārikaantevāsikaupāsakaupāsikādisattehi ceva rūpārammaṇādisaṅkhārehi ca paṭinivattetvā apasakkitvā nilīyanaṃ vivecanaṃ kāyacittehi tato vivittatāya paṭisallānaṃ kāyaviveko, cittaviveko ca. Yo tato duvidhavivekato vuṭṭhito bhavaṅgappattiyā sabrahmacārīhi samāgamena ca apeto. So paṭisallānā vuṭṭhito nāma hoti. Ayaṃ pana yasmā paṭisallānānaṃ uttamato phalasamāpattito vuṭṭhāsi, tasmā ‘‘phalasamāpattito’’ti vuttaṃ. Kāyasakkhino bhavissāmāti nāmakāyena desanāsampaṭicchanavasena sakkhibhūtā bhavissāma. Nanu ca ‘‘paññatte āsane nisīdī’’ti idaṃ kasmā vuttaṃ. Titthiyā hi bhagavato paṭipakkhā, te kasmā tassa āsanaṃ paññāpentīti āha ‘‘tathāgato hī’’tiādi.

“傍晚时分”谓夕阳将落。‘土地处’为适用语。此处非指紧密联合。‘隐退出家’谓信众或有信女等，为了远离诱惑及世俗之相貌而隐居调伏身心，达到身心的孤寂。由此隐退之得，因果彰显，名为“隐退生起”。因果完成，因此谓之“果已成立”。“将依法师证知，令我们具备身体”的教导，即以“请坐当座”举例。外道为彼世界之异派，对世尊为敌，为何教导其坐位？答曰：“如来如此行也”等说明。

Viggāhikakathanti viggāhasaṃvattanikaṃ sārambhakathaṃ. Āyāceyyāsīti vacībhedaṃ katvā yāceyyāsi. Pattheyyāsīti manasā āsīseyyāsi. Piheyyāsīti tasseva vevacanaṃ. Nittejataṃ āpannoti tejahāniyā nittejabhāvaṃ āpanno, nittejabhūtoti attho. Tato eva bhikkhuādayopi sammukhā oloketuṃ asamatthatāya pattakkhandho, patitakkhandhoti attho. Tenāha ‘‘onatagīvo’’ti. Dassitadhammesūti vuttadhammesu. Vacanamattameva hi tesaṃ, na pana dassanaṃ tādisasseva dhammassa abhāvato. Bhagavato eva vā ‘‘ime dhammā anabhisambuddhā’’ti parassa vacanavasena dassitadhammesu. Paṭicarissatīti paṭicchādanavase carissati pavattissati, paṭicchādanattho eva vā carati-saddo anekatthattā dhātūnanti āha ‘‘paṭicchādessatī’’ti. Aññenavā aññanti pana paṭicchādanākāradassananti āha ‘‘aññena vā vacanenā’’tiādi.

“Viggāhikakathanti”者，即为说明性讲话，即解释和维持真理的言说。此言词的区别有三：第一“yāceyyāsi”是请求的意思；第二“pattheyyāsi”是心中祈愿、祝愿之意；第三“piheyyāsi”是该词的确切语意。所谓“nittejataṃ āpannoti”者，指摄取光辉的意思，意谓获得无光辉者之无光辉状态，称为无光辉化。于是，比库等也当面观察此事而不圆满，称此为“pattakkhandho”（文字残缺）与“patitakkhandho”（文字堕缺）。因此有言“onatagīvo”，指观察所见之事。观所见之法即为所说的法。其言辞仅止于此，并非因为所说法没有该见而无见。世尊有时亦言“这些法尚未成佛正觉”，是以他人语意说法。所谓“paṭicarissatī”是覆蔽而行，即依覆蔽而运行。因覆蔽而行是语意名，因其多义性而称“paṭicchādessatī”。他人语则谓能以他人语显示覆蔽的种类，因此言“aññena vā vacanenā”等。

Tattha aññaṃ vacananti yaṃ samanuyuñjantena bhagavatā parassa dosavibhāvanaṃ vacanaṃ vuttaṃ, taṃ tato aññeneva vacanena paṭicchādeti. ‘‘Āpattiṃ āpannosī’’ti codakena vuttavacanaṃ viya ‘‘ko āpanno, kiṃ āpanno, kismiṃ āpanno, kaṃ bhaṇatha, kiṃ bhaṇathā’’tiādivacanena aññaṃ āgantukakathaṃ āharanto ‘‘tvaṃ itthannāmaṃ āpattiṃ āpannosī’’ti puṭṭho ‘‘pāṭaliputtaṃ gatomhī’’ti vatvā puna ‘‘na tava pāṭaliputtagamanaṃ pucchāma, āpattiṃ pucchāmā’’ti vutte tato rājagahaṃ gatomhi. Rājagahaṃ vā yāhi brāhmaṇagehaṃ vā, āpattiṃ āpannosīti. ‘‘Tattha me sūkaramaṃsaṃ laddha’’ntiādīni vadanto viya samanuyuñjakena vuttavacanato aññaṃ āgantukakathaṃ āharanto apanāmessati, vikkhepaṃ gamayissati. Appatītā honti tena atuṭṭhā asomanassikāti apaccayo, domanassetaṃ adhivacanaṃ. Neva attano, na paresaṃ hitaṃ abhirādhayatīti anabhiraddhi, domanassameva. Tenevāha ‘‘apaccayena domanassaṃ vutta’’nti.

其中“aññaṃ vacananti”是指与佛陀所说他人则非之语相应的他语。若世尊所说中含他责意时，即以另一语句加以覆蔽。以质问语如“是谁过失？为何过失？于何事过失？说来听听，为什么说？”等召来他人言辞。因而他人语带来异说，反对称“你确已过此失”问责。“我往巴达利波脱”言毕，再言“不是问你巴达利波脱之行，而是问过失”时，即至王舍城。无论至王舍城或婆罗门之家，皆谓“确有过失”。如言“我已得猪肉”等言，彼随行者则带异说，将其弃抛。因而不能忍受，生不安之心，为烦恼之言。此烦恼非为己，亦非为他人之善愿，反为不善而生烦恼。佛言此为“以原因而生苦恼言辞”。

Yassa kho pana te atthāya dhammo desitoti ettha dhamma-saddena catusaccadhammo vuttoti āha ‘‘yassa maggassa vā phalassa vā atthāyā’’ti. Catusaccadhammo hi maggaphalādhigamatthāya desīyati. Na niggacchatīti na pavatteti. Nanti naṃ dhammaṃ. Idāni ‘‘yassa kho pana te atthāya dhammo desito’’ti ettha dhamma-saddena paṭipattidhammo dassito, na pana catusaccadhammoti adhippāyena atthavikappaṃ dassento ‘‘atha vā’’tiādimāha. Pañca dhammāti gambhīrañāṇacariyabhūtānaṃ khandhādīnaṃ uggahasavanadhāraṇaparicayayonisomanasikāre sandhāyāha. Takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti ettha sammāsaddo ubhayatthāpi yojetabbo ‘‘sammā takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’’ti. Yo hi sammā dhammaṃ paṭipajjati, tasseva sammā dukkhakkhayo hotīti. Yo pana vuttanayena takkaro, tassa niyyānaṃ atthato dhammasseva niyyānanti tappaṭikkhepena ‘‘so dhammo…pe… na niyyāti na niggacchatī’’ti āha.

至于“yassa kho pana te atthāya dhammo desitoti”，此处所说以“法”为名者，是指四谛法。谓“四谛法”为为了获得道果所说。此法不可中断，不可退出。不舍弃此法。现今言“yassa kho pana te atthāya dhammo desito”是说法之名义为“修证法”，并非说“四谛法”，以强调释义之意谓“或者”类言语。所谓“五法”是指严密智慧行、蕴等临摄、认识之调习所涵盖者。关于“takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti”，这里正言应结合双方意义，即“对于正见之智慧导致究竟苦灭”。若有人正行正法，必达正苦灭。若仅从文义识别字面语“takkaro”，其实从文证否定“法”有灭失、退出，故言“此法不灭、不退”。

Yadi tiracchānasīhassa nādo sabbatiracchānaekaccamanussāmanussanādato seṭṭhattā seṭṭhanādo, kimaṅgaṃ pana tathāgatasīhassa nādoti āha ‘‘sīhanādanti seṭṭhanāda’’nti. Yadi vā tiracchānasīhanādassa seṭṭhanādatā nibbhayatāya appaṭisattutāya icchitā, tathāgatasīhanādasseva ayamattho sātisayoti āha ‘‘abhītanādaṃ appaṭināda’’nti. ‘‘Aṭṭhānametaṃ anavakāso’’tiādinā (ma. ni. 3.129; a. ni. 1.268-271) hi yo attho vutto, tassa bhūtatāya ayaṃ nādo seṭṭhanādo nāma hoti uttamanādo. Bhūtattho hi uttamatthoti. Imamatthaṃ pana vadantassa bhagavato aññato bhayaṃ vā āsaṅkā vā natthīti abhītanādo nāma hoti. Abhūtañhi vadato kutoci bhayaṃ vā āsaṅkā vā siyā, evaṃ pana vadantaṃ bhagavantaṃ koci uṭṭhahitvā paṭibāhituṃ samattho nāma natthīti ayaṃ nādo appaṭinādo nāma hoti.

若譬如曲狮吼声乃为所有吼声中最杰出者，那么当问当来佛狮吼声何以为狮吼声？谓“狮吼”即最胜吼声。若有人渴求消除偏狮吼声之优越性，则谓当来佛吼声所有义者是“怖怖吼，非拒绝吼”。言“无空处”者，即无可遁逃之所。此处（经文出处）谓此义者，若实有此义，则此吼为最胜吼，为最高义。所谓最高，即最善之意。若谓世尊此义无另有畏惧与怀疑，即谓“怖吼”，若为无作法，世尊无能力制伏其说，则言此吼为“不可拒绝吼”。

Samantato niggaṇhanavasena todanaṃ vijjhanaṃ sannitodakaṃ, sammā vā nitudanti pīḷenti etenāti sannitodakaṃ. Vācāyāti ca paccatte karaṇavacanaṃ. Tenāha ‘‘vacanapatodenā’’ti. Sañjambharimakaṃsūti samantato sambharitaṃ akaṃsu, sabbe paribbājakā vācātodanehi tudiṃsūti attho. Tenāha ‘‘sambharitaṃ…pe… vijjhiṃsū’’ti. Siṅgālakaṃyevāti siṅgālameva, ‘‘segālakaṃyevā’’tipi pāṭho. Tassevāti siṅgālaravasseva. Atha vā bheraṇḍakaṃyevāti bhedaṇḍasakuṇisadisaṃyevāti attho. Bhedaṇḍaṃ nāma eko pakkhī dvimukho, tassa kira saddo ativiya virūpo amanāpo. Tenāha ‘‘apica bhinnassaraṃ amanāpasaddaṃ nadatī’’ti. Sesamettha uttānameva.

从四面合围束缚，惩惩压迫、发亮，如调水等，然后加紧迫害、折磨之意谓“诛罚以言语”。此谓“言语之属”，属行为使然。故曰“以言语惩罚”。“积聚蜜肢”意谓四面聚集蜜肢（金属片、利器）等，诸游方人被言语所惩罚之意。故曰“聚集……我知之”。“仅如信鸽”或“segālakaṃyevā”为经文异本。此意以信鸽喻鸟嘴联绵为两头之鸟，声音极其不雅难听。言谓“造成分裂而且缺乏和睦，发出刺耳不安之声”。结语所述即此含义。

Sarabhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 萨拉巴经义注终。

5. Kesamuttisuttavaṇṇanā5. 咖萨穆提经义注

§66

66. Pañcame kesamuttaṃ nivāso etesanti kesamuttiyāti āha ‘‘kesamuttanigamavāsino’’ti. Aṭṭhavidhapānakānīti ambapānādiaṭṭhavidhāni pānāni.

第六十六节。所谓“Pañcame kesamuttaṃ nivāso ete”即指第五月束发居所者，言“结发之人寄居于此”。“结发住者”称也。所谓“八种饮料”，谓八种饮品如甘蔗汁等。

‘‘Mā anussavenā’’tiādīsu pana eko daharakālato paṭṭhāya evaṃ anussavo atthi, evaṃ cirakālakatāya anussutiyā labbhamānaṃ kathamidaṃ aññathā siyā, tasmā bhūtametanti anussavena gaṇhāti, tathā gahaṇaṃ paṭikkhipanto ‘‘mā anussavenā’’ti āha. Anu anu savanaṃ anussavo. Aparo ‘‘amhākaṃ pitupitāmahādivuddhānaṃ upadesaparamparāya idamābhataṃ, evaṃ paramparābhatakathaṃ nāma na aññathā siyā, tasmā bhūtameta’’nti gaṇhāti, taṃ paṭikkhipanto ‘‘mā paramparāyā’’ti āha. Eko kenaci kismiñci vuttamatte ‘‘evaṃ kira eta’’nti gaṇhāti, taṃ nisedhento ‘‘mā itikirāyā’’ti āha. Piṭakaṃ gantho sampadīyati etassāti piṭakasampadānaṃ, ganthassa uggaṇhanako. Tena piṭakauggaṇhanakabhāvena ekacco tādisaṃ ganthaṃ paguṇaṃ katvā tena taṃ samentaṃ sameti, tasmā ‘‘bhūtameta’’nti gaṇhāti, taṃ sandhāyesa paṭikkhepo ‘‘mā piṭakasampadānenā’’ti, attano uggahaganthasampattiyā mā gaṇhitthāti vuttaṃ hoti. Sametanti saṃgataṃ.

『莫回忆』等语中，仅从幼时起的记忆便有此回忆，若因回忆久远而得，如何会有不同？故说『此为真实』者，因以回忆而取之，正如收纳藏藏时，击破说『莫回忆』。回忆是继承听闻之意。另有说法，以我父祖辈等长者所承传的教导传承，自古以来名为传承说法，必无二致，故说『此为真实』，又击破说『莫传承』。某人以某种说法为不过如此，称『如此乃是』，又被击破说『勿如此说』。律藏集成即此律藏成就之意，聚藏者。作为律藏收纳者，有人将某部律藏削减少部分，以此藏合集，故说『此为真实』，因求此义而反对说『勿以律藏成就而执着』，此为其自身所创作藏所应无所执著。聚合即整合。

Koci kañci vitakkento ‘‘evameva tena bhavitabba’’nti kevalaṃ attano saṅkappavasena ‘‘bhūtamida’’nti gaṇhāti, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ ‘‘mā takkahetū’’ti. Añño ‘‘imāya yuttiyā bhūtamida’’nti kevalaṃ anumānato nayaggāhena gaṇhāti, taṃ paṭikkhipanto ‘‘mā nayahetū’’ti āha. Kassaci ‘‘evametaṃ siyā’’ti parikappentassa ekaṃ kāraṇaṃ upaṭṭhāti, so ‘‘attheta’’nti attano parikappitākārena gaṇhāti, taṃ paṭisedhento ‘‘mā ākāraparivitakkenā’’ti āha. Aparassa cintayato yathāparikappitaṃ kañci atthaṃ ‘‘evametaṃ na aññathā’’ti abhinivisantassa ekā diṭṭhi uppajjati. Yā yassa taṃ kāraṇaṃ nijjhāyantassa paccakkhaṃ viya nirūpetvā cintentassa khamati. So ‘‘attheta’’nti diṭṭhinijjhānakkhantiyā gaṇhāti, taṃ sandhāyāha ‘‘mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā’’ti.

有人以自心思维谓『应当如此』，仅以自念执『此乃真实』，反对者说『勿以理据为由』。他人仅依推理依归谓『本理即真实』，被反对说『勿以理据为因』。有某人构思『应是如此』，找到一缘由，自念谓『缘由在己』，被否定说『勿以形态分别为由』。另一人思惟，如所构思之义『此乃必然无异』，由执着心生一见解。破释此义根基，思虑由此破坏而灭失，故称『缘由在己』，反对时说『勿因执着于见解而执』。

Akusalaverassāti pāṇātipātādipañcavidhaṃ veraṃ sandhāya vadati. Kodho nāma cetaso dukkhanti āha ‘‘kodhacittassa abhāvenā’’ti. Kilesassāti cittaṃ vibādhentassa upatāpentassa uddhaccakukkuccādikilesassa. Sesamettha uttānameva.

所谓『恶不止息』者，依止五种恶缘诸恶业等。所谓『嗔恚』者，即心苦恼，为『嗔恚心不现』说。所谓『烦恼』者，即妨乱心意、干扰者，如烦恼与掉举与追悔等恶业相续。此余义当如上所述。

Kesamuttisuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 咖萨穆提经义注终。

6. Sāḷhasuttavaṇṇanā6. 萨喇哈经义注

§67

67. Chaṭṭhe pāto asitabbabhojanaṃ pātarāsaṃ, bhuttaṃ pātarāsaṃ etesanti bhuttapātarāsā. Dāsā nāma antojātā vā dhanakkītā vā karamarānītā vā sayaṃ vā dāsabyaṃ upagatā. Bhattavetanabhatā kammakārā nāma.

六、饭食碗应以白铁器皿，饭食器皿即此谓。奴隶者，或为私生者，或因债务卖身或受雇佣之人，自入奴隶地位者。领饭主食或发薪者称为工匠。

Nicchātoti ettha chātaṃ vuccati taṇhā jighacchāhetutāya, sā assa natthīti nicchāto. Tenāha ‘‘nittaṇho’’ti. Abbhantare santāpakarānaṃ kilesānanti attano santāne darathapariḷāhajananena santāpanakilesānaṃ. Antotāpanakilesānaṃ abhāvā sīto sītalo bhūto jātoti sītibhūto. Tenāha ‘‘sītalībhūto’’ti. Maggaphalanibbānasukhāni vā paṭisaṃvedetīti sukhappaṭisaṃvedī. Sesaṃ suviññeyyameva.

『坚固』者，此处为欲火渴盼之因，因无所得而感生坚固者，故说『坚固』。内中有使人苦恼之火，谓其因『嗔恚心不现』也。『烦恼』谓心意扰乱，障碍者，即忧虑与掉举追悔等烦恼。余下如上所述，理当明白。

Sāḷhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 萨喇经注释已毕。

7. Kathāvatthusuttavaṇṇanā七、论事经注释

§68

68. Sattame kathāvatthūnīti kathāya pavattiṭṭhānāni. Yasmā tehi vinā kathā na pavattati, tasmā ‘‘kathākāraṇānī’’ti vuttaṃ. Atati satati satataṃ gacchati pavattatīti addhā, kāloti āha ‘‘atītamaddhānaṃ nāma kālopi vattatī’’ti. Dhammappavattimattatāya hi paramatthato avijjamānopi kālo tasseva dhammassa pavattiavatthāvisesaṃ upādāya teneva vohārena atītotiādinā voharīyati, atītādibhedo ca nāmāyaṃ nippariyāyato dhammānaṃyeva hoti, na kālassāti āha ‘‘khandhāpi vattantī’’ti. Yathāvuttamatthaṃ itaresu dvīsu atidisati ‘‘anāgatapaccuppannesupi eseva nayo’’ti. Atītamaddhānantiādīsu ca dve pariyāyā suttantapariyāyo, abhidhammapariyāyo ca. Suttantapariyāyena paṭisandhito pubbe atīto addhā nāma, cutito pacchā anāgato addhā nāma, saha cutipaṭisandhīti tadantaraṃ paccuppanno addhā nāma. Abhidhammapariyāyena tīsu khaṇesu uppādato pubbe atīto addhā nāma, uppādato uddhaṃ anāgato addhā nāma, khaṇattayaṃ paccuppanno addhā nāma. Tatthāyaṃ suttantadesanāti suttantapariyāyeneva atītādivisayaṃ kathaṃ dassento ‘‘atīte kassapo nāmā’’tiādimāha.

六十八、谓第七论题即言论持续之理由。因无这些原因，言论不生起，故称『言论之因』。谓过去连续不断往复恒常流转，故于时间说『过去的恒常流转名为时间』。因法持续流转，故即使究竟无明，时间亦正因法持续而生，此以过去等名而作用，普遍为法之流转所依，称为过去之分野。此时，于其他二种时间受极度批判，即未来与现在，此依二种时间为论题及论说，既有经说亦有论藏释例。经藏论说谓，连结昔时之恒常称为过去，终结称为现在，未来为介于二者之现起法。论藏则分别三时：现起法之前为过去，现起法上升为未来，现起法为之间。此为只是经藏论说中以过去为主题说时之说明，云『过去谓迦舍波等』等语。

Ekaṃseneva byākātabbo vissajjetabboti ekaṃsabyākaraṇīyo. ‘‘Cakkhu anicca’’nti pañhe uttarapadāvadhāraṇaṃ sandhāya ‘‘ekaṃseneva byākātabba’’nti vuttaṃ niccatāya lesassapi tattha abhāvato, purimapadāvadhāraṇe pana vibhajjabyākaraṇīyatāya. Tenāha ‘‘aniccaṃ nāma cakkhūti puṭṭhena panā’’tiādi. Cakkhusote visesatthasāmaññatthānaṃ asādhāraṇabhāvato dvinnaṃ tesaṃ sadisacodanā paṭicchannamukheneva byākaraṇīyā paṭikkhepavasena anuññātavasena ca vissajjitabbatoti āha ‘‘yathā cakkhu, tathā sotaṃ…pe… ayaṃ paṭipucchābyākaraṇīyo pañho’’ti. Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti jīvasarīrānaṃ anaññatāpañhe yassa yena anaññatā coditā, so eva paramatthato nupalabbhatīti ca jhānattayassa metteyyatākittanasadisoti abyākātabbatāya ṭhapanīyo vutto. Evarūpo hi pañho tidhā avissajjanīyattā byākaraṇaṃ akatvā ṭhapetabbo.

『应当只限定一义而加释』，谓限定唯一义理的释说法。问云“眼为无常”，以问题上文的终止处作为依止，便说“应只限定一义释说”。即使在恒常的情况下此处没有（无常），但在前文的分开释义处却具有分别释义之理。故谓“所谓无常，眼若后续如此”等。如眼根，因其特殊义理非共性义，故两者不可同样参照，必须隐匿其中差别进行特定释义，故说“眼如耳……”等，是此种就相对答题而释说。所谓‘如眼，如耳……该问的释义问题’，此这里所指问题。众生身心谓彼生命体，生命与身体二者非一，因问所起以判生命非等同，因而不取彼相同之理，专指禅定因缘而不取，谓其不可得，故对不可明释之难处不作答而止。此类问题有三，不可舍弃，不可不作释说而须立说的。

Tiṭṭhati ettha phalaṃ tadāyattavuttitāyāti ṭhānaṃ, kāraṇanti āha ‘‘kāraṇākāraṇe’’ti. Yuttena kāraṇenāti anurūpena kāraṇena. Pahotīti niggaṇhituṃ samattho hoti. Sassatavādibhāvameva dīpetīti attanā gahite ucchedavāde dosaṃ disvā attanopi sassatavādibhāvameva dīpeti. Puggalavādimhīti iminā vacchakuttiyavādiṃ dasseti. Pañhaṃ pucchantehi paṭipajjitabbā paṭipadā pañhapucchanakānaṃ vattaṃ.

“存在此处果报”谓果位所在之处。谓因缘，即有相应因缘者。谓可以收摄之义。谓断灭主义，意指亲自受持断灭论之谬误；说此乃人我论者之说法。谓对答众问者，当依正轨依序回答，是答疑者惯行所适。

Paṭicaratīti paṭicchādanavasena carati pavattati. Paṭicchādanattho eva vā caratisaddo anekatthattā dhātūnanti āha ‘‘paṭicchādetī’’ti. Aññenaññanti pana paṭicchādanākāradassananti āha ‘‘aññena vacanenā’’tiādi. Tattha aññena vacanenāti yaṃ codakena cuditakassa dosavibhāvanaṃ vacanaṃ vuttaṃ, taṃ tato aññena vacanena paṭicchādeti. Yo hi ‘‘āpattiṃ āpannosī’’ti vutte ‘‘ko āpanno, kiṃ āpanno, kismiṃ āpanno, kaṃ bhaṇatha, kiṃ bhaṇathā’’ti vadati. ‘‘Evarūpaṃ kiñci tayā diṭṭha’’nti vutte ‘‘na suṇāmī’’ti sotaṃ vā upaneti, ayaṃ aññenaññaṃ paṭicarati nāma. ‘‘Ko āpanno’’tiādinā hi codanaṃ avissajjetvāva vikkhepāpajjanaṃ aññenaññaṃ paṭicaraṇaṃ, bahiddhā kathāpanāmanaṃ vissajjetvāti ayametesaṃ viseso. Tenevāha ‘‘āgantukakathaṃ otārento’’tiādi. Tattha apanāmetīti vikkhepeti. Tatrāti tasmiṃ bahiddhākathāya apanāmane.

“行”者随覆载而行、行转；谓“行”字号有多义，遍及诸法，故云“遮盖也”。多种种说遮盖之因体现不同义，谓“以他语说”者，是对引发纷争不和说法原因之述，谓以他语遮盖。谓有人云“有过误”，问“何为过失、何所过失、何处过失、如何言说、为何言说”，谓此类因缘所及语辩；对云、“未曾听闻”，谓听根未受，即彼相互冲突相继行的谓“以他语行”，此俗谚谓互相诋毁。谓以外道辩说之名“诳谤异语”遮蔽之。谓“外来话入侵”等。谓其中自名其说为排斥他人。谓“外道异语”，谓分别辩说。谓在外道语言谓排斥之义。

Upanisīdati phalaṃ etthāti kāraṇaṃ upanisā, upecca nissayatīti vā upanisā, saha upanisāyāti saupanisoti āha ‘‘saupanissayo sapaccayo’’ti.

“坐落果位”，谓因缘谓坐落，谓依赖因缘，谓与之随缘连系亦谓同依或并依，故谓合依。谓“因缘依赖”是双重依赖。

Ohitasototi anaññavihitattā dhammassavanāya apanāmitasoto. Tato eva tadatthaṃ ṭhapitasoto. Kusaladhammanti ariyamaggo adhippetoti āha ‘‘ariyamagga’’nti.

“去彼闻根”，谓无他为遂行闻法也，谓无他之所止闻根。谓专为彼所树立之闻根。谓善法，谓圣道胜义，即谓“圣道”。

Kathāvatthusuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 论事经注释已毕。

8. Aññatitthiyasuttavaṇṇanā八、外道经注释

§69

69. Aṭṭhame bhagavā mūlaṃ kāraṇaṃ etesaṃ yāthāvato adhigamāyāti bhagavaṃmūlakā. Tenāha ‘‘bhagavantañhi nissāya mayaṃ ime dhamme ājānāma paṭivijjhāmā’’ti. Amhākaṃ dhammāti tehi attanā adhigantabbatāya vuttaṃ. Sevitabbāsevitabbānañhi yāthāvato adhigamaññāṇāni adhigacchanakasambandhīni, tāni ca sammāsambuddhamūlakāni anaññavisayattā. Tenāha ‘‘pubbe kassapasammāsambuddhenā’’tiādi. Ime dhammāti ime ñāṇadhammā. Ājānāmāti abhimukhaṃ paccakkhato jānāma. Paṭivijjhāmāti tasseva vevacanaṃ, adhigacchāmāti attho. Bhagavā netā etesanti bhagavaṃnettikā. Netāti sevitabbadhamme veneyyasantānaṃ pāpetā. Vinetāti asevitabbadhamme veneyyasantānato apanetā. Tadaṅgavinayādivasena vā vinetā. Atha vā yathā alamariyañāṇadassanaviseso hoti, evaṃ visesato netā. Anunetāti ‘‘ime dhammā sevitabbā, ime na sevitabbā’’ti ubhayasampāpanāpanayanatthaṃ paññāpetā. Tenāha ‘‘yathāsabhāvato’’tiādi.

第六十九条第八项世尊谓此因缘乃正当得成实者，故谓世尊为根本。故曰“依止世尊故，我等得知此法并能证悟”。谓吾人诸法因内心自身得知。谓所应修习所应知，皆得知相应成就之智，且此皆乃世尊为根本，非他境界。故曰“昔时咖萨巴圣佛所说”等。此“一法”谓一切智法。谓“得知”意谓正面亲见觉悟。谓“证悟”意谓成就智果。谓世尊为导师，谓“导师”意谓“造就善法，拆解恶法之者”。谓“断恶法者”谓与修习善法相反者生远离。此令堪称导师。或以律仪等示范，或以无上智慧之见展示，皆为导向。谓“依止世尊根本理” 亦谓“分别知彼法应行与不应行，故喻为导师”。故曰“如常也”。

Paṭisaranti etthāti paṭisaraṇaṃ, bhagavā paṭisaraṇaṃ etesanti bhagavaṃpaṭisaraṇā. Āpāthaṃ upagacchantā hi bhagavā paṭisaraṇaṃ samosaraṇaṭṭhānaṃ. Tenāha ‘‘catubhūmakadhammā’’tiādi. Paṭisarati sabhāvasampaṭivedhavasena paccekaṃ upagacchatīti vā paṭisaraṇaṃ, bhagavā paṭisaraṇaṃ etesanti bhagavaṃpaṭisaraṇā. Paṭisarati paṭivijjhatīti vā paṭisaraṇaṃ, tasmā paṭivijjhanavasena bhagavā paṭisaraṇaṃ etesanti bhagavaṃpaṭisaraṇā. Tenāha ‘‘apicā’’tiādi. Paṭivedhavasenāti paṭivijjhitabbatāvasena. Asatipi mukhe atthato evaṃ vadanto viya hotīti āha ‘‘phasso āgacchati ahaṃ bhagavā kinnāmo’’ti. Phasso ñāṇassa āpāthaṃ āgacchantoyeva hi attano ‘‘ahaṃ kinnāmo’’ti nāmaṃ pucchanto viya, bhagavā cassa nāmaṃ karonto viya hoti.

“回避者”的含义是回避，世尊称之为回避者也是指世尊的回避。接近障碍者时，世尊便是回避之地。因此说“四地法”等诸法。回避者亦有按各自本性而分别接近之意，此处回避是指世尊的回避。回避者又有被知晓的意思，因此世尊称其为回避。所谓被知晓，是指以知识识别的状态。比如，有人嘴中说法而实质如此，故说“有触入来，我是世尊，具名为谁”，触即是觉知来的障碍，自己如在问“我是何名”，世尊则为这个名号所授者。

Paṭibhātūti ettha paṭisaddāpekkhāya ‘‘bhagavanta’’nti upayogavacanaṃ, attho pana sāmivacanavaseneva veditabboti dassento āha ‘‘bhagavato’’ti. Paṭibhātūti ca bhāgo hotu. Bhagavato hi esa bhāgo, yadidaṃ dhammassa desanā, amhākaṃ pana bhāgo savananti adhippāyo. Evañhi saddalakkhaṇena sameti. Keci pana paṭibhātūti padassa dissatūti atthaṃ vadanti, ñāṇena dissatu, desīyatūti vā attho. Upaṭṭhātūti ñāṇassa paccupatiṭṭhatu. Pāḷiyaṃ ko adhippayāsoti ettha ko adhikappayogoti attho.

“照现”在此指对“世尊”一词作为呼唤语的期待，其意乃是应以世尊作为对应的呼唤语，如实明示“属于世尊”的意思。“照现”也有部分之意，世尊之“部分”即是法的宣说，而我们凡夫的“部分”则是闻法的浓厚信受。这合于词义总汇。有人将“照现”说为词的显现意义，即是以智慧显露或是被宣说之意。“观察”为智慧所依，此中以巴利语“谁为主宰”即“谁主理”为义。

Lokavajjavasenāti lokiyajanehi pakatiyā garahitabbavajjavasena. Vipākavajjavasenāti vipākassa apāyasaṃvattanikavajjavasena. Kathantiādinā ubhayavajjavasenapi appasāvajjatāya visayaṃ dasseti. Sesamettha suviññeyyameva.

“世俗障碍”指世俗众生因世间习气所生的障碍。“果报障碍”是指出现恶果、恶报的障碍。通过言语、行为等，二种障碍同样透显于不清净之境界。此事应当特别善知明了。

Aññatitthiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 外道经注释已毕。

9. Akusalamūlasuttavaṇṇanā九、不善根经注释

§70

70. Navame lubbhatīti lobho. Dussatīti doso. Muyhatīti moho. Lobhādīni panetāni asahajātānaṃ pāṇātipātādīnaṃ kesañci akusalānaṃ upanissayapaccayaṭṭhena, sahajātānaṃ adinnādānādīnaṃ kesañci sampayuttā hutvā uppādakaṭṭhena, sayañca akusalānīti sāvajjadukkhavipākaṭṭhenāti āha ‘‘akusalānaṃ mūlāni, akusalāni ca tāni mūlānī’’ti. Vuttampi cetaṃ ‘‘ratto kho, āvuso, rāgena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanatī’’tiādi. Yadapīti liṅgavipallāsena vuttanti āha ‘‘yopi, bhikkhave, lobho’’ti. Tadapīti etthāpi eseva nayoti āha ‘‘sopi akusalamūla’’nti. Vināpi liṅgavipallāsena atthayojanaṃ dassento ‘‘akusalamūlaṃ vā’’tiādimāha. Sabbatthāti ‘‘yadapi, bhikkhave, doso, tadapi akusalamūla’’ntiādīsu. Abhisaṅkharotīti ettha āyūhatīti atthaṃ vatvā tañca āyūhanaṃ paccayasamavāyasiddhito sampiṇḍanaṃ rāsikaraṇaṃ viya hotīti āha ‘‘sampiṇḍeti rāsiṃ karotī’’ti.

第七十条。第九译：贪即嗜欲。嗔即憎恨。痴即愚昧。由贪等这些不自然生出的基本因缘，譬如杀生等恶业，以及因缘相续产生的偷盗等其他恶行，同时具足，构成恶业起因。又有不善之业依附而生。称之为“不善之根”。经中曾说：“朋友，因贪欲执著，心生怨恨，即便杀他人。”又用性别颠倒的语气说，“众比库，嗜欲也是”，暗示这个道理。照此，解释为“也是不善之根”。即使没有性别颠倒语气，也要说明“不善之根”等义。随处皆论及“诸不善皆为根”的说法。所谓“积聚”，是指蓄积生命现象，类似寿命增长的象征，故云“积聚如积成堆”。

Pāḷiyaṃ ‘‘vadhenā’’tiādīsu vadhenāti māraṇena vā pothanena vā. Vadhasaddo hi hiṃsanattho viheṭhanattho ca hoti. Bandhanenāti addubandhanādinā. Jāniyāti dhanajāniyā, ‘‘sataṃ gaṇhatha, sahassaṃ gaṇhathā’’ti evaṃ pavattitadaṇḍenāti attho. Garahāyāti pañcasikhamuṇḍakakaraṇaṃ, gomayasiñcanaṃ, gīvāya kuraṇḍakabandhananti evamādīni katvā garahapāpanena. Tattha pañcasikhamuṇḍakakaraṇaṃ nāma kākapakkhakaraṇaṃ. Gomayasiñcanaṃ sīsena kaṇodakāvasecanaṃ. Kuraṇḍakabandhanaṃ gaddulabandhanaṃ.

巴利语“杀害”等词，指通过杀生或致死之举。杀戮之声，即是暴力破坏的声音。“缚”指诸如用绳索等加以捆绑控制。所谓“财产管理”是指持有财富。因施行“拿百、拿千”等严厉惩罚，制止恶行。所谓“拘缚”，由五种铁链及剃发、浇灰、绑烟缚等构成，属恶业行为的具体表现。其中“五种铁链”是指乌鸦翅膀制具；浇灰即以头骨中浇水；绑烟缚即绑头巾的行为。

Kālasmiṃ na vadatīti yuttakāle na vadati, vattabbakālassa pubbe vā pacchā vā ayuttakāle vattā hoti. Abhūtavādīti yaṃ natthi, tassa vattā. Tenāha ‘‘bhūtaṃ na vadatī’’ti. Atthaṃ na vadatīti kāraṇaṃ na vadati, akāraṇanissitaṃ nipphalaṃ vattā hoti. Dhammaṃ na vadatīti sabhāvaṃ na vadati, asabhāvaṃ vattā ayathāvādīti attho. Vinayaṃ na vadatīti saṃvaravinayaṃ na vadati, na saṃvaravinayappaṭisaṃyuttassa vattā hoti, attano suṇantassa ca na saṃvaravinayāvahassa vattāti attho.

“不应时语”，是指不合宜的时节不予陈说，而在应当讲解之时前后讲述。“不存在之事”即指无实有者仍被讲述，此为错误之语。因此说“未曾存在的不讲”。“不讲义”是指不讲原因，不讲因缘，乃至讲作无果无成之事。“不讲法”，是指不讲合于法性的事，乃讲非法还被斥为无理。所谓“不讲律”，是指不讲律藏中的清净法，亦不讲与守护律相应之法，更不讲自己所闻的律行法。

Atacchanti abhūtatthaṃ. Tenāha ‘‘itaraṃ tasseva vevacana’’nti. Atha vā abhūtanti asantaṃ avijjamānaṃ. Atacchanti atathākāraṃ.

『Atacchanti abhūtatthaṃ』者，谓言「不相应于非真实义」。故曰：「此乃它者，正是其语。」又或谓「非真实者」，谓「非相应者」，即不相应而不觉知者也。「不相应者」即不合于真实形态者也。

Puññakammato eti uppajjatīti ayo, vaḍḍhi. Tappaṭikkhepena anayo, avaḍḍhīti āha ‘‘anayaṃ āpajjatīti avaḍḍhiṃ āpajjatī’’ti. Māluvāsipāṭikā nāma dīghasaṇṭhānaṃ māluvāpakkaṃ , māluvāphalapoṭṭhalikāti attho . Phalitāyāti ātapena sussitvā bhinnāya. Vaṭarukkhādīnaṃ mūleti vaṭarukkhādīnaṃ samīpe. Sakabhāvena saṇṭhātuṃ na sakkontīti kasmā na sakkonti? Bhavanavināsabhayā. Rukkhamūle patitamāluvābījato hi latā uppajjitvā rukkhaṃ abhiruhati. Sā mahāpattā ceva bahupattā ca mahākolirapattasaṇṭhānehi tato ca mahantatarehi sākhāviṭapantarehi pattehi samannāgatā. Atha naṃ rukkhaṃ mūlato paṭṭhāya vinandhamānā sabbaviṭapāni sañchādetvā mahantaṃ bhāraṃ janetvā tiṭṭhati, sā vāte vāyante deve vā vassante oghanaheṭṭhāgatā olambanahetubhūtaṃ ghanabhāvaṃ janetvā tassa rukkhassa sabbasākhaṃ bhijjati, bhūmiyaṃ nipāteti. Tato tasmiṃ rukkhe patiṭṭhitavimānaṃ bhijjati vinassati. Iti tā devatāyo bhavanavināsabhayā sakabhāvena saṇṭhātuṃ na sakkonti. Ettha ca yaṃ sākhaṭṭhakavimānaṃ hoti, taṃ sākhāsu bhijjamānāsu tattha tattheva bhijjitvā sabbasākhāsu bhinnāsu sabbaṃ bhijjati, rukkhaṭṭhakavimānaṃ pana yāva rukkhassa mūlamattampi tiṭṭhati, tāva na nassatīti veditabbaṃ. Tattha tattha palujjitvāti tattha tattha bhijjitvā. Sesamettha suviññeyyameva.

「因善业而生」意谓「生起」，即增长之意。反义词为非生起，故云「不生即破坏」。 Māluvāsipāṭikā，谓长延之丛生爬行物即攀援类之蔓草叶柄。叶柄意指爬生之茎。其义谓枯萎干枯后分裂之爬生藤蔓。其根植于多种梧桐树附近。因依托其树枝以攀附，故不能自行立足，问何故不能立？因怀有毁坏房舍之忧惧也。攀援之藤蔓从树根处发出，蔓草种子落于树根处发芽，藤蔓攀缘树干。此藤蔓无论其叶片多寡，皆立于多枝叶茂盛之大联枝丛间。若无赖树木根基之支持，其叶群虽舒展而承托不稳。因风吹雨打及诸天降水，及阴暗处所生之依赖，生起坚实状况。藤蔓因攀附该树诸枝而联结，令树枝尽染叶片，而藤蔓垂挂地面。继而此附着于树上的巢穴渐渐浸湿腐朽而毁坏。故此诸天因恐损房舍，不能自在攀缘聚结于藤蔓。此中若有树枝形成巢穴，巢遭浸湿即溃破，所有树枝部分损坏则一切皆坏。而树枝巢穴仍依附树根之根基直至末端，故尚不至于断灭，此理应明了。『palujjitvā』者谓处处滋润，『suviññeyyameva』者即此理甚明也。

Akusalamūlasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 不善根经注释完毕。

10. Uposathasuttavaṇṇanā十、伍波萨他经注释

§71

71. Dasame tadahūti ettha tasmiṃ ahanīti atthoti āha ‘‘tasmiṃ ahu uposathe’’ti. Upavasanti etthāti uposatho, uposathadivaso. Upavasantīti ca sīlena vā anasanena vā khīrasāyanādividhinā vā upetā hutvā vasantīti attho. Uposathadivase hi sāsanikā sīlena, bāhirakā sabbaso āhārassa abhuñjanena khīrasāyanamadhusāyanādividhinā vā upetā hutvā viharanti. So panesa uposathadivaso aṭṭhamicātuddasipannarasibhedena tividho, tasmā sesadvayanivāraṇatthaṃ ‘‘pannarasikauposathadivase’’ti vuttaṃ. Vavassaggattheti vacasāyatthe. Divasaddo divāsaddo viya divasapariyāyo, tassa visesanabhāvena vuccamāno divāsaddo savisesena dīpetīti āha ‘‘divasassa divā, majjhanhike kāleti attho’’ti. Paṭicchāpetvāti sampaṭicchanaṃ kāretvā. Vipākaphalenāti sadisaphalena. Na mahapphalo hoti manoduccaritadussīlyena upakkiliṭṭhabhāvato. Vipākānisaṃsenāti udrayaphalena. Vipākobhāsenāti paṭipakkhavigamajanitena sabhāvasaṅkhātena vipākobhāsena. Na mahāobhāso aparisuddhabhāvato. Vipākavipphārassāti vipākavepullassa.

七十一　此处言“于是日”之义，即言「于此时之伍波萨他日」。所谓「聚集」者，即伍波萨他日也。又有持守戒律、修行不食饼、不卧牛奶床等仪式之后的居止义。于伍波萨他日，戒律遵行者，常遵守外出时不食他食、卧于牛奶床或蜂蜜床等不同方式而居止。此伍波萨他日恒有三种，因八、十四及十五日三种不同，故为避免混乱，故称「十五日伍波萨他日」。「vavassaggattheti」句，谓日语如昼之说，指日轮周转之日语之意。『divasaddo』即日语，用『divā』为“白昼”，在“中午”时而言。『paṭicchāpetvāti』即全面盖覆之意。『vipākaphalenāti』谓果报之相应。非大果报，谓心性不善及行恶染污之果。『vipākānisaṃsenāti』即优劣果报之分别。『vipākobhāsenāti』谓由相反因缘所生之果报之现量。非大光明，谓果报不纯净之义。『vipākavipphārassāti』谓果报之胜败果差异。

Nāhaṃkvacanītiādivacanassa micchābhinivesavasena pavattattā ‘‘idaṃ tassa musāvādasmiṃ vadāmī’’ti pāḷiyaṃ vuttaṃ, catukoṭikasuññatādassanavasena pavattaṃ pana ariyadassanamevāti na tattha musāvādo. Vuttañhetaṃ –

「吾不语」及其余言论，因虚妄执著而生起，谓「此我于此语中说谎」，巴利语中有此句，是以四空无相之慧观而起，非于此处存有虚妄言语。此经文谓曰－

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati ‘nāhaṃ kvacani, kassaci kiñcanatasmiṃ, na ca mama kvacani, kismiñci kiñcanatatthī’’’tiādi (ma. ni. 3.70).

「复次，诸比库，当知圣弟子自思‘吾于任何处，绝无此言；于任何人，亦无此事；吾乃非我，绝无所持’等语。」（见大毗婆沙卷三第七十页）

Ettha hi catukoṭikasuññatā kathitā. Kathaṃ? Ariyo (visuddhi. 2.760; ma. ni. aṭṭha. 3.70) hi nāhaṃ kvacanīti kvaci attānaṃ na passati, kassaci kiñcanatasminti attano attānaṃ kassaci parassa kiñcanabhāve upanetabbaṃ na passati, bhātiṭṭhāne bhātaraṃ, sahāyaṭṭhāne sahāyaṃ, parikkhāraṭṭhāne parikkhāraṃ maññitvā upanetabbaṃ na passatīti attho. Na ca mama kvacanīti ettha mama-saddaṃ tāva ṭhapetvā kvacani parassa ca attānaṃ kvaci na passatīti ayamattho. Idāni mama-saddaṃ āharitvā ‘‘mama kismiñci kiñcanatatthī’’ti so parassa attānaṃ ‘‘mama kismiñci kiñcanabhāvena atthī’’ti na passati, attano bhātikaṭṭhāne bhātaraṃ, sahāyaṭṭhāne sahāyaṃ, parikkhāraṭṭhāne parikkhāranti kismiñci ṭhāne parassa attānaṃ iminā kiñcanabhāvena upanetabbaṃ na passatīti attho. Evamayaṃ yasmā neva katthaci attānaṃ passati, na taṃ parassa kiñcanabhāve upanetabbaṃ passati. Na katthaci parassa attānaṃ passati, na parassa attānaṃ attano kiñcanabhāve upanetabbaṃ passati, tasmā ayaṃ suññatā catukoṭikāti veditabbā.

此处详说四空无相义。如何？圣者（见净戒第2卷760页，大毗婆沙注卷三第70页）谓「吾不语」即于任何处不见自己，于任何人亦无此事，谓己身不当由他人视为所属。于兄弟处视为兄弟，于同伴处视为同伴，于随从处视为随从，非己身所有者不应受持。又「非吾语」者，止于此吾辞言未曾立于任何他处，且不随他人语自称「吾语」；若承认「吾语」，则他人视之为己有，视为非己语。今若自言「吾语」，他人即不视为己所有。虽承「吾语」，他人也不视为吾之所有于兄弟、同伴、随从以及任何处境故此四空无相之义应知。盖此缘于既无处见我，亦无所持己身故无他人所见吾有，亦无他人所持己有，是以所谓四空无相也。

Yasmā pana micchādiṭṭhikānaṃ yāthāvadassanassa asambhavato yathāvuttacatukoṭikasuññatādassanaṃ na sambhavati, tasmā ‘‘natthi mātā, natthi pitā’’tiādivacanaṃ (dī. ni. 1.171) viya micchāgāhavasena ‘‘nāhaṃ kvacanī’’tiādi vuttanti yutto cettha musāvādasambhavo. Katthacīti ṭhāne, kāle vā. Atha ‘‘nipphalo’’ti kasmā vuttaṃ. ‘‘Na mahapphalo’’ti saddena hi mahapphalābhāvova jotito, na pana sabbathā phalābhāvoti āha ‘‘byañjanameva hi ettha sāvasesa’’ntiādi. Sesapadesupīti ‘‘na mahānisaṃso’’tiādīsupi.

由于错误见解者所见非真实本相，对于真实样态的显现，基于本质空无的显示不可能发生，因此诸如“无母无父”等词句，犹如经典《大品尼柯耶》卷一第171节所示，因错误摄取而言“不曾有我”诸语句等，在此立场和时间上皆属虚妄言论。言“无果报”者，为表示果报之大略不足，而非绝对全无果报，故说“此处仅指含义上的剩余义”，谓“不具大因缘”等也是如此。等余词意即“不具大缘起”等，皆表相对义。

Aṭṭhahi kāraṇehīti –

所谓八因，释曰——

‘‘Atha kho, bhante, sakko devānamindo devānaṃ tāvatiṃsānaṃ bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe payirudāhāsi – ‘taṃ kiṃ maññanti, bhonto devā tāvatiṃsā, yāvañca so bhagavā bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ, evaṃ bahujanahitāya paṭipannaṃ bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāmi, na panetarahi aññatra tena bhagavatā’’ti –

“尊者，萨咖天帝曾向天众及世尊，任意振色而说：‘天众们如何看待此世尊？至今此世尊为广利益大众、令众生幸福、慈愍世间为利益与幸福的示教者，具此种种德相，我既闻其不曾往昔之事，当前亦仅唯有此世尊。’”

Ādinā mahāgovindasutte (dī. ni. 2.296) vitthāritehi bahujanahitāya paṭipannādīhi buddhānubhāvadīpakehi aṭṭhahi kāraṇehi. Atha ‘‘navahi kāraṇehī’’ti avatvā ‘‘aṭṭhahi kāraṇehī’’ti kasmā vuttanti āha ‘‘ettha hi…pe… sabbe lokiyalokuttarā buddhaguṇā saṅgahitā’’ti. Idaṃ vuttaṃ hoti – imasmiṃ sutte ‘‘itipi so bhagavā’’ti iminā vacanena avisesato sabbepi lokiyalokuttarā buddhaguṇā dīpitā, tasmā tena dīpitaguṇe sandhāya ‘‘aṭṭhahi kāraṇehī’’ti vuttanti. Arahantiādīhi pāṭiyekkaguṇāva niddiṭṭhāti arahantiādīhi ekekehi padehi ekeke guṇāva niddiṭṭhāti attho.

此乃《大牛王经》（《大品尼柯耶》卷二第296节）中详述“广利益大众修行”等八种缘故。又有“九因”之义未彰显，故称“八因”。经中言‘诸世间及出世间佛德悉聚此处’。此乃经典以“世尊如是”之词特显理义，故名“八因”。阿拉汉等单独美德，亦对应分别标示各因之义。

Sahatantikanti pāḷidhammasahitaṃ. Purimanayeneva yojanā kātabbāti ‘‘kiliṭṭhasmiñhi kāye pasādhanaṃ pasādhetvā nakkhattaṃ kīḷamānā na sobhantī’’tiādinā nayena yojanā kātabbāti attho.

“萨哈坦提”即与巴利教法相符。由之前经文示意“若污秽身心，沾染污染，如玩弄星辰则不显美”，故此处约喻庄重仪表之意。

Saṅghassa anussaraṇaṃ nāma tassa guṇānussaraṇamevāti āha ‘‘aṭṭhannaṃ ariyapuggalānaṃ guṇe anussaratī’’ti. Dve tayo vāre gāhāpitaṃ usumanti dve tayo vāre uddhanaṃ āropetvā sedanavasena gāhāpitaṃ usumaṃ. Purimanayeneva yojanā kātabbāti ‘‘kiliṭṭhasmiñhi vatthe pasādhanaṃ pasādhetvā nakkhattaṃ kīḷamānā na sobhantī’’tiādinā nayena yojanā kātabbā.

“僧团的回忆”即指与其美德相应的回忆，因此称“八类圣人之美德所忆”。经中载言：两三个月旧时安住，冬夏更替安住。由之前经所示，约喻“若污秽衣着，不庄重如玩弄星辰则不美”，以此说明修持之庄严。

Pahīnakālato paṭṭhāya…pe… viratāvāti etena pahānahetukā idhādhippetā viratīti dasseti. Kammakkhayakarañāṇena hi pāṇātipātadussīlyassa pahīnattā arahanto accantameva tato paṭiviratāti vuccati samucchedavasena pahānaviratīnaṃ adhippetattā. Kiñcāpi pahānaviramaṇānaṃ purimapacchimakālatā natthi, maggadhammānaṃ pana sammādiṭṭhiādīnaṃ sammāvācādīnañca paccayapaccayuppannabhāve apekkhite sahajātānampi paccayapaccayuppannabhāvena gahaṇaṃ purimapacchimabhāveneva hotīti, gahaṇappavattiākāravasena paccayabhūtesu sammādiṭṭhiādīsu pahāyakadhammesu pahānakiriyāya purimakālavohāro, paccayuppannāsu ca viratīsu viramaṇakiriyāya aparakālavohāro ca hotīti pahānaṃ vā samucchedavasena, virati paṭippassaddhivasena yojetabbā.

“断绝阶段”谓分别弃断之时段……“断绝”者，借此表明此处所谓之断绝者，是指断绝的缘起。由业灭者的知见明晓，杀生恶趣已根本断除，于是称之为阿拉汉确实断绝。由断绝各种恶法之总称称为断绝。且断绝之“先”“后”时段虽无分别，但正法诸如正见等，以及正语等，因缘相续彼此相依，其天生自然之相，覆盖彼此因缘之密合，故过去与未来两时段之间亦为密合；由此可见，作为缘起之显现，当修弃之恶法在过去时段是弃之行，缘起时段是断绝行，未来之时段则为断绝最后流转，故或弃或断当相互结合。

Atha vā pāṇo atipātīyati etenāti pāṇātipāto, pāṇaghātahetubhūto dhammasamūho. Ko pana so? Ahirikānottappadosamohavihiṃsādayo kilesā. Te hi arahanto ariyamaggena pahāya samugghātetvā pāṇātipātadussīlyato accantameva paṭiviratāti vuccanti, kilesesu pahīnesu kilesanimittassa kammassa anuppajjanato. Adinnādānaṃ pahāyātiādīsupi eseva nayo. Viratāvāti avadhāraṇena tassā viratiyā kālādivasena apariyantataṃ dasseti. Yathā hi aññe samādinnaviratikāpi anavaṭṭhitacittatāya lābhajīvitādihetu samādānaṃ bhindanti, na evaṃ arahanto, arahanto pana sabbaso pahīnapāṇātipātattā accantaviratā evāti.

或谓杀生由杀人起，此即杀生业之诸法总和。何者为此？无羞、无愧、无恻隐、无愚痴及不杀害诸烦恼。阿拉汉于圣道已舍此等毒染，杀生恶业乃彻底断绝故，谓之确实断绝。诸毒烦恼虽已断，即刻生成之业亦不复生。又如舍盗等业亦同。断绝者以其断绝的时间限度等未有终止，如他人盗戒虽断，因心不坚，贪生贪利的缘起即生。然阿拉汉却全然舍杀生恶业，故彼乃彻底断绝也。

Daṇḍanasaṅkhātassa paraviheṭhanassa ca parivajjanabhāvadīpanatthaṃ daṇḍasatthānaṃ nikkhepavacananti āha ‘‘parūpaghātatthāyā’’tiādi. Lajjīti ettha vuttalajjāya ottappampi vuttamevāti daṭṭhabbaṃ. Na hi pāpajigucchanapāputtāsarahitaṃ, pāpabhayaṃ vā alajjanaṃ atthīti. Dhammagarutāya vā arahantānaṃ dhammassa ca attā dhīnattā attādhipatibhūtā lajjāva vuttā, na pana lokādhipati ottappaṃ. ‘‘Dayaṃ mettacittataṃ āpannā’’ti kasmā vuttaṃ, nanu dayā-saddo ‘‘adayāpanno’’tiādīsu karuṇāya pavattatīti? Saccametaṃ, ayaṃ pana dayā-saddo anurakkhaṇatthaṃ antonītaṃ katvā pavattamāno mettāya karuṇāya ca pavattatīti idha mettāya pavattamāno vutto. Mijjati siniyhatīti mettā, mettā etassa atthīti mettaṃ, mettaṃ cittaṃ etassāti mettacitto, tassa bhāvo mettacittatā, mettāicceva attho.

曰以严惩弃恶之意故，谓之严刑令。此内所具之含意，即指“禁止他人之恶”，乃言戒律之要义。此处所说羞惭与愧悔俱为所应重视。恶染浊品若无羞惭，害怕恶业之念即失去根基。阿拉汉及正法者因贯通法义，具足知慧，故以羞惭名之，而非指世间通行之惧怕。若言“恻隐慈心”为何如？不谓“慈心虽在却未生起”，实则此处慈心以保护为用，内心以恻隐慈悲生发故。此处慈心谓心之善意及其心性，慈心仅此为义。

Sabbapāṇabhūtahitānukampīti etena tassā viratiyā pavattavasena apariyantataṃ dasseti. Pāṇabhūteti pāṇajāte. Anukampakāti karuṇāyanakā, yasmā pana mettā karuṇāya visesapaccayo hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘tāya eva dayāpannatāyā’’ti. Evaṃ yehi dhammehi pāṇātipātā virati sampajjati, tehi lajjāmettākaruṇādhammehi samaṅgibhāvo dassito.

所谓诸众生之善法同乎慈悲利益。众生谓一切有情。慈悲者即仁爱之施行。因慈心与恻隐相依而生故，有言“是由慈悲而生”。由此可见，断恶杀生时所应成就之慈悲和羞惭等善法，其内涵乃是相互融合相依。

Parapariggahitassa ādānanti parasantakassa ādānaṃ. Theno vuccati coro, tassa bhāvo theyyaṃ, kāmañcettha ‘‘lajjī dayāpanno’’ti na vuttaṃ, adhikāravasena pana atthato vuttamevāti daṭṭhabbaṃ. Yathā hi lajjādayo pāṇātipātappahānassa visesapaccayā, evaṃ adinnādānappahānassapīti , tasmā sāpi pāḷi ānetvā vattabbā. Esa nayo ito paresupi. Atha vā sucibhūtenāti etena hirottappādīhi samannāgamo, ahirikādīnañca pahānaṃ vuttamevāti ‘‘lajjī’’tiādi na vuttanti daṭṭhabbaṃ.

“他人所有之物之占取”谓为抢夺他物。此谓为盗贼，乃谓此性也。其意义为不当得利，即“不善所得”。非言羞愧而用以理义阐释也。谓羞愧与慈悲并非俗世主宰忌惮之情，实乃指阿拉汉出于法之自知自护故称为羞惭。何以谓之慈悲？非谓言慈悲之音，实谓其行为以慈悲为动因。是以“羞惭、慈悲”对断恶盗恣行乃成其重要依止。盗戒放弃，盗取行为由此殊胜因缘而断，盗戒亦同当理应如此理解。于此谓“他者净行”者，意为对“羞惭”等内心善法之修习，断舍无羞等恶习；故名“羞惭”等，但不可误取。

Aseṭṭhacariyanti aseṭṭhānaṃ hīnānaṃ, aseṭṭhaṃ vā lāmakaṃ cariyaṃ, nihīnavuttiṃ methunanti attho. Brahmaṃ seṭṭhaṃ ācāranti methunaviratimāha. Ārācārī methunāti etena – ‘‘idhekacco na heva kho mātugāmena saddhiṃ dvayaṃdvayasamāpattiṃ samāpajjati, apica kho mātugāmassa ucchādanaparimaddananhāpanasambāhanaṃ sādiyati, so taṃ assādeti, taṃ nikāmeti, tena ca vittiṃ āpajjatī’’tiādinā (a. ni. 7.50) vuttā sattavidhamethunasaṃyogāpi paṭivirati dassitāti daṭṭhabbaṃ.

“不正行”指为邪恶低劣之行。邪行者，即堕落之人生行。佛典云：梵为最高行为者，云修断淫戒。亦谓修行者断淫意思即在此——有言“一人虽非与妣同行，但同处近处，亦同受饮食与睡眠；由此生贪欲，有损合同，故为彼断淫成就。”依此能知淫戒亦谛示诸淫行断绝。

‘‘Saccato thetato’’tiādīsu (ma. ni. 1.19) viya theta-saddo thirapariyāyo, thirabhāvo ca saccavāditāya ṭhitakathattā kathāvasena veditabboti āha ‘‘ṭhitakathāti attho’’ti. Na ṭhitakathoti yathā haliddirāgādayo anavaṭṭhitasabhāvatāya na ṭhitā, evaṃ na ṭhitā kathā yassa so na ṭhitakathoti haliddirāgādayo yathā kathāya upamā honti, evaṃ yojetabbaṃ. Esa nayo ‘‘pāsāṇalekhā viyā’’tiādīsupi. Saddhā ayati pavattati etthāti saddhāyā, saddhāyā eva saddhāyikā yathā venayikā. Saddhāya vā ayitabbā saddhāyikā, saddheyyāti attho. Vattabbataṃ āpajjati visaṃvādanatoti adhippāyo.

《如实断知》等句（小部尼萨经1.19）中，断（theta）一词为正遍义，断有稳固之意，说明说法已立稳不动。此处谓“立说”即“立义”，非狭义的固定不变。如同黄疸、痂等无常之物非永固，所谓“立说”却非比喻此类语言形式之稳固状态，不可混用，此为释义方法。此理亦用于“如石划痕”等譬喻。信心生起流转，是故说为“信心”，亦为“信心所”，如胜者。由信心应生信心所，谓“应信”义。诠释当行而生者谓“发生”，意即反复起于根本之意。

Ekaṃ bhattaṃ ekabhattaṃ, taṃ etesamatthīti ekabhattikā, ekasmiṃ divase ekavārameva bhuñjanakā. Tayidaṃ rattibhojanenapi siyāti āha ‘‘rattūparatā’’ti. Evampi sāyanhabhojanenapi siyuṃ ekabhattikāti tadāsaṅkānivattanatthaṃ ‘‘viratā vikālabhojanā’’ti vuttaṃ. Aruṇuggamanato paṭṭhāya yāva majjhanhikā ayaṃ buddhānaṃ ariyānaṃ āciṇṇasamāciṇṇo bhojanassa kālo nāma, tadañño vikālo. Aṭṭhakathāyaṃ pana dutiyapadena rattibhojanassa paṭikkhittattā aparaṇho ‘‘vikālo’’ti vutto.

一食（一餐）谓一食，即指一日或一周仅食一餐。夜食亦可如是，故称“夜后者”。同样，晚食也可作一餐，因而称为断食或变食。黎明升起以前至午时，此为佛及圣人所共遵守之食时，余为变食。阿毗达摩注疏中对夜食第二义理谓午后为变食。

Saṅkhepato ‘‘sabbapāpassa akaraṇa’’ntiādinayappavattaṃ (dī. ni. 2.90; dha. pa. 183) bhagavato sāsanaṃ sacchandarāgappavattito naccādīnaṃ dassanaṃ na anulometīti āha ‘‘sāsanassa ananulomattā’’ti. Attanā payojiyamānaṃ parehi payojāpīyamānañca naccaṃ naccabhāvasāmaññato pāḷiyaṃ ekeneva naccasaddena gahitaṃ, tathā gītavāditasaddā cāti āha ‘‘naccananaccāpanādivasenā’’ti . Ādi-saddena gāyanagāyāpanavādanavādāpanāni saṅgaṇhāti. Dassanena cettha savanampi saṅgahitaṃ virūpekasesanayena. Ālocanasabhāvatāya vā pañcannaṃ viññāṇānaṃ savanakiriyāyapi dassanasaṅkhepasabbhāvato dassanāicceva vuttaṃ. Avisūkabhūtassa gītassa savanaṃ kadāci vaṭṭatīti āha ‘‘visūkabhūtaṃ dassana’’nti. Tathā hi vuttaṃ paramatthajotikāya khuddakapāṭhaṭṭhakathāya ‘‘dhammūpasaṃhitaṃ gītaṃ vaṭṭati, gītūpasaṃhito dhammo na vaṭṭatī’’ti.

简言之，诸恶皆不为（《增支部尼萨经》2.90；《法句经注》183），大士之教义如实宣说，非与邪舞相应，故称“教法不相违”。自身利他，互助互济，舞蹈声此为小调音，称“唱歌般”。“唱”者合计唱歌、歌唱、击打等意。此处观察，不单听觉，亦兼视觉，无碍于五识听闻，因见说“无嗣之体现听觉”。《小部经集注》中谓“携法而唱则行，携歌则不行”。

Yaṃkiñcīti ganthitaṃ vā aganthitaṃ vā yaṃ kiñci pupphaṃ. Gandhajātanti gandhajātiyaṃ. Tassāpi ‘‘yaṃ kiñcī’’ti vacanato dhūpitassapi adhūpitassapi yassa kassaci vilepanādi na vaṭṭatīti dasseti. Uccāti uccasaddena samānatthaṃ ekaṃ saddantaraṃ. Seti etthāti sayanaṃ. Uccāsayanaṃ mahāsayanañca samaṇasārupparahitaṃ adhippetanti āha ‘‘pamāṇātikkantaṃ akappiyattharaṇa’’nti, āsandādiāsanañcettha sayanena saṅgahitanti daṭṭhabbaṃ. Yasmā pana ādhāre paṭikkhitte tadādhārakiriyā paṭikkhittāva hoti, tasmā ‘‘uccāsayanamahāsayanā’’icceva vuttaṃ. Atthato pana tadupabhogabhūtanisajjānipajjanehi virati dassitāti daṭṭhabbā. Atha vā ‘‘uccāsayanāsanamahāsayanāsanā’’ti, etasmiṃ atthe ekasesanayena ayaṃ niddeso kato yathā ‘‘nāmarūpapaccayā saḷāyatana’’nti. (Ma. ni. 3.126; saṃ. ni. 2.1) āsanakiriyāpubbakattā vā sayanakiriyāya sayanaggahaṇeneva āsanampi saṅgahitanti veditabbaṃ.

无论聚集与否，无论何花，皆为花种类。花香种类则称花类之香。即便未燃，或有涂抹，若不适合他用，即不可取用。“乌嘎”一词以高声类似，其义为共言。卧寝（坐卧）意指平卧及大卧，谓具足禅坐者所用。凡卧处，因受前业影响，或起坐卧动作，所以称“卧席大席”，此义具足。具体以坐卧行为、落座握持而定，不在此赘述。此义用于名称因缘，如“名色缘六处”。先义为坐事，后延及卧事，即坐法而兼含坐具。

‘‘Kīvā’’ti ayaṃ nipāto. ‘‘Kittaka’’nti imassa atthaṃ bodhetīti āha ‘‘kīvamahapphaloti kittakaṃ mahapphalo’’ti. Sesapadesūti ‘‘kīvamahānisaṃso’’tiādīsu. Ratta-saddo ratanapariyāyoti āha ‘‘pahūtarattaratanānanti pahūtena rattasaṅkhātena ratanena samannāgatāna’’nti. Pāḷiyaṃ pana ‘‘pahūtasattaratanāna’’ntipi pāṭho dissati. Bheritalasadisaṃ katvāti bheritalaṃ viya samaṃ katvā. Tato ekaṃ bhāgaṃ na agghatīti yathāvuttaṃ cakkavattirajjaṃ tato soḷasabhāgato ekaṃ bhāgaṃ na agghati. Tato bahutaraṃ hotīti cakkavattirajjasirito bahutaraṃ hoti.

“几何”为副词。“极大”意表明此义，谓“极大成就”。余词类同“极大赞叹”等。夜声即珍宝声，谓“多宝汇聚”之意。巴利本见“多宝聚集”读本。谓如宝鼎锅敲打般音，取其“切断一分”，如帝王分别全国十六份中一份。又因帝王国土广阔，故称为多分。

Cātumahārājīkānantiādīsu cātumahārājikā nāma sinerupabbatassa vemajjhe honti, tesu bahū pabbataṭṭhāpi ākāsaṭṭhāpi, tesaṃ paramparā cakkavāḷapabbataṃ pattā, khiḍḍāpadosikā, manopadosikā, sītavalāhakā, uṇhavalāhakā, candimā, devaputto, sūriyo, devaputtoti ete sabbe cātumahārājikadevalokaṭṭhakā eva. Tettiṃsa janā tattha uppannāti tāvatiṃsā. Apica tāvatiṃsāti tesaṃ devānaṃ nāmamevāti vuttaṃ. Tepi atthi pabbataṭṭhakā, atthi ākāsaṭṭhakā, tesaṃ paramparā cakkavāḷapabbataṃ pattā, tathā yāmādīnaṃ. Ekadevalokepi hi devānaṃ paramparā cakkavāḷapabbataṃ appattā nāma natthi. Tattha dibbasukhaṃ yātā payātā sampattāti yāmā. Tuṭṭhā pahaṭṭhāti tusitā. Pakatipaṭiyattārammaṇato atirekena ramitukāmakāle yathārucite bhoge nimminitvā nimminitvā ramantīti nimmānarati. Cittācāraṃ ñatvā parehi nimmitesu bhogesu vasaṃ vattentīti paranimmitavasavattī.

四大王者指四大皇王，居于迦倻山诸峰之中，或山中或天空。其传承中心为轮转山，名曰骰子福乐山。诸大王神分别为骰子福乐柱王、心柱王、寒热风王、寒酷风王、月王、天子、太阳、天子，皆属四大天王所在。三十三天即三十三众众生。亦称三十三天，仅指其天名。山岳有此及空中有此，其传承中心为轮转山。据说一神界者，其传承无此名称。在此享有天福、逍遥自在、满足洒脱、速行神通、于山中游乐，随意娱乐，分散所有心念，住于依他神通享用诸种法为他所役使，故称他神役使者。

Tattha cātumahārājikānaṃ devānaṃ manussagaṇanāya navutivassasatasahassāni āyuppamāṇaṃ. Tāvatiṃsānaṃ devānaṃ tisso ca vassakoṭiyo saṭṭhi ca vassasatasahassāni. Yāmānaṃ devānaṃ cuddasa ca vassakoṭiyo cattāri ca vassasatasahassāni. Tusitānaṃ devānaṃ sattapaññāsa ca vassakoṭiyo saṭṭhi ca vassasatasahassāni. Nimmānaratīnaṃ devānaṃ dve ca vassakoṭisatāni tisso ca vassakoṭiyo cattāri ca vassasatasahassāni. Paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ nava ca vassakoṭisatāni ekavīsa koṭiyo ca saṭṭhi ca vassasatasahassāni.

在此，四大王天众天人的寿命相当于九万亿年。忉利天众有三千六百万年寿命。夜摩天众有十四千万四千万年寿命。兜率天众有七十五千万六千万年寿命。化乐天众有两百三十多千万年寿命。他化自在天众有九百二十多千万年，二十一亿六千万年寿命。

Muṭṭhihatthapādaketi pādatalato yāva aṭaniyā heṭṭhimanto, tāva muṭṭhiratanappamāṇapādake. Tañca kho majjhimassa purisassa hatthena, yassidāni vaḍḍhakīhatthoti samaññā. Sīlasamādānato paṭṭhāya aññaṃ kiñci akatvā dhammassavanena vā kammaṭṭhānamanasikārena vā vītināmetabbanti āha ‘‘taṃ pana upavasantena…pe… vicāretabba’’nti.

所谓“拳头手足”，是指从足底到膝盖以下，有拳头大小的脚掌。这是中等人的手掌尺度，现在称之为成年人手掌。由此推测，为守持戒律而生起的坚定信心，若未做他事，仅仅诵闻法教或思维修行应当清净，于是说“若坐禅静坐……应当如此观想”。

Vācaṃ bhinditvā uposathaṅgāni samādātabbānīti ‘‘imañca rattiṃ imañca divasa’’nti kālaparicchedaṃ katvā ‘‘uposathaṅgavasena aṭṭha sikkhāpadāni samādiyāmī’’ti ekato katvā puna paccekaṃ ‘‘pāṇātipātā veramaṇisikkhāpadaṃ samādiyāmi…pe… uccāsayanamahāsayanā veramaṇisikkhāpadaṃ samādiyāmī’’ti evaṃ vacībhedaṃ katvā yathāpāḷi samādātabbāni. Pāḷiṃ ajānantena pana attano bhāsāya paccekaṃ vā ‘‘buddhapaññattaṃ uposathaṃ adhiṭṭhāmī’’ti ekato adhiṭṭhānavasena vā samādātabbāni, aññaṃ alabhantena adhiṭṭhātabbāni. Upāsakasīlañhi attanā samādiyantenapi samādinnaṃ parasantike samādiyantenapi, ekajjhaṃ samādinnampi samādinnameva hoti paccekaṃ samādinnampi. Taṃ pana ekajjhaṃ samādiyato ekāyeva virati ekā cetanā hoti. Sā pana sabbaviraticetanānaṃ kiccakārīti tenapi sabbasikkhāpadāni samādinnāneva. Paccekaṃ samādiyato pana nānāviraticetanāyo yathāsakaṃ kiccavasena uppajjanti , sabbasamādāne pana vacībhedo kātabboyeva. Parūparodhapaṭisaṃyuttā paravihiṃsāsaṃyuttā.

断除言语，应当受持伍波萨他纪律；所谓“此夜此日”分别时间，分段立誓；又说“以伍波萨他为基准，受持八戒”；从那个角度分别说“我受持不杀生戒……我受持不妄语戒……”如此依巴利教律断言应当受持。虽无知巴利语者，亦当以自身语言单独发愿“以佛陀教断受伍波萨他”；若不能以他语发愿，则以心念断受。居士虽亲受持戒，或旁人受戒，都是单一戒心受持。由此单一受持防止一切犯戒之心。故一切戒戒心，都应当由受持戒者自内而外发起。若单一戒心产生多样的不犯戒心，则依戒实法产生一切戒护。言语分断则成多重断法，众不犯戒相连，彼此不作恶相连。

Nanu ca ‘‘maṇi’’nti vutte veḷuriyampi saṅgahitameva, kimatthaṃ pana veḷuriyanti āha ‘‘veḷuriyanti…pe… dassetī’’ti. ‘‘Maṇi’’nti vatvāva ‘‘veḷuriya’’nti iminā jātimaṇibhāvaṃ dassetīti yojetabbaṃ. Ekavassikaveḷuvaṇṇanti jātito ekavassātikkantaveḷuvaṇṇaṃ. Laddhakanti sundaraṃ. Candappabhā tāragaṇāva sabbeti yathā candappabhāya kalaṃ sabbe tārāgaṇā nānubhavantīti ayamettha atthoti āha ‘‘candappabhāti sāmiatthe paccatta’’nti.

“玛尼（玉）”一词使用时，尚未集体称为“维卢里亚”，其详解为“维卢里亚……示现”。言“玛尼”是为了表明“维卢里亚”为普遍的玉的本体。所谓“一岁维卢瓦颜色”，即指出产自一年以上的维卢里亚颜色。一岁是称作美好的。月光若能平等到达群星之上，如此喻月光普及，群星皆受到照耀，这就是其意，故说“月光为主体，各自而现”。

Uposathasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 伍波萨他经注释完毕。

Mahāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 大品注释完毕。